Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pilsonības likumā

Izdarīt Pilsonības likumā ("Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", 1994, 17. nr.; 1995, 8. nr.; 1997, 5. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt termina "bezvalstnieks" skaidrojumu šādā redakcijā:

" Bezvalstnieks - persona, kas netiek uzskatīta par pilsoni (pavalstnieku) saskaņā ar kādas valsts likumiem."

2. Papildināt likumā doto terminu uzskaitījumu ar šādu terminu:

" Nepilsonis - persona, kurai saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi."

3. Papildināt 2. panta 1.3 punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pilsonību vienlaikus ar šādu personu iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā."

4. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

" 3.1 pants. Pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība

(1) Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst visām šādām prasībām:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;

2) viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz pieciem gadiem par nozieguma izdarīšanu;

3) viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

(2) Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgi iesniegt:

1) abi bērna vecāki, ja viņi ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieki vai nepilsoņi, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);

2) bērna māte, ja viņa ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstniece vai nepilsone, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), u n ja bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes norādījuma;

3) viens no bērna vecākiem, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), bet otrs no bērna vecākiem ir miris;

4) bērna adoptētājs, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastā v īgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

(3) Ja personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to nav izdarījušas, nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību šajā pantā noteiktajā kārtībā, iesniedzot vienu no šādiem dokumentiem:

1) dokumentu, kas apliecina, ka nepilngadīgais ir ieguvis vidējo speciālo izglītību vai arodizglītību (arodvidusskola, arodģimnāzija, arodskola) latviešu mācībvalodā;

2) dokumentu, kas šā likuma 19. un 20. pantā noteiktajā kārtībā apliecina, ka nepilngadīgais prot latviešu valodu.

(4) Personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai.

(5) Šā panta iespējas pilsonības iegūšanai persona var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai."

5. Izslēgt 6. pantā vārdus "neatkarīgi no tās ilguma".

6. 11. pantā:

izteikt pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas kriminālsodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī;";

papildināt pirmās daļas 8. punktu pēc vārdiem "vai tās reģionālajās komitejās" ar vārdiem "vai Latvijas komunistu savienībā";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja persona, kura iesniegusi naturalizācijas iesniegumu, tiek saukta pie kriminālatbildības vai attiecībā uz to ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu, iesnieguma izskatīšana tiek apturēta, līdz stājas spēkā tiesas spriedums vai lieta tiek izbeigta."

7. 12. pantā:

papildināt pirmās daļas 7. punktu ar tekstu šādā redakcijā:

"bet bijušās PSRS pilsoņi, kuri 1990. gada 4. maijā pastāvīgi dzīvoja Latvijā, - apliecinājumu, ka tie nav ieguvuši citas valsts pilsonību (pavalstniecību);";

izslēgt trešās daļas pirmo teikumu;

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu.

8. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

" 13. pants. Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā

(1) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12. panta (izņemot pirmās daļas 7. punktu) noteikumi.

(2) Persona , kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, k a uz šo personu būtu attiecināms kāds no šā likuma 11. pantā minētajiem ierobežojumiem."

9. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

" 14. pants. Naturalizācija vispārējā kārtībā

(1) Piecpadsmit gadu vecumu sasniegušo personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ievērojot šā likuma 11. un 12. panta noteikumus, izskata to iesniegšanas secībā.

(2) Ja iesniedzējs izsaka vēlēšanos, ārpus vispārējās izskatīšanas secības izskatāmi iesniegumi, kurus iesnieguši:

1) latvieši un līvi, kas repatriējas uz Latviju;

2) personas, kuras 1940. gada 17. jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi, un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

3) personas, kuras 1939. ga da 1. septembrī bija Polijas pilsoņi, un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

4) personas, kuras vismaz 10 gadus sastāv laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā."

10. Aizstāt 15. panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "16 gadu" ar skaitli un vārdu "15 gadu".

11. Izteikt trešās daļas nosaukumu šādā redakcijā :

"Zināšanu pārbaudes kārtība".

12. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

" 19. pants. Latviešu valodas prasmes pārbaude

Latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

13. Izteikt 20. panta 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) var te koši lasīt un saprast jebkuras sadzīves rakstura instrukcijas, pamācības un citus sadzīves rakstura tekstus;

4) prot uzrakstīt rakstudarbu par komisijas uzdoto sadzīves rakstura tematu."

14. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

" 21. pants. Zināšanu pā rbaudes atvieglojumi

(1) No latviešu valodas prasmes pārbaudes ir atbrīvojamas personas, kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs.

(2) Ministru kabinets nosaka īpašu zināšanu pārbaudes kārtību personām, kurām ir piešķirta invaliditāte.

(3) Uz personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 20. panta 4. punkta noteikumi."

15. Aizstāt 23. panta otrās daļas 2. punktā vārdus "valsts dienesta" ar vārdiem "aktīvā militārā dienesta".

16. 24. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu "Rīgas";

izslēgt pirmās daļas 3. punktā vārdus "ja tas atklājas piecu gadu laikā pēc uzņemšanas pilsonībā".

Pārejas noteikumi

1. Pilsonības likuma 3.1 pants stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī.

2. Grozījumi, kas ar šo likumu izdarīti Pilsonības likuma 20. panta 4. punktā un 21. panta otrajā daļā, stājas spēkā 1998. gada 1. septembrī.

3. Personu naturalizācija, kas uzsākta, pamatojoties uz Pilsonības likuma 13. panta (iepriekšējā redakcijā) nosacījumiem par naturalizāciju ārpus kārtas, turpināma iepriekšējā kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1998. gada 22. jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998. gada 27. oktobrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 22.06.1998.Stājas spēkā: 10.11.1998.Tēma:  Pilsonība, migrācija, Valsts simbolika, valsts valodaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 315/316 (1376/1377), 27.10.1998.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
50382
10.11.1998
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva