Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas
dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā
cietušo personu sociālās aizsardzības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) cēloņsakarība ar Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu — šajā likumā noteiktas institūcijas atzinums par slimības, invaliditātes un nāves cēloņa saistību ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanu;

2) Černobiļas AES atsvešināšanas zona — Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotā teritorija, no kuras saskaņā ar PSRS radiācijas drošības normām (PSRS 1986.- 1987.gada tiesību aktos noteiktā 30 kilometru zona) 1986.gadā piespiedu kārtā tika evakuēti iedzīvotāji;

3) Černobiļas AES obligātās evakuācijas zona — Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotā teritorija, no kuras saskaņā ar Ukrainas PSR valdības lēmumiem 1986.- 1987.gadā piespiedu kārtā tika evakuēti iedzīvotāji un kura atrodas ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas;

4) kaitējuma atlīdzība — Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam vai viņa nāves gadījumā — viņa apgādībā bijušajiem darbnespējīgajiem ģimenes locekļiem piešķiramā naudas summa, kas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam kompensē ienākumu zaudēšanu sakarā ar darbspēju zaudējumu, bet apgādājamajam — iztikas avota zaudēšanu.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušās personas statusu;

2) sociālās garantijas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, viņu apgādībā esošajām personām un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām.

3.pants. Tiesības saņemt šajā likumā noteiktās sociālās garantijas ir Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

II nodaļa
Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku
un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu
statusa noteikšana un uzskaite

4.pants. Par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku atzīstama persona, kura piedalījās Černobiļas AES ekspluatācijas darbos, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos un citos Černobiļas AES avārijas izraisītajos darbos Černobiļas AES atsvešināšanas zonā laikposmā no 1986.gada 26.aprīļa līdz 1990.gada 31.decembrim, ja:

1) darba devējs nosūtīja attiecīgo personu darbu veikšanai Černobiļas AES atsvešināšanas zonā;

2) attiecīgā persona iekšlietu iestāžu komandējošā personāla vai ierindas personāla sastāvā dienēja Černobiļas AES atsvešināšanas zonā;

3) attiecīgā persona karaspēka daļu komandējošā personāla vai ierindas personāla sastāvā vai kā rezervē ieskaitīta karaklausībai pakļauta persona tika iesaukta uz speciālajām mācībām un iesaistīta Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos (neatkarīgi no dislokācijas vietas un veiktajiem darbiem).

5.pants. Par Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu atzīstama:

1) persona, kura tika evakuēta no Černobiļas AES atsvešināšanas zonas vai Černobiļas AES obligātās evakuācijas zonas, arī bērns, kas evakuācijas brīdī atradās intrauterīnā attīstības stadijā;

2) persona, kuru Latvijas PSR darba devējs nosūtīja darbā Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotajā teritorijā ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas;

3) bērns, kuru netieši ietekmējis radioaktīvais apstarojums, ko saņēma kaut viens no viņa vecākiem, piedaloties Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā.

6.pants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Pau­la Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk — slimnīca):

1) veic Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu uzskaiti, šim nolūkam izveidojot minēto personu uzskaites vienotu datubāzi, kurā iekļaujamās informācijas apjomu arī nosaka Ministru kabinets;

2) regulāri novēro Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu veselības stāvokli un nosaka slimību, invaliditātes un personas nāves cēloņsakarību ar Černobiļas AES avāriju.

(15.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

6.1 pants. Ja slimības izraisītās organisma morfoloģiskās pārmaiņas un funkcionālie traucējumi pēc triju gadu novērošanas, skaitot no 1986.gada 26.aprīļa, uzskatāmi par neatgriezeniskiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka invaliditāti vai darbspēju zaudējuma pakāpi 10—25 procentu apmērā nosaka bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes, ja vien šādu atkārtotu pārbaudi nelūdz pats Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieks.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

7.pants. Slimnīca katram Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajai personai izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga apliecību par minētās personas statusu. Apliecību izsniedz, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) karaklausības apliecību, kara komisariāta izdotu apliecību, karaspēka daļas vai arhīva izsniegtu izziņu, kurā ir atzīme, ka attiecīgā persona ir piedalījusies Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos;

2) darba devēja izsniegtu izziņu, kura apliecina, ka attiecīgā persona nosūtīta Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos vai darbā uz Černobiļas AES avārijas rezultātā piesārņoto teritoriju ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas, un kurā ir atzīme, ka persona ir piedalījusies minētajos darbos;

3) iepriekšējās dzīvesvietas tautas deputātu padomes izsniegtu izziņu, kura apliecina, ka persona saskaņā ar PSRS vai Ukrainas PSR valdības lēmumu ir evakuēta uz Latvijas PSR no Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotās teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2007. Sk. Pārejas noteikumus.)

III nodaļa
Kaitējuma atlīdzība un valsts sociālais pabalsts

8.pants. (1) Tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam, kuram ir noteikta invaliditātes cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;

2) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam, kuram noteikta darbspēju zaudējuma pakāpe 10 — 25 procentu apmērā un tās cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;

3) mirušās šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētās personas darbnespējīgiem ģimenes locekļiem, kuri bijuši tās apgādībā un kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" ir piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija.

(2) Uz kaitējuma atlīdzību nav tiesību personai, kura saņem citas valsts pensiju, izņemot gadījumu, kad tā ir piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu vai saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

9.pants. (1) Kaitējuma atlīdzību šā likuma 8.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām aprēķina pēc formulas:

KA = 50% VS x DZ, kur

KA — kaitējuma atlīdzības apmērs,

VS — iepriekšējā kalendāra gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī,

DZ — darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos).

(2) Kaitējuma atlīdzību šā likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktā minētajām personām aprēķina pēc formulas:

KA = 50% VS x KĢL, kur

KA — kaitējuma atlīdzības apmērs,

VS — iepriekšējā kalendāra gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī,

KĢL — kaitējuma atlīdzības koeficients atbilstoši ģimenes locekļu skaitam, kuriem ir piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija:

0,8 — ja ir viens apgādājamais,

0,9 — ja ir divi apgādājamie,

1,0 — ja ir trīs un vairāk apgādājamo.

(3) Ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija nosaka citus darbspēju zaudējuma procentus vai mainās apgādājamo skaits, kaitējuma atlīdzību pārrēķina šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā no jauno darbspēju zaudējuma procentu noteikšanas dienas vai apgādājamo skaita maiņas dienas.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto kaitējuma atlīdzības apmēru pārskata reizi gadā 1.maijā, ņemot vērā iepriekšējā kalendāra gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī. Ja iepriekšējā kalendāra gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par algu, no kuras jau aprēķināta kaitējuma atlīdzība, tad kaitējuma atlīdzības apmēru nepārskata.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

10.pants. (1) Šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētās personas vienlaicīgi var saņemt kaitējuma atlīdzību un valsts pensiju, kas aprēķināta un piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", vai kaitējuma atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, vai kaitējuma atlīdzību un izdienas pensiju, kas piešķirta saskaņā ar speciālajiem izdienas pensiju likumiem.

(2) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām personām kaitējuma atlīdzību izmaksā no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta, bet 8.panta pirmās daļas 3.punktā minētajām personām — no valsts pensiju speciālā budžeta.

(3) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktā minētajām personām, kā arī šo personu nāves gadījumā — viņu apgādībā bijušajiem darbnespējīgajiem ģimenes locekļiem kaitējuma atlīdzību izmaksā no valsts pamatbudžeta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

11.pants. (1) Valsts sociālo pabalstu Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei (turpmāk — pabalsts) piešķir šādos gadījumos:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam — ja viņam ir noteikta invaliditātes cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;

2) mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei — ja attiecīgā dalībnieka nāves cēlonis ir slimība, kurai ir noteikta cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu. Par mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenes locekļiem šā likuma izpratnē uzskatāmi viņa bērni, kas nav vecāki par 18 gadiem (arī bērni, kas mācās vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļā un nav vecāki par 24 gadiem), kā arī pārdzīvojušais laulātais, kas nav stājies citā laulībā, un vecāki un mazbērni, ja šis laulātais, vecāki un mazbērni ir bijuši mirušā apgādībā.

(2) Pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas un saņemšanas kārtību nosaka šis likums un Ministru kabinets.

(3) Pabalstu izmaksā no valsts pamatbudžeta.

(4) Pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

11.1 pants. Izmaksai aprēķinātās kaitējuma atlīdzības summas, kas nav izmaksātas līdz personas nāvei, ir tiesības saņemt personas laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

IV nodaļa
Medicīniskā palīdzība

12.pants. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajai personai ir tiesības uz Černobiļas AES avārijas rezultātā iegūto slimību ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13.pants. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieks un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietusī persona veselības aprūpes pakalpojumu minimuma un valsts programmas ietvaros ir atbrīvota no pacienta iemaksas ārstniecības iestādēs (arī otrā posma medicīniskās rehabilitācijas iestādēs) un sociālās rehabilitācijas iestādēs.

14.pants. Tiesības uz bezmaksas pakalpojumiem vai maksas atvieglojumiem zobārstniecībā un zobu protezēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam;

2) personai, kuru Latvijas PSR darba devējs nosūtīja darbā uz Černobiļas AES avārijas rezultātā piesārņoto teritoriju ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas, ja ir noteikta šīs personas invaliditātes cēloņsakarība ar minēto darbu veikšanu.

15.pants. Tiesības reizi gadā saņemt bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un otrā posma medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pēc ārsta norīkojuma ir:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam;

2) bērnam līdz 18 gadu vecumam, kurš tika evakuēts no Černobiļas AES atsvešināšanas zonas vai Černobiļas AES obligātās evakuācijas zonas, arī tādā gadījumā, ja šis bērns evakuācijas brīdī atradās intrauterīnā attīstības stadijā;

3) bērnam līdz 18 gadu vecumam, kuru netieši ietekmējis radioaktīvais apstarojums, ko saņēma kaut viens no viņa vecākiem, piedaloties Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā.

16.pants. Šā likuma 15.pantā minētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un IV nodaļā noteiktos medicīniskās palīdzības pasākumus finansē no valsts budžeta.

(15.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2007.)

Pārejas noteikumi

1. (Izslēgts ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

2. Ārlietu ministrija sarunās ar Krievijas Federāciju, Ukrainas Republiku un Baltkrievijas Republiku risina jautājumu par starpvalstu vienošanos par kompensācijām un sociālajām garantijām Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Augstākās padomes 1991.gada 15.maija lēmums "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālo stāvokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 27./28.nr.);

2) Augstākās padomes 1991.gada 13.jūnija lēmums "Par to, kā tiek pildīts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālo stāvokli"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.).

4. Šā likuma grozījumi attiecībā uz 6.panta jauno redakciju un 7.pantu stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(15.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2007.)

5. Invaliditātes pensijas, vecuma pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un aprēķinātas kaitējuma atlīdzības apmērā, ar 2017.gada 1.janvāri aprēķina, ievērojot šādus noteikumus:

1) personām, kurām invaliditātes pensija piešķirta līdz 1999.gada 31.decembrim un kurām invaliditātes pensija piešķirta kaitējuma atlīdzības apmērā, šīs pensijas vietā aprēķina invaliditātes pensiju, kāda tā būtu 2017.gada 1.janvārī, ja to noteiktu no invaliditātes pensijas piešķiršanas dienas saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" normām, ņemot vērā no invaliditātes pensijas piešķiršanas dienas līdz 2016.gada 31.decembrim pensijas piešķiršanas un pārrēķināšanas datumus, pensijas aprēķināšanai iepriekš piemēroto kārtību, minimālos pensijas apmērus, kā arī likuma "Par valsts pensijām" 26.panta un pārejas noteikumu 15. un 15.1 punkta noteikumus;

2) personām, kurām invaliditātes pensija piešķirta līdz 1999.gada 31.decembrim un kurām vecuma pensija saglabāta invaliditātes pensijas (kaitējuma atlīdzības) apmērā:

a) aprēķina invaliditātes pensiju, kāda tā būtu vecuma pensijas piešķiršanas dienā, ja to noteiktu no invaliditātes pensijas piešķiršanas dienas saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" normām, ņemot vērā no invaliditātes pensijas piešķiršanas dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanai pensijas piešķiršanas un pārrēķināšanas datumus, pensijas aprēķināšanai iepriekš piemēroto kārtību, minimālos pensijas apmērus, kā arī likuma "Par valsts pensijām" 26.panta un pārejas noteikumu 15. un 15.1 punkta noteikumus,

b) invaliditātes laikā vecuma pensija tiek saglabāta aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērā, ja saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērs ir lielāks par personai aprēķināto vecuma pensiju;

3) personām, kurām līdz 1999.gada 31.decembrim piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija kaitējuma atlīdzības apmērā, šīs pensijas vietā aprēķina apgādnieka zaudējuma pensiju, kāda tā būtu 2017.gada 1.janvārī, ja to noteiktu no apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanas dienas saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" normām, ņemot vērā no apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanas dienas līdz 2016.gada 31.decembrim pensijas piešķiršanas un pārrēķināšanas datumus, pensijas aprēķināšanai iepriekš piemēroto kārtību, minimālos pensijas apmērus, kā arī likuma "Par valsts pensijām" 26.panta un pārejas noteikumu 15. un 15.1 punkta noteikumus;

4) šā punkta 1. un 2.apakšpunktā minētajām personām kaitējuma atlīdzību aprēķina saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmo daļu, bet šā punkta 3.apakšpunktā minētajām personām kaitējuma atlīdzību aprēķina saskaņā ar šā likuma 9.panta otro daļu.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

6. Ja šo pārejas noteikumu 5.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" aprēķinātās invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensijas un saskaņā ar šo pārejas noteikumu 5.punkta 4.apakšpunktu aprēķinātās kaitējuma atlīdzības kopējā summa ir lielāka par iepriekš saņemto pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā, tad no 2017.gada 1.janvāra invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju pārrēķina un piešķir kaitējuma atlīdzību, bet, ja kopējā aprēķinātās pensijas un kaitējuma atlīdzības summa ir mazāka, tad turpina izmaksāt invaliditātes pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā, vecuma pensiju, kas ir saglabāta invaliditātes pensijas (kaitējuma atlīdzības) apmērā, vai apgādnieka zaudējuma pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

7. Personām, kurām kaitējuma atlīdzība jau ir piešķirta līdz 2016.gada 31.decembrim, kaitējuma atlīdzības apmēru pārrēķina saskaņā ar šā likuma 9.pantu. Ja pārrēķinātais kaitējuma atlīdzības apmērs ir lielāks par iepriekš saņemto kaitējuma atlīdzības apmēru, tad no 2017.gada 1.janvāra pārrēķina kaitējuma atlīdzību atbilstoši šā likuma 9.pantam, bet, ja ir mazāks, tad turpina izmaksāt iepriekšējo atlīdzības apmēru. Mainoties darbspēju zaudējuma procentiem, kaitējuma atlīdzības apmērs pārrēķināms no darbspēju zaudējuma procentu atkārtotas noteikšanas dienas atbilstoši šā likuma 9.pantam. Ja darbspēju zaudējuma procenti tiek mainīti no zemākiem uz augstākiem vai tiek atjaunots iepriekš noteiktais augstākais darbspēju zaudējuma procents, tad pārrēķinātais kaitējuma atlīdzības apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemto kaitējuma atlīdzības apmēru.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

8. Personām, kurām tiek turpināta pensijas izmaksa saglabātajā kaitējuma atlīdzības apmērā, mainoties invaliditātes grupai, darbspēju zaudējuma procentiem vai apgādājamo skaitam, pārskata pensijas apmēru un piešķir kaitējuma atlīdzību no invaliditātes grupas, darbspēju zaudējuma procentu vai apgādājamo skaita maiņas dienas atbilstoši šo pārejas noteikumu 5.punktā noteiktajai kārtībai. Ja invaliditātes grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku vai ja darbspēju zaudējuma procenti tiek mainīti no zemākiem uz augstākiem vai tiek atjaunota iepriekš noteiktā smagākā invaliditātes grupa, vai tiek atjaunots iepriekš noteiktais augstākais darbspēju zaudējuma procents, tad pārrēķinātais pensijas un kaitējuma atlīdzības kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemto pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

9. Personām, kurām piešķirta invaliditātes pensija vai apgādnieka zaudējuma pensija kaitējuma atlīdzības apmērā, vai vecuma pensija, kas saglabāta invaliditātes pensijas (kaitējuma atlīdzības) apmērā, kā arī līdz 2016.gada 31.decembrim piešķirta kaitējuma atlīdzība, ar 2017.gada 1.janvāri pensiju pārrēķina atbilstoši šo pārejas noteikumu 5.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktam un kaitējuma atlīdzību pārrēķina atbilstoši šā likuma 9.pantam. Ja šo pārejas noteikumu 5.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" aprēķinātās invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensijas un saskaņā ar šā likuma 9.pantu aprēķinātās kaitējuma atlīdzības kopējā summa ir lielāka par iepriekš saņemtās pensijas kaitējuma atlīdzības apmērā un kaitējuma atlīdzības summu, tad no 2017.gada 1.janvāra invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju un kaitējuma atlīdzību pārrēķina, bet, ja kopējā aprēķinātās pensijas un kaitējuma atlīdzības summa ir mazāka, tad turpina izmaksāt invaliditātes pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā, vecuma pensiju, kas ir saglabāta invaliditātes pensijas (kaitējuma atlīdzības) apmērā, vai apgādnieka zaudējuma pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā un iepriekš piešķirto kaitējuma atlīdzību.

Mainoties invaliditātes grupai, darbspēju zaudējuma procentiem vai apgādājamo skaitam, pārskata pensijas apmēru atbilstoši šo pārejas noteikumu 5.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktam un pārrēķina kaitējuma atlīdzību atbilstoši šā likuma 9.pantam no invaliditātes grupas, darbspēju zaudējuma procentu vai apgādājamo skaita maiņas dienas. Ja invaliditātes grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku vai ja darbspēju zaudējuma procenti tiek mainīti no zemākiem uz augstākiem vai tiek atjaunota iepriekš noteiktā smagākā invaliditātes grupa, vai tiek atjaunots iepriekš noteiktais augstākais darbspēju zaudējuma procents, tad pārrēķinātais pensijas un kaitējuma atlīdzības kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemto pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā un kaitējuma atlīdzību.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

10. Pensijas un kaitējuma atlīdzības atbilstoši šā likuma 9.pantā un šo pārejas noteikumu 5., 6., 7., 8. un 9.punktā noteiktajai kārtībai pārrēķina no 2017.gada 1.janvāra un pārrēķināto apmēru par periodu no 1.janvāra izmaksā ne vēlāk kā 2017.gada septembrī.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 9.septembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 1999.gada 29.septembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 09.09.1999.Stājas spēkā: 01.01.2000. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Sociālā aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 319/320 (1779/1780), 29.09.1999., "Ziņotājs", 20, 21.10.1999.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
17962
{"selected":{"value":"01.01.2017","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2010","iso_value":"2010\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2010.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.03.2007","iso_value":"2007\/03\/15","content":"<font class='s-1'>15.03.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-14.03.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2017
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)