Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.87

Rīgā 2001.gada 27.februārī (prot. Nr.9 9.§)
Prasības tērauda kausēšanas iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 3.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro tērauda kausēšanas iekārtu (iekārtas, kas projektētas un uzstādītas, lai kausētu melnā metāla izstrādājumus) valdītājiem, apkalpojošajam personālam un juridiskajām personām, lai, lietojot attiecīgās iekārtas vai veicot to uzstādīšanu, remontu, tehniskās apkopes, rekonstrukciju un tehniskās pārbaudes, neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī nosaka tērauda kausēšanas iekārtu tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Tērauda kausēšanas iekārtai ir šādi pamatelementi:

2.1. martena krāsns vai elektrokrāsns;

2.2. tērauda liešanas kausi un sārņu kausi;

2.3. sagatavju nepārtrauktās liešanas mehānismi;

2.4. tehnoloģiskās iekārtas, kas tieši saistītas ar tērauda kausēšanas iekārtu.

3. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr.1059 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.111)

4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" publicē Standartizācijas biroja mājaslapā internetā (www.lvs.lv) to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

4.1 Tērauda kausēšanas iekārtu tehniskās pārbaudes ir tiesīga veikt akreditēta institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk — inspicēšanas institūcija), ja tā:

4.1 1. ir akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspicēšanu" noteiktajiem kritērijiem un šo noteikumu prasībām;

4.1 2. ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamās kļūdas dēļ radušos zaudējumus, kas sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā.

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr.1059 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.769; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.111)

4.2 Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs novērtē un uzrauga inspicēšanas institūcijas atbilstību šo noteikumu 4.1 punktā minētajām prasībām.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

II. Tērauda kausēšanas iekārtu lietošana

5. Lai neradītu draudus cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam un videi, tērauda kausēšanas iekārtas valdītājs nodrošina attiecīgās iekārtas atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu un piemērojamo standartu prasībām un tērauda kausēšanas iekārtas uzstādītāja instrukcijām.

(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.111)

6. (Svītrots ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.769.)

7. Katrai tērauda kausēšanas iekārtai nepieciešama pase valsts valodā (pielikums). Pasi izsniedz inspicēšanas institūcija, veicot tērauda kausēšanas iekārtas reģistrāciju bīstamo iekārtu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu reģistrāciju.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

8. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājs pievieno pasei lietošanas instrukciju. Instrukcijā ir norādīta šāda informācija:

8.1. tērauda kausēšanas iekārtas uzstādīšanas un pārvietošanas kārtība (arī atsevišķo elementu savienošana);

8.2. tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas uzsākšanas kārtība;

8.3. tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas kārtība paredzētajos lietošanas apstākļos un ārkārtas situācijās;

8.4. tērauda kausēšanas iekārtas tehniskās apkopes un uzraudzības kārtība (arī pārbaudes, ko veic lietotājs);

8.5. tērauda kausēšanas iekārtas tehniskā dokumentācija, rasējumi, diagrammas un aprēķini, ja tie palīdz izprast tērauda kausēšanas iekārtas lietošanu.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

9. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājs, nododot vai iznomājot tērauda kausēšanas iekārtu citam valdītājam, nodod arī tās pasi un šo noteikumu 8.punktā noteiktos dokumentus. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājam aizliegts uzsākt iekārtas lietošanu, ja nav saņemta pase un šo noteikumu 8.punktā noteiktie dokumenti.

10. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājam ir šādi pienākumi:

10.1. norīkot speciālistu, kas ir atbildīgs par tērauda kausēšanas iekārtas tehnisko stāvokli, drošu lietošanu un apkopi (turpmāk — atbildīgais speciālists);

10.2. nodrošināt tērauda kausēšanas iekārtas apkalpošanai pietiekamu skaitu personāla, kas ir apmācīts un instruēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību, lietojot darba aprīkojumu, kā arī nodrošināt personāla apmācību darba aizsardzības jautājumos, ņemot vērā iekārtas konstrukciju un lietošanas apstākļus;

10.3. ievērojot uzstādītāja sniegtās lietošanas instrukcijas, izstrādāt, apstiprināt un, ja nepieciešams, precizēt un papildināt darba instrukcijas tērauda kausēšanas iekārtas apkalpojošajam personālam;

10.4. nodrošināt norīkojumu-atļauju izsniegšanu paaugstinātas bīstamības darbiem;

10.5. nodrošināt savlaicīgu šajos noteikumos paredzēto tehnisko pārbaužu veikšanu tērauda kausēšanas iekārtai;

10.6. nodrošināt tērauda kausēšanas iekārtas pases un lietošanas instrukciju glabāšanu un uzrādīšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonām un inspicēšanas institūciju pārstāvjiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

10.7. ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši saistībā ar tērauda kausēšanas iekārtas lietošanu;

10.8. neatkarīgi no šo noteikumu VIII nodaļā noteiktajām pārbaudēm lietošanas laikā pārliecināties par tērauda kausēšanas iekārtas atbilstību šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz tērauda kausēšanas iekārtām un to aprīkojumu.

(Grozīts ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr.1059; MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.769; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.111)

11. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājs nodrošina atbildīgo speciālistu ar šādu dokumentāciju:

11.1. tērauda kausēšanas iekārtas pase;

11.2. šajos noteikumos noteiktajā kārtībā veikto tehnisko pārbaužu rezultāti;

11.3. tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas instrukcija;

11.4. tērauda kausēšanas iekārtas ekspluatācijas žurnāls, kurā atbildīgais speciālists norāda datus par tērauda kausēšanas iekārtas darbināšanas laiku, iekārtu, automātikas, signalizācijas un aizsardzības ierīču stāvokli un pārbaudes rezultātiem, kā arī visus iekārtas uzturēšanai un apkalpošanai veiktos pasākumus, kas ietekmē tās drošu lietošanu;

11.5. tērauda kausēšanas iekārtu izvietojuma tehnoloģiskā shēma, kurā ietverts arī cauruļvadu, aprīkojuma un slēgierīču izvietojums;

11.6. elektriskā shēma, kurā norādīti elektroenerģijas patērētāji, aparatūra un elektrolīnijas izvietojums tērauda kausēšanas iekārtu telpās;

11.7. tērauda kausēšanas iekārtu dzesēšanas sistēmas uzraudzības žurnāls, kurā atbildīgais speciālists norāda informāciju par dzesēšanas sistēmas pārbaudēm un remontiem, kā arī par bojājumiem un to novēršanu.

(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.111)

12. Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi:

12.1. nodrošināt lietošanas dokumentācijai atbilstošu tērauda kausēšanas iekārtas un tās aprīkojuma tehnisko stāvokli;

12.2. nodrošināt tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas dokumentācijas atbilstošu uzturēšanu;

12.3. nodrošināt, lai tērauda kausēšanas iekārtas apkalpojošajam personālam būtu attiecīga kvalifikācija un tas būtu instruēts par tērauda kausēšanas iekārtas drošu darbību;

12.4. sagatavot tērauda kausēšanas iekārtu šajos noteikumos paredzētajām tehniskajām pārbaudēm un piedalīties to norisē;

12.5. ja konstatēti nepieļaujami defekti vai instrukcijas pārkāpumi darbā ar tērauda kausēšanas iekārtu, apturēt iekārtas darbību un nodrošināt trūkumu novēršanu;

12.6. veikt apkalpojošā personāla instruktāžas darba vietās, kā arī atkārtotās un ārkārtas zināšanu pārbaudes;

12.7. pārtraukt tērauda kausēšanas iekārtas darbināšanu, ja tās darbība rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī, ja tērauda kausēšanas iekārtas tehniskā pārbaude nav veikta noteiktajā termiņā.

13. Tērauda kausēšanas iekārtu apkalpojošajam personālam ir šādi pienākumi:

13.1. ievērot visas darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar tērauda kausēšanas iekārtām atbilstoši darba instrukcijām un atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem;

13.2. apstādināt tērauda kausēšanas iekārtas darbību, ja iekārta rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

III. Vispārīgās prasības tērauda kausēšanas iekārtām

14. Tērauda kausēšanas iekārtas konstrukcija visā iekārtas lietošanas laikā nodrošina iekārtas izturību pret mehāniskām, termiskām un ķīmiskām slodzēm paredzētajos lietošanas apstākļos un nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

15. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājs uz tērauda kausēšanas iekārtas vadības pults redzamā vietā izvieto uzrakstu vai piestiprina plāksnīti (burtu augstums ne mazāks par 50 mm), kur norāda iekārtas reģistrācijas numuru, ražotāja noteiktos galvenos darba parametrus un nākamās tehniskās pārbaudes datumu.

16. Tērauda kausēšanas iekārtas pamatelementu nomaiņu vai to elementu metināšanu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos (turpmāk — remonts), kā arī iekārtas konstrukcijas vai darba parametru maiņu (turpmāk — rekonstrukcija) atļauts veikt tikai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

17. Tērauda kausēšanas iekārtas elementus drīkst metināt metinātāji, kuri atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir apliecinājuši savu kompetenci attiecīgo darbu izpildē.

18. Tērauda kausēšanas iekārtas metināto savienojumu pārbaudi ar nesagraujošām kontroles metodēm veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas laboratorijas.

19. Tērauda kausēšanas iekārtas remontu un rekonstrukciju drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad iekārtas valdītājs ir izsniedzis rakstisku norīkojumu-atļauju saskaņā ar šo noteikumu 10.4.apakšpunktu.

20. Pirms remonta un rekonstrukcijas uzsākšanas tērauda kausēšanas iekārtu atdzesē un atvieno no visiem spiediena, temperatūras, šķidruma, tvaiku un gāzu avotiem.

21. Visus datus par tērauda kausēšanas iekārtu rekonstrukciju un remontu un attiecīgajām pārbaudēm dokumentē un pievieno iekārtas ekspluatācijas žurnālam.

(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.111)

22. Tērauda kausēšanas iekārtu uzstāda tā, lai nebūtu iespējama tās elementu patvaļīga novirzīšanās vai sašķiebšanās. Tērauda kausēšanas iekārtas elementi izvietojami tā, lai būtu iespējama iekārtas apskate, remonts un tehniskā apkope. Ja nepieciešams, ierīko attiecīgas platformas un kāpnes.

23. Telpas, kurās atrodas tērauda kausēšanas iekārta, atbilst šādām prasībām:

23.1. ir aprīkotas ar ugunsdzēsības līdzekļiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

23.2. ir aprīkotas ar iezemēšanas kontūru elektroiekārtām un dūmeņiem ar zibensnovedējiem (kontūru noplūdes pretestība nedrīkst pārsniegt 4 omus elektroiekārtām un 15 omus zibensnovedējiem). Visi zemētāju savienojumi, kas nav brīvi pieejami, ir savienoti, izmantojot metināšanu;

23.3. ir aprīkotas ar piemērotām ventilācijas iekārtām, kas nodrošina atbilstošu gaisa temperatūru, mitrumu un sastāvu;

23.4. ir aprīkotas ar ierīcēm ūdens un citu šķidru vielu novadīšanai no vietām, kur iespējama šādu vielu uzkrāšanās;

23.5. ir tīras un uzkoptas, īpaši attiecībā uz sagatavju un ražošanas atlikumu atrašanos darba vietās un ejās;

23.6. telpām ir piemērotas grīdas no nodilumizturīgiem materiāliem ar neslidenu virsmu; darba vietas un ejas atrodas līdzenās vietās;

23.7. ieejas atrodas vietās, no kurienes var droši nokļūt līdz darba vietai;

23.8. ir aprīkotas ar mehanizētiem vārtiem dzelzceļa vagonu iebraukšanai. Par vārtu atvēršanu un aizvēršanu brīdina skaņas un vizuālā signalizācija;

23.9. elektroiekārtu un elektroinstalācijas izvietojums telpās atbilst normatīvo aktu prasībām. Pie spēka un apgaismes kabeļu slēdžiem ir skaidri norādīts ar tiem darbināmais aprīkojums vai iekārta;

23.10. uz jumta nav pieļaujama putekļu, ledus un sniega uzkrāšanās.

24. Tērauda kausēšanas iekārtu darba platformas atbilst šādām prasībām:

24.1. attālums no darba platformas virsmas līdz konstrukcijām, iekārtām un cauruļvadiem, kas ierīkoti virs darba platformas, ir ne mazāks kā 1,8 metri;

24.2. darba platformas, kuras atrodas augstāk par 0,6 m no grīdas virsmas, kā arī pārejas tiltiņi, kāpnes, ailas, lūkas, kanāli, bedres un nepārtrauktās liešanas iekārtu nostādināšanas vietas ir ierobežotas ar margām un apšuvumu, kura augstums ir vismaz 0,1 metrs;

24.3. krāšņu pārlaides darba platformām ir vismaz viena eja uz divām krāsnīm, bet tērauda izliešanas pārlaides platformām — vismaz viena eja uz trim krāsnīm. Minētās ejas ir aprīkotas ar piemērotām kāpnēm.

25. Tērauda kausēšanas iekārtas dūmeņi:

25.1. nodrošina iekārtas darba režīmam piemērotu siltumu;

25.2. novērš gaisa iekļūšanu gar aizbīdņiem un plaisām dūmejās un pašā dūmenī;

25.3. nodrošina, lai netiktu pārsniegts kaitīgo izmešu daudzums tērauda kausēšanas tehnoloģiskā procesa normālas darbības režīmā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

26. Tērauda kausēšanas iekārtu dūmeņi ir ierīkoti uz pamatiem, kuri tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas laikā nodrošina dūmeņa stabilitāti un vertikalitāti pieļaujamajās robežās (maksimāli pieļaujamā atkāpe no vertikalitātes ir piecas tūkstošdaļas no dūmeņa augstuma metros). Pamati ir aprīkoti ar augstuma references ierīci (reperi).

27. Dūmeņa stiprinājuma gredzeni un metāla konstrukcijas ir aizsargātas pret izmešu un apkārtējās vides nevēlamu iedarbību.

28. Veicot darbus tērauda kausēšanas iekārtu telpās, aizliegts:

28.1. cilvēkiem atrasties zonās, kur tērauda izlaišanas laikā var nokļūt metāla un sārņu šļakatas;

28.2. izmantot tērauda kausēšanas iekārtas kurināmā padeves cauruļvadus par balstiem, paceļot kravu, kā arī komunikāciju nostiprināšanai vai iekārtu iezemēšanai.

IV. Drošības prasības martena krāsns lietošanai

29. Martena krāsns augšējās daļas apskatei un remontam, kā arī putekļu un citu netīrumu novākšanai no krāsns augšējās daļas izmanto stacionāras piemērotas darba platformas.

30. Martena krāsns aizmugures darba platformas platums ir ne mazāks kā 1 m, un platforma ir nožogota. Krāsns laukumā nožogojums visā tā augstumā ir izveidots no metāla loksnēm.

31. Tērauda izlaišanas teknes nožogojums ir noņemams vai izbīdāms. Darba laukums pēc teknes noņemšanas ir nosegts.

32. Martena krāsns aizmugures siena ir ekranēta, lai nodrošinātu aizsardzību no siltuma izstarojuma. Aizmugures darba platformā darba vietas pie izlaišanas teknes ir nodrošinātas ar piemērotu gaisa ventilāciju.

33. Martena krāsns pildlūku aizvaru celšanas ierobežotāji tiek uzturēti darba kārtībā. Pildlūku aizvarus vada no droša attāluma.

34. Pildlūku aizvaru konstrukcija nodrošina pietiekamu blīvumu starp aizvaru un pildlūkas rāmi un ir aprīkota ar speciālām palīgierīcēm, kas novērš aizvara patvaļīgu krišanu.

35. Pildlūku aizvari ir aprīkoti ar nepārtrauktu dzesēšanas sistēmu. Ja pildlūku aizvari tiek dzesēti ar ūdeni, dzesēšanas sistēmas konstrukcija ir tāda, lai tvaiku izvadīšana neradītu draudus cilvēkiem un tehnoloģiskajam procesam.

36. Bojātus pildlūku aizvarus un rāmjus laikus nomaina. Nomaiņas laikā ir samazināta gāzes un gaisa padeve.

37. Martena krāšņu sārņu kameras un reģeneratori:

37.1. ir hermētiski un ar atbilstošu siltumizolāciju;

37.2. ir aprīkoti ar atverēm gala sienās kameras izpūšanai vai reģeneratora pildījuma mazgāšanai. Pēc izpūšanas un mazgāšanas beigšanas atveres var aizvērt;

37.3. ir aprīkoti ar dūmu kanāliem padziļinājumu veidā;

37.4. ir noblīvēti un atrodas vismaz 0,8 m augstumā no grīdas līmeņa.

38. Martena krāsns dūmeju līdlūkas izmēri nedrīkst būt mazāki kā 0,8 x 0,8 metri, un tām ir divi noslēdzošie vāki ar vadīklām, kas noblīvēti ar ugunsdrošu blīvējumu.

39. Pildīšanas logu vāku ūdens aizvadīšanas ierīces novērš ūdens nokļūšanu uz martena krāsns galvenās velves.

40. Martena krāsns dzesēšanas sistēma nodrošina šādu prasību izpildi:

40.1. ūdens, ko izmanto martena krāsns dzesēšanai (turpmāk — dzesēšanas ūdens), ir attīrīts no mehāniskiem piemaisījumiem;

40.2. elementus, kuri tiek dzesēti ar dzesēšanas ūdeni, iespējams atvienot no dzesēšanas sistēmas;

40.3. dzesēšanas ūdeni dzesējamajiem elementiem piegādā apakšējā daļā, bet uzkarsēto dzesēšanas ūdeni aizvada no augšējās daļas;

40.4. dzesēšanas ūdeni savāc tilpnēs, kas novietotas vietās, kur nevar nokļūt izkausēts metāls un sārņi;

40.5. no atdzesētajiem elementiem aizvadītā dzesēšanas ūdens temperatūra ir zemāka par katlakmens veidošanās temperatūru;

40.6. dzesēšanas ūdens pārplūdes caurules ir izvietotas tā, lai apkalpojošais personāls redzētu ūdens iztecēšanu pa caurulēm;

40.7. martena krāsns dzesējamos elementus, dzesēšanas sistēmas un iztvaices cauruļvadu noslēgierīces tiek vadītas no apkalpošanai drošām un piemērotām vietām;

40.8. dzesēšanas ūdens nepieciešamā līmeņa uzturēšana boileros-separatoros ir automātiska.

41. Ja tiek pārtraukta dzesēšanas ūdens padeve, kurināmā padeve martena krāsnij tiek pārtraukta. Pēc ūdens padeves atjaunošanas, lai nepieļautu spēcīgu tvaiku veidošanos un dzesēšanas sistēmas sagrūšanu, ūdens padeve veicama lēni saskaņā ar lietošanas instrukciju.

42. Martena krāsnīs ar iztvaices dzesēšanas sistēmu papildus ir nodrošināta šādu prasību izpilde:

42.1. sistēma ir aprīkota ar ierīcēm, kas ļauj pārslēgt dzesēšanas sistēmu darbam ar tehnisko ūdeni;

42.2. iztvaices dzesēšanas boileri-separatori ir novietoti speciālās galerijās, kas izbūvētas no ugunsdrošiem materiāliem un aprīkotas ar piespiedu ventilāciju vai atrodas ārpus martena krāsns telpām. Šādām galerijām ir vismaz divas ieejas (izejas), kas atrodas pretējās pusēs un kuru durvis veras uz ārpusi. Durvis nedrīkst būt ar aizbīdņiem;

42.3. iztvaices dzesēšanas vadības pults telpā ir gaisa kondicionēšanas iekārta vai piespiedu ventilācija, kas nodrošina 1,5 reizes lielāku gaisa tilpuma apmaiņu vienā stundā nekā telpas kopējais tilpums;

42.4. ja ūdens kondensāts sācis tecēt no iztvaices dzesēšanas sistēmas, nav iespējama ūdens nokļūšana uz martena krāsns velves un reģeneratora;

42.5. tvaiku no iztvaices dzesēšanas sistēmas izlaiž, izmantojot skaņas slāpētājus, vietās, kur tvaiks neapdraud tehnoloģisko procesu un cilvēku veselību un dzīvību.

43. Boileru separatoru drošības vārstu nopūšanas sveces ir izvadītas vietās, kur nav iespējama personāla apdedzināšanās ar tvaiku.

44. Martena krāsns dzesēšanas sistēmai reizi maiņā pārbauda galējo ūdens līmeni un signalizāciju un pārbaudes rezultātu ieraksta šo noteikumu 11.4.apakšpunktā minētajā žurnālā.

(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.111)

45. Martena krāsns vadības pults ir aprīkota ar:

45.1. skaņas un vizuālo signalizāciju par dzesēšanas ūdens līmeņa izmaiņām ±0,15 m robežās no nominālā līmeņa;

45.2. saziņas līdzekļiem saziņai ar martena ceha dispečeru, kā arī savienota ar vietējo ceha skaļruņu iekārtu;

45.3. martena krāsns siltuma režīma regulēšanas ierīcēm;

45.4. galējo kurināmā un skābekļa nesēja parametru signalizācijas ierīcēm.

46. Martena krāsnī izkausētā tērauda izlaišanas atveri drīkst atvērt tikai pēc tam, kad zem krāsns tērauda izlaišanas teknes ir novietots izkausētā tērauda uztveršanas kauss.

47. Martena krāsns izlaišanas atveres izmēri un forma nodrošina metāla izlaišanu blīvā strūklā saskaņā ar lietošanas instrukciju. Dezoksidantu padeve teknē vai kausā ir mehanizēta.

48. Sārņus no martena krāsns izvada sārņu kausos, kas atrodas zem darba platformas, kurā ierīkota atvere ar tekni uz kausu.

49. Izkausētā metāla līmenis martena krāsns vannā nedrīkst būt augstāks par krāsns pamatsliekšņiem.

50. Martena krāsns siltuma režīma vadība ir automatizēta.

51. Kurināmais, ko pievada martena krāsns kurināšanai, ir attīrīts no piemaisījumiem un uzsildīts līdz temperatūrai, kas nepārsniedz tvaiku uzliesmošanas temperatūru.

52. Uz kurināmā kopīgā pievada krāsnīm ir ierīkotas noslēdzošās un regulējošās ierīces un mēraparāti, kas kontrolē kurināmā spiedienu un temperatūru, kā arī iekārtas automātiskai padeves pārslēgšanai uz abām krāsns pusēm.

53. Tilpnes, kas paredzētas kurināmā noliešanai un uzglabāšanai, iztukšojot cauruļvadus, atrodas ārpus martena krāsns telpām.

54. Martena krāsns ir aprīkota ar nepārtrauktās mērīšanas termopāriem, lai kausēšanas laikā noteiktu metāla temperatūru.

55. Lietojot martena krāsni, aizliegta:

55.1. cilvēku atrašanās uz krāsns velves;

55.2. krāsns darbināšana, ja nav stacionāro vai noņemamo nožogojumu, platformu, izkausētā tērauda izlaišanas tekņu vai citu krāsns elementu un aprīkojuma vai ja tas ir bojāts;

55.3. slēgierīču novietošana virs martena krāsns galvas velvēm;

55.4. pakāpienu izveide dūmu kanālu sienās;

55.5. martena krāsns apkope, ja ir atvērta sārņu izlaišanas atvere;

55.6. krāsns darbināšanai paredzētā kurināmā padeves cauruļvadu ierīkošana virs krāsnīm.

V. Drošības prasības sagatavju nepārtrauktās liešanas mehānisma lietošanai

56. Visi ražošanas procesi sagatavju nepārtrauktās liešanas mehānismiem (turpmāk — liešanas mašīnas), sākot ar metāla liešanu un beidzot ar sagatavju padošanu uz dzesētāju, ir mehanizēti un iespējami automatizēti. Katrai liešanas mašīnai ir nodrošināta arī rokas vadība.

57. Otrās pakāpes liešanas mašīnu dzesēšanas iekārtas atrodas atsevišķā telpā ar siltumizolētām sienām un vilkmes ventilāciju.

58. Otrās pakāpes liešanas mašīnu dzesēšanas iekārtas kameras durvis metāla liešanas laikā ir aizvērtas ar aizbīdni.

59. Tehnoloģiskā iekārta, kas neatrodas otrās pakāpes dzesēšanas zonā (arī velkošie rullīši), atrodas telpā ar ugunsdrošām sienām. Cilvēku iekļūšana un uzturēšanās minētajā telpā metāla liešanas laikā ir aizliegta.

60. Otrās pakāpes dzesēšanas zonā ir avārijas ūdens padeves sistēma. Ja tiek atvienota pamatsistēma vai pārtraukta vai samazināta ūdens padeve, uz liešanas mašīnas vadības pulti automātiski tiek noraidīts gaismas un skaņas signāls un tērauda liešana tiek pārtraukta.

61. Liešanas mašīna ir aprīkota ar:

61.1. saziņas līdzekļiem un brīdinājuma signalizāciju;

61.2. vadības pulti, kurā ir kontroles iekārtas tā ūdens daudzuma un temperatūras kontrolei, kurš tiek padots kristalizatora dzesēšanai un otrās pakāpes dzesēšanas zonā;

61.3. centralizētu eļļošanas sistēmu.

62. Liešanas mašīnas vadības pults liešanas laukumā atrodas atsevišķā telpā ar siltumizolētām sienām un karstumizturīgu stiklojumu, kas aizsargāts ar metāla sietu, kā arī ar divām izejām uz liešanas laukumu. Gaisa temperatūru, mitrumu un sastāvu telpā nodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pults atrodas vietā, kur operators var labi saskatīt liešanas mašīnas veiktās operācijas.

63. Lietojot kristalizatoru, nodrošina šādu prasību ievērošanu:

63.1. kristalizatora eļļošana ir mehanizēta;

63.2. kristalizatora dzesēšanas sistēmā ir avārijas ūdens padeves sistēma gadījumam, ja atvienojas pamatsistēma;

63.3. mitruma uzkrāšanās kristalizatora iekšienē nav iespējama;

63.4. aizliegts sākt tērauda liešanu pirms ūdens padeves kristalizatoram;

63.5. ieliešanas un izliešanas laikā kristalizators tiek šūpots;

63.6. sagatavju velkošie rullīši tiek ieslēgti pēc kristalizatora piepildīšanas ar metālu līdz līmenim, kas nodrošina metāla kristalizācijas procesu;

63.7. vilkšanas un kristalizatora šūpošanas mehānisms iedarbināms uzmanīgi, vienmērīgi palielinot ātrumu;

63.8. otrās pakāpes dzesēšanas sistēma nodrošina sagatavju vienmērīgu atdzesēšanu.

VI. Drošības prasības tērauda liešanas kausa un sārņu kausa lietošanai

64. Tērauda liešanas kausa konstrukcija ir tāda, lai kauss izturētu mehāniskas, termiskas un ķīmiskas slodzes, kas rodas, pārvietojot izkausētu metālu liešanas un transportēšanas laikā.

65. Tērauda liešanas kausa konstrukcija atbilst šādām prasībām:

65.1. kauss nedrīkst patvaļīgi apgāzties;

65.2. kausa radžu drošības koeficients nedrīkst būt mazāks par 8,0;

65.3. kauss ir oderēts:

65.3.1. ne mazāk kā divās kārtās — ar armatūras kārtu un darba kārtu;

65.3.2. monolīti vai ar karstumizturīgiem ķieģeļiem;

65.3.3. tā, lai armatūras kārtas savienojuma šuves un darba kārtas savienojuma šuves nesakristu;

65.3.4. tā, lai kausa dibena un sienu oderējuma savienojumi neveidotu caurejošas šuves.

66. Tērauda liešanas kauss ir aprīkots ar:

66.1. aizvaru un izteces aizturu, ko vada no attāluma;

66.2. kausā vertikāli ierīkotu izliešanas čaulu. Sprauga, kas veidojas starp čaulu un kausa apvalku, ir aizpildīta ar ugunsizturīgu masu. Izliešanas čaulas nomaiņa kausā ir mehanizēta.

67. Aizvarus tērauda liešanas kausos ierīko tikai pēc pilnīgas tērauda izliešanas un čaulas izžāvēšanas.

68. Izliešanas čaulu un tērauda liešanas kausu izteces aizturu maiņu veic speciāli šim nolūkam izveidotās un iekārtotās vietās, kur aizturus iespējams droši un mehanizēti izjaukt, salikt un žāvēt.

69. Metāla līmenis izkausētā tērauda uztveršanas kausā nedrīkst būt augstāk kā 0,15 m no sārņu noteces. Kausa konstrukcija novērš tā patvaļīgas apgāšanās iespēju.

70. Sārņu nolaišanu sārņu kausos veic pirms izkausētā tērauda izlaišanas. Sārņu kauss un tā aprīkojums atbilst šādām prasībām:

70.1. kauss ir sauss un pārklāts ar kaļķu šķīdumu;

70.2. kausa dibenā ir iebērti sausi tehnoloģiskie gruži;

70.3. kausa estakāde ir attīrīta no atkritumiem;

70.4. sārņu līmenis kausā nav zemāks par 0,25 m no augšējās malas.

VII. Drošības prasības elektrokrāsns lietošanai

71. Elektrokrāsns konstrukcija ir tāda, lai krāsns izturētu visas mehāniskās un termiskās slodzes, kurām tā tiek pakļauta lietošanas laikā. Elektrokrāsns smaguma centrs atrodas tādā vietā, lai gadījumā, ja nedarbojas sasvēršanas mehānisms, krāsns atrastos vertikālā stāvoklī.

72. Elektrokrāsns ierīkota uz pamatiem, kuri nodrošina iespēju apskatīt elektrokrāsns apakšējo daļu un mehānismus, kas atrodas zem elektrokrāsns darba platformas. Elektrokrāsns ir aprīkota ar:

72.1. efektīvām iekārtām dūmgāzu izvadīšanai un attīrīšanai no putekļiem;

72.2. sasvēršanas mehānismu, kuru vada no vietas, kur ir pārredzamas tērauda izliešanas operācijas;

72.3. vadības svirām, kuru virziens sakrīt ar elektrokrāsns sasvēršanās virzienu;

72.4. atdurēm elektrokrāsns sasvēršanās ierobežošanai;

72.5. laukumiem un kāpnēm, kas norobežotas ar margām, lai nokļūtu pie elektrokrāsns sasvēršanas mehānisma un velves;

72.6. skaņas un vizuālo brīdinājuma signalizāciju, kas iedarbojas ne mazāk kā vienu minūti pirms krāsns sasvēršanās;

72.7. sārņu kausiem vai sārņu vannām to piespiedu nolaišanai no elektrokrāsns;

72.8. pildlūkām un to aizvariem atbilstoši šo noteikumu 33., 34., 35. un 36.punktam;

72.9. oderētu tekni izkausēta tērauda izlaišanai. Teknes konstrukcija novērš iespēju to pārpildīt ar izkausētu metālu, un tās oderējums ir piemērots, lai novērstu izkausētā metāla caurrāvumu caur tekni lējuma izlaišanas laikā;

72.10. nepārtrauktas dzesēšanas sistēmu, kuras dzesēšanas šķidruma pievadi un elementi ir hermētiski. Tie nedrīkst atrasties zem elektrokrāsns pildlūkas vai teknes.

73. Elektrokrāsns elektrodu konstrukcija nodrošina šādu prasību izpildi:

73.1. elektrodu pārvietojuma mehānismiem ir gājiena ierobežotāji, kas automātiski iedarbojas, ja sasniegti galējie paredzētie stāvokļi;

73.2. mainot elektrodus, elektroda vītnes metāliskā daļa pilnībā tiek ieskrūvēta elektrodā;

73.3. elektrodu satveršana un atbrīvošana no elektrodu turētāja ir mehanizēta, un to vada no darba platformas pie krāsns;

73.4. elektrodi brīvi pārvietojas velves atverēs, un tie nedrīkst pieskarties apmūrējumam;

73.5. elektrodu satvērēji ir izolēti no krāsns statņiem un iezemētajām daļām;

73.6. atstarpes starp elektrodu gredzeniem un elektrodiem ir noblīvētas.

VIII. Tērauda kausēšanas iekārtu tehniskās pārbaude

74. Inspicēšanas institūcija pēc tērauda kausēšanas iekārtas valdītāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma uz līguma pamata veic tērauda kausēšanas iekārtas pirmreizējo tehnisko pārbaudi, kārtējās tehniskās pārbaudes, kā arī ārpuskārtas tehniskās pārbaudes šo noteikumu 79.punktā norādītajos gadījumos saskaņā ar piemērojamiem standartiem un šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

75. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājs pirms iekārtas montāžas iesniedz inspicēšanas institūcijā šādus dokumentus:

75.1. tērauda kausēšanas iekārtas vispārīgu aprakstu;

75.2. tērauda kausēšanas iekārtas uzstādīšanas tehnisko projektu, kas izstrādāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehniskais projekts ietver šādu informāciju:

75.2.1. konstrukcijas kopsalikuma rasējumi, sastāvdaļu, salikuma vienību un citi darba rasējumi un shēmas, kā arī tērauda kausēšanas iekārtas darbības apraksti un skaidrojumi;

75.2.2. projektēšanas aprēķini;

75.3. tērauda kausēšanas iekārtas atsevišķu elementu un mezglu atbilstības sertifikātus un lietošanas instrukcijas, ja tas noteikts attiecīgajos normatīvajos aktos.

(Grozīts ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr.1059)

76. Inspicēšanas institūcija pirms tērauda kausēšanas iekārtas reģistrācijas bīstamo iekārtu reģistrā veic tās pirmreizējo tehnisko pārbaudi, pārbaudot tērauda kausēšanas iekārtas tehnisko projektu, kā arī veicot attiecīgas pārbaudes montāžas laikā, lai pārliecinātos par tērauda kausēšanas iekārtas atbilstību šo noteikumu un attiecīgo normatīvo aktu prasībām, īpašu uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:

76.1. projekta un uzstādīšanas procedūru tehniskās dokumentācijas pārbaude;

76.2. lietoto materiālu un to sertifikātu pārbaude;

76.3. tērauda kausēšanas iekārtas teritorijas un tehniskās dokumentācijas pārbaude (piemēram, būvju, iekārtu, aprīkojuma un to izvietojuma atbilstība projekta prasībām un tehnoloģiskajai shēmai);

76.4. tērauda kausēšanas iekārtas un tās aprīkojuma iekšējā un ārējā apskate un krāšņu aprīkojuma funkcionālā pārbaude;

76.5. tērauda kausēšanas kausu apskate un kausu radžu mērījumi ar negraujošo pārbaudes metodi;

76.6. dūmeņu un dūmeju oderējuma un metālkonstrukciju apskate un vertikalitātes un nosēdes mērījumi;

76.7. iztvaices dzesēšanas sistēmas apskate un hidrauliskā pārbaude;

76.8. iezemēšanas kontūra un izolācijas pārbaude (piemēram, iezemēšanas ierīču noplūdes un pārejas pretestības, izolācijas pretestības mērījumi).

(Grozīts ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr.1059; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.111)

77. Tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas laikā tās valdītājs nodrošina, lai inspicēšanas institūcija pēc iekārtas reģistrācijas bīstamo iekārtu reģistrā ne retāk kā reizi divos gados veiktu tērauda kausēšanas iekārtas kārtējo tehnisko pārbaudi, kas ietver:

77.1. tērauda kausēšanas iekārtas teritorijas un tehniskās dokumentācijas pārbaudi;

77.2. tērauda kausēšanas iekārtas un tās aprīkojuma ārējo apskati darbībā un krāšņu aprīkojuma funkcionālo pārbaudi;

77.3. tērauda liešanas kausu apskati un kausu radžu mērījumus ar negraujošo pārbaudes metodi;

77.4. dūmeņu un dūmeju apskati un pārbaudi;

77.5. iztvaices dzesēšanas sistēmas apskati un pārbaudi;

77.6. iezemēšanas un izolācijas pārbaudi (piemēram, iezemēšanas ierīču noplūdes un pārejas pretestības, izolācijas pretestības mērījumi).

(Grozīts ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr.1059; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.111)

78. Ņemot vērā tērauda kausēšanas iekārtas tehnisko stāvokli un kalpošanas laiku, inspicēšanas institūcija ir tiesīga kārtējās pārbaudes noteikt biežāk, nekā minēts šo noteikumu 77.punktā.

(Grozīts ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr.1059)

79. Tērauda kausēšanas iekārtu ārpuskārtas tehniskās pārbaudes veicamas šādos gadījumos:

79.1. pēc tērauda kausēšanas iekārtas rekonstrukcijas;

79.2. pēc avārijām vai nelaimes gadījumiem, kuru dēļ ir bojāti tērauda kausēšanas iekārtas elementi vai aprīkojums;

79.3. pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas pamatota pieprasījuma.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

80. Lai atvieglotu tērauda kausēšanas iekārtas atbilstības novērtēšanu ārpuskārtas pārbaudes laikā, pirms iekārtas rekonstrukcijas uzsākšanas iekārtas valdītājs saskaņo ar inspicēšanas institūciju attiecīgo darbu izpildes tehnoloģiju un kārtību. Ārpuskārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka inspicēšanas institūcija.

(Grozīts ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr.1059; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.111)

81. Pēc tehniskās pārbaudes veikšanas inspicēšanas institūcija aktualizē datus par tērauda kausēšanas iekārtu bīstamo iekārtu reģistrā un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz tērauda kausēšanas iekārtas valdītājam, bet otru glabā ne mazāk kā 10 gadus pēc pārbaudes dienas.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

82. Ja tērauda kausēšanas iekārta atbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija normatīvajos aktos par bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi noteiktajā kārtībā uz pārbaudītās tērauda kausēšanas iekārtas redzamā vietā (blakus tērauda kausēšanas iekārtas ražotāja datu plāksnei) piestiprina bīstamās iekārtas pārbaudes zīmi.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

83. Ja inspicēšanas institūcija pēc tehniskās pārbaudes konstatē, ka tērauda kausēšanas iekārta neatbilst šo noteikumu prasībām, valdītāja pienākums ir mēneša laikā novērst neatbilstību un uzaicināt inspicēšanas institūciju veikt atkārtotu pārbaudi.

(Grozīts ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr.1059)

84. Ja tērauda kausēšanas iekārta pēc atkārtotās pārbaudes neatbilst šo noteikumu prasībām un apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai apkārtējo vidi, inspicēšanas institūcija par to nekavējoties brīdina valdītāju, paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī, ja apdraudēta vide, – Valsts vides dienestam, ja konstatēta paaugstināta ugunsbīstamība, – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja apdraudēta nodarbināto drošība un veselība, – Valsts darba inspekcijai, nosūtot minētajiem dienestiem attiecīgu paziņojumu.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

VIII1. Tērauda kausēšanas iekārtu valsts uzraudzība un kontrole

(Nodaļa MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

84.1 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic valsts uzraudzību un kontrolē, vai tērauda kausēšanas iekārtas tiek lietotas atbilstoši šo noteikumu prasībām.

84.2 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot tērauda kausēšanas iekārtu uzraudzību un kontroli tās lietošanas laikā, ir tiesīgs:

84.2 1. administratīvi sodīt par tērauda kausēšanas iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

84.2 2. aizliegt lietot tērauda kausēšanas iekārtu, ja nav veikta tehniskā pārbaude šo noteikumu VIII nodaļā noteiktajā kārtībā.

IX. Noslēguma jautājumi

85. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

86. Tērauda kausēšanas iekārtu pases, kas izsniegtas līdz 2008.gada 1.oktobrim, ir derīgas, kamēr tērauda kausēšanas iekārta ir lietošanā.

(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.769 redakcijā)

87. Ja tērauda kausēšanas iekārta ir jau reģistrēta bīstamo iekārtu reģistrā, tās pase ir derīga, kamēr ir spēkā attiecīgās tērauda kausēšanas iekārtas tehniskās pārbaudes protokols, kas izsniegts saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs
Pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.87

(Pielikums MK 09.02.2010. noteikumu Nr.111 redakcijā)

Tērauda kausēšanas iekārtas pases paraugs

1.

Bīstamās iekārtas nosaukums Tērauda kausēšanas iekārta

2.

Reģistrācijas numurs bīstamo iekārtu reģistrā  

3.

Reģistrācijas datums bīstamo iekārtu reģistrā  

4.

Valdītāja nosaukums vai vārds un uzvārds  

5.

Valdītāja reģistrācijas numurs vai personas kods  

6.

Valdītāja adrese  

7.

Iekārtas atrašanās vieta (adrese)  

8.

Iekārtas izgatavošanas un uzstādīšanas gads  

9.

Ražotājs un montāžas organizācija  

10.

Ražotāja vai uzstādītāja piešķirtais identifikācijas numurs  

11.

Iekārtas tips  

12.

Iekārtas jauda (t)  

13.

Iekārtas projektētā ražība gadā (tūkst. t)  

14.

Klona laukums (m2)  

15.

Kausēšanas ilgums (h)  

16.

Tehniskās pārbaudes veidi un to periodiskums

17.

Īpašie nosacījumi

18.

Cita informācija

19.

Inspicēšanas institūcijas eksperta vārds, uzvārds

20.

Inspicēšanas institūcijas eksperta paraksts

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 87Pieņemts: 27.02.2001.Stājas spēkā: 01.07.2001.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 35 (2422), 02.03.2001.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
4331
{"selected":{"value":"13.02.2010","content":"<font class='s-1'>13.02.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"13.02.2010","iso_value":"2010\/02\/13","content":"<font class='s-1'>13.02.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"27.09.2008","iso_value":"2008\/09\/27","content":"<font class='s-1'>27.09.2008.-12.02.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2004","iso_value":"2004\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.2004.-26.09.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2001","iso_value":"2001\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2001.-30.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
13.02.2010
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva