Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumus Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība".
Ministru kabineta noteikumi Nr.793

Rīgā 2006.gada 26.septembrī (prot. Nr.49 16.§)
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 3.panta
trešās daļas 12.punkta "a" apakšpunktu, 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu,
8.panta piekto daļu, 9.panta pirmās daļas 16. un 17.punktu,
10.panta pirmās daļas 4.punktu, 11.panta trešās daļas 15.punktu,
17.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu, 38.panta otro daļu un 39.pantu
(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

1. Noteikumi nosaka atsevišķu likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk - likums) normu piemērošanas kārtību attiecībā uz likumā lietotajiem terminiem un ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtības dažādiem aspektiem, tai skaitā:

1.1. ienākuma un izdevumu atzīšanas brīdi;

1.2. nodokļa maksāšanas kārtību, ja personu nodarbina ārvalstu nodokļa maksātājs vai personas darbu apmaksā no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

1.3. autoratlīdzību saņēmēju attaisnoto izdevumu sastāvu un normas;

1.4. kompensāciju normas;

1.5. normas apgādei natūrā;

1.6. fiziskās personas ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus, par kuriem, nosakot apliekamo ienākumu, atļauts samazināt apliekamo ienākumu.

2. Piemērojot likuma 3.panta trešo daļu, fiziskās personas - nerezidenta - Latvijā apliekamo ienākumu veido nerezidenta taksācijas periodā (kalendāra gadā) Latvijā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

3. Piemērojot likuma 3.panta trešo daļu, ja fiziskā persona - nerezidents - Latvijas Republikā saņem ienākumu tikai naturālo vērtību vai pakalpojumu veidā un no šī ienākuma tā izmaksas brīdī iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - nodoklis) nav iespējams ieturēt, tad saņemtā kopējā ienākuma vērtību veido ienākuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst nodokļa lielumam no kopējā ienākuma vērtības.

4. Saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu nosakot, vai fiziskajai personai - nerezidentam - par Latvijā gūto ienākumu jāmaksā nodoklis, ievēro arī spēkā esošos divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk - nodokļu konvencijas).

5. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 1.punktu, ar nodokli neap­liek nerezidenta saņemtās kompensāciju summas, kuras nerezidents gūst no darba devēja - nerezidenta, ja tās saistītas ar komandējumiem un darba braucieniem uz Latviju.

6. Saskaņā ar likuma 3.panta trešās daļas 1.punktu nosakot fiziskās personas - nerezidenta - ar nodokli apliekamo ienākumu no algota darba, apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz normas, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. Ja saistībā ar darba braucie­niem un komandējumiem izmaksātās summas pārsniedz normas, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, ar nodokli apliek pārsnieguma summu.

7. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 6.punktu, ienākumus, ko komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības dalībnieki saņem likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, nosaka kā starpību starp šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā saņemto summu un ieguldījuma vērtību, ko persona veikusi šajā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.

8. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktu, fiziskā persona - nerezidents, kurš atsavina Latvijas Republikā esošu nekustamo īpašumu, no minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma maksā nodokli rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (turpmāk - deklarācija). Apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka kā starpību starp pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību (izveidošanas vērtību).

9. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 7.1punktu, nekustamā īpašuma iegādes vērtību nosaka kā attiecīgā nekustamā īpašuma iegādes cenu, kurai pieskaitīti izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi, - valsts nodevas par darījuma noformēšanu un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu.

10. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 7.1punktu, par nekustamā īpašuma iegādes (atsavināšanas) dienu uzskata līguma noslēgšanas dienu (neat­karīgi no tā, kādos termiņos pircējs izdara maksājumus par pirkumu), ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

11. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 7.1punktu, atsavinot nekusta­mo īpašumu, kas atgūts, atjaunojot īpašumtiesības uz nacionalizēto nekustamo īpašumu, par iegādes vērtību uzskata minētā īpašuma pārdošanas cenu.

12. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 7.1punktu, atsavinot nekusta­mo īpašumu, kas saņemts mantojumā (izņemot šo noteikumu 13.punktā minēto gadījumu) vai kā dāvinājums, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtību vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā īpašuma vērtību. Par nekustamā īpašuma iegūšanas dienu uzskata dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums mantojuma lietā vai dāvinājuma līgums.

13. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 7.1punktu, atsavinot nekusta­mo īpašumu, kurš mantots no personas, kas atguvusi attiecīgo nekustamo īpašumu, atjaunojot īpašumtiesības uz nacionalizēto nekustamo īpašumu, par iegādes vērtību uzskata minētā īpašuma pārdošanas cenu.

14. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 7.1punktu, ja nerezidents iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā nekustamo īpašumu, par nekustamā īpašuma atsavināšanas vērtību uzskata atbilstošās kapitāldaļu vai akciju nominālvērtības un nekustamā īpašuma iegādes vērtības starpību, bet to iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad atsavina attiecīgās daļas vai akcijas.

15. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 7.1punktu, nekustamā īpašuma iegādes vērtību palielina par dokumentāri pierādāmiem izdevumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu.

16. Likuma 3.panta trešās daļas 8.punktu piemēro, ja nerezidents gūst ienākumu no tāda kustamā īpašuma izmantošanas, kas atrodas vai, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ir ievests valstī un ir iznomāts rezidentiem vai nere­zidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām to saimnieciskās darbības veikšanai gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs.

17. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu, autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošo nodokļu konvenciju noteikumus.

18. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu, par samaksu par ienākumu no intelektuālā īpašuma uzskata jebkuru maksājumu, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

19. Fiziskā persona atbilstoši likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktam pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to budžetā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs un ja šī persona:

19.1. ir darba attiecībās ar darba devēju, kurš ir ārvalstu uzņēmums (nerezidents), kam Latvijā nav pastāvīgās pārstāvniecības;

19.2. ir darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvnie­cību Latvijā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu);

19.3. uz darba līguma pamata saņem atlīdzību par tāda darba izpildi, kas tiek finansēts no ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institū­ciju aizdevuma līdzekļiem;

19.4. ir darba attiecībās ar darba devēju - fizisku personu, kas ir ārvalstu nodokļu maksātāja;

19.5. ir nacionālais eksperts, kas strādā citā valstī ar Eiropas Savienības līdzdalību finansēta starptautiska projekta ietvaros, un ienākumu izmaksātājs ir nerezidents.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

20. Piemērojot likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu, ja darba devējam - nerezidentam - Latvijā ir pastāvīgā pārstāvniecība, algas nodokli vispārējā kārtībā aprēķina un budžetā iemaksā darba devējs (tā pastāvīgā pārstāvniecība).

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

21. Šo noteikumu 19.punktā minētās fiziskās personas - rezidenti - reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas līdz tā mēneša beigām, kurš seko mēnesim, kurā fiziskā persona ir stājusies darba attiecībās ar likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto darba devēju, un algas nodokli par kalendāra mēnesī saņemto atalgojumu samaksā likuma 17.panta 9.1 daļā noteiktajā termiņā. Reģistrējoties par algas nodokļa maksātāju, fiziskā persona uzrāda ar darba devēju noslēgto darba līgumu. Ja fiziskā persona - rezidents - Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrējusies mēnesī, kas seko mēnesim, kurā fiziskā persona ir stājusies darba attiecībās ar minēto darba devēju, tad, izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona nodokli samaksā par mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās, un tam sekojošo mēnesi.

22. Šo noteikumu 19.punktā minētās fiziskās personas - nerezidenti - reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas vai, ja tādas nav, - pēc izvēles līdz tā mēneša beigām, kurš seko mēnesim, kurā fiziskā persona ieradusies Latvijas Republikā veikt algotu darbu ārvalsts darba devēja labā. Ja fiziskā persona - nerezidents - Valsts ieņēmumu dienesta terito­riālajā iestādē reģistrējusies mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tā ieradusies Latvijas Republikā veikt algotu darbu ārvalsts darba devēja labā, tad, izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona - nerezidents - nodokli samak­sā par mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās, un tam sekojošo mēnesi.

23. Šo noteikumu 19.punktā minētās fiziskās personas - rezidenti, aprēķinot algas nodokli, kalendāra mēneša apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp algota darba ienākumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, un mēneša neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un attiecīgajam mēnesim aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu.

24. Šo noteikumu 19., 20., 21. un 23.punkts nav attiecināms uz tādām fiziskajām personām - Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuru darba devējs ir ārvalstu nodokļa maksātājs, ja minētās personas strādā sava darba devēja labā ārpus Latvijas. Šīs personas par ienākumiem, kas taksācijas gada laikā gūti uz darba attiecību pamata ar ārvalsts darba devēju, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju.

25. Likuma 8.panta trešās daļas 4.punktā minētos ienākumus, ko komerc­sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, organizācijas, biedrības un nodibinājuma dalībnieki saņem likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, nosaka kā starpību starp šīs komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, organizācijas, biedrības un nodibinājuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā saņemto summu un ieguldījuma vērtību, ko persona veikusi šajā komercsabiedrībā, kooperatīvajā sabiedrībā, organizācijā, biedrībā un nodibinājumā.

26. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 8.punktu, par ienākumu no intelektuālā īpašuma un no tiesībām uz intelektuālo īpašumu uzskata jebkuru maksājumu, ko fiziskā persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

27. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 11.punktu, ja nodokļa maksātājs - fiziska persona - saņem no aizņēmēja parāda atmaksu (tādu pašu naudas summu vai lietu daudzumu, kādu aizņēmējs saņēmis), šī parāda atmaksa nav uzskatāma par apliekamo ienākumu neatkarīgi no tā, vai atmaksa notiek tieši vai ar trešās personas starpniecību.

28. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 11.punktu, prasījumu tiesību cesijas gadījumā fiziskās personas - cesionāra - apliekamo ienākumu veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un cedentam samaksātās summas starpība.

29. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 11.punktu, ja fiziskajai personai ir prasījuma tiesības pret otru fizisko personu, taču šī otrā fiziskā persona, lai segtu prasījumu, cedē pirmajai fiziskajai personai prasījuma tiesības pret kādu trešo fizisko personu, kas savukārt ir parādā otrajai fiziskajai personai, tad cesionāra apliekamo ienākumu šajā gadījumā veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un prasījuma (kas cesionāram ir pret cedentu) starpība.

30. Likuma 8.panta piekto daļu piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu" un saskaņā ar dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts ar apdroši­nāšanas sabiedrību, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību, kā arī iemaksām privātajā pensiju fondā, kurš nodibināts un darbojas saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" vai analoģisku citas Eiropas Savienības dalībvalsts likumu vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts likumu.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

31. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumu summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Minētās iemaksas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās iemaksas atskaita no darbinieka darba ienākuma, ievērojot likuma 8.panta piektajā daļā noteiktos ierobežojumus.

32. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja darba devēja saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu darbinieka labā veikto apdrošinā­šanas prēmiju maksājumu kopsumma par taksācijas gadu pārsniedz 10 % no fiziskās personas - darbinieka - bruto darba samaksas taksācijas gadā, minēto maksājumu kopsummas pārsniegumu, ievērojot arī likumā noteikto ierobežo­jumu 300 latu apmērā, darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un ietur no tā algas nodokli (likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri - šo noteikumu 1.pielikumā (1.piemērs)).

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

33. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja darba devēja veikto dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma nav pārsniegusi 10 % no darbinieka bruto darba samaksas, bet ir lielāka par 300 latiem gadā, darbinieka apliekamajā ienākumā ir iekļaujama summa, kas pārsniedz 300 latus. Aprēķinot apliekamo ienākumu, darba devējs ievēro šo noteikumu 32.punktā minētos nosacījumus.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

34. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja saskaņā ar darba devēja noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) vai līgumu par iemaksām privātajā pensiju fondā apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajā pensiju fondā darbinieka labā tiek izdarītas reizi gadā vai vairākas reizes gadā, sadalot gada maksājumu daļās, apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos attiecība pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā tiek noteikta divējādi. Ja darba devējs apdrošināšanas prēmiju maksājumus vai iemaksas privātajos pensiju fondos ir veicis par taksācijas gadu un pēctaksācijas gadu, taksācijas gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, ņem vērā tikai to maksājumu daļu, kas attiecas uz taksācijas gadu. Ja darba devējs veicis maksājumus par pirmstaksācijas gadu un taksācijas gadu, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, taksācijas gadā ņem vērā visus maksājumus. Ja maksājumu summa pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, pārsnieguma summa tiek iekļauta darbinieka gada apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un no tās tiek ieturēts nodoklis (likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri - šo noteikumu 1.pielikumā (2. un 3.piemērs)).

35. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek pārtraukts, bet apdrošināšanas līgums tiek pārjaunots uz attiecīgā darbinieka jauno darba devēju vai citu tā paša darba devēja darbinieku vai attiecīgais darbinieks pats to pārņem, uz darba līguma pārtraukšanas dienu tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret darbinieka bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz noteikto 10 % ierobežojumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi darbinieka labā veikti saskaņā ar dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu un kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa ir pārsniegusi gadam noteikto 300 latu ierobežojumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikta pārsnieguma summa.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

36. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, to darba devēja veikto apdroši­nāšanas prēmiju maksājumu attiecība, ko darba devējs veicis darbinieka labā saskaņā ar darba devēja pirms darbinieka stāšanās darba attiecībās noslēgto apdrošināšanas līgumu, nedrīkst pārsniegt 10 % no šī darbinieka bruto darba samaksas tajā laikposmā, kurā viņš ir kļuvis par apdrošināmo personu. Attiecībā uz darba devēja noslēgto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu jāņem vērā, ka apdrošināšanas prēmiju summai noteiktais ierobežojums 300 latu apmērā ir piemērojams proporcionāli laikposmam, kurā uz minēto darbinieku ir pārjaunots dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums (likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri - šo noteikumu 1.pielikumā (4.piemērs)).

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

37. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja pie darba devēja darbinieku labā noslēgtā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadīju­mu apdrošināšanas līguma pievienotais apdrošināto darbinieku saraksts tiek papildināts ar jaunu darbinieku, tiek piemēroti šo noteikumu 32.punktā minētie nosacījumi.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

38. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja darba devēja noslēgtais dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) kā papildu apdrošinā­šanas veidu paredz nelaimes gadījumu apdrošināšanu, nosakot darbinieka ar nodokli neapliekamo ienākumu summu, jāņem vērā kopējā samaksātās apdroši­nāšanas prēmijas summa, kura nedrīkst pārsniegt 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā.

39. Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto fiziskās personas ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas neapliekamo apmēru - 3000 latu gadā - piemēro attiecīgās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas neatkarīgi no minētās personas īpašumā esošo saimniecību skaita. Minētais noteikums attiecas arī uz individuālajiem komersantiem.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

40. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu, ar citiem likumiem saprot tos likumus, kas iekšzemes uzņēmumiem - rezidentiem - dod tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm vai atvieglojumiem, bet nenosaka vispā­rējos uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas, aprēķināšanas un maksāšanas principus (likums "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomis­kajās zonās").

41. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu, dividendes, kas saņemtas no komercsabiedrības, kura izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa summu saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīv­ostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", apliek ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajā likumā noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

42. Likuma 9.panta pirmās daļas 4.punkts attiecas arī uz ārvalstu apdroši­nāšanas sabiedrību izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām.

43. Likuma 9.panta pirmās daļas 4.punkts neattiecas uz apdrošināšanas atlīdzībām, kas izmaksātas gadījumos, ja apdrošināšanas prēmija ir bijusi iekļauta nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izdevumos.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

44. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 7.punktu, ar nodokli netiek aplikti tādi pabalsti, kuri noteikti normatīvajos aktos un kuru izmaksa ir paredzēta budžeta apropriācijā.

45. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 7.punktu, ja pabalstu piešķiršanas pamats ir tas, ka persona ir darba vai dienesta attiecībās ar iestādi vai institūciju, kas finansēta no budžeta, attiecīgās iestādes vai institūcijas izmaksātajiem pabalstiem netiek piemērots atbrīvojums, jo nav uzskatāms, ka tie ir no budžeta izmaksājami pabalsti.

46. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, ar nodokli nav apliekama arī saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ierēdnim vai saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam, vai saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai vai darbiniekam, vai saskaņā ar Militārā dienesta likumu profesionālā dienesta karavīram segtā mācību maksas daļa un ierēdņa, valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļa, Valsts kontroles revidenta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas vai darbinieka ģimenei izmaksātais pabalsts, ja viņš gājis bojā, pildot amata pienākumus.

47. Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu attiecina arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm izmaksātajām un izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātajām mācību maksas kompensācijām.

48. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, fiziskajām personām, kuras darba pienākumu izpildei tiek sūtītas komandējumā vai darba braucienā, darba devēja izmaksātās komandējuma izdevumu kompensācijas neapliek ar nodokli atbilstoši normām, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.

49. Kompensācijas izmaksas likuma 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē ir arī summas, kas izmaksātas fiziskajām personām (neatkarīgi no tā, vai fiziskā persona ir darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā), lai atlīdzinātu komandējuma izdevumus, ja personas komandējums saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institū­cijas statūtos (nolikumā). Ja komandējuma laikā izmaksātā dienas nauda pārsniedz normas, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, ar nodokli apliek to dienas naudas daļu, kas pārsniedz noteikto normu.

50. Kompensācijas izmaksas likuma 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē ir arī summas, kas izmaksātas Latvijas Republikas augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem, lai atlīdzinātu mācību braucienu izdevumus atbilstoši normām, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izde­vumi. Par mācību braucienu tiek uzskatīta došanās uz mācību konferencēm, semināriem, kas notiek citā apdzīvotā vietā ārpus izglītības iestādes.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

51. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, iestādes, kuras Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā vai Militārā dienesta likumā noteiktajā apmērā taksācijas gadā ir segušas mācību maksu (izmaksājušas mācību maksas kompensāciju), kā arī Izglītības un zinātnes ministrija par izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātajām mācību maksas kompensācijām līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām, kurām kompensācija izmaksāta, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, tai izmaksāto summu un izmaksas datumu, kā arī kalendāra gadu, par kuru kompensācija izmaksāta.

52. Likuma 9.panta pirmās daļas 17.punktā paredzētā apgāde natūrā ir darba devēju - kuģu īpašnieku - nodrošinātā to zvejnieku un tirdzniecības kuģu komandu locekļu ēdināšana, kuri, pildot darba pienākumus, nepārtraukti atrodas uz kuģa vismaz 48 stundas. Kuģu komandu locekļu ēdināšana nav aizstājama ar kompensāciju naudā. Kuģa komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī ir šāda:

52.1. summa piecu latu apmērā, ja kuģis atrodas Latvijas ostā;

52.2. summa, kas ekvivalenta septiņiem eiro, ja kuģis atrodas reisā vai ārvalstu ostā.

53. (Svītrots ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513.)

54. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, sava īpašuma pārdošanas ienākumus nodala no saimnieciskās darbības ienākumiem - ienāku­miem no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu lietu (ķermenisku vai bezķermenisku) pārdošanas, izvērtējot darījumu ekonomisko būtību un veikto darījumu regularitāti un apjomu.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

55. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, fiziskā persona, kura pārdod nekustamo īpašumu, kas bijis tās īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, no minētā nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma maksā nodokli rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Apliekamo ienākumu no nekus­tamā īpašuma pārdošanas nosaka kā starpību starp pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību.

56. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, ja fiziskā persona pārdod nekustamo īpašumu, kas bijis tās īpašumā ilgāk par 12 mēnešiem, nekustamā īpašuma pārdošanas ienākums ir atbrīvots no aplikšanas ar iedzīvo­tāju ienākuma nodokli. Tomēr, ja nekustamais īpašums ir izmantots saimniecis­kajā darbībā, ar nodokli ir apliekama summa, ko nosaka saskaņā ar šo noteiku­mu 57.punktu.

57. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, ja minētais nekus­tamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, fiziskās personas apliekamo ienākumu palielina par visos iepriekšējos taksācijas periodos, kuros nekustamais īpašums izmantots saimnieciskajā darbībā, norakstīto nolietojumu (likuma 9.panta pirmās daļas 19.punkta piemērošanas piemērs - šo noteikumu 3.pielikumā).

58. Šo noteikumu 56. un 57.punktā minētās normas nepiemēro, ja nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība ir nekustamo īpašumu tirdzniecība, būvniecība vai apsaim­niekošana, kas neietver iznomāšanu vai izīrēšanu.

(MK 24.07.2007. noteikumu Nr.513 redakcijā)

59. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, nekustamā īpašuma iegādes vērtību nosaka kā attiecīgā nekustamā īpašuma izveidošanas vērtību vai iegādes cenu, kurai pieskaitīti izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi, - valsts nodevas par darījuma noformēšanu, īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu. Nekustamā īpašuma daļas iegādes vērtību nosaka proporcionāli šīs daļas platībai visā attiecīgā nekustamā īpašuma platībā.

60. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, nekustamā īpašuma iegādes vērtību palielina par dokumentāri pierādāmiem izdevumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu.

61. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, par nekustamā īpašuma iegādes (pārdošanas) dienu uzskata līguma noslēgšanas dienu (neatka­rīgi no tā, kādos termiņos pircējs izdara maksājumus par pirkumu), ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Ja nekustamā īpašuma objektu kopību veido zeme, ēkas un būves un šo objektu iegādes (iegūšanas) dienas nesakrīt, periodu, kurā nekustamais īpašums ir bijis personas īpašumā, un apliekamo ienākumu nosaka katram nekustamā īpašuma objektam atsevišķi.

62. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, pārdodot neku­tamo īpašumu, kas atgūts, atjaunojot īpašumtiesības uz nacionalizēto nekustamo īpašumu, par iegādes vērtību uzskata minētā īpašuma pārdošanas cenu.

63. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, pārdodot nekusta­mo īpašumu, kas saņemts mantojumā (izņemot šo noteikumu 64.punktā minēto gadījumu) vai kā dāvinājums, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtību vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā īpašuma vērtību. Par nekustamā īpašuma iegūšanas dienu uzskata mantojuma apliecības izdošanas dienu vai dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums mantojuma lietā vai dāvinājuma līgums.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

64. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, pārdodot nekus­tamo īpašumu, kurš mantots no personas, kas atguvusi attiecīgo nekustamo īpašumu, atjaunojot īpašumtiesības uz nacionalizēto nekustamo īpašumu, vai kurš iegūts, piespiedu kārtā mainot nekustamo īpašumu, uz kuru atjaunotas īpašumtiesības, pret citu nekustamo īpašumu, par iegādes vērtību uzskata minētā īpašuma pārdošanas cenu.

65. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, pārdodot privati­zētu dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, to iegādes vērtība ir privatizācijas objekta izpirkšanā izmantoto privatizācijas sertifikātu nomināl­vērtība, ja privatizācijā izmantotie sertifikāti fiziskajai personai un tās ģimenes locekļiem ir piešķirti likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" noteiktajā kārtībā. Ja par privatizēto dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu maksājumi veikti privatizācijas sertifikātos un naudā, šo privatizēto objektu iegādes vērtība ir privatizācijā izmantoto sertifikātu nominālvērtības un naudā samaksātās daļas kopsumma. Ja fiziskā persona privatizācijā ir izmantojusi privatizācijas sertifikātus, kurus tā iegādājusies no citām personām, tad, nosakot privatizētā dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas iegādes vērtību, tajā ietver no citām personām iegādāto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību vai privatizācijas sertifikātu vērtību pēc vidējās tirgus cenas dienā, kad noticis sertifikātu pirkšanas darījums.

66. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, pārdodot privati­zētu dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu, par to iegādes dienu uzskata dienu, ar kuru ir stājies spēkā fiziskās personas noslēgtais īres līgums par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īri (arī tad, ja īres līgums bijis noslēgts uz fiziskās personas ģimenes locekļa vārda), vai - atbilstoši spēkā esošajiem iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumiem - dienu, no kuras fiziskā persona līdz privatizācijai bijusi pierakstīta (deklarējusi dzīvesvietu) šajā dzīvoklī.

67. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, ja maksātājs iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā nekustamo īpašumu un attiecīgās kapitālsabiedrības daļas vai akcijas atsavina ātrāk nekā 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma iegādes brīža, par nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību uzskata atbilstošās kapitāldaļu vai akciju nominālvērtības un nekustamā īpašuma iegādes vērtības starpību, bet to iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kurā atsavina attiecīgās daļas vai akcijas.

68. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, lai noteiktu ar nodokli apliekamo ienākumu no personāla akciju atsavināšanas, kas saskaņā ar likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu nav atbrīvots no aplikšanas ar nodokli, aprēķina starpību starp summu, kas darbiniekam vai viņa mantiniekam izmaksāta personāla akciju atsavināšanas dienā, un darbinieka izdevumiem, iegādājoties šīs akcijas. Ja fiziskajai personai piederošās personāla akcijas atbilstoši Komerc­likuma noteikumiem tiek konvertētas par parastajām akcijām, parasto akciju vērtību dienā, kad pieņemts lēmums par to konversiju, uzskata par personāla akciju atsavināšanas rezultātā gūtiem ieņēmumiem un šī lēmuma pieņemšanas dienu - par parasto akciju iegūšanas dienu.

69. (Svītrots ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513.)

70. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 24.punktu, ar ienākumiem no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas saprot uzkrātā papildpensijas kapitāla pārsniegumu pār veiktajiem ieguldījumiem.

71. Par fiziskās personas attaisnotajiem izdevumiem saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu ir atzīstamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai analoģiski citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteikti maksājumi.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

72. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmas personas, par kurām tai ir tiesības saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma 13.pantu, kā arī tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir maksātāja apgādībā. Fiziskās personas tiesības uz attaisnoto izdevumu atskaitī­šanu no apliekamā ienākuma nav atkarīgas no tā, vai fiziskā persona kalendāra gadā ir izmantojusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par likuma 13.pantā minētajām personām.

73. Nodokļa maksātājam ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētos zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevu­mus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmanto­šanu, šādā apmērā:

73.1. 40 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

73.1.1. par mūzikas darbu (operas, baleti, operetes, mūzika citiem skatu­ves darbiem, kamerdarbi, simfoniskie, vokāli simfoniskie un kora darbi, darbi pūtēju orķestrim) radīšanu un publicēšanu;

73.1.2. par skulptūru, monumentāli dekoratīvās glezniecības, dekoratīvi lietišķās un noformētājas mākslas, stājglezniecības, teātra dekorāciju mākslas un dažādas tehnikas grafikas darbu radīšanu;

73.2. 30 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

73.2.1. par māksliniecisku grafiku un fotodarbu radīšanu iespiešanai un izstādēm, kā arī datorgrafiku un videodarbu radīšanu;

73.2.2. par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu radīšanu (no honorāra par to izmantošanu pirmajos divos gados);

73.3. 25 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas - par citiem mūzikas darbiem;

73.4. 20 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

73.4.1. par arhitektūras projektu radīšanu;

73.4.2. par dizaina projektu radīšanu;

73.5. 15 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas par citu - šajā punktā neminētu - darbu radīšanu.

74. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu, ienākuma izmak­sātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autor­atlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šī ienākuma gūšanu saistītos izdevumus šo noteikumu 73.punktā minētajā apmērā.

75. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu, fiziskā persona, kurai no izmaksātās autoratlīdzības (honorāra) summas taksācijas gada laikā nodoklis aprēķināts un ieturēts atbilstoši šo noteikumu 74.punktam, var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja tās faktiskie ar zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, izdošanu, izpil­dīšanu vai citādu izmantošanu saistītie izdevumi, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, pārsniedz šo noteikumu 73.punktā minētās izdevumu normas. Ja persona nevar uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus, taksācijas gada apliekamā ienākuma aprēķinā izdevumus ņem vērā šo noteikumu 73.punktā minētajā apmērā.

76. Šo noteikumu 73., 74. un 75.punktu piemēro, ja zinātnes, literatūras vai mākslas darbs, atklājums, izgudrojums vai rūpnieciskais paraugs, par kuru saņemta autoratlīdzība (honorārs), nav radīts, izdots, izpildīts vai citādi izmantots darba attiecību ietvaros, kas izriet no darba līguma, vai darba devējs autoratlīdzības (honorāra) saņēmējam nav atlīdzinājis kādu no likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem maksātāja izdevumiem.

77. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu, par fiziskās personas bruto darba samaksu uzskatāma darbinieka darba samaksa, no kuras nav atskai­tītas likumā atskaitīšanai atļautās summas (neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi) un ieturējumu summas, kas saskaņā ar liku­miem var tikt ieturētas no personas darba samaksas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Bruto darba samaksa ir visu Darba likumā ietverto darba samaksas elementu kopums: darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu uz darba līguma pamata. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildu labumu vērtību.

78. Likuma 10.panta pirmās daļas 6.punkta nosacījumi ir attiecināmi uz fiziskās personas veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumam izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai.

79. Likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktu piemēro tādam fiziskās perso­nas noslēgtam dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumam, kurā paredzēts apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksāt pašam apdrošinātajam (vai labuma guvējam) un citu ar līguma darbību vai tā pārtrauk­šanu saistītu summu izmaksāt pašam apdrošinājuma ņēmējam.

80. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktu, fiziskajai personai ir tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus saskaņā ar tādu dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumu, kuru fiziskās personas - darba ņēmēja - labā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem, bijis noslēdzis darba devējs un kuru fiziskā persona ir pārjaunojusi.

81. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, pirms darbinieka mēneša darba ienākuma aplikšanas ar algas nodokli darba devējs ir tiesīgs atskaitīt no darbi­nieka mēneša darba ienākuma arī tos darbinieka paša veiktos dzīvības apdroši­nāšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras veiktas uz kolektīvā vai individuālā līguma pamata un kuras:

81.1. kopā ar darba devēja darbinieka labā veiktajiem maksājumiem nepārsniedz likuma 8.panta piektajā daļā noteikto ierobežojumu 10 % apmērā no darbinieka mēneša bruto darba samaksas;

81.2. uz darbinieka iesnieguma pamata veicis darba devējs, ieturot tās no darbinieka darba ienākuma.

82. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, ja noslēgtais dzīvības apdroši­nāšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) kā papildu apdrošināšanas veidu paredz nelaimes gadījumu apdrošināšanu, nodokļu maksātājs var samazināt savu ar nodokli apliekamo ienākumu summu par visu samaksātās apdrošināšanas prēmi­jas summu, bet ne vairāk kā par 10 % no personas gūtā apliekamā ienākuma summas.

83. Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu, nerezidentam, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un kurš taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 % no saviem kopējiem ienākumiem, nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ir tiesības piemērot visus likuma 10.panta pirmajā daļā minētos attaisnotos izdevumus.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

84. Nosakot apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības atbilstoši likuma 11.panta pirmajai daļai, fiziskā persona no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk - žurnāls) uzskaitītajiem taksācijas gada izdevumiem taksācijas gada apliekamā ienākuma noteikšanai izslēdz šādus izdevumus:

84.1. saimnieciskajā darbībā izmantoto nemateriālo ieguldījumu iegādes vērtību un pamatlīdzekļu iegādes vērtību vai izveidošanas pašizmaksu, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pamatlīdzekļu izveidošanu un ir izdarīti līdz pamat­līdzekļa ekspluatācijas uzsākšanai;

84.2. izdevumus, kas neattiecas uz šī taksācijas gada ieņēmumiem (ieskaitot krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada beigās).

85. Piemērojot likuma 11.panta pirmo daļu, žurnālā uzskaitītos taksācijas gada izdevumus taksācijas gada apliekamā ienākuma noteikšanai papildina ar šādiem izdevumiem:

85.1. ar saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojuma summām atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantam;

85.2. ar izdevumiem, kas attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem, bet ir izdarīti un uzskaitīti iepriekšējos taksācijas gados (ieskaitot krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada sākumā).

86. Piemērojot likuma 11.panta 1.2daļu, par profesionālo darbību uzskata arī zvērināta tiesu izpildītāja darbību.

87. Ieņēmumi no tāda pamatlīdzekļa atsavināšanas, kas nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, netiek uzskatīti par saimnieciskās darbības ieņēmumiem atbilstoši likuma 11.panta otrajai daļai.

88. Nosakot apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, fiziskās personas, kurām īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ir atjaunotas noteiktajā kārtībā, kā arī to mantinieki un fiziskās personas, kas īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ieguvušas kā dāvinājumu no personām, kurām īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ir atjaunotas noteiktajā kārtībā, likuma 11.panta trešās daļas 4.punktā minēto pamatlīdzekļu nolietojumu ēkām vai būvēm aprēķina, pamato­joties uz ēku vai būvju Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta pēc 1997.gada 1.janvāra.

89. Ja šo noteikumu 88.punktā minēto ēku un būvju, uz kurām īpašum­tiesības ir atjaunotas līdz 2000.gadam, inventarizācijas vērtība ir noteikta vairākas reizes, to nolietojumu aprēķina no pēdējās - ne vēlāk kā 2000.gadā aktualizētās - vērtības. Ja ēkas un būves, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000.gadam, līdz 2000.gadam nav izmantotas personas saimnieciskajā darbībā, šo ēku un būvju nolietojumu aprēķina no inventarizācijas vērtības, kas noteikta tajā gadā, kad ir uzsākta ēkas vai būves izmantošana saimnieciskajā darbībā.

90. Ja šo noteikumu 88. un 89.punktā minētajām ēkām un būvēm inventa­rizācijas vērtība no 1997.gada līdz 2000.gadam nav aktualizēta, nolietojuma aprēķināšanai izmanto pēdējo inventarizācijas vērtību, kas noteikta līdz 1997.ga­dam. Ja tā nav noteikta, izmanto pieņemšanas un nodošanas aktā norādīto vērtību. Minētais nosacījums neattiecas uz ēkām un būvēm, kuru izmantošana saimnieciskajā darbībā uzsākta pēc 2001.gada 1.janvāra.

91. Sākot ar 2001.gadu, šo noteikumu 88.punktā minēto ēku un būvju inventarizācijas vērtība nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām vairs netiek aktualizēta (pārvērtēta).

92. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 4.punktu, nosakot ēku un būvju atlikušo vērtību, no kuras aprēķina nolietojumu taksācijas gadā, par pamatu ņem ēku un būvju atbilstošo inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta ne vēlāk kā 2000.gadā, un to samazina par nolietojuma summu, kas līdz 2000.gada 1.janvārim aprēķināta šīm ēkām un būvēm nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

93. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 4.punktu, ja pamatlīdzeklis pēc tā iegādes taksācijas gadā nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, tā nolietojums netiek iekļauts taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos.

94. (Svītrots ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513.)

95. (Svītrots ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513.)

96. (Svītrots ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513.)

97. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 7.punktu, fiziskā persona saimnieciskās darbības izdevumos drīkst ietvert tikai par algotajiem darbinie­kiem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

98. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 7.punktu, fiziskā persona, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja par sava individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) ienākumiem, saviem ģimenes locek­ļiem, kas nodarbināti šajā uzņēmumā, aprēķināto un izmaksāto darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ietver saimnieciskās darbības izdevumos.

99. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 13.punktu, saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj taksācijas gadā samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kas saskaņā ar likumu "Par pievienotās vērtības nodokli" nav atskaitīts kā priekšnodoklis.

100. Atbilstoši likuma 11.panta trešās daļas 15.punktam fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga ietvert ar saimnieciskās darbības ienākuma gūšanu saistītajās izmaksās šādus izdevumus, ja tie pēc ekonomiskā satura un būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un ir nepie­ciešami tās nodrošināšanai:

100.1. īpašuma apdrošināšanas prēmiju maksājumi;

100.2. civiltiesiskās apdrošināšanas prēmiju maksājumi un izdevumi par saimnieciskajā darbībā izmantotā transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati pro­porcionāli apdrošināšanas periodā vai periodā, uz kuru attiecas tehniskā apskate, saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram;

100.3. elektroniskā pasta izdevumi;

100.4. izdevumi par telefona sarunām saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstoši telekomunikāciju uzņēmuma izsniegtajā izziņā dotajam atšifrējumam par visām telefona sarunām un telefona abonēšanas maksa proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram;

100.5. kompensācijas īrniekiem, kuras namīpašnieks izmaksā par dzīvo­jamās telpās veiktajiem remontdarbiem saskaņā ar līgumu, ja remontdarbu izdevumi nav iekļauti īrnieka saimnieciskās darbības izdevumos;

100.6. kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās ēkas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;

100.7. izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības uzsākšanu;

100.8. iestāšanās maksa un ikgadējā biedru nauda profesionālajā biedrībā, kura attiecas uz fiziskās personas profesionālo darbību;

100.9. citi pēc ekonomiskā satura un būtības saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi.

101. Piemērojot likuma 11.panta astoto daļu, fiziskā persona, kas taksā­cijas gadā pārdevusi augošu mežu un kokmateriālus no tai piederošā meža vai, ja tā ir ieguvusi ciršanas tiesības citai personai piederošā mežā, rezumējošā kārtībā aprēķinot taksācijas gada apliekamo ienākumu, saimnieciskās darbības izdevumos ietver ar augoša meža un kokmateriālu pārdošanu saistītās izmaksas šādā apmērā:

101.1. 25 % apmērā no augoša meža pārdošanas ieņēmumiem;

101.2. 50 % apmērā no kokmateriālu pārdošanas ieņēmumiem.

102. (Svītrots ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513.)

103. Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, darba devējs, izmaksājot fiziska­jai personai uz darba attiecību pamata gūto ienākumu par nepilnu kalendāra mēnesi, ja darba attiecības sākušās pēc mēneša sākuma vai izbeigušās pirms mēneša beigām, ar algas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, piemērojot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus, uz kuriem personai saskaņā ar likumu ir tiesības, par tām kalendāra dienām, kurās ir pastāvējušas darba attiecības. Neapliekamo minimumu darba attiecību pastāvēšanas nepilnajam mēnesim aprēķina kā vienas kalendāra mēneša dienas neapliekamā minimuma reizinājumu ar darba attiecību pastāvēšanas dienu skaitu. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru.

104. Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, ikgadējā vai papildu atvaļinā­juma laikā vai atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas laikā darbinieks nepārtrauc darba attiecības ar darba devēju un šajā laikā nezaudē tiesības uz neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošanu uz darba attiecību pamata saņemamajam ienākumam.

105. Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, par laiku, kurā fiziskās personas ienākumam (slimības pabalstam, pamatojoties uz darbnespējas lapu B) propor­cionāli darbspēju zaudēšanas laika dienu skaitam tā izmaksas vietā - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - ir piemērots neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi, darba devējs, nosakot personas apliekamo ienākumu darba vietā, tos nepiemēro.

106. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru.

107. Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus pie­mēro ar dienu, kurā nodokļa maksātājam ir radušās tiesības uz nodokļa atvieg­lojumu, un pārtrauc ar nākamo dienu pēc dienas, kurā šīs tiesības ir zudušas.

108. Piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu, atvieglojumu par apgādājamo nevar noteikt par personu, kura atrodas pilnīgā valsts apgādībā, t.i., ja tā dzīvo pansionātā, atrodas zīdaiņu vai bērnu namā, mācās speciālajā izglītības iestādē un par tās uzturēšanos šajās iestādēs apgādnieks nemaksā.

109. Piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu, darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā izdarītajiem ierak­stiem par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas uz to tiesības, vai ir bijis piemērots par ilgāku laiku, nekā personai ir bijušas uz to tiesības, un ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz ieturēto nodokli nākamajos taksācijas gada mēnešos pēc nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem aktualizēšanas.

110. Saskaņā ar likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu nodokļa atvieg­lojumu (neapliekamo minimumu) piemēro šādām pensijām:

110.1. pēc 1996.gada 1.janvāra saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtajai valsts vecuma pensijai, invaliditātes pensijai vai apgādnieka zaudē­juma pensijai;

110.2. līdz 1996.gada 1.janvārim piešķirtajai pensijai, kura pēc 1996.gada 1.janvāra ir pārrēķināta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

110.3. izdienas pensijai, kura pēc 1996.gada 1.janvāra piešķirta saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punktu vai Militārpersonu izdienas pensiju likumu, vai likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", vai Prokuroru izdienas pensiju likumu, vai Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu, vai Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorgani­zāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumu vai Tiesnešu izdienas pensiju likumu;

110.4. speciālajai valsts pensijai, kas piešķirta saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām".

111. Piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu, ja pensija piešķirta pēc taksācijas gada sākuma, šo noteikumu 110.punktā minēto nodokļa atvieglojumu nosaka proporcionāli laikposmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām (likuma 13.panta pirmās daļas 3.punkta piemērošanas piemēri - šo noteikumu 4.pielikumā (1.piemērs)).

112. Piemērojot šo noteikumu 110.2.apakš­punktu, pensiju uzskata par pārrēķinātu, ja pensijas pārrēķins ir veikts, pamatojoties uz pensijas saņēmēja rakstisku iesniegumu atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 24.pantam.

113. Piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu, ja fiziskajai personai tiek izmaksāta gan vecuma pensija atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", gan izdienas pensija, likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto neapliekamo minimumu piemēro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmak­sājamai vecuma pensijai, bet, ja fiziskās personas vecuma pensija ir mazāka par 110 latiem mēnesī vai - sākot ar 2006.gada 1.oktobri - par 165 latiem mēnesī, arī izdienas pensijas izmaksātājam, izmaksājot fiziskajai personai izdienas pensijas daļu, piemēro mēneša neapliekamo minimumu, kas vienāds ar pensijas neapliekamā mēneša minimumu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātās vecuma pensijas starpību (likuma 13.panta pirmās daļas 3.punkta piemērošanas piemēri - šo noteikumu 4.pielikumā (2.piemērs)).

114. Piemērojot likuma 17.panta piekto daļu, darba devējs, kas darbinie­kiem darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā tas devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu.

115. Piemērojot likuma 17.panta piekto daļu, darba devējs no steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā tas iemaksā budžetā uzņēmuma pastāvīgo darbinieku algas nodokli.

115.1 Piemērojot likuma 17.panta 9.2 daļu, darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgās ārvalsts nodokļu administrācijas apliecinājumu par to, ka saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām Latvijas darba devēja pastāvīgā pārstāvniecība ir reģistrēta attiecīgajā valstī un tajā nodarbināto algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli. Fiziskās personas pastāvīgajā pārstāvniecībā uz darba attiecību pamata gūto ienākumu darba devējs norāda atsevišķā paziņojumā par algas nodokli saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumu Nr.166 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem" 1.pielikumu.

(MK 24.07.2007. noteikumu Nr.513 redakcijā)

116. Ienākumu izmaksātājs - komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kas atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, ar kuru ir noslēgts līgums par nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību, izmaksājot likuma 17.panta desmitajā daļā minēto ienākumu fiziskajai personai, kuras dzīvesvieta atrodas minētās pašval­dības teritorijā, no nodokļa maksātāja ieturēto nodokli iemaksā pašvaldības budžeta kontā.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

117. Likuma 17.panta desmitās daļas 1. un 2.punkts attiecas uz jebkuriem ienākumiem no intelektuālā īpašuma, no tiesībām uz intelektuālo īpašumu un no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu.

118. Likuma 17.panta desmitās daļas 6.punktu nepiemēro, ja fiziskā persona, nododot metāllūžņus, ir iesniegusi šo noteikumu 124.1 punktā minēto izziņu.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

119. Piemērojot likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, par apliecinā­jumu tam, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir uzskatāma:

119.1. likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvej­nieka saimniecību un individuālo darbu" noteiktajā kārtībā izsniegta individuālā darba reģistrācijas apliecība vai patents;

119.2. nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība;

119.3. individuālā komersanta reģistrācijas apliecība.

120. Piemērojot likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, lai apliecinātu reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, fiziskajai personai ir nepie­ciešams tikai viens no šo noteikumu 119.punktā minētajiem dokumentiem.

121. Piemērojot likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, fiziskā persona, lai apliecinātu reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, ienākumu izmaksātājam - komersantam, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai), kooperatīvajai sabiedrībai, iestādei, organizācijai, biedrībai, nodibinājumam, nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai un fiziskajai personai, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja - iesniedz šo notei­kumu 119.punktā minēto dokumentu kopijas, uzrādot attiecīgo dokumentu oriģinālus.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

122. Ja fiziskā persona nevar uzrādīt šo noteikumu 119.punktā minēto dokumentu, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, kuru iemaksā budžetā likuma 17.panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā.

123. Piemērojot likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, fiziskā persona, kura gūst saimnieciskās darbības ienākumu un nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, nav tiesīga atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar minētā ienākuma gūšanu.

124. Piemērojot likuma 17.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu, ienākumu izmaksātājs - komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kas izmaksā fiziskajai personai ienākumus, kuri ir saistīti ar tās saimniecisko darbību, vai citus ienākumus, kuri nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, bet no kuriem saskaņā ar likuma 17.pantu nodoklis izmaksas vietā nav jāietur, katru ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziņojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumu Nr.166 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem" 4.pielikumu par katrā ceturksnī fiziskajai personai izmaksātajām ar nodokli apliekamajām ienākuma summām, kas nav saistītas ar tās darba attiecībām. Paziņojumu par gada IV ceturksni iesniedz līdz pēctaksācijas gada 1.februārim.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

124.1 Piemērojot likuma 17.panta 11.2 daļu, fiziskā persona iesniedz personai, kam pārdod personisko lietu (savu īpašumu), izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (2.pielikums).

(MK 24.07.2007. noteikumu Nr.513 redakcijā)

125. Nodoklis no izmaksām fiziskajai personai - nerezidentam - ieturams ienākuma izmaksas vietā, piemērojot likuma 17.panta divpadsmito daļu un desmito daļu gadījumos, ja nerezidenta ienākums saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un par fiziskās personas - nerezidenta - gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā iesniedzams pārskats (5.pielikums).

126. Piemērojot likuma 17.panta divpadsmito un septiņpadsmito daļu, nodokļa ieturēšanas diena ir diena, kad nodokļa maksātājs - ienākuma izmaksā­tājs - veic faktisko maksājumu nerezidentam, vai arī diena, kad tiek izdarīts kreditora - nerezidenta - saistību samazinājums, veicot nodokļa maksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu, vai arī diena, kad notiek konkrētā kreditora saistību nodošana (likuma 17.panta divpadsmitās un septiņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs - šo noteikumu 6.pielikumā).

127. Saskaņā ar likuma 17.panta 12.1daļu individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), komersants, kooperatīvā sabied­rība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums, nerezidenta pastāvīgā pār­stāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kura izmaksājusi fiziskajai personai - nerezidentam - tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar likumu nodoklis ieturams ienākuma izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūtajiem ienāku­miem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (7.pielikums).

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

128. Piemērojot likuma 17.panta 12.1daļu, ja fiziskā persona - nerezi­dents - iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tad apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūta­jiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā aizpilda nerezidents - ienākuma guvējs. Šajā gadījumā nerezidents aizpilda apliecinājuma pirmo un trešo daļu, apliecinājuma otrā un ceturtā daļa netiek aizpildīta, bet Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc apliecinājumā sniegtās informācijas pārbaudes aizpilda apliecinājuma piekto daļu.

129. Šo noteikumu 124.punktā minēto paziņojumu sastāda atsevišķi par katru fiziskajai personai izmaksātā ar nodokli apliekamā ienākuma veidu.

130. Pēc fiziskās personas - ienākuma saņēmēja - pieprasījuma ienākuma izmaksātājs izsniedz fiziskajai personai šo noteikumu 124.punktā minēto paziņojumu.

131. Ienākumu izmaksātājs - komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamos ienākumus, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziņojumu atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumu Nr.166 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem" 5.pielikumam par fiziskajai personai izmaksātajām ar nodokli neapliekamajām summām.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

132. Šo noteikumu 131.punktā minēto paziņojumu ienākuma izmaksātājs neiesniedz, ja fiziskajai personai taksācijas gada laikā izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir bijusi mazāka par četrkāršotu mēneša neapliekamo minimumu.

133. Ienākumu izmaksātājam - komersantam, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai), kooperatīvajai sabiedrībai, iestādei, organizācijai, biedrībai, nodibinājumam, nerezidenta pastāvīgajai pār­stāvniecībai un fiziskajai personai, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, šo noteikumu 124. vai 131.punktā minētais paziņojums Valsts ieņēmu­mu dienesta teritoriālajai iestādei nav jāsūta, izmaksājot šādu veidu ienākumus:

133.1. stipendijas no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem;

133.2. pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu;

133.3. atlīdzību likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

133.4. summas, kas izmaksātas uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmumu pamata, sniedzot palīdzību stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos;

133.5. kompensāciju summas likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā;

133.6. atlīdzību par asins nodošanu un cita veida donorpalīdzību;

133.7. izložu un azartspēļu laimestus, kuru apmērs ir mazāks par 500 latiem.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

134. Par stipendijām, kas piešķirtas un izmaksātas no starptautisko izglītī­bas vai sadarbības programmu līdzekļiem, institūcija, kas Latvijā izveidota attiecīgās programmas nodrošināšanai, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.337 "Kārtība, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2.pielikumu.

135. Šo noteikumu 124.punktā un 131.punktā minētais paziņojums nav jāiesniedz par fiziskās personas īpašumā esošam individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai) vai individuālajam komersantam izmaksātajām summām.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

136. Nodibinājums "Sorosa fonds - Latvija" paziņojumu par taksācijas gada laikā tās finansēto projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzību, kura fiziskajai personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar nodibinājumu "Sorosa fonds - Latvija" (8.pielikums), Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas atrašanās vietas iesniedz līdz pēctaksācijas gada 1.februārim.

137. Nodibinājums "Sorosa fonds - Latvija" tās finansēto projektu ietvaros stipendiju un atlīdzību izmaksu veic, ieskaitot naudas līdzekļus no nodibinājuma "Sorosa fonds - Latvija" konta fiziskās personas norādītajā kontā vai izmaksājot tos no nodibinājuma "Sorosa fonds - Latvija" kases skaidrā naudā, vai izmantojot citas personas starpniecību.

138. Personas, kurām izdarītie maksājumi ir apliekami ar nodokli saskaņā ar likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, tiek noteiktas, pamatojoties uz normatī­vajiem aktiem par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.

139. Likuma 17.panta septiņpadsmitās daļas piemērošanai jēdziens "mak­sājumi" nozīmē jebkurus maksājumus, kas samazina šo maksājumu izdarītāja apliekamo ienākumu. Jēdziens "maksājumi" neatkarīgi no tā, vai tie tiek izdarīti, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, vai izmaksāti skaidrā naudā vai citās lietās (natūrā), vai arī savstarpējo norēķinu ieskaita veidā, ietver procentus, autoratlīdzību, maksājumus par visu veidu pakalpojumiem, maksājumus faktisko izdevumu atlīdzināšanai, apdrošināšanas prēmiju maksājumus, galvojuma naudu un rokasnaudu, ko nodokļa maksātāji - Latvijas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar likumu jāiesniedz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, izmaksā jebkurai personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā.

140. Piemērojot likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, ja nodokļa maksā­tājs atmaksā aizdevumu un procentus par aizdevumu, kas saņemts no personas, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodokli ietur tikai no izmaksājamo procentu summas.

141. Ja personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, ir atvērts konts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un attiecīgā persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmēja ir cita persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, un šo maksājumu rezultātā tiek samazināts Latvijas nodokļa maksātāja apliekamais ienākums, tiek uzskatīts, ka minētos maksājumus veic Latvijas nodokļa maksātājs un attiecībā uz tiem ir piemērojama likuma 17.panta septiņpadsmitā daļa.

142. Atbilstoši likuma 17.panta septiņpadsmitajai daļai ieturēto nodokli ienākumu izmaksātājs iemaksā budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

143. Ja nodokļa maksātājs uzskata, ka viņa veicamajiem maksājumiem minētajām personām ir piemērojama likuma 17.panta astoņpadsmitā daļa, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests var atļaut neieturēt nodokli no šiem maksājumiem, nodokļa maksātājs pirms maksājumu izdarīšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas iesniegumu- pieprasījumu nepiemērot viņa maksājumiem minētajām personām likuma 17.panta septiņpadsmito daļu.

144. Šo noteikumu 143.punktā minētajā iesniegumā-pieprasījumā nodokļa maksātājs norāda darījumu raksturu, būtību un piemērojamās cenas, paskaidro, kādi apstākļi ir noteikuši nepieciešamību veikt darījumus ar personu beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, apliecina, ka minētais darījums nenotiek, lai samazinātu Latvijas nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu vai nemaksātu nodokļus Latvijā, un ka Latvijas nodokļa maksātājs vai ar nodokļa maksātāju saistītās personas vai uzņēmumi nav tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) līdzdalībnieki personā - maksājumu saņēmējā, dokumentāri identificē personas, kuras tiešā vai netiešā veidā (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) ir personas - maksājumu saņēmējas - faktiskie īpašnieki. Nodokļa maksātājs minētajā iesniegumā-pieprasījumā norāda arī jebkuru citu būtisku informāciju, kas Valsts ieņēmumu dienestam atvieglo lēmuma pieņemšanu. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieprasa, nodokļa maksātājs pēc darījuma veikšanas iesniedz dokumentus vai to kopijas (piemēram, līgumus, muitas deklarācijas, preču transporta pavadzīmes), kas apstiprina darījumu faktisko izpildi.

145. Nodokļa maksātājs drīkst nepiemērot likuma 17.panta septiņpadsmi­to daļu (drīkst neieturēt nodokli pēc 25 % likmes) tikai pēc tam, kad ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska atļauja neieturēt nodokli no atļaujā norādītajiem maksājumiem vai no maksājumiem par atļaujā minēto darījumu izpildi. Ja nodokļa maksātājs nav saņēmis minēto atļauju, maksājumi, kurus tas izdarījis personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nevar tikt ņemti vērā kā izdevumi, nosakot tā apliekamo ienākumu.

146. Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 143.punktā minēto iesniegumu-pieprasījumu un 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas izsniedz nodokļa maksātājam rakstisku atļauju neieturēt nodokli vai atteikumu izsniegt minēto atļauju.

147. Izsniedzot šo noteikumu 145.punktā minēto atļauju, Valsts ieņēmumu dienests tajā norāda, uz kādiem maksājumiem attiecas izsniegtā atļauja un kāds ir atļaujas derīguma termiņš. Valsts ieņēmumu dienests nedrīkst nodokļa maksā­tājam izsniegt vispārēju atļauju, kas piemērojama attiecībā uz visiem nodokļa maksātāja veiktajiem maksājumiem, nenorādot konkrētus darījumus un to dalībniekus (maksājumu saņēmējus).

148. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, ja nodokļa maksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti, lai samazinātu šī maksātāja aplie­kamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus. Nosakot, vai maksājumi netiek izdarīti minētajos nolūkos, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā šādus apstākļus:

148.1. vai maksājumu izdarīšana pamatojas uz reālu ekonomisko darbību;

148.2. vai nodokļa maksātāja ekonomiskie sakari ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, ir nepieciešami nodokļa maksātāja veicamās uzņēmējdarbības specifikas dēļ;

148.3. vai maksājumu izdarīšanas dēļ nodokļa maksātāja apliekamais ienākums netiek samazināts lielākā apmērā, nekā tas tiktu samazināts, ja maksā­jumu saņēmējs būtu rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā;

148.4. vai nodokļa maksātājs vai ar to saistītās personas vai uzņēmumi nav tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) līdzdalībnieki personā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā;

148.5. vai nodokļu maksātājam un personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā nav noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlī­dzību vai arī netiek veikta cita veida saskaņota darbība, lai samazinātu nodokļus;

148.6. jebkurus citus faktiskos apstākļus un nosacījumus, kuros notiek attiecīgie darījumi vai kuri ietekmē attiecīgos darījumus un uz kuriem pama­tojoties var tikt pieņemts lēmums par nodokļa neieturēšanu atbilstoši likuma 17.panta astoņpadsmitajai daļai.

149. Valsts ieņēmumu dienests nedrīkst nepamatoti atteikt nodokļa maksā­tājam atļauju neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, ja nodokļa maksātājs pierādījis, ka ir izpildītas likuma 17.panta astoņpadsmitās daļas prasības un tās šo noteikumu prasības, kuru izpilde nepieciešama, lai saņemtu minēto atļauju (likuma 17.panta astoņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs - šo noteikumu 9.pielikumā).

150. Valsts ieņēmumu dienests anulē piešķirto atļauju, ja tas nodokļu administrēšanas procesā ir ieguvis informāciju, kas liecina, ka nodokļa maksā­tājs, iesniedzot šo noteikumu 144.punktā minēto informāciju, ir sniedzis nepatiesu informāciju. Ja Valsts ieņēmumu dienests anulē izsniegto atļauju neieturēt nodokli, nodoklis vai nodokļa daļa, kura netika ieturēta saskaņā ar 17.panta septiņpadsmito daļu, ir uzskatāma par nokavēto nodokļa maksājumu, kuram aprēķina pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu, sākot ar dienu, kad ir ticis veikts maksājums, no kura bija jāietur nodoklis.

151. Ja nodokļa maksātājam ir domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu par tirgus cenas vai tirgus vērtības novērtējumu darījumam ar personu, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodokļa maksātājs atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 39.pantam var pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.

152. (Svītrots ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513.)

153. Piemērojot likuma 18.panta 4.1 daļu, maksātāji, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, katru taksācijas gada mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam izdara avansa maksājumus, kas noteikti šādā kārtībā:

153.1. saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23.panta pirmās daļas 1.punktu par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz tam mēnesim (ieskaitot), kurā nodokļu maksātājs iesniedz gada ienākumu deklarāciju, avansa maksājumi nosakāmi šādā kārtībā:

153.1.1. nodokļa summu par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda (attiecīgā gada ienākumu deklarācijas 15.rindas summa, reizināta ar nodokļa likmi) reizina ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu, iegūstot koriģēto nodokļa summu;

153.1.2. koriģēto nodokļa summu dala ar 12, un rezultāts veido ikmēneša avansa maksājumu summu, kas veicami taksācijas periodā no gada pirmā mēne­ša līdz tam mēnesim (ieskaitot), kad tiek iesniegta gada ienākumu deklarācija;

153.2. saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23.panta pirmās daļas 2.punktu par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas avansa maksājumi nosakāmi šādā kārtībā:

153.2.1. pirmstaksācijas gada nodokļa summu (gada ienākumu deklarā­cijas D3 pielikuma 15.rindas summa, reizināta ar nodokļa likmi) reizina ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu, iegūstot koriģēto nodokļa summu;

153.2.2. no koriģētās nodokļa summas atņem par taksācijas gadu līdz gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas mēnesim (ieskaitot) samaksāto avansa mak­sājumu summu;

153.2.3. starpību dala ar atlikušo mēnešu skaitu pēc gada ienākumu dekla­rācijas iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām, un rezultāts veido ikmēneša avansa maksājumu summu, kas veicama periodā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

154. Piemērojot likuma 18.panta 4.1daļu, avansa maksājumu aprēķinu iesniedz brīvā formā vienlaikus ar gada ienākumu deklarāciju (likuma 18.panta 4.1daļas piemērošanas piemēri - šo noteikumu 10.pielikumā (1.piemērs)).

155. Ja likuma 11.1 pantā minētie nodokļa maksātāji pirmstaksācijas periodā saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma 11.pantu, savukārt taksācijas periodā grāmatvedības uzskaites kārtošanai izvēlas divkāršo ieraksta sistēmu un saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma 11.1 pantu, avansa maksājumi no taksācijas gada pirmā mēneša līdz mēnesim, kad maksātājs iesniedz gada ienākumu deklarāciju, ir maksājami tādā apmērā, kādā tie tika veikti pirmstaksācijas gadā saskaņā ar likumu (likuma 18.panta 4.1 daļas piemērošanas piemēri - šo noteikumu 10.pielikumā (2.piemērs)).

(MK 24.07.2007. noteikumu Nr.513 redakcijā)

156. Piemērojot likuma 18.panta 4.1 daļu, maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ir tiesības piemērot arī citus likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23.pantā minētos avansa maksājumu aprēķināšanas nosacījumus (piemēram, ja prognozējamas nodokļu maksātāja ienākuma izmaiņas, būtiski mainījies darbības veids, mainī­jusies ieņēmumu un (vai) izdevumu struktūra).

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

157. Piemērojot likuma 19.panta sesto daļu, lai apliecinātu taksācijas gadā veiktos attaisnotos izdevumus, fiziskā persona, iesniedzot gada ienākumu dekla­rāciju, tai pievieno šādu dokumentu kopijas (attaisnojuma dokumentu oriģinālus uzrāda pēc Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pieprasījuma):

157.1. attaisnojuma dokumentus (maksājuma dokumenti, piemēram, kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts, apstiprināts interneta bankas maksā­juma uzdevums), kuri apliecina izglītības un ārstniecisko izdevumu samaksu un kuros ir norādīts fiziskās personas - nodokļa maksātāja - vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods un samaksāto izdevumu veids, vai kuri apliecina apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos maksā­jumus par maksātāju;

157.2. (svītrots ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513);

157.3. iesniegumu, kurā norāda, ka attaisnotie izdevumi par maksātāja ģimenes locekļa izmantotajiem izglītības un ārstnieciskajiem pakalpojumiem viņa deklarācijā ir iekļauti tikai daļēji, un paziņo par maksātāju (norādot maksā­tāja kodu), kura deklarācijā uzrādīta pārējā attaisnoto izdevumu daļa par attiecī­go ģimenes locekli, kā arī paziņo to, ka pirmstaksācijas periodos attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļu izmantotajiem pakalpojumiem ir bijuši iekļauti paša ģimenes locekļa vai citas tādas personas deklarācijā, kam saskaņā ar notei­kumu 72.punktu ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāja ģimenes locekli;

157.4. apdrošināšanas sabiedrības izziņu, kas apliecina, ka fiziskās personas noslēgtais līgums (iegādātā polise) par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilst likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajām prasībām, un kurā ir norādīts apdrošināšanas līguma darbības periods, apdrošinātā persona (vārds, uzvārds, personas kods) un taksācijas gadā samaksātā apdrošināšanas prēmiju summa un apdrošināšanas prēmiju summas sadalījums pa gadiem (11.pielikums);

157.5. Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda vai izglītības un zinātnes ministra izveidotās Kredītu dzēšanas komisijas rakstisku atzinumu par normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemtā kredīta (kredīta daļas) dzēšanu.

(Grozīts ar MK 24.07.2007. noteikumiem Nr.513)

158. Ja iestāde - darba devējs - fiziskajai personai kā valsts civildienesta ierēdnim, Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai vai darbiniekam, profesionālā militārā dienesta karavīram ir sedzis mācību maksu vai ja izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonds fiziskajai personai ir sedzis mācību maksu, fiziskā persona, kura saņēmusi nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izglītības izdevumiem, taksācijas gada nodokļa aprēķinu precizē, iesniedzot nākamā taksācijas gada deklarāciju.

159. Piemērojot likuma 20.panta trešās daļas 2.punktu, nerezidentam piemēro atvieglojumu, kas paredz, ka deklarāciju neiesniedz nerezidents, kas guvis ienākumu no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja no minētā ienākuma ir ieturēts nodoklis. Tomēr nerezidents var neizmantot tiesības uz minētajā panta daļā noteikto atvieglojumu un iesniegt iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju (likuma 20.panta trešās daļas 2.punkta piemēro­šanas piemērs - šo noteikumu 12.pielikumā).

160. Likuma 20.panta ceturtā daļa neattiecas uz fizisko personu, no kuras profesionālās darbības ienākuma - autoratlīdzības (honorāra) - taksācijas gada laikā nodoklis ienākuma izmaksas vietā ir ieturēts pilnā apmērā.

161. Apdrošināšanas sabiedrība, ar kuru fiziskā persona ir noslēgusi līgumu par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) un kurai izsniegta šo noteikumu 157.4.apakšpunktā minētā izziņa, mēneša laikā pēc līguma laušanas par to paziņo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas.

162. Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonds līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā studiju kredītu ņēmēju sarakstu, kuriem taksācijas gadā dzēsts kredīts (kredīta daļa). Sarakstā norāda personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzēsto kredīta summu.

163. Ja Latvijas darba devēja ārvalstī nodarbināta fiziskā persona (iekšzemes nodokļa maksātājs) gūst algota darba ienākumus, tajā skaitā arī tos, kuriem tiek piemēroti likuma 17.panta 9.2 daļas nosacījumi, tad gūtajiem ienākumiem un samaksātajam nodoklim ārvalstīs jābūt apliecinātam attiecīgās valsts nodokļu administrācijā.

(MK 24.07.2007. noteikumu Nr.513 redakcijā)

164. Piemērojot likuma 24.panta trešo daļu, ja fiziskā persona - nodokļa maksātājs - taksācijas gada laikā guvis ienākumus valstī, ar kuru noslēgta nodokļu konvencija, un atbilstoši konvencijas nosacījumiem šajā valstī pēctak­sācijas periodā ir iesniedzis deklarāciju par taksācijas gada ienākumiem, kā arī samaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko apliecina attiecīgās valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa, nodokļa maksātājs norāda samaksāto nodokļa summu savā taksācijas gada deklarācijā (likuma 24.panta trešās daļas piemēro­šanas piemērs - šo noteikumu 13.pielikumā).

165. Noteikumi piemērojami ar 2006.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793
Likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri

(Pielikums MK 24.07.2007. noteikumu Nr.513 redakcijā)

1. Darba devējs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laikposmu no marta līdz nākamā gada februārim, martā par darbinieku samaksājis veselības apdrošināšanas prēmiju 300 latu apmērā. Darbinieka darba samaksas apmērs visos taksācijas gada mēnešos kopā ir 2220 latu jeb vidēji 185 lati mēnesī. 10 % no bruto darba samaksas gadā ir 222 lati. Tas nozīmē, ka apdrošināšanas prēmiju maksājumu pārsnieguma summa gadā veido 78 latus (300 - 222 = 78). Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par decembri, no pārsnieguma summas aprēķina un ietur nodokli 19,50 latu apmērā (25 % no 78).

2. Darba devējs septembrī par darbinieku samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmijas vai veicis iemaksas privāto pensiju fondā par kārtējā gada septembri, oktobri, novembri, decembri un nākamā gada astoņiem mēnešiem. Apdrošināšanas līgums stājies spēkā ar septembri. Samaksātā prēmijas summa ir 480 latu, darbinieka bruto darba samaksa gadā ir 4020 latu. No darba devēja veiktajiem dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem vai iemaksām privāto pensiju fondā uz taksācijas gadu attiecas 160 latu (480 : 12 x 4). Pārējo maksājumu daļu darba devējs ņem vērā, nosakot darbinieka apliekamo ienākumu pēctaksācijas gadā. Taksācijas gada decembrī darba devējs nosaka veikto maksājumu (kas attiecas uz taksācijas gadu) attiecību pret darbinieka gada bruto darba samaksu. Šajā gadījumā tā ir 4 %, tātad nepārsniedz noteikto 10 % ierobežojumu.

3. Darba devējs janvārī par darbinieku samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmijas vai veicis iemaksas privāto pensiju fondā par trim mēnešiem - iepriekšējā gada novembri un decembri un kārtējā gada janvāri - mēnesi, kurā viņš veic maksājumu. Samaksātā prēmijas summa ir 150 latu. Par nākamajiem trijiem mēnešiem minētie maksājumi veikti aprīlī 180 latu apmērā. Nākamais maksājums izdarīts jūlijā (110 latu), un pēdējais maksājums taksācijas gadā izdarīts oktobrī (200 latu). Taksācijas gadā kopā darba devējs darbinieka labā ir veicis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus vai iemaksas privāto pensiju fondā 640 latu apmērā. Decembrī darba devējs aprēķina veikto maksājumu attiecību pret darbinieka gada bruto darba samaksu. Darbinieka bruto darba samaksa gadā ir 4920 latu (vidēji mēnesī 410 latu). Tā kā 10 % no 4920 latiem ir 492 lati, darbinieka apliekamais ienākums decembrī ir palielināms par 148 latiem (640 - 492). Tā kā maksājums par novembri un decembri tiek veikts nākamā gada janvārī, tas tiek attiecināts uz darbinieka nākamā gada darba samaksu.

4. Ja darbinieks ir stājies darba attiecībās ar darba devēju četrus mēnešus pēc dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas, kura darbības laiks ir viens gads, darba devēja veiktie apdrošināšanas prēmiju maksājumi nedrīkst būt lielāki par 200 latiem (200 = 8/12 x 300).

2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793

(Pielikums MK 24.07.2007. noteikumu Nr.513 redakcijā)

12.JPG (94106 bytes)
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793
Likuma 9.panta pirmās daļas 19.punkta piemērošanas piemērs

Fiziskā persona par 60000 latu pārdod nekustamo īpašumu (ēku), kura iegādes vērtība ir 50000 latu un kurš izmantots saimnieciskajā darbībā trīs gadus. Iepriekšējos taksācijas periodos norakstītais nolietojums ir 13550 latu. Iesniedzot deklarāciju, personas apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir koriģējams (palielināms) par iepriekšējos taksācijas periodos norakstīto nolietojuma summu. Apliekamais ienākums šajā gadījumā ir 13550 latu.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793
Likuma 13.panta pirmās daļas 3.punkta piemērošanas piemēri

(Pielikums MK 24.07.2007. noteikumu Nr.513 redakcijā)

1. Pensijas piešķiršanas datums ir 12.maijs. Lai noteiktu personas pensijai piemērojamo nodokļa atvieglojumu līdz gada beigām, aprēķina nodokļa atvieglojuma lielumu līdz gada beigām atlikušajiem septiņiem pilnajiem mēnešiem, un tas ir 1155 lati (1155 = 1980 : 12 × 7), un mēnesim, kurā pensija ir piešķirta, un tas ir 106,45 lati (106,45 = 1980 : 12 : 31 × 20). Aprēķinot nodokļa atvieglojuma lielumu nepilnam mēnesim, nodokļa atvieglojuma apmēru vienai kalendāra dienai nosaka, ņemot vērā attiecīgā kalendāra mēneša dienu skaitu. Tādējādi piemērā minētās personas pensijai taksācijas gada laikā piemērojamais nodokļa atvieglojuma apmērs ir 1261,45 lati.

2. Personai izdienas pensija, kura ir piešķirta pēc 1996.gada 1.janvāra un kuru izmaksā Iekšlietu ministrija, ir 75 lati, savukārt vecuma pensija, kura piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra un kuru izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ir 120 latu. Neapliekamais minimums šīm pensijām ir 1980 latu gadā jeb 165 lati mēnesī. Tas nozīmē, ka vecuma pensijai piemēro neapliekamo minimumu pensijas apmērā (120 latu) un nodokli neietur, savukārt izdienas pensijai Iekšlietu ministrija piemēro neapliekamā minimuma pensijām atlikušo daļu 45 latus (165 - 120), bet no atlikušās pensijas daļas 30 latiem (75 - 45) ietur nodokli. Ieturētais nodoklis ir 7,50 latu (25 % no 30).

5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793

Valsts ieņēmumu dienesta

teritoriālā iestāde



Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas - nerezidenta - gūtajiem ienākumiem
un samaksāto nodokli Latvijas Republikā
par 200__.gada ____________
(mēnesis)



Izmaksātāja nosaukums/vārds, uzvārds

Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods/ personas kods

Adrese

.



Nr.
p.k.

Nerezidenta - ienākuma saņēmēja

Personas kods vai identifikācijas numurs rezidences valstī

Ienākuma saņēmēja dzimšanas datums (gggg.mm.dd.)

Ienākuma saņēmēja veids (kods)*

Rezidences valsts

Adrese rezidences valstī (iela, numurs; pilsēta, apdzīvota vieta; pasta indekss)

Ienākuma veids (kods)**

Izmaksas datums

Ienākuma summa (Ls)

Nodokļa likme (%)

Nodokļa summa (Ls)

vārds

uzvārds

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13



Amats

Vārds, uzvārds

Paraksts

Datums


Piezīmes.

* Ienākuma saņēmēja veida kods:

01 - fiziska persona.

** Ienākuma veida kods:

6 - ienākums no nekustamā īpašuma izmantošanas.

7 - ienākums no profesionālās darbības.

10 - dividendes.

11 - procenti.

12 - ienākums no intelektuālā īpašuma vai ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas.

13 - ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas.

15 - darba alga.

16 - direktoru alga, ienākums no pienākumu pildīšanas uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē.

17 - ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru darbības.

18 - pensijas.

19 - darba samaksa un cita atlīdzība, kuru fiziskajai personai izmaksā valsts vai pašvaldība par tai sniegtajiem pakalpojumiem.

21 - cits ienākums.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793
Likuma 17.panta divpadsmitās un septiņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs

Fiziskā persona - nerezidents - par 100000 latiem pārdod rezidentam - juridiskai personai - nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība ir 96000 latu. Juridiskā persona atbilstoši likuma normām ietur nodokli 2000 latu apmērā no izmaksātās atlīdzības (2 % no 100000). Nerezidents iesniedz gada ienākumu deklarāciju. Nodokļa aprēķins šajā gadījumā ir šāds:

- apliekamais ienākums ir 4000 latu ();

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 1000 latu (25 % no 4000);

- ņemot vērā, ka avansā ieturētais nodoklis ir 2000 latu, fiziskās personas - nerezidenta - pārmaksātais nodoklis ir 1000 latu (2000 - 1000).

Ja fiziskās personas - nerezidenta - atsavinātais nekustamais īpašums bijis iegūts, atjaunojot īpašumtiesības uz nacionalizēto nekustamo īpašumu, par tā iegādes vērtību uzskatāma minētā īpašuma pārdošanas cena. Tādējādi, aprēķinot nodokli rezumējošā kārtībā, nerezidenta pārmaksātais nodoklis ir 2000 latu.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
7.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793

Izsniedz ienākuma saņēmējam



APLIECINĀJUMS / CERTIFICATE

par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā /
on income derived and income tax paid in the Republic of Latvia



I. Ienākuma guvējs / Recipient of income

Vārds, uzvārds/
Name, surname

Personu apliecinošs dokuments, numurs, izdošanas datums/ Identification document, number, date of issue



Iela, numurs/ Street, number

Pilsēta, apdzīvota vieta/
City or place

Pasta indekss/ Postal Code

Valsts/ Country



II. Darba devējs (Ienākuma izmaksātājs) / Employer (Payer of income)

Izmaksātāja nosaukums/ Name of payer

Reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā/
Registration number

Nodokļu maksātāju reģistra kods/ Taxpayers register code

vai / or

Vārds, uzvārds/
Name, surname

Personas kods/
Personal code

-



Iela, numurs/
Street, number

Pilsēta, apdzīvota vieta/
City or place

Pasta indekss/ Postal Code

Valsts/
Country



III. Gūtie ienākumi un samaksātais ienākuma nodoklis / Income derived and income tax paid

Ienākuma veids/
Type of income

Ienākuma summa/
Amount of income
(Ls)

Izmaksas datums/
Date of payment

Nodokļa likme/
Tax rate
(%)

Samaksātais nodoklis/
Tax paid
(Ls)



IV. Ienākuma izmaksātāja apliecinājums / Certificate of the payer of income

Apliecinājuma parakstītājs apliecina, ka šī apliecinājuma II un III daļā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza./ The undersigned declares that the particular information given in part II and III of this certificate is correct.


Z.v./
Official seal

Amats/
Position

Vārds, uzvārds/
Name, surname

Paraksts/
Signature

Datums/
Date

.



V. Nodokļu administrācijas apliecinājums / Certificate of the tax authorities

Apliecinām, ka saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju šajā apliecinājumā minētais ienākumu saņēmējs Latvijas Republikā ir saņēmis ___________________ latu lielu ienākumu un ir samaksājis nodokli _______________ latu apmērā.

We confirm that in accordance with the information available to the Tax Administration of the Republic of Latvia the recipient of the income named in this Certificate has received in the Republic of Latvia income of LVL ___________________ and has paid the income tax of LVL _______________.



Z.v./
Official seal

Amats/
Position

Vārds, uzvārds/
Name, surname

Paraksts/
Signature

Datums/
Date

.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
8.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793

Iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā

 

 

Taksācijas gads

 

 

 

 

 

Paziņojums
 par nodibinājuma "Sorosa fonds-Latvija"
projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzību, kas izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar nodibinājumu

 

Adrese ___________________________________________________________________

Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nr. p.k.

Saņēmēja vārds, uzvārds

Saņēmēja personas kods

Taksācijas gadā saņēmējam izmaksātā summa (latos)

1

2

3

4

1.

__________________ saņēmēji
        (projekta nosaukums)

 

 

1.1.

 

 

 

 

 

 

 

-

 

 

 

 

 

 

1.2.

 

 

 

 

 

 

 

-

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

x

 

2.

__________________ saņēmēji
       (projekta nosaukums)

 

 

2.1.

 

 

 

 

 

 

 

-

 

 

 

 

 

 

2.2.

 

 

 

 

 

 

 

-

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

x

 

 

Pavisam

x

 

20___.gada ____.____________

Nodibinājuma vadītājs ____________________________________________________________________________
                                                                                            (paraksts un tā atšifrējums)

Grāmatvedis ____________________________________________________________________________________
                                                                                            (paraksts un tā atšifrējums)

Tālrunis ____________

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
9.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793
Likuma 17.panta astoņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs

Latvijas rezidents pērk no beznodokļu vai zemu nodokļu valsts vai teritorijas rezidenta preces (produkciju, pusfabrikātus), kuras faktiski tiek ievestas Latvijā to tālākai realizācijai, pārstrādei vai komplektēšanai. Preces (produkcija, pusfabrikāti) tiek iegādātas par cenām, kas nav augstākas par tirgus cenām. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests var atļaut neieturēt nodokli no summām, ko Latvijas rezidents maksā par precēm (produkciju, pusfabrikātiem), kuras tiek ievestas Latvijā to realizācijai, pārstrādei vai komplektēšanai.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš


10.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793
Likuma 18.panta 4.1daļas piemērošanas piemēri

(Pielikums MK 24.07.2007. noteikumu Nr.513 redakcijā)

1. Maksātājs, kas grāmatvedības uzskaiti kārto divkāršā ieraksta sistēmā, 2006.gada 25.februārī iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju par 2005.gadu, kur D3 pielikuma 15.rindā norādītais apliekamais ienākums no saimnieciskās darbības ir 15000 latu. Maksātājs 2007.gada 17.martā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju par 2006.gadu, kur D3 pielikuma 15.rindā norādītais apliekamais ienākums no saimnieciskās darbības ir 25000 latu.

Avansa maksājumus 2007.gadā nosaka šādi:

1) par laikposmu no 2007.gada janvāra līdz martam - (15000 x 0,25 x 1,07*) : 12 = 334,38 lati mēnesī (samaksas termiņi 2007.gada 15.janvāris, 15.februāris, 15.marts);

2) par laikposmu no 2007.gada aprīļa līdz decembrim - (25000 x 0,25 x 1,07* - 334,38 x 3) : 9 (mēneši) = 631,60 latu mēnesī (samaksas termiņi - sākot ar 15.aprīli, katra mēneša piecpadsmitais datums).

Avansa maksājumus par laikposmu no 2008.gada janvāra līdz 2007.gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas mēnesim nosaka šādi: (25000 x 0,25 x 1,07*) : 12 = 557,29 lati mēnesī.

Piezīme.

* Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais pirmstaksācijas gada kopējais patēriņa cenu indekss.

2. Maksātājs 2006.gadā saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma 11.pantu. Maksātāja 2006.gada saim­nieciskās darbības ieņēmumi ir 220000 latu, 2006.gada 4.ceturksnī noteikti avansa maksājumi 150 latu, 2006.gada ienākumu deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam iesniegta 2007.gada 25.februārī. 2007.gadā maksātājs saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma 11.1, 11.3, 11.4 un 11.5 pantu. Maksātājam avansa maksājumi 2007.gada 15.janvārī un 15.februārī maksājami 50 latu apmērā mēnesī (150 : 3).

11.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793

Taksācijas gads  

 

 

 

 

Izsniedz personai, kura noslēgusi dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību

 

Izziņa
par fiziskās personas noslēgto līgumu
par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) un saskaņā ar to veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem

 

 

 

(apdrošināšanas sabiedrības nosaukums)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(juridiskā adrese)

(reģistrācijas Nr.)

 

apliecina, ka

 

 

 

 

 

 

 

 

-

 

 

 

 

 

,

(fiziskās personas vārds, uzvārds)

(personas kods)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

dzīvo

 

 

 

 

 

 

 

 

,

 

(dzīvesvietas adrese)

(tālrunis)

 

 

ir noslēdzis(-gusi) dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu)

 

 

 

Nr.

 

 , un tas ir spēkā šīs izziņas izsniegšanas dienā.

 

Apdrošinātā persona

 

 

 

 

 

 

 

-

 

 

 

 

 

(fiziskās personas vārds, uzvārds)

(personas kods)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apdrošināšanas līguma termiņš no  _________________________ līdz ______________________________________

 

Apdrošināšanas līguma darbības laiks __________________________________gadi

 

Taksācijas gadā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa

 

 

(summa cipariem un vārdiem, valūta)

   
 

 

Apdrošināšanas prēmiju summas sadalījums pa gadiem

 

 

(summa cipariem un vārdiem, valūta)

   
 

 

Paraksts

 

Z.v.

     
Vārds, uzvārds    
     
Amats    
Finanšu ministrs O.Spurdziņš
12.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793
Likuma 20.panta trešās daļas piemērošanas piemērs

Nerezidents par 44000 latu pārdod juridiskai personai nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība ir 42000 latu. Pārdodot nekustamo īpašumu juridiskai personai, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli no izmaksātās atlīdzības 2 % apmērā, tas ir 880 latu (2 % no 44000). Nerezidents, gadam beidzoties, var iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ieturētais nodoklis 2 % apmērā no izmaksātās atlīdzības jāuzskata par avansa maksājumu. Nodokļa aprēķins ir šāds:

- apliekamais ienākums ir 2000 latu (44000 - 42000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 500 latu (25 % no 2000);

- ņemot vērā, ka avansā ieturētais nodoklis ir 880 latu, nodokļu maksātā­jam pārmaksātais nodoklis ir 380 latu (880 - 500).

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
13.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793
Likuma 24.panta trešās daļas piemērošanas piemērs

Fiziskā persona 2005.gadā guvusi ienākumu Beļģijas Karalistē, 2006.gadā atbilstoši nodokļu konvencijas noteikumiem samaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli Beļģijas Karalistē, un par to izsniegts atbilstošs Beļģijas Karalistes nodokļu administrācijas apstiprinājums. Minētajā gadījumā 2006.gadā Beļģijas Karalistē samaksāto nodokli par 2005.gadu iekļauj 2005.gada ienākumu deklarācijā.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 793Pieņemts: 26.09.2006.Stājas spēkā: 30.09.2006.Zaudē spēku: 30.06.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 156 (3524), 29.09.2006.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
144670
{"selected":{"value":"28.07.2007","content":"<font class='s-1'>28.07.2007.-29.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"28.07.2007","iso_value":"2007\/07\/28","content":"<font class='s-1'>28.07.2007.-29.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.09.2006","iso_value":"2006\/09\/30","content":"<font class='s-1'>30.09.2006.-27.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
28.07.2007
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva