Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 51

Jūrmalā 2022. gada 25. oktobrī (prot. Nr. 16, 18. p.)
Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā
Izdots saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu,
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu
izmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu
(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) finansēto/līdzfinansēto sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, apjomu, pakalpojumu piešķiršanas/atteikšanas, saņemšanas/pārtraukšanas un samaksas kārtību.

2. Pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Jūrmalas valstspilsētā, kā arī citām normatīvos aktos noteiktajām personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas valstspilsēta un tās ir sasniedzamas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, ja tās nonākušas krīzes situācijā. Pakalpojumu persona pieprasa vēršoties Jūrmalas Labklājības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) vai pie pakalpojuma sniedzēja noteikumos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

3. Pārvalde pieņem lēmumu par:

3.1. sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nodrošināt pakalpojumu ir pašvaldības kompetencē;

3.2. pakalpojuma nepieciešamību un nosūta to attiecīgai institūcijai lēmuma pieņemšanai, ja nodrošināt pakalpojumu nav pašvaldības kompetencē.

4. Pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, Pārvalde:

4.1. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas, un lēmumā norāda pakalpojuma finansētāju un pašvaldības finansējuma apjomu;

4.2. izvērtē pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu vai nepieciešamību slēgt līgumu ar citas pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

5. Pašvaldība sniedz šādus pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.3. dienas aprūpes centrs personām ar garīgas veselības traucējumiem;

5.4. naktspatversme;

5.5. speciālā transporta pakalpojumi;

5.6. dienas centrs bērniem;

5.7. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.8. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.9. dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti;

5.10. īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.11. higiēnas centra pakalpojums;

5.12. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.13. pavadoņa pakalpojums;

5.14. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.15. servisa dzīvokļa pakalpojums;

5.16. grupu dzīvokļa pakalpojums;

5.17. psihologa pakalpojums;

5.18. ģimenes asistenta pakalpojums.

6. Lai noteiktu personai noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.15. vai 5.16. apakšpunktā noteiktā pakalpojuma nepieciešamību, Pārvalde nosaka personas aprūpes līmeni atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

7. Ja iesniegumu un noteikumos noteiktos dokumentus pakalpojuma saņemšanai Pārvaldē iesniedz personas likumiskais pārstāvis, iesniegumam tiek pievienota pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopija.

8. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par šādu pakalpojumu piešķiršanu:

8.1. dienas centrs bērniem;

8.2. naktspatversme (līdz septiņām naktīm);

8.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

8.4. dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

II. Aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtība

9. Aprūpes mājās pakalpojums ietver personas minimāli nepieciešamo aprūpi, izvērtējot katras personas pašaprūpes spējas. Ja personai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, tad aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek noteikts atbilstoši šādiem līmeņiem:

9.1. I līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana;

9.2. II līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, palīdzība krāsns kurināšanā un malkas ienešanā, ēdiena gatavošanā, medicīnas darbinieku izsaukšana;

9.3. III līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas;

9.4. IV līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas, palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanai (t.sk. palīdzība mazgāties vannā vai ar dušu), iekļūšana gultā un izkļūšana no gultas, palīdzība ģērbjoties un fizioloģisko procesu norisē, t.sk. inkontinences līdzekļu nomaiņā.

10. Noteikumu 9. punktā noteiktie aprūpes mājās pakalpojumi personai tiek sniegti darba dienās un:

10.1. I līmenī – ne vairāk kā 16 stundas mēnesī;

10.2. II līmenī – ne vairāk kā 32 stundas mēnesī;

10.3. III līmenī – ne vairāk kā 60 stundas mēnesī;

10.4. IV līmenī – ne vairāk kā 100 stundas mēnesī.

11. Ja aprūpes mājās pakalpojums ir nepieciešams vairākiem ģimenes locekļiem, pakalpojums tiek piešķirts katram ģimenes loceklim atsevišķi, izvērtējot katra ģimenes locekļa individuālās vajadzības un nosakot katram ģimenes loceklim aprūpes līmeni.

12. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pakalpojumu sniedzējs uzsāk ne vēlāk, kā 10 darba dienu laikā pēc lēmuma par attiecīgā pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas dienas, noslēdzot līgumu ar personu vai tās apgādnieku Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē (turpmāk – apgādnieks) par pakalpojumu saņemšanas kārtību.

13. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu Pārvalde pieņem, ja:

13.1. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, novērtējot personas pašaprūpes spējas, tiek konstatēts, ka persona var nodrošināt pašaprūpi pati saviem spēkiem, vai ja ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli, var nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

13.2. aprūpes mājās pakalpojumu apjoms saskaņā ar noteikumu 9. punktu pārsniedz personai nepieciešamo sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju;

13.3. persona ilgāk par vienu mēnesi saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kā ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe;

13.4. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

14. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu var pieņemt pakalpojumu sniedzējs par to informējot Pārvaldi, ja:

14.1. persona, ar kuru noslēgts līgums par aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtību, sistemātiski neievēro līguma nosacījumus;

14.2. personas, kura saņem aprūpes mājās pakalpojumus, vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami aprūpētāja drošībai un/vai veselībai;

14.3. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

15. Pakalpojuma sniegšana tiek apturēta no dienas, kad persona sāk saņemt sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kura ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe, un atsākts, kad persona atgriežas dzīvesvietā. Pakalpojuma sniedzējs informē Pārvaldi par pakalpojuma sniegšanas apturēšanu vai pārtraukšanu.

III. Aprūpes mājās pakalpojumu finansēšanas kārtība

16. Personas un tās apgādnieka (turpmāk šajā nodaļā – maksātājs) pienākums ir veikt samaksu par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Pārvalde izvērtē maksātāja iespējas samaksāt par aprūpes mājās pakalpojumu, pamatojoties uz personas iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju normatīvajos aktos noteiktā kārtībā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu (turpmāk – iztikas līdzekļu deklarācija) un saskaņā ar šajā nodaļā noteiktiem nosacījumiem. Iztikas līdzekļu deklarācija ir jāiesniedz vienu reizi sešu mēnešu periodā. Aprūpes mājās pakalpojumi var tikt finansēti:

16.1. no maksātāju finanšu līdzekļiem;

16.2. no maksātāju līdzekļiem ar noteikta apmēra pašvaldības līdzfinansējumu;

16.3. no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

17. Maksātāja rīcībā esošie līdzekļi nevar būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

18. Ja persona nevar segt pilnu vai daļēju maksu par aprūpes mājas pakalpojumu un viņai ir apgādnieki, tad atlikušo maksu līdz pilnai minētā pakalpojuma maksai sedz personas apgādnieki.

(Grozīts ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

19. Maksājumu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība, ja:

19.1. personai nav apgādnieku un tās ienākumi nepārsniedz 17. punktā noteikto ienākumu līmeni;

19.2. personas un vienlaicīgi visu tās apgādnieku ienākumi nepārsniedz 17. punktā noteikto ienākumu līmeni;

19.3. personai ir noteikts politiski represētās personas statuss.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

20. Ja, novērtējot maksātāja ienākumus, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi ir lielāki par 17. punktā noteikto ienākumu līmeni, tad maksātājs veic samaksu par pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par 17. punktā noteikto maksātāja rīcībā esošo līdzekļu līmeni, un atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu par samaksas kārtību un informē pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek maksātāja ģimenes rīcībā aprūpes mājas pakalpojuma samaksai.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

20.1 Pārvalde, par to informējot pakalpojuma sniedzēju, var atbrīvot maksātāju no pienākuma veikt samaksu par pakalpojumu, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

20.1 1. maksātājs ir persona ar I grupas invaliditāti;

20.1 2. maksātājs ir persona ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumiem;

20.1 3. maksātājs ir persona līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai, kurš apgūst izglītību pamatizglītības programmā, vidējo izglītību, profesionālo vai augstāko izglītību;

20.1 4. ir iesniegts spēkā stājies tiesas spriedums par to, ka maksātājam nav pienākums uzturēt personu, kura saņem pakalpojumu;

20.1 5. maksātāja (mājsaimniecības) ienākumi nepārsniedz 17. punktā noteikto ienākumu līmeni.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

20.2 Pašvaldība sedz tikai to pakalpojuma izmaksu daļu, kuru būtu jāsedz maksātājam, kurš ir atbrīvots no pienākuma veikt samaksu.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

21. Maksātājs var nedeklarēt savus ienākumus, ja apņemas pilnībā segt pakalpojuma izmaksas. Ja personas apgādnieks, kuram ir pienākums maksāt par pakalpojumu, nedeklarē savus (mājsaimniecības) ienākumus, tad tam ir pienākums pilnībā segt pakalpojuma izmaksas.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

22. Ceļa izdevumus un citus papildu izdevumus par materiāliem, kas nepieciešami aprūpētājam noteikumu 9. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, sedz aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs.

23. Ja persona dzīvo viena mājsaimniecībā un tai nav apgādnieku, tad ziņas par saviem ienākumiem tai ir jāsniedz vienu reizi 12 mēnešu periodā.

(Grozīts ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

23.1 Ja ar personu ir noslēgts uztura līgums, tad Pārvalde izvērtē uztura līguma nosacījumus attiecībā uz personas aprūpi, un ir tiesīga samazināt piešķiramā aprūpes mājās pakalpojuma apjomu atbilstoši noslēgtā uztura līguma nosacījumiem.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

23.2 Ja personai aprūpes mājās pakalpojums nepieciešams steidzami (ārkārtas situācijas (stihiskas nelaimes) un situācijas ārpus Pārvaldes darba laika), persona var uzsākt pakalpojuma saņemšanu, neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo stāvokli. Šādā gadījumā dokumentus par ienākumiem personas (mājsaimniecības) ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanai ir jāiesniedz 15 darba dienu laikā no pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas brīža.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

IV. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu saņemšanas kārtība

24. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – pieaugušo aprūpe institūcijā) ir pakalpojums pensijas vecuma personām un personām, kurām ir noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, jā tās vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt.

25. Pieaugušo aprūpe institūcijā nodrošina personu ar mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

26. Lai noteiktu samaksas kārtību par pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā, persona un tās apgādnieks Pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju. Iztikas līdzekļu deklarācija ir jāiesniedz vienu reizi sešu mēnešu periodā.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

27. Ja personai ir tiesības saņemt pieaugušo aprūpi institūcijā, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

V. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma finansēšanas kārtība

28. Personas, tās apgādnieka pienākums ir samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem, slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju.

(Grozīts ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

29. Pārvalde izvērtē personas iespējas samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

(Grozīts ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

30. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai nav apgādnieku, tad pašvaldība sedz summu līdz pilnai pakalpojuma maksai.

(Grozīts ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

31. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai ir apgādnieki, tad atlikušo maksu līdz pilnai pakalpojuma maksai sedz personas apgādnieki (turpmāk šajā nodaļā – maksātājs).

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

32. Maksātāja rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas nevar būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

33. Ja, novērtējot maksātāja ienākumus, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir lielāki par 32. punktā noteikto ienākumu līmeni, tad apgādnieks veic samaksu par minēto pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par 32. punktā noteikto maksātāja rīcībā esošo līdzekļu līmeni, un atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu par samaksas kārtību un informē pieaugušo aprūpes institūcijā pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek maksātāja rīcībā minētā pakalpojuma samaksai.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

33.1 Pārvalde, par to informējot pakalpojuma sniedzēju, var atbrīvot maksātāju no pienākuma veikt samaksu par pakalpojumu, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

33.1 1. maksātājs ir persona ar I grupas invaliditāti un ir vienīgā persona mājsaimniecībā un tā sniedz apliecinājumu, ka personas vienīgie ienākumi ir valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti un atlīdzības, atlīdzības un valsts pensijas neatkarīgi no to veida un izmaksas avota, kā arī pensijām pielīdzināmie ienākumi, tad Pārvalde personas ienākumus izvērtē pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmās norādītajiem datiem;

33.1 2. maksātājs ir persona ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumiem;

33.1 3. maksātājs līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai, kurš apgūst izglītību pamatizglītības programmā, vidējo izglītību, profesionālo vai augstāko izglītību;

33.1 4. ir iesniegts spēkā stājies tiesas spriedums par to, ka maksātājam nav pienākums uzturēt personu, kura saņem pakalpojumu;

33.1 5. maksātāja (mājsaimniecības) ienākumi nepārsniedz 32. punktā noteikto ienākumu līmeni.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

33.2 Pašvaldība sedz tikai to pakalpojuma izmaksu daļu, kuru būtu jāsedz maksātājam, kurš ir atbrīvots no pienākuma veikt samaksu.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

34. Maksātājs var nedeklarēt savus ienākumus, ja apņemas pilnībā segt pakalpojuma izmaksas. Ja personas apgādnieks, kuram ir pienākums maksāt par pakalpojumu, nedeklarē savus (mājsaimniecības) ienākumus, tad tam ir pienākums pilnībā segt pakalpojuma izmaksas.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

VI. Higiēnas centra pakalpojuma saņemšanas kārtība

35. Higiēnas centra pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pasākumu kopums personas higiēnas nodrošināšanai, lai uzlabotu tās sociālo funkcionēšanu.

36. Pakalpojums ietver:

36.1. dušas izmantošanu ar funkcionālo pauzi (īslaicīgs, līdz vienai stundai, pasākums slodzes seku kompensēšanai, kuras laikā persona atrodas atpūtas telpā ar iespēju saņemt siltu dzērienu (tēju));

36.2. veļas mazgāšanu un veļas žāvēšanu pakalpojuma sniedzēja darbinieka vai sociālā aprūpētāja uzraudzībā;

36.3. matu griešanu.

37. Noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, ja tām nav iespējas nodrošināt personīgo higiēnu dzīvesvietā un tā ir:

37.1. trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība;

37.2. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti;

37.3. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas;

37.4. krīzes situācijā nonākušas personas;

37.5. šo saistošo noteikumu 2. punktā noteiktās personas.

38. Noteikumu 36.3. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt noteikumu 37.1. un 37.5. apakšpunktā minētās personas.

39. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

40. Pārvalde pieņem lēmumu par:

40.1. pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma veidu saskaņā ar noteikumu 36. punktu un pakalpojuma sniegšanas termiņu;

40.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

41. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

41.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

41.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

41.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

42. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, par to informējot Pārvaldi, ja persona ar savu uzvedību apdraud citu Higiēnas centra apmeklētāju vai darbinieku drošību.

43. Pakalpojuma saņemšanas apjoms nevar pārsniegt:

43.1. vienai personai divus veļas mazgāšanas un žāvēšanas ciklus kalendāra mēnesī. Viens cikls ietver veļas mazgāšanu un žāvēšanu līdz 5 kg, izmantojot pakalpojuma sniedzēja mazgāšanas līdzekli;

43.2. matu griešana vienu reizi mēnesī.

44. Pakalpojuma termiņu personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām var noteikt līdz sešiem mēnešiem, pārējām personām termiņu nosaka laika periodam, kurā personai ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss. Krīzes situācijā nonākušām personām, kā arī šo noteikumu 2. punktā noteiktām personām pakalpojuma ilgumu nosaka, pamatojoties uz personas individuālajām vajadzībām. Pakalpojumu piešķir līdz kalendāra gada beigām.

45. Pakalpojuma sniedzēju Pārvalde izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka iepirkumu procedūras organizēšanu un veikšanu.

VII. Dienas aprūpes centra personām ar garīgas veselības traucējumiem pakalpojumu saņemšanas kārtība

46. Dienas aprūpes centrā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) personām ar garīgas veselības traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personām) tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dienas laikā nestrādājošiem (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai strādājošiem nepilnu darba laiku personām ar invaliditāti ar garīgās veselības traucējumiem, kuri neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus. Pakalpojums tiek sniegts personām no 15 gadu vecuma.

47. Pilngadību sasniegušām personām pakalpojums tiek piešķirts, ja tām ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, atbilstoši noteikumu 6. punktā noteiktajam. Nepilngadīgām personām pakalpojums tiek piešķirts, izvērtējot personas vajadzības.

48. Persona vai tās aizbildnis, vai aizgādnis slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu.

49. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

50. Pārvalde pieņem lēmumu atteikt piešķirt vai pārtraukt pakalpojumu, ja:

50.1. personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegto pakalpojumu apjomu;

50.2. persona izsaka vēlmi pārtraukt pakalpojumu vai sāk saņemt citu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, izņemot grupu dzīvokļa pakalpojumu.

51. Lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Pārvaldi, ja:

51.1. persona neievēro noteikumu 48. punktā minētā līguma nosacījumus;

51.2. persona lūdz pārtraukt pakalpojumu;

51.3. persona ar savu uzvedību apdraud citu pakalpojuma sniedzēja klientu vai personāla drošību.

VIII. Specializētās darbnīcas pakalpojuma saņemšanas kārtība

52. Specializētās darbnīcas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums), kur speciāli pielāgotā darba telpā ar speciālistu atbalstu tiek veicinātas personu ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – persona) darbspējas un nodarbinātībai nepieciešamās prasmes, kā arī attīstītas viņu sociālās un funkcionēšanas prasmes.

53. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, un, ja ir nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

54. Pārvalde pieņem lēmumu par:

54.1. pakalpojuma piešķiršanu;

54.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

55. Pakalpojumu piešķir uz 12 mēnešiem bez personas mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas.

56. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

56.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

56.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

56.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

57. Pakalpojumu sniedzējs noslēdz ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība.

58. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, informējot par to Pārvaldi, ja persona sistemātiski neievēro noteikumu 57. punktā minētā līguma nosacījumus.

59. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IX. Naktspatversmes pakalpojumu saņemšanas kārtība

60. Naktspatversmes pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pakalpojums ar naktsmītnes, vakariņu, brokastu un personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu personām bez deklarētas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām (turpmāk šajā nodaļā – personas).

61. Lai personu uzņemtu naktspatversmē, persona, ierodoties pakalpojuma saņemšanas vietā, iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Atsevišķos gadījumos personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

62. Pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu par naktspatversmes pakalpojuma piešķiršanu līdz septiņām naktīm, par to informējot Pārvaldi.

63. Trīs darba dienu laikā pēc uzņemšanas naktspatversmē personas pienākums ir konsultēties ar naktspatversmes sociālo darbinieku, kurš veic personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu. Personas pienākums ir veikt profilaktisko pārbaudi saslimšanai ar tuberkulozi, iesniedzot par to naktspatversmē ārsta izziņu.

64. Pakalpojumu sniedzējs personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un iesniegumu iesniedz Pārvaldē.

65. Saņemot pakalpojuma sniedzēja sociālā darbinieka veikto personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un personas iesniegumu, Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai naktspatversmē.

66. Pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, naktspatversme slēdz līgumu ar personu par pakalpojuma sniegšanu.

67. Personai, uzturoties naktspatversmē, ir pienākums ievērot naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus un veikt līdzdalības maksājumu 0,30 euro apmērā par katru naktspatversmē pavadīto nakti.

68. Ja personai nav līdzekļu līdzdalības maksājumu veikšanai, tā vienojas ar pakalpojumu sniedzēju par līdzdarbības pienākumu veikšanu, kurus paredz savstarpējā līgumā.

69. Personas ir atbrīvotas no līdzdalības maksājuma veikšanas par laika periodu no uzņemšanas dienas naktspatversmē līdz Pārvaldes lēmuma pieņemšanai.

70. Personas var uzturēties naktspatversmē 90 naktis kalendārajā gadā. Ja persona pilda naktspatversmes sociālā darbinieka izstrādātu klienta individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, Pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku naktspatversmē.

71. Personas, kuras reģistrētas rindā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumā un ir bez noteiktas dzīvesvietas, var uzturēties naktspatversmē līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai.

72. Lēmumu par personai sniegtā naktspatversmes pakalpojuma pārtraukšanu pieņem naktspatversmes pakalpojumu sniedzējs, ja persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus, par ko pakalpojumu sniedzējs rakstiski informē Pārvaldi.

X. Speciālā transporta pakalpojumu saņemšanas kārtība

73. Speciālā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Pakalpojuma mērķis ir uzlabot šo personu dzīves kvalitāti. Speciālā transporta pakalpojums netiek piešķirts personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai personām, kuras ir transportējamas guļus stāvoklī.

74. Speciālā transporta pakalpojums ietver:

74.1. ar pavadoņa palīdzību personas iekļūšanu un izkļūšanu no atrašanās vietas, palīdzību personai iekļūt speciālajā autotransporta līdzeklī un izkļūt no tā;

74.2. personas un, ja nepieciešams, tās pavadoņa transportēšanu ar speciālo autotransporta līdzekli;

74.3. personas gaidīšanu pakalpojuma sniegšanas laikā.

75. Speciālā transporta pakalpojumu var saņemt:

75.1. personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informatīvajā sistēmā personai ir norādītas transporta indikācijas;

75.2. pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kuriem nav apgādnieku, ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu;

75.3. personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu;

75.4. personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un ir nepieciešama dialīze, un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšana;

75.5. bērniem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu no dzīvesvietas līdz Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā esošai vispārējās izglītības iestādei un atpakaļ;

75.6. personas bez noteiktas dzīvesvietas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas valstspilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un kuras saskaņā ar ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izziņu nespēj pārvietoties ar sabiedrisko transportu.

76. Speciālā transporta pakalpojumus piešķir noteikumu 75.2., 75.3., 75.6. apakšpunktos minētajām personām, lai tās saņemtu valsts un pašvaldības piešķirtos veselības un sociālos pakalpojumus.

77. Personai vai ārstniecības personai noteikumu 75.2., 75.3. un 75.4. apakšpunktā noteiktajā gadījumā papildus iesniegumam jāiesniedz primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izrakstu no ambulatorās, stacionārās slimnieka medicīnas kartes (veidlapa 027/u), kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, un, ja nepieciešams saņemt ārstniecības pakalpojumus, izrakstā papildus jānorāda veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamība, veselības aprūpes iestāde, kas jāapmeklē un apmeklējumu laiks.

XI. Speciālā transporta pakalpojumu finansēšanas kārtība

78. Speciālā transporta pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta.

79. Šo noteikumu 75.1. apakšpunktā minētajām personām speciālā transporta pakalpojumu piešķir bez iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtēšanas un pakalpojuma apmērs ir ne vairāk kā 600 kilometri 12 mēnešu periodā. Pakalpojumu piešķir uz laiku, kamēr personai ir noteiktas medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem. Ja pakalpojumu piešķir uz laiku mazāku par 12 mēnešiem, tad pakalpojuma apmēru aprēķina attiecīgu mēnešu skaitu reizinot ar 50 km. Pakalpojumu piešķir par pilnu mēnesi, kurā saņemts iesniegums un kurā personai zūd tiesisks pamats saņemt pakalpojumu.

80. Speciālā transporta pakalpojumu noteikumu 75.2. un 75.3. apakšpunktā minētajām personām piešķir, apstiprinot ikreizēju pakalpojuma sniegšanas nepieciešamību.

81. Speciālā transporta pakalpojumu dialīzes un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšanai noteikumu 75.4. apakšpunktā minētajām personām piešķir bez iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtēšanas un pēc personu individuālas nepieciešamības.

82. Speciālā transporta pakalpojums noteikumu 75.5. apakšpunktā minētiem bērniem tiek piešķirts uz visu mācību gadu vai līdz invaliditātes termiņa beigām.

83. Pārvalde krīzes situācijā personai var piešķirt vienreizēju pakalpojumu, pamatojoties uz personas vajadzību novērtējumu.

84. Personas, kas saņem speciālā autotransporta pakalpojumus saskaņā ar noteikumu 73. punkta nosacījumiem, kalendāra gada ietvaros nevar vienlaicīgi saņemt pašvaldības pabalstu degvielas iegādei speciāli pielāgotam vieglajam automobilim.

XII. Pavadoņa pakalpojuma saņemšanas kārtība

85. Pavadoņa pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) tiek nodrošināts personām, kuras funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa (turpmāk šajā nodaļā – persona). Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personas pamatvajadzības un uzlabot tās dzīves kvalitāti.

86. Pakalpojumu ir tiesīgas saņemt:

86.1. trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības;

86.2. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās personas ar invaliditāti;

86.3. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās valsts vecuma pensijas saņemšanas vecumu sasniegušas personas.

87. Pakalpojums ietver personas pavadīšanu no mājām un atpakaļ uz valsts vai pašvaldības iestādēm, veselības aprūpes un rehabilitācijas iestādēm un citām organizācijām.

88. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 12 mēnešiem, pakalpojuma apjomu nepārsniedzot 20 stundas kalendāra mēnesī.

89. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts informācijas sistēmās, izvērtē personas vajadzība, kā arī nepieciešamības gadījumā, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildus informāciju no citām institūcijām.

90. Pārvalde pieņem lēmumu par:

90.1. pakalpojuma piešķiršanu;

90.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

91. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja:

91.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

91.2. persona saņem vai tai ir tiesības saņemt citu līdzvērtīgu pakalpojumu, t.sk. asistenta vai pavadoņa pakalpojumu, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem;

91.3. personu var pavadīt tās ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

91.4. persona atbilstoši noslēgtajam uztura līgumam saņem pakalpojumam līdzvērtīgu atbalstu no uztura devēja;

91.5. nepastāv tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai.

92. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja:

92.1. personai uzlabojas funkcionēšanas spējas un tā var patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa;

92.2. ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

92.3. persona atbilstoši noslēgtajam uztura līgumam saņem pakalpojumam līdzvērtīgu atbalstu no uztura devēja;

92.4. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

93. Pārvalde krīzes situācijā var piešķirt vienreizēju pakalpojumu, nepieprasot ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli.

94. Pakalpojumu sniedzējs noslēdz ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība. Ja persona sistemātiski neievēro minētā līguma nosacījumus vai persona ar savu uzvedību apdraud citu personu drošību, pakalpojuma sniedzējs pārtrauc pakalpojuma sniegšanu, par to informējot Pārvaldi.

95. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XIII. Dienas centra bērniem pakalpojumu saņemšanas kārtība

96. Dienas centrs bērniem (turpmāk šajā nodaļā – Dienas centrs) sniedz pakalpojumus no trīs līdz 18 gadus veciem bērniem no trūcīgām mājsaimniecībām un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi (turpmāk šajā nodaļā – bērns).

97. Dienas centra pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta:

97.1. bērnu sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas;

97.2. informācijas sniegšana ģimenei par pašvaldības piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem, sadarbība ar citām pašvaldības iestādēm un organizācijām bērna un viņa ģimenes interesēs.

98. Dienas centrs izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām, kā arī pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

99. Ne retāk kā vienu reizi 12 mēnešos vai pēc Dienas centra vadītāja pieprasījuma bērna likumiskais pārstāvis iesniedz ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli.

100. Viens no bērna vecākiem vai audžuvecākiem, vai bērna aizbildnis vai aizgādnis slēdz līgumu ar Dienas centru par pakalpojuma saņemšanu.

101. Dienas centra pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

102. Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc Dienas centrs, ja netiek ievēroti noteikumu 100. punktā minētā līguma nosacījumi.

XIV. Dienas aprūpes centra pakalpojuma bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem saņemšanas kārtība

103. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina bērna individuālas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas programmas izstrādi, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām no divu līdz 18 gadu vecumam, kurām ir ierobežotas funkcionēšanas spējas (turpmāk šajā nodaļā – bērns). Pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu bērna likumiskajiem pārstāvjiem, mazināt bērna funkcionālā traucējuma sekas un sekmēt bērna sociālo prasmju attīstību.

104. Pakalpojums ietver sociālā atbalsta sniegšanu, audiologopēda, fizioterapeita un ergoterapeita pakalpojumus, kā arī citu speciālistu konsultācijas atbilstoši bērna vajadzībām.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

105. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

106. Viens no bērna likumiskajiem pārstāvjiem slēdz līgumu ar Dienas centru par pakalpojuma saņemšanu, līgumā nosakot pakalpojuma sniegšanas kārtību un ilgumu.

107. Pakalpojumu pārtrauc, ja:

107.1. netiek ievēroti noteikumu 106. punktā minētā līguma nosacījumi;

107.2. bērns ar savu uzvedību apdraud citu Dienas centra apmeklētāju vai Dienas centra darbinieku drošību;

107.3. bērnam ir ģimenes ārsta vai ārsta speciālista noteiktas akūtas saslimšanas, kas ierobežo pakalpojuma saņemšanu;

107.4. bērnam vairs nav nepieciešams pakalpojums un par to ir saņemts Dienas centra speciālistu atzinums, pamatojoties uz bērna individuālās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas programmas rezultātiem;

107.5. zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai.

108. Pakalpojumu sniedz Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

109. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XV. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā bērniem saņemšanas kārtība

110. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk – pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina terminētu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem no divu līdz 18 gadu vecumam, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi (turpmāk šajā nodaļā – bērns). Pakalpojumu sniedz pašvaldības iestādes "Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centrs "Kauguri"" struktūrvienība Atbalsta centrs bērniem "Paspārne" (turpmāk – centrs "Paspārne").

111. Pakalpojums ietver:

111.1. krīzes centra pakalpojumu;

111.2. bērnu izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

111.3. sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, psiholoģisko palīdzību;

111.4. palīdzību izglītības apguvē un sociālo iemaņu attīstībā;

111.5. sadarbību ar citām institūcijām bērna un viņas ģimenes interesēs, bērna tiesību aizsardzībā.

112. Lai saņemtu pakalpojumu, bērns personīgi vai bērna aizbildnis, vai cita fiziska vai juridiska personu kopā ar bērnu jebkurā diennakts laikā ierodas centrā "Paspārne" un iesniedz iesniegumu pašvaldības iestādē "Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centrs "Kauguri"" ar lūgumu piešķirt pakalpojumu. Noskaidrojot bērna vajadzības, centrs "Paspārne" lemj par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu līdz krīzes situācijas atrisināšanai un trīs darba dienu laikā pēc bērna uzņemšanas centrā "Paspārne" paziņo Pārvaldei un Jūrmalas bāriņtiesai par bērna uzņemšanas faktu.

113. Centrs "Paspārne" normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iekārto bērna personīgo lietu un pēc nepieciešamības sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

114. Centra "Paspārne" sniegtais pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XVI. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā bērniem saņemšanas kārtība

115. Bērnu un jauniešu māja sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumus bērniem (turpmāk – bērnu aprūpes institūcija), kas nodrošina bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem no divu līdz 18 gadu vecumam (turpmāk šajā nodaļā – bērns) ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu ar mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama bērna aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa.

116. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijā nodrošina, pamatojoties uz Jūrmalas bāriņtiesas lēmumu.

117. Lēmumu par bērnu aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam pēc vecāku lūguma pieņem Pārvalde, pamatojoties uz:

117.1. vecāku iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

117.2. iesniegtu iztikas līdzekļu deklarāciju;

117.3. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli;

117.4. ģimenes ārsta izziņu par bērna vecāku veselības stāvokli, ja pakalpojums nepieciešams bērnam bērna vecāku ārstēšanās dēļ;

117.5. citu institūciju sniegtu informāciju pēc nepieciešamības.

118. Pakalpojums bērnu aprūpes institūcijā tiek sniegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un bērnu aprūpes institūcijas nolikumu. Pakalpojuma sniegšanu bērnu aprūpes institūcijā pārtrauc, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai, bērnam tiek piešķirts cits ārpusģimenes aprūpes veids vai arī bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

119. Ja jaunietis, sasniedzot 18 gadu vecumu, turpina mācības, pakalpojuma sniegšana jaunietim bērnu aprūpes institūcijā pēc 18 gadu vecuma pieļaujama līdz tekošā mācību gada beigām.

120. Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Pārvalde pieprasa samaksu par bērnam un jaunietim sniegto ārpus ģimenes aprūpi no abiem vecākiem, kuriem ar Jūrmalas bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības.

XVII. Dienas centra pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti pakalpojuma saņemšanas kārtība

121. Dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti (turpmāk šajā nodaļā – Dienas centrs) sniedz pakalpojumu personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma (turpmāk šajā nodaļā – personas).

122. Dienas centrs nodrošina personām dienas laikā atbalsta un pašpalīdzības grupu nodarbības, sociālo prasmju attīstību un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

123. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai pieņem pakalpojuma sniedzējs, par to informējot Pārvaldi. Pakalpojums tiek sniegts, neizvērtējot personas iztikas līdzekļu deklarāciju.

124. Persona ar pakalpojumu sniedzēju slēdz vienošanos par dienas centra pakalpojuma saņemšanu.

125. Dienas centra pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

126. Lēmumu par dienas centra pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Pārvaldi, ja persona neievēro noteikumu 124. punktā minētās vienošanās nosacījumus vai ja persona ar savu uzvedību apdraud citu klientu vai personāla drošību.

XVIII. Īslaicīga sociālās un veselības aprūpes pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām saņemšanas un finansēšanas kārtība

127. Īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir terminēts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām līdz 60 dienām kalendārajā gadā, kurām vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu (turpmāk šajā nodaļā – personas). Pakalpojums tiek sniegts personas atveseļošanas periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

128. Pakalpojums ietver:

128.1. personas izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

128.2. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu personai pēc individuāla sociālā aprūpes un sociālās rehabilitācijas plāna;

128.3. ģimenes ārsta un citu speciālistu nozīmētā ārstēšanas plāna izpildi, izmantojot valsts noteiktās garantijas veselības aprūpē;

128.4. diennakts uzraudzību un individuālu atbalstu atbilstoši nepieciešamībai;

128.5. sociālā darba speciālistu sniegtus pakalpojumus un konsultācijas atbilstoši personas vajadzībām un problēmu risināšanas nepieciešamībai;

128.6. palīdzību pašaprūpē vai ķermeņa aprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

128.7. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

128.8. prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības;

128.9. darba prasmju saglabāšanu, atjaunošanu vai apgūšanu personām darbaspējas vecumā.

129. Personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, ja pakalpojums ir piemērotākais sociālais pakalpojums saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtējumu un ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu, kā arī ģimenes locekļi nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi nodarbinātības vai citu iemeslu dēļ.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

130. Pēc visu normatīvajos aktos noteikto dokumentu saņemšanas Pārvalde mēneša laikā pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par to informējot arī pakalpojuma sniedzēju, vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu. Ja pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt personai pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu, Pārvalde pieņem lēmumu par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

131. (Svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

132. Uzsākot pakalpojuma sniegšanu, pakalpojuma sniedzējs nepieciešamības gadījumā nodrošina personas transportēšanu uz pakalpojuma sniedzēja iestādi, noslēdz līgumu ar personu par pakalpojuma saņemšanas kārtību un veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

133. (Svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

134. (Svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

135. Personai ir pienākums veikt samaksu par pakalpojumu. Ja, novērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu katram ģimenes loceklim, tad maksājumu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Ja persona ir vienīgā persona mājsaimniecībā un tā sniedz apliecinājumu, ka personas vienīgie ienākumi ir valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti un atlīdzības, atlīdzības un valsts pensijas neatkarīgi no to veida un izmaksas avota, kā arī pensijām pielīdzināmie ienākumi, tad Pārvalde personas ienākumus izvērtē pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmās norādītajiem datiem.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

136. Ja, novērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi ir lielāki par valstī noteikto minimālo darba algu katram ģimenes loceklim, tad persona veic samaksu par pakalpojumu, lai viņas (mājsaimniecības) rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu katram ģimenes loceklim. Ja, ievērojot šo nosacījumu, persona nevar segt pilnu pakalpojuma samaksu, tad atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu par samaksas kārtību un informē pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek personas (mājsaimniecības) rīcībā pakalpojuma samaksai.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

136.1 Persona (mājsaimniecība) var nedeklarēt savus ienākumus, ja apņemas pilnībā segt pakalpojuma izmaksas. Ja persona (mājsaimniecība), kurai ir pienākums maksāt par pakalpojumu, nedeklarē savus (mājsaimniecības) ienākumus, tad tai ir pienākums pilnībā segt pakalpojuma izmaksas.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

137. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem Pārvalde, ja:

137.1. (svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4);

137.2. pakalpojuma sniegšanas rezultātā pakalpojuma sniedzēja institūcijā ir sasniegti personai noteiktie individuālās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas mērķi un persona var atgriezties dzīvesvietā;

137.3. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

137.4. personas vajadzības pārsniedz piedāvātā pakalpojumu apjomu;

137.5. personai tiek piešķirts cits sociālais pakalpojums.

138. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem pakalpojuma sniedzējs, informējot Pārvaldi, ja:

138.1. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

138.2. persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus;

138.3. personas vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami citu klientu vai personāla veselībai un/vai drošībai.

139. Ja pēc pakalpojuma sniegšanas termiņa beigām personas pašaprūpes spējām atbilstošs sociālais pakalpojums normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nodrošināms par pašvaldības budžeta līdzekļiem un to nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu personas dzīvesvietā vai institūcijā, ja personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, tad Pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku pakalpojuma sniedzēja institūcijā līdz tai tiek nodrošināts viņas pašaprūpes spējām atbilstošs pakalpojums.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

140. Pakalpojumu nav tiesīgas saņemt personas ar akūtiem psihiskiem stāvokļiem, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē, personām, kurām nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija un regulāras bronhoskopijas, personām ar akūtām infekciju slimībām, tai skaitā hospitālo infekciju, personām ar išēmisko insultu, ja tās uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām, personām alkohola un narkotisko vielu apreibuma stāvoklī.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

XIX. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas un finansēšanas kārtība

141. Servisa dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts personai ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personas), lai nodrošinātu pēc iespējas ilgāku neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi mājoklī, saglabājot pašaprūpes iespējas un funkcionēšanu sabiedrībā.

142. Servisa dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts pašvaldības īpašumā esošā dzīvoklī.

143. Servisa dzīvokļa pielāgojums ir atbilstošs personas funkcionālā traucējuma pakāpei.

144. Servisa dzīvoklī tiek nodrošināts sociālā aprūpētāja atbalsts un uzraudzība.

145. Lēmumu par servisa dzīvokļa pakalpojuma sniegšanu pieņem Pārvalde.

146. Tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu ir personai, kurai apgādnieki nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti un pensionāram ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kurai nepieder nekustamais īpašums, ja šī persona atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

146.1. personai ir noteikts otrais vai trešais aprūpes līmenis, kas pārsniedz iespēju personai patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi personas lietošanā esošajā dzīvojamā platībā;

146.2. persona ir saņēmusi ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā, un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams.

147. Pārvalde:

147.1. veic personas vajadzību novērtējumu, un ar šo personu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu vai personu, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi;

147.2. nosaka personas aprūpes līmeni;

147.3. iegūst ziņas par personu valsts un pašvaldības datu reģistros;

147.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

147.5. 10 darba dienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas, pamatojoties uz dzīvokļa pielāgotību personas funkcionālā traucējuma pakāpei, pieņem lēmumu:

147.5.1. par personas tiesībām saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu;

147.5.2. par servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu.

148. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēji dzīvojamās telpas uzturēšanas izdevumus sedz pilnā apmērā proporcionāli servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēju skaitam.

149. Pēc servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanas ar šo personu tiek izbeigtas īres tiesiskās attiecības par iepriekšējās dzīvojamās telpas īri vai tiek pārtraukts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgajām personām.

150. Pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar personu par pakalpojuma saņemšanas kārtību.

151. Ja personai ir tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu, bet pakalpojumu sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

XX. Grupu dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas un finansēšanas kārtība

152. Grupu dzīvokļa pakalpojums nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personas), kuru deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas valstspilsētā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas institūcijā bija Jūrmalas valstspilsētas administratīvā teritorijā un kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

153. Personām tiek nodrošināts šāds pakalpojuma apjoms:

153.1. mājoklis;

153.2. personas pašaprūpes prasmju un sociālo prasmju uzturēšana un korekcija;

153.3. personiskā atbalsta sniegšana darba meklējumos un sadzīves iemaņu apgūšanu un uzturēšanu;

153.4. personas atbalsts, konsultācijas, informācijas sniegšana, personīgo interešu un tiesību aizstāvēšana;

153.5. sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu.

154. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem Pārvalde.

155. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai, ja tai ir noteikts otrais vai trešais aprūpes līmenis un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

155.1. garīgās veselības traucējumu dēļ personai ir objektīvas grūtības patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi;

155.2. persona ir saņēmusi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pusceļa mājā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums vairs nav nepieciešams;

155.3. persona ir saņēmusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams.

156. Ja pakalpojumu pieprasa noteikumu 155.1. apakšpunktā minētās personas, Pārvalde:

156.1. veic personas vajadzību novērtējumu;

156.2. nosaka personas aprūpes līmeni;

156.3. pārbauda personas sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros un nepieciešamības gadījumā, lai pieņemtu lēmumu, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām;

156.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

156.5. pieņem lēmumu:

156.5.1. par personas tiesībām saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu;

156.5.2. par grupu dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu.

157. Uzsākot pakalpojuma sniegšanu:

157.1. persona tiek deklarēta grupu dzīvoklī;

157.2. personai tiek izbeigtas īres tiesiskās attiecības par iepriekšējās dzīvojamās telpas īri, ja persona īrē pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo platību;

157.3. personai tiek pārtraukta ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana institūcijā pilngadīgajām personām.

158. Piecu darba dienu laikā no pakalpojuma uzsākšanas, personai ir pienākums Pārvaldē iesniegt iztikas līdzekļu deklarāciju.

159. Pakalpojuma izmaksas, izņemot izmaksas par telpu lietošanu, tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Personai ir jāveic ar grupu dzīvokļa (par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai)) lietošanu saistīto izdevumu segšanu. Persona ir tiesīga pieprasīt mājokļa pabalstu šo izdevumu segšanai.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

160. Persona vai tās likumiskais pārstāvis slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu un samaksas kārtību.

161. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja:

161.1. personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

161.2. personai sociālās rehabilitācijas rezultātā nav nepieciešams pakalpojums un persona var uzsākt patstāvīgu dzīvi;

161.3. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem);

161.4. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu.

162. Ja pakalpojuma sniegšanas laikā personai rodas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, pakalpojuma sniedzējs sadarbībā ar psihiatru izvērtē personai nepieciešamo pakalpojuma veidu un turpmāko risinājumu.

163. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu, ja:

163.1. persona neievēro ar pakalpojuma sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus un pakalpojuma sniedzējs par to sniedz atzinumu;

163.2. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par diviem mēnešiem nedzīvo grupu dzīvoklī;

163.3. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu.

164. Ja personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

XXI. Psihologa pakalpojuma saņemšanas kārtība

165. Psihologa pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ar mērķi stabilizēt personas psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes un spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību uzlabošanai un stiprināšanai ģimenē un ārpus tās. Psihologa pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu konsultācijas atbilstoši personas (ģimenes) vajadzībām, kas nodrošinātu personas (ģimenes) sociālā un psiholoģiskā statusa atjaunošanu.

166. Psihologa pakalpojumu piešķir personai (ģimenei), pamatojoties uz personas iesniegumu un Pārvaldes sociālā darbinieka slēdzienu par psihologa pakalpojuma nepieciešamību.

167. Pakalpojumu var saņemt līdz 10 konsultācijām gadā vienai personai. Pamatojoties uz Pārvaldes sociālā darbinieka veiktu sociālo darbu ar ģimeni un tās rezultātā sniegtu atzinumu par krīzes situāciju, psihologa pakalpojumu var piešķirt atkārtoti līdz 10 konsultācijām vienai personai.

168. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus un materiālo situāciju.

169. Par psihologa pakalpojuma sniegšanu Pārvalde slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, kurš veic psihologa profesionālo darbību.

XXII. Ģimenes asistenta pakalpojuma saņemšanas kārtība

170. Ģimenes asistenta pakalpojums ir sociālais pakalpojums, ko nodrošina personai (ģimenei) tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē, atbalstot un veicinot sociālo, bērna aprūpes un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu.

171. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 10 stundām nedēļā saskaņā ar Pārvaldes sociālā darbinieka veiktu sociālo darbu ar ģimeni un tās rezultātā izstrādātu individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

172. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 12 mēnešiem kalendārajā gadā.

173. Ģimenes asistenta pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja ģimenei pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina sociālā darbinieka atzinums ģimenes individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā vai ģimene deklarē savu dzīvesvietu citā pašvaldībā.

XXIII. Pārvaldes sociālo pakalpojumu piešķiršanas komisija

174. Pārvaldes sociālo pakalpojumu piešķiršanas komisija tiek izveidota ar Pārvaldes vadītājas rīkojumu, komisijas sastāvā iekļaujot Pārvaldes darbiniekus.

175. Komisijai ir tiesības lemt par sociālo pakalpojumu piešķiršanu personai šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, kā arī par pakalpojumu piešķiršanu personai īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ persona vai tās ģimene daļēji vai pilnībā nevar īstenot savas sociālās tiesības.

XXIV. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

176. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2020. gada 18. jūnija saistošie noteikumi Nr. 16 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas pilsētas pašvaldībā".

177. Ja persona 2024. gadā pirms saistošo noteikumu 124. punkta svītrošanas (turpmāk – izmaiņas) jau ir saņēmusi īslaicīgās sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām 60 dienas kalendārajā gadā un izmaiņu spēkā stāšanās brīdī turpina saņemt pakalpojumu, tad personai ir tiesīga saņemt pakalpojumu ne ilgāk kā 14 dienas no izmaiņu spēkā stāšanās brīža.

(Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā)

Jūrmalas domes priekšsēdētājs G. Truksnis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Jūrmalas pilsētas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 51Pieņemts: 25.10.2022.Stājas spēkā: 12.11.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 220, 11.11.2022. OP numurs: 2022/220.36
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
337119
{"selected":{"value":"17.02.2024","content":"<font class='s-1'>17.02.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"17.02.2024","iso_value":"2024\/02\/17","content":"<font class='s-1'>17.02.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"12.11.2022","iso_value":"2022\/11\/12","content":"<font class='s-1'>12.11.2022.-16.02.2024.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
17.02.2024
424
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"