Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.457

Rīgā 2009.gada 26.maijā (prot. Nr.33 47.§)
Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu

(Noteikumu nosaukums MK 15.01.2013. noteikumu Nr.33 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ģenētiski modificēto organismu apzinātas izplatīšanas (turpmāk – izplatīšana) kārtību;

1.1.1 atļaujas izsniegšanas, pagarināšanas, grozīšanas un anulēšanas, kā arī monitoringa kārtību;

1.3. kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti;

1.3.1 kārtību, kādā ierobežo vai aizliedz ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu;

1.4. sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr. 33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr. 72; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 607)

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu;

2.2. ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšanu tirgū, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību;

2.3. zālēm, kas satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, šo zāļu izplatīšanu, izņemot riska novērtēšanu zālēm saskaņā ar šo noteikumu 16. un 17.punktu;

2.4. ģenētiski modificēto organismu pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem, jūru vai gaisu.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

3. Pirms Eiropas Savienībā neatļauto ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas uzsākšanas persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju veic riska novērtējumu, lai noteiktu konkrētā ģenētiski modificētā organisma iespējamo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kurā ģenētiski modificēto organismu ir paredzēts apzināti izplatīt, un saņem valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) rakstisku atļauju ģenētiski modificētu organismu izplatīšanai.

(Grozīts ar MK 03.05.2011. noteikumiem Nr.340; MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

4. Lai saņemtu rakstisku atļauju ģenētiski modificētu organismu izplatīšanai, persona institūtā iesniedz iesniegumu, kas noformēts atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļā minētajām prasībām, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par institūta valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi sedz izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā ģenētiski modificētā organisma riska novērtēšanas atzinuma sagatavošanu.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.72 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2.punktu)

5. Institūts ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 54.punktam un nosūta to Zinātniskajai ekspertu komisijai, kā arī šo noteikumu 5.nodaļā minētajā kārtībā informē sabiedrību.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

6. Ja iesniegums neatbilst šo noteikumu 54. punktā minētajām prasībām vai saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem nav iespējams sniegt pilnvērtīgu atzinumu par riska novērtēšanu, institūts, atbilstoši pamatojot, var pieprasīt personai iesniegt papildu informāciju vai veikt papildu konsultācijas, tostarp ar sabiedrību. Papildu informācijas sniegšanai vai konsultācijām nepieciešamo laiku neieskaita šo noteikumu 9., 20., 27. un 39.punktā minētajā termiņā.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

7. Institūts, konsultējoties ar personu, lemj par ierobežotas pieejamības statusa piešķiršanu konkrētai iesniegumā ietvertai informācijai, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, un neizpauž šo informāciju trešajai personai.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

8. Par ierobežotas pieejamības informāciju neuzskata šādu informāciju:

8.1. personas vārdu, uzvārdu, adresi (juridiskai personai – nosaukumu un juridisko adresi);

8.2. ģenētiski modificētā organisma aprakstu, kas ļauj to identificēt;

8.3. ģenētiski modificētā organisma izplatīšanas nolūku, vietu un paredzamo lietojumu;

8.4. monitoringa programmu un ārkārtas pasākumu plānu;

8.5. ģenētiski modificēto organismu vides riska novērtējumu.

9. Zinātniskā ekspertu komisija 60 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas sagatavo un iesniedz institūtā atzinumu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu un monitoringa programmu (turpmāk – riska novērtēšanas atzinums). Uz atzinuma pamata tiek pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.72 redakcijā)

10. Zinātniskā ekspertu komisija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā sagatavo atzinumu par sabiedrības izteiktajiem viedokļiem un iesniegtajiem priekšlikumiem (turpmāk – atzinums par sabiedrības viedokli). Institūts, lai apzinātu sabiedrības viedokli, var pagarināt šo noteikumu 20., 27. un 39.punktā minēto termiņu uz laiku, ne ilgāku par 30 dienām.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

11. (Svītrots ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 244)

12. (Svītrots ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 244)

13. Institūts, ņemot vērā riska novērtēšanas atzinumu, izteiktos sabiedrības viedokļus, arī atzinumu par sabiedrības viedokli, izsniedz rakstisku atļauju vai lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, norādot atteikuma pamatojumu. Ja attiecīgā pašvaldība izsaka pamatotus argumentus un savā teritorijā neatbalsta ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē izmēģinājumiem (turpmāk – izplatīšana vidē), tad institūts izsniedz lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

(MK 03.05.2011. noteikumu Nr. 340 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr. 33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr. 72; MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 244)

14. Ja tiek mainīts ģenētiski modificētā organisma izmantošanas nolūks, persona iesniedz institūtā jaunu iesniegumu.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

15. Ja iesnieguma izskatīšanas laikā vai pēc atļaujas saņemšanas personai ir kļuvusi pieejama jauna informācija vai ja ģenētiski modificētie organismi vai no tiem iegūtās sastāvdaļas ir izmainītas tā, ka var radīt kaitīgu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, persona:

15.1. veic pasākumus, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi;

15.2. informē institūtu, Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts vides dienestu par šo ģenētiski modificēto organismu vai to komponentu pārmaiņām;

15.3. pārskata iesniegumā norādītos pasākumus.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

16. Zāles, kas satur ģenētiski modificētos organismus vai sastāv vai ir iegūtas no tiem, izmanto klīniskai izpētei atbilstoši normatīvajiem aktiem par zāļu klīniskās izpētes veikšanas kārtību un kārtību, kādā tiek vērtēta atbilstība labas klīniskās prakses prasībām.

17. Institūts ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par tādu zāļu izmantošanu klīniskai izpētei, kas satur ģenētiski modificētos organismus vai sastāv vai ir iegūtas no tiem, nosūta personai, kura iesniegusi iesniegumu, riska novērtēšanas atzinumu.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

2. Atļaujas izsniegšana ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē

18. (Svītrots ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

19. Institūts ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta Eiropas Komisijai šo noteikumu 54.6.apakšpunktā minēto kopsavilkumu.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

19.1 Ja viena un tā paša ģenētiski modificētā organisma vai vienas un tās pašas ģenētiski modificētu organismu kombinācijas izplatīšana vidē paredzēta dažādās vietās, bet ar vienu un to pašu nolūku un noteiktā laikposmā, persona var iesniegt institūtā vienu iesniegumu.

(MK 15.01.2013. noteikumu Nr.33 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

20. Institūts ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un citu dalībvalstu kompetento institūciju iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas, ja tādi ir, pieņem lēmumu šo noteikumu 13.punktā minētajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

21. Atļaujā norāda:

21.1. vidē izplatāmā ģenētiski modificētā organisma identitāti;

21.2. nosacījumus ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai vidē;

21.3. monitoringa prasības, tai skaitā monitoringa programmas izpildes termiņus.

22. Institūts iesniedz Eiropas Komisijai pamatotu priekšlikumu par atšķirīgas procedūras piemērošanu atļaujas izsniegšanai, ja ir iegūta pietiekama pieredze par konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšanu vidē un tas atbilst šādiem kritērijiem:

22.1. ir zināma ģenētiski nemodificētā (recipienta) organisma taksonomiskā piederība un bioloģija (piemēram, reprodukcijas un apputeksnēšanās veids, spēja krustoties ar radniecīgām sugām, patogenitāte);

22.2. ir pamatota informācija, ka ģenētiski nemodificētā (recipienta) organisma vai – attiecīgos gadījumos – vecāka organisma izplatīšana vidē konkrētajā ekosistēmā nerada kaitīgu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi;

22.3. ir pieejama informācija par nozīmīgām mijiedarbībām, kurās iesaistīti ģenētiski nemodificēti (recipienta) organismi, attiecīgos gadījumos – vecāki organismi un citi organismi konkrētajā ekosistēmā;

22.4. paredzamajam izplatīšanas vidē veidam izmanto metodes, kas ir analogas tiem ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē veidiem, kuru izmantošanai jau izsniegta atļauja, un iegūtie rezultāti neliecina, ka pastāv kaitīga ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi;

22.5. ir pieejama pilnīga informācija par vektorsistēmu un insertu ģenētisko struktūru un to var izmantot ģenētiski modificēto organismu un to pēcnācēju identificēšanai, kā arī ir zināms delēciju mutācijas apjoms, ja ģenētiskā modifikācija ir saistīta ar ģenētiskā materiāla delēciju mutāciju;

22.6. ģenētiski modificēts organisms nerada lielāku kaitīgu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, salīdzinot ar atbilstošu ģenētiski nemodificētu (recipienta) organismu vai – attiecīgos gadījumos – vecāku organismu. Spēja nekontrolēti izplatīties vidē, pārņemt citas neradnieciskas ekosistēmas un nodot ģenētisko materiālu citiem organismiem vidē nerada kaitīgu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

23. Pēc Eiropas Komisijas lēmuma par atšķirīgas procedūras piemēro­šanu, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem par Eiropas Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, institūts triju darbdienu laikā izsniedz personai rakstisku atļauju vai pamatotu lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

24. Ja institūts saņem informāciju par vidē izplatāmā ģenētiski modificētā organisma radīto kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, tas pēc konsultācijām ar Pārtikas un veterināro dienestu vai Valsts vides dienestu var grozīt atļaujas nosacījumus un:

24.1. pieprasīt personai mainīt nosacījumus izplatīšanai vidē;

24.2. uz laiku pārtraukt vai vispār aizliegt izplatīšanu vidē;

24.3. informē sabiedrību par pieņemto lēmumu.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.72 redakcijā)

3. Atļaujas izsniegšana ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū

25. Persona, kas vēlas sākt tādu ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu tirgū, par kuriem Eiropas Savienībā nav izsniegta atļauja, iesniegumā papildus šo noteikumu 54.punktā minētajai informācijai ietver:

25.1. informāciju saskaņā ar šo noteikumu 8.nodaļu. Personai, pamato­joties uz rezultātiem, kas iegūti laikā, kad ģenētiski modificētie organismi tiek izplatīti vidē, vai ņemot vērā zinātniski pamatotu informāciju, kas apliecina, ka ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū un lietošana nerada risku cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, ir tiesības lūgt institūtam atļauju neietvert iesniegumā šo noteikumu 70.punktā minēto informāciju;

25.2. nosacījumus ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai tirgū, tai skaitā specifiskos izmantošanas un uzglabāšanas apstākļus;

25.3. paredzamo atļaujas darbības termiņu;

25.4. monitoringa programmu atbilstoši šo noteikumu 9.nodaļai, tai skaitā priekšlikumus par monitoringa programmas īstenošanas termiņu;

25.5. priekšlikumus marķēšanai un iepakojumam atbilstoši prasībām, kas minētas šo noteikumu 8.nodaļā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulā (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK;

25.6. datus vai rezultātus par konkrētā ģenētiski modificētā organisma vai tās pašas ģenētiski modificēto organismu kombinācijas izplatīšanu, ja par to ir paziņots iepriekš kādai no dalībvalstu kompetentajām institūcijām vai paziņo konkrētajā brīdī vai ja persona konkrēto ģenētiski modificēto organismu apzināti izplata kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai ārpus tās.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

26. Ja iesniegums satur visu šo noteikumu 25.punktā minēto informāciju, institūts ne vēlāk kā triju darbdienu laikā nosūta šo noteikumu 54.6.apakšpunktā minēto kopsavilkumu Eiropas Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

27. Institūts ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta riska novērtēšanas atzinumu:

27.1. personai, kas iesniegusi iesniegumu;

27.2. Eiropas Komisijai.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

28. Institūts papildus šo noteikumu 27.punktā minētajai informācijai nosūta Eiropas Komisijai informāciju, uz kuru pamatojoties ierosina izsniegt atļauju konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai tirgū, vai informāciju, uz kuru pamatojoties ierosina neizsniegt atļauju konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai tirgū, – ne agrāk kā 15 dienas pēc riska novērtēšanas atzinuma nosūtīšanas personai un ne vēlāk kā 105 dienas pēc iesnieguma saņemšanas.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

29. Riska novērtēšanas atzinumu attiecina uz ģenētiski modi­ficēto organismu paredzēto lietojumu un ierosināto monitoringa programmu. Riska novērtēšanas atzinumā norāda:

29.1. nosacījumus, ar kuriem saskaņā konkrēto ģenētiski modificēto organismu var vai nevar izplatīt tirgū. Ja riska novērtēšanas atzinumā norādīts, ka konkrēto ģenētiski modificēto organismu nevar izplatīt tirgū, institūts sniedz argumentētu pamatojumu;

29.2. ģenētiski nemodificētā (recipienta) organisma pazīmes, kuras attiecas uz konkrētā ģenētiski modificētā organisma riska novērtējumu, kā arī iespējamo kaitīgo ietekmi, ko cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi var radīt ģenētiski nemodificētā (recipienta) organisma izplatīšana;

29.3. ģenētiski modificētā organisma ģenētiskās modifikācijas aprakstu;

29.4. novērtējumu par to, vai ģenētiskā modifikācija ir raksturota pietiekami, lai apzinātu iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai videi;

29.5. saskaņā ar vides riska novērtējumu identificētu jaunu iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, ko var radīt konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana tirgū. Iespējamo kaitīgo ietekmi nosaka, salīdzinot ģenētiski modificēto organismu ar atbilstošo ģenētiski nemodificēto organismu;

29.6. specifiskos vides riska novērtējuma jautājumus, par kuriem tiek lūgts Eiropas Komisijas un citu dalībvalstu kompetento institūciju viedoklis.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

30. Ja persona pēc riska novērtēšanas atzinuma saņemšanas atsauc iesniegumu, tā var iesniegt atkārtotu iesniegumu citas dalībvalsts kompetentajā institūcijā.

31. Ja Zinātniskā ekspertu komisija ir sagatavojusi riska novērtēšanas atzinumu, norādot, ka ģenētiski modificēto organismu var izplatīt tirgū, un ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma nosūtīšanas nav saņemti argumentēti iebildumi no Eiropas Komisijas un no citu dalībvalstu kompeten­tajām institūcijām vai par saņemtajiem iebildumiem ir panākta vienošanās 105 dienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma nosūtīšanas, institūts izsniedz personai rakstisku atļauju ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

32. Ja Eiropas Komisija vai kāda Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija izsaka un uztur iebildumus saskaņā ar šo noteikumu 31. un 36.punktu, lēmums tiek pieņemts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem par Eiropas Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

33. Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, institūts ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas izsniedz personai rakstisku atļauju ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

34. Atļauju ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū izsniedz uz termiņu, kāds norādīts iesniegumā, bet ne ilgāk kā uz 10 gadiem.

35. Atļaujā norāda:

35.1. teritoriju, kurā atļauja piemērojama, kā arī tirgū izplatāmā ģenētiski modificētā organisma identitāti un unikālo identifikatoru;

35.2. atļaujas derīguma termiņu;

35.3. nosacījumus ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai tirgū, tai skaitā specifiskās ģenētiski modificētā organisma lietošanas, apstrādes un iepakošanas prasības, kā arī konkrētus vides, ekosistēmas un ģeogrāfisko apgabalu aizsardzības nosacījumus;

35.4. kontrolparaugu pieejamību institūtam, paredzot atbilstošo konfiden­cialitātes prasību ievērošanu;

35.5. marķēšanas prasības atbilstoši šo noteikumu 8.nodaļai;

35.6. monitoringa prasības atbilstoši šo noteikumu 9.nodaļai, kā arī:

35.6.1. monitoringa programmas izpildes termiņus;

35.6.2. īpašus norādījumus (ja tādi nepieciešami) ģenētiski modificēto organismu pārdevējiem vai lietotājiem un ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājiem;

35.6.3. ja tiek audzēti ģenētiski modificētie kultūraugi, – citu informāciju, kas nepieciešama konkrētajā audzēšanas vietā.

(Grozīts ar MK 03.05.2011. noteikumiem Nr. 340; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr. 72; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 607)

36. Ja institūts saņēmis informāciju par tirgū izplatāmā ģenētiski modifi­cētā organisma radīto kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi:

36.1. pirms rakstiskas atļaujas izsniegšanas, tas ne vēlāk kā triju darbdienu laikā nosūta šo informāciju Eiropas Komisijai un citu dalībvalstu kompeten­tajām institūcijām. Institūts var apspriest neatrisinātos jautājumus ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai 75 dienu laikā pirms rakstiskas atļaujas izsniegšanas panāktu vienošanos;

36.2. pēc rakstiskas atļaujas izsniegšanas, tas ne vēlāk kā 60 dienu laikā nosūta Eiropas Komisijai priekšlikumu par atļaujas nosacījumu maiņu (ja tā ir nepieciešama). Ja 60 dienu laikā pēc informācijas nosūtīšanas nav saņemti argumentēti iebildumi vai 75 dienu laikā pēc informācijas nosūtīšanas ir panākta vienošanās par izteiktajiem iebildumiem, institūts pieņem lēmumu par atļaujas nosacījumu maiņu, paziņo tos personai un 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē par to Eiropas Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās institūcijas.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

37. Persona, uzsākot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, pēc institūta rakstiskas atļaujas saņemšanas nodrošina ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai noteikto prasību izpildi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

4. Atļaujas pagarināšana ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū

38. Lai pagarinātu atļauju ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai tirgū, persona vismaz deviņus mēnešus pirms atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz institūtā (ja pirmreizējo atļauju ir izsniedzis institūts) attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievieno:

38.1. pirmreizējo atļauju vai tās kopiju;

38.2. saskaņā ar iesniegto monitoringa programmu sagatavotu ziņojumu par monitoringa rezultātiem iepriekšējā izplatīšanas periodā;

38.3. jebkuru citu jaunāko informāciju, kas ir pieejama un attiecas uz ģenētiski modificēto organismu iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi;

38.4. pirmreizējās atļaujas grozīšanas vai papildināšanas nosacījumus (ja tādi paredzēti), kā arī nosacījumus, kas attiecas uz turpmāko monitoringu un atļaujas termiņu.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

39. Ja iesniegums atbilst šo noteikumu 38.punktam, institūts ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta riska novērtēšanas atzinumu personai, kas iesniegusi iesniegumu, un nosūta iesniegumu vai tā kopiju un riska novērtēšanas atzinumu Eiropas Komisijai, norādot, ka:

39.1. konkrēto ģenētiski modificēto organismu var turpināt izplatīt tirgū, un izplatīšanas nosacījumus;

39.2. konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana tirgū ir pārtraucama.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

40. Ja Zinātniskā ekspertu komisija ir sagatavojusi riska novērtēšanas atzinumu, norādot, ka ģenētiski modificēto organismu var turpināt izplatīt tirgū, un ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma nosūtīšanas no Eiropas Komisijas un no citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām nav saņemti argumentēti iebildumi vai 75 dienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma nosūtīšanas par saņemtajiem iebildumiem ir panākta vienošanās, institūts ne vēlāk kā triju darbdienu laikā izsniedz personai rakstisku atļauju turpmākai ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

41. Ja Eiropas Komisija vai kāda Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija izsaka un uztur iebildumus, lēmums tiek pieņemts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem par Eiropas Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

42. Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, institūts ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas izsniedz personai rakstisku atļauju turpmākai ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

43. Pagarināto atļauju ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū izsniedz uz laiku līdz 10 gadiem.

44. Ja pirmreizējās atļaujas termiņš nav beidzies, persona līdz pagarinātās atļaujas saņemšanai var turpināt ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti pirmreizējā atļaujā.

4.1 Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojums vai aizliegums

(Nodaļa MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 607 redakcijā)

44.1 Zemkopības ministrija 45 dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas riska novērtējuma atzinumu vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 6. punktu un 18. panta 6. punktu, paziņo Eiropas Komisijai par aizliegumu Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā audzēt attiecīgo ģenētiski modificēto kultūraugu.

44.2 Persona, kas iesniegusi iesniegumu par attiecīgā ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanu, 30 dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Komisijas informāciju par aizliegumu audzēt šo kultūraugu, piekrīt prasībai par iesniegumā norādītā ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanas aizliegumu konkrētajā teritorijā vai noraida to.

44.3 Ja persona, kas iesniegusi iesniegumu, piekrīt prasībai par iesniegumā norādītā ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanas aizliegumu konkrētajā teritorijā atbilstoši šo noteikumu 44.1 punktam, atļaujā tiek norādīts, ka Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā aizliegts audzēt attiecīgo ģenētiski modificēto kultūraugu.

44.4 Ja šo noteikumu 44.1 punktā minētā prasība par aizliegumu Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā audzēt attiecīgo ģenētiski modificēto kultūraugu tiek paziņota Eiropas Komisijai pēc tam, kad saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas riska novērtējuma atzinums vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 6. punktu un 18. panta 6. punktu, šo noteikumu 31. un 52. punktā norādītais termiņš tiek pagarināts par 15 dienām.

44.5 Ja persona, kas iesniegusi iesniegumu, noraida prasību par iesniegumā norādītā ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanas aizliegumu, Zemkopības ministrija par plānoto ģenētiski modificētā kultūrauga vai kultūraugu grupas audzēšanas ierobežojumu vai aizliegumu informē Eiropas Komisiju. Šo informāciju Eiropas Komisijā var iesniegt pirms šo noteikumu 31. punktā minētās atļaujas izsniegšanas.

44.6 Zemkopības ministrija 75 dienu laikā pēc šo noteikumu 44.5 punktā minētās informācijas nosūtīšanas Eiropas Komisijai nodrošina, ka:

44.6 1. netiek pieņemts aizliegums vai ierobežojums audzēt attiecīgo ģenētiski modificēto kultūraugu vai kultūraugu grupu;

44.6 2. netiek uzsākta attiecīgā ģenētiski modificētā kultūrauga vai kultūraugu grupas audzēšana. Par plānoto audzēšanas aizliegumu vai ierobežojumu Zemkopības ministrija informē Valsts augu aizsardzības dienestu.

44.7 Lēmumu par attiecīgā ģenētiski modificētā kultūrauga vai kultūraugu grupas audzēšanas ierobežojumu vai aizliegumu pieņem pēc šo noteikumu 44.6 punktā minētā termiņa beigām. Lēmumu var pieņemt ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgā ģenētiski modificētā kultūrauga izplatīšanas atļauja, kā arī visā atļaujas derīguma termiņa laikā.

44.8 Zemkopības ministrija sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par Eiropas Savienībā iepriekš atļauta ģenētiski modificētā kultūrauga vai kultūraugu grupas audzēšanas ierobežojumu vai aizliegumu Latvijā. Kultūraugu grupu nosaka atbilstoši kultūraugu šķirnei vai tai raksturīgām īpašībām.

44.9 Ministru kabinets lēmumu par ģenētiski modificētā kultūrauga vai kultūraugu grupas audzēšanas ierobežojumu vai aizliegumu pamato ar vienu vai vairākiem iemesliem, kas minēti Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 5. panta ceturtās daļas 2. punktā. Piemērotie kritēriji nav pretrunā ar riska novērtējuma atzinumu.

44.10 Zemkopības ministrija par pieņemto lēmumu saistībā ar attiecīgā ģenētiski modificētā kultūrauga vai kultūraugu grupas audzēšanas ierobežojumu vai aizliegumu informē Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās institūcijas un personu, kura iesniegusi iesniegumu, kā arī publicē lēmumu Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē.

44.11 Lai Latviju vai tās teritorijas daļu atkārtoti iekļautu ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanas teritorijā:

44.11 1. Zemkopības ministrija iesniedz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajā iestādē iesniegumu par attiecīgās teritorijas iekļaušanu ģenētiski modificētā organisma audzēšanas teritorijā;

44.11 2. Ministru kabinets atceļ lēmumu par ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanas aizliegumu vai ierobežojumu, un Zemkopības ministrija par to nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās institūcijas.

5. Sabiedrības iesaistīšana lēmuma pieņemšanas procesā

45. Institūts savā tīmekļa vietnē ievieto valsts informācijas sistēmā – ģenētiski modificēto organismu aprites reģistrā (turpmāk – reģistrs) – šādu informāciju:

45.1. ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas:

45.1.1. šo noteikumu 54.5.apakšpunktā minēto vides riska novērtējumu;

45.1.2. šo noteikumu 54.6.apakšpunktā minēto informācijas kopsavilkumu;

45.1.3. pārējos personas iesniegtos dokumentus, kuriem nav piešķirts ierobežotas pieejamības statuss;

45.2. ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma saņemšanas:

45.2.1. riska novērtēšanas atzinumu;

45.2.2. termiņu, līdz kuram sabiedrība var izteikt savu viedokli un sniegt priekšlikumus, norādot to iesniegšanas vietu;

45.3. ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas:

45.3.1. lēmumu, tai skaitā atļaujā minētos nosacījumus saskaņā ar šo noteikumu 21. un 35.punktu un atzinumu par sabiedrības viedokli;

45.3.2. informāciju par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē vietām;

45.3.3. informāciju par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas vietām;

45.4. ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas – ziņojumu par izplatīšanas monitoringa rezultātiem.

(Grozīts ar MK 03.05.2011. noteikumiem Nr.340; MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

46. Jebkura persona 30 dienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma ievietošanas reģistrā var izteikt savu viedokli un iesniegt institūtā rakstiskus priekšlikumus par ģenētiski modificētā organisma izplatīšanu.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

46.1 Attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā ir paredzēta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē, 30 dienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma ievietošanas reģistrā izsaka savu viedokli un iesniedz institūtā rakstiskus priekšlikumus par ģenētiski modificētā organisma izplatīšanu vidē.

(MK 03.05.2011. noteikumu Nr.340 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

47. Ja saņemta informācija par izplatāmā ģenētiski modificētā organisma radīto kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi vai par neatļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū, institūts informē sabiedrību, vienas dienas laikā pēc informācijas saņemšanas ievietojot informāciju institūta tīmekļa vietnē, publicējot to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas laikrakstā, tā tīmekļa vietnē, kā arī paziņojot televīzijā un radio.

(Grozīts ar MK 03.05.2011. noteikumiem Nr.340; MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

6. Institūta pienākumi un tiesības

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

48. Institūts triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu par to informē Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts augu aizsardzības dienestu, Valsts vides dienestu un vietējo pašvaldību, kuras teritorijā paredzēta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.72 redakcijā)

49. Institūts reizi trijos gados sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, ieviešot šos noteikumus. Ziņojumā ietver īsu pārskatu par pieredzi, kas iegūta darbā ar ģenētiski modificētā organisma izplatīšanu tirgū atbilstoši šiem noteikumiem.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

50. Ja pastāv draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, institūts pieņem lēmumu par aizliegumu izplatīt konkrēto ģenētiski modificēto organismu izmēģinājumiem vidē un tirgū vai noteikt ierobežojumus šīm darbībām un nosūta attiecīgu informāciju Eiropas Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām. Informācijā par pieņemto lēmumu norāda, vai un kā būtu grozāmi atļaujā noteiktie nosacījumi ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai izmēģinājumiem vidē un izplatīšanai tirgū vai ka attiecīgā organisma izplatīšana izmēģinājumiem vidē un izplatīšana tirgū ir aizliedzama. Institūts papildus iesniedz argumentētu viedokli, norādot tajā jaunākās zinātniskās atziņas, uz kurām pamatojas pieņemtais lēmums, un par lēmuma pieņemšanu informē sabiedrību.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

50.1 Ja ir saņemta Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas prasība iekļaut Eiropas Savienības dalībvalsti vai tās teritorijas daļu ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanas teritorijā, institūts attiecīgi precizē atļauju un informē Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās institūcijas un iesnieguma iesniedzēju.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 607 redakcijā)

51. Institūts 30 dienu laikā pēc citas dalībvalsts kompetentās institūcijas iesūtītā iesnieguma kopsavilkuma saņemšanas par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē sagatavo priekšlikumus vai argumentētus iebildumus un iesniedz tos tieši dalībvalsts kompetentajai institūcijai vai Eiropas Komisijai. Institūts var lūgt konkrētās dalībvalsts kompetento institūciju atsūtīt visu iesniegumu vai tā kopiju, ja tas nepieciešams priekšlikumu vai argumentu sagatavošanai.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

52. Institūts 60 dienu laikā pēc citas dalībvalsts kompetentās institūcijas iesūtītā riska novērtēšanas atzinuma saņemšanas par ģenētiski modificētā organisma izplatīšanu tirgū sagatavo priekšlikumus vai argumentētus iebildumus un iesniedz tos tieši dalībvalsts kompetentajai institūcijai vai Eiropas Komisijai. Institūts var lūgt konkrētās dalībvalsts kompetento institūciju atsūtīt visu iesniegumu vai tā kopiju, ja tas nepieciešams priekšlikumu vai argumentu sagatavošanai.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

53. Institūts iesniedz Eiropas Komisijai:

53.1. 30 dienu laikā pēc atļaujas izsniegšanas – informāciju par lēmumu, kas pieņemts par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē (ja atļauja nav izdota, sniedz argumentētu viedokli);

53.2. 30 dienu laikā pēc atļaujas izsniegšanas – informāciju par lēmumu, kas pieņemts par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū (ja atļauja nav izdota, sniedz argumentētu viedokli), kā arī informē par to citu dalībvalstu kompetentās institūcijas;

53.3. informāciju par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas monitoringa rezultātiem;

53.4. reizi gadā – sarakstu par izsniegtajām un neizsniegtajām atļaujām ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē atbilstoši šo noteikumu 22.punktā minētajai atšķirīgajai procedūrai;

53.5. ne vēlāk kā triju darbdienu laikā – informāciju par neatļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū, kā arī informē par to citu dalībvalstu kompetentās institūcijas.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

7. Informācija, kas ietverama iesniegumā par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

54. Iesniegumā par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu persona ietver šādu informāciju:

54.1. personas vārdu, uzvārdu, adresi (juridiskai personai – nosaukumu un juridisko adresi);

54.2. atbildīgā zinātnieka vārdu, uzvārdu, kvalifikāciju un darba pieredzi;

54.3. iesnieguma nosaukumu;

54.4. informāciju saskaņā ar šo noteikumu 7.1. vai 7.2.apakšnodaļu;

54.5. ģenētiski modificēto organismu vides riska novērtējumu, kas izdarīts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju;

54.6. informācijas kopsavilkumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām, ja ģenētiski modificēto organismu paredzēts izplatīt vidē, vai atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām, ja ģenētiski modificēto organismu paredzēts izplatīt tirgū;

54.7. citu informāciju, kas saistīta ar konkrēto ģenētiski modificēto organismu un ko persona uzskata par būtisku, vai arī atsauci uz informāciju, ko iepriekš publiskojušas citas personas, ja tā nav ierobežotas pieejamības informācija vai minētā persona ir devusi rakstisku piekrišanu informācijas izmantošanai.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

55. Persona iesniegumā var neietvert visu šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakš­nodaļā minēto informāciju. Iesnieguma saturu saskaņo ar institūtu, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma īpatnības.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

56. Šo noteikumu 7.1.apakšnodaļa attiecas uz visu tipu ģenētiski modificēto organismu, izņemot ģenētiski modificētos augstākos augus (turpmāk – augstākie augi), izplatīšanu.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

57. Šo noteikumu 7.2.apakšnodaļa attiecas uz augstāko augu izplatīšanu.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

58. Augstākie augi šo noteikumu izpratnē ir augi, kas pieder pie segsēkļu (Angiospermae) un kailsēkļu (Gymnospermae) taksonomiskajām grupām.

7.1. Informācija, kas ietverama iesniegumā par ģenētiski modificēto organismu (izņemot augstākos augus) izplatīšanu

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

59. Informācija par ģenētiski modificēto organismu:

59.1. donora, recipienta vai (ja nepieciešams) vecāku organisma rakstu­rojums:

59.1.1. zinātniskais nosaukums;

59.1.2. taksonomiskā piederība;

59.1.3. citi nosaukumi (piemēram, vispārpieņemtais nosaukums, šķirnes nosaukums);

59.1.4. fenotipiskie un ģenētiskie rādītāji;

59.1.5. donora un recipienta radniecības pakāpe vai radniecības pakāpe ar vecāku organismiem;

59.1.6. noteikšanas metodes;

59.1.7. noteikšanas un identifikācijas metožu jutīgums, ticamība (kvanti­tatīvā nozīmē) un specifika;

59.1.8. ģeogrāfiskās izplatības un dabiskās vides apraksts (tai skaitā informācija par dabiskajiem ienaidniekiem, barības objektiem, parazītiem un sāncenšiem, simbiontiem un saimniekorganismiem);

59.1.9. organismi, ar kuriem dabiskos apstākļos ir iespējama ģenētiskā materiāla pārnese;

59.1.10. ģenētiskā stabilitāte un to ietekmējošie faktori;

59.1.11. patoloģiskās, ekoloģiskās un fizioloģiskās īpašības:

59.1.11.1. bīstamības klasifikācija;

59.1.11.2. dzīves ilgums dabiskajās ekosistēmās, dzimumvairošanās un bezdzimumvairošanās cikli;

59.1.11.3. informācija par izdzīvošanas spēju, tai skaitā par piemērošanos klimata pārmaiņām un spēju veidot struktūras, kas nepieciešamas dzīvības saglabāšanai nelabvēlīgos vides apstākļos, piemēram, sēklas, sporas, sklerocijas;

59.1.11.4. patogenitāte: inficēšana, toksiskums, virulence, alergēniskums, patogēnu pārnesējs (vektors), iespējamie vektori, saimniekorganismu loks, tai skaitā fakultatīvie saimniekorganismi. Latento vīrusu (provīrusu) iespējamā aktivācija. Spēja kolonizēt citus organismus;

59.1.11.5. antibiotiku rezistence un iespējamā šo antibiotisko vielu izmantošana cilvēku un mājdzīvnieku profilaksē un ārstēšanā;

59.1.11.6. līdzdalība apkārtējās vides procesos, piemēram, primārajā producēšanā, barības vielu apritē, organisko vielu sadalīšanās procesā, elpošanā;

59.1.12. veidošanā izmantoto vektoru raksturojums:

59.1.12.1. nukleotīdu secība;

59.1.12.2. mobilizācijas biežums;

59.1.12.3. specifika;

59.1.12.4. antibiotiku un citu rezistences gēnu klātbūtne;

59.1.13. informācija par iepriekš izdarītām ģenētiskajām modifikācijām;

59.2. vektora raksturojums:

59.2.1. vektora uzbūve un izcelsme;

59.2.2. transpozonu, vektoru un citu ģenētiskās informācijas fragmentu sekvence, kas izmantota, lai konkrētajā ģenētiski modificētajā organismā izveidotu jaunu iedzimtības materiālu;

59.2.3. izmantotā vektora ģenētiskās mobilizācijas biežums vai ģenētiskās pārnešanas spējas un to noteikšanas metodes;

59.2.4. informācija par paredzamajai funkcijai nepieciešamo minimālo vektora dezoksiribonukleīnskābes (turpmāk – DNS) struktūras daļu;

59.3. raksturojums:

59.3.1. ģenētiskās modifikācijas raksturojums:

59.3.1.1. ģenētiskajā modifikācijā izmantotās metodes;

59.3.1.2. metodes, kas izmantotas, lai izveidotu un nogādātu recipientā insertu vai izraisītu DNS nukleotīdu secības delēciju;

59.3.1.3. inserta vai vektora uzbūves apraksts;

59.3.1.4. nezināmu nukleotīdu secību klātbūtnes iespēja inserta struktūrā un informācija par paredzamajai funkcijai nepieciešamo minimālo vektora DNS struktūras daļu;

59.3.1.5. izlasē izmantotās metodes un kritēriji;

59.3.1.6. konkrēto pārveidoto, iestarpināto vai likvidēto nukleīnskābju fragmentu nukleotīdu secība, funkcionālā identitāte un atrašanās vieta genomā, īpaši – saistībā ar ģenētiski modificēto organismu jebkuru iespējamo bīstamību;

59.3.2. iegūtā ģenētiski modificētā organisma raksturojums:

59.3.2.1. ģenētisko iezīmju vai fenotipisko īpašību apraksts, īpaši – to jauno iezīmju un īpašību apraksts, kuras ģenētiski modificētajā organismā var izpausties vai kuru izpausme nav iespējama;

59.3.2.2. jebkura vektora vai donora nukleīnskābes struktūra un daudzums, kas saglabājas ģenētiski modificētā organisma galīgajā genomā;

59.3.2.3. organisma ģenētiskā stabilitāte;

59.3.2.4. jaunā ģenētiskā materiāla ekspresijas intensitāte un līmenis. Mērījuma metode un jutīgums;

59.3.2.5. sintezēto proteīnu (olbaltumvielu) aktivitāte;

59.3.2.6. izolēšanas un identificēšanas metožu apraksts, tai skaitā paņēmieni inserta un vektora identificēšanai un izolēšanai;

59.3.2.7. izolēšanas un identificēšanas metožu jutīgums, ticamība (kvantitatīvā nozīmē) un specifika;

59.3.2.8. informācija par ģenētiski modificētu organismu iepriekšējo izplatīšanu vai lietojumu;

59.3.2.9. ar veselības jautājumiem saistītie apsvērumi:

59.3.2.9.1. nedzīvo ģenētiski modificēto organismu vai to metabolisko produktu toksiskā un alerģiskā iedarbība;

59.3.2.9.2. ģenētiski modificētā organisma salīdzinājums ar donoru, recipientu vai (ja nepieciešams) ar vecāku organismu attiecībā uz patogenitāti;

59.3.2.9.3. kolonizācijas spēja;

59.3.2.10. ja organisms ir patogēns cilvēkiem, kas necieš no imūndeficīta:

59.3.2.10.1. izraisāmās slimības un to patogenitātes mehānisms, tai skaitā invazivitāte un virulence;

59.3.2.10.2. infekciozitāte;

59.3.2.10.3. inficējošā deva;

59.3.2.10.4. saimniekorganismu loks un tā pārmaiņu iespējas;

59.3.2.10.5. izdzīvošanas iespēja ārpus cilvēka organisma;

59.3.2.10.6. pārnesēju esība vai nekontrolētas izplatīšanās veidu iespējas;

59.3.2.10.7. bioloģiskā stabilitāte;

59.3.2.10.8. antibiotiku rezistences spektrs;

59.3.2.10.9. alergēniskums;

59.3.2.10.10. atbilstošu terapijas metožu pieejamība;

59.3.2.11. citi apdraudējumi, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu.

60. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas apstākļi un vide:

60.1. informācija par izplatīšanu:

60.1.1. paredzētās izplatīšanas apraksts, tās mērķi un iegūstamie produkti;

60.1.2. paredzētie izplatīšanas datumi un izplatīšanai paredzētais laiks, tai skaitā izplatīšanas biežums un ilgums;

60.1.3. izplatīšanas vietas sākotnējā sagatavošana;

60.1.4. izplatīšanas vietas izmēri;

60.1.5. izplatīšanā izmantojamās metodes;

60.1.6. izplatāmo ģenētiski modificēto organismu kvantitāte;

60.1.7. paredzētās pārmaiņas izplatīšanas vietā (apstrādāšanas veids un metode, augsnes sastāva modifikācija, apūdeņošana vai citas darbības);

60.1.8. izplatīšanas laikā veicamie nodarbināto aizsardzības pasākumi;

60.1.9. paredzētās izplatīšanas vietas apstrāde pēc darbību pabeigšanas ar ģenētiski modificētajiem organismiem;

60.1.10. ģenētiski modificēto organismu iznīcināšana vai ar tiem veicamo darbību pārtraukšana pēc izplatīšanas pārtraukšanas;

60.1.11. ģenētiski modificēto organismu iepriekšējās izplatīšanas rezultāti un informācija par tiem, īpaši – informācija par to izplatīšanu atšķirīgā daudzumā un dažādās ekosistēmās;

60.2. informācija par vidi (par izplatīšanas vietu un apkārtni):

60.2.1. izplatīšanas vietas ģeogrāfiskais izvietojums un koordinātas (iesniegumā par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū izplatīšanas vieta ir ģenētiski modificētā organisma lietošanai paredzētā platība);

60.2.2. fiziskā un bioloģiskā saistība ar cilvēku, floru un faunu;

60.2.3. attālums līdz Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai tuvākajām dzeramā ūdens ņemšanas vietām;

60.2.4. iedzīvotāju saimnieciskā darbība, kas pamatojas uz konkrētā apgabala dabiskajiem resursiem;

60.2.5. tā rajona klimatiskais raksturojums, kurš varētu tikt ietekmēts;

60.2.6. ģeogrāfiskais, ģeoloģiskais un augsnes raksturojums;

60.2.7. flora un fauna, tai skaitā labība, mājlopi un migrējošās sugas;

60.2.8. mērķa un papildu ekosistēmas, kuras var tikt ietekmētas;

60.2.9. saimniekorganisma dabiskās dzīvesvietas un izplatīšanas vietas salīdzinājums;

60.2.10. jebkura ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vietā zināma vai plānota attīstība vai pārmaiņas zemes lietošanā, kuras varētu ietekmēt to izplatīšanas vietas vidi.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

61. Ģenētiski modificēto organismu un vides mijiedarbība:

61.1. apstākļu raksturojums, kuri ietekmē ģenētiski modificēto organismu spēju izdzīvot, vairoties un nekontrolēti izplatīties:

61.1.1. bioloģiskās iezīmes, kas ietekmē ģenētiski modificēto organismu izdzīvošanu, vairošanos un izplatīšanos;

61.1.2. zināmi vai paredzami vides apstākļi, kas var ietekmēt ģenētiski modificēto organismu izdzīvošanu, vairošanos un nekontrolētu izplatīšanos (piemēram, vējš, ūdens, augsne, temperatūra, pH);

61.1.3. jutīgums pret īpašiem iedarbības faktoriem;

61.2. iedarbība uz vidi:

61.2.1. paredzētā ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vieta;

61.2.2. pētījumi par ģenētiski modificēto organismu izturēšanos, īpašībām un ekoloģisko ietekmi, kuri veikti tiem neraksturīgā vidē, piemēram, klimata kamerās, audzēšanas telpās, siltumnīcās;

61.2.3. ģenētiskās pārneses iespējas:

61.2.3.1. ģenētiskā materiāla vēlāka (pēc izplatīšanas) pārnese no ģenētiski modificētā organisma uz citiem konkrētās ekosistēmas organismiem;

61.2.3.2. ģenētiskā materiāla vēlāka (pēc izplatīšanas) pārnese no vietējiem organismiem uz ģenētiski modificēto organismu;

61.2.4. varbūtība, ka pēc ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas dabiskā izlase var izraisīt negaidītu vai nevēlamu īpašību izpausmi ģenētiski modificētajā organismā;

61.2.5. pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu un pierādītu ģenētisko stabi­litāti. To ģenētisko iezīmju apraksts, kuras var aizkavēt vai samazināt ģenētiskā materiāla izplatīšanos. Metodes, kas izmantotas, lai pierādītu ģenētisko stabilitāti;

61.2.6. bioloģiskās izplatīšanās ceļi, zināmie vai iespējamie mijiedarbības veidi un izplatīšanos veicinošie faktori, piemēram, ieelpošana, uzņemšana ar barību, virsmas kontakts;

61.2.7. to ekosistēmu apraksts, kurās ģenētiski modificētie organismi varētu izplatīties;

61.3. ģenētiski modificēto organismu iespējamā ietekme uz vidi:

61.3.1. pārmērīgi lielu populāciju veidošanās iespējas;

61.3.2. ģenētiski modificēto organismu priekšrocības, konkurējot ar nemodificētiem recipientiem vai vecāku organismiem;

61.3.3. mērķa organismu uzskaite un apraksts;

61.3.4. ģenētiski modificēto organismu un mērķa organismu paredzētās mijiedarbības mehānisms un iespējamais rezultāts;

61.3.5. to nemērķa organismu uzskaite un apraksts, kuri var tikt nejauši ietekmēti, un mehānismi šīs ietekmes novēršanai;

61.3.6. iespējamās pārmaiņas bioloģiskajā mijiedarbībā vai nesējorga­nismu lokā pēc ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas;

61.3.7. zināma vai paredzama iedarbība uz citiem organismiem vidē, ietekme uz konkurentu populācijas līmeni – upuriem, nesējorganismiem, simbiontiem, plēsoņām, parazītiem un patogēniem;

61.3.8. zināma vai paredzama ģenētiski modificēto organismu iesaistī­šanās bioģeoķīmiskajos procesos;

61.3.9. cita iespējamā nozīmīgā ģenētiski modificēto organismu iedarbība uz vidi.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

62. Informācija par monitoringu, kontroli, atkritumu apstrādes plāniem un ārkārtas pasākumu plānu:

62.1. monitoringa metodes:

62.1.1. metodes ģenētiski modificēto organismu iezīmēšanai un to radīto ietekmju monitoringam;

62.1.2. uzraudzības metožu specifika, jutīgums un ticamība, lai identificētu ģenētiski modificēto organismu un atšķirtu to no donora, recipienta vai vecāku organismiem;

62.1.3. paņēmieni, lai atklātu modificētā ģenētiskā materiāla pārnešanu uz citiem organismiem;

62.1.4. uzraudzības ilgums un kontroles pasākumu biežums;

62.2. ārkārtas pasākumu plāni:

62.2.1. paņēmieni un metodes, lai novērstu vai samazinātu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanos ārpus to izplatīšanas vietas vai noteiktā izman­tošanas laukuma;

62.2.2. paņēmieni un metodes, lai norobežotu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vietu un nepieļautu nepiederošu personu piekļuvi;

62.2.3. paņēmieni un metodes, lai novērstu citu nevēlamu organismu iekļūšanu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vietā;

62.3. atkritumu apstrāde:

62.3.1. atkritumu veids;

62.3.2. paredzētais atkritumu daudzums;

62.3.3. iespējamie riska faktori;

62.3.4. paredzētās atkritumu pārstrādes apraksts;

62.4. rīcība ārkārtas gadījumos:

62.4.1. metodes un procedūras, kas izmantojamas ģenētiski modificēto organismu kontrolei, ja notiek to nekontrolēta izplatīšanās;

62.4.2. metodes izmantoto platību rekultivācijai un atjaunošanai;

62.4.3. metodes ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas laikā vai pēc tās, ar kuru palīdzību iznīcina vai sanitāri apstrādā ģenētiski modificēto organismu iedarbībai pakļautos augus, dzīvniekus un augsni;

62.4.4. metodes tās platības izolācijai, kurā notikusi ģenētiski modificēto organismu nekontrolēta izplatīšanās;

62.4.5. cilvēku veselības un vides aizsardzības pasākumu plāns, ja ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas laikā rodas nevēlamas sekas.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

7.2. Informācija, kas ietverama iesniegumā par augstāko augu izplatīšanu

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

63. Informācija par recipientu vai (ja nepieciešams) vecāku augiem:

63.1. pilns nosaukums – dzimta, ģints, suga, pasuga, šķirne vai selekcijas līnija un vispārpieņemtais nosaukums;

63.2. informācija par reprodukciju:

63.2.1. vairošanās veids;

63.2.2. īpaši vairošanos ietekmējoši faktori (ja tādi ir);

63.2.3. paaudzes garums;

63.2.4. spēja krustoties ar citām kultivētām vai savvaļas augu sugām;

63.3. izdzīvošanas spējas:

63.3.1. spēja veidot izdzīvošanas vai pārziemošanas struktūras;

63.3.2. īpaši izdzīvošanu ietekmējoši faktori (ja tādi ir);

63.4. nekontrolētas izplatīšanās spējas:

63.4.1. nekontrolētas izplatīšanās veidi un daudzums, piemēram, novērtē­jums, kas parāda dzīvotspējīgo putekšņu vai sēklu daudzuma samazināšanos, tiem pārvarot attālumu;

63.4.2. īpaši nekontrolētu izplatīšanos ietekmējoši faktori (ja tādi ir);

63.5. auga ģeogrāfiskā izplatība;

63.6. ja konkrētās sugas augus neaudzē dalībvalstī, kur paredzēta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana, – auga dabiskās izplatības vietas apraksts (tai skaitā informācija par dabiskajiem ienaidniekiem, parazītiem, konkurentiem un simbiontiem);

63.7. auga iespējamā nozīmīgā mijiedarbība ar citiem tās ekosistēmas organismiem, kurā tas parasti aug, tai skaitā informācija par toksisko iedarbību uz cilvēkiem, dzīvniekiem un citiem organismiem.

64. Informācija, kas raksturo ģenētisko modifikāciju:

64.1. ģenētiskās modifikācijas metožu apraksts;

64.2. lietotā vektora veids un izcelsme;

64.3. donora organisma izmērs, izcelsme, taksonomiskā piederība (nosau­kums), modifikācijā pārvietojamā genoma sastāvdaļa un tās funkcija.

65. Informācija, kas raksturo ģenētiski modificēto augu:

65.1. iestarpināto vai pārveidoto īpašību apraksts;

65.2. informācija par iestarpinātām vai izņemtām nukleotīdu secībām:

65.2.1. insercijas vai delēcijas izmērs un struktūra, kā arī modifikācijā izmantotās metodes, tai skaitā informācija par ģenētiski modificēto augu hibrīdu veidošanā izmantoto vektoru vai par kāda cita vektora molekulu daļu saglabā­šanu ģenētiski modificētajā augā;

65.2.2. ja ir veikta delēcija, – izgrieztā fragmenta izmērs un funkcija;

65.2.3. insercijas vietas atrašanās augu šūnās (integrēts hromosomās, hloroplastu, mitohondriju DNS vai saglabāts neintegrētā formā), kā arī tās noteikšanas metodes;

65.2.4. iestarpināto kopiju skaits;

65.3. informācija par iestarpinātās ģenētiskās informācijas ekspresiju:

65.3.1. informācija par inserta izpausmes veidu un raksturošanas metodēm;

65.3.2. auga daļas, kurās inserts izpaužas (piemēram, saknes, stumbrs, putekšņi);

65.4. auga atšķirība no recipienta auga pēc:

65.4.1. vairošanās veida vai intensitātes;

65.4.2. nekontrolētas izplatīšanās spējas;

65.4.3. izdzīvošanas spējas;

65.5. inserta ģenētiskā stabilitāte un auga fenotipiskā stabilitāte;

65.6. iespēja ģenētiskā materiāla pārnesei no auga uz citiem organismiem;

65.7. informācija par jebkuru toksisku, alerģisku vai citu kaitīgu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, ja tā rodas ģenētiskās modificēšanas procesā;

65.8. informācija par augu nekaitīgumu dzīvnieku veselībai, īpaši – par jebkuru toksisku, alerģisku vai citu kaitīgu ietekmi, ko izraisa ģenētiskā modifikācija, ja augs ir paredzēts lietošanai dzīvnieku barībā;

65.9. ja iespējams, – auga un mērķa organisma mijiedarbības mehānisma raksturojums;

65.10. iespējamā mijiedarbība ar abiotisko vidi;

65.11. iespējamā mijiedarbība ar dažādiem biotiskiem vides faktoriem;

65.12. augu noteikšanas un identifikācijas metožu apraksts;

65.13. informācija par līdzīgu augu izplatīšanas pieredzi (ja tāda ir).

66. Informācija par augu izplatīšanas vietu (tikai attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē):

66.1. izplatīšanas vietas izvietojums un izmērs;

66.2. izplatīšanas vietas ekosistēmas apraksts, tai skaitā klimata, floras un faunas apraksts;

66.3. tādu radniecīgu savvaļas augu sugu vai kultivētu augu sugu klātbūtne, kas spējīgi krustoties ar konkrēto ģenētiski modificēto organismu;

66.4. attālums līdz Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

67. Informācija, kas attiecas uz augu izplatīšanu (tikai attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē):

67.1. izplatīšanas nolūks;

67.2. paredzētais izplatīšanas sākuma termiņš (mēnesis, ceturksnis);

67.3. ģenētiski modificēto augu izplatīšanas metodes;

67.4. izplatīšanas vietas sagatavošanas un kontroles metodes pirms ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas, tās laikā un pēc tās, tai skaitā audzēšanas un ražas novākšanas metodes;

67.5. aptuvenais augu skaits (vai augu skaits uz kvadrātmetru).

68. Informācija par monitoringu, kontroles pasākumiem pēc izplatīšanas un atkritumu apstrādes:

68.1. piesardzības pasākumi:

68.1.1. attālumu noteikšana līdz biotopam, kur sastopamas konkrētā auga radniecīgās sugas;

68.1.2. visi pasākumi, lai samazinātu vai novērstu augu putekšņu vai sēklu izplatību;

68.2. augu izplatīšanas vietas pēcap­strādes metožu apraksts;

68.3. augu materiāla (tai skaitā atkritumu) apstrādei izmantojamo metožu apraksts (pēc to izplatīšanas);

68.4. monitoringa programma un apraksts;

68.5. ārkārtas pasākumu apraksts;

68.6. izplatīšanas vietas aizsardzības pasākumi un metodes.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

8. Papildu informācija, kas ietverama ģenētiski modificēto organismu marķējumā un iesniegumāpar ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū

69. Iesniegumā par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū papildus šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšnodaļā minētajai informācijai norāda:

69.1. tā produkta tirdzniecības nosaukumu, kurš sastāv, satur vai iegūts no ģenētiski modificēta organisma, un minētā produkta sastāvā esošo ģenētiski modificēto organismu nosaukumus, visus īpašos apzīmējumus, nosaukumus vai kodus, ko persona lieto, lai identificētu ģenētiski modificēto organismu;

69.2. tās Eiropas Savienībā reģistrētās personas vārdu, uzvārdu un adresi (juridiskajai personai – nosaukumu un juridisko adresi), kas ir atbildīga par izplatīšanu tirgū (neatkarīgi no tā, vai šī persona ir ražotājs, importētājs vai izplatītājs);

69.3. kontrolparaugu iesniedzēja vārdu, uzvārdu un adresi (juridiskajai personai – nosaukumu un juridisko adresi);

69.4. ģenētiski modificētā organisma lietošanas aprakstu, kurā akcentē atšķirības ģenētiski modificēto organismu un atbilstošo ģenētiski nemodificēto organismu lietošanā;

69.5. ģeogrāfisko apgabalu vai vides tipu, kurā ģenētiski modificēto organismu paredzēts lietot, ja iespējams, ietverot arī ziņas par paredzēto lietojuma apjomu;

69.6. paredzēto lietošanas veidu, piemēram, rūpniecībā, lauksaimniecībā, specifiskā tirdzniecībā vai neierobežotā izplatīšanā mazumtirdzniecībā;

69.7. informāciju par ģenētisko modifikāciju, kuru var izmantot konkrētu ģenētiski modificēto organismu noteikšanai. Šajā informācijā, ja nepieciešams, norāda kompetento institūciju, kurā iesniegts ģenētiski modificētā organisma vai tā ģenētiskā materiāla paraugs un ziņas par nukleotīdu secību vai cita veida ziņas, kas nepieciešamas, lai identificētu ģenētiski modificēto organismu un tā pēcnācējus, piemēram, ģenētiski modificēto organismu noteikšanas metodoloģiju, ietverot tos datus par izplatīšanu vidē, kas liecina par metodoloģijas specifiku. Norāda, kura ir ierobežotas pieejamības informācija un nav ievietojama reģistrā;

69.8. paredzēto ģenētiski modificēto organismu marķējumu uz etiķetes vai pavaddokumentā. Marķējumā norāda, kā piekļūt informācijai tajā reģistra daļā, kas ir vispārpieejama. Marķējumā vismaz kopsavilkuma veidā ietver:

69.8.1. tā produkta tirdzniecības nosaukumu, kurš sastāv, satur vai iegūts no ģenētiski modificēta organisma;

69.8.2. norādi “Šis produkts satur ģenētiski modificētu organismu”;

69.8.3. ģenētiski modificētā organisma nosaukumu;

69.8.4. šo noteikumu 69.2.apakšpunktā minēto informāciju.

70. Papildus šo noteikumu 69.punktā minētajai informācijai atbilstoši šo noteikumu 25.1.apakšpunktam norāda:

70.1. aizsardzības pasākumus ģenētiski modificētu organismu nekontrolētas vai kļūdainas izplatīšanas gadījumā;

70.2. īpašas instrukcijas vai ieteikumus ģenētiski modificēto organismu uzglabāšanai un citām darbībām ar tiem;

70.3. īpašus norādījumus par monitoringu un ziņošanu saskaņā ar monitoringa programmu;

70.4. ierosinātos ierobežojumus ģenētiski modificēto organismu lietošanas atļaujā, piemēram, par ģenētiski modificētā organisma lietošanas teritoriju un nolūkiem;

70.5. paredzēto iepakojuma veidu. Iepakojumam jābūt tādam, lai nepieļautu ģenētiski modificēto organismu netīšu izplatīšanos to uzglabāšanas un izplatīšanas laikā;

70.6. aprēķināto ražošanas vai importa apjomu Eiropas Savienībā;

70.7. paredzētās papildu marķēšanas prasības. Tajās konspektīvi ietver šo noteikumu 69.4., 69.5., 70.1., 70.2., 70.3. un 70.4.apakš­punktā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr. 33; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 607)

9. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas tirgū monitoringa programmas izstrāde un monitorings

71. Persona izstrādā monitoringa programmu ģenētiski modificētu organismu izplatīšanai tirgū par katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā vides riska novērtējumu, konkrētā ģenētiski modificētā organisma raksturīgās mainītās pazīmes, paredzēto lietojumu un uztvērējvidi.

72. Efektīvai un vispārīgai monitoringa programmai pirms monitoringa sākšanas veic ģenētiski modificēto organismu vides riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju.

73. Monitoringa programmas mērķi ir:

73.1. apstiprināt, ka ir pareizs vides riska novērtējums, kas attiecas uz ģenētiski modificēto organismu vai tā lietojuma iespējamo kaitīgo ietekmi;

73.2. identificēt vides riska novērtējumā nenoteikto ģenētiski modificēto organismu vai to lietojuma kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

74. Monitoringa programmas izstrādes galvenie principi ir šādi:

74.1. monitoringu veic pēc atļaujas saņemšanas ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū;

74.2. monitoringa laikā iegūtos datus interpretē, ņemot vērā citus vides apstākļus un darbības. Ja vidē novēro pārmaiņas, ir nepieciešams turpmākais vides riska novērtējums, lai noteiktu, vai:

74.2.1. tās ir ģenētiski modificēto organismu lietošanas sekas;

74.2.2. tie ir citi vides faktori, ko nav ierosinājusi ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū;

74.3. izstrādājot monitoringa programmu, izmanto informāciju un datus, kas iegūti, veicot ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē monitoringu.

75. Monitoringa programmai ir šādas galvenās daļas:

75.1. stratēģija;

75.2. metodoloģija;

75.3. analīze, ziņojums, pārskatīšana.

76. Izstrādājot monitoringa programmu:

76.1. katru gadījumu vērtē atsevišķi, ņemot vērā vides riska novērtējumu;

76.2. ņem vērā ģenētiski modificētā organisma raksturojumu, paredzētā lietojuma raksturojumu un apjomu un konkrētos vides apstākļus, kuros paredzēts apzināti izplatīt ģenētiski modificētos organismus;

76.3. ietver vispārīgo monitoringu un, ja nepieciešams, gadījuma specifisko monitoringu, kas vērsts uz tās kaitīgās ietekmes noteikšanu, kura identificēta vides riska novērtējumā, ņemot vērā to, ka:

76.3.1. katram gadījumam pietiekami ilgi īsteno gadījuma specifisko monitoringu, lai atklātu tūlītējo un tiešo iedarbību, kā arī, ja nepieciešams, kavēto un netiešo iedarbību, kas identificēta saskaņā ar vides riska novērtējumu;

76.3.2. īstenojot vispārīgo monitoringu, ja nepieciešams, izmanto jau esošās monitoringa programmas, piemēram, bioloģiskās daudzveidības, augsnes kvalitātes, augu kaitēkļu un slimību monitoringa programmas;

76.4. plāno sistemātisku ģenētiski modificēto organismu novērošanu ekosistēmā un novērojumu interpretāciju saistībā ar drošību cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi;

76.5. nosaka atbildīgo par monitoringa programmā noteikto uzdevumu izpildi, monitoringa programmas izstrādi un īstenošanu, kā arī nodrošina, ka personas un institūts tiek informēti par novēroto kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi. Norāda laiku un intervālus ziņošanai par monitoringa rezultātiem;

76.6. paredz mehānismus visu novēroto kaitīgo ietekmju identifikācijai un apstiprināšanai un iespēju personai vai institūtam veikt pasākumus, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

(Grozīts ar MK 03.05.2011. noteikumiem Nr.340; MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

77. Konkrētos gadījumos monitoringa programmā ietver gadījuma specifisko monitoringu, ar kura palīdzību identificē ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas tirgū iespējamo ietekmi, kas identificēta saskaņā ar vides riska novērtējumu.

78. Monitoringa programmā ietver arī vispārīgo monitoringu, ar kura palīdzību nosaka neparedzamās vai nejaušas ģenētiski modificētā organisma kaitīgās ietekmes. Konkrētu ietekmi paredz, pamatojoties uz vides riska novērtējumu un pieejamo zinātnisko informāciju. Iespējamo ietekmi laikus identificē, atbilstoši plānojot vispārīgo monitoringu.

79. Ņemot vērā šajā nodaļā minētos norādījumus, izvērtē gadījuma specifiskā monitoringa un vispārīgā monitoringa izmaksu lietderību. Monitoringa programmu izstrādā, pamatojoties uz jaunākajām zinātniskajām atziņām un praksi.

80. Interpretējot iegūtos monitoringa rezultātus, ņem vērā esošos vides apstākļus un darbības, kas veiktas bāzes līnijas noteikšanai. Līdzīgi var izmantot vispārīgā monitoringa un vides monitoringa programmas. Ja vidē novēro nepare­dzētas pārmaiņas, apsver turpmāka riska novērtējuma iespēju, lai noteiktu, vai konstatētās pārmaiņas ir sekas ģenētiski modificētu organismu izplatīšanai tirgū vai citu faktoru darbībai. Saistībā ar to apsver arī cilvēku un dzīvnieku veselības vai vides aizsardzības pasākumus.

9.1. Monitoringa stratēģija

81. Monitoringa stratēģijā ir svarīgi noteikt iespējamo ietekmi, kas var rasties laikā, kad ģenētiski modificētais organisms tiek izplatīts tirgū, pakāpi, līdz kurai tas jāuzrauga, kā arī atbilstošu metodi un monitoringa laikposmu.

82. Monitoringa stratēģijā apsver, cik liela ir varbūtība, ka ģenētiski modificētais organisms izraisīs tiešu, netiešu, tūlītēju vai kavētu kaitīgo ietekmi, ņemot vērā tā paredzēto lietojumu un uztvērējvidi.

83. Monitoringa stratēģijā nosaka, kā apstiprina vides riska novērtējumā identificēto iespējamo kaitīgo ietekmi atbilstoši ģenētiski modificēto organismu lietojumam un uztvērējvidei. Šajā nolūkā ņem vērā vides riska novērtējumā izdarītos secinājumus un pieņēmumus, kas pamatojas uz zinātnisko vērtējumu un Zinātniskās ekspertu komisijas atzinumu. Turklāt monitoringa stratēģijā ietver arī jautājumus, kas rodas vides riska novērtēšanas procesā un kas ir neskaidri, piemēram, iespējamo ģenētiski modificēto organismu ietekmi, kas var izpausties, tikai izplatot ģenētiski modificēto organismu lielā apjomā.

84. Monitoringa programmas izstrādē var izmantot visu vispārīgo informāciju, kas attiecas uz konkrēto ģenētiski modificēto organismu, tai skaitā datus un informāciju, ko iegūst laikā, kad ģenētiski modificētais organisms tiek izplatīts vidē, kā arī informāciju no zinātniskajām publikācijām un atbilstošiem salīdzināmiem pierādījumiem, kuri iegūti citā ģenētiski modificēto organismu izplatīšanā. Īpaši noderīgi ir dati, ko iegūst no pieejamiem riska pētījumiem un izplatīšanas vidē monitoringa.

85. Monitoringa metodē:

85.1. apraksta monitoringa stratēģijas metodi, pievēršoties galvenajiem iespējamiem riskiem un cikliska monitoringa procesa izveidei, lai varētu nepārtraukti uzlabot monitoringa programmas kvalitāti;

85.2. nodrošina līdzekļus, ar kuru palīdzību atklāj ģenētiski modificētā organisma iespējamo kaitīgo ietekmi agrā izpausmes stadijā. Jebkuras ar ģenētiski modificētu organismu saistītas kaitīgās ietekmes savlaicīga atklāšana ļauj ātrāk atkārtoti novērtēt un īstenot pasākumus, lai samazinātu visas sekas vidē.

86. Ģenētiski modificētu organismu monitoringa programmas izstrāde notiek pakāpeniski, ņemot vērā esošos datus, monitoringa metodoloģiju, kā arī ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas apjomu. Pirmajā posmā vērtē rezultātus, kas iegūti laikā, kad ģenētiski modificētais organisms tiek apzināti izplatīts. Izstrādājot ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas tirgū monitoringa programmu, izmanto informāciju, kas iegūta, veicot ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē monitoringu.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

87. Ģenētiski modificētu organismu monitoringa vajadzībām var pielāgot arī esošās monitoringa programmas, lai nodrošinātu salīdzināmību un samazinātu izdevumus par resursiem metodes izstrādei. Tas attiecas uz esošām vides moni­toringa programmām lauksaimniecībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, uz ilgtermiņa ekoloģiskā monitoringa programmām, uz augsnes novērošanu un veterinārajiem pētījumiem. Par šādu esošu programmu pielāgošanu monitoringa programmai persona vienojas ar konkrētajām kompetentajām institūcijām.

88. Šo noteikumu 84.punkts attiecas uz gadījuma specifisko monitoringu un vispārīgo monitoringu atbilstoši mērķiem, kas noteikti šajā nodaļā, bet pieļauj arī citu veidu monitoringa piemērošanu.

89. Gadījuma specifiskā monitoringa metodē:

89.1. analizē to iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kas identificēta vides riska novērtējumā, ņemot vērā ģenētiski modificēto organismu dažādās atrašanās vietas, augsnes tipus, klimatiskos apstākļus;

89.2. nosaka precīzu laikposmu, kurā iegūst rezultātus.

90. Gadījuma specifiskā monitoringa pirmais posms ir monitoringa stratēģijas mērķu noteikšana. Nosaka arī pieņēmumus, kuri par ģenētiski modifi­cētu organismu vai tā lietojuma iespējamo kaitīgo ietekmi ir izklāstīti vides riska novērtējumā, un konkrētos gadījumos tos apstiprina ar gadījuma specifisko monitoringu. Ja vides riska novērtējuma secinājumos ir identificēta riska neesība vai nenozīmīgs risks, gadījuma specifiskais monitorings nav nepieciešams.

91. Vides riska novērtējumā identificēto iespējamo kaitīgo ietekmi ietver monitoringa programmā, ņemot vērā to, ka monitoringa rezultātā var apstiprināt vai noraidīt pieņēmumus, kas attiecas uz šo ietekmi.

92. Ja paredzēta ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana, izvērtē monitoringu attiecībā uz putekšņu pārnesi un ģenētiski modificētā kultūrauga izturību. Pakāpe, kurā pastāv šīs parādības varbūtība, ir atkarīga arī no ģenētiski modificētā kultūrauga lietojuma apjoma un uztvērējvides, tai skaitā no ģenētiski nemodificēto radniecīgo kultūraugu un radniecīgo savvaļas sugu tuvuma un apjoma.

(MK 03.05.2011. noteikumu Nr.340 redakcijā)

93. Iespējamo vides risku, ko rada ģenētiski modificēti organismi, kurus atļauts tikai ievest un pārstrādāt, var novērtēt un pilnībā ierobežot, ja ģenētiski modificētus organismus neizplata vidē un ja tiem nav raksturīgi izplatīties.

94. Iespējamā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, ko izraisa ģenētiski modificētu organismu izplatīšana, ir atkarīga no ģenētiski modificētā organisma īpašībām un tā specifiskās ģenētiskās modifikā­cijas, piemēram, iespējamā ietekme, ko izraisa putekšņu pārnese no ģenētiski modificētiem kultūraugiem uz ģenētiski nemodificētiem kultūraugiem vai rad­niecīgiem savvaļas augiem, lielākoties ir atkarīga no tā, vai ģenētiski modificētie kultūraugi krustojas vai pašapputeksnējas. Apsver arī radniecīgo savvaļas augu klātbūtni.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

95. Turpmākā ietekme, piemēram, iespējamā rezistences attīstība insektiem pret Bacillus thuringunsis (turpmāk – Bt) toksīnu, ir saistīta tikai ar ģenētiski modificētiem organismiem, kas modificēti, lai izdalītu šo specifisko toksīnu. Citādi ir ar ģenētiski modificētiem organismiem, kas modificēti tikai noturībai pret herbicīdiem, jo šie ģenētiski modificētie organismi nesatur Bt toksīna gēnu.

96. Ir svarīgi arī uzraudzīt iespējamo antibiotiku rezistences gēnu pārnesi un iespējamās sekas, ko varētu radīt ģenētiski modificētie organismi, kuri kā transformācijas iezīmētāju satur antibiotiku rezistences gēnu.

97. Pēc mērķu noteikšanas, pamatojoties uz iespējamo kaitīgo ietekmi, identificē parametrus, ar kuru palīdzību šos mērķus var sasniegt. Parametriem un to mērīšanas un novērtēšanas metodēm jābūt derīgām un šim nolūkam piemērotām.

98. Vispārīgā monitoringa pamats ir periodiska novērošana, un to izmanto, lai identificētu to ģenētiski modificētu organismu neparedzamo kaitīgo ietekmi vai lietojumu, kas nav norādīts vides riska novērtējumā, bet ir kaitīgs cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Tas ietver fenotipisko pazīmju novērošanu un pieļauj arī sīkākas analīzes.

99. Vispārīgajā monitoringā:

99.1. identificē un reģistrē jebkuru netiešo, novēloto un kumulatīvo kaitīgo ietekmi, kas nav minēta vides riska novērtējumā;

99.2. izmanto ilgāku laikposmu un iespējami lielāku platību.

100. Vispārīgā monitoringa veids (tai skaitā atrašanās vieta, platība un visi mērāmie parametri) lielākoties ir atkarīgs no tā, kādu negaidītu kaitīgo ietekmi pēta, piemēram, lai uzraudzītu tādu neparedzētu kaitīgu ietekmi uz kultivēto ekosistēmu kā pārmaiņas bioloģiskajā daudzveidībā un daudzkārtējas izplatīšanas un mijiedarbības kumulatīvo ietekmi uz vidi, var būt vajadzīga cita vispārīgā monitoringa metode nekā tad, lai uzraudzītu citu gēnu pārneses ietekmi.

101. Vispārīgajā monitoringā var izmantot tradicionālā periodiskā monito­ringa praksi, piemēram, lauksaimniecības kultūraugu, augu aizsardzības, zāļu monitoringu, kā arī ekoloģiskā monitoringa, vides novērošanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas programmas. Monitoringa programmā var būt arī ziņas par to, kā iegūta konkrētā informācija, ko trešās personas savākušas tradicionālā periodiskā monitoringa laikā, vai kā minētā informācija ir kļuvusi pieejama personai.

102. Ja vispārīgajā monitoringā izmanto tradicionālo periodisko monito­ringu, apraksta gan šo praksi, gan izmaiņas, kas tajā nepieciešamas, lai veiktu konkrēto vispārīgo monitoringu.

103. Uztvērējvides bāzes līnijas stāvokļa noteikšana ir priekšnoteikums monitoringā novēroto pārmaiņu identifikācijai un novērtēšanai. Bāzes līnija ir atskaites punkts, ar kuru var salīdzināt jebkuru ietekmi, ko izraisa ģenētiski modificētu organismu izplatīšana tirgū. Tāpēc bāzes līniju nosaka pirms mēģinājuma atklāt un uzraudzīt jebkuru ietekmi. Paralēlu ģenētiski modificētu organismu platību un tādu salīdzināmu platību monitorings, kurās nav ģenētiski modificētu organismu, var būt alternatīva, un tam var būt nozīme, ja vide ir īpaši dinamiska.

104. Uz vides adekvātas novērošanas sistēmām pamatota informācija par uztvērējvides stāvokli var būt nepieciešama pirms monitoringa programmas un vides politikas ieviešanas pasākumu izpildes. Vides novērošanas plānā ir paredzētas programmas, lai ņemtu vērā pierādītas, ticamas vai iespējamas ekosistēmu attiecības, un tās var noderēt, lai noteiktu:

104.1. vides stāvokli un pārmaiņas tajā;

104.2. pārmaiņu iemeslus;

104.3. gaidāmo vides attīstību.

105. Uztvērējvides stāvokļa rādītājos var ietvert dzīvniekus, augus un mikroorganismus no dažādām organismu grupām un ekosistēmām. Konkrētos rādītājus var izvērtēt, pamatojoties uz atbilstošā ģenētiski modificētā organisma pazīmēm un uzraugāmajiem parametriem. Nozīme var būt arī citu organismu spējai krustoties ar ģenētiski modificētiem organismiem. Konkrētajai indikator­sugai ir vairāki iespējamie mērījumu parametri jeb piemērotības mainīgās vērtības, tai skaitā augšanas ātruma, skaita, biomasas, reproducēšanās spējas, populācijas palielināšanās vai samazināšanās ātruma un ģenētiskās dažādības līdzība.

106. Lietderīgi ir izvērtēt bāzes līnijas attiecībā uz pārmaiņām saimnie­košanas praksē, kuras izriet no ģenētiski modificēta organisma lietojuma. Tās var ietvert pārmaiņas pesticīdu lietojumā to labības kultūraugu sugu kultivēšanā, kas ir ģenētiski modificētas tolerancei pret herbicīdiem un rezistencei pret insektiem. Apsverot monitoringa programmu kultūraugiem, kas ir ģenētiski modificēti tolerancei pret herbicīdiem, var izvērtēt herbicīdu lietojumu ģenētiski nemodificētajiem kultūraugiem, kuru pieņem par atbilstošās bāzes līnijas sastāvdaļu.

107. Monitoringu veic tādā laikposmā, kas ir pietiekami ilgs, lai, ja nepieciešams, atklātu ne tikai iespējamo tūlītējo ietekmi, bet arī novēloto ietekmi, kas ir identificēta vides riska novērtējumā. Apsver arī sakarību starp prognozēto riska līmeni un izplatīšanas ilgumu. Ilgāks izplatīšanas periods var palielināt kumulatīvās ietekmes risku. Ja ilgākā periodā neizpaužas tūlītējā ietekme, monitoringu var koncentrēt uz novēloto un netiešo ietekmi, izvērtējot arī to, vai monitoringa programmu attiecina uz laikposmu, kas ir pēc saskaņotā laikposma. Tā var būt, piemēram, ja ģenētiski modificēts organisms ir īpaši noturīgs vidē.

108. Norāda paredzētā monitoringa programmas laikposmu, tai skaitā iespējamo kontroles biežumu un monitoringa programmas pārskatīšanas intervālu. Ņem vērā jebkuras tādas ietekmes izpausmes iespējamību, kas ir izklāstīta vides riska novērtējumā, piemēram, izvērtē jebkuru kaitīgo ietekmi, ko izraisa ģenētiski modificētu organismu izplatīšana, reprodukcija un noturība vai izdzīvošana vidē pēc to izplatīšanas tirgū. Ģenētiski modificētiem mikrobiem, ko apzināti izplata saskaņā ar bioloģiskās attīrīšanas programmām, šis laiks var būt dienas vai mēneši, bet dažām labības kultūraugu sugām tie var būt vairāki gadi. Pašu modifikāciju secību izplatīšanās un noturības iespējamību izvērtē arī attiecībā uz krustošanās iespējām ar radniecīgajiem augiem.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

109. Kontroles plānošana galvenokārt ir atkarīga no uzraugāmās ietekmes veida, piemēram, ietekme, ko izraisa putekšņu pārnese, izpaužas tikai pēc ziedēšanas, tāpēc ir lietderīgi teritoriju apmeklēt pirms ziedēšanas, lai novērtētu, kāds ir radniecīgo augu īpatsvars. Tāpat pašizsējas augu parādīšanos turpmākajos augšanas periodos uzrauga saistībā ar sēklu izplatīšanās laiku un turpmākās sēklu bankas noturību un dīdzību.

110. Iepriekšēji apmeklējumi ir nepieciešami arī pirms monitoringa sākuma, lai noteiktu konkrētas bāzes līnijas.

111. Monitoringa programmas laikposmiem nosaka termiņu, tos pārskata un groza saskaņā ar rezultātiem, ko iegūst, īstenojot monitoringa programmu.

112. Persona institūtā iesniedz monitoringa programmu saskaņā ar šo noteikumu 25.4.apakšpunktu. Iesniegtās monitoringa programmas piemērotība ir viens no kritērijiem, pēc kuriem vērtē jebkuru iesniegumu ģenētiski modificētu organismu izplatīšanai tirgū. Monitoringa programmu vērtē, tikai pamatojoties uz to, vai tā ir pietiekama attiecībā uz šajos noteikumos noteikto prasību izpildi.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

113. (Svītrots ar MK 03.05.2011. noteikumiem Nr.340)

114. Monitoringa programmā nosaka pienākumus gan attiecībā uz gadījuma specifisko monitoringu, gan uz vispārīgo monitoringu. Minētie monitoringi ir monitoringa programmas sastāvdaļas. Persona ir atbildīga par monitoringa īstenošanu, bet ir pieļaujama trešo personu – konsultantu un audzētāju – iesaistīšana monitoringā, lai veiktu dažādus monitoringa programmā noteiktus uzdevumus. Vispārīgajā monitoringā var iesaistīt Eiropas Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās institūcijas. Nodarbinot trešās personas vai slēdzot ar tām līgumu par monitoringu veikšanu, monitoringa programmā detalizēti izklāsta šo personu iesaistīšanas shēmu.

115. Institūts var veikt papildu monitoringu. Papildu monitorings var būt gadījuma specifiskais monitorings vai vispārīgais monitorings. Šāda monito­ringa mērķis ir dot riska pārvaldītājam iespēju nekavējoties veikt atbilstošus pasākumus, ja saskaņā ar veikto vides riska novērtējumu rodas nevēlama vai neidentificēta ietekme. Tomēr papildu monitorings nevar aizstāt monitoringu, par kuru ir atbildīga persona.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

116. Iespējams paplašināt esošās monitoringa programmas vai vispārīgās monitoringa programmas, tās attiecinot uz iespējamo kaitīgo ietekmi, ko izraisa ģenētiski modificētu organismu izplatīšana tirgū. Šīs programmas ietver lauksaim­niecības, pārtikas, bioloģiskās daudzveidības, ilgtermiņa ekoloģiskā monitoringa programmas, kā arī vides novērošanas monitoringa un veterinārās uzraudzības monitoringa programmas, piemēram, sēklu audzēšanas monitoringa programmā, kurā ievēro Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Co-operation and Development) (turpmāk – OECD) sertifikācijas noteikumus un līdz ar to ietver lauku un apkārtējo platību periodisku uzraudzību un kontroli, var pielāgot norādīto parametru monitoringam uz lauka.

117. Ģenētiski modificētu sēklu pārdošanā ir iespējams ieviest papildu pakalpojumu, kurā komersants vai nolīgti konsultanti veic vismaz kādu no vispārīgā monitoringa veidiem. Instrukcijas, kas attiecas uz monitoringu un ziņošanu, var izplatīt audzētājiem, kas pērk ģenētiski modificētas sēklas, un līguma noteikumos var formulēt pārdošanas vai lietošanas nosacījumus.

118. Instrukcijas izstrādā, lai audzētāji un lauksaimniecības konsultanti varētu pētīt galvenās neparedzētās pārmaiņas vai ietekmi, piemēram, to pašizsējas augu izplatīšanos un ieviešanos, kas aug piegulošajās platībās. Tādos apstākļos paredzams, ka kaitīgās ietekmes monitoringu var ietvert periodiskajā praksē un ka to izmanto, lai noteiktu lauksaimniecībā izmantojamos augu aizsardzības līdzekļus kaitēkļu, augu patogēnu un nezāļu ierobežošanai.

9.2. Monitoringa metodoloģija

119. Pamatojoties uz vides riska novērtējumu katram gadījumam atsevišķi, identificē uzraugāmos parametrus un elementus, ņemot vērā veiktās izmaiņas ģenētiski modificētajā organismā. Izvērtē arī monitoringa piemērotību paredzētajai ietekmei uz mērķa organismiem, piemēram, kukurūzas sviļņu populāciju monitoringu attiecībā uz kultivētajām Bt kukurūzas šķirnēm.

120. Par monitoringa programmas sastāvdaļu var uzskatīt arī elementus, kas nav specifiski, piemēram:

120.1. ietekmi uz organismiem, kas nav mērķa organismi un kas radušies no modifikācijas, tai skaitā rezistences attīstību radniecīgos savvaļas organismos vai kaitēkļu organismos, pārmaiņas saimniekorganismu lokā vai kaitēkļu organismu un vīrusu izkliedēs, kā arī jaunu vīrusu attīstību;

120.2. izkliedēšanos, ieviešanos un noturību vidē vai ekosistēmās, kas nav mērķa vide vai ekosistēmas;

120.3. krustošanās biežumu, veidu un intensitāti ar krustoties spējīgiem, radniecīgiem savvaļas organismiem dabiskās populācijās;

120.4. neparedzētas pārmaiņas organisma pamatuzvedībā, piemēram, pārmaiņas reprodukcijā, pēcnācēju skaitā, augšanā un sēklu izdzīvošanas spējā;

120.5. pārmaiņas bioloģiskajā daudzveidībā, piemēram, sugu skaitā vai sastāvā.

121. Monitoringa programmā var ietvert informāciju par to, kur un cik lielā platībā notiks monitorings. To var norādīt atsevišķi pa dalībvalstīm, ģeogrāfiskajiem reģioniem, teritorijām, zemesgabaliem vai, ja nepieciešams, citām platībām.

122. Identificē uzraugāmās platības un paraugus (tai skaitā platības un paraugus, kas paredzēti atskaitei vai kontrolei) attiecībā uz iespējamu ietekmi, ko izraisa ģenētiski modificētu organismu izplatīšana tirgū. Visas platības un paraugi, kas paredzēti atskaitei vai kontrolei, ir pietiekami raksturīgi videi un lietošanas apstākļiem, lai iegūtu nozīmīgus secinājumus, turklāt paraugu ņemšanas metodoloģija ir zinātniski un statistiski pamatota. No šādi pamatotiem datiem var iegūt svarīgu informāciju par rādītāju pārmaiņām, un līdz ar to palielinās ietekmes atklāšanas spēja.

123. Uzraugāmajās platībās (piemēram, attiecībā uz ģenētiski modificētu labības kultūraugu sugu), nosakot dzīvotnes, ko izraugās monitoringam, var apsvērt šīs sugas pazīmes (piemītošās un modificētās), kā arī tās reprodukciju un izplatīšanos un ekosistēmu tipus, ko var ietekmēt. Pie nozīmīgām monitoringa platībām ir pieskaitāmas izraudzītās lauksaimniecības platības, kur kultūraugus audzē komerciāli, un apkārtējās dzīvotnes.

124. Monitoringu attiecina arī uz piegulošām vai kaimiņos esošām kultivētām un nekultivētām platībām, kā arī uz platībām, kurās pēc ražas novākšanas uzrauga pašizsējas augus, un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Dažu veidu dzīvotnes, piemēram, platības, kurās ir traucējumi, un sugām bagātas augu kopienas, ir uzņēmīgākas pret invāziju nekā citas. Platības, kurās ir traucējumi, ar zemu veģetāciju un augu un stiebrzāļu pārpilnību ir īpaši piemērotas monitoringam, jo tās ir plaši izplatītas, bieži atrodas tuvu intensīvāk kultivētām lauksaimniecības platībām, ir raksturīgas ceļmalām, grāvjiem un lauku malām, kur sākumā parasti rodas nejaušs sēklu zudums un izkliede.

125. Apsver arī monitoringu attiecībā uz iespēju, ja notiek ģenētiskā materiāla pārnese uz radniecīgiem bioloģiskajiem un ģenētiski nemodificētiem kultūraugiem. Līdz ar to novērtē, kādā apjomā šos kultūr­augus audzē piegulošās vai kaimiņos esošās platībās.

126. Monitoringa programmā norāda paredzamo kontroles un uzraudzības biežumu. Tajā var ietvert grafiku, kurā norādīts paredzēto teritorijas apmeklējumu laiks un skaits. Ņemot vērā šo noteikumu 107., 108., 109., 110., 111., 123., 124. un 125.punktu, izvērtē, kurā laikā iespējamā kaitīgā ietekme visvairāk izpaužas un kuras platības jāuzrauga.

127. Šo noteikumu 119.punktā minēto parametru un elementu monito­ringu, tai skaitā paraugu ņemšanu un analīzi, ir nepieciešams skaidri izklāstīt un identificēt. Ja ir piemērojama standarta metodoloģija, kas noteikta Eiropas standartizācijas komitejas (European Committee for Standartization) standartos, un OECD metodes ģenētiski modificēto organismu monito­ringam vidē, tās ievēro un norāda metodoloģijas avotu. Monitoringā izmantojamās metodes ir zinātniski pamatotas un derīgas ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai apstākļos, kuros tās izmanto, tāpēc izvērtē tādas metodes pazīmes kā selektivitāte, specifika, atkārtojamība, visi ierobežojumi, jutība, kā arī konkrēto kontroles paraugu pieejamība.

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

128. Monitoringa programmā norāda, kādā veidā aktualizē metodoloģiju saskaņā ar izraudzīto monitoringa metodi vai stratēģiju.

129. Izstrādājot atbilstošu paraugu ņemšanas un analīzes metodoloģiju, var izmantot arī statistisko analīzi, lai noteiktu optimālo paraugu lielumu un īsākos monitoringa periodus konkrētās ietekmes atklāšanai ar vajadzīgo statistisko precizitāti.

130. Monitoringa programmā attiecībā uz gadījuma specifisko monito­ringu un vispārīgo monitoringu norāda, kā, kurš un cik bieži vāc un apstrādā datus. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja datu vākšanā nodarbina vai nolīgst trešās personas. Persona, vācot un reģistrējot datus, pamatojas uz jau iepriekš noteiktu rīcību un standarta dokumentiem, lai nodrošinātu konsekvenci (piemēram, lieto standartizētas reģistrācijas veidlapas vai nodrošina tiešu datu reģistrēšanu standartizētās izklājlapās). Persona izklāsta arī to, kā datus apstrādā, kā saņem informāciju no trešajām personām, piemēram, no konsultantiem vai audzētājiem.

9.3. Analīze, ziņošana un pārskatīšana

131. Monitoringa programmā norāda termiņus un intervālus paziņošanai par monitoringa rezultātiem, kā arī to, cik bieži datus pārskata un izdara to vispārīgo analīzi.

132. Monitoringa rezultātu datu novērtējumā, ja nepieciešams, ietver statistisko analīzi ar atbilstošām standartnovirzes vērtībām, lai varētu pieņemt pamatotus turpmākos lēmumus, tai skaitā lēmumus par to, vai riska novērtējumā izklāstītie secinājumi ir pareizi. Novērtējumu pareizību galvenokārt nosaka tas, cik pareizas ir bāzes līnijas un kontrolparaugi, kas attiecas uz uztvērējvidi. Statistiskā analīze dod informāciju arī par to, vai konkrētā metodoloģija, tai skaitā paraugu ņemšana un analīze, ir piemērota.

133. Novērtējot monitoringa un pētījumu rezultātus, var noteikt, vai nepieciešams uzraudzīt citus parametrus, kas norādīti monitoringa programmā. Pārbauda arī iepriekšējos secinājumus (īpaši tad, ja ir liecības par iespējamu nevēlamu ietekmi uz uzņēmīgām dzīvotnēm un organismu grupām).

134. Monitoringā savāktos datus interpretē saskaņā ar citiem esošiem vides apstākļiem un pasākumiem. Ja vidē novēro pārmaiņas, ir nepieciešams turpmākais novērtējums, lai noteiktu, vai tās ir ģenētiski modificētu organismu vai to lietojuma sekas vai arī šādas pārmaiņas ir izraisījuši tādi vides faktori, kas nav ģenētiski modificētu organismu izplatīšana tirgū. Atkārtoti vērtē bāzes līnijas, ko šajā aspektā izmanto salīdzināšanai.

135. Monitoringa programmas uzbūve ir tāda, lai gadījuma specifiskā monitoringa, vispārīgā monitoringa un papildu izpētes rezultātus var nepār­protami izmantot, pieņemot lēmumu par atļaujas atjaunošanu izplatīšanai tirgū.

136. Atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti atļaujā ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū, persona nodrošina monitoringa programmas izpildi un, ievērojot atļaujā noteiktos intervālus, iesniedz institūtā, Eiropas Komisijā un citu dalībvalstu kompetentajās institūcijās ziņojumu par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas tirgū monitoringa rezultātiem atbilstoši šo noteikumu 2.1 un 2.2 pielikumam.

(MK 03.05.2011. noteikumu Nr.340 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

136.1 Persona šo noteikumu 136.punktā minētajā ziņojumā apkopoto informāciju atspoguļo, izmantojot diagrammas, attēlus un tabulas, un, ja nepieciešams, sniedz arī statistiskus datus. Ja nav iespējams norādīt konkrētajā atļaujā vai monitoringa programmā prasīto informāciju, sniedz detalizētu pamatojumu.

(MK 03.05.2011. noteikumu Nr.340 redakcijā)

137. Monitoringa programmā norāda arī to, kā atbilstošo informāciju, kas savākta noteiktajā laikā vai periodiskā monitoringa laikā, nodrošina personai un citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām.

138. Persona nodrošina rezultātu caurskatāmību un monitoringa programmā nosaka, kā savāktā informācija iesniedzama vai publicējama. To var veikt, piemēram:

138.1. ar informācijas lapām, kas paredzētas audzētājiem un citām ieinte­resētajām personām;

138.2. ar semināriem, kuros notiek informācijas prezentācija un apmaiņa ar ieinteresētajām personām;

138.3. ar arhivētiem komersanta iekšējās lietošanas dokumentiem;

138.4. ievietojot informāciju komersanta tīmekļa vietnēs;

138.5. publiskojot informāciju nozares un zinātniskajās publikācijās.

139. Persona pārskata informāciju un nosacījumus, kas norādīti iesniegumā.

140. Monitoringa programmu neuzskata par statisku. Ir būtiski monitoringa programmu un ar to saistīto metodoloģiju pārskatīt pēc atbilstošiem intervāliem un, ja nepieciešams, to atjaunot un pielāgot.

141. Institūtam, pamatojoties uz personas iesniegto monitoringa ziņojumu, ir atļauts pielāgot monitoringa programmu pēc pirmā monitoringa perioda. Par pārskatīto monitoringa programmu ir atbildīga persona.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

142. Institūts, pārskatot monitoringa programmu, pārbauda datu vākšanas, mērījumu veikšanas, kā arī paraugu ņemšanas un analīzes efektivitāti un kvalitāti. Pārskatot monitoringa programmu, novērtē arī monitoringa kritēriju efektivitāti attiecībā uz vērtējumiem, kā arī izvērtē visus jautājumus, kas izriet no riska novērtējuma.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

143. Ja prognozēšanai izmanto īpašus modeļus, var veikt novērtējumu, kas pamatojas uz savāktajiem datiem, un izdarīt vēlāku aprēķinu. Ja nepiecie­šams, ņem vērā paraugu ņemšanas un analīzes metožu jauninājumus un attīstību.

144. Pēc pārskatīšanas ir nepieciešama metožu korekcija, monitoringa mērķu un monitoringa programmas atbilstoša pielāgošana vai uzlabošana.

10. Ziņojuma noformēšana par ģenētiski modificētu organismu izplatīšanas vidē monitoringa rezultātiem

145. Saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti atļaujā ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē, persona, ievērojot atļaujā noteiktos intervālus, kas pamatojas uz vides riska novērtējumu, iesniedz institūtā (ja iespējams, izmantojot elektronisko pastu) ziņojumu par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē monitoringa rezultātiem (turpmāk – ziņojums) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajam paraugam.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

146. Ziņojuma paraugs attiecas tikai uz vienu izplatīšanas atļauju, ko identificē atbilstoši iesnieguma numuram.

147. Persona iesniedz nobeiguma ziņojumu un, ja nepieciešams, pēcizplatīšanas monitoringa beigu ziņojumu, kā arī pēcizplatīšanas monitoringa starpziņojumu. Ziņojumus sagatavo saskaņā ar ziņojuma paraugu.

148. Nobeiguma ziņojumu iesniedz pēc pēdējās ģenētiski modificētu kultūraugu ražas novākšanas. Ja iesniegumā nav paredzēts pēcizplatīšanas monitorings, papildu ziņojumi nav nepieciešami.

149. Pēcizplatīšanas monitoringa beigu ziņojumu iesniedz, pabeidzot pēcizplatīšanas monitoringu. Ja nepieciešams, institūts atļaujā norāda pēcizpla­tīšanas monitoringa ilgumu, kā arī pēcizplatīšanas monitoringa starpziņojumu iesniegšanas grafiku.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

150. Institūts personai var pieprasīt papildu informāciju, kas apliecina ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē rezultātus, piemēram, reģistrācijas žurnālu vai starpziņojumus, kas jāiesniedz laikā, kad ģenētiski modificētie organismi tiek izplatīti vidē.

(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

151. Persona šo noteikumu 145.punktā minētajā ziņojumā apkopoto informāciju atspoguļo, izmantojot diagrammas, attēlus un tabulas, un, ja nepieciešams, sniedz arī statistiskus datus. Ja nav iespējams norādīt konkrētajā atļaujā vai monitoringa programmā prasīto informāciju, sniedz detalizētu pamatojumu.

(MK 03.05.2011. noteikumu Nr.340 redakcijā)

152. Ja ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē notikusi vairākās vietās, vairākas reizes un bijusi daudzgadīga, persona sniedz vispārīgu apskatu par īstenotajiem pasākumiem un novērotajām sekām visā saskaņošanas laikā.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 607 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Direktīvas 2015/412, ar ko Direktīvu 2001/18/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 26.maija noteikumiem Nr.457

(Pielikums grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

KN457P1_PAGE_01.JPG (75240 bytes)

KN457P1_PAGE_02.JPG (82547 bytes)

KN457P1_PAGE_03.JPG (68806 bytes)

KN457P1_PAGE_04.JPG (67070 bytes)

KN457P1_PAGE_05.JPG (88126 bytes)

KN457P1_PAGE_06.JPG (91473 bytes)

KN457P1_PAGE_07.JPG (80047 bytes)

KN457P1_PAGE_08.JPG (68996 bytes)

KN457P1_PAGE_09.JPG (84753 bytes)

KN457P1_PAGE_10.JPG (95399 bytes)

KN457P1_PAGE_11.JPG (119280 bytes)

KN457P1_PAGE_12.JPG (106415 bytes)

KN457P1_PAGE_13.JPG (112060 bytes)

KN457P1_PAGE_14.JPG (71546 bytes)

KN457P1_PAGE_15.JPG (87248 bytes)

KN457P1_PAGE_16.JPG (98494 bytes)

KN457P1_PAGE_17.JPG (107678 bytes)

KN457P1_PAGE_18.JPG (108206 bytes)

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 26.maija noteikumiem Nr.457

(Pielikums grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

KN457P2_PAGE_01.JPG (90053 bytes)

KN457P2_PAGE_02.JPG (122365 bytes)

KN457P2_PAGE_03.JPG (105455 bytes)

KN457P2_PAGE_04.JPG (88150 bytes)

KN457P2_PAGE_05.JPG (73579 bytes)

KN457P2_PAGE_06.JPG (94944 bytes)

KN457P2_PAGE_07.JPG (107460 bytes)

KN457P2_PAGE_08.JPG (122713 bytes)

KN457P2_PAGE_09.JPG (71677 bytes)

KN457P2_PAGE_10.JPG (71124 bytes)

KN457P2_PAGE_11.JPG (87506 bytes)

KN457P2_PAGE_120.JPG (126669 bytes)

KN457P2_PAGE_13.JPG (94478 bytes)

KN457P2_PAGE_14.JPG (95468 bytes)

KN457P2_PAGE_15.JPG (120799 bytes)

KN457P2_PAGE_16.JPG (104782 bytes)

KN457P2_PAGE_17.JPG (129983 bytes)

KN457P2_PAGE_18.JPG (95164 bytes)

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
2.1 pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 26.maija noteikumiem Nr.457

(Pielikums MK 03.05.2011. noteikumu Nr.340 redakcijā)

Ziņojums par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas tirgū (audzēšanas) monitoringa rezultātiem (paraugs)

1. Vispārīgās ziņas

1.1. Kultūraugs, iezīme__________________________________________________

1.2. Eiropas Komisijas lēmuma numurs un datums__________________________

1.3. Unikālais identifikators______________________________________________

1.4. Ziņošanas periods: no XX/XX/XX līdz XX/XX/XX

1.5. Citi monitoringa ziņojumi tika iesniegti saistībā ar:

importēšanu un pārstrādi:  Jā

pārtiku vai barību:

2. Kopsavilkums1

 



 

3. Monitoringa rezultāti

3.1. Vispārīgais monitorings

3.1.1. Vispārīgā monitoringa apraksts2

 



 

3.1.2. Ziņas par esošām vides monitoringa programmām, kas izmantotas, lai veiktu vides ietekmes monitoringu vispārīgā monitoringa laikā, un citu metožu apraksts3

 



 

3.1.3. Ziņas par sniegto informāciju un ziņas par tirgus dalībnieku, audzētāju u.c. apmācību4

 



 

3.1.4. Vispārīgā monitoringa rezultāti5

 



 

3.1.5. Papildinformācija6

 



 

3.1.6. Pārskats par zinātniskām publikācijām recenzētajos izdevumos7

 



 

3.2. Gadījuma specifiskais monitorings

3.2.1. Gadījuma specifiskā monitoringa apraksts un rezultāti (ja nepieciešams)8

 



 

3.2.2. Nekontrolētas izplatīšanās gadījumā izraisītās kaitīgās ietekmes monitorings un paziņošana (ja nepieciešams)9

 



 

3.3. Noslēguma piezīmes10

 



 

 

4. Rezultātu un secinājumu kopsavilkums11

 



 

5. Monitoringa programmas un attiecīgās metodoloģijas pielāgošana turpmākajos gados12

 



 

Paraksts13

   

Datums13

 

Zīmoga vieta13

Pielikums
ziņojumam par
ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas
tirgū (audzēšana) monitoringa rezultātiem

Pārskats par zinātniskām publikācijām recenzētajos izdevumos

Dažās publikācijās var būt iekļauti dati, kas attiecas uz vairākām vides riska novērtēšanas jomām atbilstoši šā pielikuma 7.piezīmei. Šādos gadījumos par katru jomu veido atsevišķu tabulu (veido tik tabulu, cik nepieciešams).

Vides riska novērtējuma joma

Publikācija

Pētījuma un rezultātu kopsavilkums

Aizsardzības mērķis

Novērotais parametrs

Kaitīgā ietekme

Atsauksmes par sākotnējo vides riska novērtējumu

           

Piezīmes.

1 Kopsavilkums par iegūtajiem monitoringa rezultātiem un vispārīgajiem secinājumiem. Pamatojoties uz šiem rezultātiem un secinājumiem, apraksta attiecīgo monitoringa programmas metožu pielāgošanu.

2 Vispārīgā monitoringa apraksts, kurā norāda:

a) ziņas par visām izmantotajām metodēm, tai skaitā novērotajiem parametriem, apsekošanas metodēm, vietu un biežumu;

b) informāciju par uzziņu tālruņu izmantošanu;

c) uzņēmuma pārstāvjus katrā Eiropas Savienības dalībvalstī;

d) tīmekļa vietnes adresi;

e) informāciju par lauksaimnieku aptaujas anketu vai citu monitoringa metožu izmantošanu;

f) aptaujas anketu aizpildījušo lauksaimnieku skaitu, audzēšanas vietu un šo lauksaimnieku atlases kritērijus;

g) iesaistītās trešās personas un šo personu atlases kritērijus.

Audzēšanas platība, kurā veic monitoringu, ir proporcionāla un reprezentatīva attiecībā pret kopējo platību, kurā audzē ģenētiski modificētos kultūraugus. Persona apraksta un sniedz sīkāku informāciju par monitoringam pakļautās vides proporcionalitāti un reprezentativitāti, kā arī kritērijus, saskaņā ar kuriem šīs platības tiek uzskatītas par reprezentatīvām un tāpēc izvēlētas monitoringam.

3 Detalizēta informācija par visām esošām vides monitoringa programmām, kas izmantotas, lai veiktu vides ietekmes monitoringu vispārīgā monitoringa laikā. Saistībā ar katru identificēto esošo vides monitoringa programmu sniedz šādu informāciju:

a) nosaukumu;

b) dalībvalstis, kurās darbojas esošā vides monitoringa programma, un ziņas par to, vai šādas programmas darbojas vietējā, reģionālā vai valsts mērogā;

c) tīmekļa vietnes adresi;

d) aizsardzības mērķi;

e) veidu, kādā esošai vides monitoringa programmai ievāc informāciju vispārīgā monitoringa vajadzībām;

f) procedūru, kā par kaitīgu ietekmi paziņo personai;

g) ja nepieciešams, ziņas par jebkuriem līgumiem, kas noslēgti starp personu, monitoringa veicēju vai trešo personu;

h) kritērijus, kas izmantoti, izvēloties esošo vides monitoringa programmu.

4 Ziņas par informāciju, kas pieejama tirgus dalībniekiem un audzētājiem, īpaši par konkrētā ģenētiski modificētā kultūrauga izplatību Eiropas Savienībā, par produkta nekaitīgumu un tā galvenajām īpašībām un par nosacījumiem monitoringa jomā. Ziņas par to, kā un kad nodrošināta šīs informācijas pieejamība tirgus dalībniekiem un audzētājiem, un par pasākumiem, kas veikti, lai laikus informētu par jebkurām izmaiņām esošajā informācijā vai par jaunu informāciju.

Attiecībā uz Bt kukurūzas produktiem un tad, ja tas norādīts vides riska novērtējumā, sniedz ziņas par organizētajiem izglītības un apmācības pasākumiem lauksaimniekiem un tiem sniegto informāciju par produktu, lai informētu par pienākumu novērst insektu rezistences veidošanos. Ziņojumam pievieno informāciju par produktu.

5 Veiktā vispārīgā monitoringa rezultāti, tai skaitā novērotā tiešā, netiešā, kavētā un kumulatīvā ietekme un īpaši novērotās kaitīgās ietekmes veids un izdarītie secinājumi. Visi monitoringa metodoloģijas parametri, tai skaitā monitoringa vieta, ir sīki izanalizēti, interpretēti un apspriesti, vienlaikus uzskatāmi parādot, kā šie rezultāti pamato secinājumus.

Ja veic lauksaimnieku aptauju, ziņojuma pielikumā sniedz iegūto rezultātu analīzi. Ja saskaņā ar sagatavoto aptaujas anketu paredzēts sniegt šāda veida informāciju, analīzē ietver vispārīgo informāciju par lauku saimniecību, piemēram, informāciju par mēslošanas līdzekļu izmantošanu, augseku vai kultūraugu ražību, kaitēkļiem un slimībām, pesticīdu lietošanu un nezāļu daudzumu, savvaļas faunas un floras sastopamību, kā arī informāciju par konkrēto platību, īpaši atsaucoties uz informāciju, kas liecina par neparedzētu ietekmi. Korelāciju nosaka, salīdzinot reģionu anketas vai saistot atbildes ar esošajām vides monitoringa programmām vai ar citu uzraudzības metožu palīdzību gūtajiem novērojumiem.

Novērtē, vai informācija, kas iegūta vispārīgā monitoringa laikā, ir atbilstoša un lietderīga tiešas, netiešas, kavētas un kumulatīvas ietekmes konstatēšanai. Turklāt vides riska novērtējumā identificē rādītājus (piemēram, lauku malas, nemērķa sugas grupas), par kuriem varētu būt vajadzīgi papildu vai kvalitatīvāki dati.

Lai varētu pareizi interpretēt datus, šai ziņojuma sadaļai jābūt pēc iespējas detalizētai.

6 Papildinformācija, ja ir novērota kaitīga vai neparedzēta ietekme, piemēram, norāda attiecīgo reģionu vai vietu, veģetācijas perioda posmu, darbības kaitīgās ietekmes novēršanas vai riska samazināšanas pasākumus, kas bija vai būs jāīsteno, lai novērstu kaitīgo ietekmi, kā arī informāciju, kā tas ietekmē vides riska novērtējumu, un uzraksta citus secinājumus. Lai varētu pareizi interpretēt datus, šai ziņojuma sadaļai jābūt pēc iespējas detalizētai.

7 Monitoringa programmas un monitoringa rezultātu kontekstā ņem vērā un analizē zinātniskās publikācijas recenzētajos izdevumos, par to sagatavojot ziņojuma analīzi; ņem vērā arī zinātniski recenzētu žurnālu rakstus, konferenču rakstus, pārskatus un jebkurus papildu pētījumus vai citus informācijas avotus, kas attiecas uz kultūraugu audzēšanu vai iezīmju kombināciju.

Šīs publikācijas uzskaita, apkopo un informāciju norāda pielikumā ziņojumam par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas tirgū (audzēšanas) monitoringa rezultātiem. Literatūras pārskatā norāda visas attiecīgās publikācijas, kas ir parādījušās ziņošanas periodā. Ja nepieciešams, var iesniegt konferenču rakstus, pārskatus un personas veiktus papildu pētījumus, kas nav zinātniski recenzēti.

8 Norāda vides riska novērtējumā un attiecīgajā atļaujā minētās prasības par gadījuma specifisko monitoringu, kā arī veiktā monitoringa rezultātus, tostarp detalizētu informāciju par metodēm, biežumu, ilgumu, monitoringa rezultātiem, analīzi un secinājumiem. Šajā sadaļā parāda, kā apkopota un analizēta informācija, lai pamatotu secinājumus. Lai varētu pareizi interpretēt datus, šai ziņojuma sadaļai jābūt pēc iespējas detalizētai.

9 Pārskats par pasākumiem, kas īstenoti, lai veiktu kaitīgās ietekmes monitoringu nekontrolētas izplatīšanās gadījumā, ja atļaujā vai esošajā monitoringa programmā paredzēts šāds monitorings, proti, šāda monitoringa īstenošanas biežums, izmantotā monitoringa metodoloģija, pasākumi nekontrolētas izplatīšanās mazināšanai un piesārņojuma likvidēšanai procedūras vietā, kur notikusi nekontrolētā izplatīšanās. Turklāt atzīmē jebkuru novēroto neierasto, kaitīgo vai ar ģenētiski modificēto organismu saistīto ietekmi.

10 Kopsavilkums par monitoringa rezultātiem, kas iegūti, izmantojot aptaujas anketas, esošās vides monitoringa programmas vai citas uzraudzības metodes un iesaistītās personas, literatūras pārskats, kā arī vispārīgie secinājumi. Ziņojumā iekļauj informāciju, kas iegūta no esošām vides monitoringa programmām vai izmantojot citas uzraudzības metodes, kas pamato jebkuru veiktā monitoringa aspektu un dod pilnīgu pārskatu par lauksaimnieku aptaujas anketās sniegtajām atbildēm, pievienojot arī aptaujas anketas aizpildīšanas rokasgrāmatas kopiju un, ja nepieciešams, ziņojumā norādot atsauces uz tiem.

11 Kopsavilkums par iegūtajiem monitoringa rezultātiem un vispārīgajiem secinājumiem. Kopsavilkumā skaidri parāda, kā veiktā monitoringa laikā iegūtie dati un datu interpretācija pamato šos secinājumus. Šajā ziņojuma sadaļā persona norāda galvenos datus, kas iegūti iepriekšējos gados veiktajos monitoringos, lai analizētu un novērtētu savstarpējas vai kumulatīvas ietekmes rašanās iespēju vai varbūtību, ko var būt sarežģīti pilnībā novērtēt viena gada monitoringā.

12 Novērtējums par monitoringa programmu un attiecīgo metodoloģiju, kas izmantota ziņojuma sagatavošanā. Izvērtē kaitīgās ietekmes noteikšanai izmantotās metodoloģijas efektivitāti un nepilnības, kā arī norāda, vai ir nepieciešams mainīt vai pielāgot monitoringa programmu un attiecīgo metodoloģiju, ņemot vērā monitoringa informāciju attiecībā uz iegūto datu lietderību un kvalitāti un ziņojumā sniegto rezultātu nenoteiktību.

13 Dokumenta rekvizītus "paraksts", "datums" un "zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2.2 pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 26.maija noteikumiem Nr.457

(Pielikums MK 03.05.2011. noteikumu Nr.340 redakcijā)

Ziņojums par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas tirgū (izņemot audzēšanu) monitoringa rezultātiem (paraugs)

1. Vispārīgās ziņas

1.1. Kultūraugs, iezīme__________________________________________________

1.2. Eiropas Komisijas lēmuma numurs un datums __________________________

1.3. Unikālais identifikators______________________________________________

1.4. Ziņošanas periods: no XX/XX/XX līdz XX/XX/XX

1.5. Citi monitoringa ziņojumi tika iesniegti saistībā ar audzēšanu:

Jā 

2. Kopsavilkums1

 



 

3. Ģenētiski modificēto organismu izmantošana (izņemot audzēšanu)

3.1. Preču imports Eiropas Savienībā

3.1.1. Kultūraugu (ģenētiski modificētu un nemodificētu) imports Eiropas Savienībā pēc izcelsmes valsts

Izcelsmes valsts

Daudzums (tonnas)

Novērtējums, cik lielu daļu no importa veido ģenētiski modificēti organismi (ja to nav iespējams norādīt – aptuvena izaudzētā daļa izcelsmes valstī)

     
     

3.1.2. Kultūraugu (ģenētiski modificētu un nemodificētu) imports Eiropas Savienībā pēc galamērķa valsts2

Galamērķa valsts

Daudzums (tonnās)

   
   

3.1.3. Šā pielikuma 3.1.1. un 3.1.2.apakšpunktā sniegto datu analīze3

 



 

3.2. Vispārīgais monitorings

3.2.1. Vispārīgā monitoringa apraksts4

 



 

3.2.2. Ziņas par tām vispārīgā monitoringa laikā izmantotajām esošajām vides monitoringa programmām, kas saistītas ar rūpniecību, vidi, pārtiku un barību5

 



 

3.2.3. Ziņas par sniegto informāciju un ziņas par importētāju, tirgotāju, uzņēmēju, pārstrādātāju u.c. apmācību6

 



 

3.2.4. Vispārīgā monitoringa rezultāti7

 



 

3.2.5. Papildinformācija8

 



 

3.2.6. Pārskats par zinātniskajām publikācijām recenzētajos izdevumos9

 



 

3.3. Gadījuma specifiskais monitorings

3.3.1. Gadījuma specifiskā monitoringa apraksts un rezultāti (ja nepieciešams)10

 



 

3.3.2. Pārstrāde (ja nepieciešams)11

Eiropas Savienības dalībvalsts

Ievešanas punkts vai audzēšanas vieta

Pārstrādes punkts

Attālums no ievešanas punkta vai audzēšanas vietas

Izmantotais transports

         
         

3.3.3. Nekontrolētas izplatīšanās gadījumā izraisītās kaitīgās ietekmes monitorings un paziņošana (ja nepieciešams)12

3.4. Noslēguma piezīmes13

 



 

4. Rezultātu un secinājumu kopsavilkums14

 



 

5. Monitoringa programma un attiecīgās metodoloģijas pielāgošana turpmākajos gados15

 



 

Paraksts16     Datums16  

Zīmoga vieta16


Pielikums
ziņojumam par
ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas
tirgū (izņemot audzēšanu) monitoringa rezultātiem

Pārskats par zinātniskām publikācijām recenzētajos izdevumos

Dažās publikācijās var būt iekļauti dati, kas attiecas uz vairākām vides riska novērtēšanas jomām atbilstoši šā pielikuma 9.piezīmei. Šādos gadījumos par katru jomu veido atsevišķu tabulu (veido tik tabulu, cik nepieciešams).

Vides riska novērtējuma joma

Publikācija

Pētījuma un rezultātu kopsavilkums

Aizsardzības mērķis

Novērotais parametrs

Kaitīgā ietekme

Atsauksmes par sākotnējo vides riska novērtējumu

           

Piezīmes.

1 Kopsavilkums par iegūtajiem monitoringa rezultātiem un vispārīgajiem secinājumiem. Pamatojoties uz šiem rezultātiem un secinājumiem, apraksta atbilstošo monitoringa programmas metožu pielāgošanu.

2 Norāda faktiskos, nevis provizoriskos datus (izņemot to, cik lielu daļu no importa daudzuma veido ģenētiski modificētais organisms):

a) eksportētāja valsts, kurā audzē ģenētiski modificētos kultūraugus;

b) eksportēto kultūraugu (ģenētiski modificēto un nemodificēto) daudzums tonnās;

c) Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās importēti kultūraugi (ģenētiski modificēti un nemodificēti);

d) importēto kultūraugu (ģenētiski modificēto un nemodificēto) daudzums tonnās.

3 Norāda sniegto datu avotu, ziņas par to, vai imports iepriekšējos gados ir palielinājies vai samazinājies, un šo izmaiņu iemeslus, lielākos to kultūraugu izplatītājus Eiropas Savienībā, kuru izcelsme nav Eiropas Savienība, kā arī galvenos to kultūraugu importētājus Eiropas Savienībā, kuru izcelsme nav Eiropas Savienība. Norāda izmaiņu tendences attiecībā uz nozīmīgākajiem ievešanas tirgiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un šo izmaiņu iemeslus.

4 Īstenotā vispārīgā monitoringa apraksts, tai skaitā ziņas par izmantoto metodoloģiju (arī novērotie parametri, datu vākšanas metodes, vietu veidi).

5 Ziņas par tām vispārīgā monitoringa laikā izmantotajām esošajām vides monitoringa programmām, kas saistītas ar nozari, vidi, pārtiku un barību. Saistībā ar katru identificēto esošo vides programmas monitoringu sniedz šādu informāciju:

a) nosaukumu, norādot to, vai tā ir ar rūpniecību, vidi, pārtiku vai barību saistīta programma;

b) dalībvalstis, kurās darbojas esošās vides monitoringa programmas, un ziņas par to, vai tās darbojas vietējā, reģionālā vai valsts mērogā;

c) tīmekļa vietnes adresi;

d) aizsardzības mērķi;

e) ziņas par to, kā programmā tiek ievākta informācija vispārīgā monitoringa vajadzībām;

f) procedūru, kā par kaitīgo ietekmi paziņo personai;

g) kritērijus, saskaņā ar kuriem izvēlēta esošā vides monitoringa programma.

6 Ziņas par sniegto informāciju, piemēram, importētājiem, tirgotājiem, uzņēmējiem, pārstrādātājiem, par to, kā un kad nodrošināta šīs informācijas pieejamība, un par pasākumiem, kas veikti, lai laikus informētu par jebkurām izmaiņām esošajā informācijā vai par jaunu informāciju.

7 Vispārīgā monitoringa rezultāti, tai skaitā novērotā tiešā, netiešā, kavētā un kumulatīvā ietekme un īpaši novērotās kaitīgās ietekmes veids un izdarītie secinājumi. Visi monitoringa metodoloģijas parametri, tai skaitā monitoringa vieta, ir sīki izanalizēti, interpretēti un apspriesti, vienlaikus uzskatāmi parādot, kā šie rezultāti pamato secinājumus. Lai varētu pareizi interpretēt datus, šai ziņojuma sadaļai jābūt pēc iespējas detalizētai.

8 Papildinformācija, ja ir novērota kaitīga vai neparedzēta ietekme. Piemēram, norāda attiecīgo reģionu vai vietu, veģetācijas perioda posmu, darbības kaitīgās ietekmes novēršanas vai riska samazināšanas pasākumus, kas bija vai būs jāīsteno, lai novērstu kaitīgo ietekmi, kā arī informāciju, kā tas ietekmē vides riska novērtējumu, un citus secinājumus. Lai varētu pareizi interpretēt datus, šai ziņojuma sadaļai jābūt pēc iespējas detalizētai.

9 Monitoringa programmas un monitoringa rezultātu kontekstā persona ņem vērā un analizē zinātniskās publikācijas recenzētajos izdevumos, par to sagatavojot ziņojuma analīzi; ņem vērā arī zinātniski recenzētu žurnālu rakstus, konferenču rakstus, pārskatus un jebkurus papildu pētījumus vai citus informācijas avotus, kas attiecas uz importēšanu un apstrādi un kultūrauga vai iezīmju kombinācijas izmantošanu pārtikā vai barībā. Šīs publikācijas uzskaita un apkopo un informāciju norāda pielikumā ziņojumam par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas tirgū (izņemot audzēšanu) monitoringa rezultātiem.

Literatūras pārskatā norāda visas atbilstošās publikācijas, kas ir parādījušās ziņošanas periodā. Ja nepieciešams, var iesniegt konferenču rakstus, pārskatus un personas veiktus papildu pētījumus, kas nav zinātniski recenzēti.

10 Norāda vides riska novērtējumā un attiecīgajā atļaujā minētās prasības par gadījuma specifisko monitoringu, kā arī veiktā monitoringa rezultātus, tai skaitā detalizētu informāciju par metodēm, biežumu, ilgumu, monitoringa rezultātiem, analīzi un secinājumiem. Šajā sadaļā parāda, kā apkopota un analizēta informācija, lai pamatotu secinājumus. Lai varētu pareizi interpretēt datus, šai ziņojuma sadaļai jābūt pēc iespējas detalizētai.

11 Šajā sadaļā norādīto informāciju sniedz tikai tad, ja atļaujā vai monitoringa programmā paredzēts monitorings nekontrolētas izplatīšanās gadījumā, un vienā no šādiem gadījumiem:

a) ja pārstrāde notiek ārpus importēšanas ostas teritorijas;

b) attiecībā uz dalībvalstī vai Eiropas Savienībā audzēto ģenētiski modificēto kultūraugu pārstrādes vietām.

12 Pārskats par pasākumiem, kas īstenoti, lai veiktu kaitīgās ietekmes monitoringu nekontrolētas izplatīšanās gadījumā, ja atļaujā vai esošajā monitoringa programmā paredzēts šāds monitorings, proti, šāda monitoringa īstenošanas biežums, izmantotā monitoringa metodoloģija, pasākumi nekontrolētas izplatīšanās mazināšanai un piesārņojuma likvidēšanai procedūras vietā, kur notikusi nekontrolētā izplatīšanās. Turklāt atzīmē jebkuru novēroto neierasto, kaitīgo vai ar ģenētiski modificēto organismu saistīto ietekmi.

Šo informāciju sniedz par:

a) ostām, kurās importē ģenētiski modificētos kultūraugus, un tad, ja pārstrāde notiek ostas teritorijā;

b) šā pielikuma 3.3.2.apakšpunktā norādītajām pārstrādes vietām.

13 Kopsavilkums par monitoringa rezultātiem, kas iegūti ar esošo vides monitoringa programmu starpniecību, literatūras pārskats, kā arī vispārīgie secinājumi. Ziņojumā ietver informāciju, kas iegūta no esošām vides monitoringa programmām vai izmantojot citas uzraudzības metodes, kas pamato jebkuru veiktā monitoringa aspektu, ja nepieciešams, ziņojumā norādot atsauces uz tiem.

14 Kopsavilkums par iegūtajiem monitoringa rezultātiem un vispārīgajiem secinājumiem. Kopsavilkumā skaidri norāda, kā veiktā monitoringa laikā iegūtie dati un datu interpretācija pamato šos secinājumus.

15 Novērtējums par monitoringa programmu un attiecīgo metodoloģiju, kas izmantotas ziņojuma sagatavošanā. Izvērtē kaitīgās ietekmes noteikšanai izmantotās metodoloģijas efektivitāti un nepilnības, kā arī norāda, vai ir nepieciešams mainīt vai pielāgot monitoringa programmu un attiecīgo metodoloģiju, ņemot vērā monitoringa informāciju attiecībā uz iegūto datu lietderību un kvalitāti un ziņojumā sniegto rezultātu nenoteiktību.

16 Dokumenta rekvizītus "paraksts", "datums" un "zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 26.maija noteikumiem Nr.457

(Pielikums grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33)

KN457P3_PAGE_1.JPG (90940 bytes)

KN457P3_PAGE_2.JPG (132318 bytes)

KN457P3_PAGE_3.JPG (108450 bytes)

KN457P3_PAGE_4.JPG (132225 bytes)

KN457P3_PAGE_5.JPG (113721 bytes)

KN457P3_PAGE_6.JPG (116224 bytes)

KN457P3_PAGE_7.JPG (167550 bytes)

KN457P3_PAGE_8.JPG (98906 bytes)

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 457Pieņemts: 26.05.2009.Stājas spēkā: 30.05.2009.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 84 (4070), 29.05.2009.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
192625
{"selected":{"value":"27.04.2018","content":"<font class='s-1'>27.04.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"27.04.2018","iso_value":"2018\/04\/27","content":"<font class='s-1'>27.04.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-26.04.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.10.2015","iso_value":"2015\/10\/30","content":"<font class='s-1'>30.10.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.02.2015","iso_value":"2015\/02\/14","content":"<font class='s-1'>14.02.2015.-29.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.01.2013","iso_value":"2013\/01\/18","content":"<font class='s-1'>18.01.2013.-13.02.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.05.2011","iso_value":"2011\/05\/18","content":"<font class='s-1'>18.05.2011.-17.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.05.2009","iso_value":"2009\/05\/30","content":"<font class='s-1'>30.05.2009.-17.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
27.04.2018
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva