1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbildīgā persona — nodarbinātais, kurš veic kādu no šādiem pienākumiem: saņem un reģistrē personas iesniegumu, izvērtē tā pirmšķietamo atbilstību trauksmes cēlēja ziņojumam un pieņem attiecīgu lēmumu, pseidonimizē trauksmes cēlēja personas datus, izskata trauksmes cēlēja ziņojumu, nodrošina saziņu ar trauksmes cēlēju un citām institūcijām, veic kontaktpersonas pienākumus;

2) darba pienākumu veikšana — noteikts darbs, tai skaitā tāds, ko persona veic:

a) kā darbinieks, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. panta 1. punkta izpratnē,

b) kā pašnodarbinātais, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. panta izpratnē,

c) brīvprātīgā darba ietvaros,

d) profesionālo vai amata (dienesta) pienākumu ietvaros,

e) pakalpojumu sniegšanas procesa ietvaros,

f) kā akcionārs, dalībnieks, biedrs, valdes vai padomes loceklis;

2¹) informācija par pārkāpumu — informācija, tostarp saprātīgas aizdomas, par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, kas notikuši, notiek vai var notikt, un par mēģinājumiem slēpt šādus pārkāpumus;

3) kompetentā institūcija — ikviena publiskas personas institūcija, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnībā vai daļēji atbildīga par tā jautājuma risināšanu, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, tostarp hierarhiski augstāka iestāde, amatpersona vai lēmējinstitūcija, nozares vadošā iestāde (institūcija) vai institūcija, kas īsteno uzraudzību vai kontroli jautājumā, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra — atbilstoši to kompetencei, ja iespējamais pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums vai likumpārkāpums;

4) kontaktpersona — nodarbinātais, kurš sniedz personai informāciju par trauksmes celšanas mehānismiem kompetentajā institūcijā, veic informācijas apmaiņu ar citu institūciju trauksmes celšanas kontaktpersonām un trauksmes cēlēju kontaktpunktu;

4¹) nelabvēlīgu seku radīšana — tieša vai netieša darbība vai bezdarbība, kas izraisa vai var izraisīt nelabvēlīgas sekas, tostarp draudi vai mēģinājums šādas sekas radīt;

5) pārkāpums — noziedzīgs nodarījums, administratīvs pārkāpums vai cits tiesību normu pārkāpums (darbība vai bezdarbība), tostarp rīcība, kas ir pretēja tiesību akta mērķim, kā arī saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpums;

6) saistītā persona — fiziskā persona, kura atbalsta trauksmes cēlēju vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā un kuras palīdzībai vajadzētu būt konfidenciālai vai kura ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām, kā arī juridiskā persona, kura atbalsta trauksmes cēlēju vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam vai kurā tas ir nodarbināts, vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus;

7) trauksmes cēlējs — fiziskā persona, kura sniedz informāciju par pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

(2) Šajā likumā lietotais termins "publiskas personas institūcija" un termins "radinieks" atbilst likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" lietotajiem terminiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

4. pants. Trauksmes celšanas mehānismi

(1) Trauksmes celšanai izmanto vienu no šādiem mehānismiem:

1) iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;

2) vēršanos kompetentajā institūcijā;

3) trauksmes cēlēju kontaktpunkta vai biedrības, vai nodibinājuma, tostarp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības, starpniecību.

(2) Trauksmi var celt, arī sniedzot informāciju publiski, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) šā likuma 7. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā trauksmes cēlēju neinformē par viņa ziņojuma izskatīšanas gaitu;

2) trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts;

3) personai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpums var būt nenovēršams vai nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums, tostarp gadījumā, kad pastāv ārkārtas situācija vai nenovēršama kaitējuma risks;

4) personai ir pamats uzskatīt, ka, izmantojot šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto trauksmes celšanas mehānismu, tiks radītas nelabvēlīgas sekas vai pārkāpums netiks novērsts, tostarp pati institūcija ir iesaistīta pārkāpuma veikšanā vai tiks slēpti vai iznīcināti pierādījumi, vai tiks slēgtas aizliegtas vienošanās.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punktā par objektīvu iemeslu nav uzskatāma personas iesnieguma neatzīšana par trauksmes cēlēja ziņojumu un neizskatīšana pēc būtības. Ja trauksme tiek celta publiski, informāciju, kas satur normatīvajos aktos noteiktas neizpaužamas ziņas, nesniedz, kā arī ievēro vispārējās datu aizsardzības prasības.

(4) Kompetentā institūcija un privāto tiesību juridiskā persona nodrošina droša un neatkarīga mehānisma izveidi trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanai un izskatīšanai un nosaka atbildīgās personas. Kompetentā institūcija papildus nosaka kontaktpersonas un par to informē trauksmes cēlēju kontaktpunktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

5. pants. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma

(1) Publiskas personas institūcijas neatkarīgi no nodarbināto skaita, kā arī privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir 50 vai vairāk nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, nodrošinot nodarbinātajiem iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un garantējot viņu aizsardzību. Privāto tiesību juridiskajai personai iekšējās trauksmes celšanas sistēmas darbību var nodrošināt trešā persona.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto prasību par vismaz 50 nodarbinātajiem nepiemēro privāto tiesību juridiskajām personām, kuras darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī juridiskajām personām, kuru darbību regulē Eiropas Savienības tiesību akti, kas norādīti uz šā likuma 2. panta otrās daļas pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.

(3) Privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir no 50 līdz 249 nodarbinātajiem, var veidot kopīgu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Šis nosacījums attiecas arī uz pašvaldību institūcijām, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, ja kopīgā iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir nodalīta un neatkarīga no pašvaldības institūcijas kā kompetentās institūcijas trauksmes celšanas mehānisma.

(4) Par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu personu informē, tai uzsākot praksi, darba tiesiskās vai dienesta attiecības vai cita veida ar profesionālo darbību saistītas tiesiskās attiecības, un darbavietā nodrošina viegli pieejamu informāciju par šo sistēmu, kā arī par kārtību, kādā tiek ziņots kompetentai institūcijai vai, ja attiecināms, Eiropas Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai. Publiskas personas institūcija un privāto tiesību juridiskā persona veicina to, lai persona vispirms ziņošanai izmanto iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ja uz pārkāpumu var efektīvi reaģēt iekšēji un persona uzskata, ka tai netiks radītas nelabvēlīgas sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

6. pants. Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana

(1) Trauksmes cēlējs ziņojumu iesniedz, norādot tajā ziņas par sevi (vārds, uzvārds, adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar viņu) un to, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai arī izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt rakstveidā, elektroniski vai izteikt mutvārdos. Trauksmes cēlēja ziņojumu elektroniski var iesniegt arī bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv, ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kas pieejamas portālā un tīmekļvietnē.

(1¹) Mutvārdos trauksmes cēlēja ziņojumu var izteikt, sazinoties pa tālruni vai, ja iespējams, izmantojot citus ziņapmaiņas veidus, kā arī tiekoties klātienē saprātīgā termiņā pēc trauksmes cēlēja lūguma. Publiskas personas institūcija un privāto tiesību juridiskā persona nodrošina, ka atkarībā no trauksmes cēlēja mutvārdu ziņojuma izteikšanas veida tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) ja saziņa notiek pa tālruni vai izmantojot citu ziņapmaiņas veidu ar ieraksta funkciju, tad ar trauksmes cēlēja piekrišanu veic ierakstu pastāvīgā un izgūstamā formā vai atbildīgā persona veic pilnīgu un precīzu sarunas pierakstu. Trauksmes cēlējam nosūta parakstīšanai sarunas pierakstu, tostarp piedāvā iespēju to pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt;

2) ja saziņa notiek pa tālruni vai izmantojot citu ziņapmaiņas veidu bez ieraksta funkcijas, tad atbildīgā persona sniegto informāciju noformē rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlējam nosūta parakstīšanai aizpildīto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, tostarp piedāvā iespēju to pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt;

3) ja saziņa notiek klātienē, tad ar trauksmes cēlēja piekrišanu pilnīgi un precīzi fiksē tikšanās norisi, veicot sarunas ierakstu pastāvīgā un izgūstamā formā vai atbildīgajai personai noformējot sniegto informāciju rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlējam iedod parakstīšanai aizpildīto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, tostarp piedāvā iespēju to pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt.

(2) Trauksmes cēlēja ziņojumā persona norāda tās rīcībā esošo informāciju saistībā ar pārkāpumu, tostarp:

1) pārkāpuma aprakstu, minot konkrētus faktus;

2) informāciju par fiziskajām vai juridiskajām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās iesaistītas šā pārkāpuma izdarīšanā.

(3) Trauksmes cēlējs ziņojumā papildus norāda, vai:

1) informācija par pārkāpumu gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē;

2) par šo pārkāpumu jau ir ziņots iepriekš;

3) nevēlas saņemt ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu un lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu;

4) gadījumā, ja tiks konstatēts pārkāpums, atļauj publicēt informāciju par to, ievērojot šā likuma 7. panta devīto daļu.

(4) Šā panta trešās daļas 2. punktā minētajā gadījumā persona pievieno atbildi, ja tāda ir saņemta.

(5) Ja persona ir iesniegusi iesniegumu, nenorādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, tad, kamēr iesniegums vēl nav izskatīts pēc būtības, persona var lūgt atzīt šo iesniegumu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Kompetentā institūcija ierosina atzīt iesniegumu, kas iesniegts, nenorādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, bet pirmšķietami atbilst trauksmes cēlēja ziņojuma pazīmēm, par trauksmes cēlēja ziņojumu. Minēto iesniegumu izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

7. pants. Trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšana

(1) Publiskas personas institūcijas piemēro šajā pantā noteikto kārtību, izskatot ziņojumus, kas saņemti iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ietvaros, un ziņojumus, kas saņemti šajā institūcijā kā kompetentajā institūcijā. Privāto tiesību juridiskās personas saņemto trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā piemēro šā panta otro, piekto, septīto un astoto daļu.

(2) Pēc tam kad saņemts personas iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums par jautājumu, kurš pilnībā vai daļēji ir institūcijas kompetencē, institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā nosūta trauksmes cēlējam ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu un izvērtē ziņojuma pirmšķietamo atbilstību šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm, kā arī pieņem lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Par pieņemto lēmumu institūcija informē personu triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto apstiprinājumu un lēmumu institūcija nesūta, ja trauksmes cēlējs to lūdzis vai pastāv aizdomas, ka trauksmes cēlēja identitāte tiks atklāta.

(4) Ja saņemtais iesniegums nav institūcijas kompetencē, tā septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārsūta iesniegumu izskatīšanai pēc piekritības, izmantojot šā likuma 4. panta ceturtajā daļā minēto kompetentās institūcijas izveidoto mehānismu, un informē par to trauksmes cēlēju. Ja iesniegumu pārsūtīt nav lietderīgi, informē personu, ka iesniegums nav institūcijas kompetencē, un, ja iespējams, norāda institūciju, kurā persona var vērsties ar iesniegumu. Ja saņemtais iesniegums ir vairāku institūciju kompetencē, to var izskatīt kopīgi. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts var koordinēt kopīgi izskatāmā iesnieguma izskatīšanu.

(5) Pēc iesnieguma atzīšanas par trauksmes cēlēja ziņojumu to izskata pēc būtības, un, ja konstatē pārkāpumu, institūcija piemēro atbildību saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ja iesnieguma izskatīšanas laikā rodas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav institūcijas kompetencē, trauksmes cēlēja ziņojumu pārsūta izskatīšanai pēc piekritības un informē par to trauksmes cēlēju.

(6) Institūcijai, kura izskata trauksmes cēlēja ziņojumu, ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām informāciju, kas nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai.

(7) Par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

(8) Pēc tam kad trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšana ir pabeigta, institūcija informē trauksmes cēlēju par konstatētajiem faktiem un pieņemto lēmumu vai veiktajām darbībām.

(9) Par pārkāpumiem, kurus palīdzējis atklāt trauksmes cēlējs, institūcija sniedz informāciju publiski, neatklājot un neapdraudot trauksmes cēlēja identitāti un ievērojot vispārējās datu aizsardzības prasības, izņemot gadījumu, kad trauksmes cēlējs iebilst pret publiskošanu.

(10) Kompetentā institūcija regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārskata tajā noteikto trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, tostarp ņemot vērā citu kompetento iestāžu vai trauksmes cēlēju kontaktpunkta pieredzi, un, ja nepieciešams, precizē šo kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

8. pants. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts

(1) Trauksmes cēlēju kontaktpunkts ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(2) Trauksmes cēlēju kontaktpunktam ir šādi pienākumi:

1) tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv nodrošināt informāciju par trauksmes celšanas kārtību, kompetentajām institūcijām un to kontaktpersonām trauksmes celšanas jautājumos, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām un tās personas tiesībām, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs;

2) sniegt atbalstu un konsultācijas personām, kuras vēlas celt trauksmi, trauksmes cēlējiem, viņu radiniekiem vai saistītajām personām trauksmes celšanas dēļ radušos jautājumu risināšanā;

3) saņemot iesniegumu, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums un pirmšķietami atbilst trauksmes celšanas pazīmēm, identificēt kompetento institūciju un septiņu dienu laikā pārsūtīt tai saņemto trauksmes cēlēja ziņojumu, norādot, ka nepieciešams nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību, kā arī informēt trauksmes cēlēju kontaktpunktu par iesnieguma izskatīšanas gaitu un rezultātu, un par pārsūtīšanu informējot trauksmes cēlēju. Ja iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, neatbilst šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm, informēt par to personu, ja iespējams, norādot institūciju, kurā persona var vērsties ar iesniegumu;

4) veicināt sabiedrības izpratni par trauksmes celšanu;

5) sniegt metodisku atbalstu trauksmes celšanas jomā, tostarp izstrādāt un tīmekļvietnē publiskot labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei, vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai kompetentajās institūcijās un trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu;

6) katru gadu apkopot informāciju par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību, tostarp par pārkāpumiem, kas atklāti pēc trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas, un tīmekļvietnē publicēt pārskatu par to, kā arī iesniegt to Eiropas Komisijai;

7) ja nepieciešams, sniegt Tiesu administrācijai atzinumu par nepieciešamību nodrošināt trauksmes cēlējam juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā, ja pirmšķietami trauksmes celšana ir atbildusi šā likuma prasībām un tās dēļ trauksmes cēlējam ir radušās nelabvēlīgas sekas, kuru risināšanai nepieciešama juridiskā palīdzība;

8) nodrošināt kontaktpersonām un atbildīgajām personām mācības trauksmes celšanas jomā;

9) izskatīt trauksmes cēlēju ziņojumus, attiecībā uz kuriem nav nosakāma kompetentā institūcija;

10) pārbaudīt un uzraudzīt, vai tiek ievērots šā likuma regulējums, kā arī sniegt ieteikumus trauksmes celšanas jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

9. pants. Biedrību un nodibinājumu atbalsts

Biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, var:

1) nodrošināt atbalstu, tostarp konsultācijas, trauksmes cēlējiem un personām, kuras vēlas celt trauksmi, lai veicinātu trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību;

2) sniegt atbalstu, tostarp konsultācijas, attiecīgo organizāciju biedriem un personām, kuru intereses tās pārstāv saskaņā ar statūtiem, ja personas ir cēlušas vai vēlas celt trauksmi;

3) bez īpaša pilnvarojuma vērsties iestādē (institūcijā) vai tiesā tāda trauksmes cēlēja vārdā, kas ir attiecīgās organizācijas biedrs vai persona, kuras intereses tā pārstāv saskaņā ar statūtiem, un aizstāvēt trauksmes cēlēja tiesības un likumiskās intereses.

10. pants. Trauksmes cēlēja, viņa radinieka un saistītās personas aizsardzības garantijas

(1) Ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi šā likuma 4. pantā noteiktajā kārtībā, viņam, viņa radiniekam un saistītajai personai šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesības uz:

1) identitātes aizsardzību;

2) aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām;

3) valsts nodrošinātu juridisko palīdzību;

4) atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā;

5) pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā;

6) atbrīvošanu no juridiskās atbildības;

7) atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu;

8) konsultācijām par savu tiesību aizsardzību;

9) atbrīvošanu no pienākuma ievērot lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību administratīvajā procesā.

(2) Ja, izskatot personas iesniegumu, netiek konstatēta tā atbilstība trauksmes celšanas pazīmēm, personai zūd šā panta pirmajā daļā minētās tiesības.

(3) Šā panta pirmā daļa attiecas arī uz personu, kura ziņojusi par pārkāpumu, neievērojot šā likuma 6. panta pirmās daļas nosacījumus, un vēlāk ir identificēta kā trauksmes cēlējs, ja sniegtā informācija atbilst šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm.

(4) Šā panta pirmā daļa attiecas arī uz personu, kura ziņojusi par pārkāpumu Eiropas Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, ja sniegtā informācija atbilst šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

11. pants. Trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība

(1) Pēc tam kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzēja personas datus pseidonimizē. Pseidonimizēšanu var neveikt, ja trauksmes cēlējs kompetentajai institūcijai ir jau atklājis savu identitāti līdzīgā lietā vai trauksme celta šā likuma 4. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, vai persona publiski atklājusi savu identitāti.

(2) Trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Par šādas informācijas nelikumīgu izpaušanu personu var saukt pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ikvienai personai (institūcijai), kas saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu vai veic jebkādas darbības ar to, ir pienākums nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēja personas datu aizsardzību.

(4) Informāciju, kas atklāj trauksmes cēlēja identitāti, aizliegts izpaust bez viņa piekrišanas, izņemot gadījumu, kad trauksmes cēlēja personas dati un trauksmes cēlēja ziņojums nepieciešams personām (institūcijām), kas izskata trauksmes cēlēja ziņojumu vai uz tā pamata ierosinātu pārkāpuma lietu, vai tas ir nepieciešams trauksmes cēlēja, viņa radinieka vai saistītās personas aizsardzībai. Trauksmes cēlēju pirms viņa identitātes izpaušanas informē rakstveidā un norāda izpaušanas pamatojumu, izņemot gadījumu, kad informēšana kaitētu trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

12. pants. Trauksmes cēlēja ziņojumā minētās personas identitātes aizsardzība

(1) Aizliegts izpaust informāciju, kas atklāj tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs. Minēto informāciju var sniegt tikai personai vai institūcijai, kurai tā nepieciešama trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja, viņa radinieka vai saistītās personas aizsardzībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad trauksmes cēlējs, viņa radinieks vai saistītā persona šo informāciju izpauž savu tiesību vai tiesisko interešu aizsardzības nolūkā.

13. pants. Aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām

(1) Aizliegts trauksmes cēlēja ziņojuma dēļ radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam, viņa radiniekam un saistītajai personai un (ja attiecināms):

1) disciplināri vai citādi sodīt;

2) atbrīvot no darba vai amata, tostarp nepagarinot darba līgumu vai neieceļot amatā uz nenoteiktu laiku, ja bija pamats domāt, ka tas tiks darīts;

3) pārcelt citā darbā vai amatā;

4) liegt paaugstinājumu, apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu;

5) mainīt darba vai amata pienākumus, darba laiku un vietu vai darba samaksu;

6) sniegt negatīvu darba, amata pienākumu novērtējumu;

7) aizskart godu, cieņu un reputāciju;

8) anulēt licences un atļaujas;

9) vienpusēji atkāpties no līguma par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu vai izbeigt to;

10) pieprasīt ārsta atzinumu;

11) citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas, tostarp pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu;

12) iespaidot, iebiedēt, aizskart vai izstumt;

13) radīt zaudējumus;

14) iekļaut sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa informāciju, tādējādi apgrūtinot vai liedzot turpmāko darbību nozarē vai sektorā;

15) iesniegt nepatiesu pieteikumu tiesā.

(2) Ar trauksmes celšanu saistītās nelabvēlīgās sekas atkarībā no to veida novērš atbilstoši tiesību aktiem, kas regulē darba tiesiskās vai citas civiltiesiskās attiecības vai valsts dienesta attiecības.

(3) Pienākums pierādīt, ka nelabvēlīgās sekas trauksmes cēlējam, viņa radiniekam vai saistītajai personai nav radītas saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanu vai tajā norādīto informāciju, ir pusei, kas radījusi šīs sekas.

(4) Valsts darba inspekcija nodrošina konsultācijas par iespējām novērst trauksmes cēlējam, viņa radiniekam vai saistītajai personai radītās nelabvēlīgās sekas darba tiesisko attiecību vai darba drošības jomā.

(5) Par šā panta pirmās daļas 15. punktā minētā pieteikuma iesniegšanu personai var uzlikt naudas sodu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

14. pants. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība trauksmes cēlējam

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību, pamatojoties uz trauksmes cēlēja iesniegtajiem dokumentiem, kā arī, ja nepieciešams, no trauksmes cēlēju kontaktpunkta saņemto atzinumu, trauksmes cēlējam pēc viņa lūguma sniedz saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, nevērtējot personas īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, ja pirmšķietami trauksmes celšana ir atbildusi šā likuma prasībām un tās dēļ trauksmes cēlējam radušās nelabvēlīgas sekas.

15. pants. Trauksmes cēlēja, viņa radinieka un saistītās personas atbrīvošana no juridiskās atbildības

Par trauksmes celšanu atbilstoši šā likuma prasībām, tostarp par normatīvajos aktos noteiktu tādu neizpaužamu ziņu izpaušanu, kuras nav valsts noslēpums, trauksmes cēlējam, viņa radiniekam un saistītajai personai neiestājas juridiskā atbildība, tostarp civiltiesiskā atbildība un kriminālatbildība.

16. pants. Atbrīvošana no valsts nodevas un lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības administratīvajā procesā

Trauksmes cēlējs, viņa radinieks un saistītā persona, ja tas nepieciešams aizsardzībai pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām, ir atbrīvoti no pienākuma ievērot lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību administratīvajā procesā, kā arī, ja pieteikums ir saistīts ar trauksmes celšanas dēļ radītu nelabvēlīgu seku novēršanu, ir atbrīvoti no valsts nodevas administratīvajā procesā tiesā.

16.¹ pants. Nepatiesu ziņu sniegšanas dēļ radītā kaitējuma atlīdzināšana

Personai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu, kas nodarīts ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski.

(12.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

17. pants. Administratīvā atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, viņa radiniekam vai saistītajai personai piemēro naudas sodu — fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, amatpersonai — no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

18. pants. Administratīvā atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski, piemēro naudas sodu no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

19. pants. Administratīvā atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu

Par trauksmes celšanas traucēšanu vai mēģinājumu to traucēt, tostarp trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas vai izskatīšanas traucēšanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, amatpersonai — no četrām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņām līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.

20. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 17. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts darba inspekcija (par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un valsts civildienesta jomā) vai Valsts policija (citās jomās).

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18. un 19. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Trauksmes celšanas likums (Latvijas Vēstnesis, 2018, 210. nr.; 2020, 29. nr.).

(12.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2026.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza direktīvu (ES) 2018/1673.