|
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1250
Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 56.§) Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā
Izdoti saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 106.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas. 2. Valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksā pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, un to ieskaita valsts pamatbudžetā. 3. Maksājuma uzdevumā par valsts nodevu persona norāda: 3.1. personas kodu vai reģistrācijas numuru; 3.2. nekustamā īpašuma kadastra numuru vai zemesgrāmatas nodalījuma numuru. 4. Ja nepieciešams, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks par valsts nodevas samaksu pārliecinās Valsts kases informācijas sistēmā. 5. Valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu nosaka šādā apmērā: 5.1. īpašuma atsavināšana uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram – 1,5 % no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja īpašuma tiesības iegūst fiziska persona, bet ne vairāk kā 50 000 euro; 5.2. īpašuma atsavināšana uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram – 2 % no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja īpašuma tiesības iegūst juridiska persona, bet ne vairāk kā 50 000 euro; 5.3. īpašuma atsavināšana uz dāvinājuma līguma pamata – 3 % no nekustamā īpašuma vērtības (euro), bet ne vairāk kā 50 000 euro; 5.4. nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā – 1 % no kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldāmās nekustamā īpašuma ieguldījuma summas (euro), bet ne vairāk kā 50 000 euro. (MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 833 redakcijā) 6. Valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem par katru nekustamo īpašumu šo noteikumu 5.1. un 5.3. apakšpunktā minētajos gadījumos nosaka 0,5 % apmērā no nekustamā īpašuma vērtības (euro), bet ne vairāk kā 50 000 euro. (MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 833 redakcijā) 7. Valsts nodevas apmēru nosaka, pamatojoties uz personas nostiprinājuma lūguma papildnosacījumos norādīto informāciju par personu radniecību. 7.1 Personai, kas nekustamo īpašumu iegūst, izmantojot normatīvajos aktos noteikto valsts sniegto palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, valsts nodevu par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajos gadījumos nosaka šādā apmērā: 7.1 1. 0,5 % no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 100 000 euro; 7.1 2. 500 euro plus 1,5 % no nekustamā īpašuma vērtības, kas pārsniedz 100 000 euro. (MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 436 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2020. noteikumiem Nr. 736; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 547) 7.2 Šo noteikumu 7.1 punktā minēto valsts nodevas likmi piemēro, ja vienlaikus ar nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai iesniedz nostiprinājuma lūgumu hipotēkas nostiprināšanai, kuram pievienotajā ķīlas līgumā ir ietverts kredītiestādes apliecinājums, ka normatīvajos aktos noteiktā valsts palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai tiek sniegta personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam vai normatīvajos aktos noteiktā valsts palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai tiek sniegta Nacionālo bruņoto spēku karavīram. (MK 08.11.2022. noteikumu Nr. 688 redakcijā) 7.3 Nekustamajam īpašumam, ko iegūst šo noteikumu 7.4 punktā minētā persona, piemēro šo noteikumu 6. punktā minēto valsts nodevas likmi. (MK 10.12.2020. noteikumu Nr. 736 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 439) 7.4 Šo noteikumu 7.3 punktu piemēro, ja nostiprinājuma lūguma papildnosacījumos izdarīta atzīme, ka personai ir derīga karte, kas izsniegta Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas ietvaros, vai persona to uzrāda nostiprinājuma lūguma iesniegšanas brīdī, vai ja persona līdz lēmuma pieņemšanai pievieno tās iestādes apliecinājumu, kas īsteno Latvijas Goda ģimenes apliecības programmu, ka persona atbilst nosacījumiem, lai saņemtu Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas ietvaros izsniedzamo karti. (MK 10.12.2020. noteikumu Nr. 736 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 439) 8. Aprēķinot valsts nodevu, par nekustamā īpašuma vērtību uzskatāms augstākais no šādiem novērtējumiem: 8.1. līgumā norādītā katra nekustamā īpašuma atsavināšanas summa; 8.2. augstāk novērtētā nekustamā īpašuma vērtība, ja slēgts maiņas līgums; 8.3. beztermiņa vai mūžīga maksājuma vērtība, ja slēgts uztura līgums; 8.4. novērtējums, par kādu nekustamo īpašumu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā; 8.5. augstākā cena, par kādu nekustamais īpašums nosolīts, ja notikusi izsole, bet, ja izsole nav notikusi, – sākumcena; 8.6. katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība un mežaudzes vērtība. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir spēkā neierobežotu laiku, ja tā kadastrālā vērtība nav mainījusies, ko apliecina Nekustamā īpašuma kadastra reģistra izsniegta uzziņa vai elektroniski sagatavota informācija. (Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1230) 8.1 Ja atsavina daļu no zemes vienības, ko pievieno blakus esošai zemes vienībai, atsavināmās daļas kadastrālā vērtība atbilst tās zemes vienības kadastrālai vērtībai (proporcionāli pievienotajai platībai), kurai pievieno šo daļu. (MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1230 redakcijā) 9. Ja nekustamo īpašumu atsavina pret prasījumiem vai kustamu mantu, par nekustamā īpašuma vērtību uzskata nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību un mežaudzes vērtību. (Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1230) 10. Ja nekustamo īpašumu atsavina pret pienākumiem, tad pienākuma vērtība atbilst ienākumiem, kas pielīdzināti Ministru kabineta noteiktajam trūcīgas personas ienākumu līmenim, ja attiecīgās republikas pilsētas vai novada pašvaldības institūcija nav informējusi zemesgrāmatu nodaļu par lielāku pienākuma vērtību. Republikas pilsētas vai novada pašvaldības institūcijas noteiktā pienākumu vērtība ir spēkā līdz dienai, kad zemesgrāmatu nodaļa saņēmusi informāciju par republikas pilsētas vai novada pašvaldības institūcijas noteiktās pienākuma vērtības izmaiņām. (MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 490 redakcijā) 11. Beztermiņa vai mūžīgu maksājumu vērtību, kā arī tādu maksājumu vērtību, kuru ilgums ir atkarīgs no nejauša gadījuma, nosaka, gada pienākumu vērtības summu reizinot ar 10. (Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1230) 12. Periodiskiem maksājumiem, kurus veic noteiktā laikposmā, vērtību nosaka, reizinot gada maksājumu summu ar attiecīgajos aktos minēto gadu skaitu, kas nepārsniedz 20. 13. Valsts nodevu par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata nosaka šādā apmērā, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas: 13.1. lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās: 13.1.1. laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem – 0,25 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības; 13.1.2. pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem – 0,5 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības; 13.1.3. pārējiem trešās šķiras mantiniekiem – 1,5 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības; 13.1.4. ceturtās šķiras mantiniekiem – 5 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības; 13.2. lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā: 13.2.1. laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem – 0,125 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības; 13.2.2. ceturtās šķiras mantiniekiem – 4 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības; 13.2.3. pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem – 7,5 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības; 13.2.4. testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem, ja tie ir sabiedriskā labuma organizācijas, – 1,5 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības; 13.2.5. personai, par kuru mantojuma atstājējam Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas, – 0,125 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības. (Grozīts ar MK 04.06.2024. noteikumiem Nr. 330) 14. Valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka 0,1 % apmērā no aizdevuma līguma summas vai līgumā, no kura izriet ar ķīlu nodrošinātā saistība, noteiktās galvenā prasījuma summas (euro). (MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1230 redakcijā) 15. Valsts nodevu par ķīlas tiesību grozījuma nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka 0,1 % apmērā no summas (euro), par kādu tiek palielināta aizdevuma summa. (MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1230 redakcijā) 16. Citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 5. un 14.punktā, valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka 28,46 euro apmērā. (MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1230 redakcijā) 16.1 Valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka, piemērojot koeficientu 1,5, ja no dienas, kad parakstīts dokuments, kas apliecina nostiprināmās tiesības, vai tādas atzīmes dzēšanas, kas kavē labprātīgu tiesību nostiprinājumu, pagājuši vairāk nekā seši mēneši. (MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1230 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2014., sk. 20.punktu) 17. No valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrīvotas šādas personas: 17.1. personas, kuras zemes privatizācijas gaitā slēdz līgumus un veic citus darījumus, kas saistīti ar bijušo zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes iegūšanu īpašumā par samaksu, saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, vai personas, kuras īpašuma tiesības iegūst, pamatojoties uz tiesas spriedumu par īpašuma tiesību atjaunošanu; 17.2. personas, kuras īpašuma tiesības iegūst uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība ir mazāka par 10 minimālajām mēnešalgām; 17.3. dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedri – par dzīvokļa privatizēšanas dokumentiem saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”; 17.4. Zemkopības ministrija – par valstij piekrītošā un lauksaimniecības zinātniskās pētniecības un mācību vajadzībām izpirktā zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā; 17.5. Vides ministrija – par valstij piekrītošo, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vajadzībām iepirkto un uz maiņas līguma pamata iegūto zemes īpašumu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā; 17.6. personas, kurām pāriet atpakaļ īpašuma tiesības saskaņā ar noslēgto atcēlējlīgumu; 17.7. personas, kuras ir privatizējušas valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas, – par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz šiem objektiem; 17.8. Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība un to uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru pamatkapitālu veido tikai Latvijas Neredzīgo biedrības vai Latvijas Nedzirdīgo savienības ieguldījumi, – par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā; 17.9. personas, kuras īpašuma tiesības iegūst saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu; 17.10. Ziemeļatlantijas līguma organizācija – par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā; 17.11. ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības – par diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai tās vadītāja rezidences vajadzībām iegādātā nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja attiecīgā ārvalsts piemēro līdzvērtīgu atbrīvojumu no nodokļiem, nodevām vai citiem maksājumiem Latvijas Republikas diplomātiskajām vai konsulārajām pārstāvniecībām. Atbrīvojumu piemēro, pamatojoties uz Ārlietu ministrijas sniegto informāciju par līdzvērtīga atbrīvojuma piemērošanu attiecīgajā ārvalstī; 17.12. (svītrots ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1230); 17.13. kapitālsabiedrība, ja tiesības uz nekustamo īpašumu tā iegūst reorganizācijas rezultātā, vai iestāde (publiska aģentūra), ja tiesības uz nekustamo īpašumu tā iegūst publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizācijas rezultātā; 17.14. valsts un pašvaldība, ja saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu tās viena otrai nodod bez atlīdzības vai maina mantu; 17.15. valsts, ja saskaņā ar Civillikuma 416.panta pirmo daļu tai piekrīt bezmantinieka manta; 17.16. valsts vai pašvaldība – par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja nekustamais īpašums atsavināts sabiedriskajām vajadzībām; 17.17. kapitālsabiedrības, kas sniedz pakalpojumus sabiedrības vajadzībām, piemēram, sabiedriskā transporta uzņēmumi, ostu pārvaldes vai uzņēmumi, kas nodrošina ūdens, gāzes vai elektroenerģijas piegādi, darbojas veselības aizsardzības jomā, valsts un pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā un izglītības jomā, ja valstij vai pašvaldībām pieder vismaz puse no kapitālsabiedrības kapitāla, – no šo noteikumu 5.4.apakšpunktā noteiktās valsts nodevas; 17.18. pašvaldība, ja tiesības uz nekustamo īpašumu tā iegūst reorganizācijas rezultātā; 17.19. Latvijas zemes fonda pārvaldītājs – akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" – par zemes privatizāciju lauku apvidos regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās lauksaimniecības zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā; 17.20. zemes īpašnieki par zemes konsolidācijas ietvaros veikto zemes maiņu. (Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1230; MK 22.04.2015. noteikumiem Nr. 197; MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 44) 17.1 No valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrīvota persona, kas ieķīlā nekustamo īpašumu, ja minētā persona to ieguvusi, izmantojot normatīvajos aktos noteikto valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, kas paredzēta personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam vai kas paredzēta Nacionālo bruņoto spēku karavīram. Šādā gadījumā kredītiestāde ķīlas līgumā un nostiprinājuma lūgumā ietver apliecinājumu, kurā norādīts, ka normatīvajos aktos noteiktā valsts palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai tiek sniegta personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam vai normatīvajos aktos noteiktā valsts palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai tiek sniegta Nacionālo bruņoto spēku karavīram. (MK 08.11.2022. noteikumu Nr. 688 redakcijā) 18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumus Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.; 2002, 162.nr.; 2003, 100., 178.nr.; 2004, 85.nr.; 2006, 190.nr.; 2007, 48.nr.; 2008, 131.nr.). 20. Šo noteikumu 16.1 punkts stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā. (MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1230 redakcijā) 21. Šo noteikumu 17.19. apakšpunkts stājas spēkā vienlaikus ar informācijas publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" par Latvijas zemes fonda darbības uzsākšanu. (MK 22.04.2015. noteikumu Nr.197 redakcijā) 22. Šo noteikumu 7.2 punktā un 17.1 punktā minēto apliecinājumu līdz 2020. gada 31. decembrim izdod institūcija, kura administrē un izsniedz garantiju vai subsīdiju valsts palīdzības ietvaros dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. (MK 10.12.2020. noteikumu Nr. 736 redakcijā) Ministru prezidents V.Dombrovskis
Tieslietu ministrs M.Segliņš |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:  
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
