Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.574

Rīgā 2014.gada 30.septembrī (prot. Nr.51 5.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums" (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2014.gada 30.septembra
noteikumiem Nr.574
Latvijas būvnormatīvs LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums"

1. Būvnormatīvs nosaka prasības siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, drenāžas, elektronisko sakaru tīklu, elektroapgādes tīklu, gāzes apgādes tīklu ar spiedienu līdz 1,6 MPa, (turpmāk – inženiertīkli) izvietojumam.

2. Šajā būvnormatīvā noteiktās prasības ievēro:

2.1. izstrādājot un grozot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus (turpmāk – teritorijas plānojums), lokālplānojumus un detālplānojumus;

2.2. sagatavojot tehniskos noteikumus un īpašos noteikumus būvprojektiem, kā arī izsniedzot būvatļauju ar tajā ietvertajiem nosacījumiem;

2.3. izstrādājot būvprojektus un tehniskās shēmas;

2.4. veicot inženiertīklu būvniecību un ierīkošanu.

3. Inženiertīklu izvietojumu teritorijā plāno tā, lai tas atbilstu Būvniecības likuma prasībām, kā arī nodrošinātu vides kvalitāti, teritorijas, enerģijas un dabas resursu racionālu izmantošanu un vides pieejamību.

4. Izvietojot jaunus inženiertīklus, saglabā jau esošos.

5. Inženiertīklu izvietojumā ievēro konkrētās teritorijas grunts sasalšanas dziļumu atbilstoši klimatoloģiskajiem rādītājiem, kas piemērojami būvniecībā, bet, inženiertīklus izvietojot seklāk par grunts sasalšanas dziļumu, ja nepieciešams, tos siltina.

6. Ja pilsētu un ciemu ielu nodalījuma joslās (sarkano līniju robežās) jau atrodas vairāki inženiertīkli, pamati vai zemētāji un nav iespējams ievērot šajā būvnormatīvā noteiktos pamata inženiertīklu izvietošanas attālumus, tie uzskatāmi par ierobežotiem apstākļiem pazemes inženiertīklu izvietošanai.

7. Ja pilsētu un ciemu teritorijās jau atrodas vairāki virszemes inženiertīkli un nav iespējams ievērot šajā būvnormatīvā noteiktos pamata inženiertīklu izvietošanas attālumus, tie uzskatāmi par ierobežotiem apstākļiem virszemes inženiertīklu izvietošanai.

8. Ja inženiertīklus nav iespējams izvietot atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām, atkāpes no tām pieļaujamas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

8.1. iespējams nodrošināt tehniskā risinājuma drošumu atbilstoši Būvniecības likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

8.2. attiecīgajos speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā risinājums ir saskaņots ar zemesgabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju un ar to inženiertīklu īpašnieku, kuru aizsargjoslas tiek skartas vai starp kurām nav iespējams ievērot noteiktos attālumus, vai, ja tāda nav, ar šo inženiertīklu tiesisko valdītāju, kā arī ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, izņemot Enerģētikas likumā noteiktos gadījumus.

9. Veicot inženiertīklu izbūvi, pieļaujama inženiertīklu novietojuma novirze 0,3 m no būvprojektā vai tehniskajā shēmā paredzētā, nepārkāpjot šajā būvnormatīvā noteiktos minimālos attālumus. Ja inženiertīklu novietojuma izmaiņas ietekmē citus inženiertīklus vai īpašumtiesības, jāveic izmainītās būvprojekta vai tehniskās shēmas daļas atkārtota saskaņošana ar attiecīgo inženiertīklu vai nekustamā īpašuma īpašnieku vai, ja tāda nav, ar tiesisko valdītāju.

10. Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šo būvnormatīvu piemērojamo standartu sarakstu. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē to savā tīmekļvietnē.

(MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 478 redakcijā)

11. Minimālie horizontālie attālumi no pazemes inženiertīkliem, atklāti mākslīgi veidotiem padziļinājumiem zemes virsmā vai ūdenskrātuvēm (ņemot vērā ārējos izmērus) līdz citām būvēm noteikti šā būvnormatīva 1. tabulā.

1.tabula

Minimālie horizontālie attālumi no pazemes inženiertīkliem līdz inženiertīklu konstrukciju pamatiem, atklāti mākslīgi veidotiem padziļinājumiem zemes virsmā, ūdenskrātuvēm vai citām būvēm

Nr.
p. k.
Pazemes inženiertīkli Horizontālais attālums (m) no pazemes komunikācijām līdz
būvju pamatiem žogu, estakāžu pamatiem dzelzceļa kontakttīklu balstu pamatiem un zemējumiem elektronisko sakaru tīklu līniju balstu konstrukcijām malējā sliežu ceļa asij ielas apmales akmenim (brauktuves malai, nostiprinātajai joslas nomalei) autoceļa grāvja ārējai malai vai autoceļa uzbēruma pēdai gaisvadu balstu pamatiem un zemētājiem, elektropārvades līnijām, atsaišu pamatiem virszemes gāzesvadu balstu pamatiem
elektrificēts un elektrifikācijai paredzēts 1520 mm sliežu ceļš neelektrificēts un elektrifikācijai neparedzēts 1520 mm sliežu ceļš 750 mm dzelzceļš un tramvaja sliežu ceļš ar spriegumu līdz 1 kV; ārējam apgaismojumam ar spriegumu 6 kV–20 kV ar spriegumu 110 kV; 330 kV gāzesvadi ar spiedienu līdz 1,6 MPa
1. Ūdensvads un kanalizācijas spiedvads (<100 mm) 5(3) 1,5 10 1 10 5,8 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
2. Saimniecisko, fekālo un lietus notekūdeņu pašteces kanalizācija 3 1,5 10 1 10 5,8 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
3. Drenu kolektors 3 1 5 1 5,8 5,8 2,8 1,5 1 1 2 3 1
4. Līdztekus drenāža 0,4 0,4 0,6 1 5,8 5,8 2,3 0,4 3 1
5. Gāzesvadi ar šādu spiedienu (MPa):                          
5.1. zemais spiediens (līdz 0,005 (ieskaitot)) 1 1 10 1 10 5,8 2,8 1 1C 1 2 3 1
5.2. vidējais spiediens (virs 0,005 līdz 0,4 (ieskaitot)) 2 1 10 1 10 5,8 2,8 1 1C 1 2 3 1
5.3. augstais spiediens (virs 0,4 līdz 1,6 (ieskaitot)) 5 1 10 1 10,8 10,8 3,8 1 1C 1 2 3 1
6. Siltumvadi:                          
6.1. no kanāla, tuneļa ārējās sieniņas 2 1,5 10 1,5 10 5,8 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
6.2. no bezkanāla veidā ieliktas caurules apvalka 2 1,5 10 1,5 10 5,8 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
7. Visu veidu elektroapgādes kabeļi 0,6 0,6 5 1(2) L 10,8 5,8 2,8 1,5* 1C 1 2(5) L 2(10) L 1
8. Dzelzceļa tehnoloģisko elektroapgādes līniju kabeļi 0,6 0,6 0,6 1 1,9 1,9 1,9 1,96 1C 1 2 (5) L 2 (10) L 1
9. Elektronisko sakaru tīklu kabeļi un to kanalizācijas caurules 0,6 0,6 2 1 10,8 5,8 2,8 1,0 1C 1(2) L 2(5) L 10** 1
10. Dzelzceļa tehnoloģiskie elektroniskie sakaru tīkli, signalizācijas kabeļi un to kanalizācijas caurules 0,6 0,6 0,6 1 1,9 1,9 1,9 1,5* 1C 1 2 (5) L 2 (10) L 1
11. Kanāli un komunikāciju tuneļi 2 1,5 1,5 1 5,8 5,8 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
12. Ārējie pneimatiskie atkritumvadi 2 1 1 1 5,8 5,8 2,8 1,5 1C 1 3 5 1
13. Meliorācijas būves (grāvji, dīķi) 1 H* H* 15 (30) L
14. Karjeri un derīgie izrakteņi                   H* H* 30  

Piezīmes.

1. Minimālais attālums no visu veidu elektroapgādes tīklu kabeļiem, elektronisko sakaru tīklu pazemes kabeļiem vai kabeļu kanalizācijas līdz sauso tualešu bedrēm – 2 m.

2. Šajā tabulā būvju grupa ietver arī kompakto transformatoru apakšstaciju.

3. L – ārpus iekavām norādītais attālums attiecas uz pilsētu un ciemu teritorijām, iekavās norādītais – uz lauku apvidu.

4. N – attālumus nosaka, aprēķinot drošību un elektromagnētisko ietekmi, risinājumu saskaņo atbilstoši šā būvnormatīva 5. punktam.

5. H*– balsta augstuma projekcijas (attiecīgā zemes līmenī) attālums līdz meliorācijas būvēm un derīgo izrakteņu ieguves vietām (grāvji, dīķi, karjeri).

6. * Uz ielas (brauktuves) pusi.

7. ** Ierobežotos apstākļos 1 m, ja kabeli instalē caurulē.

8. C – ar nosacījumu, ja inženiertīkli neatrodas ceļa zemes nodalījuma joslā.

12. Dzelzceļa un autoceļu zemes klātnē ir aizliegts izvietot visu veidu komunikācijas, izņemot dzelzceļa vai autoceļa tehnoloģiskās komunikācijas.

13. Minimālie horizontālie attālumi starp pazemes inženiertīkliem (ņemot vērā ārējos izmērus) noteikti šā būvnormatīva 2. tabulā.

14. Minimālie horizontālie attālumi no virszemes inženiertīkliem līdz citām būvēm vai inženiertīkliem noteikti šā būvnormatīva 3., 4., 5., 6. un 7. tabulā.

15. Minimālie vertikālie attālumi no virszemes inženiertīkliem līdz citām būvēm vai inženiertīkliem noteikti šā būvnormatīva 8., 9., 10., 11. un 12. tabulā.

8.tabula

Minimālie vertikālie attālumi no gaisvadu augstsprieguma 110kV un 330kV gaisvadu elektropārvades līnijām līdz elektrificēta dzelzceļa augstākajam vadam vai trosēm savstarpējos šķērsojumos

Nr.
p. k.
Attālums starp elektrolīnijas balstiem, m Minimālie vertikālie attālumi metros, ja attālums no šķērsojuma vietas līdz tuvākajam balstam ir
30 50 70 100 120 150
1. 330 kV gaisvadu elektrolīniju šķērsojums ar dzelzceļu            
1.1. līdz 200 5 5 5 5,5
1.2. līdz 300 5 5 5,5 6 6,5 7
1.3. līdz 450 5 5,5 6 7 7,5 8
2. 110 kV gaisvadu elektrolīniju šķērsojums ar dzelzceļu            
2.1. līdz 200 3 3 4 4
2.2. līdz 300 3 3 4 4,5 5 5,5

Piezīme. Visiem norādītajiem vertikālajiem attālumiem jāņem vērā elektrolīnijas vadu nokare, ja maksimālā apkārtējās vides temperatūra ir +35°C.

9.tabula

Minimālie vertikālie attālumi no gaisvadu augstsprieguma 110kV un 330kV gaisvadu elektropārvades līnijām līdz citām būvēm un inženiertīkliem

Nr. p. k. Gaisvadu līnijas elementi Minimālais vertikālais attālums līdz
virszemes gāzes un naftas produktu cauruļvadiem tramvaja un trolejbusa līniju kontakttīkla augšējam vadam vai nesošajām trosēm neelektrificēta dzelzceļa sliedes galviņai valsts galveno autoceļu brauktuves virsmai autoceļu/ielu (izņemot valsts galvenos autoceļus) brauktuves virsmai
1. Gaisvadu elektrolīnijas ar spriegumu 110 kV zemākais vads 4 3 7,5 9 7
2. Gaisvadu elektrolīnijas ar spriegumu 330 kV zemākais vads 8 5 9 12 8,5

Piezīme. Visiem norādītajiem vertikālajiem attālumiem jāņem vērā elektrolīnijas vadu nokare, ja maksimālā apkārtējās vides temperatūra ir +35 °C.

10.tabula

Minimālie vertikālie attālumi no 110 kV un 330 kV pazemes kabeļu elektrolīnijām līdz citiem inženiertīkliem un būvēm savstarpējos šķērsojumos

Nr.
p. k.
110 kV un 330 kV kabeļu līniju elementi Minimālais vertikālais attālums (m) līdz
citām pazemes kabeļu elektrolīnijām vai to aizsargcaurulēm pazemes cauruļvadiem (ūdens, kanalizācijas, gāzes, naftas produktu u. c.) siltumtrašu pazemes cauruļvadiem elektronisko sakaru tīklu kabeļu līnijām un to aizsargcaurulēm ielas/ceļa brauktuves virsmai dzelzceļa un tramvaja sliedēm tuneļiem un kanāliem
1. Kabeļa vai tā aizsargcaurules ārējā virsma 0,5 0,25(1)L 0,5(1)L 1 2 2,5 2

Piezīmes.

1. Novietot virs un zem 110 kV un 330 kV kabeļiem citus pazemes cauruļvadus paralēlā izpildījumā nav atļauts, izņemot šķērsojumus.

2. L – ārpus iekavām norādītais attālums attiecas uz pilsētām un ciemiem, iekavās norādītais – uz lauku apvidu.

11.tabula

Minimālie vertikālie attālumi no gaisvadu vidsprieguma un zemsprieguma elektropārvades līnijām līdz zemei, citām būvēm un inženiertīkliem

Nr.
p. k.
Minimālais vertikālais attālums līdz Gaisvadu elektropārvades līnijas (GVL)
ar spriegumu līdz 1 kV ar spriegumu 6 kV–20 kV
1. Ielas, ceļu brauktuvei šķērsojumos ar GVL 6 (7*) 7 (8*)
2. Zemei pilsētās un ciemos 6 7
3. Zemei ārpus pilsētām un ciemiem 6 6
4. GVL ar spriegumu līdz 1 kV šķērsojumos 1 2
5. GVL ar spriegumu 6 kV–20 kV šķērsojumos 2 2
6. Elektronisko sakaru tīklu līnijām 1 (0,5**) 2
7. Neelektrificēta dzelzceļa sliedes galviņai 7,5 7,5
8. Elektrificēta dzelzceļa augstākajam vadam vai trosei 3 3
9. Tramvaju un trolejbusu kontakttīkla nesošām trosēm vai kontaktvadiem 1,5 3
10. Trošu ceļu elementiem vai cauruļvadiem 1 3
11. Ūdens virsmai (pie maksimālā ūdens līmeņa) GVL šķērsojumos ar upēm, kanāliem, dīķiem u. tml. 6 6

Piezīmes.

1. Tabulā vertikālie attālumi norādīti apkārtējās vides temperatūrā +15 °C un bezvējā.

2. * Minimālais vertikālais attālums no gaisvadu elektropārvades līnijas apakšējā vada līdz valsts galveno autoceļu un reģionālo autoceļu klātnes augstākajam punktam, bet pilsētās un ciemos līdz ielas brauktuvei šķērsojumos ar GVL.

3. ** Ja elektronisko sakaru tīklu līnija izbūvēta ar izolētiem vadiem vai piekarkabeli.

12.tabula

Minimālie vertikālie attālumi starp vadiem, starp vadiem un aizsargtrosēm, 110 un 330 kV gaisvadu līnijām šķērsojoties savā starpā un ar vidsprieguma un zemsprieguma līnijām

Nr.
p. k.
Laiduma garums, m Minimālais attālums metros, ja šķērsojuma vieta līdz tuvākajam balstam ir
30 m 50 m 70 m 100 m 120 m 150 m
1. 330 kV līniju šķērsojumos savā starpā un ar zemāka sprieguma līnijām            
1.1. līdz 200 5 5 5 5,5*
1.2. līdz 300 5 5 5,5 6* 6,5* 7*
1.3. līdz 450 5 5,5 6 7* 7,5* 8*
2. 110 kV līniju šķērsojumos savā starpā un ar zemāka sprieguma līnijām            
2.1. līdz 200 3 3 3 4*
2.2. līdz 300 3 3 4 4,5* 5*

Piezīmes.

1. Tabulā vertikālie attālumi norādīti apkārtējās vides temperatūrā +15 °C un bezvējā.

2. * Attālums attiecas tikai uz spriegumu līdz 1 kV.

16. Veicot inženiertīklu izbūvi ar atklātās tranšejas metodi, minimālais vertikālais attālums starp visu veidu pazemes inženiertīkliem šķērsojumos ir 0,20 m (izņemot šķērsojumus ar 110 kV un 330 kV pazemes elektroapgādes tīkliem), ja netiek noteiktas papildu tehniskās prasības. Kabeļlīnijām ar spriegumu līdz 20 kV, šķērsojot citus inženiertīklus, vertikālajam attālumam starp kabeļiem un citiem inženiertīkliem normālos apstākļos jābūt ne mazākam par 0,5 m. Ierobežotos apstākļos, ievērojot minimālo šķērsošanās attālumu 0,25 m, kabeli šķērsojuma vietā un ne mazāk kā 2 m uz katru pusi no šķērsojuma vietas iegulda kabeļcaurulē.

17. Veicot inženiertīklu izbūvi ar beztranšejas metodi, minimālais vertikālais attālums starp visu veidu pazemes inženiertīkliem inženiertīklu šķērsojumos ir 0,5 m, bet šķērsojumos ar 110 kV un 330 kV pazemes elektroapgādes tīkliem – 2 m.

18. Inženiertīklu guldīšana ar beztranšejas metodi zem elektroapgādes tīklu balstiem un to konstrukcijām nav pieļaujama.

19. Paralēla inženiertīklu guldīšana vertikālā plaknē virs un zem citiem pazemes inženiertīkliem ir pieļaujama, to saskaņojot ar inženiertīklu īpašniekiem vai, ja tādu nav, – tiesiskajiem valdītājiem.

20. Šā būvnormatīva tabulās inženiertīklu horizontālie attālumi norādīti starp malējo tuvāk esošo inženiertīklu vertikālajām projekcijām, bet vertikālie attālumi – starp tuvāk esošo inženiertīklu horizontālajām projekcijām šķērsošanās vietās.

21. 1520 mm dzelzceļa zemes nodalījuma joslā ievēro šādas prasības:

21.1. inženiertīklus izvieto atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 1. februāra noteikumiem Nr. 79 "Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi", ievērojot šajā būvnormatīvā un Dzelzceļa likumā noteiktās prasības un risinājumu saskaņojot ar dzelzceļa infrastruktūras īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju;

21.2. horizontālais attālums no pazemes inženiertīkliem līdz dzelzceļa zemes klātnei (uzbēruma pēdai vai ierakuma krotei) un ūdens novadīšanas ierīcei (bedres krotei) ir vismaz 1,5 reizes lielāks par inženiertīklu ieguldīšanas tranšejas dziļumu, bet ne mazāks kā 2 m;

21.3. dzelzceļa zemes klātnē (uzbēruma pēda vai ierakuma krote) atļauts izvietot vienīgi dzelzceļa tehnoloģiskos inženiertīklus;

21.4. minimālais horizontālais attālums no pazemes inženiertīkliem, izņemot dzelzceļa tehnoloģiskos komunikācijas, līdz dzelzceļa malējā sliežu ceļa asij ir 5,8 m;

21.5. pazemes inženiertīkli dzelzceļu drīkst šķērsot apvalkcaurulē, kas ir dzelzceļa zemes nodalījuma joslas visā platumā. Pēc saskaņošanas ar dzelzceļa īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju apvalkcaurules galus var izvietot dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, bet attālumam plānā no apvalkcaurules gala līdz sliedēm jābūt ne mazāk kā 5,0 m (gāzesvadiem – 10 m), bet līdz zemes klātnes malai un līdz ūdens novadgrāvim jābūt ne mazāk kā 3,0 m;

21.6. pazemes inženiertīklu ielikšanas dziļums šķērsojumos ar 1520 mm dzelzceļu, izņemot dzelzceļa tehnoloģiskās komunikācijas, atkarībā no darbu veikšanas tehnoloģijas ir:

21.6.1. ne mazāks kā 2,5 m no apvalkcaurules virsmas līdz sliedes pēdai, ja darbi tiek veikti ar caurduršanas paņēmienu;

21.6.2. ne mazāks kā 1,5 m (gāzesvadiem 2,5 m) no apvalkcaurules virsmas līdz sliedes pēdai, ja darbi tiek veikti ar caurspiešanu vai ar horizontāli vadāmas urbšanas tehnoloģiju;

21.6.3. ne mazāks kā 1,2 m (gāzesvadiem 2,0 m) no apvalkcaurules virsmas līdz sliedes pēdai, ja darbi tiek veikti ar atklāto (tranšejas) paņēmienu;

21.6.4. ne mazāks kā 0,7 m (gāzesvadiem – 1,5 m) no apvalkcaurules virsmas līdz ūdens novadgrāvja dibenam, bet, ja ūdens novadīšanas grāvja nav, līdz dzelzceļa uzbēruma pēdai.

22. Autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslās ievēro šādas prasības:

22.1. ārpus pilsētām un ciemiem inženiertīklus gar autoceļiem izvieto aiz ceļa nodalījuma joslas, bet Enerģētikas likumā noteiktajos gadījumos pēc iespējas izmanto ceļa zemes nodalījuma joslas, saskaņojot ar autoceļa infrastruktūras īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju šādas izvietošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

22.2. vietās, kur tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ nav iespējams izvietot inženiertīklus aiz autoceļu zemes nodalījuma joslas, inženiertīklus var ieguldīt ceļu zemes nodalījuma joslā, neskarot autoceļa konstrukcijas elementus, ja saņemta autoceļa infrastruktūras īpašnieka vai, ja tāda nav, – tiesiskā valdītāja atļauja un ievērotas tā noteiktās tehniskās prasības;

22.3. inženiertīklu izvietošana, pārvietošana un rekonstrukcija ceļu zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt autoceļa, kā arī ceļa elementu ekspluatācijas īpašības un satiksmes drošību.

23. Ja pilsētās vai ciemos inženiertīklus nav iespējams izvietot starp ielas (ceļa) brauktuvi un sarkano līniju vai ielas (ceļa) sadalošajā joslā, inženiertīklu izvietošana zem ielu (ceļu) brauktuvēm atļauta pēc inženiertīklu izvietojuma un būvniecības nosacījumu (piemēram, ielas seguma atjaunošana, būvdarbu veikšanas laiks un organizācija) saskaņošanas ar ielas (ceļa) īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju. Sarkano līniju ielu teritorijās neizvieto 110 kV un augstāka sprieguma gaisvadu elektrolīnijas.

24. Pilsētās un ciemos, kur inženiertīklu izvietojumā nav iespējams ievērot šā būvnormatīva 1. un 2. tabulā norādītos attālumus, inženiertīklus var izvietot zem ielas (ceļa) brauktuves, ievērojot ielas (ceļa) īpašnieka vai, ja tāda nav, – tiesiskā valdītāja noteiktās tehniskās prasības.

25. Pilsētās un ciemos ielas (ceļa) sarkano līniju robežās zem ietvēm, gājēju celiņiem, veloceliņiem un zaļajā zonā izvieto elektrības kabeļus, gāzesvadus, siltumvadus, elektronisko sakaru tīklus, tīkla elementus un kabeļus signalizācijai un operatīvai sadalei. Citus inženiertīklus pēc iespējas izvieto zaļajā zonā.

26. Plānojot cietā ceļa seguma atjaunošanas darbus, informē attiecīgo inženiertīklu īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju. Plānojot cieto ceļa segumu un ielas pārbūvi, ja zem tās brauktuves izvietoti pazemes inženiertīkli, pieaicina inženiertīklu īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju un pārbauda inženiertīklu tehnisko stāvokli, kā arī paredz inženiertīklu pārlikšanu vai renovāciju, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots vai ja inženiertīklu atstāšana zem brauktuves nav pieļaujama inženiertīklu tehniskā stāvokļa vai ekspluatācijas apstākļu dēļ. Inženiertīklu pārlikšanu vai atjaunošanu šajos gadījumos veic par būvniecības ierosinātāja līdzekļiem.

27. Minimālais horizontālais attālums no gāzesvadiem (ņemot vērā ārējos izmērus), elektronisko sakaru tīklu kabeļiem vai kabeļu kanalizācijas līdz saglabājama koka stumbram ir 1,5 m, no citiem pazemes inženiertīkliem — 2 m, izņemot parkus un alejas valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos, kur atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām var noteikt citu attālumu. Ierobežotos apstākļos inženiertīklu izvietošanai pilsētās un ciemos, ja inženiertīklu izbūve paredzēta ar beztranšeju vai horizontāli vadāmās urbšanas metodi, pieļaujams attālumu līdz saglabājama koka stumbram samazināt līdz 1 m, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

28. Minimālais horizontālais attālums no gāzesvadiem, siltumtrases, ūdensvada un kanalizācijas vada, elektropārvades un elektronisko sakaru tīklu kabeļiem vai kabeļu kanalizācijas līdz saglabājamam dekoratīvajam stādījumam ir 1 m. Ierobežotos apstākļos, ja izmanto saudzīgu rakšanas metodi vai caurules iegulda ar beztranšejas metodi, kas nebojā sakņu sistēmu, norādīto attālumu atļauts samazināt līdz 0,5 m, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

29. Ja inženiertīklu paredzēts ierīkot, izmantojot saudzīgas rakšanas metodes, minimālajam horizontālajam attālumam no jaunbūvējamo inženiertīklu ārējās malas vertikālās projekcijas līdz vietējā ģeodēziskā tīkla punkta centram, kas apvidū nostiprināts kā:

29.1. grunts vai cietā seguma zīme – ir 1 m;

29.2. dziļurbuma vai fundamentālais reperis – ir 5 m.

30. Ierīkojot inženiertīklus, nedrīkst skart vietējā ģeodēziskā tīkla punkta konstrukciju un nav pieļaujamas darbības, kuru rezultātā vietējā ģeodēziskā tīkla punkts varētu mainīt savu atrašanās vietu (koordinātas), tikt bojāts vai iznīcināts. Ja, izbūvējot inženiertīklus, nav iespējams ievērot noteiktos attālumus, inženiertīklu ierīkošana saskaņojama ar pašvaldības norīkoto personu, kas ir atbildīga par vietējo ģeodēzisko tīklu.

31. Rekomendējama inženiertīklu perpendikulāra šķērsošanās.

32. Jaunbūvējamās 110 kV un augstāka sprieguma elektropārvades gaisvadu līnijas, ja iespējams, izvieto ārpus pilsētu un ciemu dzīvojamo un sabiedrisko ēku apbūves, ievērojot Aizsargjoslu likumā noteikto aizsargjoslas platumu un pieļaujamās elektromagnētiskā lauka robežvērtības līdz ēku robežai.

33. Pilsētu un ciemu četrstāvu un augstāku dzīvojamo ēku apbūves teritorijās elektroapgādes tīklus ar spriegumu līdz 20 kV izbūvē kā pazemes kabeļlīnijas. Elektroapgādes tīklu izbūve ar gaisvadu līnijām ir pieļaujama, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots un ja tiek ievērotas pieļaujamās elektromagnētiskā lauka robežvērtības līdz ēku robežai.

34. Minimālais elektroapgādes kabeļlīniju (ar spriegumu līdz 20 kV) ieguldīšanas dziļums ir 0,7 m zem zemes virsmas projektēšanas atzīmes, bet, šķērsojot ceļus, ielas, brauktuves un laukumus, dziļumam jābūt ne mazākam par 1 m. Atsevišķos līdz 5 m garos posmos (ievados ēkās, kabeļskapjos, šķērsojumos ar citiem inženiertīkliem) attālumu atļauts samazināt līdz 0,5 m, veicot kabeļu mehāniskās aizsardzības pasākumus.

35. Elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas caurules izbūvē ne mazāk kā 0,4 m dziļumā zem ietvēm, gājēju celiņiem, veloceliņiem un zaļajā zonā vai 0,6 m dziļumā citās vietās.

36. Brīdinājuma (marķējuma) lenti virs elektroapgādes tīklu un elektronisko sakaru tīklu kabeļiem vai kabeļu kanalizācijas izvieto 0,2 līdz 0,4 m attālumā virs kabeļa vai kabeļu kanalizācijas. Brīdinājuma lenti nelieto, ja kabeli gulda ar beztranšejas metodi.

37. Esošās un plānotās dzīvojamo un publisko ēku apbūves teritorijās izvieto tikai slēgta tipa transformatoru apakšstacijas (izņemot 10 MVA un lielākas jaudas transformatorus) un sadales punktus.

38. Elektroapgādes apakšstaciju un sadales punktu pieejās paredz joslas kabeļu un gaisvadu līniju ievadiem un izvadiem.

39. Minimālais attālums no atsevišķi stāvošiem sadales punktiem ar 6 kV–20 kV spriegumu un apakšstacijām ar vienu vai vairākiem transformatoriem ar 1000 kVA vai lielāku jaudu līdz dzīvojamo un publisko ēku logiem ir 10 m, bet no transformatoru apakšstacijas ar transformatora jaudu līdz 630 kVA līdz dzīvojamo un publisko ēku logiem – 5 m. Minimālais attālums neattiecas uz transformatoru apakšstacijām, kuras iebūvētas ēkas pirmajā stāvā vai pagrabstāvā. Ārstniecības iestāžu teritorijā minimālie attālumi līdz transformatoru apakšstacijām un sadales punktiem nosakāmi atbilstoši veselības aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

40. Veicot ielu un ceļu rekonstrukciju elektronisko sakaru tīklu infrastruktūrai iespēju robežās veido vienotu kabeļu kanalizāciju ar dažādu elektronisko sakaru tīklu operatoru caurulēm tajā.

41. Ja tiešas redzamības attālumā no inženiertīklu atrašanās vietas izvietota derīgo izrakteņu ieguves vieta, derīgo izrakteņu ieguvi ar spridzināšanas metodi veic, saskaņojot ar inženiertīklu īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju.

42. Lokālplānojumi, detālplānojumi, būvprojekti un cita normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāta un saskaņota tehniskā dokumentācija, kuras izstrāde uzsākta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz šā būvnormatīva spēkā stāšanās dienai un kuras tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām vai saistībā ar kurām saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, tehniskie noteikumi vai īpašie noteikumi būvprojektam, nav jāpārstrādā atbilstoši šā būvnormatīva prasībām.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 574Pieņemts: 30.09.2014.Stājas spēkā: 01.10.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 194 (5254), 01.10.2014. OP numurs: 2014/194.6
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
269200
{"selected":{"value":"10.08.2018","content":"<font class='s-1'>10.08.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"10.08.2018","iso_value":"2018\/08\/10","content":"<font class='s-1'>10.08.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2014","iso_value":"2014\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2014.-09.08.2018.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
10.08.2018
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva