Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1375

Rīgā 2009.gada 30.novembrī (prot. Nr.85 26.§)
Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta 4.2 daļu

1. Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos (turpmāk – piekraste) iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību.

2. Ikgadējos kopējos nozvejas apjoma limitus piekrastē nosaka, pamatojoties uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības zvejniecību regulējošiem tiesību aktiem par Latvijas Republikai iedalīto daļu no kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma limita kārtējam gadam un Zvejniecības likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikto par zvejai piekrastē iedalāmajiem nozvejas apjoma limitiem, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1. mencu nozvejas apjoma limitu Baltijas jūras piekrastei sadala saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu procentuāli pa pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem;

2.2. tīklu zvejai Rīgas jūras līča piekrastē iedala četrus procentus no kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita;

2.3. reņģu nozvejas pārējo apjoma limitu Rīgas jūras līča piekrastei pēc tīklu zvejai šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā limita nodalīšanas sadala saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu procentuāli pa ģeogrāfiskiem rajoniem, kuros ietilpst pašvaldības, kas robežojas ar Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņiem;

2.4. ja attiecīgajā gadā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē konkrētai zivju sugai noteiktais kopējais nozvejas apjoma limits tiek pārsniegts un saskaņā ar Eiropas Savienības zvejniecību regulējošajos tieši piemērojamos tiesību aktos noteikto Latvijai nākamā gada nozvejas apjoma limits tiek samazināts, Zemkopības ministrija to ņem vērā, aprēķinot konkrētās zivju sugas nākamā gada kopējo nozvejas apjoma limitu piekrastē.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

3. Atbilstoši šiem noteikumiem un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zinātniski pamatotām rekomendācijām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, tiek noteikts zvejas rīku skaita limits (2. pielikums), kā arī aprēķināts mencu nozvejas apjoma limits (1. pielikums) un reņģu nozvejas apjoma limits attiecīgiem Rīgas jūras līča ģeogrāfiskiem rajoniem (3. pielikums), kurš ir izmantojams piekrastes zvejā.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

4. Zemkopības ministrija līdz kārtējā gada 15. decembrim savā tīmekļa vietnē publisko un attiecīgajām pašvaldībām nosūta saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu aprēķināto attiecīgo zivju sugu kopējo nozvejas apjoma limitu piekrastē, kā arī pašvaldībām piekrastes zvejai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu aprēķinātos mencu nozvejas apjoma limitus un saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu aprēķinātos reņģu nozvejas apjoma limitus attiecīgajos Rīgas jūras līča ģeogrāfiskajos rajonos.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

4.1 Ja kādā šo noteikumu 3. pielikumā minētajā Rīgas jūras līča ģeogrāfiskajā rajonā ir sasniegts tam kārtējam gadam iedalītais reņģu nozvejas apjoma limits un zveja tikusi apturēta, institūts atbilstoši kompetencei veic attiecīgu nozvejas datu analīzi, kā arī sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā novērtējuma ziņojumu par reņģu nozvejas apjoma limita apguves prognozēm pa ģeogrāfiskiem rajoniem līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām. Ja ziņojumā norādīts, ka kādā Rīgas jūras līča ģeogrāfiskajā rajonā reņģu piekrastes nozvejas apjoma limits līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām netiks apgūts, Zemkopības ministrija limitu kārtējam gadam pārdala ģeogrāfiskajam rajonam, kurā reņģu nozvejas apjoma limits ir sasniegts un zveja tikusi apturēta. Lēmumu par limitu pārdali Zemkopības ministrija paziņo attiecīgajām Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldībām.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

5. Pašvaldība, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus piekrastē, veic šādas darbības:

5.1. fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki), iedala zvejas rīku skaitu un, ja tas ir noteikts un atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, – mencu nozvejas apjomu. Citām zivju sugām (izņemot mencas) atsevišķiem zvejniekiem nozvejas apjomu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā nenorāda;

5.2. nodrošina, ka kopējais zvejniekiem iedalītais zvejas rīku skaits vai mencu nozvejas apjoms nepārsniedz pašvaldībai noteikto piekrastes zvejas limitu;

5.3. saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu uz katru pašvaldības piekrastei noteikto tīklu limita skaita vienību iedala limitu – viens zivju vai reņģu tīkls, kas ir garāks par 50 metriem, bet nepārsniedz 100 metrus, vai divi līdz 50 metru gari zivju vai reņģu tīkli, ņemot vērā, ka līdz 50 metru gara tīkla limits var tikt iedalīts izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā (vienam zvejniekam viens tīkla limits).

(Grozīts ar MK 31.01.2012. noteikumiem Nr.86)

5.1 Pašvaldība nedrīkst pārdalīt citiem zvejas tiesību nomniekiem to zvejas rīku limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi, kā arī stāvvada limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, zvejā ar stāvvadiem iesaistītu zvejas kuģi un saņēmis par to atbalstu atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 6. maija noteikumiem Nr. 323 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam "Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana"". Zemkopības ministrija apkopo minēto informāciju un attiecīgajai piekrastes pašvaldībai samazina šo noteikumu 2. pielikumā kopējo tai piešķirto zvejas rīku skaita limitu.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

6. Saskaņā ar pašvaldību savstarpēju vienošanos līdz kalendāra gada beigām pašvaldībai iedalīto mencu nozvejas apjoma limitu vai tā daļu var nodot citai šo noteikumu 1.pielikumā minētajai pašvaldībai, ja pēc kārtējā gada 1.jūnija pašvaldībai ir palicis zvejniekiem neiedalīts mencu nozvejas apjoma limits. Pašvaldība piecu dienu laikā pēc mencu nozvejas apjoma limita nodošanas citai pašvaldībai informē Zemkopības ministriju un Valsts vides dienestu par nozvejas limita nodošanu un nodotā limita apjomu.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.549)

7. Katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai gadā var iedalīt mencu nozvejas apjomu, kas nav lielāks par 200 kilogramiem, kā arī ne vairāk kā vienu zivju tīklu, ne vairāk kā vienu reņģu tīklu, ne vairāk kā vienu lucīšu murdu un ne vairāk kā 100 āķu. Zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt visu minēto zvejas rīku veidu limitu, bet vienlaikus zvejā var lietot tikai vienu zvejas rīku veidu.

(MK 03.01.2013. noteikumu Nr.6 redakcijā)

8. Ja, izmantojot Zvejniecības likumā noteikto komerciālajai zvejai dodamo priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs neļauj iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai, pašvaldībai ir tiesības šīm vajadzībām nodalīt atsevišķu zvejas rīku vai nozvejas apjoma limita daļu, kas nepārsniedz piecus procentus no attiecīgā zvejas rīku veida vai ne mazāk kā vienu zvejas rīka limita vienību vai nepārsniedz piecus procentus no attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita.

(MK 03.01.2013. noteikumu Nr.6 redakcijā)

9. Institūts apkopo un uzskaita piekrastes nozvejas datus sadalījumā pa pašvaldībām un pēc katra zvejas mēneša līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz tos Zemkopības ministrijā. Attiecīgās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, ir pilnībā izmantots un Zemkopības ministrija savā mājaslapā internetā un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas zvejas pārtraukšanu piekrastē.

10. Ja zvejnieks zvejo blakus esošās piekrastes pašvaldības administratīvajā teritorijā, iedalītais zvejas rīku limits izmantojams tikai tajā piekrastes daļā, kas robežojas ar pašvaldības administratīvo teritoriju, kurā attiecīgais zvejas rīku limits ir piešķirts, vienlaikus pieļaujot 200 metru pielaidi uz katru pusi no iedomāta krasta līnijas perpendikula, kas vilkts no blakus esošo piekrastes pašvaldību administratīvo teritoriju robežpunkta uz krasta līnijas, to turpinot jūras virzienā līdz 20 metru dziļuma izobatai.

11. Pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par piekrastei noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā zinātniski pamatotu rekomendāciju par pašvaldību priekšlikumiem, kā arī, ja nepieciešams, rekomendāciju par šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumā minētajiem zvejas rīku un nozvejas apjomu limitiem. Zinātniski pamatotā rekomendācijā institūts ietver situācijas aprakstu, nozvejas datu un attiecīgo zivju sugu krājumu stāvokļa analīzi, kā arī secinājumus un rekomendāciju par konkrēto zvejas limitu izmaiņu iespējām vai nepieciešamību.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

12. Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un informāciju par limitu samazinājumu, ņemot vērā šo noteikumu 5.1 punktā minēto nosacījumu, un iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu.

(MK 31.01.2012. noteikumu Nr.86 redakcijā)

13. Zveju saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.punktā noteiktajiem zvejas limitiem var uzsākt ar 2010.gada 1.janvāri.

14. Šo noteikumu 3., 9., 11. un 12.punktā minētās institūta funkcijas līdz 2009.gada 31.decembrim pilda valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra".

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra
noteikumiem Nr.1375
Mencu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums pa pašvaldībām piekrastē

Nr.p.k.

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits

Pagasts, uz kura teritorijas piekrasti attiecas limits

Nozvejas limits (%) no piekrastei noteiktā kopējā pieļaujamā mencu nozvejas apjoma

1. Ventspils pilsēta 1,25
2. Ventspils novads Tārgale 1,33
Vārve 0,99
Užava 2,62
Jūrkalne 10,42
Kopā Ventspils novads 15,36
3. Pāvilostas novads Saka 21,3
Vērgale 8,00
Kopā Pāvilostas novads 29,3
4. Grobiņas novads Medze 0,69
5. Liepājas pilsēta 18,41
6. Nīcas novads Nīca 29,71
7. Rucavas novads Rucava 5,28
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra
noteikumiem Nr.1375
Zvejas rīku skaita limits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē

(Pielikums MK 30.11.2010. noteikumu Nr. 1084 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr. 242; MK 31.01.2012. noteikumiem Nr. 86; MK 03.01.2013. noteikumiem Nr. 6; MK 03.12.2013. noteikumiem Nr. 1379; MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 828; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 768; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 868)

Nr.
p.k.

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits

Reņģu stāvvadi

Zivju murdi3

Lucīšu murdi

Sīkzivju murdi

Zivju tīkli

Reņģu tīkli

Zivju āķi

Zivju vadi

Akmeņplekstu tīkli6

Plekstu vadi

1.

Salacgrīvas novads 21 55 85 1 200 27 7500 NA NA

NA

2. Limbažu novads

4

2

45

NA

30

5

500

NA

NA

NA

3.

Saulkrastu novads

6

8

56

NA

95

58

1600

NA

NA

NA

4. Carnikavas novads

5

6

10

NA

10

NA

500

NA

NA

NA
5. Rīgas pilsēta

6

25

23

NA

105

20

700

NA

NA

NA
6. Jūrmalas pilsēta

15

18

40

NA

105

1154

1200

NA

NA

NA
7. Engures novads

16

10

260

2

308

152

3000

NA

NA

NA
7.1 Mērsraga novads 4 2 65 1 55 35 2000 NA NA

NA

8. Rojas novads

10

11

105

5

90

45

2000

NA

NA

NA

9.

Dundagas novads

321

15

28

5

150

45

1000

NA

NA

Skaits nav ierobežots2

10. Ventspils pilsēta

3

NA

5

NA

69

30

1000

NA

20

Skaits nav ierobežots
11. Ventspils novads 97 20 50 NA 609 211 6700 2 125 Skaits nav ierobežots
12. Pāvilostas novads

5

1

31

NA

394

110

9000

1

90

Skaits nav ierobežots
13. Grobiņas novads

NA

NA

NA

NA

13

5

500

NA

5

Skaits nav ierobežots

14.

Liepājas pilsēta

5

1

50

NA

1825

125

5000

1

30

Skaits nav ierobežots

15. Nīcas novads

15

7

30

NA

230

150

8000

3

45

Skaits nav ierobežots

16.

Rucavas novads

4

NA

NA

NA

1498

39

4000

5

45

Skaits nav ierobežots

  Kopā

160

181

883

14

2794

1172

54 200

12

360

Skaits nav ierobežots

Piezīmes.

1. NA – attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms.

2. 1 Dundagas novada pašvaldības teritorijas piekrastē posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā Dundagas novada teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6.

3. 2 Dundagas novadā plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60'' N; 22° 36' 40'' E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95'' N; 22° 11' 77'' E).

4. 3 Laikposmā no 1.decembra līdz 15.aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu specializētai salaku zvejai.

5. 4 No kopējā reņģu tīkla limita 30 reņģu tīkli izmantojami specializētai salaku zvejai laikposmā no 1.decembra līdz 15.aprīlim.

6. 5 No kopējā zivju tīkla limita 80 grunts tīkli izmantojami apaļā jūrasgrunduļa zvejai laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

7. 6 Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu zivju tīklu citu zivju sugu zvejai.

8. 7 No kopējā stāvvadu limita 2 stāvvadus atļauts izmantot un iedalīt tikai gadījumā, ja konkrētās pašvaldības zvejas tiesību nomnieki nav nodevuši sadalīšanai (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, zvejā ar stāvvadu iesaistītus zvejas kuģus un saņēmuši par to atbalstu atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 6. maija noteikumiem Nr. 323 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam "Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana"".

9. 8 No kopējā zivju tīklu limita 25 grunts tīkli izmantojami apaļā jūrasgrunduļa zvejai laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra
noteikumiem Nr.1375
Rīgas jūras līča reņģu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums pa piekrastes ģeogrāfiskajiem rajoniem

(Pielikums MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

Nr.
p. k.
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Rīgas jūras līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos Rīgas jūras līča reņģu nozvejas apjoma limits (%)
pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem pēc šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā limita nodalīšanas
1. Limbažu novads Austrumu rajons 21,7
2. Salacgrīvas novads
3. Saulkrastu novads Dienvidu rajons 35,1
4. Carnikavas novads
5. Rīgas pilsēta
6. Jūrmalas pilsēta
7. Engures novads Rietumu rajons 43,2
8. Mērsraga novads
9. Rojas novads
10. Dundagas novads
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 1375Pieņemts: 30.11.2009.Stājas spēkā: 11.12.2009. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 194 (4180), 10.12.2009.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
201804
{"selected":{"value":"01.01.2017","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-31.12.2017.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2018","iso_value":"2018\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2018.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-31.12.2017.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.12.2013","iso_value":"2013\/12\/07","content":"<font class='s-1'>07.12.2013.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.08.2013","iso_value":"2013\/08\/17","content":"<font class='s-1'>17.08.2013.-06.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.01.2013","iso_value":"2013\/01\/08","content":"<font class='s-1'>08.01.2013.-16.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.02.2012","iso_value":"2012\/02\/03","content":"<font class='s-1'>03.02.2012.-07.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.04.2011","iso_value":"2011\/04\/07","content":"<font class='s-1'>07.04.2011.-02.02.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-06.04.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.12.2009","iso_value":"2009\/12\/11","content":"<font class='s-1'>11.12.2009.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2017
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)