1. Noteikumi nosaka prasības personām, kuras savieno metālmateriālus, izmantojot metināšanu (turpmāk - metinātāji), un personām, kuras veic metālmateriālu un metināto savienojumu nesagraujošās pārbaudes (turpmāk - defektoskopisti), reglamentētajā sfērā, kā arī metinātāju un defektoskopistu sertificēšanas kārtību.

2. Metināts metālmateriālu savienojums (turpmāk - metinātais savieno­jums) ir reglamentētajā sfērā lietoto tērauda, alumīnija, vara, niķeļa, titāna, cirkonija vai to sakausējumu savienojums, kas rodas, izmantojot vienu no šādiem rokas vai daļēji mehanizētiem metināšanas veidiem:

2.1. elektriskā loka metināšanu;

2.2. skābekļa acetilēna metināšanu.

3. Metinātāju un defektoskopistu kompetences atbilstību novērtē sertifikācijas institūcijas, kuras akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17024 "Atbilstības novērtēšana - Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" un par kurām Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk - sertifikācijas institūcijas).

4. Metinātāji drīkst veikt darbus reglamentētajā sfērā, ja viņu profesionālo kvalifikāciju ir atzinusi sertifikācijas institūcija saskaņā ar vienu no šādiem standartiem:

4.1. LVS EN 287-1 "Metinātāju atestācijas pārbaude. Kausēšanas metināšana - 1.daļa: Tēraudi";

4.2. LVS EN ISO 9606-2 "Metinātāju kvalifikācijas pārbaude - Kausēšanas metināšana - 2.daļa: Alumīnijs un alumīnija sakausējumi";

4.3. LVS EN ISO 9606-3 "Metinātāja ates­tācijas pārbaude. Kausēšanas metināšana - 3.daļa: Varš un vara sakausējumi";

4.4. LVS EN ISO 9606-4 "Metinātāja atestācijas pārbaude. Kausēšanas metināšana - 4.daļa: Niķelis un niķeļa sakausējumi";

4.5. LVS EN ISO 9606-5 "Metinātāja ates­tācijas pārbaude. Kausēšanas metināšana - 5.daļa: Titāns un titāna sakausējumi, cirkonijs un cirkonija sakausējumi".

5. Lai iegūtu metinātāja profesionālo kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu (turpmāk - metinātāja sertifikāts), pretendents sertifikācijas institūcijā iesniedz attiecīgu iesniegumu un izglītības dokumentu par teorētiskās un praktiskās sagatavošanas kursu beigšanu.

6. Sertifikācijas institūcija pēc šo noteikumu 5.punktā minēto dokumentu saņemšanas novērtē pretendenta kvalifikācijas atbilstību sertifikācijai pieteiktajā jomā, organizējot praktisko zināšanu pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 4.punktā minētajā standartā noteiktajām prasībām.

7. Ja praktisko zināšanu pārbaude nokārtota sekmīgi un persona ir sasnie­gusi 18 gadu vecumu, sertifikācijas institūcija pretendentam izsniedz metinātāja sertifikātu. Sertifikātā norāda metinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un darbības jomu, sertifikāta numuru, izsniegšanas datumu un derīguma termiņu, kā arī sertifikācijas institūcijas identifikācijas datus.

8. Ja nav ievērotas šo noteikumu 5., 6. vai 7.punktā minētās prasības, sertifikācijas institūcija atsaka pretendentam izsniegt metinātāja sertifikātu, rakstiski sniedzot pamatotu atteikumu. Atteikumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

9. Sertifikācijas institūcija anulē izsniegto metinātāja sertifikātu, ja:

9.1. beidzies sertifikāta derīguma termiņš;

9.2. metinātājs izteicis vēlēšanos atteikties no sertifikāta;

9.3. metinātāja darbā vairāk nekā sešus mēnešus ir bijis pārtraukums;

9.4. darba devējs metinātāju ir atstādinājis no veicamā darba par to normatīvtehnisko dokumentu neievērošanu, kuri reglamentē metināšanas darbu veikšanu, un par šo faktu ir paziņojis sertifikācijas institūcijai;

9.5. atklājas, ka metinātāja sertifikāts ir izsniegts nepamatoti.

10. Informāciju par metinātāja novērtēšanu un sertificēšanu sertifikācijas institūcija glabā ne mazāk kā 10 gadus pēc metinātāja sertifikāta izsniegšanas.

11. Defektoskopisti drīkst veikt metināto savienojumu nesagraujošās pārbaudes reglamentētajā sfērā, ja viņu profesionālo kvalifikāciju ir atzinusi sertifikācijas institūcija saskaņā ar standartu LVS EN 473 "Nesagraujoša pārbaude - Nesagraujošās testēšanas personāla kvalifikācija un sertifikācija - Galvenie principi".

12. Nesagraujošās pārbaudes veicamas, izmantojot šādas metodes:

12.1. pārbaude ar virpuļstrāvu;

12.2. pārbaude ar magnētiskajām daļiņām;

12.3. pārbaude ar radiogrāfiju;

12.4. pārbaude ar ultraskaņu;

12.5. pārbaude ar krāsainajiem šķīdumiem (penetrācija);

12.6. pārbaude ar akustisko emisiju;

12.7. testēšana ar tecēšanas metodi.

13. Lai iegūtu defektoskopista profesionālo kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu (turpmāk - defektoskopista sertifikāts), pretendents sertifikācijas institūcijā iesniedz attiecīgu iesniegumu un izglītības dokumentu par teorētiskās un praktiskās sagatavošanas kursu beigšanu.

14. Sertifikācijas institūcija pēc šo noteikumu 13.punktā minēto dokumentu saņemšanas novērtē pretendenta kvalifikācijas atbilstību sertifikācijai pieteiktajā jomā, organizējot praktisko zināšanu pārbaudi saskaņā ar standartu LVS EN 473 "Nesagraujoša pārbaude - Nesagraujošās testēšanas personāla kvalifikācija un sertifikācija - Galvenie principi".

15. Ja praktisko zināšanu pārbaude nokārtota sekmīgi un persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu, sertifikācijas institūcija pretendentam izsniedz defektoskopista sertifikātu. Sertifikātā norāda defektoskopista vārdu, uzvārdu, personas kodu un darbības jomu, sertifikāta numuru, izsniegšanas datumu un derīguma termiņu, kā arī sertifikācijas institūcijas identifikācijas datus.

16. Ja nav ievērotas šo noteikumu 13., 14. vai 15.punktā minētās prasības, sertifikācijas institūcija atsaka pretendentam izsniegt defektosko­pista sertifikātu, rakstiski sniedzot pamatotu atteikumu. Atteikumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

17. Sertifikācijas institūcija anulē izsniegto defektoskopista sertifikātu, ja:

17.1. beidzies sertifikāta derīguma termiņš;

17.2. defektoskopists izteicis vēlēšanos atteikties no sertifikāta;

17.3. defektoskopista darbā vairāk nekā gadu ir bijis pārtraukums;

17.4. darba devējs defektoskopistu ir atstādinājis no veicamā darba par to normatīvtehnisko dokumentu neievērošanu, kuri reglamentē nesagraujošo pārbaužu veikšanu, un par šo faktu ir paziņojis sertifikācijas institūcijai;

17.5. atklājas, ka defektoskopista sertifikāts ir izsniegts nepamatoti.

18. Informāciju par defektoskopista novērtēšanu un sertificēšanu sertifikā­cijas institūcija glabā ne mazāk kā 10 gadus pēc defektoskopista sertifikāta izsniegšanas.

19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumus Nr.143 "Noteikumi par metālmateriālu metinātāju un defektoskopistu profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju reglamentētajā sfērā" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 52.nr.; 2003, 167.nr.; 2004, 68.nr.).

20. Metinātāja un defektoskopista kompetenci apliecinošie dokumenti (sertifikāti), kas izsniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām.

21. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 15.septembri.