Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.195

Rīgā 2013.gada 17.maijā (prot. Nr.23 32.§)
Par Koncepciju par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam

1. Atbalstīt Koncepcijā par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam (turpmāk – koncepcija) ietverto risinājumu – obligāta depozīta sistēma no 2015.gada 1.janvāra vienlaikus tiek ieviesta atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2013.gada 20.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. (svītrots ar MK 31.10.2013. rīkojumu Nr.509);

3.2. likumprojektu par grozījumiem Iepakojuma likumā;

3.3. likumprojektu par grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot detalizētu informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu atbilstoši koncepcijai un saskaņot to ar Finanšu ministriju (ievērojot, ka Finanšu ministrijas atzinuma sniegšanas termiņš ir divas nedēļas). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2013.gada 21.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā minēto informāciju un protokollēmuma projektu par nepieciešamiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
(Ministru kabineta
2013.gada 17.maija rīkojums Nr.195)
Koncepcijas par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam kopsavilkums

Koncepcijas par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam (turpmāk – koncepcija) projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta komitejas 2010.gada 18.oktobra sēdē doto uzdevumu un diskusijām ar iesaistītajām organizācijām. Koncepcijas projektā ietverta informācija par depozīta sistēmas ieviešanas laika grafiku, izmaksām, institucionālo sistēmu un sasniedzamajiem darbības rezultātiem.

Ņemot vērā, ka obligātās depozīta sistēmas ieviešana atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam konceptuāli tika atbalstīta 2010.gadā, šā dokumenta mērķis ir piedāvāt risinājumus, lai piemērotu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam.

Koncepcijas projekts izskatīts Ministru kabineta komitejas 2010.gada 18.oktobra sēdē, kur tika pieņemts lēmums:

1. Konceptuāli atbalstīt obligātā depozīta sistēmas atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam ieviešanu no 2011.gada 1.oktobra. Jautājumu par atbalstāmo risinājuma variantu obligātā depozīta sistēmas vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam ieviešanai izlemt Ministru kabineta sēdē.

2. Vides ministrijai līdz jautājuma izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sagatavot ekonomisko analīzi depozīta sistēmas ieviešanas iespējamajiem veidiem.

3. Vides ministrijai:

3.1. prezentācijas veidā sagatavot visaptverošu un ar Lietuvu un Igauniju salīdzinošu informāciju par dzērienu iepakojuma reģenerācijas normām un to izpildi – cik Latvija savāc bez depozīta sistēmas, cik Igaunija savāc ar depozīta sistēmu un cik – Lietuva, izmantojot depozīta sistēmu stikla iepakojumam un konteineru sistēmu PET iepakojumam;

3.2. atkārtoti tikties ar iesaistītajām organizācijām, lai vēlreiz izdiskutētu visu pušu iebildumus, priekšlikumus un pretargumentāciju un rastu kompromisu par nesaskaņotajiem jautājumiem obligātā depozīta sistēmas vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam ieviešanai, tikšanās laikā kā alternatīvu risinājumu depozīta sistēmas ieviešanai izskatīt arī iespēju palielināt dabas resursu nodokli, kas tiktu novirzīts pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas attīstībai;

3.3. rīkojuma projektu, koncepcijas projektu, sagatavoto prezentāciju un informāciju iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Atbilstoši Ministru prezidenta 2011.gada 16.novembra rezolūcijai Nr.2011-REZ-90/2010-TA-2702-1852 vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram jāiesniedz priekšlikumi par projekta turpmāko virzību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM), izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu, veikusi šādas darbības:

1. Koncepcijai pievienota ekonomiskā analīze depozīta sistēmas ieviešanai. Depozīta sistēmas ieviešanas ekonomisko novērtējumu izstrādāja pētnieku grupa biedrības "Zaļā brīvība" ietvaros (Dr.oec. Dž.Dimante, Dr.oec. Dz.Atstāja, Dr.geogr. J.Brizga).

2. Notikušas VARAM, Zemkopības ministrijas un ražotāju un tirgotāju pārstāvju tikšanās un apspriesti iespējamie finansējuma avoti depozīta sistēmas ieviešanai dzērienu iepakojumam, tajā skaitā izvērtētas valsts atbalsta iespējas, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Sanāksmju laikā kā alternatīvas depozīta sistēmas ieviešanai vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam, lai uzlabotu iepakojuma savākšanas rādītājus, tika apspriesti arī priekšlikumi palielināt dabas resursu nodokļa likmes par plastmasas iepakojumu un paaugstināt iepakojuma reģenerācijas normas.

3. 2012.gadā izveidota darba grupa, kuras darbs tika organizēts gan elektroniski, gan darba grupas sanāksmes veidā 2012.gada 23.oktobrī. Sanāksmē tika apspriests sagatavotais depozīta sistēmas ieviešanas ekonomiskais novērtējums.

4. Ņemot vērā veiktā pētījuma objektīvos ierobežojumus, kuri saistīti ar iespēju iegūt un pārbaudīt komerciālus datus, VARAM turpinājusi konsultēties ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", biedrību "Latvijas Alus darītāju asociācija", biedrību "Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija", biedrību "Latvijas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācija", biedrību "Latvijas Tirgotāju asociācija", kā arī Konkurences padomi (depozīta sistēmas operatora izveides jautājumā) un Finanšu ministriju (nodokļu jautājumos un komercdarbības atbalsta kontroles jomā). Konsultāciju kopsavilkums ir ietverts koncepcijā piedāvātajos risinājumos.

Depozīta sistēmas operatora (turpmāk – operators) izveide vai izvēle ir sistēmas darbības priekšnosacījums, tāpēc depozīta sistēmas ieviešanas risinājumu alternatīvas ir saistītas ar operatora izveidi vai izvēli. Operatora pienākumi ir loģistika (izvietojums, tehniskie risinājumi), informācijas uzskaite un kontrole, depozīta sistēmā iesaistīto tirgotāju un ražotāju reģistrācija, līgumu slēgšana ar apakšuzņēmējiem, norēķinu veikšana par depozīta sistēmu ar ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem. Diskusija par papildu funkcijām var risināties normatīvo aktu izstrādes laikā.

VARAM piedāvā veidot vienu nacionālā līmeņa operatoru, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

1. Minētajos citu valstu piemēros nav konstatēts, ka tiek veidoti vairāki depozīta sistēmas operatori – konkurenti.

2. Operatora izveide neierobežo citu komersantu iespējas iesaistīties depozīta sistēmas darbībā, jo vairākas operācijas tiks nodrošinātas, slēdzot pakalpojumu līgumus.

Operators depozīta sistēmas ietvaros var būt:

1) valsts iestāde (A variants);

2) dzērienu ražotāju un tirgotāju izveidota kapitālsabiedrība (B variants);

3) valsts organizēta konkursa kārtībā izvēlēts komersants (C variants).

Operatora izvēles vai piesaistes alternatīvas

 

A variants

B variants

C variants

Ieguvumi Viegli nodrošināt, lai operators darbojas, ievērojot principu, ka tā nolūks nav gūt peļņu 1. Iespējams, ka izmaksas par konkrēto iepakojumu apsaimniekošanu ir zemākas nekā pašreizējā situācijā apsaimniekotāju piedāvātā pakalpojuma izmaksas.

2. Dzērienu ražotāji un tirgotāji paši kontrolē sistēmas darbību.

3. Nozare ir ieinteresēta īstenot principu, ka operatora darbības mērķis nav gūt peļņu

Iespējams, ka izmaksas par konkrēto iepakojumu apsaimniekošanu ir zemākas nekā pašreizējā situācijā apsaimniekotāju piedāvātā pakalpojuma izmaksas
Trūkumi 1. Ražotāji un tirgotāji praktiski neietekmē operatora darbību.

2. Loģistikas jomā operatora izdevumi būs ievērojami lielāki, jo tam nebūs sākotnējās informācijas par nozaru attīstības plāniem (līdz konkrētā veikala attīstības plāniem).

3. Par visu atbild valsts, netiek īstenots ražotāju atbildības princips

Būtisku trūkumu nav, ja sistēmā iesaistās vairākas ražotāju un tirgotāju asociācijas (biedrības) Dzērienu ražotāji un tirgotāji paši nekontrolē sistēmas darbību, bet var iesaistīties operatora darbības uzraudzībā, izveidojot konsultatīvu padomi
Riski

1. Pārmērīga finansējuma risks, ko var ietekmēt iestādes darbības efektivitāte.

2. Latvijā nepastāv prakse veidot iestādes, kuru uzdevums būtu pārvaldīt privātos līdzekļus

Finanšu riski – zaudējumi darbības sākumposmā Operators nevēlas veikt atbilstošas darbības un var lauzt līgumu, tādējādi sistēmas darbība uz laiku var tikt apturēta. Atbildība šajā gadījumā par turpmāku sistēmas darbību un attiecīgu nodrošinājumu laikā, kamēr tiek izvēlēts jauns operators, jāuzņemas valstij

Ņemot vērā iespējamās operatora izvēles alternatīvas, VARAM uzskata, ka īstenojams piedāvātais B variants. Ražotājus pārstāvošo organizāciju piedāvājums depozīta sistēmas izveidei ir atspoguļots koncepcijai pievienotajā 1.papildu detalizētajā informācijā.

VARAM, konsultējoties ar biedrībām, kas pārstāv dzērienu ražotājus, importētājus un tirgotājus, un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (turpmāk – organizācijas), definēja galvenos depozīta sistēmas ieviešanas principus.

Depozīta sistēmā ir iekļaujama šāda preču nomenklatūra  – PET, stikls, metāls – bezalkoholiskie dzērieni, alus, dzērieni ar zemu alkohola saturu (sidrs). Ar iepakojuma tilpumu saistītie jautājumi precizējami normatīvo aktu izstrādes gaitā, ievērojot tehniskās iespējas un ekonomisko lietderību.

Iepakojuma pieņemšanu atpakaļ no patērētājiem iespējams nodrošināt šādos veidos:

1) iepakojumu pieņem, izmantojot speciālus automātus;

2) iepakojumu pieņem manuāli (pieņem darbinieks).

Veidojot depozīta sistēmu, var izmantot abus veidus atkarībā no pieņemšanas vietas. Pieņemšanas veidu izvēlas operators vai tirgotājs.

Depozīta sistēmas ieviešanai un piemērošanai koncepcijā identificēti šādi nepieciešamie normatīvie akti:

1. Grozījumi Iepakojuma likumā.

2. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā.

3. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

4. Ministru kabineta noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.

5. Ministru kabineta noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam.

Sākotnēji ražotājiem un tirgotājiem būs nepieciešami būtiski ieguldījumi, lai varētu uzsākt depozīta sistēmas ieviešanu vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam (iepakojuma pieņemšanas punktu izveidei, automātu iepirkšanai un uzstādīšanai, pārstrādes iekārtu iepirkšanai un uzstādīšanai, operatora infrastruktūras izveidei).

Sadarbībā ar ražotāju un tirgotāju asociācijām novērtētās kopējās izmaksas depozīta sistēmas ieviešanai ir 14–18 milj. latu jeb EUR 20–26 milj. (atkarībā no iekārtu skaita, ko nosaka depozīta sistēmas dalībnieku lēmumi par depozīta punktu izveidi). Valsts budžeta finansējums šīs sistēmas ieviešanai nav paredzēts.

Plānotais finansējuma sadalījums ir šāds:

1) finansējums operatora infrastruktūras izveidei – līdz 4,2 milj. latu;

2) finansējums iekārtu iegādei un taras punktu aprīkošanai – 13,8 milj. latu.

VARAM uzskata, ka depozīta sistēmas izveidei un ieviešanai piesaistāms Eiropas Savienības fondu finansējums no 2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda līdzekļiem, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus. Tādējādi valsts var piedāvāt segt sākotnējās investīcijas iepakojuma savākšanas automātu un iepakojuma pieņemšanas punktu izveidei.

VARAM piedāvā obligāto depozīta sistēmu no 2015.gada 1.janvāra ieviest vienlaikus atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam, ievērojot saprātīgu pārejas periodu, kas atbilst V.Dombrovska valdības deklarācijas īstenošanas rīcības plānam.

VARAM ierosina noteikt koncepcijas 4.daļā minēto B variantu par pamatu normatīvo aktu izstrādei depozīta sistēmas ieviešanai.

Par atbildīgo ministriju tiesību aktu izstrādē nosakāma VARAM atbilstoši koncepcijas 5.1.apakšpunktam, kā arī ievērojot koncepcijā minētos depozīta sistēmas ieviešanas un darbības principus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Koncepciju par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 195Pieņemts: 17.05.2013.Stājas spēkā: 17.05.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 95, 20.05.2013. OP numurs: 2013/95.6
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
256826
{"selected":{"value":"31.10.2013","content":"<font class='s-1'>31.10.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"31.10.2013","iso_value":"2013\/10\/31","content":"<font class='s-1'>31.10.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"17.05.2013","iso_value":"2013\/05\/17","content":"<font class='s-1'>17.05.2013.-30.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
31.10.2013
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)