Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.735

Rīgā 2011.gada 27.septembrī (prot. Nr.55 14.§)
Dabas parka "Doles sala" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Doles sala" (turpmāk – dabas parks) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā izveidojama un lietojama speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai dabā, kā arī minētās zīmes paraugu.

2. Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu Doles salas ainavu savdabību, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidības aizsardzību.

3. Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. dabas lieguma zona;

3.2. dabas parka zona;

3.3. ainavu aizsardzības zona;

3.4. neitrālā zona.

4. Dabas parka platība ir 1044 hektāri. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, kā arī kārtība, kādā izveidojama un lietojama minētā zīme, noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto informāciju no dabas aizsardzības plāna un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 9., 20. un 23.punktā un 30.3.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas parka teritorijā

8. Visā dabas parka teritorijā aizliegts:

8.1. ierīkot atkritumu poligonus;

8.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

8.3. veikt meža atjaunošanu un ieaudzēšanu ar citzemju sugām;

8.4. lietot mežaudzēs minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

8.5. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, izņemot gadījumu, ja pārvietošanās notiek pa maršrutiem, kuru izveidošanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, vai pārvietošanās ir saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

8.6. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

8.7. cirst ozolus, ošus, vītolus, liepas, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus un bērzus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un kokus, kuri traucē būvju un infrastruktūras objektu ierīkošanu un ekspluatāciju;

8.8. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, lai samazinātu dzīvnieku bojāeju. Nelīdzena reljefa apstākļos pļaušanu veic slejās, virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu;

8.9. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi;

8.10. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu un terašu pļavas;

8.11. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

8.12. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

8.13. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku vai ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē.

9. Visā dabas parkā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

9.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 60 cilvēkiem. Ierobežojums neattiecas uz neitrālo zonu un pasākumiem, kas tiek organizēti šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

9.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, informācijas centrus);

9.3. rīkot auto, moto un velo sacensības, rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus ārpus valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības;

9.4. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot bebru aizsprostu nojaukšanu;

9.5. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to rekonstrukciju un renovāciju.

10. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa šo noteikumu 1.pielikumā norādīto gājēju taku un velomaršrutu, kas paredzēts dabas parka apskatei.

III. Dabas lieguma zona

11. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu bioloģiski vērtīgāko meža biotopu – boreālo mežu – aizsardzību un apsaimniekošanu.

12. Dabas lieguma zonā aizliegts:

12.1. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot tās maiņu:

12.1.1. šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minēto darbību veikšanai;

12.1.2. šo noteikumu 1.pielikumā norādīto publiski pieejamo dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai;

12.2. celt teltis, novietot speciālās dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās ēkas;

12.3. veikt mežsaimniecisko darbību šo noteikumu 1.pielikumā norādītā mikrolieguma teritorijā, izņemot biotopu apsaimniekošanas pasākumus, par kuru veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Pārējā dabas lieguma zonā aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:

12.3.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

12.3.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

12.3.3. šo noteikumu 14.punktā minētos gadījumus;

12.4. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

12.5. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

12.5.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

12.5.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

12.6. mežaudzēs atzarot augošus kokus, izņemot koku atzarošanu elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

12.7. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

13. Dabas lieguma zonā ir atļauta koku ciršana publiski pieejamas dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras izveidošanai pēc rakstiskas atļaujas saņemšanas no Dabas aizsardzības pārvaldes.

14. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts šo bojāto koku izvākšanas apjoms.

15. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.

16. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 15.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

17. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

18. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

19. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, restaurācijai, renovācijai un rekonstrukcijai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

20. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

20.1. veikt jaunu ceļu būvniecību un esošo ceļu rekonstrukciju, kā arī veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

20.2. veikt jaunu tūrisma infrastruktūras objektu būvniecību un esošo tūrisma infrastruktūras objektu rekonstrukciju un renovāciju;

20.3. veikt īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumus.

IV. Dabas parka zona

21. Dabas parka zona ir izveidota, lai aizsargātu dabas parka ainavu struktūru un ainavas elementu dabiskās un estētiskās vērtības, bioloģiski vērtīgās teritorijas un īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī Doles salas kultūrvēsturiski nozīmīgās ainavas un objektus.

22. Dabas parka zonā aizliegts:

22.1. veikt darbības, kas būtiski vai neatgriezeniski (tādā mērā, ka dabiskā ainava nespēj atjaunoties dabiskā ceļā) pārveido dabas parkam raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti;

22.2. sadalīt zemes gabalus zemes vienībās, kas mazākas par diviem hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par diviem hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, restaurācijai, renovācijai un rekonstrukcijai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

23. Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

23.1. ieaudzēt mežu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

23.2. ierīkot dīķus, kas lielāki par 0,1 hektāru;

23.3. apzāģēt un cirst kokus, kā arī izvākt kritušos kokus Doles muižas parka teritorijā;

23.4. veikt jaunu ceļu būvniecību un esošo ceļu rekonstrukciju, kā arī restaurēt, renovēt vai rekonstruēt inženierkomunikācijas un citas inženierbūves.

24. Dabas parka zonas meža zemēs aizliegts:

24.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:

24.1.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

24.1.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

24.1.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

24.1.4. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;

24.2. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

24.3. cērtot kokus galvenajā cirtē:

24.3.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot stāvošus sausus kokus;

24.3.2. veidot mežaudzē atvērumus, kas lielāki par 0,1 hektāru;

24.4. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

25. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas parka zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts šo bojāto koku izvākšanas apjoms.

26. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.

27. Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

28. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 26.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

V. Ainavu aizsardzības zona

29. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai nodrošinātu un sekmētu Doles salas ainaviski nozīmīgo teritoriju attīstību, nepazeminot dabas parka ainavisko vērtību.

30. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

30.1. sadalīt zemes gabalus zemes vienībās, kas mazākas par diviem hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par diviem hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, restaurācijai, renovācijai un rekonstrukcijai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

30.2. veikt darbības, kas būtiski vai neatgriezeniski (tādā mērā, ka dabiskā ainava nespēj atjaunoties dabiskā ceļā) pārveido dabas parkam raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti;

30.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

30.3.1. ieaudzēt mežu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

30.3.2. ierīkot dīķus, kas lielāki par 0,1 hektāru.

VI. Neitrālā zona

31. Neitrālā zona ir noteikta, lai nodrošinātu cilvēku darbības dēļ būtiski pārveidotu teritoriju funkcionēšanu un ilgtspējīgu attīstību.

32. Neitrālajā zonā nav pieļaujama jaunu ražošanas uzņēmumu veidošana, kuriem nepieciešama A un B piesārņojošas darbības atļauja.

33. Neitrālajā zonā ir spēkā šo noteikumu I un II nodaļā minētās prasības.

VII. Dabas pieminekļi

34. Dabas parkā ir šādi dabas pieminekļi:

34.1. aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem);

34.2. ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis "Doles salas dolomītu atsegums".

35. Aizsargājamo koku vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

35.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis, vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā vai kultūrvēsturiskā nozīme;

35.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

35.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

35.4. iznīcināt dabisko zemsedzi;

35.5. mainīt zemes lietošanas kategoriju.

36. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metrus platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

37. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

38. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbru un zarus, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabā koka augšanas vietā vai tā tuvākajā apkārtnē.

39. Ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Doles salas dolomītu atsegums" teritorijā aizliegts:

39.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un pārveidot to;

39.2. veikt pazemes būvju būvniecību;

39.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

39.3.1. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

39.3.2. veikt dabas pieminekļa apsaimniekošanas pasākumus.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.septembra noteikumiem Nr.735
Dabas parka "Doles sala" funkcionālo zonu shēma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.septembra noteikumiem Nr.735
Dabas parka "Doles sala" funkcionālo zonu robežu apraksts

I. Dabas parka zona

1. Dabas parka zonā ietilpst visa pārējā dabas parka "Doles sala" teritorija, kas neietilpst dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā.

II. Dabas lieguma zona

2. Dabas lieguma zonas robežpunktu koordinātas:

Nr.
p.k.

Robežpunkts

x koordināta

y koordināta

2.1.

1.

303028

513291

2.2.

2.

303075

513338

2.3.

3.

302976

513394

2.4.

4.

302972

513476

2.5.

5.

302958

513493

2.6.

6.

302922

513588

2.7.

7.

302908

513653

2.8.

8.

302881

513751

2.9.

9.

302842

513870

2.10.

10.

302773

514009

2.11.

11.

302692

514096

2.12.

12.

302613

514184

2.13.

13.

302568

514258

2.14.

14.

302550

514280

2.15.

15.

302505

514252

2.16.

16.

302447

514381

2.17.

17.

302487

514430

2.18.

18.

302475

514436

2.19.

19.

302463

514466

2.20.

20.

302454

514480

2.21.

21.

302452

514480

2.22.

22.

302427

514512

2.23.

23.

302418

514514

2.24.

24.

302400

514532

2.25.

25.

302361

514615

2.26.

26.

302279

514701

2.27.

27.

302169

514796

2.28.

28.

302117

514829

2.29.

29.

302089

514836

2.30.

30.

302084

514848

2.31.

31.

301860

514571

2.32.

32.

301308

514161

2.33.

33.

301276

514160

2.34.

34.

301298

513977

2.35.

35.

301303

513983

2.36.

36.

301542

513783

2.37.

37.

301442

513595

2.38.

38.

301587

513545

2.39.

39.

301728

513458

2.40.

40.

301903

513583

2.41.

41.

301997

513512

2.42.

42.

301887

513702

2.43.

43.

301892

513718

2.44.

44.

301877

513756

2.45.

45.

301923

513786

2.46.

46.

301928

513787

2.47.

47.

301875

513877

2.48.

48.

301792

513910

2.49.

49.

301723

513951

2.50.

50.

301794

513989

2.51.

51.

301815

514027

2.52.

52.

301862

514007

2.53.

53.

301874

513997

2.54.

54.

301885

513980

2.55.

55.

301898

513955

2.56.

56.

301909

513925

2.57.

57.

301938

513866

2.58.

58.

302007

513759

2.59.

59.

302030

513712

2.60.

60.

302040

513683

2.61.

61.

302055

513652

2.62.

62.

302062

513648

2.63.

63.

302085

513642

2.64.

64.

302143

513640

2.65.

65.

302195

513627

2.66.

66.

302226

513616

2.67.

67.

302303

513596

2.68.

68.

302343

513577

2.69.

69.

302457

513506

2.70.

70.

302483

513369

2.71.

71.

302527

513223

2.72.

72.

302552

513174

2.73.

73.

302540

513149

2.74.

74.

302530

513030

2.75.

75.

302528

513019

2.76.

76.

302717

512919

2.77.

77.

302802

512880

2.78.

78.

302813

512922

2.79.

79.

302883

513149

2.80.

80.

302903

513188

2.81.

81.

302924

513210

2.82.

82.

303012

513276

III. Ainavu aizsardzības zona

3. Ainavu aizsardzības zonas robežpunktu koordinātas:

Nr.
p.k.

Robežpunkts

x koordināta

y koordināta

3.1.

1.

300001

514606

3.2.

2.

299438

514783

3.3.

3.

299109

514983

3.4.

4.

299063

515143

3.5.

5.

299161

515741

3.6.

6.

299188

515790

3.7.

7.

299224

516112

3.8.

8.

299454

516108

3.9.

9.

299481

516082

3.10.

10.

299490

516091

3.11.

11.

299542

516198

3.12.

12.

299049

516358

3.13.

13.

299057

516240

3.14.

14.

299048

516213

3.15.

15.

299005

516170

3.16.

16.

299003

516153

3.17.

17.

299019

516139

3.18.

18.

299081

516155

3.19.

19.

299093

516142

3.20.

20.

299092

516129

3.21.

21.

299039

516112

3.22.

22.

298984

516072

3.23.

23.

298991

516047

3.24.

24.

299025

516036

3.25.

25.

299065

516010

3.26.

26.

299058

515989

3.27.

27.

299055

515981

3.28.

28.

299064

515948

3.29.

29.

299092

515838

3.30.

30.

299069

515820

3.31.

31.

299059

515797

3.32.

32.

299059

515698

3.33.

33.

299043

515679

3.34.

34.

299042

515662

3.35.

35.

299051

515649

3.36.

36.

299049

515616

3.37.

37.

299030

515580

3.38.

38.

299032

515556

3.39.

39.

299009

515496

3.40.

40.

299013

515470

3.41.

41.

298943

515187

3.42.

42.

298930

515108

3.43.

43.

298910

515050

3.44.

44.

298916

514994

3.45.

45.

298900

514838

3.46.

46.

298906

514810

3.47.

47.

298889

514763

3.48.

48.

298927

514546

3.49.

49.

298937

514568

3.50.

50.

299006

514478

3.51.

51.

299049

514429

3.52.

52.

299153

514369

3.53.

53.

299413

514296

3.54.

54.

299460

514275

3.55.

55.

299534

514373

3.56.

56.

299571

514287

3.57.

57.

299603

514283

3.58.

58.

299632

514256

3.59.

59.

299731

514244

3.60.

60.

299880

514260

3.61.

61.

299957

514235

3.62.

62.

299985

514373

3.63.

63.

299924

514404

IV. Neitrālā zona

4. Neitrālās zonas robežpunktu koordinātas:

Nr.
p.k.

Robežpunkts

x koordināta

y koordināta

4.1.

1.

301102

515226

4.2.

2.

301144

515280

4.3.

3.

301317

515581

4.4.

4.

301445

515844

4.5.

5.

300843

516453

4.6.

6.

300646

516259

4.7.

7.

300676

516260

4.8.

8.

300749

516283

4.9.

9.

300798

516229

4.10.

10.

300851

516203

4.11.

11.

300980

516179

4.12.

12.

301007

516169

4.13.

13.

300884

516008

4.14.

14.

300726

516072

4.15.

15.

300755

516003

4.16.

16.

300755

515994

4.17.

17.

300737

515996

4.18.

18.

300600

515798

4.19.

19.

300578

515856

4.20.

20.

300581

515951

4.21.

21.

300573

515971

4.22.

22.

300559

515980

4.23.

23.

300536

516022

4.24.

24.

300433

516087

4.25.

25.

300325

516086

4.26.

26.

300120

516054

4.27.

27.

299865

516093

4.28.

28.

299542

516198

4.29.

29.

299490

516091

4.30.

30.

299481

516082

4.31.

31.

299454

516108

4.32.

32.

299224

516112

4.33.

33.

299192

515797

4.34.

34.

299164

515753

4.35.

35.

299064

515125

4.36.

36.

299117

514974

4.37.

37.

299364

514814

4.38.

38.

300019

514598

4.39.

39.

300020

514606

4.40.

40.

300065

514621

4.41.

41.

300137

514687

4.42.

42.

300216

514732

4.43.

43.

300309

514907

4.44.

44.

300529

515039

4.45.

45.

300547

515072

4.46.

46.

300684

515032

4.47.

47.

300725

515005

4.48.

48.

300794

515105

4.49.

49.

300799

515102

4.50.

50.

300927

515286

4.51.

51.

300977

515304

4.52.

52.

301090

515243

4.53.

53.

301085

515235

4.54.

54.

301102

515226

4.55.

55.

300944

515276

Piezīme. Robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM un noapaļotas līdz 1 m. Par kartogrāfisko pamatu izmantota Valsts zemes dienesta kadastra informācija uz 2009.gadu. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no likumā aprakstītajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.septembra noteikumiem Nr.735
Kārtība, kādā izveidojama un lietojama speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai

1. Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1.  300 x 300 mm;

3.1.2.  150 x 150 mm;

3.1.3.  75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmes izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.septembra noteikumiem Nr.735
Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.
p.k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

I. Vietējās sugas

1. Āra (kārpainais) bērzs Betula pendula (Betula verrucosa)

3,0

33

2. Baltalksnis Alnus incana

1,6

25

3. Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea

1,9

22

4. Eiropas segliņš Euonymus europaeus

1,0

6

5. Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens

1,5

32

6. Melnalksnis Alnus glutinosa

2,5

30

7. Meža bumbiere Pyrus pyraster

1,5

13

8. Meža ābele Malus sylvestris

1,5

14

9. Parastā apse Populus tremula

3,5

35

10. Parastā egle Picea abies

3,0

37

11. Parastā goba Ulmus glabra

4,0

28

12. Parastā ieva Padus avium

1,7

22

13. Parastā (ogu) īve Taxus baccata

0,6

8

14. Parastā kļava Acer platanoides

3,5

27

15. Parastā liepa Tilia cordata

3,5

33

16. Parastais osis Fraxinus excelsior

3,5

34

17. Parastais ozols Quercus robur

4,0

32

18. Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia

1,5

21

19. Parastā priede Pinus sylvestris

2,5

38

20. Parastais skābardis Carpinus betulus

1,5

20

21. Parastā vīksna Ulmus laevis

4,0

30

22. Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba)

3,0

32

23. Šķetra Salix pentandra

1,6

22

24. Trauslais vītols Salix fragilis    
25. Parastais kadiķis Juniperus communis

0,8

11

II. Citzemju sugas

26. Baltais vītols Salix alba

4,5

20

27. Baltā robīnija Robinia pseudoacacia

1,9

20

28. Balzama baltegle Abies balsamea

1,5

24

29. Eiropas baltegle Abies alba

2,7

32

30. Eiropas ciedrupriede Pinus cembra

1,6

22

31. Eiropas lapegle Larix decidua

3,2

39

32. Holandes liepa Tilia x europaea

2,8

26

33. Kalnu kļava Acer pseudoplatanus

2,2

20

34. Lēdebūra lapegle Larix ledebourii

3,0

34

35. Krimas liepa Tilia x euchlora

1,9

20

36. Lauku kļava Acer campestre

1,5

18

37. Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica

1,6

18

38. Melnā priede Pinus nigra

1,9

23

39. Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii

2,4

30

40. Papele Populus spp.

5,0

35

41. Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum

3,0

23

42. Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica

3,8

30

43. Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica

2,0

23

44. Platlapu liepa Tilia platyphyllos

3,1

27

45. Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea

2,8

20

46. Rietumu tūja Thuja occidentalis

1,5

16

47. Saldais ķirsis Cerasus avium

1,6

12

48. Sarkanais ozols Quercus rubra

1,9

27

49. Sarkstošais vītols Salix x rubens

3,1

25

50. Sibīrijas baltegle Abies sibirica

1,8

30

51. Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica

1,9

22

52. Sudraba kļava Acer saccharinum

3,2

26

53. Veimuta priede Pinus strobus

2,7

36

54. Vienkrāsas baltegle Abies concolor

1,7

32

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 735Pieņemts: 27.09.2011.Stājas spēkā: 01.10.2011.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 155 (4553), 30.09.2011.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
236973
01.10.2011
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva