Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.881

Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 34.§)
Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus govīm
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 4.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka brucelozes ierosinātāja Brucella abortus (turpmāk – bruceloze) profilakses un apkarošanas kārtību govju sugas dzīvniekiem (turpmāk – dzīvnieks).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aizdomas par saslimšanu ar brucelozi – dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās izmaiņas, un, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju attiecīgajam dzīvniekam ņemtajā paraugā, laboratoriski ir iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts ar Roz-Bengala reakciju (turpmāk – RBR metode) un komplementa saistīšanas reakciju (turpmāk – KSR metode);

2.2. ar brucelozi slims dzīvnieks – dzīvnieks, kam apstiprināta brucelozes diagnoze;

2.3. pilnvarotais veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, kuru Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) pilnvarojis īstenot brucelozes apkarošanas pasākumus;

2.4. skartais punkts – vieta (teritorija), kurā turētajam dzīvniekam apstiprināta brucelozes diagnoze un kurā veic brucelozes apkarošanas pasākumus;

2.5. novietne – telpa, celtne, teritorija vai tās daļa, vai iežogota platība, kurā audzē vai tur dzīvniekus;

2.6. klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugs – audu paraugi, kas paņemti brucelozes apkarošanas pasākumu laikā no dzīvnieka vai tā līķa, – asins serums, abortētais auglis, augļūdeņi, placenta, nedzīvi dzimušā vai jaundzimušā dzīvnieka līķis, dzemdes izdalījumi, limfmezgli, sievišķie vai vīrišķie reproduktīvie orgāni;

2.7. kontroles paraugs – asins seruma paraugs, kas paņemts no dzīvnieka profilakses pasākumu laikā, lai laboratorijā to seroloģiski izmeklētu, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju;

2.8. nezināms brucelozes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja dzīvnieku veselības stāvoklis, laboratorisko izmeklējumu rezultāti vai vakcinācijas pasākumi pret brucelozi statusa noteikšanas dienā nav zināmi;

2.9. zināms brucelozes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja dzīvnieku veselības stāvoklis, laboratorisko izmeklējumu rezultāti un vakcinācijas pasākumi pret brucelozi ir zināmi, dzīvniekiem tiek veikta seroloģiskā izmeklēšana un novietne pretendē uz statusu "no brucelozes brīva vai oficiāli brīva novietne";

2.10. no brucelozes brīvas novietnes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja tā vienu gadu ir brīva no brucelozes un pretendē uz oficiāli brīvas novietnes statusu, un tajā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus;

2.11. no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja tai divus gadus ir saglabāts no brucelozes brīvas novietnes statuss un tajā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus;

2.12. no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss – statuss, ko Eiropas Komisija piešķir un saglabā valstij, ja tajā trīs gadus nav tikusi apstiprināta brucelozes diagnoze un piecus gadus pēc kārtas 99,8 procentiem dzīvnieku novietņu ir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, visi dzīvnieki ir identificēti un dienests sniedz ziņas par situāciju valstī attiecībā uz apstiprinātajiem brucelozes gadījumiem, kā arī tiek veikti brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumi;

2.13. transportlīdzeklis – automobiļa, dzelzceļa transporta un gaisa kuģa kravas nodalījums, kuģa tilpne un sauszemes, jūras un gaisa transporta konteiners.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 554)

3. Latvijas Republikā (turpmāk – Latvija) ir aizliegta:

3.1. dzīvnieku profilaktiskā vakcinācija un hiperimūno serumu lietošana pret brucelozi, izņemot šo noteikumu 31.3. un 38.1.apakšpunktā minēto gadījumu;

3.2. tādu dzīvnieku ievešana, kuri ir vakcinēti pret brucelozi, izņemot gadījumu, ja tiek izpildīti šo noteikumu 41.3.1. un 41.3.3.apakšpunktā minētie nosacījumi;

3.3. brucelozes terapeitiskā ārstēšana.

4. Dienests atbilstoši šo noteikumu 5.punktam veic nepieciešamās darbības, lai Latvija saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas valsts statusu.

5. Dienests:

5.1. izstrādā brucelozes uzraudzības un apkarošanas programmu;

5.2. līdz kārtējā gada 31.maijam sniedz Eiropas Komisijai ziņas par iepriekšējā gada situāciju attiecībā uz brucelozes ierosinātāju.

6. Dienests pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā:

6.1. novietnei piešķirt vai saglabāt no brucelozes brīvas novietnes statusu vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir izpildījis brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus;

6.2. novietnei apturēt vai atcelt no brucelozes brīvas novietnes statusu vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja tajā konstatē aizdomas par dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi.

7. Lai nākamajā gadā dzīvniekiem veiktu nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus, dienests līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk – datu centrs) informāciju par nepieciešamo kontroles paraugu skaitu un to atlases kritērijiem.

8. Datu centrs līdz kārtējā gada 31.oktobrim sagatavo un ievieto savā tīmekļa vietnē informāciju dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un dienestam par dzīvnieku reģistrā reģistrētajām novietnēm, kurās dzīvniekiem ir nepieciešams veikt kontroles paraugu izmeklējumus nākamajā gadā.

9. Kontroles paraugus ņem un laboratoriskai izmeklēšanai uz valsts zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) nosūta praktizējošais veterinārārsts.

10. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, to nosūtīšanu un laboratorisko izmeklēšanu.

11. Klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugus ņem un uz institūtu nosūta praktizējošs veterinārārsts, kas ar dienestu noslēdzis līgumu par klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu, vai dienesta inspektors, vai pilnvarots veterinārārsts.

12. Institūts veic:

12.1. seroloģiskos izmeklējumus, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju, izmantojot šādas metodes (1.pielikums):

12.1.1. RBR metodi – asins seruma paraugā;

12.1.2. KSR metodi – asins seruma paraugā;

12.1.3. aglutinācijas reakciju – asins seruma paraugā (turpmāk – AR metode);

12.1.4. imunofermentatīvo analīzi – asins seruma paraugā vai individuālā, apvienotā vai koppiena paraugā (turpmāk – ELISA metode);

12.2. bakterioloģiskos izmeklējumus, nosakot brucelozes ierosinātāju klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugā.

13. Ja institūts veic seroloģiskos izmeklējumus dzīvnieka asins seruma paraugā ar RBR metodi un konstatē specifisko antivielu klātbūtni pret brucelozes ierosinātāju, paraugu izmeklē ar KSR metodi un AR metodi.

14. Institūts, veicot seroloģiskos izmeklējumus dzīvnieka asins seruma paraugā, izmeklējumu rezultātu uzskata par pozitīvu, ja, izmantojot:

14.1. RBR metodi, dzīvnieka asins seruma paraugā konstatē specifisko antivielu klātbūtni pret brucelozes ierosinātāju;

14.2. KSR metodi, dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē vismaz 20 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju;

14.3. AR metodi, dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē vismaz 30 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju.

15. Ja Latvijai ir piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss, brucelozes diagnozi dzīvniekam var apstiprināt, ja laboratoriski ir iegūts:

15.1. pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju ar divām metodēm, no kurām viena ir KSR metode;

15.2. brucelozes ierosinātājs bakterioloģiskajos izmeklējumos.

16. Ja Latvijai ir apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss, brucelozes diagnozi dzīvniekam var apstiprināt, ja laboratoriski iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju:

16.1. saskaņā ar šo noteikumu 79., 80. un 82.punktu, ja novietnei ir no brucelozes brīvas novietnes statuss;

16.2. saskaņā ar šo noteikumu 79. un 80.punktu, ja novietnei ir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss.

17. Institūts pēc parauga laboratoriskās izmeklēšanas vienas darbdienas laikā nosūta izmeklējumu rezultātus:

17.1. datu centram – elektroniski;

17.2. personai, kas iesūtījusi paraugu, – elektroniski vai papīra formā;

17.3. dienestam un tā attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai saskaņā ar normatīvo aktu par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam, – elektroniski, ja iegūts pozitīvs rezultāts.

18. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs un institūts brucelozes laboratorisko izmeklējumu rezultātus glabā vismaz trīs gadus pēc to saņemšanas, bet izolēto brucelozes ierosinātāju institūts glabā vismaz sešus mēnešus pēc tā izolēšanas.

19. Lai dienests piešķirtu vai saglabātu novietnei attiecīgo statusu, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs veic šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilaktiskos pasākumus. Līdz to izpildei:

19.1. ir aizliegta dzīvnieku pārvietošana, kā arī dzīvnieku un to produkcijas tirdzniecība;

19.2. dienests nepiešķir vai aptur novietnei piešķirto statusu.

20. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kas nav veicis šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilakses pasākumus, sedz visus ar brucelozes apkarošanas pasākumiem saistītos izdevumus (pilnvarota veterinārārsta, dienesta, institūta un to personu izdevumi, kuras ir iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu savākšanā, pārstrādē un likvidēšanā, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk – blakusprodukti)), ja tiek konstatēts viens no šādiem gadījumiem:

20.1. ir apstiprināta brucelozes diagnoze saskaņā ar šo noteikumu 15. vai 16.punktu;

20.2. ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozi;

20.3. ir aizdomas par dzīvnieka inficēšanos ar brucelozes ierosinātāju (turpmāk – aizdomas par inficēšanos ar brucelozi), kas izpaužas vienā no šādiem veidiem:

20.3.1. dzīvnieks ir bijis kontaktā ar dzīvnieku, kas slims ar brucelozi, vai ar iespējamu brucelozes izcelsmes avotu (piemēram, ar abortētu augli, augļūdeņiem, placentu, nedzīvi dzimuša vai jaundzimuša dzīvnieka līķi, kontaminētu barību vai priekšmetu);

20.3.2. dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniskās pazīmes – kustību traucējumus, abscesus, bursītu, tendinītu, artrītu, ķermeņa pakaļdaļas paralīzi, vīriešu kārtas dzīvniekam – orhītu, epididimīta pazīmes, sieviešu kārtas dzīvniekam – abortu, dzimumorgānu iekaisumu, mastīta pazīmes, neauglību;

20.3.3. laboratoriski iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju ar RBR un KSR metodi.

21. Ja ir aizdomas par dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi vai apstiprināta brucelozes diagnoze un dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilakses pasākumus, Zemkopības ministrija no kārtējā gada budžetā piešķirtā finansējuma brucelozes profilakses un apkarošanas nodrošināšanai sedz šādas ar brucelozes apkarošanu saistītu pasākumu izmaksas:

21.1. pilnvarotajam veterinārārstam:

21.1.1. faktiskos transporta izdevumus;

21.1.2. darba samaksu (par veterinārārsta vizīti un dokumentu noformēšanu, par dzīvnieka līķa vai abortēta augļa daļēju sekciju, klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu un iesaiņošanu, dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu un dezinfekciju);

21.1.3. dezinfekcijas līdzekļu iegādes izdevumus;

21.2. institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskajiem izmeklējumiem (seroloģiskajiem (AR, KSR, RBR, ELISA metode) un bakterioloģiskajiem izmeklējumiem).

22. Ja dzīvniekam ir apstiprināta brucelozes diagnoze, zaudējumus, kas radušies brucelozes apkarošanas laikā, dzīvnieku īpašniekam sedz saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis profilakses pasākumus, lai novietnei piešķirtu vai saglabātu attiecīgu statusu.

23. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs savāc, izmanto, pārstrādā vai likvidē blakusproduktus saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot pārstrādes metodes un nosacījumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr. 142/2011).

24. Dienests ir atbildīgs par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar normatīvo aktu par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam.

25. Ja tiek apstiprināta brucelozes diagnoze, dienests Eiropas Komisijai papildus sniedz informāciju par:

25.1. apkarošanas pasākumiem pakļauto novietņu procentuālo un skaitlisko daudzumu un to novietņu skaitu, kurās apstiprināta brucelozes diagnoze;

25.2. dzīvnieku kopskaitu šādās kategorijās:

25.2.1. apkarošanas pasākumiem pakļautie dzīvnieki;

25.2.2. dzīvnieki, par kuriem ir aizdomas, ka tie inficējušies vai saslimuši ar brucelozi;

25.2.3. ar brucelozi slimie dzīvnieki;

25.2.4. nokautie dzīvnieki;

25.3. brucelozes apkarošanas pasākumu plānu un tā īstenošanas ilgumu;

25.4. brucelozes apkarošanas pasākumu plāna īstenošanas efektivitātes kontroles metodi;

25.5. piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem brucelozes apkarošanai un šo līdzekļu sadalījumu pa pozīcijām.

26. Dienests šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3.apakšpunktā minēto informāciju sniedz par iepriekšējiem trijiem gadiem pirms brucelozes apkarošanas pasākumu plāna piemērošanas un pēc tam – katru gadu līdz brucelozes apkarošanas pasākumu plāna īstenošanai.

2. Brucelozes profilakses pasākumi
2.1. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu un saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja Latvijai ir piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss

27. Novietnei saglabā no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

27.1. nodrošina šo noteikumu 28.punktā minēto kontroles paraugu izmeklējumus;

27.2. novietnē dzīvniekus ievieto saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu.

28. Pirmajos piecos gados, kopš iegūts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss, dienests nosaka nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus tā, lai katru gadu ar kādu no šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētajām metodēm seroloģiski izmeklētu 20 procentus novietņu, kurās dzīvnieki ir vecāki par 24 mēnešiem. Turpmākajos gados dzīvnieku īpašnieks vai turētājs izpilda un nodrošina tikai apkarošanas pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu.

29. Latvijai saglabā no brucelozes oficiāli brīvas valsts statusu, ja šo noteikumu 28.punktā minēto seroloģisko izmeklējumu rezultāts ir negatīvs (turpmāk – seroloģiski izmeklēts).

2.2. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu un saglabātu no brucelozes brīvas novietnes statusu, ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss
2.2.1. No brucelozes brīvas novietnes statusa piešķiršana

30. Ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss un:

30.1. novietnei apturēts no brucelozes brīvas novietnes statuss, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietni var pieteikt dienestā no brucelozes brīvas novietnes statusa piešķiršanai (2.pielikums), ja viņš izpildījis šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā minētos brucelozes apkarošanas pasākumus un 31.punktā minētās prasības;

30.2. novietnei iepriekš saglabāts no brucelozes brīvas novietnes statuss, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs īsteno un nodrošina šo noteikumu 2.2.2.apakšnodaļā minētos profilaktiskos pasākumus. Šādā gadījumā novietnei arī turpmāk tiek saglabāts no brucelozes brīvas novietnes statuss.

31. Dienests novietnei piešķir no brucelozes brīvas novietnes statusu mēneša laikā pēc iesnieguma (2.pielikums) saņemšanas, ja novietnē:

31.1. dzīvniekiem pēdējo sešu mēnešu laikā nav novērotas brucelozes klīniskās pazīmes;

31.2. dzīvnieki, kas vecāki par 12 mēnešiem, ir seroloģiski izmeklēti, izvēloties vienu no šādām izmeklēšanas shēmām:

31.2.1. dzīvnieku asins seruma paraugus seroloģiski izmeklē divas reizes ar intervālu, kas nav īsāks par trijiem mēnešiem un garāks par 12 mēnešiem;

31.2.2. dzīvnieku piena paraugus seroloģiski izmeklē gada laikā ar ELISA metodi trīs reizes vismaz ar triju mēnešu intervālu un dzīvnieku asins seruma paraugus seroloģiski izmeklē ne agrāk kā sešas nedēļas pēc trešā piena parauga izmeklēšanas;

31.3. sieviešu kārtas dzīvnieki līdz sešu mēnešu vecumam ir vakcinēti pret brucelozi ar 19.celma dzīvo vakcīnu vai līdz 15 mēnešu vecumam – ar nedzīvo 45/20 palīgvakcīnu;

31.4. dzīvnieki līdz 30 mēnešu vecumam, kuri pret brucelozi ir vakcinēti ar 19.celma dzīvo vakcīnu, ir izmeklēti seroloģiski, izmantojot vienu no šādām metodēm:

31.4.1. AR metodi, un tās rezultāts ir uzskatāms par negatīvu, ja izmeklējamā dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē 30 līdz 80 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju;

31.4.2. KSR metodi, un tās rezultāts ir uzskatāms par negatīvu, ja izmeklējamā sieviešu kārtas dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē mazāk par 30 starptautisko komplementa saistīšanas reakcijas (turpmāk – KSR) vienību mililitrā pret brucelozes ierosinātāju un ja šiem dzīvniekiem vakcinācija pret brucelozi veikta 12 mēnešu laikā pirms izmeklējumu veikšanas, vai mazāk par 20 starptautiskajām KSR vienībām mililitrā pret brucelozes ierosinātāju, ja dzīvniekiem vakcinācija pret brucelozi veikta vairāk nekā gadu pirms izmeklējumu veikšanas.

32. Dienestam ir tiesības noteikt šo noteikumu 31.3. vai 38.1.apakšpunktā minēto dzīvnieku vakcinācijas nepieciešamību valstī saskaņā ar normatīvo aktu par veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles prasībām.

2.2.2. No brucelozes brīvas novietnes statusa saglabāšana

33. Novietnei saglabā no brucelozes brīvas novietnes statusu, ja novietnē:

33.1. katru gadu dzīvniekiem ņem kontroles paraugus atbilstoši šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām un dzīvnieki ir seroloģiski izmeklēti;

33.2. dzīvniekus ievieto saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu.

34. Piešķirot novietnei no brucelozes brīvas novietnes statusu, dienests nosaka ik gadu veicamo kontroles paraugu izmeklējumus dzīvniekiem, izvēloties vienu no šādām izmeklēšanas shēmām:

34.1. dzīvnieku piena paraugus trīs reizes izmeklē ar ELISA metodi vismaz ar triju mēnešu intervālu;

34.2. dzīvnieku piena paraugus divas reizes seroloģiski izmeklē ar ELISA metodi vismaz ar triju mēnešu intervālu un dzīvnieku asins seruma paraugus seroloģiski izmeklē ne agrāk kā sešas nedēļas pēc otrā piena parauga izmeklēšanas;

34.3. dzīvnieku asins seruma paraugus divas reizes seroloģiski izmeklē ar intervālu, kas nav īsāks par trijiem mēnešiem un garāks par 12 mēnešiem.

35. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē, kurai piešķirts no brucelozes brīvas novietnes statuss, dzīvniekus drīkst ievietot vienā no šādiem gadījumiem:

35.1. ja dzīvnieki, kuru vecums pārsniedz 12 mēnešus un kuri ir no novietnes, kam piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, ir seroloģiski izmeklēti (asins seruma paraugi ar AR metodi) ne vēlāk kā 30 dienas pirms to ievietošanas novietnē un iegūti negatīvi rezultāti vai tie ir seroloģiski izmeklēti ar kādu citu šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minēto metodi. Ja pirms ievietošanas novietnē dzīvniekiem nav veikti seroloģiskie izmeklējumi, dzīvniekus izolē un novietnē pie pārējiem dzīvniekiem ievieto pēc tam, kad tie ir seroloģiski izmeklēti 30 dienu laikā pēc to ievietošanas novietnē;

35.2. šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minētos dzīvniekus var seroloģiski neizmeklēt, ja tos pārvieto no valsts vai tās administratīvās teritorijas, kurā pēdējo divu gadu laikā bruceloze konstatēta ne vairāk kā 0,2 procentos novietņu, un tos pārvieto no novietnes, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, un pārvietošanas laikā tie nenonāk saskarē ar dzīvniekiem, kam ir sliktāks veselības stāvoklis;

35.3. dzīvnieki ir no novietnes, kurai ir no brucelozes brīvas novietnes statuss atbilstoši šo noteikumu 36.punktā minētajām prasībām.

36. No novietnes, kurai ir no brucelozes brīvas novietnes statuss, drīkst pārvietot uz tāda paša statusa novietni:

36.1. dzīvniekus, kuru vecums pārsniedz 12 mēnešus un kuri 30 dienu laikā pirms vai pēc to ievietošanas novietnē ir seroloģiski izmeklēti ar AR un KSR metodi, un ir iegūti negatīvi rezultāti. Dzīvniekus, kas nav seroloģiski izmeklēti pirms to ievietošanas novietnē, izolē, seroloģiski izmeklē un novietnē pie pārējiem dzīvniekiem ievieto tikai pēc tam, kad tie ir seroloģiski izmeklēti;

36.2. dzīvniekus līdz 30 mēnešu vecumam, kuri pret brucelozi ir vakcinēti un kurus seroloģiski izmeklē saskaņā ar šo noteikumu 31.4.apakšpunktu.

2.3. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu un saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss
2.3.1. No brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršana

37. Ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss un:

37.1. novietnei apturēts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs dienestā var pieteikt novietni no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršanai (2.pielikums), ja tas izpildījis šo noteikumu 3.3.apakšnodaļā minētos brucelozes apkarošanas pasākumus un šo noteikumu 38.punktā minētās prasības;

37.2. novietnei iepriekš saglabāts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs īsteno un nodrošina šo noteikumu 2.3.2.apakšnodaļā minētos profilaktiskos pasākumus. Šādā gadījumā novietnei arī turpmāk tiek saglabāts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss.

38. Dienests novietnei piešķir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu mēneša laikā pēc iesnieguma (2.pielikums) saņemšanas, ja novietnē:

38.1. dzīvnieki nav vakcinēti pret brucelozi, izņemot sieviešu kārtas dzīvniekus, kam vakcinācija veikta trīs gadus iepriekš, pirms pieprasīts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss;

38.2. pēdējo sešu mēnešu laikā dzīvniekiem nav novērotas brucelozes klīniskās pazīmes;

38.3. dzīvnieki, kas vecāki par 12 mēnešiem, ir seroloģiski izmeklēti saskaņā ar vienu no šādām izmeklēšanas shēmām:

38.3.1. dzīvnieku asins seruma paraugus seroloģiski izmeklē divas reizes ar intervālu, kas nav īsāks par trijiem mēnešiem un garāks par 12 mēnešiem;

38.3.2. dzīvnieku piena paraugus trīs reizes gada laikā vismaz ar triju mēnešu intervālu seroloģiski izmeklē ar ELISA metodi un dzīvnieku asins seruma paraugus seroloģiski izmeklē ne agrāk kā sešas nedēļas pēc trešā piena parauga izmeklēšanas;

38.4. dzīvnieki no citas novietnes ievietoti saskaņā ar šo noteikumu 39.punktā minētajām prasībām.

39. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē drīkst ievietot dzīvniekus no novietnes, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, ja:

39.1. to vecums pārsniedz 12 mēnešus, tie ir seroloģiski izmeklēti ar AR metodi ne vēlāk kā 30 dienas pirms to ievietošanas novietnē un iegūti negatīvi rezultāti vai dzīvnieki ir seroloģiski izmeklēti ar kādu citu šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minēto metodi;

39.2. pirms ievietošanas novietnē dzīvniekus, kam nav veikti seroloģiskie izmeklējumi, izolē un seroloģiski izmeklē.

2.3.2. No brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa saglabāšana

40. Novietnei saglabā no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja:

40.1. novietnē katru gadu dzīvniekiem ņem kontroles paraugus atbilstoši šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām un dzīvnieki ir seroloģiski izmeklēti;

40.2. novietnē dzīvniekus ievieto saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu.

41. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs dzīvniekus novietnē, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, drīkst ievietot vienā no šādiem gadījumiem:

41.1. ja dzīvnieki ir no tāda paša statusa novietnes un ir seroloģiski izmeklēti saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu;

41.2. šo noteikumu 41.1.apakšpunktā minētos dzīvniekus var seroloģiski neizmeklēt, ja tos pārvieto no valsts vai tās administratīvās teritorijas, kurā pēdējo divu gadu laikā bruceloze konstatēta ne vairāk kā 0,2 procentos novietņu, un tos pārvieto no novietnes, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, un pārvietošanas laikā tie nenonāk saskarē ar dzīvniekiem, kam ir sliktāks veselības stāvoklis;

41.3. dzīvniekus no novietnes, kurai ir no brucelozes brīvas novietnes statuss, ja:

41.3.1. ievietotie dzīvnieki ir vecāki par 18 mēnešiem un vakcinācija pret brucelozi tiem veikta vairāk nekā gadu pirms pārvietošanas;

41.3.2. dzīvnieki ne vēlāk kā 30 dienas pirms pārvietošanas ir seroloģiski izmeklēti ar AR metodi un iegūti negatīvi rezultāti vai dzīvnieki ir seroloģiski izmeklēti ar kādu citu šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minēto metodi;

41.3.3. sieviešu kārtas dzīvnieki tiek pārvietoti no novietnes, kurai ir pagājuši divi gadi, kopš tai piešķirts no brucelozes brīvas novietnes statuss, un attiecīgajā novietnē divu gadu laikā nav ievietoti pret brucelozi vakcinēti dzīvnieki.

42. Ja Latvijai nav piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss, bet valstī:

42.1. bruceloze konstatēta ne vairāk kā vienā procentā govju novietņu, dienests nosaka, ka visās novietnēs divas reizes gadā vismaz ar triju mēnešu intervālu dzīvniekiem, kas vecāki par 12 mēnešiem, piena paraugus izmeklē ar ELISA metodi vai vienu reizi gadā dzīvnieka asins seruma paraugus seroloģiski izmeklē ar kādu citu šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minēto metodi;

42.2. ir vismaz 99,8 procenti govju novietņu ar oficiāli brīvas novietnes statusu vismaz četrus gadus, dienests izvēlas vienu no šādām izmeklēšanas shēmām novietnē:

42.2.1. reizi divos gados veicama asins seruma paraugu seroloģiskā izmeklēšana dzīvniekiem, kas vecāki par 12 mēnešiem;

42.2.2. reizi gadā veicama asins seruma paraugu seroloģiskā izmeklēšana dzīvniekiem, kas vecāki par 24 mēnešiem.

3. Brucelozes apkarošanas pasākumi

43. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs diennakts laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē praktizējošu veterinārārstu vai attiecīgo dienesta teritoriālo struktūrvienību par dzīvnieku, kuram noticis aborts, kā arī gadījumā, ja ir aizdomas par dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi.

44. Ja praktizējošs veterinārārsts nav pilnvarots veikt brucelozes apkarošanas pasākumus, tas pēc šo noteikumu 43.punktā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties ziņo attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

45. Dienesta teritoriālā struktūrvienība diennakts laikā pēc šo noteikumu 43. vai 44.punktā minētās informācijas saņemšanas, izmantojot jebkuru saziņas veidu (rakstiski, elektroniski vai mutiski), informē:

45.1. dzīvnieku īpašnieku vai turētāju par pilnvaroto veterinārārstu vai dienesta inspektoru, kas veiks brucelozes apkarošanas pasākumus;

45.2. pilnvaroto veterinārārstu vai dienesta inspektoru.

46. Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors, uzsākot brucelozes apkarošanas pasākumus, diennakts laikā dzīvnieka turēšanas vietā klīniski izmeklē dzīvnieku, novērtē epizootoloģisko situāciju un pārbauda, vai ir veikti nepieciešamie kontroles paraugu izmeklējumi.

47. Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors pēc šo noteikumu 46.punktā minētajām darbībām paņem klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugu un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu brucelozes diagnozes noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 15. vai 16.punktā minētajām prasībām, ņemot vērā, vai Latvijai ir saglabāts vai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss.

48. Dzīvnieku, par kuru ir aizdomas, ka tas inficējies vai saslimis ar brucelozi, apzīmē un novietnē tur izolēti no citiem dzīvniekiem, pasargājot tos no inficēšanās ar brucelozi.

49. Dienestam ir tiesības noteikt, ka novietnē, kurā tiek audzēti nobarojamie buļļi, pēc tā dzīvnieka izolēšanas, par kuru ir aizdomas, ka tas inficējies vai saslimis ar brucelozi, var ievest kastrētus dzīvniekus, kurus pēc nobarošanas nosūta uz kautuvi.

50. Dzīvniekus aizliegts pārvietot ārpus novietnes līdz diagnozes noteikšanai vai ārpus skartā punkta laikā, kad veic brucelozes apkarošanas pasākumus (turpmāk – ierobežojumu laiks), izņemot dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai vai šo noteikumu 49.punktā minēto gadījumu.

51. Dzīvnieku, par kuru ir aizdomas, ka tas inficējies ar brucelozi, pēc nokaušanas var izmantot dzīvnieku barības vai pārtikas ražošanai, kautproduktus termiski apstrādājot tā, lai iznīcinātu brucelozes ierosinātāju.

52. Pienu, kas iegūts no dzīvnieka, par kuru ir aizdomas, ka tas ir inficējies ar brucelozi, drīkst:

52.1. izbarot novietnē esošajiem dzīvniekiem, ja piens termiski apstrādāts tā, lai iznīcinātu brucelozes ierosinātāju;

52.2. izvest uz piena pārstrādes vai apstrādes uzņēmumu, lai tur veiktu piena termisko apstrādi tā, lai iznīcinātu brucelozes ierosinātāju. Pēc atbilstošas termiskas apstrādes pienu var izmantot pārtikas pārstrādē.

53. Lai paņemtu patoloģiskā materiāla paraugu bakterioloģiskai izmeklēšanai, pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors, ja nepieciešams, nogalina dzīvnieku, ja ir aizdomas par viņa saslimšanu. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nogalināto dzīvnieku izmanto, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot Regulā Nr. 1069/2009 un Regulā Nr. 142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus.

54. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība, saņemot informāciju par apstiprinātu brucelozes diagnozi, darbdienas laikā:

54.1. veic epizootoloģiskās situācijas izpēti;

54.2. nosaka un apstiprina brucelozes apkarošanas pasākumu plānu saskaņā ar šo noteikumu 56.punktu;

54.3. nosaka brucelozes skarto punktu saskaņā ar šo noteikumu 57.punktu.

55. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība divu darbdienu laikā par šo noteikumu 54.punktā minētajiem pasākumiem informē:

55.1. attiecīgo pašvaldību;

55.2. pilnvaroto veterinārārstu;

55.3. Slimību profilakses un kontroles centru.

56. Brucelozes apkarošanas pasākumu plānā nosaka brucelozes apkarošanas pasākumus skartajā punktā, norādot apkarošanas pasākumu secību (kurš nodrošinās brucelozes apkarošanas pasākuma kontroli, epidemioloģisko izmeklēšanu un cilvēku novērošanu, rīcību ar dzīvniekiem, svaigpienu, jaunpienu, svaigu gaļu, kautproduktiem un blakusproduktiem), kā arī ierobežojuma laiku un citus pasākumus.

57. Skarto punktu nosaka, ņemot vērā:

57.1. epizootoloģiskās situācijas izpētes rezultātus konkrētajā teritorijā, noskaidrojot brucelozes ierosinātāja izcelsmes vietu, izplatīšanās ceļus un iespējamos inficētos objektus;

57.2. ģeogrāfiskās un administratīvās robežas;

57.3. sociālos faktorus un dzīvnieku populācijas blīvumu.

58. Dienests pēc šo noteikumu 54.punktā minēto darbību izpildes:

58.1. vienas darbdienas laikā ievieto savā tīmekļa vietnē informāciju par apstiprināto brucelozes gadījumu, norādot:

58.1.1. datumu, kad apstiprināta brucelozes diagnoze;

58.1.2. dzīvnieku sugu;

58.1.3. dzīvnieku skaitu;

58.1.4. brucelozes skarto punktu;

58.1.5. minimālo ierobežojumu laiku;

58.2. vienas darbdienas laikā pārskata novietnes statusu un piešķir novietnei atbilstošo statusu saskaņā ar šo noteikumu 59.punktu;

58.3. ziņo Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par apstiprinātu brucelozes diagnozi saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu.

59. Dienests:

59.1. piešķir vai aptur brucelozes skartajai novietnei vienu no statusiem – nezināms brucelozes statuss, zināms brucelozes statuss, no brucelozes brīvas novietnes statuss vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss;

59.2. pieņem lēmumu par:

59.2.1. to dzīvnieku nogalināšanu skartajā punktā, kuri ir slimi vai ir aizdomas par viņu saslimšanu ar brucelozi, un šo dzīvnieku izmantošanu, pārstrādi vai likvidēšanu saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot Regulā Nr. 1069/2009 un Regulā Nr. 142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus;

59.2.2. visu skartajā punktā esošo dzīvnieku nosūtīšanu nokaušanai uz kautuvi vai laboratorisko izmeklēšanu, ja ir aizdomas par viņu inficēšanos ar brucelozi vai tie ir uzņēmīgi pret brucelozi;

59.2.3. visu skartajā punktā esošo pret brucelozi uzņēmīgo citu dzīvnieku sugu laboratorisko izmeklēšanu.

60. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs 30 dienu laikā izpilda šo noteikumu 59.2.1., 59.2.2. vai 59.2.3.apakšpunktā minēto prasību.

61. Dienestam ir tiesības noteikt, ka pēc šo noteikumu 59.2.1.apakšpunktā minēto dzīvnieku nogalināšanas dzīvnieku īpašnieks vai turētājs skartajā punktā:

61.1. drīkst izvest kastrētus nobarojamos buļļus uz tāda paša statusa novietni, no kuras tos pēc nobarošanas nosūta uz kautuvi;

61.2. drīkst audzēt vai ievest dzīvniekus, ja tie nav jaunāki par 12 mēnešiem un pirms audzēšanas vai ievešanas ir seroloģiski izmeklēti atbilstoši attiecīgajam novietnes statusam noteiktajai kārtībai. Ja ievedamie dzīvnieki ir vakcinēti, seroloģiskos izmeklējumus veic pēc 18 mēnešu vecuma sasniegšanas;

61.3. nodrošina dzīvniekiem seroloģiskos izmeklējumus, līdz novietne atbilst no brucelozes brīvas vai oficiāli brīvas novietnes statusa prasībām.

62. Dzīvnieku pārvietošana no vienas novietnes uz citu novietni notiek šādā kārtībā:

62.1. no novietnes ar nezināmu brucelozes statusu dzīvniekus var pārvietot uz tāda paša statusa novietni vai uz novietni ar zināmu brucelozes statusu, ja ir ievērotas šo noteikumu 63.punktā minētās prasības;

62.2. no novietnes ar zināmu brucelozes statusu dzīvniekus var pārvietot uz tāda paša statusa novietni vai uz novietni ar nezināmu brucelozes statusu, ja ir ievērotas šo noteikumu 64.punktā minētās prasības;

62.3. no novietnes, kurai ir no brucelozes brīvas novietnes statuss vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, dzīvniekus var pārvietot uz novietni ar nezināmu vai zināmu brucelozes statusu;

62.4. no novietnes, kurai ir no brucelozes brīvas novietnes statuss, dzīvniekus var pārvietot uz novietni, kurai ir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, un otrādi, ja ievērotas šo noteikumu 35., 39. vai 41.punktā minētās prasības.

63. Pārvietojot dzīvniekus no novietnes ar nezināmu brucelozes statusu uz novietni ar zināmu brucelozes statusu, ievēro šādu kārtību:

63.1. dzīvniekus, kuru vecums pārsniedz 12 mēnešus, ne vēlāk kā 30 dienas pirms pārvietošanas seroloģiski izmeklē;

63.2. pārvietotos dzīvniekus izolē vismaz uz 60 dienām. Dzīvniekus, kuru vecums pārsniedz 12 mēnešus, atkārtoti seroloģiski izmeklē un pievieno ganāmpulkam, ja izmeklējuma rezultāti ir negatīvi.

64. Pārvietojot dzīvniekus no novietnes ar zināmu brucelozes statusu uz tāda paša statusa novietni, ievēro šādu kārtību:

64.1. dzīvniekus, kuru vecums pārsniedz 12 mēnešus, ne vēlāk kā 30 dienas pirms pārvietošanas seroloģiski izmeklē;

64.2. pirms pārvietošanas un pārvietošanas laikā dzīvnieki nedrīkst nonākt saskarē ar citiem dzīvniekiem, kam ir sliktāks veselības stāvoklis.

65. Pēc šo noteikumu 59.punktā minēto darbību izpildes dzīvnieku īpašnieks vai turētājs dienesta inspektora vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā nodrošina brucelozes ierosinātāju iznīcināšanu:

65.1. apstrādājot vai pārstrādājot kūtsmēslus, kas bijuši saskarē ar seroloģiski pozitīvajiem dzīvniekiem vai brucelozes ierosinātāju izcelsmes avotiem (placentu, abortēto augli, embriju, nedzīvi dzimušo vai nobeigušos teļu), izmantojot pārstrādes metodes un ievērojot nosacījumus, kas noteikti Regulā Nr. 1069/2009 un Regulā Nr. 142/2011;

65.2. tīrot, mazgājot un ar līdzekli, kas iznīcina brucelozes ierosinātāju, dezinficējot novietni, tās aprīkojumu, inventāru, transportlīdzekļus, ar kuriem pārvadāja attiecīgos dzīvniekus.

66. Dienesta inspektors pēc dezinfekcijas paņem dezinfekcijas kvalitātes kontroles paraugus un nosūta institūtam.

67. Kūtsmēslus un vircu, kas savākta no seroloģiski negatīviem dzīvniekiem, pēc piesūcināšanas ar dezinfekcijas šķīdumu novieto biotermiskai apstrādei vietās, kur tā nerada inficēšanās draudus, un uzglabā ne mazāk kā trīs nedēļas tā, lai sasniegtu atbilstošu temperatūru un iznīcinātu brucelozes ierosinātāju.

68. Ganības brucelozes skartās novietnes teritorijā atsāk izmantot ne agrāk kā 60 dienas pēc seroloģiski pozitīvo dzīvnieku nokaušanas. Šo nosacījumu var neievērot, ja ganības paredzētas kastrētiem nobarojamiem buļļiem un šie dzīvnieki tiek nosūtīti uz kautuvi vai citu ganāmpulka novietni, no kurienes pēc nobarošanas tos nosūta uz kautuvi.

69. Dienesta teritoriālā struktūrvienība skartajā punktā aizliedz rīkot dzīvnieku izstādes, sacensības un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos.

70. Attiecīgā pašvaldība informē savas administratīvās teritorijas iedzīvotājus par brucelozes ierobežošanas pasākumiem.

71. Slimību profilakses un kontroles centrs skartajā punktā nodrošina to personu epidemioloģisko izmeklēšanu, kuras bijušas saskarē ar slimo dzīvnieku vai tā līķi, kā arī organizē šo personu laboratorisko izmeklēšanu un medicīnisko novērošanu saskaņā ar normatīvo aktu par kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtību.

72. Divu darbdienu laikā pēc brucelozes apkarošanas pasākumu plāna izpildes pilnvarotais veterinārārsts par to rakstiski informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību, bet Slimību profilakses un kontroles centrs informē dienestu par epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumu rezultātiem.

73. Dienesta teritoriālā struktūrvienība pēc šo noteikumu 72.punktā minētās informācijas izvērtēšanas lemj par skartā punkta statusa saglabāšanu vai atcelšanu.

3.1. Pasākumi, kas veicami, ja Latvijai saglabājas no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss

74. Dienests, saņemot pozitīvu analīzes rezultātu, kura veikta ar ELISA, AR vai RBR un KSR metodi, līdz diagnozes noteikšanai aptur no brucelozes brīvas vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu un pēc diagnozes noteikšanas atjauno vai pilnībā atceļ atbilstošo novietnes statusu.

75. Ja ir aizdomas par dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi vai tiek apstiprināta brucelozes diagnoze, dienests pieņem lēmumu par rīcību ar dzīvnieku saskaņā ar šo noteikumu 59.2.apakšpunktā minētajām prasībām.

76. Dienests organizē, lai novietnēs, kas ir epizootoloģiski saistītas ar skarto punktu, visiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem tiktu paņemti asins paraugi un seroloģiski izmeklēti ar RBR un KSR metodi, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju.

77. Dienests ziņo Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par veiktajiem pasākumiem skartajā punktā.

3.2. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei apturētu vai atjaunotu no brucelozes brīvas novietnes statusu, ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss

78. Dienests, saņemot pozitīvu analīzes rezultātu, kura veikta ar ELISA, AR vai RBR un KSR metodi, vai šo noteikumu 43.punktā minēto informāciju, kas apliecina, ka dzīvniekam, kura vecums pārsniedz 30 mēnešu, novēro brucelozei raksturīgās klīniskās pazīmes un tas izolēts vai nokauts, līdz diagnozes noteikšanai aptur no brucelozes brīvas novietnes statusu un pēc diagnozes noteikšanas atjauno vai pilnībā atceļ novietnes statusu.

79. Dzīvnieku, no kura iegūti seroloģiski pozitīvi rezultāti (turpmāk – seroloģiski pozitīvais dzīvnieks) un kurš nav vakcinēts, un ir izolēts, var ievietot novietnē pie pārējiem dzīvniekiem un novietnei atjaunot no brucelozes brīvas novietnes statusu, ja dzīvnieks atkārtoti, izvēloties vienu no šādām izmeklēšanas shēmām, ir seroloģiski izmeklēts ar:

79.1. AR un KSR metodi, iegūstot negatīvu rezultātu;

79.2. kādu citu šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minēto metodi, kas nav minēta šo noteikumu 79.1.apakšpunktā.

80. Ja seroloģiski pozitīvais dzīvnieks brucelozes apkarošanas laikā ir nokauts un nav iespējams atkārtoti paņemt paraugus, novietnei atjauno no brucelozes brīvas novietnes statusu, ja visi dzīvnieki, kuru vecums pārsniedz 12 mēnešus, ir divas reizes seroloģiski izmeklēti, izmantojot AR metodi, un iegūti negatīvi rezultāti. Seroloģisko izmeklēšanu pirmo reizi veic 30 dienas pēc seroloģiski pozitīvo dzīvnieku izolēšanas un otro reizi – 60 dienas pēc pirmās izmeklēšanas ar AR metodi.

81. Ja apstiprinās brucelozes diagnoze, dienests pilnībā atceļ no brucelozes brīvas novietnes statusu, un to var atjaunot pēc brucelozes apkarošanas pasākumu beigām, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

81.1. visi novietnes dzīvnieki ir nokauti;

81.2. visi novietnē esošie nevakcinētie dzīvnieki, kuru vecums pārsniedz 12 mēnešus, ir divas reizes seroloģiski izmeklēti. Seroloģisko izmeklēšanu pirmo reizi veic 30 dienas pēc seroloģiski pozitīvo dzīvnieku izolēšanas un otro reizi – 60 dienas pēc pirmā seroloģiskā izmeklējuma veikšanas, turklāt grūsnos dzīvniekus otro reizi seroloģiski izmeklē ne agrāk kā 21 dienu pēc pēdējā dzīvnieka atnešanās.

82. Dzīvniekus, kas ir jaunāki pa 30 mēnešiem un pret brucelozi ir vakcinēti ar 19.celma dzīvo vakcīnu, seroloģiski izmeklē ar:

82.1. AR metodi, un tās rezultāts ir uzskatāms par negatīvu, ja izmeklējamā dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē 30 līdz 80 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju;

82.2. KSR metodi, un tās rezultāts ir uzskatāms par negatīvu, ja izmeklējamā sieviešu kārtas dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē mazāk par 30 starptautiskajām KSR vienībām mililitrā pret brucelozes ierosinātāju un ja dzīvniekiem pret brucelozi vakcinācija veikta 12 mēnešu laikā pirms izmeklējumu veikšanas, vai mazāk nekā 20 starptautisko KSR vienību mililitrā pret brucelozes ierosinātāju, ja dzīvniekiem pret brucelozi vakcinācija veikta vairāk nekā gadu pirms izmeklējumu veikšanas.

3.3. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei apturētu vai atjaunotu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss

83. Dienests, saņemot pozitīvu analīzes rezultātu, kura veikta ar ELISA, AR vai RBR un KSR metodi, vai šo noteikumu 43.punktā minēto informāciju par dzīvnieku, kam novēro brucelozei raksturīgās klīniskās pazīmes, līdz diagnozes noteikšanai aptur no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu un pēc diagnozes noteikšanas atjauno vai pilnībā atceļ novietnes statusu.

84. Seroloģiski pozitīvo dzīvnieku, kas nav vakcinēts, izolē un var ievietot novietnē pie pārējiem dzīvniekiem un novietnei atjaunot no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja tas atkārtoti seroloģiski izmeklēts saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu.

85. Ja seroloģiski pozitīvais dzīvnieks brucelozes apkarošanas laikā ir nokauts un nav iespējams atkārtoti paņemt paraugus, novietnei atjauno no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja visi dzīvnieki ir izmeklēti saskaņā ar šo noteikumu 80.punktu.

86. Ja apstiprinās brucelozes diagnoze, dienests pilnībā atceļ no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, un to var atjaunot pēc brucelozes apkarošanas pasākumu beigām, ja ir ievēroti šo noteikumu 81.punktā minētie nosacījumi.

4. Noslēguma jautājumi

87. Lai 2013.gadā veiktu nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus, dienests līdz 2013.gada 1.februārim iesniedz datu centrā informāciju par nepieciešamo kontroles paraugu skaitu un to atlases kritērijiem.

88. Datu centrs līdz 2013.gada 31.martam sagatavo un publicē savā tīmekļa vietnē informāciju dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un dienestam par dzīvnieku reģistrā reģistrētajām novietnēm, kurās dzīvniekiem ir nepieciešami kontroles paraugu izmeklējumi 2013.gadā.

89. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;

2) Padomes 1977.gada 17.maija Direktīvas 77/391/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus liellopu brucelozes, tuberkulozes un leikozes izskaušanai;

3) Padomes 1977.gada 13.decembra Direktīvas 78/52/EEK, kas ievieš Kopienas kritērijus valstu plāniem liellopu brucelozes, tuberkulozes un enzootiskās leikozes paātrinātai izskaušanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.881
Govju brucelozes laboratoriskās diagnostikas metožu apraksts

1. Slimības ierosinātāja identificēšana

1. Ja aborta materiālā, vaginālajos izdalījumos vai pienā, izmantojot modificētu ātrdarbīgu skābi vai imūnspecifisku organismu iekrāsošanos, konstatē Brucella spp. morfoloģiju, tas rada aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar brucelozi, īpaši, ja to apstiprina ar seroloģiskajām izmeklēšanas metodēm. Par papildu metodi govju brucelozes ierosinātāju noteikšanai var izmantot polimerāzes ķēdes reakciju (turpmāk – PCR).

2. Ja iespējams, Brucella spp. izdala, izmantojot vienkāršu vai selektīvu barotni ar kultivēšanu no dzemdes izdalījumiem, abortētiem augļiem, tesmeņa sekrētiem vai citiem atlasītiem audiem, piemēram, limfmezgliem, sievišķiem un vīrišķiem reproduktīviem orgāniem.

3. Pēc izdalīšanas Brucella spp. sugas un bioloģisko variantu nosaka ar fāgu līzi vai oksidatīvā metabolisma pārbaudi pēc kultivēšanas, bioķīmiskajiem un seroloģiskajiem kritērijiem. PCR ir metode, kas dod iespēju noteikt biotipu, pamatojoties uz īpašām ģenētiskām kombinācijām.

4. Izmantoto laboratorisko metožu un barotņu standartizēšanu un rezultātu interpretāciju veic saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk – OIE) Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatu, kuras aktuālā versija ir pieejama tīmekļa vietnē http://www.oie.int/en/international-standard-setting/terrestrial-manual/access-online/.

2. Imunoloģiskās metodes

2.1. Standarti

5. Visu to antigēnu sagatavošanai, ko izmanto asins seruma parauga izmeklēšanā ar Roz-Bengala reakciju (turpmāk – RBR), aglutinācijas reakciju (turpmāk – AR) un komplementa saistīšanas reakciju (turpmāk – KSR), lieto Brucella abortus biovars 1, Veibridžas celmu 99 vai USDA celmu 1119-3.

6. References standartserums RBR, AR un KSR ir OIE starptautiskais references standartserums (turpmāk – OIEISS), iepriekš saukts par PVO otro starptautisko Brucella abortus antiserumu (turpmāk – ISAbS).

7. Atsauces standartserumi imunofermentatīvai analīzei (turpmāk – ELISA) ir:

7.1. OIEISS;

7.2. vāji pozitīvs OIE ELISA standartserums (turpmāk – OIEELISAWPSS);

7.3. izteikti pozitīvs OIE ELISA standartserums (turpmāk – OIEELISASPSS);

7.4. negatīvs OIE ELISA standartserums (turpmāk – OIEELISANSS).

8. Šā pielikuma 7.punktā minētie standarti ir pieejami Kopienas references laboratorijā brucelozes noteikšanai vai Veibridžas Veterinārajā laboratorijas aģentūrā (Veterinary Laboratory Agency (VLA)) Apvienotajā Karalistē.

9. OIEISS, OIEELISAWPSS, OIEELISASPSS un OIEELISANSS ir starptautiskais primārais standarts, no kura katrai dalībvalstij visām šā pielikuma 5.punktā minētajām metodēm nosaka valsts sekundāro references standartu (turpmāk – darba standarti).

2.2. Imunofermentatīvā analīze vai citas laboratoriskās metodes, lai noteiktu govju brucelozi asins serumā vai pienā

2.2.1. Materiāli un reaģenti

10. Izmeklēšanu veic akreditēta laboratorija ar metodēm, kuras par govju brucelozi apstiprinošām atzinusi OIE un kuras apstiprinājusi akreditēta laboratorija.

2.2.2. Laboratoriskās metodes standartizācija

11. Dažu asins seruma paraugu laboratoriskās metodes standartizācija:

11.1.  1/150 OIEISS sākotnējam atšķaidījumam (šajā pielikumā minētie atšķaidījumi, lai pagatavotu reaģentus, ir izteikti kā, piemēram, 1/150 (nozīmē 1 vienību 150-kārtīgā atšķaidījumā)) vai 1/2 OIEELISAWPSS sākotnējam atšķaidījumam, vai 1/16 OIEELISASPSS sākotnējam atšķaidījumam, kas pagatavots negatīvā serumā (vai negatīvo serumu kopparaugs), kurš dod pozitīvu reakciju;

11.2.  1/600 OIEISS sākotnējam atšķaidījumam vai 1/8 OIEELISAWPSS sākotnējam atšķaidījumam, vai 1/64 OIEELISASPSS sākotnējam atšķaidījumam, kas pagatavots negatīvā serumā (vai negatīvo serumu kopparaugs), kurš dod negatīvu reakciju;

11.3. OIEELISANSS vienmēr ir negatīva reakcija.

12. Asins seruma kopparaugu laboratoriskās metodes standartizācija:

12.1.  1/150 OIEISS sākotnējam atšķaidījumam vai 1/2 OIEELISAWPSS sākotnējam atšķaidījumam, vai 1/16 OIEELISASPSS sākotnējam atšķaidījumam, kas pagatavots negatīvā serumā (vai negatīvo serumu kopparaugs) un atkal atšķaidīts negatīvā serumā ar vairākiem paraugiem, kuri kopā veido kopparaugu un dod pozitīvu reakciju;

12.2. OIEELISANSS vienmēr ir negatīva reakcija;

12.3. laboratoriskā metode ir piemērota, lai noteiktu specifiskās antivielas pret govju brucelozes ierosinātāju vienam dzīvniekam asins serumā, kas paņemts un apvienots vairāku dzīvnieku asins serumu kopparaugā.

13. Koppiena vai sūkalu paraugu laboratoriskās metodes standartizācija:

13.1.  1/1000 OIEISS sākotnējam atšķaidījumam vai 1/16 OIEELISAWPSS sākotnējam atšķaidījumam, vai 1/125 OIEELISASPSS sākotnējam atšķaidījumam, kas pagatavots negatīvā serumā (vai negatīvo serumu kopparaugs) un atkal atšķaidīts 1/10 negatīvā pienā, un dod negatīvu reakciju;

13.2. OIEELISANSS, kas atšķaidīts 1/10 negatīvā pienā, vienmēr ir negatīva reakcija;

13.3. laboratoriskā metode ir piemērota, lai noteiktu specifiskās antivielas pret govju brucelozes ierosinātāju vienam dzīvniekam piena vai sūkalu paraugā, kas paņemts un apvienots vairāku dzīvnieku piena vai sūkalu kopparaugā.

2.2.3. Nosacījumi imunofermentatīvās analīzes izmantošanai, lai noteiktu govju brucelozi

14. Izmantojot šā pielikuma 11. un 12.punktā minētos kalibrēšanas nosacījumus ELISA asins serumu paraugiem, ELISA diagnostiskā jutība ir tikpat liela vai lielāka nekā RBR vai KSR diagnostiskā jutība, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, kurā tas ir veikts.

15. Izmantojot šā pielikuma 13.punktā minētos ELISA koppiena paraugu kalibrēšanas nosacījumus, ELISA diagnostiskā jutība ir tikpat liela vai lielāka nekā piena gredzena raudzei, ņemot vērā ne tikai epidemioloģisko situāciju, bet arī vidējo un paredzamo ārkārtējo zootehnikas sistēmu.

16. Ja ELISA izmanto sertificēšanai vai lai piešķirtu un saglabātu novietnes statusu, paraugu apvienošanu kopparaugā veic tā, lai ELISA rezultātus varētu neapšaubāmi attiecināt uz atsevišķiem dzīvniekiem, uz kuriem attiecas kopparaugs. Govju brucelozes diagnozi apstiprina katram dzīvniekam individuāli ar seroloģiskajiem izmeklējumiem, nosakot specifiskās antivielas pret govju brucelozes ierosinātāju asins seruma paraugā.

17. ELISA var izmantot piena paraugam, kas ir savākts novietnē, kurā ir vismaz 30 % slaucamu piena govju. Ja izmanto šo metodi, veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka paraugus, kas ņemti pārbaudei, var neapšaubāmi attiecināt uz atsevišķiem dzīvniekiem, no kuriem piens ņemts. Govju brucelozes diagnozi apstiprina katram dzīvniekam individuāli ar seroloģiskiem izmeklējumiem, nosakot specifiskās antivielas pret govju brucelozes ierosinātāju asins seruma paraugā.

2.3. Komplementa saistīšanas reakcija

18. Antigēns ir baktēriju suspensija fenola sāls šķīdumā (0,85 % NaCl (m/v) un 0,5 % fenola (v/v)) vai veronāla buferšķīdumā. Antigēnus var piegādāt koncentrētā formā, ja uz iepakojuma etiķetes norāda lietojamo atšķaidījuma koeficientu. Antigēnu uzglabā 4 °C temperatūrā nesasaldētu.

19. Liellopu asins serumu inaktivē 30 līdz 50 minūtes 56–60 °C temperatūrā.

20. Lai veiktu reakciju saskaņā ar KSR, izmanto komplementa devu, kas pārsniedz pilnīgai hemolīzei nepieciešamo devu.

21. Izmantojot KSR, katru reizi veic šādas kontroles:

21.1. asins seruma antikomplementārās iedarbības kontroli;

21.2. antigēna kontroli;

21.3. sensitivizēto sarkano asinsķermenīšu kontroli;

21.4. komplementa kontroli;

21.5. jutības kontroli, reakcijas sākumā izmantojot pozitīvu serumu;

21.6. reakcijas specifiskuma kontroli, izmantojot negatīvu serumu.

2.3.1. Rezultātu aprēķināšana

22. OIEISS satur 1000 starptautisko specifisko antivielu vienību (turpmāk – ICFTU) mililitrā.

23. Ja OIEISS pārbauda ar minēto metodi, rezultātu izsaka kā titru (t.i., lielākais tiešais OIEISS atšķaidījums, kas dod 50 % hemolīzi, TOIEISS). KSR rezultāts asins seruma paraugā, kas izteikts kā titrs (TTESTSERUM), izsaka ICFTU mililitrā. Lai pārveidotu titra izteiksmi ICFTU, koeficientu (F), kas nepieciešams, lai pārvērstu ICFTU izteiksmē nezināma KSR asins seruma titru (TTESTSERUM), kas pārbaudīts ar šo metodi, var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

F = 1000 × 1/TOIEISS

Starptautisko specifisko antivielu vienību saturu asins seruma paraugā mililitrā (ICFTUTESTSERUM) var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

ICFTUTESTSERUM = F × TTESTSERUM

24. KSR rezultātu interpretēšana – izmeklējumu rezultātu uzskata par pozitīvu, ja asins seruma paraugā vienā mililitrā konstatē 20 vai vairāk ICFTU pret govju brucelozes ierosinātāju.

2.4. Roz-Bengala reakcija

25. Antigēns ir baktēriju suspensija buferšķīdumā ar pH 3,65 ± 0,05, kas iekrāsota, izmantojot Roz-Bengala krāsvielu. Antigēnu piegādā gatavu lietošanai un uzglabā 4 °C temperatūrā nesasaldētu.

26. Antigēnu sagatavo, neņemot vērā šūnu koncentrāciju, bet tā jutību standartizē attiecībā pret OIEISS tā, lai antigēns dotu pozitīvu reakciju asins seruma atšķaidījumā 1 : 45 un negatīvu reakciju atšķaidījumā 1 : 55.

27. RBR izmantošanas nosacījumi:

27.1. asins serumu (20–30 μl) sajauc ar tādu pašu daudzumu antigēna uz baltas plāksnītes vai emaljas plātnes, lai rastos zona aptuveni 2 cm diametrā. Maisījumu 4 minūtes viegli krata apkārtējās vides temperatūrā un tad apskata labā apgaismojumā, lai noteiktu aglutināciju;

27.2. automātisko metodi var izmantot, bet tai jābūt vismaz tikpat jutīgai un precīzai kā manuālajai metodei.

28. RBR rezultātu interpretēšana – jebkādu redzamu reakciju atzīst par pozitīvu, ja vien malās nav vērojama pārmērīga izžūšana. Pozitīvus un negatīvus darba standartus izmanto katrā RBR izmeklēšanas reizē.

2.5. Aglutinācijas reakcija

29. Antigēns ir baktēriju suspensija fenola sāls šķīdumā (0,85 % NaCl (m/v) un 0,5 % fenola (v/v)). Nedrīkst izmantot formaldehīdu. Antigēnus var piegādāt koncentrētā formā, ja uz pudeles etiķetes norāda lietojamo atšķaidījuma koeficientu. Asins seruma paraugu izmeklējot ar AR, antigēna suspensijai var pievienot EDTA līdz 5 mM beigu atšķaidījumam, lai samazinātu kļūdainu pozitīvo rezultātu risku. Antigēna suspensijai pielāgo pH 7,2.

30. OIEISS satur 1000 starptautisko aglutinācijas vienību.

31. Antigēnu sagatavo, neņemot vērā baktēriju šūnu koncentrāciju, bet tā jutību standartizē attiecībā pret OIEISS tā, lai antigēns dotu vai nu 50 % aglutināciju ar gala asins seruma atšķaidījumu 1 : 600 līdz 1 :1000, vai 75 % aglutināciju ar gala asins seruma atšķaidījumu 1 : 500 līdz 1 : 750. Iesaka salīdzināt jaunu un iepriekš standartizētu antigēnu reaģētspēju, izmantojot noteiktu serumu grupu.

32. AR veic mēģenēs vai mikroplatēs. Antigēna un asins seruma atšķaidījuma maisījumu inkubē 16 līdz 24 stundas 37 °C temperatūrā. Katram asins serumam sagatavo vismaz trīs atšķaidījumus. Aizdomīgā asins seruma atšķaidījumus sagatavo tā, lai reakciju pozitivitātes robežās varētu nolasīt vidējā mēģenē (vai vidējā padziļinājumā mikroplates metodes gadījumā).

33. AR rezultātu interpretācija – aglutinācijas līmeni asins serumā izsaka starptautiskajās vienībās mililitrā (turpmāk – IU/ml). Izmeklējumu rezultātu uzskata par pozitīvu, ja asins seruma paraugā konstatē 30 vai vairāk IU/ml pret govju brucelozes ierosinātāju.

3. Valsts references laboratorijas uzdevumi un pienākumi

34. Valsts references laboratorijas ir atbildīgas par:

34.1. to pētījumu rezultātu apstiprināšanu, kas apliecina dalībvalstī izmantotās laboratoriskās metodes ticamību;

34.2. maksimālo paraugu skaita noteikšanu, ko apvieno, lietojot ELISA reaģenta komplektus;

34.3. standarta sekundāro etalonu kalibrēšanu valstu standartserumam ("darba standarti") attiecībā pret primāro starptautisko standartserumu, kas minēts šā pielikuma 2.1.apakšnodaļā;

34.4. visu antigēnu un dalībvalstī izmantoto ELISA reaģentu komplektu partiju kvalitātes pārbaudēm;

34.5. sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratorijām saistībā ar brucelozes diagnostiku.

Zemkopības ministre L.Straujuma
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.881
Iesniegums no brucelozes brīvas novietnes vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršanai
Zemkopības ministre L.Straujuma
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 881Pieņemts: 18.12.2012.Stājas spēkā: 01.01.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 201, 21.12.2012. OP numurs: 2012/201.16
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
253584
{"selected":{"value":"19.08.2016","content":"<font class='s-1'>19.08.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"19.08.2016","iso_value":"2016\/08\/19","content":"<font class='s-1'>19.08.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-18.08.2016.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.08.2016
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva