Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.113

Rīgā 2010.gada 9.februārī (prot. Nr.7 4.§)
Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 3.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī drošības prasības, organizējot un veicot darbus ar kravas celtni, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī videi.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. izlice – kravas celtņa nesošā konstrukcija, kas nodrošina kravas satveršanas ierīces nepieciešamo sniegumu (kravas celtņa pacelšanas mehānisma projekcijas garumu horizontālā plaknē no mehānisma pagrieziena ass līdz kravas satveršanas ierīces asij) un pacelšanas augstumu;

2.2. kravas satveršanas ierīce – celšanas ierīce, kas paredzēta kravas tiešai satveršanai vai kravas satveršanas palīgierīču nostiprināšanai;

2.3. kravas satveršanas palīgierīce – palīgierīce kravas satveršanai, lai varētu pārvietot kravu telpā horizontālā un vertikālā virzienā.

3. Kravas celtnis ir cikliskas darbības mašīna, kas paredzēta kravas pacelšanai un pārvietošanai ar kravas satveršanas ierīču palīdzību. Kravas celtnis sastāv no nesošās konstrukcijas (piemēram, tilts, kopne, izlice, stāvs, tornis, buks vai portāls), celšanas mehānisma (piemēram, tītava, telferis, trīsis), pārvietošanas (piemēram, braukšanas, grozīšanas, izlices pacelšanas) mehānismiem, kravas satveršanas ierīcēm un palīgierīcēm.

4. Šie noteikumi neattiecas uz:

4.1. kravas celtņiem, kuru celtspēja ir mazāka par vienu tonnu;

4.2. speciālajiem kravas celšanas mehānismiem (piemēram, sliežu ceļu licēji, cauruļlicēji, krautņotājceltņi, autoiekrāvēji, elektroiekrāvēji);

4.3. ekskavatoriem, kas paredzēti darbam ar zemes rakšanas iekārtām vai pašgrābjiem;

4.4. rokas trīšiem;

4.5. montāžas polispastiem un konstrukcijām, kurām piekarināti celšanas mehānismi;

4.6. kravas celšanas mehānismiem, kuri ir tehnoloģiskās iekārtas sastāvdaļa;

4.7. speciālajiem celtņiem, ko izmanto avārijas un glābšanas darbiem;

4.8. telferiem, kuru celtspēja ir mazāka par piecām tonnām;

4.9. celtņiem, kuriem kravas satveršanas ierīce ir manipulators, kas nostiprināts uz izlices, kura novietota uz transportlīdzekļa.

(Grozīts ar MK 21.12.2010. noteikumiem Nr.1136)

5. Atkarībā no konstrukcijas kravas celtņus klasificē šādi:

5.1. tilta celtņi – celtņi, kuriem kravas satveršanas ierīce ir piekarināta kravas ratiņiem vai telferim, kas pārvietojas pa tiltu;

5.2. buka celtņi – celtņi, kuru nesošā konstrukcija balstās uz diviem balstiem (kājām), kas pārvietojas pa sliežu ceļu vai pa citādu ceļu;

5.3. izlices celtņi – pašgājēji grozāmceltņi, kam izlice vai torņa–izlices iekārta ir nostiprināta uz platformas, kura atrodas tieši uz gaitas šasijas;

5.4. torņa celtņi – grozāmceltņi ar izlici;

5.5. portālceltņi – pilna apgrieziena izlices celtņi uz portāla;

5.6. vanšu celtņi – celtņi, kuru nesošā konstrukcija ir vanšu troses, kas nostiprinātas balstu augšējā daļā, un satveršanas ierīce ir piekarināta kravas ratiņiem;

5.7. celtņi ekskavatori – ekskavatori, kas paredzēti darbam ar trosēs iekarinātu kravas satveršanas ierīci;

5.8. elektriskie kravas ratiņi, kas kopā ar vadības kabīni pārvietojas pa virszemes sliežu ceļiem;

5.9. (svītrots ar MK 21.12.2010. noteikumiem Nr.1136).

6. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" publicē Standartizācijas biroja mājaslapā internetā (www.lvs.lv) to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

8. Kravas celtņu tehniskās pārbaudes ir tiesīga veikt akreditēta institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – inspicēšanas institūcija), ja tā:

8.1. ir akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju" noteiktajiem kritērijiem un šiem noteikumiem;

8.2. ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas var rasties kļūdaina vai nepatiesa atzinuma dēļ un aprēķināti inspicēšanas institūcijas darbības jomas risku novērtējumā sadarbībā ar inspicēšanas institūcijas izvēlēto apdrošinātāju.

9. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs novērtē un regulāri pārbauda inspicēšanas institūcijas atbilstību šo noteikumu 8.punktā minētajām prasībām.

II. Kravas celtņa lietošana

10. Par kravas celtņa montāžu, uzstādīšanu, atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību (tai skaitā par remontu un rekonstrukciju saskaņā ar šajos noteikumos un lietošanas dokumentācijā minētajām prasībām) ir atbildīgs kravas celtņa valdītājs.

11. Katram kravas celtnim nepieciešama pase (1.pielikums). Pasi konkrētajam kravas celtnim izsniedz inspicēšanas institūcija, veicot kravas celtņa reģistrāciju bīstamo iekārtu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu reģistrāciju.

12. Kravas celtņa nodošana lietošanā (piemēram, noma) citai personai ar atlīdzību vai bez tās nav uzskatāma par valdītāja maiņu līdz brīdim, kamēr attiecīgās izmaiņas nav reģistrētas bīstamo iekārtu reģistrā.

13. Nododot kravas celtni lietošanā citai personai, tiek nodota arī kravas celtņa pase, kā arī šo noteikumu 15.1.1. un 15.1.2.apakšpunktā minētā dokumentācija.

14. Atsavinot vai citādi nododot valdījumā kravas celtni citai personai, nodod arī kravas celtņa pasi kopā ar visu šo noteikumu 15.punktā minēto dokumentāciju.

15. Valdītājs nodrošina, ka katram kravas celtnim ir šāda lietošanas dokumentācija:

15.1. kravas celtņa ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja sastādīta kravas celtņa lietošanas instrukcija, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

15.1.1. kravas celtņa montāžas un uzstādīšanas kārtība (arī kravas celtņa principiālā shēma, kurā norādīts vadības un kontroles ierīču izvietojums);

15.1.2. kravas celtņa lietošanas kārtība paredzētajos lietošanas apstākļos un ārkārtas situācijās;

15.1.3. kravas celtņa tehniskās apkopes un uzraudzības kārtība (arī lietotāja veicamās pārbaudes);

15.1.4. kravas celtņa rasējumi, specifikācijas, diagrammas un aprēķini, ja tie palīdz izprast instrukcijā sniegtās norādes;

15.2. kravas celtņa periodiskās apskates un tehniskās apkopes žurnāls, kurā tiek norādīti visi dati par kravas celtnim veiktajām tehniskajām apkopēm (tai skaitā par remontiem vai rekonstrukciju), kā arī veiktajām tehniskajām pārbaudēm (tai skaitā par šo noteikumu V nodaļā minētajām pārbaudēm).

16. Ja kravas celtņa ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir nodrošinājis lietošanas dokumentāciju elektroniskā formā, valdītājam ir tiesības šo noteikumu 15.1.3., 15.1.4. un 15.2.apakšpunktā minētos dokumentus lietot un aktualizēt arī elektroniski.

17. Ja kravas celtņa valdītājam nav pieejami šo noteikumu 15.punktā minētie ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja sastādītie dokumenti, valdītājs ir atbildīgs par attiecīgu dokumentu sagatavošanu.

18. Kravas celtņa valdītājs nodrošina kravas celtņa pases un lietošanas dokumentācijas uzturēšanu un uzrādīšanu Patērētāju tiesības aizsardzības centra amatpersonām un inspicēšanas institūciju pārstāvjiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

19. Kravas celtņa valdītājs nodrošina, ka kravas celtni lieto un vada persona (turpmāk – kravas celtņa operators), kas apmācīta par attiecīgās konstrukcijas (saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minēto klasifikāciju) kravas celtņu drošu lietošanu, ievērojot arī konkrētā kravas celtņa ražotāja norādījumus šo noteikumu 15.punktā minētajā lietošanas dokumentācijā.

20. Nododot lietošanā kravas celtni citai personai, valdītājs pārliecinās, ka attiecīgā persona nodrošina šo noteikumu 19.punktā minēto prasību izpildi.

21. Kravas celtni lietot aizliegts, ja:

21.1. kravas celtnis nav reģistrēts bīstamo iekārtu reģistrā;

21.2. kravas celtnim nav šo noteikumu 11.punktā minētās pases;

21.3. kravas celtnim šajos noteikumos noteiktajos termiņos un kārtībā nav veiktas tehniskās pārbaudes vai arī pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka tas apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi;

21.4. kravas celtni vada persona, kura neatbilst šo noteikumu 19.punktā minētajām prasībām;

21.5. kravas celtņa un tā aprīkojuma bojājumu dēļ ir apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, īpašums vai vide.

22. Kravas celtņa valdītājam ir šādi pienākumi:

22.1. nodrošināt šo noteikumu un lietošanas dokumentācijas prasībām atbilstošu kravas celtņa tehnisko stāvokli un lietošanu;

22.2. ar rakstisku rīkojumu norīkot atbilstošas kvalifikācijas speciālistu (turpmāk – atbildīgais speciālists), kas ir atbildīgs par kravas celtņa tehnisko stāvokli, tā drošu lietošanu un apkopi;

22.3. noteikt kārtību, kādā izsniedzami norīkojumi darbiem paaugstinātas bīstamības apstākļos;

22.4. ja konstatēti defekti un instrukciju pārkāpumi darbā ar kravas celtni, nodrošināt celtņa darbības pārtraukšanu un atklāto trūkumu novēršanu;

22.5. nodot atbildīgā speciālistā rīcībā kravas celtņa pasi un šo noteikumu 15.punktā minēto kravas celtņa lietošanas dokumentāciju;

22.6. ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram par avārijām un nelaimes gadījumiem, kas notikuši, lietojot kravas celtni.

23. Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi:

23.1. veikt iekraušanas un izkraušanas darbu un celtniecības montāžas darbu drošības pasākumus un, ja nepieciešams, organizēt attiecīgo darbu vadīšanu;

23.2. sagatavot kravas celtni šo noteikumu V nodaļā minētajām tehniskajām pārbaudēm un būt klāt šo pārbaužu veikšanā;

23.3. nodrošināt kravas celtņa operatora zināšanu pārbaudi par kravas celtņa lietošanu saskaņā ar šo noteikumu 19.punktā minētajām prasībām;

23.4. uzturēt kravas satveršanas palīgierīces un taru lietošanas kārtībā un brāķēt to saskaņā ar šo noteikumu 15.punktā minēto lietošanas dokumentāciju;

23.5. nodrošināt šo noteikumu 15.punktā minētās dokumentācijas atbilstošu uzturēšanu;

23.6. instruēt kravas celtņa operatorus darba vietā un organizēt atkārtotas un ārpuskārtas zināšanu pārbaudes;

23.7. izsniegt norīkojumu darbiem paaugstinātas bīstamības apstākļos (2.pielikums).

24. Kravas celtņa operatoram ir šādi pienākumi:

24.1. lietot tikai tādas konstrukcijas kravas celtni (saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minēto klasifikāciju), par kuru tas ir saņēmis attiecīgu apmācību;

24.2. nodrošināt kravas celtņa lietošanu saskaņā ar šo noteikumu 15.punktā minēto lietošanas dokumentāciju.

III. Kravas celtņa montāža un uzstādīšana

25. Par kravas celtņa drošu montāžu un demontāžu atbilstoši kravas celtņa lietošanas dokumentācijai, normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību un šo noteikumu prasībām ir atbildīgs kravas celtņa valdītājs.

26. Uzstādot kravas celtņus uz jau esošiem sliežu ceļiem (estakādēm), saskaņā ar kravas celtņa lietošanas dokumentāciju aprēķina, vai attiecīgie ceļi izturēs slodzi, kas rodas, ja kravas celtņi koncentrējas vienā estakādes starpbalstu posmā visneizdevīgākajās slodzes kombinācijās.

27. Kravas celtņu sliežu ceļus (izņemot celtņus, kuri pārvietojas pa dzelzceļa sliežu ceļiem) un to pamatus ierīko pēc projekta būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

28. Kravas celtņus uzstāda uz atbilstoši sagatavota laukuma, ievērojot grunts kategoriju un raksturojumu saskaņā ar kravas celtņa lietošanas dokumentāciju.

IV. Kravas celtņa remonts vai rekonstrukcija

29. Kravas celtņa pamatelementu nomaiņu, nemainot kravas celtņa konstrukciju un tehniskos raksturojumus, vai to elementu metināšanu vai nomaiņu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos (turpmāk – remonts), kā arī kravas celtņa konstrukcijas vai darba parametru maiņu (turpmāk – rekonstrukcija) veic, ievērojot normatīvajos aktos par mašīnu drošību noteiktās būtiskās nekaitīguma un drošības prasības.

30. Pirms atsākt kravas celtņa lietošanu pēc rekonstrukcijas, valdītājs nodrošina ārpuskārtas tehnisko pārbaudi. To veic inspicēšanas institūcija šo noteikumu 39.punktā minētajā kārtībā.

31. Kravas celtņa elementus metina metinātāji, kuriem ir metinātāja sertifikāts, kas izsniegts atbilstoši normatīvajiem aktiem par metālmateriālu metinātāju un defektoskopistu sertificēšanas kārtību reglamentētajā jomā.

32. Kravas celtņa elementus un metinātos savienojumus atbilstoši piemērojamiem standartiem pārbauda ar nesagraujošām kontroles metodēm laboratorijas, kas akreditētas atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības".

33. Visus datus par kravas celtņa remontu vai rekonstrukciju, kā arī par pārbaudēm, kas veiktas saistībā ar remontu vai rekonstrukciju, dokumentē un pievieno kravas celtņa periodiskās apskates un tehniskās apkopes žurnālam.

V. Kravas celtņa tehniskās pārbaudes

34. Inspicēšanas institūcija pēc kravas celtņa valdītāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma uz līguma pamata veic pirmreizējo tehnisko pārbaudi, kārtējās tehniskās pārbaudes, kā arī ārpuskārtas tehniskās pārbaudes šo noteikumu 38.punktā minētajos gadījumos saskaņā ar piemērojamiem standartiem un šajā nodaļā minētajām prasībām.

35. Inspicēšanas institūcija pirms kravas celtņa reģistrācijas bīstamo iekārtu reģistrā veic kravas celtņa pirmreizējo tehnisko pārbaudi šādā apjomā:

35.1. kravas celtņa lietošanas dokumentācijas pārbaudi – tajā ietverto datu atbilstību konkrētajam kravas celtnim un atbilstību šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām;

35.2. kravas celtņa tehnisko pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 36.2.apakšpunktu.

36. Inspicēšanas institūcijas veic šādas kravas celtņa kārtējās tehniskās pārbaudes:

36.1. daļējo tehnisko pārbaudi, kas ietver:

36.1.1. celtņa apskati un novērtēšanu darbībā, vizuāli pārbaudot atsevišķus kravas celtņa elementus;

36.1.2. celtņa metālkonstrukciju un to savienojumu stāvokļa pārbaudi (sieniņu biezuma, skrūvju un kniežu diametra maiņa korozijas un nodiluma dēļ, plaisas, deformācijas, citi iespējamie defekti);

36.1.3. kāša un tā piekares stāvokļa pārbaudi (izdilumi, plaisas);

36.1.4. trošu un ķēžu stāvokļa un to stiprinājumu pareizības pārbaudi;

36.1.5. skriemeļu, asu un to stiprinājuma detaļu, kā arī izlices stiprinājuma elementu stāvokļa pārbaudi;

36.1.6. kravas celtņa elektriskā zemējuma un izolācijas stāvokļa pārbaudi, nosakot elektriskās strāvas plūsmas pretestības un izolācijas pretestības lielumu atbilstību pieļaujamiem lielumiem;

36.1.7. kravas celtņa, pretsvara, balasta un izlices parametru atbilstības pārbaudi, salīdzinot ar pasē un lietošanas dokumentācijā norādītajiem lielumiem;

36.1.8. kravas celtņa drošības ierīču darbības pārbaudi;

36.2. pilno tehnisko pārbaudi, kas ietver:

36.2.1. daļējo tehnisko pārbaudi;

36.2.2. statisko pārbaudi saskaņā ar kravas celtņa lietošanas dokumentāciju, uz kuras attiecīgajiem punktiem atsauce ir norādīta kravas celtņa pasē, vai ar pārslodzi 1,25 nominālās slodzes;

36.2.3. dinamisko pārbaudi saskaņā ar kravas celtņa lietošanas dokumentāciju, uz kuras attiecīgajiem punktiem atsauce ir norādīta kravas celtņa pasē, vai ar pārslodzi 1,1 nominālā slodze;

36.2.4. kravas celtņa sliežu ceļu stāvokļa pārbaudi (izņemot kravas celtņus, kuri pārvietojas pa koplietošanas dzelzceļu).

37. Kārtējo tehnisko pārbaudi veic:

37.1. pilno tehnisko pārbaudi – ne retāk kā reizi trijos gados pēc kravas celtņa reģistrācijas bīstamo iekārtu reģistrā;

37.2. daļējo tehnisko pārbaudi – ne retāk kā reizi 12 mēnešos pēc kravas celtņa reģistrācijas bīstamo iekārtu reģistrā.

38. Kravas celtņa ārpuskārtas tehnisko pārbaudi veic šādos gadījumos:

38.1. pēc kravas celtņa atkārtotas montāžas, kas saistīta ar kravas celtņa uzstādīšanu citā vietā (attiecas tikai uz reģistrētiem kravas celtņiem);

38.2. pēc portālceltņa pārvietošanas uz citu darba vietu;

38.3. pēc kravas celtņa rekonstrukcijas;

38.4. pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas pieprasījuma.

39. Ārpuskārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka inspicēšanas institūcija saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām.

40. Pēc tehniskās pārbaudes veikšanas inspicēšanas institūcija aktualizē datus par kravas celtni bīstamo iekārtu reģistrā un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz kravas celtņa valdītājam, bet otru glabā ne mazāk kā 10 gadus no pārbaudes dienas.

41. Ja kravas celtnis atbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija uz pārbaudītā kravas celtņa redzamā vietā (piemēram, blakus kravas celtņa ražotāja datu plāksnei) piestiprina bīstamās iekārtas pārbaudes zīmi normatīvajos aktos par bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi noteiktajā kārtībā.

42. Ja inspicēšanas institūcija pārbaudē konstatē kravas celtņa neatbilstību šajos noteikumos un piemērojamos standartos noteiktajām prasībām, valdītāja pienākums ir neatsākt kravas celtņa darbību līdz neatbilstību novēršanai.

43. Ja kravas celtnis pēc tehniskās pārbaudes neatbilst šajos noteikumos un piemērojamos standartos noteiktajām prasībām vai rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, inspicēšanas institūcija nekavējoties par to brīdina valdītāju un paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī Valsts vides dienestam (ja apdraudēta vide), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (ja konstatēta paaugstināta ugunsbīstamība), Valsts darba inspekcijai (ja apdraudēta nodarbināto drošība un veselība), dienas laikā nosūtot minētajiem dienestiem attiecīgu paziņojumu.

VI. Kravas celtņu uzraudzība un kontrole

44. Šo noteikumu prasību īstenošanas uzraudzību un kontroli veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

45. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot kravas celtņu uzraudzību un kontroli, ir tiesīgs:

45.1. administratīvi sodīt par kravas celtņu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

45.2. aizliegt kravas celtņa lietošanu, ja nav veikta tehniskā pārbaude šo noteikumu V nodaļā minētajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

46. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumus Nr.85 "Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 90./91.nr.; 2005, 135.nr.; 2007, 88.nr.; 2008, 139.nr.).

47. To inspicēšanas institūciju akreditācijas apliecības, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir akreditētas saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumiem Nr.85 "Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība", ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.

48. Kravas celtņiem, kas bīstamo iekārtu reģistrā ir reģistrēti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas un kuriem ir veiktas tehniskās pārbaudes saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumiem Nr.85 "Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība", šo noteikumu 11.punktā minēto tehnisko pasi izsniedz un šo noteikumu V nodaļā minēto tehnisko pārbaudi veic, kamēr ir spēkā tehniskās pārbaudes protokols.

49. (Svītrots ar MK 21.12.2010. noteikumiem Nr.1136)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 9.februāra noteikumiem Nr.113
Kravas celtņa pases paraugs

1. 

Bīstamās iekārtas nosaukums

Kravas celtnis

2. 

Reģistrācijas numurs bīstamo iekārtu reģistrā

3. 

Reģistrācijas datums bīstamo iekārtu reģistrā

4. 

Valdītāja nosaukums vai vārds un uzvārds

5. 

Valdītāja reģistrācijas numurs vai personas kods

6. 

Valdītāja adrese

7.

Iekārtas atrašanās vieta (adrese)

8.

Iekārtas izgatavošanas un uzstādīšanas gads

9. 

Iekārtas ražotājs un uzstādītājs

10. 

Ražotāja vai uzstādītāja piešķirtais identifikācijas numurs

11. 

Iekārtas tips

12. 

Maksimāli pieļaujamā celtspēja, kg

13. 

Izlices sniegums/laidums, m

14. 

Kravas celšanas ātrums, m/s

15. 

Slodze uz atbalstiem, kN

16. 

Tehniskās pārbaudes veids un periodiskums

17. 

Īpašie nosacījumi

18. 

Cita informācija

19. 

Inspicēšanas institūcijas eksperta vārds, uzvārds

20. 

Inspicēšanas institūcijas eksperta paraksts

Ekonomikas ministrs A.Kampars
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 9.februāra noteikumiem Nr.113
Ekonomikas ministrs A.Kampars
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 113Pieņemts: 09.02.2010.Stājas spēkā: 13.02.2010.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 25 (4217), 12.02.2010.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
205047
{"selected":{"value":"29.12.2010","content":"<font class='s-1'>29.12.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"29.12.2010","iso_value":"2010\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"13.02.2010","iso_value":"2010\/02\/13","content":"<font class='s-1'>13.02.2010.-28.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
29.12.2010
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva