Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 40

Rīgā 2016. gada 2. martā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
padomes sēdes protokols Nr. 10 2. p.)
Normatīvie noteikumi par precizējošām prasībām informācijas atklāšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto, par informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju un par informācijas atklāšanas periodiskumu

(Noteikumu nosaukums FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 50. panta otro daļu un
Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.5 panta otro daļu
(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par precizējošām prasībām informācijas atklāšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto, par informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju un par informācijas atklāšanas periodiskumu" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka kārtību, kādu piemēro kredītiestādes, izņemot tās kredītiestādes, kuru tiešo uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, ja tā ir noteikusi prasības informācijas atklāšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – Regula) astoto daļu, pamatojoties uz Eiropas Banku iestādes izdotajām pamatnostādnēm šajā jomā, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras ir iestādes Regulas 4. panta 3. punkta izpratnē (tālāk tekstā – iestāde) un kuras saskaņā ar Regulas piemērošanas līmenī noteikto ievēro informācijas publiskas atklāšanas prasības, pamatojoties uz iestādes individuālajiem vai konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Noteikumi piemērojami arī kredītiestādes publiskajos ceturkšņa pārskatos atklājamās informācijas prasību izvērtējumam attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju, izņemot informāciju, kura noteikta kā obligāti atklājamā informācija saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem par kredītiestāžu publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanu (tālāk tekstā – publiskie ceturkšņa pārskati).

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

2. Iestāde izstrādā un dokumentē politiku informācijas atklāšanas prasību ievērošanas izvērtēšanai, t.sk. procedūras, kādas piemēro atbrīvojumam no informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju, kā arī, ņemot vērā informācijas apjomu, kas kredītiestāžu publiskajos ceturkšņa pārskatos noteikts kā obligāti atklājamais, izvērtē, vai pārējās informācijas atklāšana jānodrošina biežāk nekā reizi gadā.

3. Politiku informācijas atklāšanas prasību piemērotības izvērtēšanai apstiprina iestādes valde vai tās izveidota komiteja.

4. Iestāde izstrādā procedūras informācijas atklāšanas prasību ievērošanai proporcionāli tās lielumam, operāciju apjomam un darbības jomām, kā arī atbilstoši iestādes organizatoriskajai struktūrai, lai nodrošinātu, ka:

4.1. ir noteikta struktūrvienība vai vienības un darbinieki, kuri ir atbildīgi par politikas izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju, kā arī uz informācijas atklāšanas periodiskumu;

4.2. politikas izstrādes, īstenošanas un izvērtēšanas procesā tiek iesaistītas visas iestādes būtiskās struktūrvienības un funkcijas, t.sk. riska kontroles funkcija, darbības atbilstības kontroles funkcija;

4.3. ir noteikta iekšējā ziņošanas kārtība par politikas īstenošanu, kas saistīta ar informācijas būtiskuma, aizsargājamas un konfidenciālas informācijas, kā arī informācijas atklāšanas periodiskuma izvērtējumu;

4.4. ir noteikta pārredzamības pakāpe katram atbrīvojumam no informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar noteikumu V nodaļā minēto vai informācijas atklāšanas periodiskumam saskaņā ar noteikumu VI nodaļā minēto.

5. Galīgo lēmumu par to, vai piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju, un par to, vai informācijas atklāšanas periodiskums vērtējams kā atbilstošs, pieņem iestādes valde vai tās izveidota komiteja. Lēmumu pieņem, pamatojoties uz pienācīgi sagatavotu izvērtējumu, kuru iesniedz struktūrvienība vai vienības un darbinieki, kuri īsteno politiku attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju, kā arī informācijas atklāšanas periodiskumu.

6. Iestāde dokumentē un uzglabā noteikumu 4. punktā minētās procedūras, noteikumu 5. punktā minētos lēmumus un noteikumu II, III vai IV nodaļā minētā izvērtējuma veikšanas rezultātus, lai nodrošinātu iestādes īstenotās politikas informācijas atklāšanas prasību ievērošanai izsekojamību un pārredzamību, piemēram, pētījumus, kas atspoguļo par aizsargājamu uzskatāmās informācijas atklāšanas radīto ietekmi uz iestādes komercdarbību.

7. Iestāde, atklājot informāciju par tās īstenoto politiku, lai izpildītu informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Regulas astotajā daļā minēto, izvērtē nepieciešamību atklāt arī informāciju par tās īstenoto politiku attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju, kā arī informācijas atklāšanas periodiskumu.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

7.1 Atklājot kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju, lai izpildītu informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Regulas astotajā daļā noteikto, iestāde, kura identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.13 pantā noteikto, (tālāk tekstā – cita sistēmiski nozīmīga iestāde), piemēro Eiropas Banku iestādes 2016. gada 14. decembra pamatnostādņu EBA/GL/2016/11 "Pamatnostādnes par informācijas atklāšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 astoto daļu" (tālāk tekstā – Pamatnostādnes) 4.1. daļā precizētās prasības par sniedzamo informāciju un tās formātu.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

7.2 Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar Regulas astotajā daļā noteikto atklājamā informācija atbilst Pamatnostādņu 4.2. daļas A iedaļā minētajiem principiem.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

7.3 Cita sistēmiski nozīmīga iestāde, lai nodrošinātu Regulas 431. panta 3. punkta pirmajā daļā un 434. panta 1. punktā noteiktās prasības par informācijas atklāšanas prasību atbilstības pārbaudi ievērošanu, piemēro Pamatnostādņu 4.2. daļas C iedaļā precizētās prasības par atklājamās informācijas pārbaudi.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

7.4 Cita sistēmiski nozīmīga iestāde, izvēloties piemērotu informācijas nesēju un vietu saskaņā ar Regulas 434. pantu, lai izpildītu Regulas astotajā daļā noteiktās informācijas atklāšanas prasības, piemēro Pamatnostādņu 4.2. daļas D iedaļā precizētās prasības par atklājamās informācijas atrašanās vietu un sniedzamajām atsaucēm, ja informācija publiskota vairākos informācijas nesējos vai vietās.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

7.5 Iestāde saskaņā ar Regulas astotajā daļā noteikto nodrošina publiskotās informācijas brīvu pieejamību vismaz piecus gadus kopš tās publiskošanas, bet cita sistēmiski nozīmīga iestāde minētās informācijas brīvu pieejamību nodrošina vismaz 10 gadus kopš tās publiskošanas.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

II. Informācijas būtiskuma izvērtējums

8. Regulas 432. panta 1. punkts nosaka, ka iestāde var piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām par vienu vai vairākiem Regulas astotās daļas II sadaļā minētajiem jautājumiem, izņemot informāciju, kuru atklāj saskaņā ar Regulas 435. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 437. un 450. pantu, ja šāda informācija ir nebūtiska.

9. Iestāde izvērtē atklājamās informācijas būtiskumu regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā. Vienlaikus iestāde izvērtē, vai tai nav jāatklāj informācija tādā apmērā, kas pārsniedz Regulas astotajā daļā noteikto.

10. Izvērtējot atklājamās informācijas būtiskumu, iestāde ņem vērā vismaz šādus faktorus:

10.1. novērtē gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās informācijas atklāšanas būtiskumu;

10.2. būtiskumu vērtē atsevišķi katrai individuālai informācijas atklāšanas prasībai un, ja tas nepieciešams, informācijas atklāšanas prasību kopumam. Iestāde izvērtē informācijas, kas atsevišķi tiek uzskatīta par nebūtisku, neatklāšanas kumulatīvo ietekmi, t.i., vai konkrētās informācijas neatklāšana nerada informācijas iztrūkumu, kas varētu ietekmēt informācijas lietotāju ekonomisko lēmumu pieņemšanu;

10.3. būtiskumu vērtē, ņemot vērā apstākļus un plašāku kontekstu informācijas atklāšanas brīdī, piemēram, ekonomisko un politisko vidi;

10.4. būtiskumu vērtē no informācijas lietotāju viedokļa un pamatojoties uz informācijas lietotāju vajadzībām un tiem pieņemamo būtiskuma līmeni. Atklājamās informācijas apjomu pielāgo informācijas lietotāju vajadzībām, un atklājamo informāciju izvērtē, vadoties no informācijas lietotāju izpratnes par iestādi un tās riska profilu. Informāciju, kas attiecas uz jomām ar augstu vērtējuma subjektivitāti, visticamāk, var uzskatīt par būtisku informācijas lietotājiem;

10.5. būtiskumu vērtē, ņemot vērā atklājamās informācijas būtību un mērķi. Informācijas būtības un mērķa kritērijus nepiemēro vienādā mērā visām informācijas atklāšanas prasībām, piemēram, nosakot kvalitatīvas informācijas atklāšanas būtiskumu, var būt nepieciešams piemērot īpašas procedūras vai rādītājus, kuri atšķiras no tiem, kurus izmanto, lai noteiktu kvantitatīvas informācijas atklāšanas būtiskumu;

10.6. būtiskumu vērtē, ņemot vērā attiecīgās iestādes darbības specifiku, kas atkarīga no iestādei raksturīgām pazīmēm, darbībām, riskiem un riska profila, un novērtējumu nepiemēro automātiski, atsaucoties tikai uz iestādes lielumu vai darbības spektru, tās nozīmi vietējā tirgū vai tās tirgus daļu;

10.7. būtiskumu vērtē, pamatojoties ne tikai uz summām. To izvērtē, pamatojoties uz kvantitatīvajiem rādītājiem attiecībā uz summām vai kvalitatīvajiem rādītājiem attiecībā uz atklājamās informācijas būtību, piemēram, riska darījumiem vai riskiem, kas var būt būtiski pēc to veida vai apmēra. Būtiskuma vērtējumu, pamatojoties tikai uz kvantitatīviem rādītājiem vai būtiskuma sliekšņiem, neuzskata par atbilstošu informācijas atklāšanas prasībām;

10.8. būtiskums var tikt dažādi piemērots atšķirīgām informācijas atklāšanas prasībām atkarībā no risku attīstības, piemēram, iestāde īpaši izvērtē riskus vai komercdarbības veidus, kuru ietekmei tā ir vai var tikt pakļauta nākotnē. Attīstoties riskiem vai mainoties apstākļiem un veicot būtiskuma atkārtotu izvērtēšanu, iestādei var mainīties informācijas atklāšanas veidi un apjoms.

11. Iestāde papildus noteikumu 10. punktā minētajam var ņemt vērā citus faktorus, ja tie uzskatāmi par ticamiem un objektīvi pamatotiem, lai izvērtētu atklājamās informācijas būtiskumu.

12. Būtiskuma izvērtējumā atzinumu sniedz ikviena attiecīgajā jautājumā kompetenta iestādes struktūrvienība un funkcija (ne tikai riska pārvaldes funkcija). Izvērtējot informācijas būtiskumu saskaņā ar noteikumu 10. punktu, iestāde īpaši ņem vērā šādus kritērijus:

12.1. uz faktiskajiem darbības rādītājiem balstīto komercdarbības modeli un ilgtermiņa attīstības stratēģiju;

12.2. informācijas datu vai elementu (riska, riska darījumu), ar kuriem saistīta atklājamā informācija un kuriem tiek izvērtēts būtiskums, apmēru, kuru izsaka kā daļu no regulējošo prasību, finansiālās darbības vai pelnītspējas rādītāja vai kopsummas vai kā nominālvērtību;

12.3. pozīcijas, ar kuru saistīta atklājamā informācija, ietekmi uz kopējo riska darījumu apmēru (sadalījumā pa riska darījumu summām vai riska svērtajiem aktīviem) vai iestādes riska profilu;

12.4. atklājamās informācijas nozīmi, lai izprastu iestādei piemītošos riskus un kapitāla prasības, kā arī attīstības stratēģiju, ņemot vērā, ka atklājamā informācija nedrīkst noklusēt iestādei piemītošo risku attīstības tendenču salīdzinājumu ar iepriekšējo informācijas atklāšanas periodu;

12.5. izmaiņu amplitūdu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pozīcijai, uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasība;

12.6. aktuālākās risku attīstības un informācijas atklāšanas tendences nozarē, kā arī esošo tirgus praksi attiecībā uz informācijas atklāšanas prasībām.

III. Aizsargājamas vai konfidenciālas informācijas izvērtējums

13. Regulas 432. panta 2. punkts nosaka, ka iestāde var piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām par vienu vai vairākiem Regulas astotās daļas II un III sadaļā minētajiem jautājumiem, izņemot informāciju, kuru atklāj saskaņā ar Regulas 437. un 450. pantu, ja šāda informācija ir aizsargājama vai konfidenciāla.

14. Izvērtējot informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz aizsargājamu informāciju, iestāde ņem vērā, ka:

14.1. gadījumi, kad informācija tiek uzskatīta par aizsargājamu, ir izņēmuma situācijas un attiecas uz būtisku informāciju, kuras atklāšana varētu mazināt iestādes konkurētspēju. Ja papildu informācijas atklāšana par produktiem un sistēmām kļūst zināma konkurentiem un var mazināt iestādes ieguldījumu vērtību, tad aizsargājama informācija attiecas uz iestādes konkurētspējai būtiskiem operāciju (darījumu) nosacījumiem vai būtiskiem komercdarbības apstākļiem;

14.2. vispārējs konkurētspējas mazināšanās risks pats par sevi nav uzskatāms par pietiekamu iemeslu, lai pamatotu atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām. Iestāde izvērtējumu pamato, balstoties uz aizsargājamas informācijas atklāšanas gadījumu analīzi;

14.3. iespēju neatklāt aizsargājamu informāciju neizmanto, lai pamatotu tādas informācijas neatklāšanu, kas varētu radīt iestādei neizdevīgu stāvokli tirgū, jo šāda informācija atklātu iestādei nelabvēlīgu riska profilu;

14.4. kritēriju par konkurētspējas mazināšanu izvērtē, ņemot vērā iestādes lielumu, darījumu apmēru un darbības jomu. Iestāde pamato, kādā veidā konkrētas informācijas atklāšana var sniegt pārāk detalizētu ieskatu tās komercdarbībā.

15. Izvērtējot informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz konfidenciālu informāciju, iestāde ņem vērā, ka:

15.1. gadījumi, kad informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu, ir izņēmuma situācijas un var attiekties uz situācijām, kad nozare ir tik koncentrēta, ka, atklājot informāciju par riska darījumiem nozarē, var tik atklāta arī informācija par attiecīgo darījuma partneri;

15.2. vispārēja atsauce uz konfidencialitāti nav pietiekams iemesls, lai piemērotu atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām. Iestāde identificē un analizē, cik lielā mērā informācijas atklāšana spēj ietekmēt tās klientu vai darījumu partneru tiesības vai rada tiesību aktos noteiktā konfidencialitātes pienākuma apdraudējumu.

IV. Izvērtējums par informācijas atklāšanas prasību piemērošanu biežāk nekā reizi gadā

16. Iestāde izvērtē nepieciešamību atklāt visu vai daļu no Regulas astotās daļas II un III sadaļā minētās informācijas biežāk nekā reizi gadā, ņemot vērā Regulas 433. pantā noteiktos kritērijus. Iestāde, ņemot vērā informācijas apjomu, kas publiskajos ceturkšņa pārskatos noteikts kā obligāti atklājamais, izvērtē nepieciešamību biežāk nekā reizi gadā atklāt informāciju par pašu kapitālu, kapitāla prasībām, riska darījumiem un citiem posteņiem, kuriem raksturīgas straujas vērtības izmaiņas.

17. Iestāde, ņemot vērā informācijas apjomu, kas publiskajos ceturkšņa pārskatos noteikts kā obligāti atklājamais, īpaši izvērtē nepieciešamību atklāt pārējo informāciju biežāk nekā reizi gadā, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

17.1. iestāde ir viena no trijām lielākajām iestādēm Latvijā;

17.2. iestādes četru gadu aktīvu vidējā vērtība pārsniedz 20 procentus no Latvijas četru gadu vidējā iekšzemes kopprodukta;

17.3. iestāde ir cita sistēmiski nozīmīga iestāde.

(Grozīts ar FKTK 26.03.2019. noteikumiem Nr. 55)

V. Informācija, ko atklāj iestāde, kura piemēro atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu vai konfidenciālu informāciju

18. Ja iestāde pieņem lēmumu piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz kādu noteiktu informāciju vai informācijas kopumu, kas atzīts par nebūtisku, tā atklāj šādu faktu.

19. Ja iestāde pieņem lēmumu piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz aizsargājamu vai konfidenciālu informāciju, tā atklāj:

19.1. informācijas veidu vai informācijas atklāšanas prasību, kas tiek atzīta par aizsargājamu vai konfidenciālu saskaņā ar iestādes lēmumu;

19.2. pamatojumu piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasības, t.i., pamatojumu informācijas klasificēšanai par aizsargājamu vai konfidenciālu;

19.3. vispārīgas ziņas par informācijas atklāšanas prasību, no kuras piemēro atbrīvojumu. Iestāde izmanto metodes, kas ļauj atklāt informāciju, vienlaikus ievērojot konfidencialitātes vai aizsargājamas informācijas būtību, piemēram, neatklājot atsevišķu klientu nosaukumus vai piemērojot atbilstošu apkopojuma līmeni.

20. Ja informācijai piemēro aizsargājamas vai konfidenciālas informācijas statusu, iestāde atklāj pietiekami detalizētu informāciju un skaidrojumu, lai informācijas lietotāji spētu pilnībā izprast risku izmaiņas pārskata periodā. Lai iestāde izpildītu informācijas atklāšanas prasības un atklātu būtisku informāciju, kura ir novērtēta kā konfidenciāla vai aizsargājama, var piemērot apkopojuma vai anonimitātes paņēmienus.

21. Iestāde šajā nodaļā minēto informāciju var atklāt tieši pie attiecīgo risku sadaļu apraksta saskaņā ar Regulas 434. pantu vai vienā atsevišķā vietā tajā pašā informācijas nesējā.

VI. Informācija, kuru iestāde atklāj biežāk nekā reizi gadā

22. Iestāde izvērtē un nosaka informācijas, kas tiek atklāta biežāk nekā reizi gadā, apjomu un tās detalizācijas pakāpi, izņemot informāciju, kas publiskajos ceturkšņa pārskatos noteikta kā obligāti atklājamā, un iestāde, kura atbilst kādam no noteikumu 17. punktā minētajiem kritērijiem, īpaši izvērtē nepieciešamību biežāk nekā reizi gadā atklāt šādu informāciju:

22.1. pašu kapitāls un tā attiecīgie rādītāji saskaņā ar Regulas 437. un 492. pantā minēto, t.sk. informācija, kas noteikta 2013. gada 20. decembra Eiropas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1423/2013, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz informācijas atklāšanu par iestādēm noteiktajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, (tālāk tekstā – Īstenošanas regula) IV un V pielikuma attiecīgajās rindās:

22.1.1. pirmā līmeņa pamata kapitāls, kā noteikts 6. un 29. rindā,

22.1.2. pirmā līmeņa papildu kapitāls, kā noteikts 36. un 44. rindā,

22.1.3. pirmā līmeņa kapitāls, kā noteikts 45. rindā,

22.1.4. otrā līmeņa kapitāls, kā noteikts 51. un 58. rindā,

22.1.5. kopējais kapitāls, kā noteikts 59. rindā,

22.1.6. katra kapitāla līmeņa regulatīvās korekcijas, kā noteikts 28., 43. un 57. rindā,

22.1.7. pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, kā noteikts 61. rindā,

22.1.8. pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, kā noteikts 62. rindā,

22.1.9. kopējais kapitāla rādītājs, kā noteikts 63. rindā;

22.2. informācija, kas jāatklāj saskaņā ar Regulas 438. panta c), d), e) un f) punktu:

22.2.1. riska svērto aktīvu vērtības un kapitāla prasības sadalījumā pa riskiem, kas minēti Regulas 92. panta 3. punktā,

22.2.2. riska svērto aktīvu vērtības un kapitāla prasības sadalījumā pa riskiem, kas minēti Regulas 92. panta 3. punktā, un sadalījumā pa riska darījumu kategorijām, kas noteiktas Regulas 438. pantā;

22.3. informācija par sviras rādītāju, kā noteikts Regulas 451. pantā, t.sk. informācija, kas noteikta 2016. gada 15. februāra Eiropas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/200, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz informācijas atklāšanu par iestādēm noteiktajiem sviras rādītājiem saskaņā ar Regulu (tālāk tekstā – ITS par sviras rādītāju), I un II pielikuma attiecīgajās rindās:

22.3.1. par skaitītāju izmantotais pirmā līmeņa kapitāls, kā noteikts 20. rindā, kopā ar ES-23. rindā noteikto pārejas pasākumu izvēli,

22.3.2. par saucēju izmantotā sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtība, kā noteikts 21. rindā,

22.3.3. sviras rādītājs, kā noteikts 22. rindā;

22.4. informācija par riska darījumiem, t.sk. kvantitatīvā informācija par pieejas, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem, izmantošanu saskaņā ar Regulas 452. panta d), e) un f) punktā noteikto, atsevišķi par riska darījumiem, kuriem iestāde piemēro pašu noteiktos saistību neizpildīšanas zaudējumus vai korekcijas pakāpes, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības, un atsevišķi par riska darījumiem, kuriem iestāde nepiemēro šādus vērtējumus;

22.5. informācija par citiem posteņiem, ja tiem raksturīgas straujas vērtības izmaiņas, un posteņiem, kurus atklāj saskaņā ar Regulas astotajā daļā minēto, bet kuros periodā pēc pēdējās informācijas atklāšanas radušās būtiskas izmaiņas. Kredītiestāde par posteņiem, kuriem raksturīgas straujas vērtības izmaiņas, uzskata vismaz Eiropas Banku iestādes 2017. gada 21. jūnija pamatnostādņu EBA/GL/2017/01 "Pamatnostādnes par likviditātes seguma koeficienta atklāšanu papildus informācijas par likviditātes riska pārvaldību atklāšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 435. pantu" (tālāk tekstā – Pamatnostādnes par LCR) 16. punktā minētos posteņus.

(Grozīts ar FKTK 26.03.2019. noteikumiem Nr. 55)

23. Iestāde atklāj papildu starpperioda informāciju par noteikumu 22. punktā minēto, ja iestādes izvērtējums par nepieciešamību atklāt informāciju biežāk nekā reizi gadā ļauj secināt, ka šāda papildu informācija ir nepieciešama, lai informācijas lietotāji pilnībā izprastu iestādes riska profilu.

24. Iestādes atklātajai papildu informācijai saskaņā ar noteikumu 22. un 23. punktu, kā arī ņemot vērā 25. punktā norādīto regularitāti, jābūt konsekventai un salīdzināmai ilgākā laika periodā.

25. Iestāde, kura atbilst kādam no noteikumu 17. punktā minētajiem kritērijiem, izvērtē nepieciešamību papildus atklāt noteikumu 22.1., 22.2.2. un 22.3.–22.5. punktā minēto informāciju reizi pusgadā.

26. Iestāde noteikumu 22.1. un 22.3. punktā minēto informāciju atklāj, piemērojot Īstenošanas regulā un ITS par sviras rādītāju norādītās formas.

27. Iestāde noteikumu 22. punktā minēto informāciju atklāj vienlaikus ar publisko ceturkšņa pārskatu, to attiecīgi papildinot, vai citām informācijas publikācijām un piemēro Regulas 434. pantā minētos nosacījumus par informācijas sniegšanu vienā informācijas nesējā vai vietā.

28. Ja iestāde, kura atbilst vismaz vienam noteikumu 17. punktā minētajam kritērijam, nolemj neatklāt visu vai kādu daļu no noteikumu 22. punktā minētās informācijas biežāk nekā reizi gadā, tad iestāde atklāj šādu faktu, publiskojot ikgadējo informāciju saskaņā ar Regulas astotajā daļā noteikto, un sniedz skaidrojumu par informācijas neatklāšanas iemesliem.

VI.1 Precizējošās prasības kvalitatīvās un kvantitatīvās informācijas atklāšanai saskaņā ar Regulas astotajā daļā noteikto

(Nodaļa FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

28.1 Iestāde informācijas atklāšanai piemēro precizētās prasības attiecībā uz šādām jomām:

28.11. riska pārvaldība, mērķi un politikas – atbilstoši Pamatnostādņu 4.3. daļas C iedaļā noteiktajam;

28.12. pašu kapitāls – atbilstoši Pamatnostādņu 4.5. daļā noteiktajam;

28.13. makroprudenciālie uzraudzības pasākumi – atbilstoši Pamatnostādņu 4.7. daļā noteiktajam attiecībā uz iestāžu atbilstību pretciklisko kapitāla rezervju prasībām;

28.14. neapgrūtinātie aktīvi – atbilstoši Komisijas 2017. gada 4. septembra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 2017/2295, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informācijas atklāšanu attiecībā uz apgrūtinātiem un neapgrūtinātiem aktīviem, noteiktajam;

28.15. atalgojums – atbilstoši Pamatnostādņu 4.14. daļā noteiktajam;

28.16. sviras rādītājs – atbilstoši Pamatnostādņu 4.15. daļā noteiktajam.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

28.2 Papildus noteikumu 28.1 punktā noteiktajam cita sistēmiski nozīmīga iestāde informācijas atklāšanai piemēro precizētās prasības attiecībā uz šādām jomām:

28.21. riska pārvaldība, mērķi un politikas – atbilstoši Pamatnostādņu 4.3. daļas A un B iedaļā noteiktajam;

28.22. informācija par tiesiskā regulējuma piemērošanas jomu – atbilstoši Pamatnostādņu 4.4. daļā noteiktajam;

28.23. kapitāla prasības – atbilstoši Pamatnostādņu 4.6. daļā noteiktajam;

28.24. kredītrisks un vispārīga informācija par kredītriska mazināšanu – atbilstoši Pamatnostādņu 4.8. daļā noteiktajam. Cita sistēmiski nozīmīga iestāde ir atbrīvota no informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Pamatnostādņu 4.8. daļā norādīto attiecībā uz pārskata formu Nr. 14 un Nr. 15, ņemot vērā noteikumu 28.4 punktā noteiktās prasības;

28.25. kredītrisks un kredītriska mazināšana, izmantojot standartizēto pieeju – atbilstoši Pamatnostādņu 4.9. daļā noteiktajam;

28.26. kredītrisks un kredītriska mazināšana, izmantojot IRB pieeju – atbilstoši Pamatnostādņu 4.10. daļā noteiktajam;

28.27. darījuma partnera kredītrisks (CCR) – atbilstoši Pamatnostādņu 4.11. daļā noteiktajam;

28.28. tirgus risks – atbilstoši Pamatnostādņu 4.13. daļā noteiktajam.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 31.03.2020. noteikumiem Nr. 32)

28.3 Papildus noteikumu 28.1 punktā noteiktajam kredītiestāde atklāj informāciju par likviditātes seguma rādītāju atbilstoši Pamatnostādņu par LCR II pielikuma 21., 22. un 23. rindā norādītajam, ņemot vērā III pielikumā sniegtos komentārus, bet kredītiestāde, kura vienlaikus ir cita sistēmiski nozīmīga iestāde, atklāj informāciju par likviditātes seguma rādītāju atbilstoši Pamatnostādņu par LCR I un II pielikumā minētajam, ņemot vērā III pielikumā sniegtos komentārus.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

28.4 Papildus noteikumu 28.1 un 28.3 punktā noteiktajam kredītiestāde atklāj informāciju par ienākumus nenesošiem un pārskatītiem riska darījumiem atbilstoši Eiropas Banku iestādes 2018. gada 17. decembra pamatnostādņu EBA/GL/2018/10 "Pamatnostādnes par ieņēmumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu atklāšanu" (tālāk šajā punktā – PNPL) 15. punktā norādītajam attiecībā uz periodiskumu:

28.41. visas kredītiestādes – atbilstoši PNPL pārskata formai Nr. 1, Nr. 3, Nr. 4 un Nr. 9;

28.42. kredītiestāde, kura atbilst vismaz vienam PNPL 12. punktā minētajam kritērijam par nozīmīgumu un kurai NPL (non-performing loan) rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka kredītriska pārvaldīšanu, pārsniedz 5 procentus, – atbilstoši PNPL pārskata formai Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3, Nr. 4, Nr. 5, Nr. 6, Nr. 7, Nr. 8, Nr. 9 un Nr. 10.

(FKTK 31.03.2020. noteikumu Nr. 32 redakcijā)

VII. Noslēguma jautājumi

29. Iestāde pirmo reizi informāciju sagatavo un saskaņā ar noteikumu prasībām atklāj par pārskata periodu, kas beidzās 2015. gada 31. decembrī.

30. Iestāde politiku un procedūru atbilstību šo noteikumu prasībām nodrošina līdz datumam, kad pirmo reizi pēc noteikumu spēkā stāšanās datuma tiek atklāta informācija saskaņā ar Regulas astotās daļas prasībām.

31. Atklājot informāciju par pārskata periodiem no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim iestāde, kura:

31.1. izvēlas piemērot Regulas 473.a pantā noteikto kārtību pārejas periodam, lai mazinātu 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta "Finanšu instrumenti" ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, (tālāk tekstā – pārejas periods) atklāj informāciju saskaņā ar Eiropas Banku iestādes 2018. gada 16. janvāra pamatnostādņu EBA/GL/2018/01 "Pamatnostādnes par vienoto informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas ietekmes mazināšanu" (tālāk tekstā – Pamatnostādnes par pārejas perioda piemērošanu) 1. pielikumā norādīto veidni un sniegtajiem skaidrojumiem;

31.2. izvēlas nepiemērot Regulas 473.a pantā noteikto kārtību pārejas periodam, sniedz skaidrojošu komentāru saskaņā ar Pamatnostādņu par pārejas perioda piemērošanu 1. pielikumā norādīto.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

32. Ja iestāde, kura bija identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde, zaudē šo statusu, tai ir saistošas iestādei noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas astoto daļu, sākot ar informāciju par periodu, kurā tā ir zaudējusi šo statusu. Ja iestāde tiek identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde, tad tai ir saistošas citai sistēmiski nozīmīgai iestādei noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas astoto daļu, sākot ar informāciju par periodu, kurā tā ir ieguvusi šo statusu.

(FKTK 26.03.2019. noteikumu Nr. 55 redakcijā)

33. Kredītiestāde informāciju par ienākumus nenesošiem un pārskatītiem riska darījumiem saskaņā ar noteikumu 28.4 punktā noteikto atklāj par stāvokli 2020. gada 30. jūnijā un turpmāk.

(FKTK 31.03.2020. noteikumu Nr. 32 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm

(Grozīta ar FKTK 26.03.2019. noteikumiem Nr. 55; FKTK 31.03.2020. noteikumiem Nr. 32)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Banku iestādes 2014. gada 23. decembra pamatnostādnēm EBI/PN/2014/14 "Pamatnostādnes par būtisku, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju un par atklāšanas regularitāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 432. panta 1. punktu, 432. panta 2. punktu un 433. pantu";

2) Eiropas Banku iestādes 2016. gada 14. decembra pamatnostādnēm EBA/GL/2016/11 "Pamatnostādnes par informācijas atklāšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 astoto daļu";

3) Eiropas Banku iestādes 2017. gada 21. jūnija pamatnostādnēm EBA/GL/2017/01 "Pamatnostādnes par likviditātes seguma koeficienta atklāšanu papildus informācijas par likviditātes riska pārvaldību atklāšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 435. pantu";

4) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 16. janvāra pamatnostādnēm EBA/GL/2018/01 "Pamatnostādnes par vienoto informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas ietekmes mazināšanu";

5) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 17. decembra pamatnostādnēm EBA/GL/2018/10 "Pamatnostādnes par ieņēmumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu atklāšanu".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs P.Putniņš
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Normatīvie noteikumi par precizējošām prasībām informācijas atklāšanai saskaņā ar Regulas .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 40Pieņemts: 02.03.2016.Stājas spēkā: 10.03.2016.Zaudē spēku: 23.07.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 48, 09.03.2016. OP numurs: 2016/48.17
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
280764
{"selected":{"value":"08.04.2020","content":"<font class='s-1'>08.04.2020.-22.07.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"08.04.2020","iso_value":"2020\/04\/08","content":"<font class='s-1'>08.04.2020.-22.07.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.04.2019","iso_value":"2019\/04\/09","content":"<font class='s-1'>09.04.2019.-07.04.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.03.2016","iso_value":"2016\/03\/10","content":"<font class='s-1'>10.03.2016.-08.04.2019.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
08.04.2020
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)