Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.673

Rīgā 2014.gada 28.oktobrī (prot. Nr.58 36.§)
Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem
Izdoti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma
17.panta vienpadsmito daļu un 46.panta piekto daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības publiskajam iepirkumam, kurā izmanto vides kritērijus (turpmāk – zaļais publiskais iepirkums), un to piemērošanas kārtību, kā arī piemērojamos piedāvājuma izvēles kritērijus pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.

2. Noteikumi attiecas uz pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem, kurus veic, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un 8. panta septītajā daļā noteikto kārtību līguma slēgšanai par Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, kā arī uz pārtikas produktu piegādes līgumiem, kurus noslēdz, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta piecpadsmito daļu.

3. Pārtikas produktu piegādes iepirkumā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ievēro šādus principus:

3.1. pērk produktus, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām, ievērojot šo produktu pieejamību un pasūtītāja iespējas;

3.2. pērk produktus, kuri nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem;

3.3. dod priekšroku svaigiem un sezonāliem pārtikas produktiem;

3.4. pērk produktus lielākā iepakojumā vai tādā iepakojumā, kas ir videi draudzīgs vai kura lielākā daļa ir otrreizēji pārstrādājama, vai kuru pieņem atkārtotai izmantošanai;

3.5. izmanto videi draudzīgu piegādi, lai samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm un ceļa infrastruktūras slodzi.

4. Ēdināšanas pakalpojumu iepirkumā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ievēro šādus principus:

4.1. ēdiena gatavošanā dod priekšroku svaigiem un sezonāliem pārtikas produktiem;

4.2. ēdiena gatavošanā izmanto pārtikas produktus, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām;

4.3. ēdiena gatavošanai izmanto pārtikas produktus, kuri nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem;

4.4. ēdiena gatavošanai un uzglabāšanai izmanto energoefektīvas un ūdens taupīšanas iespējām atbilstošas virtuves iekārtas;

4.5. trauku mazgāšanai lieto videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus;

4.6. izmanto videi draudzīgu piegādi, lai samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm un ceļa infrastruktūras slodzi.

2. Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošana pārtikas produktu piegādes iepirkumiem
2.1. Pārtikas produktu piegādes iepirkuma dalīšana daļās

5. Pārtikas produktu piegādes iepirkumu dala daļās. Lemjot par dalīšanu daļās, pasūtītājs ņem vērā arī iepirkuma apjomu un pasūtītājam pieejamos administratīvos resursus. Daļas veido, ņemot vērā vienu vai vairākas šādas pazīmes:

5.1. produktu izcelsmes veids, pārtikas produktu grupa un līdzīgu produktu klāsts, kuru piedāvā noteikts ražotāju vai piegādātāju loks;

5.2. iepakojuma veids;

5.3. uzglabāšanas un transportēšanas noteikumi;

5.4. pārtikas produktu sezonalitāte;

5.5. pārtikas produkta izcelsme (teritorija, ko raksturo noteikti klimatiskie apstākļi).

6. Ja iespējams, pasūtītājs pārtikas produktu piegādes iepirkumā atsevišķi izdala pārtikas produktu piegādes pakalpojumu un pārtikas produktu iepirkumu, radot iespēju piedāvājumu iesniegt pārtikas ražotājiem un audzētājiem, kuriem ir ierobežotas iespējas piegādāt pārtikas produktus ar savu vai specializētu transportu.

7. Pasūtītājs atsevišķiem pārtikas produktiem vai produktu grupām (īpaši attiecībā uz sezonāliem pārtikas produktiem) var piemērot Publisko iepirkumu likuma 9. panta septītajā daļā minēto atrunu attiecībā uz daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

2.2. Tehniskās specifikācijas sagatavošana un tajā iekļaujamās prasības

8. Sagatavojot tehnisko specifikāciju, pasūtītājs ņem vērā šo noteikumu 3. punktā minētos principus.

9. Pasūtītājs nosaka, cik procentiem no iepirkuma kopējā pārtikas produktu klāsta vai kādas atsevišķas pārtikas produktu grupas jāatbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju (visu vai daļas no tiem), vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām. Pasūtītājs izvirza prasību par produktu atbilstību minētajām prasībām vismaz vienai no pārtikas produktu iepirkuma daļām, ja iepirkuma priekšmets ir dalīts daļās.

10. Sagatavojot tehnisko specifikāciju atbilstoši šo noteikumu 9. punktam, pasūtītājs atsaucas uz tādu noteikumu prasībām, kuri regulē bioloģisko lauksaimniecību vai lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas darbību, vai arī nosaka raksturlielumus atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu kvalitātes rādītājiem (visiem vai daļai no tiem).

11. Pasūtītājs, nosakot iepirkuma priekšmeta daļas un prasības augļu un dārzeņu piegādēm, ņem vērā to sezonalitāti un pieejamību tirgū, ievērojot arī Zemkopības ministrijas izstrādāto vietējo augļu un dārzeņu pieejamības kalendāru, kas publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

12. Pasūtītājs paredz tādu pārtikas produktu piegādi, kuri nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem.

13. Pasūtītājs var paredzēt tādu pārtikas produktu piegādi, kuru ražošanā nav izmantotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām II pielikumā minētās pārtikas krāsvielas, izņemot C daļas II grupas pārtikas krāsvielas.

14. Pasūtītājs var noteikt emisijas standarta prasības, kādām jāatbilst transportlīdzekļiem, kurus izmanto pārtikas produktu piegādē.

15. Pasūtītājs var noteikt prasības videi draudzīgam pārtikas produktu iepakojumam.

2.3. Prasības tehniskajam piedāvājumam un pasūtītāja noteikto prasību pārbaude

16. Pasūtītājs pieprasa, lai tehniskajā piedāvājumā pretendents norāda pārtikas produktu:

16.1. ražotāju vai audzētāju;

16.2. izcelsmes valsti.

17. Pasūtītājs pieprasa, lai par produktiem, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju (visu vai daļas no tiem), vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām, pretendents iesniedz:

17.1. kontroles institūcijas izsniegtu sertifikāta kopiju par konkrētā produkta atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai vai bioloģiskajai lauksaimniecībai vai akreditētas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par produktu kvalitātes rādītājiem, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām;

17.2. apliecinājumu par sadarbību vai sadarbības uzsākšanu ar ražotāju (audzētāju), ja tiks noslēgts pārtikas produktu piegādes līgums ar pasūtītāju.

18. Pasūtītājs nepieprasa pretendentam tādus dokumentus, kuri apliecina faktus, ko pasūtītājs var pārbaudīt pats publiski pieejamās vai citās tam pieejamās datubāzēs. Pasūtītājam ir tiesības papildus pretendenta norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt norādīto pārtikas produktu izcelsmes pārbaudi.

2.4. Piedāvājuma izvēles kritēriji

19. Pārtikas produktu piegādes iepirkumam piemēro piedāvājuma izvēles kritēriju – saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Ja tehniskā specifikācija ir izstrādāta, ņemot vērā visus šo noteikumu 3. punktā minētos principus, pasūtītājs var piemērot piedāvājuma izvēles kritēriju – viszemākā cena.

20. Lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs papildus cenas kritērijam nosaka vismaz divus no šādiem iepirkuma priekšmetam atbilstošiem kritērijiem:

20.1. bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstošu produktu īpatsvars;

20.2. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju prasībām atbilstošu produktu īpatsvars;

20.3. lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu īpatsvars;

20.4. produktu īpatsvars, kuri tiek piegādāti atkārtoti izmantojamā primārajā iepakojumā;

20.5. produktu īpatsvars, kuri nav iepakoti individuālās porcijās (katra produkta vienība savā iepakojumā);

20.6. produktu īpatsvars, kuri tiek piegādāti videi draudzīgā iepakojumā;

20.7. videi draudzīga produktu piegāde no ražošanas vai audzēšanas vietas, samazinot vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm un ceļa infrastruktūras slodzi;

20.8. laiks no produkta saražošanas vai novākšanas brīža līdz brīdim, kad tas piegādāts pasūtītājam.

21. Ja iepirkuma priekšmeta daļas tehniskajā specifikācijā noteikts minimālais bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju (visu vai daļas no tiem), vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošo produktu apjoms, pasūtītājs vērtē šo noteikumu 20.1., 20.2. un 20.3. apakšpunktā minēto produktu īpatsvaru, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

22. Pasūtītājs papildus šo noteikumu 20. punktā minētajiem kritērijiem var noteikt paša izvēlētus kritērijus, kas atbilst šo noteikumu 3. punktā minētajiem principiem vai Publisko iepirkumu likuma 46. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem faktoriem.

23. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, pasūtītājs pārtikas produktu piegādes līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājumā ir lielāks to produktu īpatsvars:

23.1. kuri atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju (visu vai daļas no tiem), vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām;

23.2. kurus paredzēts no ražošanas vai audzēšanas vietas piegādāt videi draudzīgā veidā.

24. Piemērojot saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju, pasūtītājs nosaka katra piedāvājuma vērtēšanas kritērija īpatsvaru. Cenas kritērijam pasūtītājs paredz īpatsvaru ne vairāk kā 50 procentu apmērā no piedāvājuma vērtēšanas kritēriju kopējās vērtības.

2.5. Pārtikas produktu piegādes līgumā ietveramās prasības

25. Pārtikas produktu piegādes līgumā pasūtītājs norāda:

25.1. tehniskajā specifikācijā noteikto prasību izpildes kontroles mehānismu un atbildību par līguma prasību neizpildi līguma darbības laikā;

25.2. pienākumu piegādātājam, ja tas pats nav bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu ražotājs vai audzētājs, attiecībā uz produktiem, kuri atbilst minētajām prasībām, iesniegt pasūtītājam ražotāju un audzētāju sarakstu, norādot to kontaktinformāciju, un ražotāja vai audzētāja apliecinājumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju pārtikas produktu piegādes līguma izpildē;

25.3. tiesības pasūtītājam papildus piegādātāja norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes;

25.4. pienākumu piegādātājam nodrošināt, lai uz to produktu iepakojuma, kuri atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, piegādes brīdī ir atbilstoša norāde.

2.6. Zaļā publiskā iepirkuma principu piemērošana pārtikas produktu piegādes līgumiem, kas noslēgti, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta piecpadsmito daļu

26. Pasūtītājs, dalot iepirkuma priekšmetu un nosakot prasības piedāvājumiem, ņem vērā vismaz šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētos principus.

27. Pasūtītājs nosaka, cik procentiem no iepirkuma kopējā pārtikas produktu klāsta vai kādas atsevišķas pārtikas produktu grupas jāatbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju (visu vai daļas no tiem), vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām. Pasūtītājs izvirza prasību par produktu atbilstību minētajām prasībām vismaz vienai no pārtikas produktu iepirkuma daļām, ja iepirkuma priekšmets ir dalīts daļās.

28. Pasūtītājs sagatavo pārtikas produktu piegādes līgumu, ietverot tajā šo noteikumu 25.2., 25.3. un 25.4. apakšpunktā minētās prasības.

29. Pasūtītājam ir pienākums reizi ceturksnī (līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim) iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā pārskatu par kalendāra gada iepriekšējā ceturksnī noslēgtajiem pārtikas produktu piegādes līgumiem, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus šādu piegādes līgumu pārskatu sagatavošanai un iesniegšanai.

30. Pārskatā par noslēgtajiem pārtikas produktu piegādes līgumiem norāda iepirkuma priekšmetu, piegādātājus, ar kuriem noslēgts līgums, līgumcenas, kā arī informāciju par šo noteikumu 3. punktā minēto principu ievērošanu.

3. Zaļā publiskā iepirkuma principu piemērošana ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem
3.1. Tehniskās specifikācijas sagatavošana un tajā iekļaujamās prasības

31. Sagatavojot tehnisko specifikāciju, pasūtītājs tajā iekļauj prasības, kas atbilst šo noteikumu 4. punktā minētajiem principiem. Ēdināšanas pakalpojumu līgumiem, kuru termiņš ir trīs mēneši vai mazāk vai kurus noslēdz par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu atsevišķu pasākumu (tai skaitā konferenču, semināru, pieredzes apmaiņas braucienu) ietvaros, pasūtītājs var nepiemērot šo noteikumu 4.4., 4.5. un 4.6. apakšpunktā minētos principus (neatkarīgi no piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija).

32. Pasūtītājs paredz, ka ēdināšanas pakalpojumam augļi un dārzeņi tiek izmantoti, ņemot vērā to sezonalitāti un pieejamību tirgū, kā arī ievērojot Zemkopības ministrijas izstrādāto vietējo augļu un dārzeņu pieejamības kalendāru, kas publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Pasūtītājs var noteikt minimālās prasības attiecībā uz biežumu vai regularitāti, kādā augļi un dārzeņi atbilstoši to sezonalitātei un pieejamībai tirgū tiek iekļauti ēdienkartē.

33. Pasūtītājs nosaka, ka ēdināšanas pakalpojumā izmantotie pārtikas produkti nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem.

34. Pasūtītājs var noteikt, ka ēdināšanas pakalpojumā izmantotie pārtikas produkti nedrīkst saturēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām II pielikumā minētās pārtikas krāsvielas, izņemot C daļas II grupas pārtikas krāsvielas.

35. Pasūtītājs nosaka minimālo apjomu ēdināšanas pakalpojumā izmantotajiem pārtikas produktiem, kam jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju (visu vai daļas no tiem), vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām.

36. Sagatavojot tehnisko specifikāciju atbilstoši šo noteikumu 35. punktam, pasūtītājs atsaucas uz tādu noteikumu prasībām, kuri regulē bioloģisko lauksaimniecību vai lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas darbību, vai arī nosaka raksturlielumus atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu kvalitātes rādītājiem (visiem vai daļai no tiem).

37. Pasūtītājs var noteikt, ka ēdieni un dzērieni jāservē, izmantojot vairākkārt lietojamos galda piederumus un galdautus.

38. Pasūtītājs var noteikt, ka pakalpojuma sniegšanā izmantotie ledusskapji un saldētavas nedrīkst saturēt ozona slāni noārdošas vielas.

39. Pasūtītājs var noteikt energoefektivitātes prasības, kādām jāatbilst ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai izmantotajām iekārtām.

40. Pasūtītājs var noteikt, ka ēdināšanas pakalpojuma sniegšanā izmantotās iekārtas efektīvi izmanto ūdens resursus.

41. Pasūtītājs var noteikt, ka ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanā izmantotajiem trauku mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļiem jābūt videi draudzīgiem, norādot kritērijus, kādus mazgāšanas līdzekļus uzskatīs par videi draudzīgiem.

42. Pasūtītājs var noteikt, ka pakalpojuma sniedzējam jānodrošina atbilstoša atkritumu apsaimniekošana, šķirojot atkritumus, kas nododami tālākai pārstrādei vai reģenerācijai, – bioloģiski noārdāmos atkritumus, stiklu, papīru un kartonu, metālu, PET, plastmasu.

43. Pasūtītājs var noteikt emisijas standarta prasības, kādām jāatbilst transportlīdzekļiem, kurus izmanto ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (īpaši, ja ēdiens netiek gatavots pasūtītāja telpās).

3.2. Prasības tehniskajam piedāvājumam un pasūtītāja noteikto prasību pārbaude

44. Pasūtītājs pieprasa pakalpojuma sniedzējam izstrādāt un iesniegt vienas nedēļas ēdienkarti ar pilnas uzturvērtības aprēķiniem un kalkulāciju, kā arī tehnoloģiskās kartes. Minētā prasība nav attiecināma uz ēdināšanas pakalpojumu līgumiem, kuru termiņš ir trīs mēneši vai mazāk vai kurus noslēdz par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu atsevišķu pasākumu (tai skaitā konferenču, semināru, pieredzes apmaiņas braucienu) ietvaros.

45. Pasūtītājs pieprasa pakalpojuma sniedzējam norādīt tos ēdināšanas pakalpojumā izmantoto pārtikas produktu ražotājus un audzētājus, kuri atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju (visu vai daļas no tiem), vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām, un pieprasa apliecinājumus, ka minētie ražotāji un audzētāji sadarbosies ar pretendentu ēdināšanas pakalpojuma līguma izpildē.

46. Pasūtītājs pieprasa pakalpojuma sniedzējam izstrādāt un iesniegt ēdināšanas pakalpojumam izmantoto galveno pamatproduktu sarakstu, īpaši norādot to produktu īpatsvaru, kuri atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju (visu vai daļas no tiem), vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām.

3.3. Piedāvājuma izvēles kritēriji

47. Ēdināšanas pakalpojumu iepirkumam piemēro piedāvājuma izvēles kritēriju – saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Ja tehniskā specifikācija ir izstrādāta, ņemot vērā visus šo noteikumu 4. punktā minētos principus, pasūtītājs var piemērot piedāvājuma izvēles kritēriju – viszemākā cena.

48. Lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs papildus cenas kritērijam nosaka vismaz divus no šādiem iepirkuma priekšmetam atbilstošiem kritērijiem:

48.1. ēdināšanas pakalpojumam izmantoto bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstošu produktu īpatsvars tehniskajā piedāvājumā;

48.2. ēdināšanas pakalpojumam izmantoto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju prasībām atbilstošu produktu īpatsvars tehniskajā piedāvājumā;

48.3. ēdināšanas pakalpojumam izmantoto lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu īpatsvars tehniskajā piedāvājumā;

48.4. sezonālu pārtikas produktu izmantošanas apjoms;

48.5. videi draudzīga piegāde, samazinot vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm un ceļa infrastruktūras slodzi;

48.6. pasākumi pārtikas atkritumu rašanās novēršanai un radušos atkritumu nodošana atkārtotai izmantošanai.

49. Pasūtītājs papildus šo noteikumu 48. punktā minētajiem kritērijiem var noteikt paša izvēlētus kritērijus, kas atbilst šo noteikumu 4. punktā minētajiem principiem vai ir saistīti ar citām pakalpojuma izpildē vēlamām priekšrocībām.

3.4. Ēdināšanas pakalpojuma līgumā ietveramās prasības

50. Ēdināšanas pakalpojuma līgumā pasūtītājs norāda:

50.1. prasību izpildes kontroles mehānismu un atbildību par līguma prasību neizpildi līguma darbības laikā;

50.2. pakalpojuma sniedzēja pienākumu, ja tas pats nav bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu ražotājs vai audzētājs, attiecībā uz produktiem, kas tiek izmantoti ēdināšanas pakalpojuma sniegšanā un atbilst minētajām prasībām, iesniegt pasūtītājam ražotāju un audzētāju sarakstu, norādot to kontaktinformāciju, un ražotāja vai audzētāja apliecinājumu par sadarbību ar attiecīgo pakalpojuma sniedzēju ēdināšanas pakalpojuma līguma izpildē;

50.3. pasūtītāja tiesības papildus pakalpojuma sniedzēja norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes.

51. Ja pasūtītājs ir noteicis sezonalitātes principu augļu un dārzeņu piegādēm atkarībā no to pieejamības tirgū, ievērojot arī Zemkopības ministrijas izstrādāto vietējo augļu un dārzeņu pieejamības kalendāru, kas publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, ēdināšanas pakalpojuma līgumam pievieno Zemkopības ministrijas izstrādāto vietējo augļu un dārzeņu pieejamības kalendāru, kurā norādīti katra mēneša sezonālie produkti.

4. Noslēguma jautājumi

52. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2014. gada 9. septembra instrukciju Nr. 5 "Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 200. nr.).

53. Iepirkumus, kas izsludināti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, pabeidz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma izsludināšanas dienā.

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Finanšu ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 673Pieņemts: 28.10.2014.Stājas spēkā: 06.11.2014.Zaudē spēku: 01.03.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 220, 05.11.2014. OP numurs: 2014/220.15
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
269980
06.11.2014
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva