Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumus Nr. 724 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.789

Rīgā 2006.gada 26.septembrī (prot. Nr.49 8.§)
Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 10.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka 750 mm platuma dzelzceļa (turpmāk - šaursliežu dzelzceļš) infrastruktūras tehniskā aprīkojuma, ritošā sastāva un tā funkcionēšanai nepieciešamo ēku un būvju tehniskās ekspluatācijas, kā arī vilcienu kustības organizācijas pamatprasības, ņemot vērā šī dzelzceļa specifiku.

2. Papildus šiem noteikumiem šaursliežu dzelzceļa ekspluatācijā piemēro arī platsliežu dzelzceļus reglamentējošos tehniskās ekspluatācijas noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šaursliežu dzelzceļa specifiku un šajos noteikumos minētajām prasībām.

3. Ja šaursliežu dzelzceļš nepiekļaujas publiskās lietošanas vai cita dzelzceļa pārvaldītāja pārvaldījumā esošajiem sliežu ceļiem un tiek izmantots tikai kūdras ražošanas nodrošināšanai, minētā dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma, ritošā sastāva un tā funkcionēšanai nepieciešamo ēku un būvju tehniskās ekspluatācijas, kā arī vilcienu kustības organizācijas prasības, nodrošinot dzelzceļa satiksmes drošību, nosaka attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldī­tāja rīkojumi.

4. Dzelzceļa speciālists (darbinieks):

4.1. ir personīgi atbildīgs par šo noteikumu izpildi un satiksmes drošību to savu pienākumu apjomā, kas saistīti ar vilcienu satiksmi;

4.2. ievēro ugunsdrošības, darba drošības un veselības aizsardzības normatīvo aktu prasības, kas noteiktas viņa darba vietā;

4.3. dara visu iespējamo, lai apturētu vilcienu vai manevru sastāvu vai novērstu draudus situācijā, kad tiek apdraudēta vilcienu kustības drošība, cilvēku dzīvība, veselība un vide.

5. Personai, kura stājas darbā dzelzceļa speciālista amatā vai pilda šos pienākumus, ir darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās zināšanas, prasme un veselības stāvoklis.

2. Dzelzceļa infrastruktūras tehniskais aprīkojums
2.1. Vispārīgās prasības

6. Dzelzceļa infrastruktūras pārval­dītājs nodrošina būvju un iekārtu pastāvīgu uzturēšanu kārtībā un novērš bojājumu rašanos.

7. Dzelzceļu būves un iekārtas atbilst prasībām, kas nosaka drošu vilcienu kustību ar noteiktajiem ātrumiem.

8. Grozījumi būvju un iekārtu konstrukcijā pieļaujami tikai ar to personu atļauju, kurām ir tiesības apstiprināt projektu dokumentāciju attiecīgajām būvēm un iekārtām. Šaursliežu infrastruktūras būvobjektu rekonstrukciju un renovāciju (kapitālais remonts) veic atbilstoši dzelzceļa normatīvtehniskajiem dokumentiem un šiem noteikumiem.

9. Jaunuzceltās un rekonstruētās būves un iekārtas nodod ekspluatācijā tikai pēc tehniskās dokumentācijas apstiprināšanas, kas nosaka kārtību, kādā nodrošināma vilcienu kustības drošība, darba aizsardzība un apkārtējās vides aizsardzība (piemēram, tehniskās rīcības akti, darba instrukcijas), un pēc dzelzceļa speciālista (darbinieka), kas apkalpo šīs būves un iekārtas, zināšanu pārbaudes minētās dokumentācijas apjomā.

10. Šaursliežu dzelzceļa būves un ierīces atbilst būvju tuvinājuma gabarītu standartam - vismazākajai līdz ceļa asij pieļaujamai attāluma kontūrai, par kuru tuvāk nedrīkst atrasties nekādas būvju un ierīču daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar ritošo sastāvu. Veicot jebkurus būvdarbus, remontdarbus un citus darbus, aizliegts pārsniegt būvju tuvinājuma gabarītu.

11. Stacijās attālums starp blakus ceļu asīm ceļa taisnēs ir vismaz 4000 mm šaursliežu ceļiem un 4700 mm starp šaursliežu ceļu un platsliežu ceļu, mazāksvarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos - attiecīgi vismaz 3600 mm un 4100 mm. Esošajās līnijās līdz to pārbūvei (rekonstrukcijai) attālumus starp blakus ceļu asīm var saglabāt pašreizējos.

12. Līmeniskos attālumus līknēs starp blakus ceļu asīm un starp ceļa asi un būvju tuvinājuma gabarītu posmos un stacijās nosaka būvju tuvinājuma gabarīta standarts.

13. Kravas, kuras izkrauj (izņemot ceļa remontam paredzēto balastu) vai kuras ir sagatavotas iekraušanai, līdz 760 mm augstumam atrodas ne tuvāk par 1500 mm no malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes, bet, ja augstums ir lielāks, - ne tuvāk par 2000 mm.

2.2. Sliežu ceļu saimniecība

14. Šaursliežu dzelzceļa infrastruktūras objektiem (zemes klātne, ceļa virsbūve un inženierbūves) pēc savas izturības, stabilitātes un stāvokļa jābūt tādiem, lai nodrošinātu neapdraudētu un drošu vilcienu kustību ar noteikto ātrumu.

15. Stacijas ierīko līmeniskā ceļa gabalā. Izņēmuma gadījumos tās var izvietot slīpumā, kas nepārsniedz 4 ‰.

16. Stacijās, kurās paredzēta lokomotīvju atkabināšana no vagoniem un manevru operācijas, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu profilā paredz pretslīpumu virzienā uz šo ceļu norobežojošām pārmijām. Ja nepieciešams, lai nepieļautu vagonu pašaizripošanu uz citiem ceļiem, paredz ierīkot aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējkurpi vai nosviedējpārmiju.

17. Stacijas izvieto ceļa taisnajos iecirkņos. Izņēmuma gadījumos pieļaujama staciju izvietošana arī līknēs, kuru rādiuss ir vismaz 300 m.

18. Sliežu ceļu plāna un profila instrumentālo pārbaudi veic ne retāk kā reizi 20 gados. Profila labošanas darbu termiņus nosaka, pamatojoties uz minētās pārbaudes rezultātiem.

19. Iecirkni, kurā notiek sliežu ceļa rekonstrukcija vai tiek veikti citi darbi, kas izraisa izmaiņas plānā un profilā, pēc darba pabeigšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja komisija pārbauda kopā ar darbu izpildītāju. Darbu izpildītājs nodod attiecīgo dokumentāciju dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, bet stacijās - arī stacijas priekšniekam.

20. Ja stacijas teritorijā būvē jaunus objektus, paplašina vai pārnes citā vietā jau esošos objektus, darbu izpildītājs nekavējoties nodod dzelzceļa infra­struktūras pārvaldītājam nepieciešamo dokumentāciju, kurā noteikta attiecīgo objektu piesaiste esošajai stacijas attīstībai.

21. Dzelzceļa infrastruktūras pārval­dītājs nodrošina šādas dokumentācijas kārtošanu un glabāšanu:

21.1. dzelzceļa zemes nodalījuma joslas plāni;

21.2. visu ceļa saimniecības būvju un iekārtu rasējumi un apraksti;

21.3. apkalpojamo būvju un iekārtu normatīvtehniskā dokumentācija;

21.4. stacijas mēroga un shematiskie plāni;

21.5. visu galveno un stacijas sliežu ceļu garenprofili.

22. Zemes klātnes augšdaļas platums sliežu ceļa taisnēs atbilst sliežu ceļa virs­būvei un ir vismaz 3200 mm. Ceļa līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 300 m, zemes klātni paplašina atbilstoši tehniskajām prasībām.

23. Ceļa taisnēs un līknēs, kuru rādiuss ir 301 m un vairāk, sliežu ceļa platums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir 750 mm. Līknēs, kuru rādiuss ir 201-300 m, sliežu ceļa platums ir 755 mm. Līknēs, kuru rādiuss ir 101-200 m, sliežu ceļa platums ir 760 mm, bet līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 100 m, sliežu ceļa platums ir 764 mm.

24. Sliežu ceļi nedrīkst būt platāki par 768 mm un šaurāki par 748 mm.

25. Ceļa taisnēs abu sliežu galviņu virsmas uzturamas vienā līmenī. Pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprināta saraksta sliežu ceļa taisnēs visā to garumā vienu sliedi drīkst uzturēt 3 mm augstāk par otru. Ārējās sliedes paaugstinājumu sliežu ceļa līknēs atkarībā no līknes rādiusa un kustības ātrumiem nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, un minētais paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 60 mm.

26. Sliežu ceļa stāvokli pārbauda, izmantojot ceļa mērlīdzekļus (mērratiņus, defektoskopijas ratiņus vai citus mērlīdzekļus).

27. Pārmijās ir šādu marku krusteņi:

27.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos - ne stāvāki par 1/8;

27.2. pārējos ceļos - ne stāvāki par 1/7, bet simetriskajām pārmijām - 1/6.

28. Uz galvenajiem ceļiem pirms pret­asmens kustības pārmiju asmeņiem novieto atsitējbrusas.

29. Aizliegts ekspluatēt pārmijas un ceļu krustojumus, kuriem ir kaut viens no šādiem bojājumiem:

29.1. atvienoti pārmiju asmeņi;

29.2. asmens nepieguļ rāmjsliedei 3 mm un vairāk, asmens nepiegulšanu mērot pretim pirmajam vilktnim;

29.3. asmens izdrupums, kas var izsaukt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei, un visos gadījumos, kad izdrupuma garums ir:

29.3.1. galvenajos ceļos - 125 mm un vairāk;

29.3.2. pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos - 150 mm un vairāk;

29.3.3. pārējos stacijas ceļos - 175 mm un vairāk;

29.4. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi par 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur sākas asmens galviņas virsmas vertikālais noēvelējums;

29.5. 19 kg uz metru smagu un vieglāku rāmjsliežu vertikālais nodilums ir:

29.5.1. galvenajos ceļos - lielāks par 4 mm;

29.5.2. pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos - lielāks par 5 mm;

29.5.3. pārējos stacijas ceļos - lielāks par 6 mm;

29.6. 19 kg uz metru smagu un vieglāku krusteņu serdes nodilums vietā, kur tās šķērsgriezuma platums ir 40 mm, ir:

29.6.1. galvenajos un pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos - lielāks par 4 mm;

29.6.2. pārējos stacijas ceļos - lielāks par 5 mm;

29.7. 24 kg uz metru smagu un smagāku rāmjsliežu vertikālais nodilums ir:

29.7.1. galvenajos ceļos - lielāks par 6 mm;

29.7.2. pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos - lielāks par 7 mm;

29.7.3. pārējos stacijas ceļos - lielāks par 8 mm;

29.8. 24 kg uz metru smagu un smagāku krusteņu serdes nodilums vietā, kur tās šķērsgriezuma platums ir 40 mm, ir:

29.8.1. galvenajos un pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos - lielāks par 5 mm;

29.8.2. pārējos stacijas ceļos - lielāks par 8 mm;

29.9. attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 716 mm;

29.10. attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 680 mm;

29.11. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums;

29.12. pārrauta kaut viena pretsliedes vienbultas ieliktņa bultskrūve vai abas bultskrūves divbultu ieliktnī.

30. Sliežu ceļus, pārmijas un sliežu ceļu krustojumus liek un noņem saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīkojumu, informējot par to pārvadātāju.

31. No jauna ieliktos ceļu krustojumus stacijās un pārmijas stacijās un posmos parasti ieslēdz savstarpējā atkarībā. Pieņemot ekspluatācijā savstarpējā atkarībā neieslēgtās pārmijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka kārtību, kādā apskatāmas un pārbaudāmas šīs pārmijas un nostiprināmi pārmiju asmeņi.

32. Pārmijas aprīko ar ierīcēm to noslēgšanai ar piekaramām slēdzenēm. Šīs ierīces nodrošina asmens ciešu piegulšanu rāmjsliedei.

33. Savstarpējā atkarībā neieslēgtās pārmijas aprīko ar pārmiju rādītājiem, pēc kuriem skaidri un nepārprotami var noteikt ceļa virzienu.

34. Ja sliežu ceļi krustojas ar autoceļiem vai pilsētu ielām vienā līmenī, krustošanās vietās ierīko pārbrauktuves.

35. Aizliegts neparedzētās vietās pāri sliežu ceļiem braukt transportlīdzek­ļiem un pašgājējām mašīnām, kā arī dzīt lopus.

36. Elektropārvades un sakaru līniju, naftas un gāzes vadu, ūdensvadu un citu virszemes un pazemes ietaišu krustojumi ar dzelzceļa infrastruktūru pieļau­jami tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju. Šādos krustojumos paredz speciālas drošības ierīces vai pasākumus, kas nodrošina netraucētu un drošu dzelzceļa ekspluatāciju.

37. Dzelzceļa līniju galveno ceļu krustojumus vienā līmenī aprīko ar aizsargstrupceļiem, aizsargpārmijām vai citām aizsarg­ierīcēm.

38. Ceļa aizsprostierīces (nosviedējpārmijas), atrodoties aizsprostojošā stāvoklī, novērš iespēju ritošajam sastāvam izbraukt no ceļiem, uz kuriem šīs ierīces ir uzstādītas. Ceļa aizsprostierīces aprīko ar ceļa aizsprostojuma rādītājiem.

39. Pie galvenajiem ceļiem uzstāda ceļa zīmes - dzelzceļa līniju garuma (kilometri, piketi) pastāvīgos rādītājus. Lai norādītu dzelzceļa zemes nodalījuma robežas, kā arī virs zemes apzīmētu apslēptās zemes klātnes būves, uzstāda speciālas zīmes ar attiecīgo informāciju.

40. Ceļa zīmes uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē kilometru skaita pieauguma virzienā, ne tuvāk par 2000 mm no malējā ceļa ass.

41. Ceļa zīmes un speciālās zīmes izgatavo atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

2.3. Staciju saimniecība

42. Staciju aprīkojumam un ceļu izvietojumam jānodrošina vilcienu kustība, pasažieru apkalpošanas operāciju veikšana noteiktajos apjomos, kustī­bas drošība, efektīvu tehnisko līdzekļu izmantošana un droši darba apstākļi.

43. Stacijas dežuranta darba (dienesta) telpas ir izolētas. Šajās telpās izvieto tikai vadības un kontroles ierīces.

44. Pārmiju posteņus, no kuriem tieši pārliek pārmijas, izvieto tādā vietā, no kurienes attiecīgās pārmijas un ceļi ir labi pārredzami.

45. Pārmiju posteņu telpas apgādā ar nepieciešamajām signālierīcēm, inventāru, darbarīkiem un materiāliem. Pārmiju posteņus apgādā ar telefonu sakariem.

46. Visas stacijas aprīko ar stacijas iekšējo sakaru ierīcēm, lai nodrošinātu sazināšanos starp stacijā strādājošiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja darbiniekiem.

47. Apgaismojumam jānodrošina vilcienu kustības un manevru neapdraudēta norise, pasažieru drošība, tiem iekāpjot un izkāpjot no vagoniem, kā arī apkalpes personāla netraucēts un drošs darbs.

48. Stacijās apgaismo iekārtas pasažieru apkalpošanai, ritošā sastāva tehnisko apkopju un remontu ceļus, vietas, kur sagaida vilcienus, pārmiju ielas un pārmijkopas, kā arī pārbrauktuves.

49. Ārējais apgaismojums nedrīkst ietekmēt signāluguņu skaidru redzamību.

2.4. Signalizācija un sakari

50. Signāls ir saistošs visiem dzelzceļa darbiniekiem.

51. Signālu uzdevums ir nodrošināt vilcienu kustības drošību, kā arī vilcienu kustības un manevru darba precīzu organizāciju.

52. Signalizācijā lieto šādas signālu pamatkrāsas:

52.1. zaļā - atļauj kustību ar noteikto ātrumu;

52.2. dzeltenā - atļauj kustību ar gatavību apstāties;

52.3. sarkanā - pavēl apstāties.

53. Ja ir nodzisušas signālugunis luksoforos (izņemot brīdinājuma lukso­forus), nav saprotami to rādījumi vai tiek doti nesaprotami signāli, vilcienu vai manevru sastāvu nekavējoties apstādina.

54. Dzelzceļa infrastruktūras tuvumā aizliegts uzstādīt priekšmetus, kas var būt saprasti kā signāli vai var traucēt signālu pareizu uztveri.

55. Signālugunis luksoforos ir pastāvīgi degošas. Luksoforu signālugunīm ceļa taisnajos iecirkņos dienā un naktī no tuvojošā vilciena lokomotīves vadības kabīnes jābūt skaidri atšķiramām vismaz 500 m attālumā.

56. Ieejas luksoforu priekšā uzstāda brīdinājuma luksoforus. Brīdinājuma luksoforus uzstāda no pamatluksoforiem attālumā, kas nav mazāks par attiecī­gajai vietai noteikto bremzēšanas ceļa garumu, piemērojot pēkšņo bremzēšanu, ja vilciens brauc ar maksimāli īstenojamo ātrumu.

57. Luksoforus uzstāda sliežu ceļa labajā pusē vilcienu kustības virzienā vai virs ceļa ass, kuru šie signāli norobežo. Luksoforus uzstāda tā, lai no vilciena to signāl­ugunis nevarētu uztvert kā signālu rādījumus, kuri attiecas uz blakus ceļiem.

58. Ja ir bojāta vadības sistēma, luksofori automātiski pārslēdzas uz aizlie­dzošu signāluguni, bet brīdinājuma luksofori - uz tādu signāluguni, kas atbilst pamatluksofora aizliedzošajam signālam.

59. Ieejas un aizsegluksoforu pastāvīgā signāluguns ir aizliedzoša.

60. Ieejas luksoforus uzstāda ne tuvāk par 50 m no pirmās pārmijas, skaitot šo attālumu no pārmijas asmens (ja ir pretasmens pārmija) vai no kontrol­stabiņa (ja ir paasmens pārmija).

61. Stacijas pārmijām, kas ietilpst vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas marš­rutos, kā arī to aizsargpārmijām jābūt savstarpējā atkarībā saistītām ar ieejas un aizsegluksoforiem.

62. Līniju krustojumus vienā līmenī norobežo ar aizsegluksoforiem, kas novietoti abās pusēs ne tuvāk par 50 m no kontrolstabiņiem. Šie aizsegluksofori ir savā starpā saistīti tā, lai kādu no tiem varētu atvērt tikai tad, ja naidīgo maršrutu luksoforos ir aizliedzošs rādījums. Naidīgi maršruti ir maršruti, kuri kustības drošības apsvē­rumu dēļ nevar būt sastādīti vienlaikus.

63. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā pastāvīgo signālu izvietošanas shēmas, kā arī staciju pārmiju, signālu un maršrutu savstarpējās atkarības tabulas.

64. Signālzīmes uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē (ja signali­zācijas noteikumi nenosaka citādi) ne tuvāk par 2000 mm no malējā ceļa ass.

65. Kontrolstabiņus uzstāda pie pārmijām un citās ceļu savienojuma vietās, kur attālums starp kopā saejošo ceļu asīm ir 3000 mm, bet starp šaursliežu ceļu un platsliežu ceļu - 3550 mm.

66. Atslēgatkarības ierīcēm ar kontrolslēdzeņu palīdzību jānodrošina pārmiju un signālu savstarpēja noslēgšanās.

67. Pārmiju kontrolslēdzenes:

67.1. ļauj izņemt atslēgu tikai tad, ja pārmija ir noslēgta;

67.2. noslēdz pārmiju tikai tajā stāvoklī, kāds norādīts no slēdzenes izņemtajā atslēgā un ja asmens cieši pieguļ rāmjsliedei;

67.3. novērš iespēju noslēgt pārmiju, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi ir 3 mm un vairāk.

68. Aizliegts lietot vienas un tās pašas sērijas pārmiju kontrolslēdzenes vienas stacijas robežās.

69. Bloķēšanas ierīces stacijās nodrošina:

69.1. iespēju stacijas dežurantam kontrolēt, vai posteņi ir pareizi sagata­vojuši pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus, kā arī maršrutus kustībai stacijas robežās;

69.2. no dažādiem posteņiem vadāmo pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos.

70. Darba nodrošināšanai izmanto mobilo telefonu sakarus, ultraīsviļņu vilcienu radiosakarus, stacijas radiosakarus vai divpusējos parku skaļruņu sakarus.

71. Vilcienu radiosakari vai mobilo telefonu sakari nodrošina nepārtrauk­tus un drošus divpusējus vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) sakarus ar staciju dežurantiem, vilcienu dispečeru (vai personu, kas pilda viņa pienākumus), citu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kā arī ar vilciena konduktoru (vai personu, kas pilda viņa pienākumus).

72. Aizliegts izmantot vilcienu radiosakarus sarunām, kas nav saistītas ar vilcienu kustību.

73. Attālums no signalizācijas, centrali­zācijas, bloķēšanas un sakaru gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz zemei (ja ir maksimālā vadu nokare) posmos nedrīkst būt mazāks par 2,5 m, stacijās - par 3 m, krustojumos ar autoceļiem - par 5,5 m (esošajās līnijās līdz to pārbūvei atļauts saglabāt 4,5 m attālumu).

74. Vietās, kur gaisa vadu līnijas šķērso sliežu ceļus, attālums no gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsas līmenim nedrīkst būt mazāks par 6 m.

75. Signalizācijas, centralizācijas, bloķē­šanas un sakaru būvēm un ierīcēm jābūt aizsargātām no elektropārvades līniju un negaisa traucējošās un bīstamās ietekmes.

76. Signalizācijas, centralizācijas, blo­ķēšanas aparātus, ar kuru palīdzību īsteno dažādu veidu atkarības, kā arī vilcienu un staciju radiosakaru aparātus noslēdz un plombē. Tos drīkst atvērt tikai tam pilnvaroti dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki, pirms tam obligāti izdarot ierakstu ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču un kontakt­tīkla apskates žurnālā (turpmāk - apskates žurnāls) (Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa noteikumu Nr.148 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi" 1.pielikums).

77. Par signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un radiosakaru aparātu plombu neskartību ir atbildīgi dežurējošie darbinieki, kas lieto šos aparātus (staciju dežuranti, pārmijnieki, vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) un citi darbinieki).

78. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcībā atrodas lietojamo signali­zācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru, kā arī citu apkalpojamo ierīču rasējumi un apraksti, attiecīgie standarti un tehniskās normas. Visus grozījumus šajos dokumentos izdara laikus.

79. Plānotos signalizācijas, centralizā­cijas un bloķēšanas ierīču pārbūves, pārvietošanas, remonta, pārbaudes, nomaiņas un citus darbus, kas rada traucē­jumus noteiktajā atkarībā vai izraisa šo ierīču darbības pagaidu pārtraukumu, veic iespējami īsākā laikā. Visos gadījumos stacijās ir aizliegts izpildīt šos darbus, ja nav stacijas dežuranta atļaujas un darbu vadītājs nav veicis ierakstu apskates žurnālā.

80. Nomainīt un atvienot atsevišķas signalizācijas, centralizācijas, bloķē­šanas ierīces un aparātus, ja noteiktās atkarības netiek traucētas, var ar stacijas dežuranta atļauju, neveicot ierakstu apskates žurnālā.

81. Darbojošās signalizācijas, centrali­zācijas, bloķēšanas ierīces pārbauda tikai pēc stacijas dežuranta atļaujas saņemšanas un viņa uzraudzībā.

82. Par signālu rādījumu skaidru redzamību ir atbildīgs dzelzceļa infra­struktūras pārvaldītājs vai pārvadātājs, kuru pārziņā ir signālierīces.

83. Vilcienu radiosakaru darbības pārbaudes kārtību un termiņus kopīgi nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs.

84. Šo noteikumu 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 75., 76., 77., 78., 79., 80. un 81.punktā minētās prasības attiecas uz šaursliežu dzelzceļiem, kuru infrastruktūra ir aprīkota ar attiecīgā veida ierīcēm.

2.5. Elektroapgāde

85. Elektroapgādes iekārtas nodrošina:

85.1. signalizācijas, sakaru ierīču, centralizācijas un bloķēšanas ietaišu drošu elektroapgādi, kāda noteikta I kategorijas strāvas saņēmējiem. Iecirkņos, kas neatbilst šīm prasībām, līdz to pārkārtošanai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju pieļauj elektroapgādi, kāda noteikta II kategorijas strāvas saņēmējiem;

85.2. pārējo dzelzceļa transporta elektroenerģijas patērētāju garantētu elektroapgādi atbilstoši noteiktajai kategorijai.

86. Elektroapgādes iekārtām jābūt tādām, lai tās nodrošinātu strāvas saņē­mējus pret īsslēguma strāvām, pārspriegumiem un pārslodzēm virs noteiktajām normām.

87. Gaisa līniju balstus, luksoforus un signālzīmes savstarpēji novieto tā, lai nodrošinātu signālu un signālzīmju labu redzamību.

88. Vietās, kur sliežu ceļus šķērso elektropārvades gaisa vadu līnijas, attālums no elektropārvades gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsmas līmenim nedrīkst būt mazāks par 7,5 m.

2.6. Tehniskā aprīkojuma apskate un remonts

89. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs veic būvju, iekārtu, dienesta un tehnisko ēku apskati. Galvenos, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļus, kā arī pārmijas uz tiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apskata ne retāk kā reizi mēnesī. Apskates rezultātus un atklāto defektu novēršanai nepieciešamos pasākumus ieraksta atsevišķā apskates žurnālā, norādot defektu novēršanas pasākumu veikšanas termiņus.

90. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs katru gadu otrajā ceturksnī veic būvju, iekārtu, dienesta un tehnisko ēku apskati un pārbauda darbu tehnoloģijas izpildi, kustības drošības un disciplīnas ievērošanu.

91. Būvju un iekārtu remontu veic tā, lai tiktu nodrošināta vilcienu kustība un darba drošība un, ja iespējams, netiktu traucēts vilcienu kustības grafiks.

92. Katru šķērsli kustībai (vieta, kur jāapstājas) posmā un stacijā, kā arī darbu izpildes vietu, kas bīstama kustībai un prasa apstāties vai samazināt ātrumu, norobežo ar signāliem no abām pusēm neatkarīgi no tā, vai vilciens (manevru sastāvs) ir gaidāms.

93. Aizliegts:

93.1. uzsākt darbu, kamēr šķērslis vai darbu izpildes vieta, kas bīstama kustībai, nav norobežota ar signāliem;

93.2. noņemt signālus, kas norobežo šķērsli vai darbu izpildes vietu, kamēr nav novērsts šķērslis, nav pilnīgi pabeigti darbi, nav pārbaudīts ceļa stāvoklis un gabarīta ievērošana.

94. Norobežojošo pārnēsājamo signālu uzstādīšanai un apsargāšanai ceļa remontu darbu vadītājs norīko atbilstoši apmācītus dzelzceļa darbiniekus (signālistus). Signālisti un darbu vadītājs ir apgādāti ar nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem.

95. Ja nav stacijas dežuranta piekrišanas un darbu vadītāja attiecīga ieraksta apskates žurnālā, stacijās aizliegts izpildīt darbus, kas prasa norobežošanu ar apstāšanās vai ātruma samazināšanas signāliem.

96. Posma slēgšana darbu veikšanai notiek atbilstoši vilcienu kustību un manevru darbus reglamentējošo noteikumu prasībām. Posmu, pamatojoties uz vilcienu dispečera (vai personas, kas veic viņa pienākumus) pavēli, slēdz pirms darbu sākšanas un atver pēc to pabeigšanas.

97. Aizliegts uzsākt darbus, kamēr darbu vadītājs nav saņēmis vilcienu dispečera (vai personas, kas veic viņa pienākumus) pavēli (rakstisku paziņojumu, telefonogrammu vai telegrammu) par to, ka posms ir slēgts, un kamēr darba vieta nav norobežota ar attiecīgajiem signāliem.

98. Pēc darbu veikšanas posmā to atver tikai pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka (kas pēc kvalifikācijas nav zemāks par ceļa meistaru vai signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru elektromehāniķi) rakstiska paziņojuma, telefonogrammas vai telegrammas saņemšanas par to, ka ceļa darbi vai darbi uz inženierbūvēm, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīcēm ir pabeigti un ka nav šķēršļu netraucētai un drošai vilcienu kustībai.

99. Pēc darbu pabeigšanas ierīces nodod ekspluatācijā pēc to pārbaudes, pamatojoties uz darbu vadītāja ierakstu, ko ar parakstu apstiprina stacijas dežurants, vai apskates žurnālā reģistrētu telefonogrammu, kas pārraidīta stacijas dežurantam un ko pēc darba beigām personīgi paraksta darbu vadītājs.

3. Ritošais sastāvs un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves
3.1. Vispārīgās prasības

100. Ritošajam sastāvam laikus veic plānoto veidu remontu un tehnisko apkalpošanu. Ekspluatējamo ritošo sastāvu uztur kārtībā, kas nodrošina tā nepārtrauktu darbu, kustības drošību un drošības tehniku.

101. Ritošajam sastāvam jāatbilst tehniskajā dokumentācijā noteiktajām ritošā sastāva gabarīta prasībām.

102. Aizliegts nodot ekspluatācijā jaunbūvēto ritošo sastāvu un ritošo sastāvu pēc remonta, ja nav pārbaudīta tā atbilstība normatīvtehniskās dokumen­tācijas un šo noteikumu prasībām.

103. Uz ritošā sastāva vienībām norāda šādas skaidri salasāmas atšķirības zīmes un uzrakstus:

103.1. pārvadātāja vai ritošā sastāva īpašnieka (valdītāja) firmas zīmi;

103.2. numuru;

103.3. izgatavotājrūpnīcas zīmi ar būves vietas nosaukumu un datumu;

103.4. noteikto veidu remonta veikšanas datumu un vietu;

103.5. pašmasu (izņemot lokomotīves);

103.6. pasažieru vietu skaitu (pasažieru vagoniem).

104. Uz vilces līdzekļiem norāda:

104.1. konstruktīvo ātrumu;

104.2. sēriju;

104.3. patstāvīgās dislokācijas vietas nosaukumu;

104.4. rezervuāru, kontrolaparātu un katlu pārbaudes datumu.

105. Katras ritošā sastāva vienības svarīgākos tehniskos un ekspluatācijas raksturojumus norāda tehniskajā pasē.

106. Vilces līdzekļus aprīko ar:

106.1. radiostacijām vai mobilajiem telefoniem;

106.2. ātrumu reģistrējošiem ātrummērītājiem;

106.3. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes ierīcēm.

107. Ar šo noteikumu 106.3.apakšpunktā minētajām ierīcēm atļauts neaprīkot tvaika lokomotīves. Šajā gadījumā pārvadātājs paredz kārtību, kādā tiek pārbaudīta lokomotīves brigādes modrība.

108. Visiem ritošā sastāva elementiem jānodrošina droša vilcienu kustība ar noteikto maksimālo ātrumu.

109. Ritošā sastāva saimniecības būvju un ierīču izvietojumam un tehnis­kajām iekārtām jānodrošina vilcienu kustība noteiktajos apjomos, efektīva vilces līdzekļu izmantošana, lokomotīvju un vagonu tehniskā apkope, remonts un droši darba apstākļi.

3.2. Riteņpāri

110. Katram riteņpārim jāatbilst ritošā sastāva riteņpāru formēšanas, apska­tes, remonta un uzturēšanas tehniskajām normām. Uz riteņpāru ass jābūt skaidri iespiestām zīmēm par riteņpāra formēšanas un pilnīgās pārbaudes datumu un vietu.

111. Attālums starp nenoslogota riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm ir:

111.1. vagonu riteņpāriem ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 100 mm un 115 mm, kā arī lokomotīvju riteņpāriem - 685 mm ar atkāpi 3 mm uz abām pusēm;

111.2. vagonu riteņpāriem ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 90-100 mm - 690 mm ar atkāpi uz palielinājuma pusi 1 mm, uz samazinājuma pusi - 3 mm.

112. Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu un pieļaut tā kursēšanu vilcienos, ja:

112.1. riteņpārim ir plaisa jebkurā ass daļā, riteņa lokā, diskā vai rumbā;

112.2. ir riteņa uzmalas asšķautņainais uzvelmējums;

112.3. riteņpārim ir šādi nodilumi un bojājumi, kas traucē ceļa un ritošā sastāva normālai mijiedarbībai:

112.3.1. nodilums velšanās lokā lielāks par 7 mm;

112.3.2. uzmalas biezums ir lielāks par 25 mm;

112.3.3. uzmalas biezums ir mazāks par 16 mm, mērot 18 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes;

112.3.4. vagonu riteņpāriem ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 90-100 mm un dīzeļlokomotīvēm uzmalas biezums ir mazāks par 20 mm;

112.3.5. uzmalas vertikālais nogriezums pārsniedz speciāla šablona noteikto normu;

112.3.6. izrāvums velšanās loka virsmā lokomotīvēm ir lielāks par 0,7 mm, vagoniem ar rullīšu gultņiem - lielāks par 1 mm, bet vagoniem ar slīdgultņiem - lielāks par 2 mm.

113. Uz tvaika lokomotīvju riteņpāriem ar samazinātu uzmalas augstumu un riteņpāriem bez uzmalas neattiecas šo noteikumu 112.3.3. un 112.3.5.apakš­punktā minētās prasības. Riteņpārim ar samazinātu uzmalas augstumu uzmalas biezums nedrīkst būt mazāks par 9 mm, mērot 11 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes.

114. Ja ceļā vagonam konstatē izrāvumu, kas dziļāks par 1 mm, bet nepār­sniedz 2 mm, vai lokomotīvei konstatē izrāvumu, kas dziļāks par 0,7 mm, atļauts tādu vagonu vai lokomotīvi ar ātrumu, kas nepārsniedz 25 km/h, aizvest līdz tuvākajam tehniskās apkalpošanas punktam, kur ir ierīces riteņpāra nomaiņai.

3.3. Bremžu iekārtas un sakabes ierīces

115. Ritošo sastāvu aprīko ar tipveida bremzēm. Ritošo sastāvu, kas paredzēts cilvēku pārvadāšanai, aprīko ar automātiskajām bremzēm. Publiskās lietošanas dzelzceļu vilcienus un vilcienus, kas paredzēti cilvēku pārvadāšanai, ekspluatē ar ieslēgtām automātiskajām bremzēm.

116. Šo noteikumu 115.punktā minētās prasības neattiecas uz vienvagona pasažieru automotrisēm, kuras nav paredzēts ievietot vilciena sastāvā un kuru bremžu sistēmai ir konstruktīvas atšķirības.

117. Ritošā sastāva bremzes uztur atbilstoši tehniskajai dokumentācijai, nodrošinot drošu ekspluatāciju un vienmērīgu bremzējumu, bet attiecībā uz automātiskajām bremzēm - arī vilciena apturēšanu, ja bremžu gaisa maģistrālē ir noticis atvienojums vai pārrāvums vai ja ir atvērts stopkrāns (pēkšņās bremzē­šanas krāns).

118. Bremzēm jānodrošina bremzēšanas spiedspēks, kas, piemērojot pēkšņo bremzēšanu, garantē vilciena apstāšanos, nepārsniedzot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātos bremzēšanas ceļus.

119. Pasažieru vagonu tamburos un salonu iekšienē izvieto noplombētus stopkrānus.

120. Vilces līdzekļus un pasažieru vagonus aprīko ar rokas bremzēm.

121. Visas bremžu sviru pārvada daļas, kas atvienošanas vai lūzuma dēļ var izvirzīties ārpus gabarīta vai nokrist uz sliežu ceļa, nodrošina ar aizsarg­ierīcēm.

122. Ritošo sastāvu aprīko ar standarta sakabi.

123. Sakabes bufera ass augstums virs sliežu galviņas virsmas līmeņa ir:

123.1. lokomotīvēm - ne mazāks par 550 mm un ne lielāks par 640 mm;

123.2. vagoniem - ne mazāks par 510 mm un ne lielāks par 685 mm.

124. Augstuma starpība starp sakabju gareniskajām asīm nedrīkst pārsniegt 75 mm.

125. Par vagonu pareizu sakabināšanu un sakabes ierīču tehnisko stāvokli vilciena sastāvā ir atbildīgs vagonu apskatītājs, kas veic sastāva tehnisko apkal­pošanu pirms vilciena nosūtīšanas. Piekabinot vilcienam vagonus stacijās, kurās nav vagonu apskatītāju, kā arī veicot manevru darbus, par vagonu pareizu sakabināšanu ir atbildīgs manevru vadītājs.

126. Par lokomotīves un vilciena pirmā vagona sakabināšanas pareizību ir atbildīgs lokomotīves vadītājs (mašīnists).

3.4. Ritošā sastāva tehniskā apkalpošana un remonts

127. Aizliegts ekspluatēt un iekļaut vilciena sastāvā ritošo sastāvu, kuram ir bojājumi, kas var apdraudēt kustības drošību.

128. Vilces līdzekļu drošības, autostopa, vilcienu radiosakaru un mobilo telefona sakaru ierīces periodiski apskata specializētajā kontrolpunktā, veicot to pārbaudi un regulēšanu.

129. Vilces līdzekļos uzstādītos manometrus un drošības vārstus plombē, bet tvaika lokomotīvju katlu drošības tapas apzīmogo.

130. Elektriskās aizsardzības ierīces, ugunsdrošības līdzekļus, ugunsgrēka signalizācijas un automātikas ierīces, manometrus, drošības vārstus un gaisa rezer­vuārus ritošajā sastāvā pārbauda tehniskajos noteikumos paredzētajos termiņos.

131. Aizliegts padot vagonus cilvēku iekāpšanai, ja vagoniem noteiktajos termiņos nav veikta tehniskā apskate, ir apkures, elektrisko iekārtu, ventilācijas bojājumi un citi bojājumi, kas nenodrošina kvalitatīvu pasažieru pārvadāšanu, kā arī ja vagonu sanitārtehniskais stāvoklis nenodrošina normālus pasažieru pārvadāšanas apstākļus.

4. Vilcienu kustības organizācija
4.1. Vilcienu kustības grafiks

132. Vilcienu kustības organizācijas pamats ir vilcienu kustības grafiks. Vilcienu kustības grafiku apstiprina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Vilcienu kustības grafiks ir saistošs visām dzelzceļa ekspluatācijā iesaistītajām personām.

133. Vilcienu kustības grafiks nodrošina:

133.1. pieprasīto pārvadājumu izpildi;

133.2. vilcienu kustības drošību;

133.3. lokomotīvju (vilcienu) brigādēm noteiktā nepārtrauktā darba ilguma ievērošanu;

133.4. iespēju veikt darbus, kas saistīti ar ceļa, būvju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un elektroapgādes ierīču kārtējo apkopi un remontu.

134. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs norīko un atceļ vilcienus pēc pārvadātāja pieprasījuma.

135. Sniegtīrus, saimnieciskos vilcienus un citus vilcienus, kas nav paredzēti vilcienu kustības grafikā, norīko un atceļ vilcienu dispečers (vai persona, kura veic viņa pienākumus), norādot vilciena kustības kārtību.

136. Katram vilcienam piešķir vilcienu kustības grafikā noteikto numuru. Vilcieniem, kas nav paredzēti vilcienu kustības grafikā, numurus piešķir, tos norīkojot.

137. Vilcienus nosūtot un caurlaižot pēc priekšrocības, ievēro šādu secību:

137.1. ārpuskārtas - sniegtīri un lokomotīves bez vagoniem, kuras norīko kustības atjaunošanai, ja ir pieprasīta palīdzība;

137.2. kārtējie - pasažieru vilcieni;

137.3. vilcieni, kurus norīko pēc īpaša pieprasījuma un kuru priekšrocību nosaka, tos norīkojot.

4.2. Sadales punkti

138. Kustībā vilcienus savstarpēji norobežo ar sadales punktiem. Sadales punkti ir stacijas.

139. Stacijas robeža ir ieejas luksofors vai signālzīme "Stacijas robeža", ko uzstāda ne tuvāk par 50 m no pirmās ieejas pārmijas.

140. Katram sadales punktam un pasažieru vilcienu pieturas punktam piešķir nosaukumu. Stacijās katram ceļam, katrai pārmijai, kā arī pārmiju postenim piešķir numurus. Aizliegts piešķirt vienādus numurus ceļiem, pārmijām un posteņiem vienas stacijas robežās.

4.3. Staciju tehniskā darba organizācija

141. Stacijas tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību nosaka stacijas tehniskās rīcības akts, kas ir saistošs visiem ar dzelzceļa satiksmi saistītajiem darbiniekiem.

142. Tehniskās rīcības aktam pievieno stacijas shematiskos plānus un - atkarībā no vietējiem apstākļiem - nepieciešamās instrukcijas. Izraksti no tehniskās rīcības akta atrodas pie stacijas dežuranta, kā arī pārmiju posteņu, pārvadātāja dežuranta un vagonu apskatītāju telpās.

143. Pārmiju pastāvīgo stāvokli maršrutu pārmiju un signālu savstarpējās atkarības tabulās norāda ar plusa zīmi. To norāda arī tehniskās rīcības aktā un izrakstos no tā. Pārmiju pastāvīgo stāvokli norāda uz pārmiju statnēm.

144. Pārmijas pārlikt citā stāvoklī atļauts šādos gadījumos:

144.1. sagatavojot vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus;

144.2. veicot manevru darbus;

144.3. ja ceļu aizņem ritošais sastāvs;

144.4. ja nepieciešams uz stacijas ceļiem norobežot šķērsli vai darbu veikšanas vietu;

144.5. tīrot, pārbaudot un remontējot pārmijas.

145. Posmā ielikto pārmiju (pārmijas) pieraksta kādai no blakus stacijām. Šīs pārmijas apgaismo, apsargā, nodrošina to tehnisko apkopi un pārmiju atslēgu glabāšanu.

146. Pārmijnieku darba kontrolei ieceļ vecāko pārmijnieku.

147. Pirms vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas noslēdz pārmijas, kas ietilpst pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutā, kā arī aizsargpārmijas.

148. Vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutos ietilpstošo atslēgatkarībā neietverto noslēgto pārmiju atslēgas glabā pie stacijas dežuranta vai pie vecākā pārmijnieka, bet atslēgatkarībā ietverto noslēgto pārmiju atslēgas - pārmiju posteņa izpildaparātā vai stacijas dežuranta vadības aparātā. Pie stacijas dežuranta glabā arī atslēgatkarībā neietverto noslēgto pārmiju atslēgas, ja pārmijas atrodas posmos.

149. Pārmiju remontē tikai ar stacijas dežuranta atļauju. Pēc remonta pārliecinās, ka pārmijas stāvoklis nodrošina kustības drošību, un pārmijnieks par to ziņo stacijas dežurantam.

150. Pārmijas stacijas ceļos atrodas stacijas priekšnieka rīcībā.

151. Manevrējošās lokomotīves kustību izrīko tikai viens darbinieks - manevru darbu vadītājs (vilcienu sastādītājs, vilciena konduktors), kurš ir atbil­dīgs par manevru darbu pareizu izpildi.

152. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kas izpilda manevrus, aizliegts uzsākt lokomotīves kustību, kamēr nav saņemts manevru vadītāja rīkojums vai signāls. Pirms izbraukšanas uz pārmijām no pārmijnieka jāsaņem signāls vai paziņojums par pārmiju gatavību manevru kustībai.

153. Manevru darbu vadītājs manevru darbus organizē tā, lai būtu nodro­šināta kustības drošība, manevros strādājošo darbinieku personīgā drošība, kā arī ritošā sastāva saglabāšana. Manevrus ar vagoniem, kuros ir cilvēki, veic ar īpašu piesardzību.

154. Stacijās, kurās ir stacijas dežurants, manevrus vada stacijas dežurants. Pārējās stacijās manevrus veic vilciena konduktora (vai dzelzceļa darbinieka, kurš izpilda viņa pienākumus) vadībā pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas no vilcienu dispečera.

155. Lokomotīves manevru kustību stacijas rajonos, kurus neapkalpo vilciena konduktors vai vilcienu sastādītājs, vada apmācīts dzelzceļa speciālists, kuram ir tiesības izrīkot manevrus šajā rajonā.

156. Izpildot manevrus, lokomotīves brigādes pienākums ir:

156.1. precīzi un laikus izpildīt manevru darba uzdevumus;

156.2. uzmanīgi vērot signālus, precīzi un laikus izpildīt signālus un norādījumus par pārvietošanos;

156.3. uzmanīgi novērot cilvēkus, kas atrodas uz sliežu ceļiem, kā arī pārmiju stāvokli un ritošā sastāva izvietojumu.

157. Izpildot manevrus, aizliegts pārsniegt ātrumu:

157.1. 15 km/h - lokomotīvei velkot vagonus pa brīviem ceļiem;

157.2. 10 km/h - lokomotīvei stumjot vagonus pa brīviem ceļiem;

157.3. 5 km/h - manevrējot ar vagoniem, kuros atrodas cilvēki;

157.4. 3 km/h - lokomotīvei (ar vai bez vagoniem) tuvojoties vagoniem.

158. Veikt manevrus uz galvenajiem ceļiem, kā arī to gaitā šķērsot galvenos ceļus un izbraukt aiz ieejas pārmijām drīkst tikai ar stacijas dežuranta atļauju katram atsevišķam gadījumam un norobežojot ceļus un pārmijas, kur notiek manevru darbi, ar aizliedzošiem signāliem.

159. Aizliegts izbraukt ar manevrējošo sastāvu aiz stacijas robežas, ja nav saņemta vilcienu dispečera piekrišana vai ja vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nav izdota atļauja aizņemt posmu.

160. Aizliegts veikt manevrus uz staciju ceļiem slīpumos, kur rodas draudi ritošā sastāva pašaizripošanai posmā. Manevrus uz tādiem ceļiem var veikt, tikai novietojot lokomotīvi krituma pusē un ieslēdzot un pārbaudot vagonu automā­tiskās bremzes. Manevru veikšanas kārtību, kas nodrošina kustības drošību stacijās uz šādiem ceļiem, nosaka stacijas tehniskās rīcības akts.

161. Ritošo sastāvu stacijas ceļos novieto kontrolstabiņu norādītajās robežās.

162. Bez lokomotīves stacijās stāvošus vilcienus un vagonus droši nostiprina pret aizripošanu ar šim nolūkam paredzētiem līdzekļiem. Vagonu un sastāvu nostiprināšanas kārtību nosaka stacijas tehniskās rīcības akts.

163. Formējot vilciena sastāvu, kā arī piekabinot un atkabinot ritošo sastāvu, vilciena masu un garumu nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātie kustības grafika normatīvi - nosacītā ritošā sastāva garuma un pašmasas tabulas.

164. Aizliegts iekļaut vilciena sastāvā vagonus:

164.1. kas ir tehniskā ziņā bojāti un apdraud kustības drošību;

164.2. kuriem ir nosēdušās atsperes, kas izraisa vagona virsbūves nošķieb­šanos vai rāmja un virsbūves pieskaršanos gaitas daļām;

164.3. ar bojātu jumtu, kas rada jumta lokšņu atraušanās iespējas;

164.4. kas bija nobraukuši no sliedēm vai atradušies avārijā cietušā vilcienā, kamēr tie nav apskatīti un atzīti par derīgiem kustībai;

164.5. bez trafaretu uzrakstiem par izdarītajiem kārtējiem remontiem, izņemot vagonus, kas brauc ar īpašiem dokumentiem (kā krava uz savām asīm).

165. Visos pasažieru vilcienos pirmā un pēdējā vagona tambura gala durvis aizslēdz, bet pārejas tiltiņus nostiprina paceltā stāvoklī.

166. Aizliegts iekļaut pasažieru vilciena sastāvā vagonus, kuriem ir nokavēts periodiskā remonta vai vienotās tehniskās revīzijas termiņš (ja tas nav attiecīgi pagarināts).

4.4. Bremžu izvietošanas kārtība vilcienos

167. Atkarībā no ritošā sastāva tehniskā aprīkojuma ar bremzēšanas līdzek­ļiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar pārvadātāju, nosaka:

167.1. maksimālo bremzēšanas ceļa garumu atkarībā no kustības ātruma un krituma, tam atbilstošo vienotu minimālo bremzēšanas spiedspēku uz katrām 100 masas tonnām un maksimālo noteicošo kritumu, kurā atļauta vilcienu kustība ar noteikto maksimālo ātrumu;

167.2. bremžu kluču spiedspēka uz ritošā sastāva asīm aprēķinu normas, normas vilcienu nodrošināšanai ar rokas bremzēm un citus datus, kas nepiecie­šami bremžu aprēķiniem.

168. Ir noteikta pilnīgā un vienkāršotā automātisko bremžu darbības pārbaude.

169. Pilnīgo pārbaudi, kuras gaitā pārbauda bremzes maģistrāles blīvumu un visu vagonu bremžu darbību, veic:

169.1. formēšanas stacijā pirms vilciena nosūtīšanas;

169.2. pēc lokomotīves nomaiņas pret citu.

170. Vienkāršoto pārbaudi, kuras gaitā bremžu maģistrāles stāvokli pārbauda pēc bremžu darbības pēdējos divos vagonos, veic pēc bremzes šļūteņu izvieno­šanas vilciena sastāvā, to savienošanas pēc ritošā sastāva piekabināšanas, kā arī pēc gala krāna noslēgšanas sastāvā.

171. Pēc automātisko bremžu pilnīgās vai vienkāršotās pārbaudes pārva­dātāja noteiktajā kārtībā pārbauda automātisko bremžu darbību vilciena gaitā. Vilcieniem, kas nav aprīkoti ar automātiskajām bremzēm, vilciena gaitā pārbauda galveno darba bremžu darbību un efektivitāti.

172. Pēc automātisko bremžu pilnīgās pārbaudes vilcienā vagonu apskatītājs (stacijās, kur šāds amats nav paredzēts, - vilciena konduktors) nodod lokomo­tīves vadītājam (mašīnistam) izziņu par vilciena nodrošinājumu ar bremzēm un to normālu darbību. Izziņā norāda pēdējā vagona numuru.

173. Ja vilciena sastāvā izdarītas izmaiņas, vagonu apskatītājs (stacijās, kur šāds amats nav paredzēts, - stacijas dežurants vai vilciena konduktors) ieraksta lokomotīves vadītāja (mašīnista) izziņā atzīmi par notikušo sastāva izmaiņu un automātisko bremžu vienkāršoto pārbaudi. Pārējos gadījumos atzīme par vienkāršoto automātisko bremžu pārbaudi izziņā nav jāieraksta. Ja vienkār­šotās pārbaudes laikā divos pēdējos vagonos bremzes nav iedarbojušās, darbi­nieks, kurš pārbauda automātiskās bremzes, nedrīkst atļaut sūtīt vilcienu. Stacijās, kur nav paredzēts vagonu apskatītāja amats, automātisko bremžu vienkāršotās pārbaudes kārtību nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc saskaņošanas ar pārvadātāju.

4.5. Vilcienu ekipēšana un apkalpošana

174. Pasažieru vilcienus apgādā ar ugunsdzēsības līdzekļiem un līdzekļiem pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

175. Vilces līdzekļus apgādā ar divām pārnēsājamām ultraīsviļņu radiostacijām un, ja vilcienu radiosakariem tiek izmantoti mobilo telefonu sakari, - ar mobilo telefonu, ugunsdzēsības līdzekļiem, nepieciešamajiem signālpiederumiem, instrumentiem un citu inventāru saskaņā ar pārvadātāja noteiktajām normām. Ja vilces līdzeklis ir apgādāts ar divdiapazonu radiostaciju, kas nodrošina sakarus ar pārnēsājamo ultraīsviļņu radiostaciju, var būt tikai viena pārnēsājama ultraīsviļņu radiostacija.

176. Lai nostiprinātu vilcienu posmā, vilces līdzekļus apgādā ar divām bremzes kurpēm.

177. Vilcienu apkalpo lokomotīves (vilciena) brigāde. Ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja piekrišanu vilces līdzekļus var apkalpot vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vienā personā (bez palīga).

178. Aizliegts atstāt uz lokomotīvju dislokācijas ceļiem vilces līdzekļus darba stāvoklī bez to apkalpošanu pārzinoša darbinieka uzraudzības, bet uz staciju ceļiem - bez vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vai viņa palīga uzraudzības.

4.6. Lokomotīvju atrašanās vieta vilciena sastāvā

179. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vada vilcienu no priekšējā vilces līdzekļa priek­šējās kabīnes. Lokomotīves ar vienu vadības kabīni liek vilciena priekšā gaitā uz priekšu.

180. Lokomotīvju kustība atpakaļgaitā, ja lokomotīvei ir viena vadības kabīne, pieļaujama tikai:

180.1. saimnieciskajos vilcienos;

180.2. manevrējot;

180.3. nosūtot vilcienu no stacijām, kur nav lokomotīvju apgriešanas ierīču;

180.4. izvedot no posma vilcienu ar palīdzības lokomotīvi;

180.5. lokomotīvēm bez vagoniem.

4.7. Vilcienu kustības vispārīgās prasības

181. Vilcienu kustību iecirknī vada tikai viens darbinieks - vilcienu dispečers. Vilcienu dispečera pienākumus var pildīt šaursliežu dzelzceļa iecirkņa vienas stacijas dežurants.

182. Vilcienu kustība šaursliežu dzelzceļu iecirkņos, vilcienu pieņemšana, nosūtīšana un manevru operāciju veikšana stacijās, kur nav ekspluatācijas personāla, notiek atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīkojumiem.

183. Stacijās priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) un visi pārējie vilcienu apkalpojošie darbinieki izpilda stacijas dežuranta rīkojumus, bet stacijās, kur nav stacijas dežuranta, - vilcienu dispečera rīkojumus.

184. Stacijas dežurants nodrošina brīvu ceļu vilciena savlaicīgai pieņem­šanai. Stacijas dežurants ir atbildīgs par ikvienu nepamatotu vilciena aizturēšanu pie aizliedzoša ieejas signāla.

185. Aizliegts aizņemt aizsargstrupceļus ar jebkuru ritošo sastāvu.

4.8. Vilcienu pieņemšana un nosūtīšana

186. Ja stacijai ir ieejas signāls, vilcienus stacijā pieņem, degot atļaujošam ieejas signālam, uz brīviem ceļiem, kuri šim nolūkam paredzēti stacijas tehniskās rīcības aktā. Ja ieejas luksoforā deg aizliedzošs signāls vai ja luksofora pamata ugunis ir nodzisušas vai nesaprotamas, vilcienu pieņem stacijā tikai izņēmuma gadījumā saskaņā ar kārtību, kura noteikta vilcienu kustības un manevru darbu noteikumos vai stacijas tehniskās rīcības aktā.

187. Stacijas dežurants (stacijās, kur nav ekspluatācijas personāla, - pārvadātāja norīkots darbinieks) pirms atļaujas došanas vilcienam iebraukt stacijā:

187.1. pārbauda, vai vilcienu pieņemšanas ceļš un maršruts ir brīvs;

187.2. pārtrauc manevrus ar izbraukšanu uz vilciena pieņemšanas ceļa un maršruta;

187.3. sagatavo maršrutu vilciena pieņemšanai.

188. Ieejas signāls (ja tāds ir) automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signāluguni pēc tam, kad tam garām ir pagājis pirmais vilciena riteņpāris.

189. Vilciens, kas pienāk stacijā, apstājas uz pieņemšanas ceļa starp kontrolstabiņiem.

190. Ja vilciena pēdējie vagoni paliek aiz kontrolstabiņa, par to nekavē­joties ziņo stacijas dežurantam (vilcienu dispečeram), un viņš veic pasākumus kustības drošības nodrošināšanai.

191. Stacijas dežurants, sagaidot katru pienākošo vilcienu, kontrolē, lai vilciens būtu kārtībā, lai tam būtu signāli un tā signālrādījumi būtu pareizi.

192. Par to, ka vilciens pienācis stacijā pilnā sastāvā, stacijas dežurants pārliecinās pēc ieejas pārmiju posteņa pārmijnieka ziņojuma vai personīgi. No stacijām, kur nav ekspluatācijas personāla, par vilciena pienākšanu pilnā sastāvā vilcienu dispečeram ziņo priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).

193. Stacijas dežurants (vilcienu dispečers) katra vilciena faktisko pienāk­šanas laiku un vilciena numuru reģistrē infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā parauga vilcienu kustības žurnālā.

194. Pirms vilciena nosūtīšanas stacijas dežurantam (stacijās, kur nav ekspluatācijas personāla, - pārvadātāja norīkotajam darbiniekam) ir pienākums:

194.1. pārliecināties, ka posms ir brīvs;

194.2. pārtraukt manevrus ar izbraukšanu uz vilciena nosūtīšanas maršruta;

194.3. sagatavot maršrutu vilciena nosūtīšanai;

194.4. pēc vilcienu dispečera atļaujas dot vilces līdzekļa vadītājam (mašī­nistam) atļauju (zizli, vilcienu dispečera pavēli) aizņemt posmu.

195. Atļauju aizņemt posmu priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnis­tam) stacijas dežurants nodod kārtībā, kas noteikta attiecīgās stacijas tehniskās rīcības aktā, kā arī šo noteikumu 182.punktā noteiktajā kārtībā. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pārliecinās, ka saņemtā atļauja aizņemt posmu ir pareiza.

196. Stacijas dežurantam aizliegts dot atļauju vilcienam aizņemt posmu, kamēr viņš nav pārliecinājies par to, ka sastāva tehniskā apkalpošana ir pabeigta un uz pēdējā vagona ir signāli.

197. Pasažieru vilciena lokomotīves vadītājam (mašīnistam) aizliegts aizbraukt no stacijas vai pieturas punkta ātrāk par laiku, kāds noteikts vilcienu kustības sarakstā, kā arī braukt garām pieturas punktam bez apstāšanās, ja vilciena kustības sarakstā ir paredzēta apstāšanās pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

198. Par vilciena aizbraukšanu pilnā sastāvā stacijas dežurants pārliecinās personīgi vai pēc pārmijnieka ziņojuma.

199. Pasažieru vilciena natūrlapu izsniedz vilciena konduktoram vai vedējlokomotīves vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

4.9. Signalizācijas un sakaru līdzekļi vilcienu kustībā

200. Vilcienu kustības organizācijai izmanto:

200.1. vilcienu mobilā telefona sakarus vai radiosakarus, pa kuriem priek­šējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nodod vilcienu dispečera rīkojumus;

200.2. elektrozižļu sistēmu.

201. Atsevišķos gadījumos vilcienu kustību organizē, izmantojot vienu lokomotīvi.

202. Katrā starpstaciju posmā vienlaikus darbojas tikai viens satiksmes organizācijas veids.

4.10. Vilcienu kustības kārtība

203. Maksimāli pieļaujamos vilcienu kustības ātrumus pa posmu un staciju ceļiem, kā arī staciju pārmijkopām nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atkarībā no ceļu un pārmiju konstrukcijas un ritošā sastāva tipa. Noteiktos ātrumus ņem vērā, sastādot vilcienu kustības grafiku.

204. Kustības ātrums, novirzoties uz sānceļiem pa pārmijām, nedrīkst pārsniegt:

204.1. 15 km/h - pa pārmijām ar 1/8 markas krusteņiem vai lēzenākām;

204.2. 10 km/h - pa pārmijām ar 1/7 markas krusteņiem;

204.3. 5 km/h - pa pārmijām ar krusteņiem, kas stāvāki par 1/7.

205. Vilcienu kustība ar vagoniem pa priekšu pieļaujama saimnieciskajiem vilcieniem un - atsevišķos gadījumos - vilcieniem ar tukšiem vagoniem, kurus padod posmā. Šāda vilciena priekšējā vagonā atrodas vilciena konduktors, kuram ir sakari ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un kurš vēro, vai ceļš ir brīvs, un, ja tiek apdraudēta kustības drošība vai cilvēku dzīvība, veic pasākumus vilciena nekavējošai apturēšanai. Vilcienu kustības ātrums, braucot ar vagoniem pa priekšu, nedrīkst pārsniegt 15 km/h, bet sniegtīriem - 30 km/h.

(Grozīts ar MK 30.01.2007. noteikumiem Nr.87)

206. Pieņemot vilcienu uz stacijas strupceļiem, tā ātrums pieņemšanas ceļa sākumā nedrīkst pārsniegt 10 km/h, bet pasažieru vilcienam ar automātis­kajām bremzēm - 15 km/h.

207. Kustības ātrumam bīstamajās vietās jāatbilst brīdinājumā norādīta­jam vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajam ātrumam. Ja šādu norādījumu nav, ātrums nedrīkst būt lielāks par 15 km/h.

208. Lai vilciena kustības gaitā nodrošinātu lokomotīvju brigāžu īpašu uzmanību un brīdinātu tās, ka uz sliežu ceļiem notiek darbi, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz rakstisku brīdinājumu. Brīdinājumu izsniedz šādos gadījumos:

208.1. ja sliežu ceļš, inženierbūves un citas iekārtas ir bojātas, kā arī ja veic būvniecības un remonta darbus, kas prasa samazināt ātrumu vai apturēt vilcienu ceļā;

208.2. ja ievieš jauna veida signalizācijas un sakaru līdzekļus, kā arī ja ieslēdz jaunus luksoforus, pārvieto vai likvidē esošos luksoforus, ja luksofors ir bojāts un to nevar pārslēgt aizliedzošā stāvoklī;

208.3. ja noceļamais ritošais sastāvs strādā sliktas redzamības apstākļos vai arī uz truļiem pārvadā smagas kravas;

208.4. visos citos gadījumos, ja samazina vilciena ātrumu vai aptur to ceļā, kā arī ja brīdina lokomotīvju brigādes par īpašiem apstākļiem vilcienu kustības gaitā.

209. Vilcienu kustība ar vagoniem pa priekšu pieļaujama saimnieciska­jiem vilcieniem. Šādus vilcienus aprīko ar automātiskajām bremzēm, un tā priekšējā vagonā atrodas darbinieks, kas vēro, vai ceļš ir brīvs, un, ja tiek apdraudēta kustī­bas drošība vai cilvēku dzīvība, veic pasākumus vilciena nekavējošai apturēšanai.

4.11. Vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) pienākumi un vilcienu vadīšanas kārtība

210. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

210.1. zināt vilces līdzekļa konstrukciju, sava iecirkņa profilu un pastāvīgo signālu izvietojumu iecirknī;

210.2. pieņemt vilces līdzekli pārvadātāja noteiktajā kārtībā;

210.3. pēc vilces līdzekļa pieņemšanas ieslēgt tajā esošās drošības un sakaru ierīces;

210.4. nodrošināt neapdraudētu vilciena kustību, vadīties pēc kustības saraksta un to precīzi izpildīt.

211. Pēc lokomotīves piekabināšanas vilciena sastāvam lokomotīves vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

211.1. pārliecināties, ka lokomotīve ir pareizi sakabināta ar sastāva pirmo vagonu, gaisa šļūtenes ir pareizi savienotas un gala krāni starp tiem ir attaisīti;

211.2. piepildīt bremžu maģistrāli ar saspiestu gaisu, pārliecināties, ka gaisa spiediena pazemināšanās nepārsniedz pārvadātāja noteiktās normas un izmēģināt automātiskās bremzes;

211.3. saņemt izziņu par vilciena nodrošinātību ar bremzēm, pārliecinā­ties, ka sakrīt bremžu izziņā un natūrlapā (vai izrakstā no tās) norādītais pēdējā vagona numurs un vilciena bremžu kluču kopējais spiedspēks atbilst noteiktajām normām.

212. Vadot vilcienu, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un viņa palīga pienākums ir:

212.1. vērot, vai ceļš ir brīvs;

212.2. vērot signālus un izpildīt to prasības;

212.3. atkārtot viens otram visus luksoforu, signālzīmju un rādītāju rādīju­mus un no ceļa vai vilcienam padodamos apstāšanās un ātruma samazināšanas signālus;

212.4. sekot vilciena stāvoklim un veselumam;

212.5. sekot lokomotīves darbu kontrolējošo aparātu rādījumiem;

212.6. iebraucot stacijā un braucot pa stacijas ceļiem:

212.6.1. dot noteiktos signālus;

212.6.2. sekot, vai ceļš ir brīvs;

212.6.3. vērot padodamos signālus;

212.6.4. sekot vilcienu un manevru kustībai pa blakus ceļiem;

212.6.5. nekavējoties apturēt vilcienu, ja tiek apdraudēta kustības drošība.

213. Pēc vilciena apstāšanās, ja vilcienā konstatēti kādi bojājumi, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nekavējoties ziņo par tiem stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram.

214. Ja nepieciešams apstāties stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) apstādina vilcienu, nepabraucot garām pieņemšanas ceļa izejas kontrolstabiņam.

215. Ja braucienā konstatēti luksoforu, ceļa, citu būvju un ierīču bojājumi, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ziņo par to stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram.

216. Vadot vilcienu, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

216.1. turēt bremžu ierīces pastāvīgā darba gatavībā, nepieļaut gaisa spiediena krišanos galvenajā rezervuārā un maģistrālē zemāk par pārvadātāja apstiprinātajām normām, pārbaudīt to darbību;

216.2. ja signāla rādījums ir aizliedzošs, apstādināt vilcienu ar dienesta bremzēšanas palīdzību, nepabraucot garām šim signālam;

216.3. ja signāls prasa ātruma samazināšanu, samazināt vilciena ātrumu tā, lai pabrauktu garām signālam, nepārsniedzot noteikto ātrumu;

216.4. ja pēkšņi tiek dots apstāšanās signāls vai rodas šķēršļi kustībai, nodrošināt nekavējošu vilciena apstāšanos, lietojot pēkšņās bremzēšanas līdzekļus;

216.5. nelabvēlīgos laikapstākļos, kas stipri samazina signālu redzamību, vadīt vilcienu īpaši uzmanīgi un, ja nepieciešams, samazināt ātrumu tā, lai būtu nodrošināta kustības drošība.

217. Atrodoties ceļā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizliegts:

217.1. pārsniegt šajos noteikumos noteiktos ātrumus, dzelzceļa infrastruk­tūras pārvaldītāja izsniegtajos brīdinājumos noteiktos ātrumus un signālu norādītos ātrumus;

217.2. novērst uzmanību no signālu un ceļa novērošanas, lokomotīves vadīšanas un apkalpošanas;

217.3. atslēgt normāli darbojošās drošības un sakaru ierīces (ja tādas ir uzstādītas uz vilces līdzekļa).

218. Vilciena kustību vada priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). Citi vilcienā esošie vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) pilda priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) norādījumus un signālus, atkārtojot tos.

219. Vilces līdzekļa vadības kabīnēs ar pārvadātāja atļauju atļauts braukt dzelzceļa darbiniekiem, kas nav lokomotīves brigādes sastāvā, bet ne vairāk kā divām personām.

228. Vilciens drīkst atgriezties no posma atpakaļ stacijā vilcienu kustības un manevru darbu noteikumos noteiktajā kārtībā un tikai ar attiecīgās stacijas dežuranta atļauju.

4.12. Rīcība, vilcienam posmā apstājoties piespiedu kārtā

220. Ja vilciens spiests apstāties posmā, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

220.1. apstādināt vilcienu pēc iespējas līdzenumā un taisnā ceļa iecirknī, ja nav nepieciešama pēkšņa apstāšanās;

220.2. iedarbināt vilciena un lokomotīves bremzes;

220.3. nekavējoties, izmantojot mobilā telefona sakarus vai radiosakarus, bet, ja tie ir bojāti, - visus iespējamos sakaru līdzekļus, par apstāšanos paziņot posmu norobežojošo staciju dežurantiem, kuri par to bez kavēšanās paziņo vilcienu dispečeram;

220.4. ja apstāšanās nav saistīta ar vilciena apturēšanu pie aizliedzoša signāla, noskaidrot apstāšanās iemeslus un tālākās braukšanas iespēju;

220.5. ja 20 minūšu laikā un ilgāk nevar atjaunot kustību un nav iespējams noturēt uz vietas vilcienu ar automātiskajām bremzēm, iedarbināt lokomotīves rokas bremzi un dot signālu (norādījumu) vilciena konduktoram (saimnieciskajā vilcienā - darbu vadītājam) nostiprināt vilcienu ar lokomotīvē esošajām bremžu kurpēm, bet, ja tādu ir par maz, iedarbināt arī vagonu rokas bremzes pārvadātāja noteiktajā skaitā un kārtībā;

220.6. paziņot stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram apstāšanās iemeslus un nepieciešamos pasākumus, lai novērstu kustību traucējošos šķēršļus;

220.7. kopīgi ar visiem vilcienu apkalpojošajiem darbiniekiem novērst kustību traucējošos šķēršļus un, ja nepieciešams, norobežot vilcienu.

221. Ja pasažieru vilciens apstājies posmā pēkšņās bremzes (stopkrāna) lietošanas vai pašbremzēšanas rezultātā, vilciena konduktors apskata viņa apkal­pojamos vagonus un ziņo par apstāšanās iemesliem vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

222. Pasažieru vilcienu kustību atjauno pēc tam, kad vilcienu konduktors ir paziņojis par vilciena gatavību kustībai.

223. Apstāšanās gadījumos, kas nav paredzēti vilcienu kustības grafikā, vilciens var uzsākt kustību posmā vilcienu kustības un manevru darbu noteiku­mos noteiktajā kārtībā.

224. Ja pieprasīta palīglokomotīve, vilcienu, kas apstājies posmā, nekavējoties norobežo.

225. Ja pieprasīta palīglokomotīve, vilciens, kas apstājies posmā, nedrīkst uzsākt kustību, kamēr nepienāk pieprasītā palīdzība vai nav saņemta attiecīga atļauja kustībai.

226. Ja vilciens apstājies kāpumā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst atstumt vilcienu uz tā paša posma vieglāku profilu. Šajā gadījumā atstumjamā vilciena priekšā atrodas vilciena konduktors (saimnieciskajā vilcienā - darbu vadītājs). Vilciena atstumšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 5 km/h.

227. Nav pieļaujams atstumt vilcienu nelabvēlīgos laikapstākļos, ja signāli ir grūti atšķirami.

229. Noceļamā ritošā sastāva kustībai neizsniedz vilcienu dokumentus par tiesībām aizņemt posmu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs K.Peters
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 789Pieņemts: 26.09.2006.Stājas spēkā: 30.09.2006.Zaudē spēku: 01.01.2011.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 156 (3524), 29.09.2006.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
144662
{"selected":{"value":"03.02.2007","content":"<font class='s-1'>03.02.2007.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.02.2007","iso_value":"2007\/02\/03","content":"<font class='s-1'>03.02.2007.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.09.2006","iso_value":"2006\/09\/30","content":"<font class='s-1'>30.09.2006.-02.02.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.02.2007
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva