1. Noteikumi nosaka individuālās lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu, kā arī speciālās traktortehnikas (turpmāk – transportlīdzeklis) atbilstības novērtēšanas kārtību un tehniskās prasības.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. individuālā transportlīdzekļa apstiprinājums – dokuments, ar ko inspicēšanas institūcija oficiāli apliecina transportlīdzekļa atbilstību nacionālajām individuālā transportlīdzekļa atbilstības novērtēšanas prasībām;

2.2. maināma velkamā iekārta – transportlīdzeklis, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regulas (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (turpmāk – regula Nr. 167/2013) 3. panta 10. punktā minētajai definīcijai;

2.3. aprīkojums – jebkura ierīce, kas nav detaļa un ar ko papildina transportlīdzekli vai ko uzstāda uz tā;

2.4. sistēma – apvienotu ierīču bloks, kas transportlīdzeklī pilda vienu vai vairākas īpašas funkcijas;

2.5. detaļa – ierīce, ko izmanto transportlīdzekļa montāžai, kā arī rezerves daļa;

2.6. atsevišķa tehniska vienība – ierīce, kas ir transportlīdzekļa daļa.

3. Šie noteikumi neattiecas uz transportlīdzekļiem:

3.1. ko paredzēts izmantot bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā, ugunsdzēsībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestos, sportam un izklaidei;

3.2. kas saņēmuši tipa apstiprinājumu;

3.3. kas reģistrēti ārvalstīs un uz laiku līdz trim mēnešiem ievesti Latvijā;

3.4. kas noteikti regulas Nr. 167/2013 2. panta 2. punktā.

4. Transportlīdzekļa atbilstību novērtē inspicēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību traktortehnikas, tās piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas jomā (turpmāk – institūcija).

5. Tirgus uzraudzības funkcijas pilda Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra sadarbībā ar valsts iestādēm, transportlīdzekļa īpašnieku (turētāju) un institūciju.

6. Latvijā atzīst un reģistrē transportlīdzekli, kas ražots kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Turcijā, ja par to ir izsniegts attiecīgajā valstī atzīts dokuments.

7. Saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprina:

7.1. no jaunām vai lietotām detaļām, sistēmām vai atsevišķām tehniskām vienībām izgatavotu vai sakomplektētu transportlīdzekli, kas nav bijis reģistrēts Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

7.2. no citas valsts ievestu lietotu, iepriekš nereģistrētu transportlīdzekli, ja tam veiktas tehniskas un konstruktīvas izmaiņas;

7.3. transportlīdzekli, kas noņemts no Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra uzskaites norakstīšanai, ja tam veiktas tehniskas un konstruktīvas izmaiņas.

8. Transportlīdzekļu izgatavošana vai sakomplektēšana ir atļauta bez iepriekšējas saskaņošanas, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā minētās būtiskās tehniskās prasības.

9. Individuālā transportlīdzekļa apstiprināšanai transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) pirms tehniskās ekspertīzes iesniedz institūcijā šādus dokumentus:

9.1. iesniegumu individuālā transportlīdzekļa apstiprināšanai (2. pielikums);

9.2. īpašumtiesības apliecinošu dokumentu – pirkuma līgumu, preču pavadzīmi vai rēķinu un deklarāciju par transportlīdzekļa piederību (3. pielikums);

9.3. tehnisko dokumentāciju atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam;

9.4. testēšanas vai mērījumu rezultātu kopijas, ja transportlīdzeklim ir veiktas pārbaudes un testi vai ja institūcija to pieprasa, lai pārliecinātos par konkrētu transportlīdzekļa agregātu, mezglu vai sistēmu atbilstību.

10. Institūcija 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē iesniegtos dokumentus. Ja pamatotai iesnieguma izskatīšanai nepieciešama papildu informācija, transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) pēc institūcijas pieprasījuma to iesniedz viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja šajā termiņā pieprasītā informācija netiek saņemta, institūcija iesniegumu atzīst par neiesniegtu un pēc pieprasījuma atdod to atpakaļ transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam).

11. Ja iesniegtā dokumentācija atbilst šo noteikumu prasībām, institūcija vienojas ar transportlīdzekļa īpašnieku (turētāju) par transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes vietu un laiku.

12. Institūcija, veicot tehniskās atbilstības ekspertīzi:

12.1. transportlīdzeklim piešķir unikālu identifikācijas numuru, ko iestrādā plāksnē (5. pielikums) un piestiprina pie transportlīdzekļa;

12.2. veic indikatīvus mērījumus, lai noteiktu transportlīdzekļa atbilstību tā tehniskajai dokumentācijai un šo noteikumu prasībām;

12.3. sagatavo tehniskās ekspertīzes ziņojumu divos eksemplāros. Vienu eksemplāru ne mazāk kā 10 gadus glabā institūcija, otru – transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs).

13. Ja tehniskās ekspertīzes laikā institūcija konstatē, ka transportlīdzeklis neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, tā ziņojumā norāda attiecīgo neatbilstību. Transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) viena mēneša laikā novērš neatbilstību un transportlīdzekli atkārtoti uzrāda tehniskajai ekspertīzei.

14. Ja transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu prasībām, institūcija piecu darbdienu laikā izsniedz individuālā transportlīdzekļa apstiprinājumu (6. pielikums), kurā norāda unikālu individuālā apstiprinājuma numuru.

15. Institūcija pēc transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) pieprasījuma šo noteikumu 12.3. apakšpunktā un 14. punktā minētos dokumentus izsniedz elektroniska dokumenta veidā atbilstoši elektronisko dokumentu apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

16. Pēc šo noteikumu 14. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrē apstiprināto transportlīdzekli traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā. Ja transportlīdzeklis netiek reģistrēts noteiktajā termiņā, apstiprinājums zaudē spēku un transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) atkārtoti veic šo noteikumu 9. punktā minētās darbības.

17. Institūcijas lēmumu var apstrīdēt Zemkopības ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

18. Zemkopības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.