Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 2. decembra noteikumus Nr. 674 "Noteikumi par cilvēku meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumā".

Latvijas Republikas Ministru kabinets

2000.gada 15.februārī Noteikumi Nr. 58

Rīgā (prot. Nr. 8, 10.§)

Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta (turpmāk - Aviācijas centrs) un Latvijas Jūras administrācijas (turpmāk - Jūras centrs) darbību, pienākumus un atbildību, kā arī operatīvo sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī šo institūciju un personu pienākumus, organizējot un veicot meklēšanas un glābšanas pasākumus aviācijas un jūras avārijas gadījumos, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība.

2. Aviācijas centrs un Jūras centrs saskaņā ar institūciju savstarpējās sadarbības shēmu (1.pielikums) organizē meklēšanas un glābšanas pasākumus, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem, kuri nokļuvuši dzīvībai bīstamā situācijā aviācijas vai jūras avārijā.

II. Nacionālā aviācijas un jūras glābšanas dienesta

organizācijas un attīstības padome

3. Lai koordinētu Aviācijas centra un Jūras centra darbību un attīstību, tiek izveidota Nacionālā aviācijas un jūras glābšanas dienesta organizācijas un attīstības padome (turpmāk - padome). Padomes sastāvā iekļaujami pa vienam pilnvarotam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Civilās aviācijas administrācijas, Jūras centra, Pašvaldību lietu pārvaldes, Latvijas Pašvaldību savienības, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts robežsardzes, kā arī Labklājības ministrijas un Satiksmes ministrijas valsts sekretāri. Padomes darbu vada Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

4. Padomei ir šādi uzdevumi:

4.1. atbilstoši starptautisko organizāciju un starptautisko līgumu prasībām un ieteikumiem risināt jautājumus, kas saistīti ar aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas dienestu attīstību un organizāciju, un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus priekšlikumus;

4.2. noteikt zaudējumus, kas radušies, veicot meklēšanas un glābšanas pasākumus, un novērtēt to apmērus, kā arī noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par finansēšanas avotiem minēto zaudējumu segšanai;

4.3. lai veicinātu operatīvo sadarbību un paaugstinātu profesionālo līmeni, izstrādāt priekšlikumus par kopīgiem Aviācijas centra, Jūras centra un attiecīgo valsts un pašvaldību institūciju mācību un praktiskajiem treniņiem.

5. Piedalīšanās padomes darbā neatbrīvo tās locekļus no pamatdarba. Padomes locekļi atalgojumu par darbu padomē nesaņem.

6. Padomes kārtējās sēdes tiek sasauktas divas reizes gadā.

7. Padomes ārkārtas sēde tiek sasaukta, ja to pieprasa vismaz viens padomes loceklis.

8. Katra gada sākumā padome kopīgi ar Aviācijas centra, Jūras centra un attiecīgo valsts institūciju atbildīgajām amatpersonām analizē un novērtē iepriekšējā gada darbības rezultātus un ar klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu apstiprina nākamā gada darbības plānu.

III. Aviācijas centrs

9. Aviācijas centrs savas kompetences ietvaros nosaka centra struktūrvienību tiesības un pienākumus.

10. Aviācijas centrs sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām izziņo un organizē meklēšanas un glābšanas pasākumus, koordinē tajos iesaistīto institūciju darbību un sniedz palīdzību aviācijas nelaimes gadījumā cietušajiem.

11. Civilās aviācijas administrācija apstiprina instrukciju par Aviācijas centra darbības nodrošināšanu un kontrolē Aviācijas centra darbību.

12. Aviācijas centra darbiniekiem tiešo pienākumu veikšanai tiek piešķirtas ārkārtējas tiesības iesaistīt glābšanas pasākumos meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (2.pielikums) jebkuru valsts vai pašvaldības institūciju, kā arī juridisku vai fizisku personu. Aviācijas centra vadītājs un darbinieki par savu rīcību un pieņemtajiem lēmumiem ir atbildīgi saskaņā ar likumu.

13. Ja meklēšanas un glābšanas pasākumos ir nepieciešams iesaistīt ārvalstu gaisakuģus, Aviācijas centra priekšnieks vai viņa pilnvarota persona ir tiesīga dot atļauju attiecīgajam gaisakuģim šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu jebkurā vietā (ārpus noteiktajiem koridoriem), par to nekavējoties informējot Valsts robežsardzi, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Ja minētie dienesti uzskata, ka nepieciešams veikt robežkontroli, kā arī muitas un vīzu izsniegšanas procedūru, attiecīgās procedūras, neaizkavējot meklēšanas un glābšanas darbus, veic negadījuma vietā, kur nolaidies gaisakuģis.

14. Meklēšanas un glābšanas pasākumos Aviācijas centrs sadarbojas ar:

14.1. Jūras centru;

14.2. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

14.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

14.4. Valsts policiju;

14.5. Katastrofu medicīnas centru un veselības aprūpes iestādēm;

14.6. aviosabiedrībām;

14.7. Latvijas Pašvaldību savienību, attiecīgajām pilsētu un pagastu pašvaldībām un pašvaldību policiju;

14.8. Valsts robežsardzi.

15. Civilās aviācijas administrācija sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izstrādā sadarbības plānu un saskaņo to ar šo noteikumu 14.punktā minētajām institūcijām.

16. Visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru rīcībā ir informācija par iespējamām briesmām, kas varētu apdraudēt cilvēkus aviācijas avārijas gadījumā, ir pienākums par to ziņot Aviācijas centram, tuvākajai lidostai vai policijas nodaļai.

17. Aviācijas centrs publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ziņas par tā rīcībā esošajiem operatīvajiem sakaru līdzekļiem, kā arī šādas ziņas:

17.1. Aviācijas centra adresi;

17.2. Aviācijas centra vadītāja tālruņa numuru;

17.3. operatīvā dienesta tālruņa numuru;

17.4. faksa numuru;

17.5. radiosakaru izsaukuma signālu un frekvences.

18. Lēmumu par meklēšanas un glābšanas pasākumiem pieņem Aviācijas centra attiecīgā amatpersona.

19. Meklēšana un glābšana tiek uzsākta, vadīta un izbeigta saskaņā ar operatīvās rīcības plānu.

IV. Jūras centrs

20. Jūras centrs savas kompetences ietvaros nosaka centra struktūrvienību tiesības un pienākumus.

21. Jūras centra un tā apakšcentru pamatuzdevums ir sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām organizēt un koordinēt meklēšanas un glābšanas pasākumus, kā arī sniegt palīdzību jūras nelaimes gadījumā cietušajiem.

22. Jūras centra un tā apakšcentru atbildīgajiem darbiniekiem tiek piešķirtas ārkārtējas tiesības iesaistīt meklēšanas un glābšanas pasākumos meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (2.pielikums) jebkuru valsts vai pašvaldības institūciju, kā arī juridisku vai fizisku personu. Jūras centra vadītājs un darbinieki, kā arī Jūras centra apakšcentru darbinieki par savu rīcību un pieņemtajiem lēmumiem ir atbildīgi saskaņā ar likumu.

23. Ja meklēšanas un glābšanas darbos ir nepieciešams iesaistīt ārvalstu kuģus, Jūras centra koordinators ir tiesīgs dot atļauju attiecīgajam kuģim ienākt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ostā, par to nekavējoties informējot Valsts robežsardzi, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkus (turpmāk - Jūras spēki). Ja minētie dienesti uzskata, ka nepieciešams veikt robežkontroli, kā arī muitas un vīzu izsniegšanas procedūru, attiecīgās procedūras, neaizkavējot meklēšanas un glābšanas darbus, veic kuģa atrašanās vietā.

24. Glābšanas pasākumos Jūras centrs un tā apakšcentri sadarbojas ar:

24.1. tuvumā esošajiem kuģiem;

24.2. Aviācijas centru;

24.3. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

24.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

24.5. Valsts policiju;

24.6. Katastrofu medicīnas centru un veselības aprūpes iestādēm;

24.7. Latvijas Pašvaldību savienību, attiecīgajām pilsētu un pagastu pašvaldībām un pašvaldību policiju;

24.8. Valsts robežsardzi.

25. Jūras centrs sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izstrādā sadarbības plānu un saskaņo to ar šo noteikumu 24.punktā minētajām institūcijām.

26. Visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru rīcībā ir informācija par iespējamām briesmām, kas varētu apdraudēt cilvēkus jūras avārijas gadījumā, ir pienākums par to ziņot Jūras centram vai tuvākajai policijas nodaļai.

27. Jūras centrs publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ziņas par tā rīcībā esošajiem operatīvajiem sakaru līdzekļiem, kā arī šādas ziņas:

27.1. Jūras centra adresi;

27.2. tālruņa numuru;

27.3. faksa numuru;

27.4. teleksa numuru;

27.5. INMARSAT-C numuru;

27.6. radiosakaru izsaukuma signālus, diapazonus, frekvences un kanālus.

28. Lēmumu par meklēšanas un glābšanas pasākumiem pieņem Jūras administrācijas Meklēšanas un glābšanas dienesta attiecīgā amatpersona.

29. Meklēšana un glābšana tiek uzsākta, vadīta un izbeigta saskaņā ar operatīvās rīcības plānu.

V. Aviācijas centra un Jūras centra sadarbība

30. Pēc Aviācijas centra pieprasījuma Jūras centrs meklēšanas un glābšanas pasākumos iesaista savas meklēšanas un glābšanas vienības, glābšanas kuģus, loču kuterus, ostu floti un, ja nepieciešams, arī attiecīgās ārvalstu institūcijas.

31. Pēc Jūras centra pieprasījuma Aviācijas centrs meklēšanas un glābšanas pasākumos iesaista Nacionālo bruņoto spēku aviāciju un civilo aviāciju un, ja nepieciešams, arī attiecīgās ārvalstu institūcijas.

VI. Aviācijas centra sadarbība ar Gaisa spēkiem

32. Gaisa spēki tiek iesaistīti meklēšanas un glābšanas pasākumos pēc Aviācijas centra pieprasījuma tikai tādos gadījumos, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība. Ja aviācijas nelaimes gadījums notiek militāra lidlauka rajonā, aviācijas daļas komandieris nekavējoties uzsāk nepieciešamos meklēšanas un glābšanas darbus un informē par to Aviācijas centru. Pēc Aviācijas centra glābšanas vienību ierašanās notikuma vietā turpmākos meklēšanas un glābšanas darbus veic un koordinē Aviācijas centrs.

33. Aviācijas meklēšanas un glābšanas pasākumu laikā Gaisa spēku meklēšanas un glābšanas vienības operatīvi pakļaujas Aviācijas centram.

VII. Jūras centra sadarbība ar Jūras spēkiem

34. Jūras spēki tiek iesaistīti meklēšanas un glābšanas pasākumos tikai pēc Jūras centra pieprasījuma. Jūras centram ir tiesības izmantot Jūras spēku tehniskos līdzekļus un personālu meklēšanas un glābšanas pasākumos tikai tādos gadījumos, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība.

35. Jūras meklēšanas un glābšanas pasākumu laikā Jūras spēku vienības, kuras piedalās meklēšanas un glābšanas darbos, operatīvi pakļaujas Jūras centram.

VIII. Aviācijas centra un Jūras centra sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

36. Meklēšanas un glābšanas pasākumu organizēšanā un veikšanā Aviācijas centrs un Jūras centrs sadarbojas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts robežsardzi, Katastrofu medicīnas centru, veselības aprūpes iestādēm, Valsts policiju un pašvaldībām, kas pēc trauksmes signāla saņemšanas nekavējoties iesaistās meklēšanas un glābšanas pasākumos un sniedz visu veidu palīdzību, lai glābtu cilvēku dzīvības.

37. Aviācijas avārijas gadījumā visas šo noteikumu 36.punktā minētās institūcijas darbojas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadībā. Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta līdzdalība nav nepieciešama, minētās institūcijas darbojas Aviācijas centra vadībā.

38. Jūras avārijas gadījumā visas šo noteikumu 36.punktā minētās institūcijas darbojas Jūras centra, tā apakšcentru vai glābšanas vienības vadītāja vadībā.

IX. Noslēguma jautājums

39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 5.novembra noteikumus Nr.426 "Noteikumi par Aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesta koordinācijas centra un Jūras administrācijas Meklēšanas un glābšanas dienesta koordinācijas centra darbību aviācijas un jūras avārijas gadījumos" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 192.nr.).

 

Ministru prezidents A.Šķēle

 

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas atbildības rajona koordinātas:

1. 57° 52' N 24° 21' E
2. 57° 55' N 24° 16' E
3. 57° 54' N 24° 13' E
4. 57° 54' N 23° 36' E
5. 57° 47' N 23° 39' E
6. 57° 40' N 23° 35' E
7. 57° 36' N 23° 24' E
8. 57° 35' N 23° 11' E
9. 57° 42' N 23° 00' E
10. 57° 47' N 22° 54' E
11. 57° 56' N 22° 42' E
12. 57° 56' N 22° 35' E
13. 57° 47' N 22° 09' E
14. 57° 45' N 21° 55' E
15. 57° 46' N 21° 51' E
16. 57° 47' N 21° 43' E
17. 57° 51' N 21° 39' E
18. 57° 54' N 21° 37' E
19. 58° 07' N 21° 29' E
20. 58° 25' N 20° 38' E
21. 57° 00' N 19° 50' E
22. 56° 21' N 18° 28' E
23. 56° 04' N 20° 40' E
24. 56° 04' N 21° 03' E

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

158.GIF (65288 BYTES)

258.GIF (50721 BYTES)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 58Pieņemts: 15.02.2000.Stājas spēkā: 19.02.2000.Zaudē spēku: 06.12.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 55/57, 18.02.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
1411
19.02.2000
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva