Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1998. gada 10. septembra likumu: Hipotekāro ķīlu zīmju likums.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 127

Rīgā 1998.gada 14.aprīlī (prot. nr.19 1.§)

Noteikumi par hipotekārajām ķīlu zīmēm

Izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā

I nodaļa
Vispārīgie jautājumi

1.pants. Noteikumos lietotie termini:

1) hipotekārā ķīlu zīme (turpmāk - ķīlu zīme) - bankas emitēts publiskās apgrozības parāda vērtspapīrs, kas segts ar hipotēkām un citu šajos noteikumos paredzēto segumu;

2) hipotekārais aizdevums (kredīts) - aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem;

3) ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība - šo noteikumu izpratnē aprēķināts lielums - vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.

2.pants. Apzīmējumus "hipotēka" un "ķīlu zīme", to atvasinājumus - kopā vai atsevišķi - drīkst izmantot tikai tādu vērtspapīru apzīmēšanai, kas tiek emitēti un atrodas apgrozībā saskaņā ar šiem noteikumiem.

3.pants. Šo noteikumu normas attiecas tikai uz tādiem hipotekāriem aizdevumiem, kuri šajos noteikumos noteiktajā kārtībā var būt par segumu apgrozībā esošām ķīlu zīmēm.

II nodaļa
Ķīlu zīmju emisija un apgrozība

4.pants. Ķīlu zīmju emisija un apgrozība notiek saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem", šiem noteikumiem un likumā "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" noteiktajos gadījumos izdotajiem Vērtspapīru tirgus komisijas tiesību aktiem.

5.pants. (1) Tiesības emitēt ķīlu zīmes ir bankām:

1) kuru pašu kapitāls nav mazāks par pieciem miljoniem latu;

2) kuras savā darbībā ievēro Kredītiestāžu likuma prasības;

3) kurām ir atļauts veikt visas Kredītiestāžu likuma 1.panta 4.punktā minētās banku operācijas (darījumus) bez jebkādiem Latvijas Bankas noteiktiem ierobežojumiem;

4) kuras ir iesniegušas Vērtspapīru tirgus komisijā bankas padomē apstiprinātus tādus hipotekāro darījumu noteikumus un iekšējās kārtības procedūras, kas nodrošina ķīlu zīmju seguma reģistra vešanu un tajā iekļauto hipotekāro prasījumu un aizstājējseguma šķirtu pār valdīšanu no bankas pārējiem aktīviem.

(2) Pēc Vērtspapīru tirgus komisijas pieprasījuma Latvijas Banka sniedz atzinumu par šī panta pirmās daļas 4.punktā minētajām procedūrām, kā arī atzinumu par to, vai banka atbilst šī panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem.

6.pants. Ķīlu zīmju apgrozībā jāievēro šādi pamatnoteikumi:

1) emisijas prospektā jānosaka, vai ķīlu zīmes var tikt dzēstas pirms apgrozības termiņa beigām. Ja tās var tikt dzēstas, jānorāda dzēšanas kārtība;

2) ja emisijas prospektā ir noteikts termiņš, līdz kuram ķīlu zīmes netiks dzēstas, Civillikuma 1767.panta noteikumi nav piemērojami;

3) ja ķīlu zīmes dzēš pirms apgrozības termiņa beigām, procentu izmaksu var pārtraukt tikai pēc tā procentu izmaksas datuma, kurš seko ķīlu zīmju dzēšanas datumam;

4) ja pirms termiņa dzēš ķīlu zīmju sērijas daļu, jānodrošina visām apgrozībā esošajām attiecīgās sērijas ķīlu zīmēm vienāda dzēšanas varbūtība;

5) ķīlu zīmju procentu izmaksas jāveic ne retāk kā vienu reizi gadā.

7.pants. Ja ķīlu zīmju emisijas prospektā ir paredzēti ķīlu zīmju nominālvērtības un procentu maksājumu pārrēķini atbilstoši makroekonomisko rādītāju, ārvalstu valūtu kursu, Latvijas Bankas refinansēšanas likmes vai citām izmaiņām, šo pārrēķinu pamatā var būt tikai oficiālie Centrālās statistikas pārvaldes vai Latvijas Bankas publicētie dati.

8.pants. Ja aizdevums ir izsniegts ķīlu zīmēs, bankai nav tiesību nepieņemt aizdevuma atmaksāšanai tās pašas sērijas ķīlu zīmes to nominālvērtībā.

III nodaļa
Ķīlu zīmju segums

9.pants. (1) Apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm pēc to kopējās nominālvērtības vienmēr jābūt segtām vismaz ar tāda paša apjoma hipotēkām. Hipotēkas vietā segumam var izmantot Latvijas valsts garantiju.

(2) Ķīlu zīmju kopējiem procentu izdevumiem vienmēr jābūt segtiem ar vismaz tāda paša apjoma kopējiem procentu ienākumiem no hipotekārajiem aizdevumiem.

(3) Ķīlu zīmju segumā hipotēkas, Latvijas valsts garantijas un procentu ienākumus no hipotekārajiem aizdevumiem var aizvietot ar aizstājējsegumu, nepārsniedzot 20 % no apgrozībā esošo ķīlu zīmju nominālvērtību kopsummas kopā ar procentu izdevumiem.

(4) Par aizstājējsegumu var būt:

1) Latvijas valsts vai tās garantēti likvīdi vērtspapīri 95 % vērtībā no to tirgus cenas, bet nepārsniedzot šo vērtspapīru nominālvērtību;

2) naudas līdzekļi kasē un korespondējošā kontā Latvijas Bankā.

(5) Apgrozībā esošo ķīlu zīmju dzēšanas un procentu maksājumiem (atbilstoši emisijas noteikumiem) vienmēr jābūt segtiem ar vismaz tādas pašas vērtības hipotekāro aizdevumu dzēšanas un procentu maksājumiem (atbilstoši aizdevuma līgumam un aizstājējsegumam).

10.pants. (1) Ja veicot hipotekārā aizdevuma piedziņu, kurš kalpo par segumu ķīlu zīmēm, banka pārņem savā īpašumā nekustamo īpašumu, tad šādu īpašumu drīkst izmantot par ķīlu zīmju segumu ne vairāk kā ar pusi no iepriekšējā seguma vērtības un ne ilgāk par diviem gadiem.

(2) Hipotēka, ko banka ieguvusi uz līguma pamata no citas bankas, var tikt izmantota ķīlu zīmju segumam vienīgi tad, ja līgumā ir noteikts, kas ir uzņēmies atbildību par nekustamā īpašuma novērtējumu.

(3) Hipotēka nevar kalpot par ķīlu zīmju segumu, ja banka, izsniedzot hipotekāro aizdevumu, nav ievērojusi Kredītiestāžu likuma 52.panta prasības.

11.pants. (1) Bankai jāved ķīlu zīmju seguma reģistrs, kuram jāapliecina ķīlu zīmju segums jebkurā to apgrozības brīdī.

(2) Ķīlu zīmju seguma reģistra veidu, ierakstu saturu un to pamatojumu nosaka Vērtspapīru tirgus komisija.

12.pants. (1) Hipotēka ir segumnespējīga, ja banka triju mēnešu laikā nav cēlusi prasību par parāda piedziņu šādos gadījumos:

1) aizdevuma pamatsummas vai procentu maksājumu nokavējums ir pārsniedzis 30 dienas un banka nav pagarinājusi maksājuma termiņu;

2) aizņēmēja darbības vai bezdarbības rezultātā ir būtiski samazinājusies ieķīlātā īpašuma tirgus vērtība un prasījuma apjoms pārsniedzis 60 % no ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības;

3) pārkāpti tādi aizdevuma līguma noteikumi, kuri dod bankai tiesības atkāpties no līguma;

4) ar tiesas nolēmumu ir atzīta aizņēmēja maksātnespēja vai bankrots.

(2) Hipotēku, kas kļuvusi segumnespējīga saskaņā ar šī panta pirmās daļas nosacījumiem, var izslēgt no ķīlu zīmju seguma reģistra tikai pēc bankas prasījuma realizācijas.

13.pants. (1) Ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautās hipotēkas un aizstājējsegumu ir atļauts izmantot tikai to saistību izpildes nodrošinājumam, kas rodas uz ķīlu zīmju emisijas pamata.

(2) Ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautās hipotēkas un aizstājējsegums bankai jāpārvalda šķirti no pārējiem aktīviem.

(3) Ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautās vērtības bankas bankrota gadījumā konkursa masā neietilpst.

IV nodaļa
Hipotekārais aizdevums

14.pants. Hipotekārais aizdevums nedrīkst pārsniegt 60 % no tā nodrošināšanai ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības.

15.pants. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas licenci (profesionālās kvalifikācijas sertifikātu) nekustamā īpašuma vērtēšanai.

16.pants. Par hipotekārā aizdevuma nodrošinājumu atļauts izmantot tikai tādu nekustamo īpašumu, kas nav apgrūtināts ar zemesgrāmatā ierakstītiem parādiem, vai ja agrākā prasījuma kreditors ir piešķīris bankas prasījumam pirmtiesības.

17.pants. (1) Hipotekārā aizdevuma līgumā jāiekļauj vismaz šādi aizņēmēja (ieķīlātāja) pienākumi:

1) atmaksāt aizdevumu kopā ar procentiem regulāri vienādās summās visā līguma darbības laikā (neskaitot pēdējo maksājumu, ja to paredz līguma noteikumi);

2) nodrošināt ieķīlātā īpašuma nepārtrauktu un pietiekamu apdrošinājumu visā ķīlas līguma darbības laikā vai atlīdzināt bankas izdevumus par īpašuma apdrošināšanu;

3) neņemt no ieķīlātā īpašuma nomniekiem (īrniekiem) nomas vai īres maksu ilgāk par vienu gadu uz priekšu.

(2) Šī panta pirmās daļas 1.punkta prasībai var neatbilst aizdevumi ar kopējo summu līdz 20 % no visu ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļauto aizdevumu summas.

(3) Līgumā jānosaka, kādai ieķīlātāja rīcībai, kas samazina vai var samazināt ieķīlātā īpašuma vērtību, ir nepieciešama iepriekšēja rakstiska bankas piekrišana.

18.pants. Aizdevums var tikt pārjaunots ne vairāk par divām reizēm un tikai tad, ja, izpildot šo noteikumu 17.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumus, tiek samaksāti vismaz 33 % no aizdevuma summas aizdevuma sākotnējā termiņā un katrā pārjaunojuma termiņā.

19.pants. Apdrošināšanas līgumam vai polisei ar apdrošināšanas atlīdzības cedējumu uz bankas vārda jāatrodas glabāšanā bankā visā ķīlas līguma darbības laikā.

20.pants. Nekustamā īpašuma tirgus vērtībai samazinoties no aizņēmēja neatkarīgu apstākļu dēļ, bankai ir tiesības pieprasīt pirms termiņa atmaksāt to aizdevuma daļu, kurai nav šo noteikumu 14.pantā noteiktā nodrošinājuma.

V nodaļa
Uzraudzība

21.pants. (1) Bankai, kas emitē ķīlu zīmes, jāsniedz Vērtspapīru tirgus komisijai tās noteiktajā termiņā un veidā ziņas, kas raksturo ķīlu zīmju segumu.

(2) Vērtspapīru tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu ziņas un iepazīties ar dokumentiem, kuros ir šādas ziņas, kā arī, veicot ieķīlātā īpašuma novērtējuma ekspertīzi, pārbaudīt ķīlu zīmju seguma reģistrā ietverto hipotēku drošību.

22.pants. Ja banka neatbilst šo noteikumu 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem vai savā darbībā neievēro šī panta pirmās daļas 4.punktā minētās iekšējās kārtības procedūras, Latvijas Bankai par to jāinformē Vērtspapīru tirgus komisija, norādot konkrētus pārkāpumus.

23.pants. (1) Vērtspapīru tirgus komisija ir tiesīga apturēt ķīlu zīmju emisiju:

1) ja tā ir saņēmusi no Latvijas Bankas šo noteikumu 22.pantā minēto informāciju;

2) ja pēc komisijas novērtējuma ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautais nodrošinājums neatbilst šo noteikumu prasībām;

3) ja netiek pildīti hipotekāro darījumu noteikumi.

(2) Ja Vērtspapīru tirgus komisija pieņem lēmumu par ķīlu zīmju emisijas apturēšanu, tā norāda šāda lēmuma pieņemšanas iemeslu un nosaka laiku konstatēto trūkumu novēršanai.

(3) Ķīlu zīmju emisijas apturējums neskar ķīlu zīmju emisijas prospektā noteikto bankas saistību izpildi un nerada tiesības pieprasīt hipotekāro ķīlu zīmju dzēšanu pirms termiņa.

Pārejas jautājums

Finansu ministrija, piesaistot Latvijas komercbanku un ārvalstu investoru līdzekļus, nodibina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā specializētu hipotekāro darījumu finansēšanas institūciju (akciju sabiedrību ar valsts līdzdalību - refinansēšanas fondu) ar tiesībām emitēt ķīlu zīmes, saglabājot akciju kontrolpaketi uz diviem gadiem valsts īpašumā.

Ministru prezidents G.Krasts

Finansu ministrs R.Zīle

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par hipotekārajām ķīlu zīmēm Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 127Pieņemts: 14.04.1998.Stājas spēkā: 18.04.1998.Zaudē spēku: 13.10.1998.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 102/105, 17.04.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
47778
18.04.1998
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)