Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Hipotekāro ķīlu zīmju likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) hipotekārā ķīlu zīme (turpmāk — ķīlu zīme) — bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotekārajiem aizdevumiem vai aizdevumiem, kas nodrošināti ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem, un citu šajā likumā paredzēto segumu;

2) hipotekārais aizdevums — aizdevums (kredīts), kas nodrošināts ar Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku);

3) ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība — aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001., 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

2.pants. Vērtspapīru apzīmēšanai apzīmējumus "hipotēka" un "ķīlu zīme", kā arī to atvasinājumus — kopā vai atsevišķi — drīkst izmantot tikai tad, ja šādi apzīmēti vērtspapīri tiek emitēti un ir apgrozībā saskaņā ar šo likumu.

3.pants. Šā likuma normas attiecas tikai uz tādiem hipotekāriem aizdevumiem, kuri šajā likumā noteiktajā kārtībā var būt par segumu apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm.

II nodaļa
Ķīlu zīmju emisija un apgrozība

4.pants. Ķīlu zīmju emisija un apgrozība notiek saskaņā ar "Finanšu instrumentu tirgus likumu", šo likumu, kā arī saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem aktiem, kas izdoti Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā paredzētajos gadījumos.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

5.pants. Bankai ir tiesības emitēt ķīlu zīmes, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

1) (izslēgts ar 28.09.2006. likumu);

2) tai ir atļauts sniegt visus Kredītiestāžu likuma 1.panta 4.punktā minētos finansu pakalpojumus bez jebkādiem Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajiem ierobežojumiem;

3) tā ir iesniegusi Finansu un kapitāla tirgus komisijai bankas padomes apstiprinātos ieķīlājamā nekustamā īpašuma vērtēšanas un ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldīšanas noteikumus.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

6.pants. Ķīlu zīmju apgrozībā ievēro šādus pamatnoteikumus:

1) apgrozībā esošo ķīlu zīmju dzēšanas termiņš nedrīkst būt garāks par ķīlu zīmju segumam izmantojamo aktīvu dzēšanas vai izpirkuma termiņu;

2) (izslēgts ar 28.09.2006. likumu);

3) (izslēgts ar 28.09.2006. likumu);

4) (izslēgts ar 28.09.2006. likumu);

5) (izslēgts ar 28.09.2006. likumu);

6) ja banka ieguvusi savā īpašumā pašas bankas emitētās ķīlu zīmes, tai ir tiesības dzēst šīs ķīlu zīmes pirms apgrozības termiņa beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

7.pants. (Izslēgts ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

8.pants. Ja aizdevums ir izsniegts ķīlu zīmēs, bankai nav tiesību nepieņemt aizdevuma atmaksāšanai tās pašas sērijas ķīlu zīmes to nominālvērtībā.

III nodaļa
Ķīlu zīmju segums

9.pants. (1) Apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm pēc to kopējās nominālvērtības vienmēr jābūt segtām ar hipotekārajiem aizdevumiem vai aizdevumiem, kas nodrošināti ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem, citu emitentu ķīlu zīmēm, kuras ir atļauts tirgot Eiropas Savienības regulētajos vērts­papīru tirgos, un citiem šajā likumā noteiktajiem aktīviem, ievērojot šādus noteikumus:

1) ķīlu zīmju segumam izmantojamo aktīvu apjomam jābūt lielākam par kopējo apgrozībā esošo ķīlu zīmju nominālvērtības apjomu vismaz par 10 procentiem no ķīlu zīmju segumā iekļauto riska svērto aktīvu kopsummas;

2) ķīlu zīmju segumā iekļauto aktīvu valūta un apgrozībā esošo ķīlu zīmju valūta var atšķirties tikai tad, ja emitents veic nepieciešamos pasākumus valūtas riska novēršanai;

3) (izslēgts ar 28.09.2006. likumu);

4) nolūkā mazināt vai novērst finansu zaudējumu risku emitents ķīlu zīmju segumam var izmantot seguma aktīvu riska mazināšanas līgumus, kas nodrošināti ar ķīlu zīmju segumā iekļautajiem aktīviem.

(2) Kopējiem procentu ienākumiem no ķīlu zīmju segumā iekļautajiem aktīviem jāpārsniedz kopējie procentu izdevumi par ķīlu zīmēm.

(3) Ķīlu zīmju segumā hipotekāros aizdevumus vai aizdevumus, kas nodrošināti ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem, un procentu ienākumus no šādiem aizdevumiem var aizvietot ar aizstājējsegumu, nepārsniedzot 20 procentus no apgrozībā esošo ķīlu zīmju nominālvērtību kopsummas kopā ar procentu izdevumiem.

(4) Emitents aizstājējsegumu var veidot ar:

1) Eiropas Savienības dalībvalstu valdību emitētiem un ar galvojumiem nodrošinātiem vērtspapīriem, kā arī šo valstu finanšu institūciju emitētiem vērtspapīriem, kurus ir atļauts tirgot Eiropas Savienības regulētajos vērtspapīru tirgos, - tirgus cenā, bet nepārsniedzot šo vērtspapīru nominālvērtību;

2) naudas līdzekļiem kasē un kontos Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajās bankās.

(5) (Izslēgta ar 28.09.2006. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

10.pants. (1) Ja, piedzenot hipotekāro aizdevumu, kas kalpo par segumu ķīlu zīmēm, banka iegūst ieķīlāto īpašumu, šādu īpašumu drīkst izmantot par ķīlu zīmju segumu ne vairāk kā par pusi no iepriekšējā seguma vērtības un ne ilgāk par diviem gadiem.

(2) Hipotēku, ko emitents ieguvis uz līguma pamata no cita kreditora, var izmantot ķīlu zīmju segumam vienīgi tad, ja emitents uzņēmies atbildību par nekustamā īpašuma novērtēšanu vai līgumā ir noteikts, kura no pusēm uzņemas atbildību par novērtēšanu.

(3) Hipotēka nevar kalpot par ķīlu zīmju segumu, ja banka, izsniedzot hipotekāro aizdevumu, nav konstatējusi kredīta ņēmēja spēju atmaksāt kredītu un tā procentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

11.pants. (1) Banka kārto ķīlu zīmju seguma reģistru, kas apliecina ķīlu zīmju segumu jebkurā to apgrozības brīdī.

(2) Ķīlu zīmju seguma reģistra veidu, ierakstu saturu un to pamatojumu nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Banka hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra ietvaros nodala hipotekāros aizdevumus un aizdevumus, kas nodrošināti ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

12.pants. (Izslēgts ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

13.pants. (1) Ķīlu zīmju seguma reģistra aktīvus un to augļus, kas kalpo par nodrošinājumu apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm, no seguma reģistra atļauts izņemt tikai tādā apjomā, lai ar atlikušajiem aktīviem nodrošinātu šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījuma izpildi.

(2) Ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautās hipotēkas un aizstājējsegumu banka pārvalda šķirti no pārējiem aktīviem.

(3) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

IV nodaļa
Hipotekārais aizdevums

14.pants. Hipotekārais aizdevums kopā ar agrāk reģistrētiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem nedrīkst pārsniegt 75 procentus no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kuras sastāvā ne mazāk kā puse ir tādas ēkas vērtība, kurā ne mazāk kā puse lietderīgās kopplatības ir izmantojama dzīvošanai, vai 60 procentus no cita veida nekustamā īpašuma tirgus vērtības.

(28.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

15.pants. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

15.1pants. Citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētā ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka šā likuma 15.pantā minētās personas vai personas, kas saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai atbilstoši attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

(28.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

16.pants.

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2001.)

17.pants. (1) Hipotekārā aizdevuma līgumā iekļaujami vismaz šādi aizņēmēja (ieķīlātāja) pienākumi:

1) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);

2) nodrošināt ieķīlātā īpašuma, ēku un būvju vai to daļu nepārtrauktu un pietiekamu apdrošinājumu visā ķīlas līguma darbības laikā vai atlīdzināt bankas izdevumus par īpašuma apdrošināšanu;

3) neņemt no ieķīlātā īpašuma nomniekiem (īrniekiem) nomas vai īres maksu ilgāk par vienu gadu uz priekšu.

(2) (Izslēgta ar 05.07.2001. likumu.)

(3) Līgumā nosakāms, kādai aizņēmēja (ieķīlātāja) rīcībai, kas samazina vai var samazināt ieķīlātā īpašuma vērtību, ir nepieciešama bankas iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(4) Banka var vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un prasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) aizņēmējs nokavējis kādu no aizdevuma atmaksāšanas termiņiem vai nepilda citus šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus;

2) aizņēmēja (ieķīlātāja) darbības vai bezdarbības rezultātā ir būtiski samazinājusies ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība un aizdevumam kopā ar agrāk zemesgrāmatā ierakstītiem parādiem nav šā likuma 14.pantā noteiktā nodrošinājuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001., 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

18.pants.

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2001.)

19.pants. Apdrošināšanas polise, kurā banka ir norādīta kā izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja (labuma guvēja), atrodas glabāšanā bankā visā aizdevuma līguma darbības laikā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

20.pants. Ja nekustamā īpašuma tirgus vērtība samazinās no aizņēmēja neatkarīgu apstākļu dēļ, bankai, pamatojoties uz attiecīgo ierakstu aizdevuma līgumā, ir tiesības pieprasīt pirms termiņa atmaksāt to aizdevuma daļu, kurai nav šā likuma 14.pantā noteiktā nodrošinājuma.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2001.)

V nodaļa
Uzraudzība

21.pants. (1) Banka, kas emitē ķīlu zīmes, sniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai tās noteiktajā termiņā un veidā ziņas, kas raksturo ķīlu zīmju segumu.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu ziņas un iepazīties ar dokumentiem, kuros ir šādas ziņas, kā arī, veicot ieķīlātā īpašuma novērtējuma ekspertīzi, pārbaudīt ķīlu zīmju seguma reģistrā ietverto hipotēku drošību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

22.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

23.pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apturēt ķīlu zīmju emisiju, ja:

1) banka neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem;

2) pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas novērtējuma, banka nenodrošina šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījuma izpildi;

3) netiek pildīti Finansu un kapitāla tirgus komisijai iesniegtie ieķīlājamā nekustamā īpašuma vērtēšanas un ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldīšanas noteikumi.

(2) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par ķīlu zīmju emisijas apturēšanu:

1) tā norāda šāda lēmuma pieņemšanas iemeslu un nosaka laiku konstatēto trūkumu novēršanai;

2) tai ir tiesības pilnīgi vai daļēji apturēt bankas darbību un noteikt bankas aktīvus, kas jāiekļauj ķīlu zīmju seguma reģistrā šajā likumā noteiktajā apjomā, ja lēmuma pieņemšanas pamats bija ķīlu zīmju seguma nepietiekamība, kuru banka Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā nenovērsa.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

VI nodaļa
Ķīlu zīmju emitenta maksātnespēja un bankrots

(Nodaļa 24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

24.pants. (1) Iestājoties ķīlu zīmju emitenta maksātnespējai, kā arī citos ķīlu zīmju emisijas tiesību zaudēšanas gadījumos aizliegts ar ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldīšanas noteikumos paredzētajiem lēmumiem izņemt aktīvus un to ienākumus no hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra un visi ienākumi no ķīlu zīmju seguma reģistra aktīviem jāuzkrāj tā sastāvā neatkarīgi no šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktās normas.

(2) Naudas uzkrājumus, kas tiek veidoti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atļauts izmantot tikai šādiem mērķiem, nepieļaujot citādu ķīlu zīmju seguma reģistra aktīvu izmantošanu:

1) izmaksām ķīlu zīmju turētājiem, ja iestājies procentu izmaksas vai ķīlu zīmju dzēšanas termiņš;

2) paša emitenta emitēto ķīlu zīmju pirkšanai ar sekojošu to dzēšanu publiskajā vērtspapīru tirgū par cenu, kas nepārsniedz ķīlu zīmju nominālvērtību, ja ar atlikušajiem ķīlu zīmju seguma reģistra aktīviem ir izveidots pietiekams nodrošinājums apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm;

3) izmaksām saskaņā ar noslēgtajiem seguma aktīvu riska mazināšanas līgumiem, ja līgumslēdzēja puse ir izpildījusi šāda līguma nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

25.pants. Ja saistības uz ķīlu zīmju pamata un ķīlu zīmju seguma reģistru pārņem cita banka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 56. un 161.pantu, tad šī banka kompensē maksātnespējas procesā esošajai bankai, kas ir ķīlu zīmju sākotnējais emitents, to faktiski izveidotā ķīlu zīmju seguma daļu, kura pārsniedz šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto minimāli nepieciešamo seguma apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

26.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepieņem lēmumu par maksātnespējīgās bankas no ķīlu zīmēm izrietošo saistību un hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļauto aktīvu nodošanu citai bankai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedz tiesā pieteikumu par hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldnieka iecelšanu.

(11) Hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldnieks nodrošina apgrozībā esošo ķīlu zīmju apkalpošanu atbilstoši to emisijas noteikumiem un šā likuma 9.panta pirmās daļas nosacījumiem.

(12) Pārvaldnieka darba atlīdzībai atļauts izmantot ienākumus no hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautajiem aktīviem, saglabājot apgrozībā esošo ķīlu zīmju seguma pietiekamību saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas nosacījumiem.

(13) Ja hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldnieks nespēj apliecināt nepieciešamo ķīlu zīmju segumu atbilstoši šā likuma 9.panta pirmās daļas un 11.panta pirmās daļas prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedz tiesā pieteikumu par hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra maksātnespēju.

(2) Ķīlu zīmju seguma reģistra maksātnespējas un bankrota process pielīdzināms kredītiestāžu maksātnespējas un bankrota procesam, kuru regulē Kredītiestāžu likuma un Civilprocesa likuma normas.

(3) Tiesas ieceltais ķīlu zīmju seguma reģistra administrators vada maksātnespējas un bankrota procesu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām.

(4) Visiem ķīlu zīmju turētājiem maksātnespējas un bankrota procesā ir vienādas prasījuma tiesības. Tās veido ķīlu zīmju nominālvērtība un līdz maksātnespējas izsludināšanas dienai uzkrātie procentu ienākumi. Konkursā piedalās viss ķīlu zīmju seguma reģistra apjoms, izņemot atlīdzību par administratora darbu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.127 "Noteikumi par hipotekārajām ķīlu zīmēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 10.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 10.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 29.septembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 10.09.1998.Stājas spēkā: 13.10.1998.Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 280/281 (1341/1342), 29.09.1998., "Ziņotājs", 21, 05.11.1998.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
49868
{"selected":{"value":"25.10.2006","content":"<font class='s-1'>25.10.2006.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"25.10.2006","iso_value":"2006\/10\/25","content":"<font class='s-1'>25.10.2006.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"20.11.2002","iso_value":"2002\/11\/20","content":"<font class='s-1'>20.11.2002.-24.10.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.08.2001","iso_value":"2001\/08\/03","content":"<font class='s-1'>03.08.2001.-19.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2001","iso_value":"2001\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2001.-02.08.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.10.1998","iso_value":"1998\/10\/13","content":"<font class='s-1'>13.10.1998.-30.06.2001.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
25.10.2006
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva