Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.129

Rīgā 2014.gada 26.martā (prot. Nr.7 42.§)

Par Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.-2016.gadam

1. Atbalstīt Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.-2016. gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta, lai 2015. gadā un turpmākajos gados nodrošinātu pasākumu īstenošanu atbilstoši elektromobilitātes atbalsta politikas ieviešanas rīcības virzieniem, izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu 2015. gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru sagatavot un satiksmes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

4.1. līdz 2015. gada 1. jūlijam - plāna īstenošanas starpposma novērtējumu;

4.2. līdz 2017. gada 1. jūlijam - plāna īstenošanas gala ietekmes ziņojumu, ietverot priekšlikumus elektromobilitātes attīstībai turpmākajos gados.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss



(Ministru kabineta
2014.gada 26.marta
rīkojums Nr.129)

Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.-2016.gadam
(kopsavilkums)

Latvijas Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.-2016. gadam (turp­māk - plāns) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 70 42. § 2. punkts) "Informatīvais ziņojums "Par elektromobilitātes koordinācijas centra izveides nepieciešamību"" 2. punktu, kas paredz Satiksmes ministrijai kopīgi ar Pārresoru koordinācijas centra ekspertiem iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā plāna projektu atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteiktajiem virzieniem.

1. Situācijas raksturojums

Elektromobilitāte ir viena no transporta jomas sastāvdaļām, un ilgtermiņā tā pilnībā ietilps transporta jomas politikā. Tā sevī ietver elektrotransportlīdzekļu (videi draudzīgi transportlīdzekļi, kas pamatā tiek darbināti ar elektromotoru) (turpmāk - ETL) segmentu un to uzlādes infrastruktūru, kā rezultātā tiek samazināts siltumnīcas efekts, tai skaitā samazināti CO2 un citi kaitīgie izmeši, apkārtējās vides trokšņu līmenis, tajā pašā laikā saglabātas fosilās degvielas rezerves.

1.1. Elektromobilitātes atbalsta nepieciešamība

Trīs galvenie iemesli, kādēļ Latvijai nepieciešams sniegt atbalstu elektromobilitātes attīstībai, ir šādi:

• Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana jaunas transporta jomas radīšanai;

• Latvijas energoneatkarības palielināšana;

• piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšana.

Iekšdedzes motoru transportlīdzekļu industrija ir nostiprinājusies pēdējo 100 gadu laikā, un tajā iekļūt jauniem uzņēmumiem ir gandrīz neiespējami. Savukārt elektrotransportlīdzekļu ražošanā vēl nav izteiktas konkurences un ir transportlīdzekļu mezgli, kuriem pašlaik pasaulē ir tikai viens vai daži piegādātāji - tas rada jaunas iespējas iekļūt miljardiem euro vērtā industrijā, kas stāsies iekšdedzes transportlīdzekļu industrijas vietā tuvāko 30 gadu laikā. Apzinoties to, pasaules valstis veic aktīvus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, lai kļūtu par vadošajām šajā topošajā elektromobilitātes jomā. Līdz šim elektromobilitātes attīstībā ir ieguldījušas vai tuvākajā laikā plāno ieguldīt ASV - piecus miljardus dolāru, Ķīna - vairāk nekā vienu miljardu euro, Vācija - vienu miljardu euro, Lielbritānija - 800 miljonus euro, Francija - 400 miljonus euro.

Veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka Latvija ir 25. vietā Eiropā inovāciju jomā1 un inovācijas ir nākotnes konkurētspējas stūrakmens.

Energoneatkarība ir jebkuras valsts stratēģiskā prioritāte. Kaut arī pēdējo 20 gadu laikā Latvija ir kļuvusi enerģētiski neatkarīgāka (kopējais importētās enerģijas apjoms ir samazinājies no 88,9 % 1990. gadā līdz 59,1 % 2011. gadā2), NAP2020 paredz palielināt Latvijas energoneatkarību no 41,6 % 2010. gadā līdz 44,1% 2020. gadā3. Transporta sektorā Latvijas energoatkarība ir lielāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Latvijas transportā izmantotās enerģijas daudzumā 97 % sastāda fosilā enerģija, kura 100 % apjomā tiek importēta. Transporta nodrošināšanai Latvija ik gadus importē fosilo degvielu vairāk nekā pusmiljarda latu apmērā, tādējādi radot ārējās tirdzniecības deficītu 6,5 % apmērā4. Kvantitatīvā izteiksmē fosilās degvielas patēriņš Latvijā pārsniedz 1,1 miljonu tonnu gadā. Pie pašreizējām mazumtirdzniecības cenām tas veido vairāk nekā vienu miljardu latu (1,42 miljardi euro), ko Latvijas iedzīvotāji ir samaksājuši par importēto fosilo degvielu, turklāt importētās degvielas cenas Latvija nevar ietekmēt un līdz ar to Latvijas ekonomika ir stratēģisku resursu jomā pilnībā atkarīga no naftas eksportētājvalstīm.

Kopumā CO2 izmešu ziņā Latvijā beidzamo gadu laikā ir panākts progress. Būtiskākais CO2 izmešu apjoms ir Rīgā. Rīgā ir samazinājies kopējais CO2 izmešu apjoms par 50 %, salīdzinot ar 1990. gadu, - no 4,2 līdz 2,3 miljoniem tonnu CO2, tomēr redzams, ka izmeši no transporta ir palielinājušies un sasnieguši 37 % no kopējā CO2 izmešu apjoma, kļūstot par lielāko izmešu avotu ar 860 tūkstošiem tonnu CO2. Viens no veidiem, kā samazināt CO2 izmešu apjomu transportā, ir elektromobilitātes attīstība, izmantojot atjaunojamos energoresursus. NAP2020 paredz veidot atbalsta programmas pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem transporta sektorā un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai, kā arī atbalstot inovāciju, kuras rezultātā tiek sekmēta ekonomiski izdevīgu alternatīvo energoresursu izmantošana.

1.2. ES elektromobilitātes politika un prasības elektromobilitātes atbalstam ES dalībvalstīs

Baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu" tika aicināts novērst transporta nozares atkarību no naftas un noteikts mērķis līdz 2050. gadam par 60 % samazināt transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Tāpēc Eiropas Komisija uzņēmās izstrādāt ilgtspējīgu alternatīvo degvielu stratēģiju, kā arī attīstīt atbilstošu infrastruktūru.

Eiropas Komisija 2013. gada 25. janvārī nāca klajā ar jaunu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Šajā direktīvas priekšlikumā ir noteiktas prasības valsts politiskā regulējuma izstrādei attiecībā uz alternatīvo degvielu tirgus attīstību un alternatīvo degvielu infrastruktūras minimuma attīstīšanu, tostarp kopēju tehnisko specifikāciju ieviešanu.

Direktīvas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanu un šīs infrastruktūras kopējo tehnisko specifikāciju ieviešanu Eiropas Savienībā. Vienlaikus priekšlikums identificē iespējamās darbības, lai stimulētu alternatīvās degvielas izmantošanu un nodrošinātu rūpniecību, sabiedrisko sektoru un patērētājus ar skaidru un saskaņotu redzējumu par alternatīvās degvielas tirgus attīstību.

Priekšlikums paredz, ka katrai dalībvalstij jānodrošina minimālais elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaits, no kuriem 10 % būtu publiski pieejami. Jāievieš arī kopīgas tehniskās specifikācijas saskarnēm starp uzlādes punktiem un transportlīdzekļiem, kā arī krasta elektroenerģijas nodrošināšanai ūdens transportlīdzekļiem.

2. Piedāvātais risinājums

2.1. Plāna sasniedzamie rezultāti

Elektromobilitāte skar vienlaikus dažādas jomas: vides aizsardzības un ilgtspējas nodrošināšanu, enerģētiku, uzņēmējdarbību, transportu. Līdz ar to elektromobilitātei ir vērā ņemams potenciāls turpmākajā Latvijas ekonomikas attīstībā. Lai veicinātu elektromobilitātes attīstību, plāns paredz konkrētus atbalsta politikas virzienus attiecībā uz svarīgākajiem tās elementiem: ETL izplatība, uzlādes staciju tīkla izbūve, atbalsts inovatīvu produktu izstrādei, kā arī sabiedrības izglītošana un informācijas pieejamības nodrošināšana par elektromobilitāti.

Balstoties uz Eiropas Savienības kopējo transporta politiku, kas paredz, ka transportam jāpatērē mazāk un tīrāka enerģija, labāk jāizmanto moderna infrastruktūra un jāsamazina negatīvā ietekme uz vidi, plāna mērķis ir mazināt Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot tās efektivitāti, nodrošinot mobilitāti un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu Latvijas transporta nozarē.

Pēc NAP prioritātēm plānam ir jāsasniedz trīs galvenie rezultāti:

• Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana jaunas transporta jomas radīšanai;

• Latvijas energoneatkarības palielināšana;

• piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšana.

2.2. Galvenie elektromobilitātes ieviešanas principi

Izstrādājot elektromobilitātes atbalsta politiku, tā tiek balstīta uz šādiem pamatprincipiem:

• finansiālā pamatotība:

• princips "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā";

• prioritāte izglītojošām un nefinanšu atbalsta aktivitātēm;

• Eiropas Savienības finansējuma izmantošana;

• progresivitāte:

• prioritāte ir atbalsts vietējo tehnoloģiju un ražojumu izstrādei;

• izveidojamā sistēma tiks balstīta uz pasaules labākajiem piemēriem un jaunākajām tehnoloģijām;

• sadarbība:

• sabiedrības iesaistīšana (informācijas un izglītošanas pasākumi);

• sadarbība ar uzņēmumiem (elektromobilitātes infrastruktūras izstrādē, tehnoloģiju izstrādē).

• atvērtība un vienlīdzība:

• Latvijas ETL uzlādes infrastruktūra tiks izveidota uz atvērta koda lādēšanas punktu protokola (OCPP) bāzes, lai novērstu atkarību no viena iekārtu ražotāja un piegādātāja;

• atbilstoši alternatīvās degvielas infrastruktūras direktīvas projekta prasībām Latvijas elektromobilitātes sitēmai jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem industrijas dalībniekiem, nodrošinot, ka ikviens ETL lietotājs var lietot jebkuru uzlādes staciju neatkarīgi no tā, kura operatora klients viņš ir.

2.3. Elektromobilitātes politikas īstenošana

Latvijas elektromobilitātes politikas ieviešanā ir paredzēti četri galvenie darbības virzieni un 38 aktivitātes.

Galvenie darbības virzieni ir:

• atbalsts zinātnei un inovatīvu produktu izstrādei;

• ETL uzlādes infrastruktūras izveide;

• ETL iegādes stimulēšana;

• adminstratīvās kapacitātes stiprināšana un informatīvie pasākumi.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jāveic, lai būtu iespējama elektromobilitātes attīstība.

Latvijā ir paredzēts ieviest divu līmeņu uzlādes infrastruktūru:

1) nacionālā līmeņa infrastruktūru, kas būtu vienota, atvērta tipa ātrās uzlādes infrastruktūra visā Latvijas teritorijā, un to paredzēts īstenot par ERAF piesaistītajiem līdzekļiem. Nacionālo infrastruktūru paredzēts būvēt uz TEN-T ceļiem un Latvijas apdzīvotajās vietās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000 iedzīvotāju;

2) vietējā līmeņa infrastruktūru, kuras izveidei paredzētas sadarbības programmas ar pašvaldībām uzlādes punktu izvietošanai ielas malās, pašvaldībām piederošās stāvvietās un pie publiskajām ēkām, kā arī sadarbības programmas ar uzņēmējiem infrastruktūras izveidei pie veikaliem, restorāniem u. c.

Pamatuzdevumi Latvijas ETL uzlādes infrastruktūras izveidē ir šādi:

• veikt nacionālā uzlādes staciju tīkla izpēti un uzlādes staciju vietu noteikšanu;

• veikt nacionālā uzlādes staciju tīkla izbūvi;

• izveidot ETL uzlādes infrastruktūras tīkla klīringa centru un veikt klīringa centra funkcijas starp Latvijas un citu valstu uzlādes tīkla operatoriem;

• nodrošināt operatoru vadības sistēmu savietojamību ar Latvijā uzstādāmajiem uzlādes punktiem.

Atbalstu zinātnei un inovatīvo produktu izstrādei elektromobilitātes jomā ir paredzēts organizēt, nodrošinot sadarbību starp Latvijas zinātniskajām un izglītības institūcijām un ražojošajiem uzņēmumiem.

ETL iegādes stimulēšanai ir paredzēts veikt pasākumus, ņemot vērā Latvijas ierobežotās budžeta iespējas, tāpēc ir likts uzsvars uz aktivitātēm, kurām nav nepieciešami tieši finanšu ieguldījumi:

• nodokļu atlaides, iegādājoties un lietojot ETL;

• nodokļu politikas maiņa, palielinot tos piesārņojošiem transport­līdzekļiem;

• ETL lietošana publiskā transporta joslās;

• ETL bezmaksas stāvēšana publiskajās stāvvietās;

• ETL bezmaksas lietošanas tiesības maksas zonās vai "tīrajās zonās" (nākotnē).

Tiešais finanšu atbalsts ir paredzēts kā hronoloģiski pēdējā aktivitāte, jo tam ir īstermiņa efekts un, kā to rāda Igaunijas pieredze, tas nav efektīvākais, ja nav īstenoti pārējie pasākumi - it sevišķi, ja nav vispārpieejamas ETL uzlādes infrastruktūras.

2.4. Elektromobilitātes organizācija

Par elektromobilitātes jomu Latvijā ir atbildīga Satiksmes ministrija. Tās funkcijās ietilpst:

• izstrādāt elektromobilitātes politiku;

• organizēt un koordinēt elektromobilitātes politikas īstenošanu;

• izstrādāt attiecīgo jomu reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus.

Izstrādātās Latvijas elektromobilitātes politikas ieviešanai ir paredzēts veidot Elektromobilitātes vadības un koordinācijas institūciju (EVKI). EVKI pienākumos ietilpst:

• sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt priekšlikumus jomu reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādei, tai skaitā, balstoties uz iegūto pieredzi, iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus nepieciešamajām atbalsta programmām;

• nodrošināt normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanu, tai skaitā:

• nodrošināt Latvijas nacionālās uzlādes infrastruktūras izveidošanu;

• sadarboties ar pašvaldībām un komercsabiedrībām infrastruktūras ieviešanā, nodrošinot tehnisko un atbalsta programmatūras bāzi;

• izstrādāt Latvijas elektromobilitātes tehniskos standartus atbilstoši standartu normām un nodrošināt to ieviešanu, lai panāktu visu Latvijas uzstādīto uzlādes sistēmu efektīvu savietojamību vienotā tīklā;

• veikt ETL zaļās enerģijas sertifikātu izmantošanas reģistra uzturēšanu.

Plānā ir izvērtēti trīs pasaules praksē novērotie EVKI darbības modeļi un ieteikts Latvijā īstenot dalīto funkciju modeli kā vispiemērotāko Latvijas situācijai un atbilstošu Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Dalīto funkciju modelis paredz nodalīt elektromobilitātes ieviešanas funkcijas no atbalsta (grantu izsniegšanas un to kontroles) funkcijām. Šajā modelī elektromobilitātes atbalsta funkcijas, tai skaitā grantu administrēšanu, varētu veikt Satiksmes ministrija, bet elektromobilitātes ieviešanas funkcijas - valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD).

Šis modelis Latvijai ir vispiemērotākais, jo valsts institūcijām ir pieredze un resursi atbalsta funkciju (grantu administrēšanas un nozares kontroles) nodrošināšanai, taču nav elektromobilitātes speciālistu. Šādi speciālisti ar pieredzi elektromobilitātes jautājumos ir sabiedriskajās organizācijās (piemēram, Latvijas Energoefektivitātes asociācija, Latvijas zaļais klasteris, Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība), savukārt CSDD uztur un nodrošina valsts transportlīdzekļu un to vadītāju reģistru (turpmāk - reģistrs), kurā ir informācija par visiem satiksmē esošajiem Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas ļautu ātri un viegli nodrošināt ETL uzskaiti, samazinot administrēšanas izmaksas. Tāpat CSDD jau šobrīd nodrošina datu apmaiņu ar citu valstu attiecīgajiem reģistriem. Deleģējot EVKI funkcijas CSDD, varētu samazināt valsts administratīvās funkcijas un izmantot esošo reģistru ETL uzskaites nodrošināšanai.

3. Plāna finansējums

Paredzamais plāna finansējuma kopsavilkums pa mērķa virzieniem ir parādīts tabulā

Elektromobilitātes attīstības plāna 2014.-2016. gadam finansējuma sadalījums

(milj. EUR)

Elektromobilitātes atbalsta virziens

Finansējums kopā

Publiskais finansējums

Privātais un pašvaldību līdzfinansējums2

ES fondi

valsts budžets5

KPFI1

1. Inovācija, pētījumi, attīstība 10,7* 7,04* 1,7* 0,0* 2,0*
2. Administratīvās kapacitātes stiprināšana un informatīvie pasākumi 0,7 0,0 0,7 0,0 0,0
3. ETL uzlādes infrastruktūras izveide 13,09 7,093 3,2 1,7 1,1
4. ETL iegādes stimulēšana 5,4 0,0 0,1 3,3 2,0

KOPĀ

29,99 14,09 5,7 5,0 5,2

Piezīmes.

1 VARAM administrētais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai".

2 Pašvaldību līdzfinansējums uz brīvprātības principu pamata, ja pašvaldības vēlas, saņemot valsts līdzfinansējumu, uzstādīt ETL uzlādes stacijas vai iegādāties ETL.

3 ES fondu 2014.-2020. plānošanas periodā atbalsts Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros indikatīvi plānots 7,09 milj. euro apmērā, atbalstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras un to vadības operatoru centra izveidi.

4 ERAF finansējums Kompetenču centru programmas turpinājumam atbilstoši nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā (2014.-2020.) izstrādātajiem noteikumiem. Uzņēmumi atbalsta saņemšanai varēs pretendēt vispārējā konkursa kārtībā EM aktivitāšu programmās atbilstoši nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā (2014.-2020.) izstrādātajiem noteikumiem.

 5 2014. gadā nav nepieciešami papildu izdevumi no valsts budžeta. Jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta elektromobilitātes atbalsta politikas ieviešanas rīcības virzienu pasākumu nodrošināšanai 2015. gadā un turpmākajos gados izskata Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu 2015. gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.

* Rādījums ir indikatīvs.


1 Eiropas Komisijas Inovāciju ziņojums Innovation Union Scoreboard 2013 http://www.proinno-europe.eu/metrics

2 Eurostat: Energy transport and Environment Indicators 2012.edition ISSN 1725-4566

3 NAP 2020 [198]

4 LR Centrālā statistikas pārvalde www.csb.lv

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: rīkojumsNumurs: 129Pieņemts: 26.03.2014.Stājas spēkā: 26.03.2014. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 62 (5122), 27.03.2014.OP numurs: 2014/62.9
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Tulkojums
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
265261
26.03.2014
85
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)