1. Noteikumi nosaka lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajām sugām, kā arī institūciju, kas kontrolē lopbarības augu sēklu ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

2. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) stiebrzāļu un tauriņziežu shēmu prasībām:

2.1. iesniedz iekļaušanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) šķirņu sarakstā tikai tās šķirnes, kas ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un atbilst šīs organizācijas stiebrzāļu un tauriņziežu shēmu prasībām;

2.2. sniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) stiebrzāļu un tauriņziežu shēmās noteiktajām institūcijām informāciju par šķirņu uzturētājiem;

2.3. sadarbojas ar šķirņu uzturētājiem;

2.4. slēdz rakstisku vienošanos ar citu valstu pilnvarotajām institūcijām par sēklu pavairošanu saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) stiebrzāļu un tauriņziežu shēmām attiecībā uz šķirņu sertifikāciju sēklu apritei starptautiskajā tirgū;

2.5. piegādā citu valstu pilnvarotajām institūcijām pēcpārbaudei oriģinālos sēklu paraugus tām šķirnēm, kuras iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un kurām dienests ir pieprasījis šķirnes pārbaudi;

2.6. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) stiebrzāļu un tauriņziežu shēmās noteiktajām institūcijām piegādā oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus un vecākaugu komponentu aprakstus par hibrīdajām šķirnēm, ja attiecīgās šķirnes ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un dienests tām ir pieprasījis šķirnes pārbaudi;

2.7. pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma veic sēklas sertifikāciju atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) stiebrzāļu un tauriņziežu sēklu shēmu prasībām;

2.8. pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma izsniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātu un etiķetes, ja stiebrzāļu un tauriņziežu sēklas atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

2.9. atzīst pavairotās sēklas identitāti.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

3. Ievedot, audzējot un tirgojot sējas lucernas (Medicago sativa L.) sēklas, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (turpmāk – Augu veselības regula), 3., 4., 5., 14., 37., 79., 81., 82., 83., 85. un 88. pantā, Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (turpmāk – regula 2019/2072), 3., 5., 6. un 13. pantā, normatīvajos aktos augu karantīnas jomā un šajos noteikumos noteiktās prasības.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

4. Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības jomā var apstrīdēt dienesta nolikumā noteiktajā kārtībā.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

5. (Svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

6. Lai reģistrētos Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs), persona iesniedz dienestā iesniegumu tās iekļaušanai reģistrā (turpmāk – reģistrācijas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un pievieno šādus dokumentus:

6.1. sēklaudzētājs – sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānus, norādot platību (ha) un informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

6.2. sēklu maisījumu sagatavotājs:

6.2.1. informāciju par sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtām, kas nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

6.2.2. sēklu maisīšanas procedūru aprakstus.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

6.¹ Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta personai paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu. Ja persona iesniedz visus dokumentus un tie atbilst šo noteikumu prasībām, personu reģistrē reģistrā. Ja persona neiesniedz visus dokumentus vai tajos norādītā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām, personu nereģistrē.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 183 redakcijā)

6.² Ja dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas nav informējis personu par tās reģistrāciju vai par atteikumu to reģistrēt, uzskata, ka persona reģistrā ir reģistrēta, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 183 redakcijā)

6.³ Personu, kas nodarbojas ar sējas lucernas (Medicago sativa L.) sēklaudzēšanu vai sēklu apriti, dienests reģistrē Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

7. (Svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

8. Dienests:

8.1. katrai personai piešķir reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – kārtas numuru;

8.2. reģistrā ievada šādu informāciju par reģistrēto personu:

8.2.1. reģistrācijas kodu;

8.2.2. juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

8.2.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīvesvietas adresi;

8.2.4. darbības veidu;

8.2.5. sugu grupu, ar kuru tiek veiktas darbības;

8.2.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

8.3. ievieto savā tīmekļvietnē Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta piektajā daļā noteikto informāciju par reģistrētajām personām;

8.4. pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta trešo daļu vai attiecīgu lēmumu, ja atkārtoti konstatēta šo noteikumu VII, VIII, IX, X, XI, XII vai XIII nodaļā minēto prasību neievērošana un par to ir sagatavots attiecīgs akts;

8.5. piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo personai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 85)

8.¹ Dienests pēc personas pieprasījuma elektroniski vai rakstiski paziņo lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

9. Reģistra aktīvajā datubāzē iekļauto informāciju glabā līdz brīdim, kad saskaņā ar šo noteikumu 8.4. apakšpunktu reģistrācija tiek anulēta. Ja reģistrā iekļautās personas reģistrāciju anulē, dienests sešus gadus pēc anulēšanas saglabā informāciju par personu reģistra arhīva datubāzē.

(MK 01.02.2022. noteikumu Nr. 85 redakcijā)

9.¹ Lai izdarītu izmaiņas reģistrā, reģistrētā persona dienestā iesniedz šo noteikumu 2.pielikumā minēto iesniegumu, norādot, kādas izmaiņas ir nepieciešamas.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

9.² Ja izmaiņas reģistrā saistītas ar reģistrētās personas darbības veidu maiņu, šo noteikumu 9.¹ punktā minētajam iesniegumam pievieno šo noteikumu 6.1., 6.2. vai 6.3.apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

9.³ Dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 9.¹ punktā minētā iesnieguma saņemšanas izdara nepieciešamās izmaiņas reģistrā.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 183 redakcijā)

9.⁴ Dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi), lai identificētu personu un reģistrētu šo noteikumu 6. punktā minētajā reģistrā, nodrošinātu sēklu sertifikāciju, kā arī paziņotu par reģistrācijas anulēšanu. Personas datus pēc iesnieguma iesniegšanas glabā pastāvīgi. Ja pieņemts lēmums par personas reģistrācijas anulēšanu, datus dzēš sešus gadus pēc lēmuma pieņemšanas.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

10. Sēklas iedala šādās kategorijās:

10.1. izlases sēklas (IS);

10.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

10.3. bāzes sēklas (B);

10.4. sertificētas sēklas (C);

10.5. komercsēklas (K).

11. Izlases sēklas (IS) ir sēklu daudzums, kas iegūts, pabeidzot šķirnes uzturēšanas shēmā norādīto vienu ciklu, un nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst šīs sēklas, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja rakstiska pieprasījuma dienests veic izlases sēklu (IS) lauku apskati vai sēklu kvalitātes novērtēšanu, lai noteiktu to faktisko kvalitāti atbilstoši šajos noteikumos bāzes sēklām minētajiem rādītājiem lauku apskatei un bāzes sēklu kvalitātes noteikšanai minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

12. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

12.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

12.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

12.3. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

12.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

13. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

13.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

13.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

13.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

13.4. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

13.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

14. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

14.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja, vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

14.2. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

14.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

14.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

15. Sertificētām lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), ungāru vīķu (Vicia pannonica Crantz), lauka pupu (Vicia faba) un sējas lucernas (Medicago sativa) sēklām (C) ir divas paaudzes:

15.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁);

15.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂).

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

16. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁) ir sēklas, kas:

16.1. izaudzētas no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja, vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

16.2. ir atzītas par atbilstošām šajos noteikumos pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁) noteiktajām prasībām lauku apskatē un saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem vidējā sēklu parauga kvalitāte atbilst sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

16.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem (piemēram, pārtikai, lopbarībai, zālienam);

16.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

17. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂) ir sēklas, kas:

17.1. izaudzētas no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁) (pēc selek­cionāra vai šķirnes pārstāvja, vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

17.2. ir atzītas par atbilstošām šajos noteikumos otrās paaudzes sertificētām sēklām (C₂) noteiktajām prasībām lauku apskatē un saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem vidējā sēklu parauga kvalitāte atbilst sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

17.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

17.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

18. Komercsēklas (K) ir sēklas, kuras:

18.1. ir iespējams identificēt kā sugai piederīgas;

18.2. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām komercsēklām (K) noteiktajām prasībām;

18.3. visā sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

19. Komercsēklas (K) ir iespējamas šādām lopbarības augu sugām:

19.1. maura skarenei (Poa annua L.);

19.2. miežabrālim (Phalaris arudinacea L.);

19.3. sējas esparsetei (Onobrychis viciifolia Scop.);

19.4. (svītrots ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr.890);

19.5. gumainajam timotiņam (Phleum nodosum L.);

19.6. smalklapu auzenei (Festuca filiformis Pourr.);

19.7. raupjajai auzenei (Festuca trachyphylla (Hack.) Hack.).

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 85)

20. Ja sēklaudzētājs audzē vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju lopbarības augu sēklas, tas nodrošina, ka dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajaucas.

21. Sēklaudzētājs kārto lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu, augu maiņu pa gadiem un informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu.

22. Sēklaudzēšanas sējumu izvietošanā ievēro šādus nosacījumus:

22.1. sējas lucernas sēklaudzēšanas sējumiem izmanto laukus, kuros trīs gadus pirms sējas nav:

22.1.1. audzēta sējas lucerna (Medicago sativa L.);

22.1.2. audzētas sugas, kuru sēklas sēklu kvalitātes novērtēšanas procesā laboratorijā ir grūti atšķiramas (4. pielikums);

22.1.3. audzēti dabiskie zālāji vai zālāji, kurus paredzēts izmantot citiem mērķiem (piemēram, ganībām);

22.2. pārējo tauriņziežu sēklaudzēšanas sējumiem izmanto laukus, kuros trīs gadus pirms sējas nav:

22.2.1. audzēta tā pati suga, izņemot to pašu attiecīgās sugas šķirni, tādas pašas vai augstākas kategorijas sēklu;

22.2.2. audzētas sugas, kuru sēklas sēklu kvalitātes novērtēšanas procesā laboratorijā ir grūti atšķiramas (4. pielikums);

22.2.3. audzēti dabiskie zālāji vai zālāji, kurus paredzēts izmantot citiem mērķiem (piemēram, ganībām). Šis ierobežojums neattiecas uz sējas zirņiem un lauka pupām;

22.3. krustziežu sēklaudzēšanas sējumiem izmanto laukus, kuros piecus gadus pirms sējas nav:

22.3.1. audzēta tā pati suga, izņemot gadījumu, ja audzē to pašu attiecīgās sugas šķirni, tādas pašas vai augstākas kategorijas sēklu;

22.3.2. audzētas sugas, kuru sēklas sēklu kvalitātes novērtēšanas procesā laboratorijā ir grūti atšķiramas vai starp kurām iespējama saziedēšanās (4. pielikums);

22.4. pārējo lopbarības augu sēklaudzēšanas sējumiem izmanto laukus, kuros divus gadus pirms sējas nav:

22.4.1. audzēta tā pati suga, izņemot gadījumu, ja audzē to pašu attiecīgās sugas šķirni, tādas pašas vai augstākas kategorijas sēklu;

22.4.2. audzētas sugas, kuru sēklas sēklu kvalitātes novērtēšanas procesā laboratorijā ir grūti atšķiramas (4. pielikums);

22.4.3. audzēti dabiskie zālāji vai zālāji, kurus paredzēts izmantot citiem mērķiem (piemēram, ganībām);

22.5. sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc priekšaugiem, kas nodrošina šķirņu un sugu nesajaukšanos;

22.6. ja iepriekšējā gadā laukā izsētas attiecīgās šķirnes zemākas kategorijas sēklas, bet lauku apskatei pieteikts sējums šīs šķirnes augstākas kategorijas sēklu ieguvei, tad no lauka iegūst tās pašas kategorijas sēklas, kuras ieguva iepriekšējā gadā.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

23. (Svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

24. Nav pieļaujama daudzgadīgo lopbarības augu sēklaudzēšana maisī­jumā ar citām sugām.

25. Vienā laukā audzētu daudzgadīgo lopbarības augu vienas sugas, vienas šķirnes un vienas kategorijas sēklu ražošanā nedrīkst būt pārtraukumi starp sēklu ieguves gadiem, izņemot gadījumus, kad sēklaudzēšanai paredzētais lauks ir novākts citiem mērķiem līdz brīdim, kamēr izveidojušās sēklas. Par paredzamo sēkl­audzēšanas pārtraukumu sēklaudzētājs šo noteikumu 31.punktā minētajā termiņā informē dienestu, piesakot attiecīgās sēkl­audzēšanas platības, kā arī norāda novākšanas termiņus.

26. (Svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

27. Sēklaudzēšanas sējumi jāizvieto tā, lai tiktu nodrošināts šo noteikumu 5.pielikumā minētais minimālais attālums starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute.

28. Prasības par minimālo attālumu starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute, neņem vērā, ja ir nodrošināta aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

29. Lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), ungāru vīķu (Vicia pannonica Crantz) un lauka pupu (Vicia faba) šķirnēm minimālais attālums starp dažādu sugu sējumiem vai tās pašas sugas un tās pašas šķirnes citu kategoriju sējumiem ir tāds, lai sēklu novākšanas laikā nebūtu iespējama to sajaukšanās.

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

30. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli un to atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī noteiktu sugas un šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām, dienesta inspektors veic lauku apskati.

30.¹ Sēklaudzēšanas lauki ir praktiski brīvi no organismiem, kuriem piemēro pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Augu veselības regulas 30. panta 1. punktu, un no kaitīgajiem organismiem regulas 2019/2072 2. panta 2. punkta "a" apakšpunkta izpratnē, kas samazina sēklu lietderību un kvalitāti (turpmāk – praktiski brīvi no kaitīgajiem organismiem), un ir atbilstoši Augu veselības regulas 5. un 14. panta prasībām attiecībā uz Savienības karantīnas organismiem Augu veselības regulas 3. un 4. panta izpratnē (turpmāk – Savienības karantīnas organismi) un Augu veselības regulas 37. panta prasībām attiecībā uz Savienībā reglamentētajiem nekarantīnas organismiem Augu veselības regulas 36. panta izpratnē (turpmāk – Savienībā reglamentētie nekarantīnas organismi).

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

31. Sēklaudzētājs sēklu ieguves gadā līdz 25. maijam, izmantojot zemkopības nozares e-pakalpojumu vietni, iesniedz dienestā iesniegumu sēklaudzēšanas lauku apskatei saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu. Ja attiecīgais sēklaudzēšanas lauks ir pieteikts valsts vai Eiropas Savienības tiešajam atbalstam, sēklaudzētājs:

31.1. iesniegumu sēklaudzēšanas lauku apskatei iesniedz pēc tam, kad iesniegums atbalsta saņemšanai iesniegts Lauku atbalsta dienestā;

31.2. identisko informāciju par attiecīgo sēklaudzēšanas lauku abos iesniegumos norāda vienādi.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 427 redakcijā)

31.¹ Attiecībā uz sējas lucernas (Medicago sativa L.) sēklaudzēšanas sējumiem sēklaudzētājs papildus šo noteikumu 31. punktā minētajai kārtībai informē dienestu par sēklaudzēšanas sējuma izveidi 60 dienu laikā pēc sējas. Dienests sējas gadā veic pārbaudi, lai konstatētu, vai ražošanas vietā nav novēroti:

31.¹ 1. Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus simptomi;

31.¹ 2. Ditylenchus dipsaci simptomi.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

32. Dienesta inspektors, pieņemot lauku apskates iesniegumu, pārbauda, vai:

32.1. lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 6.pielikumā minētā informācija;

32.2. šķirne atbilst Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

32.3. sēklaudzētājam ir reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām;

32.4. (svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183);

32.5. iepriekšējā sējas lucernas (Medicago sativa L.) lauka pārbaudē ražošanas vietā nav novēroti:

32.5.1. Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus simptomi;

32.5.2. Ditylenchus dipsaci simptomi un, laboratoriski testējot reprezentatīvo paraugu, tajā nav atrasts Ditylenchus dipsaci.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

33. Pirms lauku apskates dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem, ierakstiem lauku vēsturē, attiecīgās šķirnes morfoloģisko aprakstu un citu sugas šķirņu klāstu saimniecībā.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

34. Ja nav ievērotas šo noteikumu 32.punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot nepilnības, un pieprasa septiņu darbdienu laikā novērst norādītos trūkumus.

35. Izsētās sēklas kvalitāti apliecina:

35.1. Latvijā sertificētai sēklai:

35.1.1. ja sēkla iegūta un paredzēta sējai tajā pašā sēklaudzēšanas saimniecībā:

35.1.1.1. sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, un dienesta izdots apliecinājums, ka izpildītas regulas 2019/2072 IV un V pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus un Ditylenchus dipsaci, – sējas lucernai;

35.1.1.2. sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, – pārējām sugām;

35.1.2. ja sēkla iegādāta no cita sēklaudzētāja:

35.1.2.1. Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase oficiālās etiķetes krāsā ar visu etiķetes informāciju, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – sējas lucernai;

35.1.2.2. dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – pārējām sugām;

35.2. izsētai izlases sēklai, ko šķirnes uzturētājs izsējis turpmākai pavairošanai:

35.2.1. selekcionāra pilnvarojums, šķirnes uzturēšanas shēmas un dienesta izdots apliecinājums, ka izpildītas regulas 2019/2072 IV un V pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus un Ditylenchus dipsaci, – sējas lucernai;

35.2.2. selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēmas – pārējām sugām;

35.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētai sēklai:

35.3.1. Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase oficiālās etiķetes krāsā ar visu etiķetes informāciju, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – sējas lucernai;

35.3.2. sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – pārējām sugām;

35.4. Islandē un Norvēģijā sertificētai sēklai:

35.4.1. sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – sējas lucernai;

35.4.2. sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – pārējām sugām;

35.5. normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētā valstī sertificētai sēklai:

35.5.1. sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti, sēklas iesaiņojuma etiķete, kas atbilst normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētajām prasībām, Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – sējas lucernai;

35.5.2. sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti, sēklas iesaiņojuma etiķete, kas atbilst normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētajām prasībām, un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – pārējām sugām;

35.6. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētai sēklai:

35.6.1. Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase oficiālās etiķetes krāsā ar visu etiķetes informāciju un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – sējas lucernai;

35.6.2. sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – pārējām sugām;

35.7. sēklai, kas sertificēta valstī, kura ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) stiebrzāļu un tauriņziežu sēklu shēmu dalībvalsts:

35.7.1. Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – sējas lucernai;

35.7.2. Sēklu un šķirņu aprites likumā minētie sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – pārējām sugām.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

36. (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

37. (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

38. (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

39. Dienesta inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates, un triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas rakstiski informē par to sēklaudzētāju, ja:

39.1. šo noteikumu 34.punktā minētie trūkumi nav novērsti noteiktajā termiņā;

39.2. nav izsētās sēklas kvalitāti apliecinošu dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 35.punktā minētajiem nosacījumiem;

39.3. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 25.punktā minēto nosacījumu pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesnie­gumā norādītajai informācijai;

39.4. nav lauku vēstures;

39.5. lauku apskates iesniegums iesniegts pēc šo noteikumu 31.punktā minētā termiņa un augi ir sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes;

39.6. šķirne neatbilst Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajiem nosacījumiem par sēklu sertifikāciju;

39.7. sējas lucernai – arī tad, ja:

39.7.1. nav veikta šo noteikumu 31.¹ punktā minētā pārbaude;

39.7.2. iepriekšējā augšanas periodā ražošanas vietā novēroti Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus simptomi;

39.7.3. iepriekšējā augšanas periodā ražošanas vietā novēroti Ditylenchus dipsaci simptomi un, laboratoriski testējot reprezentatīvo paraugu, tajā atrasts Ditylenchus dipsaci.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

40. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā augu fenoloģiskās attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfolo­ģiskās pazīmes un ir iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus:

40.1. stiebrzālēm lauka apskate ieteicama masveida skarošanas vai vārpošanas laikā;

40.2. tauriņziežiem lauka apskate ieteicama masveida ziedēšanas laikā;

40.3. eļļas rutkiem un facēlijai lauka apskate ieteicama tad, kad aizmetušās apakšējās pākstis;

40.4. lopbarības kāļiem un lopbarības kāpostiem lauka apskati veic divas reizes:

40.4.1. pirmo reizi – pirmajā veģetācijas gadā pirms novākšanas, kad augi sasnieguši tehnisko gatavību;

40.4.2. otro reizi – otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

41. Lauka apskates laiku un reizes nosaka dienesta inspektors, pirms tam saskaņā ar šo noteikumu 41.¹ 2. apakšpunktu vienojoties ar sēklaudzētāju par piemērotāko laiku lauka apskatei. To augu skaitu, kuru sēklas sēklu kvalitātes novērtēšanas procesā laboratorijā ir grūti atšķiramas, var vērtēt atsevišķā lauka apskates reizē.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

41.¹ Sēklaudzētājs:

41.¹ 1. sniedz dienesta inspektoram informāciju par sēklaudzēšanas sējumos lietotajiem augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļiem un to lietošanas laiku;

41.¹ 2. vienojas ar dienesta inspektoru par lauku apskates laiku, ņemot vērā veikto un plānoto sēklaudzēšanas sējumu apstrādi ar augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļiem;

41.¹ 3. nodrošina dienesta inspektoram piekļuvi sēklaudzēšanas laukam un uzrāda sēklaudzēšanas lauka atrašanās vietu dabā.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

41.² Dienesta inspektors var atteikties no lauka apskates, ja sēklaudzētājs nepilda šo noteikumu 41.¹ punktā minētās prasības.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

42. Sākot lauka apskati, dienesta inspektors pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu šķirņu sējumiem un:

42.1. ja nav ievēroti šo noteikumu 5.pielikumā minētie minimālie attālumi, brīdina sēklaudzētāju par neatbilstību, un nosaka termiņu minimālo attālumu nodrošināšanai (piemēram, izpļaut attiecīgās platības). Sēklaudzētājs pēc trūkumu novēršanas var atkārtoti pieteikt lauka apskati;

42.2. ja minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām.

43. Lauku apskates laikā dienesta inspektors pārliecinās par sējumā esošās šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj sēklu novērtēšanā.

44. Lauku apskates laikā dienesta inspektors nosaka:

44.1. sējas zirņu un lauka pupu sējumos:

44.1.1. sējuma biezību (augu skaitu uz vienu hektāru);

44.1.2. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.2. lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos:

44.2.1. šķirnei neatbilstošo augu skaitu, raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.2.2. to augu skaitu uz 200 m², kuru sēklas sēklu kvalitātes novērtēšanas procesā laboratorijā ir grūti atšķiramas;

44.3. sējas lucernas sējumos:

44.3.1. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.3.2. to augu skaitu uz 200 m², kuru sēklas sēklu kvalitātes novērtēšanas procesā laboratorijā ir grūti atšķiramas;

44.3.3. to augu skaitu uz 200 m², kam ir Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus izraisīti simptomi;

44.3.4. to augu skaitu uz 200 m², kam ir Ditylenchus dipsaci izraisīti simptomi;

44.4. aireņu sējumos:

44.4.1. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.4.2. citu aireņu sugu (tostarp auzeņaireņu) augu skaitu uz 200 m²;

44.4.3. to augu skaitu uz 200 m², kuru sēklas sēklu kvalitātes novērtēšanas procesā laboratorijā ir grūti atšķiramas;

44.5. pārējo lopbarības augu sējumos:

44.5.1. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.5.2. to augu skaitu uz 200 m², kuru sēklas sēklu kvalitātes novērtēšanas procesā laboratorijā ir grūti atšķiramas.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

45. Laukā, kura lielums nepārsniedz 10 hektārus, lauka apskati veic vismaz 10 vietās, apskatot 1 x 20 m lielus taisnstūrus (20 m²) sējumam rakstu­rīgās vietās perpendikulāri sējas virzienam. Uz katriem nākamajiem pieciem hektāriem (sējas zirņiem un lauka pupām) vai diviem hektāriem (citiem tauriņ­ziežiem un stiebrzālēm) izvērtējamo lauciņu skaitu palielina par vienu, bet ne vairāk kā līdz 20.

46. Lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos dienesta inspektors lauka apskatē novērtē lauka lielumam atbilstošu paraugrindu skaitu. Ja lauka lielums ir:

46.1. līdz pieciem hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 20;

46.2. no pieciem līdz 10 hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 30;

46.3. no 10 līdz 20 hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 40;

46.4. vairāk par 20 hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 50.

47. Lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas lauka apskatē inspektors katrā paraugrindā pēc kārtas novērtē 50 augus. Minimālais apskatāmo augu skaits laukā ir 1000. Ja sēklaudzēšanas laukā augu ir mazāk par noteikto minimālo daudzumu, apskata visus augus laukā. Lauku apskates rezultātus aprēķina no faktiski apskatīto augu skaita.

48. Sējumi (stādījumi) neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja:

48.1. sējas zirņu un lauka pupu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² atkarībā no augu skaita uz vienu hektāru pārsniedz šo noteikumu 8.pielikumā minēto skaitu;

48.2. pārējo lopbarības augu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² pārsniedz šo noteikumu 4.pielikumā minēto skaitu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

49. Lauku apskatē augu skaits, kuru sēklas sēklu kvalitātes novērtēšanas procesā laboratorijā ir grūti atšķiramas, uz 200 m² nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 4.pielikumā minēto skaitu.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

50. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) klātbūtne.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

51. Tauriņziežu pirmsbāzes un bāzes sēklu laukos nav pieļaujama amoliņa (Melilotus spp.) klātbūtne.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

52. Ja sēklaudzēšanas laukā konstatē vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis) vai tauriņziežu pirmsbāzes un bāzes sēklu laukā – amoliņu (Melilotus spp.), dienesta inspektors tajā pašā dienā sagatavo rakstisku norādījumu sēklaudzētājam tos izravēt vai atsevišķu lauka daļu ar minēto augu kolonijām novākt citai izmantošanai, nevis sēklu ražošanai. Pēc norādījuma izpildes termiņa beigām, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates veic atkārtotu lauka apskati.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

52.¹ Sējas lucernas sēklaudzēšanas laukā nav pieļaujama šo noteikumu 4. pielikuma 8. punktā minēto Savienībā reglamentēto nekarantīnas organismu klātbūtne. Ja rodas aizdomas par Savienībā reglamentēto nekarantīnas organismu klātbūtni laukā, dienesta inspektors pabeidz sējas lucernas lauku apskati, bet lauku apskates protokolu izsniedz tikai pēc aizdomīgo objektu laboratoriskās pārbaudes.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

53. Ja, veicot lauku apskati, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, dienesta inspektors sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos minēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates.

54. Ja sējums neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī sugas un šķirnes tīrības prasībām, dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj sēklu novērtēšanā.

55. Ja tiek konstatēts, ka nav ievēroti šo noteikumu 5.pielikumā minētie minimālie attālumi, dienesta inspektors pirms lauku apskates protokola izsniegšanas pārliecinās, vai platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, ir novāktas atsevišķi. Par minēto pārbaudi izdara ierakstu lauku apskates protokolā. Minētā protokola saturs norādīts šo noteikumu 9.pielikumā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

55.¹ Ja pēc šo noteikumu 20. un 22. punktā un šajā nodaļā minēto lauku apskates prasību izpildes joprojām pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, dienests identitātes pārbaudei var izmantot starptautiski atzītu un reproducējamu bioķīmisku vai molekulāru paņēmienu saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem standartiem.

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 408 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

56. Triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauka apskates vai šo noteikumu 55.¹ punktā minētās sēklu šķirnes identitātes pārbaudes rezultātu saņemšanas dienesta inspektors, pamatojoties uz lauka apskates vai laboratorijas analīžu rezultātiem, pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai, kā arī sagatavo un izsniedz sēklaudzētājam lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu.

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 408 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

57. Reģistrā reģistrētā persona, izmantojot zemkopības nozares e-pakalpojumu vietni, iesniedz dienestā iesniegumu par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un oficiālo etiķešu izgatavošanu saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumu.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 427 redakcijā)

58. Sēklu paraugus noņem dienesta inspektors, kas ir ieguvis dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

58.¹ Sēklaudzētāja pienākums ir nodrošināt dienesta inspektoram piemērotus apstākļus šo noteikumu 59. punktā minētā sēklu parauga ņemšanai – gaišu telpu un tīru darba virsmu, lai sēklu parauga sagatavošanas laikā netiktu ietekmēta sēklu parauga atbilstība sēklu partijai.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

59. Lai novērtētu sēklu kvalitāti sertifikācijai vai komercsēklu pārbaudei, dienesta inspektors ņem paraugu no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas.

60. Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

60.1. atšķirīgs sēklu partijas iesaiņojuma materiāls vai veids;

60.2. dažādi iesaiņojumu lielumi sēklu partijā;

60.3. atšķirīgi marķējumi un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

60.4. dažādu veidu zīmogojumi;

60.5. dažādu veidu sēklu apstrāde iesai­ņojumos;

60.6. sēklu vizuālās atšķirības dažādos iesaiņojumos;

60.7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos iesaiņojumos.

61. Ja konstatēta kāda no šo noteikumu 60.1., 60.2., 60.3., 60.4. vai 60.5.apakšpunktā minētajām pazīmēm, dienesta inspektors paraugu noņemšanu atsaka līdz brīdim, kamēr reģistrā reģistrētā persona nodala atšķirīgos iesaiņojumus atsevišķā partijā.

62. Ja konstatēta šo noteikumu 60.6. vai 60.7.apakšpunktā minētā pazīme, reģistrā reģistrētā persona var:

62.1. sēklu partiju sadalīt vairākās atsevišķās partijās pēc kādas sēklu atšķirīgās pazīmes (ja tas ir iespējams);

62.2. iesniegt dienestā iesniegumu par nepieciešamību veikt sēklu partijas neviendabīguma analīzi attiecībā uz tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem (metodes un procedūras pieejamas dienesta tīmekļvietnē);

62.3. atsaukt iesniegumu par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu, lai veiktu pasākumus (piemēram, sēklu partijas samaisīšanu) pārbaudāmās sēklu partijas neviendabīguma novēršanai.

(Grozīts ar MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 85)

63. Ja, veicot šo noteikumu 62.2.apakš­punktā minēto analīzi, konstatē, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, dienesta inspektors sēklu partijas novērtēšanu neveic.

63.¹ Ja sēklu sagatavošanā izmanto paraugu ņemšanas iekārtu, kas noteiktos laika intervālos automātiski ņem paraugus no sēklu plūsmas (automātisko paraugu noņēmēju), ievēro Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzēto paraugu ņemšanas kārtību.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

64. Sēklu partijas un parauga masa ir noteikta šo noteikumu 11. pielikumā. Noteikto maksimālo sēklu partijas masu nedrīkst pārsniegt vairāk kā par pieciem procentiem.

(MK 01.02.2022. noteikumu Nr. 85 redakcijā)

65. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 11. pielikumā norādīto maksimālo partijas masu vairāk nekā par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.

(MK 01.02.2022. noteikumu Nr. 85 redakcijā)

66. No sēklu partijas noņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei. Vidējais paraugs sastāv no šādām daļām, kuru minimālā masa noteikta šo noteikumu 11.pielikumā:

66.1. paraugs sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai;

66.2. paraugs sēklu pēcpārbaudei;

66.3. paraugs sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā) – tikai tad, ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām;

66.4. sējas lucernai – arī paraugs Savienības reglamentēto nekarantīnas organismu noteikšanai (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

67. Sēklu paraugus pēc kvalitātes rādītāju noteikšanas dienests uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz ir pabeigta parauga vērtēšana.

68. Sēklu vidējā parauga kvalitātei jāatbilst rādītājiem, kas noteikti šo noteikumu 12.pielikumā. Sējas zirņu un lauka pupu šķirnēm, kurām sēklas var vizuāli atšķirt pēc krāsas vai sēklu lieluma, nosaka šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikuma 2.punktu.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

68.¹ Ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām, to paraugā papildus šo noteikumu 68. punktā minētajiem rādītājiem nosaka:

68.¹ 1. mitruma saturu;

68.¹ 2. dzīvu graudu ērču vai tādu citu dzīvu sēklu kaitēkļu klātbūtni, kuri bojā sēklas to uzglabāšanas laikā, – tikai tad, ja reģistrā reģistrētā persona šo noteikumu 57. punktā minētajā iesniegumā ir norādījusi, ka vēlas, lai tiktu noteikts šis rādītājs.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

69. Lopbarības augu sēklās nav pieļaujams vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) sēklu piejaukums saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

69.¹ Sējas zirņu, sējas vīķu un lauka pupu sēklās nav pieļaujamas augu daļas, kas lielākas par divu sēklu izmēru un var ietekmēt sēju.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 427 redakcijā)

69.² Ja paraugu noņemšanas laikā konstatē šo noteikumu 69.¹ punktā minētās augu daļas, dienesta inspektors paraugu noņemšanu pārtrauc un par konstatēto informē sēklaudzētāju.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 427 redakcijā)

70. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

71. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

72. Ja pirmsbāzes (PB) kategorijas vai bāzes (B) kategorijas sēklu partijas sēklām, kā arī miežabrāļa sertificētas (C) kategorijas un miežabrāļa komercsēklas (K) kategorijas sēklu partijas sēklām to kvalitātes novērtēšanā noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 12. pielikumā konkrētajai sugai norādītajai minimālajai sēklu dīgtspējai, reģistrētā persona atbilstoši šo noteikumu 13. pielikumam var iesniegt dienestā iesniegumu par tādu sēklu sertificēšanu un tirdzniecību, kurām ir pazemināta dīgtspēja.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

73. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

73.¹ Ja pirmsbāzes (PB) kategorijas vai bāzes (B) kategorijas sēklu partijas sēklām, kā arī miežabrāļa sertificētas (C) kategorijas un miežabrāļa komercsēklas (K) kategorijas sēklu partijas sēklām dīgtspēja ir līdz 10 procentiem zemāka par šo noteikumu 12. pielikumā konkrētajai sugai norādīto minimālo sēklu dīgtspēju, dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz reģistrētajai personai sēklu testēšanas pārskatu saskaņā ar šo noteikumu 136. punktu. Sēklu testēšanas pārskatā ietver papildu norādi par sēklu pazemināto dīgtspēju.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

73.² Ja pirmsbāzes (PB) kategorijas vai bāzes (B) kategorijas sēklu partijas sēklām, kā arī miežabrāļa sertificētas (C) kategorijas un miežabrāļa komercsēklas (K) kategorijas sēklu partijas sēklām dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka par šo noteikumu 12. pielikumā konkrētajai sugai norādīto noteikto minimālo sēklu dīgtspēju, dienests lēmumu, ar kuru atļauj sertificēt un tirgot sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, pieņem šo noteikumu 76. punktā minētajā kārtībā.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

74. Dienests katru gadu līdz 1. martam par pākšaugiem, līdz 15. augustam par lopbarības augu sugu ziemāju formām un līdz 20. aprīlim par pārējām lopbarības augu sugām:

74.1. apkopo šo noteikumu 72. punktā minētos iesniegumus, kuros norādītā dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka nekā šo noteikumu 12. pielikumā norādītā minimālā sēklu dīgtspēja;

74.2. informē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju.

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 408 redakcijā)

75. Nacionālā augu šķirņu padome pēc šo noteikumu 74. punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē attiecīgās šķirnes sēklas nodrošinājumu Latvijas tirgū un piecu darbdienu laikā sniedz dienestam priekšlikumus par zemāko iespējamo dīgtspēju, ar kādu var atļaut sertificēt un tirgot sēklas.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

76. Dienests piecu darbdienu laikā pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikumu saņemšanas pieņem lēmumu, ar kuru atļauj sertificēt un tirgot sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, un par to triju darbdienu laikā paziņo šo noteikumu 72. punktā minētajai reģistrētajai personai.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

77. Ja dienests ir pieņēmis lēmumu, ar kuru atļauj sertificēt un tirgot sēklas ar pazeminātu dīgtspēju:

77.1. reģistrētajai personai izsniedz sēklu testēšanas pārskatu saskaņā ar šo noteikumu 136. punktu. Sēklu testēšanas pārskatā ietver papildu norādi par sēklu pazemināto dīgtspēju;

77.2. dienests attiecīgās sēklu kategorijas iesaiņojuma oficiālajā etiķetē papildus norāda faktisko sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai – nosaukumu) un adresi;

77.3. reģistrētā persona tirgo sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

77.¹ Smilts vīķu sēklas pēc novākšanas un sagatavošanas iespējams sertificēt un tirgot, pirms pabeigta sēklu dīgtspējas novērtēšana, ievērojot šādas prasības:

77.¹ 1. sēklu sagatavotājs dienestā ir iesniedzis sēklu pircēja nosaukumu un adresi (ja pircējs ir juridiska persona) vai vārdu, uzvārdu un adresi (ja pircējs ir fiziska persona);

77.¹ 2. sēklu pagaidu pārbaudē iegūtais dīgtspējas rezultāts vismaz par pieciem procentiem pārsniedz šo noteikumu 12. pielikumā norādīto minimālo dīgtspēju.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

77.² Šo noteikumu 77.¹ 1. apakšpunktā minētais sēklu pircējs nedrīkst pārdot sēklas līdz brīdim, kamēr no sēklu piegādātāja nav saņēmis šo noteikumu 136. punktā minētajām prasībām atbilstošu sēklu testēšanas pārskatu.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

77.³ Šo noteikumu 77.¹ punktā minētajā gadījumā dienests:

77.³ 1. sēklu iesaiņojuma oficiālajā etiķetē norāda sēklu dīgtspēju, sēklu sagatavotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai – nosaukumu) un adresi;

77.³ 2. uz šo noteikumu 136. punktā minētā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumenta norāda "Pagaidu sēklu testēšanas pārskats";

77.³ 3. pagaidu sēklu testēšanas pārskatā norāda šo noteikumu 77.¹ 1. apakšpunktā minēto sēklu pircēja nosaukumu un adresi (ja pircējs ir juridiska persona) vai vārdu, uzvārdu un adresi (ja pircējs ir fiziska persona).

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

78. Saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai:

78.1. nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos;

78.2. iesaiņojumus nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm uz oficiālās etiķetes vai iesaiņojuma.

79. Reģistrā reģistrētā persona sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai var piekļūt un noņemt paraugu bez piepūles, brīvi un droši, neapdraudot dzīvību un veselību.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 427 redakcijā)

79.¹ Šo noteikumu 58. punktā minētais dienesta inspektors var atteikt parauga noņemšanu, ja netiek nodrošinātas šo noteikumu 79. punktā minētās prasības.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

80. Reģistrā reģistrētā persona lopbarības augu sēklas var iesaiņot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos. Nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumus iedala šādi:

80.1. A tipa iesaiņojums (neto svars līdz 2,5 kilogramiem) – tajā iesaiņo sēklu maisījumus, kas nav paredzēti lopbarības augu sēklaudzēšanai un lopba­rības augu audzēšanai. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā;

80.2. B tipa iesaiņojums (neto svars līdz 10 kilogramiem) – tajā iesaiņo bāzes sēklas, sertificētas sēklas, komercsēklas vai sēklu maisījumus. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā.

81. Saiņotājs dienesta uzraudzībā veic sēklu iesaiņojumu noslēgšanu (arī atkārtotu) iesaiņojumiem, kuriem lieto oficiālās etiķetes.

82. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 mm. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 15.pielikumā. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

83. Sējas lucernas oficiālo etiķeti apvieno ar augu pasi atbilstoši Komisijas 2017. gada 13. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2017/2313, ar ko nosaka formāta specifikācijas augu pasei, kas nepieciešama pārvietošanai Savienības teritorijā, un augu pasei, kas nepieciešama ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā (turpmāk – regula 2017/2313), 1. pantam. Augu pase atbilst šo noteikumu 82. punktā minētajiem nosacījumiem un satur šo noteikumu 16. pielikumā minēto informāciju.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

84. Oficiālās etiķetes lieto iesaiņojumiem, kuros iesaiņo:

84.1. pirmsbāzes sēklas;

84.2. bāzes sēklas;

84.3. sertificētas sēklas (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesai­ņojumus);

84.4. komercsēklas (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņo­jumus);

84.5. sēklu maisījumus (izņemot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus);

84.6. sēklas, kas nav līdz galam sertificētas.

85. Pēc saiņotāja rakstiska pieprasījuma dienests nelieliem Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumiem izsniedz oficiālās etiķetes, piemērojot šo noteikumu VIII nodaļā minētās prasības.

86. Noslēdzot sēklu iesaiņojumus, tiem ārpusē piestiprina nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst:

86.1. šo noteikumu 16.pielikumā minētajām prasībām – pirmsbāzes sēk­lām, bāzes sēklām (ieskaitot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus) un sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

86.2. šo noteikumu 17.pielikumā minētajām prasībām – komercsēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

86.3. šo noteikumu 18.pielikumā minētajām prasībām – sēklu maisīju­miem (izņemot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus);

86.4. šo noteikumu 19.pielikumā minētajām prasībām – sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas.

87. Pirmsbāzes sēklām, bāzes sēklām (arī nelielos Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumos) un sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienī­bas B tipa iesaiņojumus) iesaiņojumā ievieto dokumentu etiķetes krāsā, dokumentā iekļaujot šo noteikumu 16.pielikuma II nodaļā minēto informāciju. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt. Minētais dokuments nav nepieciešams, ja informācija ir neizdzēšami uzdrukāta uz iesaiņojuma vai saskaņā ar šo noteikumu 86.1.apakšpunktu ir lietota uzlīmējama etiķete vai nenoplēšama materiāla etiķete.

88. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

89. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai dienesta uzraudzībā.

90. Ja lopbarības augu šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

91. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķimikālijām, to norāda etiķetē.

92. Ja sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē dienesta inspektora uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

93. Ja etiķetes pasūtītas un sēklu saiņotājam piegādātas pirms sēklu iesaiņošanas un sēklu parauga ņemšanas, dienesta inspektors pirms paraugu ņemšanas pārliecinās par etiķešu izlietojumu, pārbaudot iesaiņojumu lielumu un skaitu. Ja dienesta inspektors konstatē, ka:

93.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts etiķešu, dienesta inspektors nodrošina neizlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

93.2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts etiķešu, dienesta inspektors nenoņem sēklu paraugu, kamēr nav nodalītas liekās iesaiņojuma vienības.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

94. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

95. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi vai apstrādi ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem, dienesta inspektors nodrošina etiķetētās partijas etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

96. Sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, bet ir:

96.1. izaudzētas un novāktas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organi­zācijas (OECD) dalībvalstī, kas piedalās stiebrzāļu un tauriņziežu shēmā, un kuras atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) stiebrzāļu un tauriņziežu shēmas un Sēklu un šķirņu aprites likuma prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām;

96.2. izaudzētas un novāktas Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē vai Norvēģijā, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem;

96.3. izaudzētas un novāktas valstī, kas minēta normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm, iesaiņo oficiālā uzraudzībā un iesaiņojumam pievieno dokumentus, kas minēti normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm;

96.4. novāktas Latvijā un paredzētas sertificēšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesaiņo dienesta inspektora uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šo noteikumu VII un VIII nodaļā minētajām prasībām. Iesai­ņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu saskaņā ar šo noteikumu 19.pielikumu;

96.5. novāktas Latvijā vienā saimniecībā un paredzētas sertificēšanai Latvijā citā saimniecībā, iesaiņo dienesta inspektora uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šo noteikumu VII un VIII nodaļā minētajām prasībām. Iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kas paredzēta sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas, un pievieno pavaddokumentu saskaņā ar šo noteikumu 19. pielikumu.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229; MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 85)

97. Šo noteikumu 96. punktā minētās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu nepiemēro, ja:

97.1. dienests rakstiski vienojas ar citas valsts pilnvaroto iestādi par citām iesaiņošanas un etiķetēšanas prasībām;

97.2. šo noteikumu 96.5. apakšpunktā minētajā gadījumā sēklas materiāls netiek pārvietots ārpus sēklu sagatavošanas uzņēmuma teritorijas.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

98. Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes lieto šādiem sēklu iesaiņojumiem:

98.1. nelieliem Eiropas Savienības A tipa iesaiņojumiem;

98.2. nelieliem Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumiem (izņemot bāzes sēklu iesaiņojumus).

99. Neliela Eiropas Savienības A tipa iesaiņojuma etiķetē vai iesaiņojuma marķējumā saiņotājs norāda šo noteikumu 20.pielikuma I nodaļā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

100. Saiņotājs, noslēdzot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa sēklu iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm uz etiķetes vai iesaiņojuma.

101. Neliela Eiropas Savienības B tipa sertificētu sēklu (C), komercsēklu (K) vai sēklu maisījumu iesaiņojuma etiķetē vai iesaiņojuma marķējumā sai­ņotājs norāda šo noteikumu 20.pielikuma II nodaļā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

102. Ja neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums ir caurspīdīgs, attiecīgo etiķeti var likt iesaiņojuma iekšpusē, ja to caur iesaiņojumu var izlasīt.

103. Nelielu Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumu atkārtota etiķetēšana atļauta tikai dienesta uzraudzībā.

104. Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par nelielos Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklu identitāti.

105. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, ievēro šo noteikumu 90. un 91.punktā minētās prasības.

106. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, var iesaiņot tikai iepriekš sertificētu sēklu.

106.¹ Sējas lucernai neliela Eiropas Savienības A un B tipa sēklu iesaiņojuma saiņotāja etiķeti var apvienot ar augu pasi. Augu pase atbilst regulas 2017/2313 1. un 2. panta prasībām un ir skaidri nošķirta (nodalīta ar robežlīniju) no saiņotāja etiķetes informācijas.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

107. Atļauta dažādu ģinšu, sugu un šķirņu sēklu maisījumu sagatavošana:

107.1. lopbarības sējumiem – no:

107.1.1. dažādu lopbarības augu sēklām;

107.1.2. dažādu lopbarības augu un labības sēklām;

107.1.3. dažādu lopbarības augu un eļļas augu vai šķiedraugu sēklām;

107.1.4. dažādu lopbarības augu un dārzeņu sēklām;

107.2. citiem mērķiem (piemēram, apzaļumošanai) – no dažādu lopbarības augu vai dažādu lopbarības augu un citu augu (tai skaitā dekoratīvo augu) sēklām, kuri nav minēti sēklaudzē­šanas un sēklu tirdzniecības noteikumos. Ja maisījumos izmantotas citu augu sēklas, kuru sēklaudzēšanu un sēklu tirdznie­cību neregulē normatīvie akti, sēklu maisījumu saiņo tikai nelielos Eiropas Savienības A tipa iesaiņojumos.

108. Šo noteikumu 107.punktā minēto sēklu maisījumu gatavošanā izmanto:

108.1. augu šķirnes, ja:

108.1.1. tās iekļautas Eiropas Savienības lauksaimniecības augu kopējā katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā;

108.1.2. Eiropas Savienības lauksaimniecības augu kopējā katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā nav norādes, ka tās nav paredzētas lopbarības sējumiem, izņemot šo noteikumu 107.2.apakš­punktā minēto gadījumu;

108.2. komercsēklas (sugām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību tādas var būt);

108.3. citu augu sēklas, kuru sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību neregulē normatīvie akti.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

109. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgajām sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

110. Sēklu maisījumu sagatavotājs:

110.1. lieto sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtas, kas nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

110.2. sagatavo sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus, lai nodroši­nātu kvalitatīvu sēklu maisījumu. Sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus pirms darbu sākšanas iesniedz dienestā;

110.3. apstiprina par sēklu maisījumu sagatavošanas procedūru atbildīgo personu;

110.4. sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par sēklu maisīju­mos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklu identitāti.

111. Pirms sēklu maisījumu sagatavošanas sēklu maisījumu sagatavotāji iesniedz dienestā šādu informāciju:

111.1. sēklu maisījuma sastāvdaļu masas daudzumu procentos pa sugām vai, ja nepieciešams, pa šķirnēm;

111.2. maisījuma nosaukumu, ja to izmanto iesaiņojuma marķēšanai.

112. Dienests izlases veidā pārbauda sēklu maisījumu sagatavošanu (ražošanu):

112.1. kontrolējot katras maisījuma sastāvdaļas identitāti un svaru, kā arī pārbaudot marķējumu, kas identificē sēklu iesaiņojumus;

112.2. pārbaudot maisīšanas darbības un gatavos maisījumus.

113. Sēklu maisījumus iesaiņo un etiķetē saskaņā ar šo noteikumu VII, VIII un IX nodaļā minētajām prasībām. Ja sēklu maisījumā iekļauta sējas lucerna, sēklu maisījumus etiķetē saskaņā ar šo noteikumu 83. punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

114. Informāciju par sēklu maisījuma izmantošanu norāda uz oficiālās etiķetes vai saiņotāja etiķetes.

115. Dienests saskaņā ar Komisijas 1978.gada 26.oktobra Regulu (EEK) Nr. 2514/78 par sēklu pavairošanas, kas veikta valstīs, kuras nav ES dalībvalstis, līgumu reģistrāciju dalībvalstīs (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2514/78) reģistrē līgumu par sēklu pavairošanu valstī, kas nav dalībvalsts (turpmāk – līgums).

116. Lai reģistrētu līgumu, reģistrā reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 21.pielikumu un pievieno līguma kopiju (uzrādot oriģinālu).

117. Dienesta inspektors piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņem­šanas izvērtē tajā minēto informāciju.

118. Līgumu reģistrē, ja:

118.1. iesniegumā norādīta visa šo noteikumu 21.pielikumā minētā informācija;

118.2. valstij, kurā notiks sēklu pavairošana, ir piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence;

118.3. līgumā norādītā suga ir minēta Komisijas regulas Nr. 2514/78 pielikumā;

118.4. iesniegumam ir pievienota līguma kopija.

119. Ja iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 21.pielikumā minētā informācija, dienests par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju un pieprasa 10 darbdienu laikā iesniegt nepieciešamo informāciju.

120. Dienests 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par līguma reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt līgumu un rakstiski par to informē iesnieguma iesniedzēju. Ja dienests līgumu nereģistrē, tas pamato atteikumu.

121. Ja pieņemts lēmums reģistrēt līgumu, reģistrā reģistrētā persona iesniedz dienestā līguma oriģinālu. Dienesta atbildīgā amatpersona uz līguma oriģināla izdara atzīmi “Līgums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā (datums, mēnesis, gads)” un apstiprina to ar zīmogu un parakstu.

122. Dienests katru gadu sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai un Zemkopības ministrijai ziņojumu par iepriekšējā gadā reģistrētajiem līgumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2514/78.

123. Šo noteikumu 1.pielikumā minēto sugu sēklu tirdzniecība ir atļauta, ja tās ir atzītas par pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B) vai sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklām. Šo noteikumu 19.punktā minēto sugu sēklu tirdzniecība ir atļauta, ja tās ir atzītas par komercsēklām (K).

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

123.¹ Ja uzglabāšanas laikā nav mainīts sēklu iesaiņojums un marķējums, tirdzniecībai paredzētās sēklas pārbauda atkārtoti, ievērojot šo noteikumu 19.¹ pielikumā norādītos termiņus un nosacījumus.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

123.² (Svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

123.³ (Svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

123.⁴ Ja ir beidzies šo noteikumu 19.¹ pielikumā minētais termiņš un nav veikta atkārtota sēklu kvalitātes pārbaude, sēklas nav atļauts tirgot.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

123.⁵ Sēklas uzglabā apstākļos, kas pilnībā nodrošina to kvalitātes īpašību saglabāšanos. Sēklu tirgotājs ir atbildīgs par sēklu kvalitātes atbilstību pavaddokumentos norādītajai kvalitātei.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

124. Sēklas tirgo iesaiņotas, viendabīgās partijās, tām ir pievienoti sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti, izņemot šo noteikumu 147.punktā minēto gadījumu.

125. Miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.) sēklas atļauts ievest un tirgot arī tad, ja minētās sugas šķirne nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā, bet sēklu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām.

(MK 22.11.2011. noteikumu Nr.890 redakcijā)

126. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sēklu ievešanu Latvijā no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.934 redakcijā)

127. (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

128. Saskaņā ar šo noteikumu 96.5.apakš­punktu drīkst pārdot sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, ja ir rakstiska vienošanās starp sēklaudzētāju un sēklu sagatavotāju un par to ir informēts dienests.

129. Latvijā ir atļauts tirgot sēklu maisījumu, kas sagatavots:

129.1. Latvijā šo noteikumu X nodaļā minētajā kārtībā;

129.2. citās dalībvalstīs atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par sēklu maisījumu sagatavošanu.

130. Tirdzniecībā esošo sēklu maisījumu komponentu dīgtspēja atbilst dīgtspējai, kas paredzēta šajos noteikumos katras konkrētas sugas sertificētajai sēklu kategorijai.

131. Iesaiņojumus, kuros ir sēklu maisījumi ar pazeminātu dīgtspēju, atļauts tirgot atsevišķā stendā vai vietā ar norādi "Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju". Šādā gadījumā uz katras iesaiņojuma vienības papildus norāda to sēklu maisījumā esošo komponentu faktisko dīgtspēju, kuru dīgtspēja neatbilst šo noteikumu prasībām.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

132. (Svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

133. No valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ievedot un tirgojot vairāk par diviem kilogramiem sēklu, tirgotājs divu nedēļu laikā pēc sēklu ievešanas rakstiski (ja iespējams, arī elektroniski) sniedz dienestam informāciju par sugu, šķirni, kategoriju, sēklu daudzumu, ražotājvalsti un oficiālo kontroles institūciju, nosūtīšanas valsti un ievedēju.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

134. Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, dienests reģistrā reģistrētajām personām izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus. Komercsēklām sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus izsniedz, pamatojoties uz sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

135. Sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti ir:

135.1. Latvijā sertificētai sēklai:

135.1.1. ja sēkla iegūta un paredzēta sējai tajā pašā sēklaudzēšanas saimniecībā:

135.1.1.1. sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, un dienesta izdots apliecinājums, ka izpildītas regulas 2019/2072 IV un V pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus un Ditylenchus dipsaci, – sējas lucernai;

135.1.1.2. sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, – pārējām sugām;

135.1.2. ja sēkla paredzēta tirdzniecībai:

135.1.2.1. Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase oficiālās etiķetes krāsā ar visu etiķetes informāciju – sējas lucernai;

135.1.2.2. dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti" – pārējām sugām;

135.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētai sēklai:

135.2.1. Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase oficiālās etiķetes krāsā ar visu etiķetes informāciju – sējas lucernai;

135.2.2. attiecīgo valstu pilnvaroto institūciju izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem – pārējām sugām;

135.3. Islandē un Norvēģijā sertificētai sēklai:

135.3.1. Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase oficiālās etiķetes krāsā ar visu etiķetes informāciju – sējas lucernai;

135.3.2. attiecīgo valstu pilnvaroto institūciju izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem – pārējām sugām;

135.4. normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētā valstī sertificētai sēklai:

135.4.1. sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti, sēklas iesaiņojuma etiķete, kas atbilst normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētajām prasībām, un Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase – sējas lucernai;

135.4.2. sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti un sēklas iesaiņojuma etiķete, kas atbilst normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētajām prasībām, – pārējām sugām;

135.5. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētai sēklai:

135.5.1. attiecīgo valstu pilnvaroto institūciju izsniegta Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase oficiālās etiķetes krāsā ar visu etiķetes informāciju – sējas lucernai;

135.5.2. attiecīgo valstu pilnvaroto institūciju izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete – pārējām sugām;

135.6. sēklai, kas sertificēta valstī, kura ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) stiebrzāļu un tauriņziežu sēklu shēmu dalībvalsts:

135.6.1. Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase – sējas lucernai;

135.6.2. Sēklu un šķirņu aprites likumā minētie sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti – pārējām sugām;

135.7. iepriekš sertificētai sēklai, kas pārsaiņota nelielos Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumos pēdējam sēklu lietotājam:

135.7.1. saiņotāja etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 20. pielikuma II nodaļā minēto informāciju, ir apvienots ar augu pasi, kas atbilst regulas 2017/2313 1. un 2. panta prasībām, un ir skaidri nošķirts (nodalīts ar robežlīniju) no saiņotāja etiķetes informācijas, ja to nosaka Augu veselības regulas 79., 81. un 82. pants un normatīvie akti augu karantīnas jomā, – sējas lucernai;

135.7.2. saiņotāja etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 20. pielikuma II nodaļā minēto informāciju, – pārējām sugām;

135.8. sēklu maisījumiem:

135.8.1. ja maisījums satur sējas lucernu, – Augu veselības regulas 83. panta prasībām atbilstoša augu pase;

135.8.2. citos gadījumos – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 18. pielikumā minēto informāciju, bet nelieliem Eiropas Savienības A un B tipa sēklu maisījumu iesaiņojumiem – saiņotāja etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 20. pielikuma II nodaļas 2.3. apakšpunktā minēto informāciju;

135.9. miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.) sēklām, kas ievestas no:

135.9.1. citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts, – attiecīgās valsts oficiālās sertifikācijas institūcijas izdotie dokumenti, kas apliecina atbilstību šķirnei, sēklu kategorijai un sēklu kvalitātes prasībām;

135.9.2. trešajām valstīm, – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikāts, OECD etiķete un Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) vai – ja sēklas paredzēts ievest no Amerikas Savienotajām Valstīm vai Kanādas – Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) izsniegts sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments, kas apliecina sēklu atbilstību šo noteikumu 12. pielikumā minētajām prasībām.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

136. Dienests reģistrā reģistrētajām personām izsniedz sēklu testēšanas pārskatu saskaņā ar šo noteikumu 23. pielikumu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

136.¹ Sēklu testēšanas pārskatā iekļauj norādi par sēklu partijas:

136.¹ 1. atbilstību šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām;

136.¹ 2. neatbilstību šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām vai tikai atsevišķu rādītāju novērtēšanu, vai neatbilstību Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām, ja:

136.¹ 2.1. sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām;

136.¹ 2.2. kāds no sēklu partijas pilnajā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem neatbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

136.¹ 2.3. ir novērtēti tikai atsevišķi rādītāji;

136.¹ 2.4. sēklu paraugus nav noņēmis dienesta inspektors vai paraugu noņemšana neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

137. Komercsēklām (K) sēklu testēšanas pārskatu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultāti atbilst attiecīgās sugas sēklu komercsēklu (K) kategorijai noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

138. (Svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

139. Sēklu testēšanas pārskatu sagatavo un izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

140. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

141. Sēklu kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 68. un 68.¹ punktā minētajām prasībām atkārtoti nosaka, ja sēklu partiju pārsaiņo vai ja to apstrādā, izmantojot ķīmiskos līdzekļus, biopreparātus vai augu aizsardzības līdzekļus, ja vien paraugu ņemšana, ķīmiskā apstrāde, apstrāde ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem un saiņošana jau nav ietvertas vienā nepārtrauktā tehniskā procesā.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

142. Ja sēklu partija tiek pārsaiņota pēdējiem sēklu lietotājiem nelielos Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumos ar saiņotāja etiķeti bez atkārtotas kvalitātes pārbaudes, etiķetē norāda šo noteikumu 20.pielikuma II nodaļā minēto informāciju.

143. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

144. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229)

145. Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētas sēklas, kuras tirgo Latvijā, turpmākai tirdzniecībai tiek uzglabātas ilgāk par šo noteikumu 123.¹ punktā minēto termiņu, skaitot no iesaiņojuma etiķetē norādītā iesaiņojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas, tām veicama atkārtota sēklu dīgtspējas pārbaude. Sēklu tirgotājs dienestā iesniedz šo noteikumu 10. pielikumā minēto iesniegumu.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 229 redakcijā)

145.¹ Šo noteikumu 145.punktā minētajai atkārtotajai dīgtspējas pārbaudei sēklu paraugu noņem dienesta inspektors. Sēklu parauga masa atbilst šo noteikumu 11.pielikumā iekļautās tabulas 4.ailē minētajam daudzumam.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

145.² Ja šo noteikumu 145.punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst šo noteikumu iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, dienests izsniedz uzlīmi sēklu etiķetei, tajā norādot pēdējā parauga ņemšanas mēnesi un gadu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

145.³ Sēklu maisījumiem, kuriem sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 18.pielikumā minēto informāciju, derīguma termiņš ir viens gads, skaitot no iesaiņojuma oficiālajā etiķetē norādītā iesaiņojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas. Pirms derīguma termiņa beigām dienests veic atkārtotu sēklu dīgtspējas pārbaudi sēklu maisījuma sastāvdaļām pa sugām.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

145.⁴ Ja šo noteikumu 145.³ punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst attiecīgajām šo noteikumu 1.pielikumā minēto sugu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, dienests izsniedz uzlīmi sēklu etiķetei, tajā norādot pēdējā parauga ņemšanas mēnesi un gadu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

145.⁵ Ja šo noteikumu 145.³ punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs kādam no sēklu maisījuma komponentiem neatbilst attiecīgajām šo noteikumu 1. pielikumā minēto sugu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, sēklu maisījumus ar pazeminātu dīgtspēju iztirgo atbilstoši šo noteikumu 131. punktā minētajai kārtībai.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

146. Reģistrā reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Sēklu uzskaites žurnālā reģistrē visus attiecīgās sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu kilogramos. Ja sēkla tiek pārdota, sēklu uzskaites žurnālā norāda informāciju par pircēju (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu). Ja tiek pārdota šo noteikumu 80. punktā minētā sēkla nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos, tirgotājs sēklu uzskaites žurnālā informāciju par pircēju nenorāda.

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 408 redakcijā)

147. Reģistrētā persona, kas tirgo Latvijā sertificētas sēklas, izņemot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumus, pēdējam sēklu lietotājam pēc tā pieprasījuma izsniedz vienu no šādiem dokumentiem:

147.1. sēklu testēšanas pārskatu ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, ja šis testēšanas pārskats sēklu tirgotājam ir izsniegts elektroniska dokumenta formā un pēdējais sēklu lietotājs ir tehniski nodrošināts šā testēšanas pārskata saņemšanai;

147.2. kopiju no sēklu testēšanas pārskata ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, ja šis testēšanas pārskats tirgotājam ir izsniegts papīra formā vai ja pēdējais sēklu lietotājs šo testēšanas pārskatu nevar saņemt elektroniski.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

148. Sēklu tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificētu sēklu sēklaudzēšanai, katru gadu līdz 20. maijam iesniedz dienestā informāciju par pārdotajām sēklu partijām pa šķirnēm un kategorijām laikposmā no iepriekšējā gada 21. maija līdz kārtējā gada 20. maijam, norādot sēklu partiju numuru un daudzumu, kā arī pievieno sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus vai to kopijas.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

149. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez etiķetes, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328)

150. Pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma dienests triju darbdienu laikā pēc pieprasījumā norādīto analīžu pabeigšanas izsniedz Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sertifikātu par veikto analīžu faktiskajiem rādītājiem.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

151. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, dienests kontrollauciņos veic sēklu partiju pēcpārbaudi.

152. Pēcpārbaudi veic:

152.1. visām lopbarības augu pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu pirmās paaudzes sēklu (C₁) kategorijas sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sēklu partijām;

152.2. ne mazāk kā 10 procentiem no sertificētu (C) kategorijas sēklu partijām;

152.3. ne mazāk kā pieciem procentiem no sertificētu otrās paaudzes (C₂) kategorijas sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sēklu partijām.

(Grozīts ar MK 01.02.20223. noteikumiem Nr. 85)

153. Dienests, veicot sēklu partiju pēcpārbaudi, nosaka šķirnes identitāti un uzskaita visus citu šķirņu augus un šķirnei netipiskus augus, apsējot kontrol­lauciņus ar pārbaudāmo partiju sēklu paraugiem un salīdzinot tos ar lauciņu, kas apsēts ar oriģinālo šķirnes sēklu.

154. Oriģinālais šķirnes sēklu paraugs ir etalons, kas ļauj redzēt dabā visas šķirnei raksturīgās morfoloģiskās pazīmes.

155. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga minimālā masa ir:

155.1. lupīnai (Lupinus spp.), sējas zirņiem (Pisum sativum L.), lauka pupām (Vicia faba L.), sējas vīķiem (Vicia sativa L.), smilts vīķiem (Vicia villosa Roth), ungāru vīķiem (Vicia pannonica Crantz) – 3000 gramu;

155.2. lopbarības kāļiem (Brassica napus var. napobrassica (L.) Rchb.), lopbarības kāpostiem (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.), eļļas rutkam (Raphanus sativus L. var. oleoformis Pers.) – 450 gramu;

155.3. augstajai dižauzai (Arrhenatherum elatius (L.) P. Beauv. ex J. Presl & C. Presl), kamolzālei (Dactylis glomerata L.), niedru auzenei (Festuca arundinacea Schreber), pļavas auzenei (Festuca pratensis Huds.), airenei (Lolium spp.), auzeņairenei (x Festulolium Asch. & Graebn.), ragainajiem vanagnadziņiem (Lotus corniculatus L.), lucernai (Medicago spp.), sarkanajam āboliņam (Trifolium pratense L.), Aleksandrijas āboliņam (Trifolium alexandrinum L.), inkarnāta āboliņam (Trifolium incarnatum L.), Persijas āboliņam (Trifolium resupinatum L.) – 300 gramu;

155.4. aitu auzenei (Festuca ovina L.), sarkanajai auzenei (Festuca rubra L.), skarenēm (Poa spp.), bastarda āboliņam (Trifolium hybridum L.), baltajam āboliņam (Trifolium repens L.), zemeņu āboliņam (Trifolium fragiferum L.), facēlijai (Phacelia tanacetifolia Benth.) – 150 gramu;

155.5. pārējām sugām – 100 gramu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 229; MK 02.07.2024. noteikumiem Nr. 427)

156. Ja oriģinālā šķirnes sēklu parauga dīgtspēja neatbilst šo noteikumu prasībām vai ir nepietiekošs sēklu daudzums pēcpārbaudei nepieciešamo lauciņu apsēšanai, dienests pieprasa selekcionāram vai šķirnes uzturētājam jaunu oriģinālo šķirnes sēklu paraugu. Gados, kad veic oriģinālo šķirnes sēklu paraugu nomaiņu, morfoloģisko pazīmju salīdzināšanai izmanto gan jauno, gan iepriekšējo paraugu, lai pārliecinātos par paraugu identitāti.

157. Dienests oriģinālo šķirnes sēklu paraugus uzglabā apstākļos, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz sēklu dīgtspēju. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu uzglabāšanas laikā nodrošina to identifikāciju un savstarpēju nesajaukšanos.

158. Dienests pēcpārbaudei paredzētos sēklu paraugus šifrē, nodrošinot konfidencialitāti parauga vērtēšanā. Piešķirtais šifra numurs saglabājas uz visu turpmāko parauga izvērtēšanas laiku.

159. Pēcpārbaudes lauciņus izvieto augsekas laukos, kas nodrošina sugu un šķirņu nesajaukšanos, ievērojot šo noteikumu 21. un 22.punktā minētās prasības.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

160. Dienests atbilstoši saņemto paraugu skaitam izstrādā sējas plānu, ievērojot šādus principus:

160.1. šķirnes ar līdzīgām morfoloģiskām pazīmēm izkārto blakus;

160.2. paraugu atkārtojumus izvieto dažādās lauka vietās pēc nejaušības principa;

160.3. attālums starp augiem, rindiņām un lauciņiem ir tāds, lai varētu veikt katra auga morfoloģiskos novērojumus visā augšanas periodā;

160.4. ja visus lauciņus neapsēj vienlaikus, tad katrā sējas termiņā atkārto arī šķirnes oriģinālo sēklu parauga sēšanu, lai augus lauciņos varētu salīdzināt visās augšanas stadijās;

160.5. iekārtojot kontrollauciņus, lopbarības augu sugas iedala divās sugu grupās saskaņā ar šo noteikumu 26.pielikumu, ievērojot šo noteikumu 27.pieli­kumā minētos pamatrādītājus.

161. Veģetācijas laikā augus kontrollauciņos nepārstāda un neretina.

162. Katrā pārbaudāmajā lauciņā:

162.1. pirmās grupas lopbarības au­giem pēc sēklu sadīgšanas augu 2–3 lapu fāzē veic sējumu biezības uzskaiti;

162.2. izvērtē šķirnes identitāti, salīdzinot augus ar oriģinālo šķirnes sēklu lauciņa augiem;

162.3. nosaka un uzskaita visus citu šķirņu augus un šķirnei netipiskus augus, kā arī atzīmē tos ar marķieriem.

163. Novērojumus veic visā veģetācijas periodā saskaņā ar oficiālajiem šķirnes aprakstiem. Vērtējot lauciņus, ievēro kritiskos periodus, kad citu šķirņu un šķirnei netipisko augu klātbūtne saskatāma vislabāk. Šādā laikā katru lauciņu apseko vismaz reizi nedēļā.

164. Paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo augu skaits pārsniedz šo noteikumu 28.pielikumā minēto skaitu.

164.¹ Ja pēc šajā nodaļā minētās pēcpārbaudes joprojām pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, dienests identitātes pārbaudei var izmantot starptautiski atzītu un reproducējamu bioķīmisku vai molekulāru paņēmienu saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem standartiem.

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 408 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

165. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, dienests pieņem lēmumu par attiecīgās sēklu partijas tālākas pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā paziņo par to reģistrā reģistrētajai personai.

166. Sēklu partiju pēcpārbaudes rezultātus ievieto dienesta mājaslapā internetā.

167. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumus Nr.198 “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 49.nr.; 2007, 184.nr.).

168. No austrumu galegas (Galega orientalis Lam.) sēklaudzēšanas platī­bām, kuras apsētas līdz 2008.gada 31.decembrim, komercsēklas drīkst iegūt, kamēr no apsētās platības iegūst sēklu, kas atbilst šajos noteikumos minētajām komercsēklu prasībām. Iegūto sēklu drīkst tirgot tikai Latvijas teritorijā.

169. Līdz 2013.gada 1.janvārim dienests šo noteikumu 145.² punktā minētās uzlīmes vietā reģistrā reģistrētajai personai izsniedz pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" saskaņā ar šo noteikumu 24.pielikumu, ja šo noteikumu 145.punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

170. Attiecībā uz 2020. gadā paredzētajām sēklaudzēšanas lauku apskatēm dienests izskata sēklaudzētāju iesniegumus, kas iesniegti līdz 2020. gada 1. jūnijam.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

171. Sēklu partijām, kurām līdz 2020. gada 31. maijam izsniegts sēklu sertifikāts un pārskats "Sēklu novērtēšanas rezultāti", sēklu sertifikāts ir derīgs līdz attiecīgās sēklu partijas iztirgošanai, bet pārskats "Sēklu novērtēšanas rezultāti" – no izsniegšanas datuma līdz nākamajai atkārtotajai sēklu kvalitātes pārbaudei.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

172. Dienests 2020. gadā apkopo informāciju par pārdotajām sēklu partijām pa šķirnēm un kategorijām, kuru līdz 2020. gada 1. jūnijam dienestā iesnieguši sēklu tirgotāji, kas tirgo citās valstīs sertificētu sēklu sēklaudzēšanai.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 328 redakcijā)

(Grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr. 1418; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 328; MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 85; MK 05.07.2022. noteikumiem Nr. 408; 10) atsauce stājas spēkā 01.09.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1966.gada 14.jūnija Direktīvas 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (ar grozījumiem);

2) Komisijas 2007.gada 13.decembra Direktīvas 2007/72/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK attiecībā uz Galega orientalis Lam. sugas iekļaušanu;

3) Komisijas 2008.gada 18.decembra Direktīvas 2008/124/EK, ar ko ierobežo dažu lopbarības augu sugu sēklu, eļļas augu un šķiedraugu sugu sēklu tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās sēklas, kas ir oficiāli sertificētas kā “bāzes sēklas” vai “sertificētas sēklas”;

4) Komisijas 2009.gada 26.jūnija Direktīvas 2009/74/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, Padomes Direktīvu 66/402/EEK, Padomes Direktīvu 2002/55/EK un Padomes Direktīvu 2002/57/EEK attiecībā uz augu botāniskajiem nosaukumiem, citu organismu zinātniskajiem nosaukumiem un konkrētiem Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK un 2002/57/EK pielikumiem, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas;

5) Komisijas 2012.gada 22.novembra Īstenošanas direktīvas 2012/37/ES, ar ko groza konkrētus Padomes Direktīvu 66/401/EEK un 66/402/EEK pielikumus, mainot nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz Galega orientalis Lam. sēklām, konkrētu lopbarības augu sugu sēklu partiju maksimālo svaru un Sorghum spp. parauga lielumu;

6) Komisijas 2016. gada 3. marta Īstenošanas direktīvas (ES) 2016/317, ar ko attiecībā uz sēklu iepakojumu oficiālo etiķeti groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK;

7) Komisijas 2016. gada 1. decembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2016/2109, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, lai iekļautu jaunas sugas un sugas Lolium x boucheanum Kunth botānisko nosaukumu;

8) Komisijas 2020. gada 11. februāra Īstenošanas direktīvas (ES) 2020/177, ar ko attiecībā uz augu kaitīgajiem organismiem sēklās un citā augu reproduktīvajā materiālā groza Padomes Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK, Komisijas Direktīvas 93/49/EEK un 93/61/EEK un Īstenošanas direktīvas 2014/21/ES un 2014/98/ES;

9) Komisijas 2021. gada 8. marta Īstenošanas direktīvas (ES) 2021/415, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK un 66/402/EEK, lai konkrēto sēklu un nezāļu sugu taksonomiskās grupas un nosaukumus pielāgotu jaunākajām zinātnes un tehniskām atziņām;

10) Komisijas 2021. gada 16. jūnija Īstenošanas direktīvas (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību.