Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.339

Rīgā 2006.gada 25.aprīlī (prot. Nr.24 17.§)
Noteikumi par prasībām bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanas rezervuāru projektēšanai, uzstādīšanai, par to atbilstības novērtēšanas kārtību un tirgus uzraudzību
Izdoti saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu7.panta pirmo un otro daļu
(Grozīta ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1133)
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka būtiskās prasības tādu stacionāru rezervuāru projektēšanai, izgatavošanai un uzstādīšanai, kuri paredzēti šo noteikumu 3.punktā minēto bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanai (turpmāk - rezervuārs), un kārtību, kādā uzrauga minēto prasību ievērošanu, veic rezervuāru atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību, lai, tos pareizi lietojot, būtu novērsti draudi cilvēku dzīvībai, veselībai un videi.

2. Noteikumi attiecas uz rezervuāriem, kas paredzēti šo noteikumu 3.punktā minēto bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanai, ja šo vielu radītais tvaika vai gāzes spiediens virs šķidruma līmeņa ir mazāks nekā 0,5 bāri, izņemot rezervuārus, kuri ir tehnoloģiskā sastāvdaļa:

2.1. iekārtās, kas īpaši projektētas lietošanai radioaktīvā vidē un avārijas gadījumā var izraisīt radioaktīvo vielu noplūdi;

2.2. aku kontroles iekārtās, kuras izmanto naftas, gāzes vai ģeotermālās ieguves rūpniecībā un izpētē, kā arī pazemes krātuvēs spiediena uzturēšanai un kontrolei;

2.3. transportējamās spiedieniekārtās, kas reglamentētas normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, dzelzceļu un ūdeņiem;

2.4. transportējamās spiedieniekārtās, kas reglamentētas starptautiskajos nolīgumos par aviāciju;

2.5. stacionārās spiedieniekārtās, kas reglamentētas normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem.

3. Rezervuārā uzglabā šādas šķidrās un gāzveida bīstamās ķīmiskās vielas un šķidros un gāzveida ķīmiskos preparātus (produktus):

3.1. vielas, kuras normatīvajos aktos par ķīmisko vielu klasifikāciju noteiktas kā sprādzienbīstami, īpaši viegli uzliesmojoši, viegli uzliesmojoši un uzliesmojoši šķidrumi, gāzes un to maisījumi, ja to daudzums pārsniedz 2,5 m3;

3.2. dīzeļdegvielu, šķidro kurināmo un vielas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību ir degoši šķidrumi, ja to daudzums pārsniedz 10 m3;

3.3. vielas, kuras normatīvajos aktos par ķīmisko vielu klasifikāciju noteiktas kā ļoti toksiski, toksiski, kaitīgi, kodīgi un kairinoši šķidrumi, gāzes un to maisījumi, videi bīstami, sensibilizējoši, kancerogēni, mutagēni un reproduktīvai sistēmai toksiski šķidrumi (saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 10.panta otro daļu), ja to daudzums pārsniedz 1 m3.

4. Rezervuāra robeža ir tuvākā noslēg­ierīce vielas iepildīšanai vai rezervuāra iztukšošanai. Rezervuārs sastāv no:

4.1. stacionāri uzstādītas tvertnes;

4.2. tehnoloģiskā aprīkojuma, kas nodrošina drošu un piemērotu šo noteikumu 3.punktā minēto vielu uzglabāšanu, kā arī no elementiem, kas piestiprināti tvertnes virsmām (piemēram, lūkas, savienojumi, atbalsti, rokturi);

4.3. otrās pakāpes necaurlaidīga norobežojuma - aizsargsistēmas, kas novērš uzglabājamās plūstošās vielas noplūdi augsnē vai gruntsūdeņos, ja tvertnei vai aprīkojumam ir radusies noplūde vai sūce. Aizsargsistēma ietver dubultsienas, sintētiskas membrānas joslas, sagatavotus zemes vaļņus, betona nožogojumus vai ekvivalentus materiālus, kas nodrošina noplūdušo vielu neizplatīšanos.

5. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

(Grozīts ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1133)

6. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” publicē Standartizācijas biroja oficiālajā mājaslapā internetā (www.lvs.lv) to Latvijas nacionālo standartu sarakstus, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk − piemērojamie standarti).

(MK 06.10.2009. noteikumu Nr.1133 redakcijā)

7. Šo noteikumu prasību izpildi nodrošina komercreģistrā reģistrēta persona - rūpnieciski izgatavotu rezervuāru ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai izplatītājs (arī persona, kura rezervuāru projektē un izgatavo savai lietošanai) (turpmāk - ražotājs) vai būvkomersantu reģistrā reģistrēts būvlaukumā izbūvējamā rezervuāra projektētājs un galvenais būvuzņēmējs (Būvniecības likuma izpratnē) (turpmāk - būvuzņēmējs).

8. Rūpnieciski izgatavotu rezervuāru atbilstību novērtē akreditēta institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk - paziņotā institūcija), ja institūcija ir izpildījusi šādas minimālās prasības:

8.1. tā atbilst standartā LVS EN 45011:2004 "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām" noteiktajiem kritērijiem un šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

8.2. tā ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamās kļūdas dēļ radušos zaudējumus, kas aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju.

9. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs novērtē un regulāri pārbauda paziņotās institūcijas atbilstību šo noteikumu 8.punktā minētajām prasībām.

(MK 06.10.2009. noteikumu Nr.1133 redakcijā)

2. Rezervuāru tirgus uzraudzība

10. Latvijā ir tiesības piedāvāt tirgū - pārdot vai nodot lietošanā - rezervuārus, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par rezervuāriem ražoti vai laisti apgrozībā kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Turcijā, vai kādā Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Savstarpējā atzīšana piemērojama arī attiecībā uz atbilstības novērtējumiem, ko izsniegušas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs akreditētas institūcijas.

11. Par rezervuāra piedāvāšanu tirgū neuzskata šādas darbības:

11.1. rezervuāra ievešana apstrādei vai pilnveidošanai, ja pēc tās rezervuārs tiek izvests no Latvijas;

11.2. rezervuāra izgatavošana Latvijā realizācijai ārpus valsts.

12. Lai rezervuārs tiktu lietots atbilstoši paredzētajam lietošanas mērķim un tā lietošana būtu droša, persona, kas rezervuāru piedāvā tirgū, nodrošina, lai šo noteikumu 37., 39., 40. un 43.punktā minētā informācija būtu norādīta valsts valodā.

13. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – tirgus uzraudzības iestāde) veic normatīvajos aktos par rezervuāru tehnisko uzraudzību un būvniecību paredzētos pasākumus, lai Latvijas tirgū tiktu piedāvāti tikai tādi rezervuāri, kas, atbilstoši uzstādīti un lietoti, neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

(MK 25.08.2008. noteikumu Nr.675 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1133)

14. Rezervuārus, kuri neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, atļauts demonstrēt gadatirgos, izstādēs un līdzīgos pasākumos, ja uz rezervuāra ir skaidri saskatāma norāde par neatbilstību un tirdzniecības ierobežojumiem. Demonstrēšana pieļaujama tikai ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi drošības pasākumi, lai nenodarītu kaitējumu cilvēku dzīvībai, veselībai un videi.

15. Paziņotā institūcija rakstiski informē tirgus uzraudzības iestādes par atteikumiem piešķirt rezervuāram atbilstības novērtēšanas sertifikātu, kā arī pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma informē to par izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem un papildinājumiem.

3. Prasības rezervuāru projektēšanai, izgatavošanai un uzstādīšanai
3.1. Vispārīgās prasības

16. Rezervuārus projektē, izgatavo, uzstāda un pārbauda saskaņā ar šajos noteikumos, normatīvajos aktos par būvniecību, vidi un ugunsdrošību, kā arī piemērojamajos standartos un ražotāja instrukcijās noteiktajām prasībām, lai, ievērojot rezervuāra lietošanas instrukcijas un paredzētos lietošanas apstākļus, tā darbība visā lietošanas laikā būtu droša un neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

17. Projektējot un izgatavojot rezervuārus, ražotājs vai būvuzņēmējs izvēlas atbilstošu risinājumu šādā kārtībā:

17.1. novērš vai iespējami samazina negadījuma draudus;

17.2. veic atbilstošus aizsardzības pasākumus, ja negadījuma draudi nav pilnībā novēršami;

17.3. informē lietotājus par iespējamiem negadījuma draudiem un norāda, kādi aizsardzības pasākumi nepieciešami, lai samazinātu negadījuma draudus rezervuāru uzstādīšanas vai lietošanas laikā.

18. Par rūpnieciski izgatavojamo rezervuāru atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām ir atbildīgs ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis. Par būvlaukumos izbūvējamo rezervuāru atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām ir atbildīgs būvuzņēmējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību.

3.2. Rezervuāru projektēšana

19. Rezervuāra ražotājs vai būvuzņēmējs, projektējot rezervuāru, analizē un novērtē ar uzglabājamo vielu saistītos riska faktorus, lai rezervuāra lietošana būtu droša visā tā paredzamajā lietošanas laikā.

20. Rezervuāram projektē pienācīgu stiprību, projektējot ievēro slodzes, kas atbilst paredzamajai lietošanai un citiem apstākļiem, kādos rezervuārs tiks lietots. Īpaši ņem vērā:

20.1. uzglabājamās vielas raksturojumu un īpašības;

20.2. rezervuāra konstrukcijas svaru;

20.3. hidrostatiskās slodzes, ko rada uzglabājamā viela;

20.4. iekārtu un aprīkojuma svaru;

20.5. ārējās slodzes (piemēram, trans­ports, vējš, nokrišņi);

20.6. reakciju spēkus un momentus, ko rada, piemēram, atbalsti, palīgierīces, cauruļvadi;

20.7. koroziju, eroziju, nogurumu;

20.8. apkārtējās vides un uzglabājamās vielas temperatūru.

21. Projektējot rezervuārus, piemēro atbilstošus drošības koeficientus un lieto metodes, kurās ir norādītas attiecīgās robežvērtības, lai varētu ņemt vērā šo noteikumu 20.punktā minēto slodžu vienlaicīgas iedarbības iespēju un nepieļautu kļūdu ietekmi.

22. Lai nodrošinātu rezervuāra konstrukcijas pienācīgu stiprību, projektēšanā ievēro šādas aprēķina prasības:

22.1. rezervuārs iztur spiedienu un citas slodzes, kas iedarbojas uz rezervuāru tā darbības laikā. Pieļaujamos spriegumus ierobežo, ņemot vērā lietošanas apstākļos iespējamās kļūmes. Lieto drošības koeficientus, kas atbilst dažādiem izgatavošanas un reālajiem darba apstākļiem, aprēķinu formulām un materiālu īpašību atšķirībām. Aprēķinot izturību, lieto metodes, kas nodrošina pietiekamas drošības robežvērtības, ievērojot šo noteikumu 3.4.apakšnodaļā materiāliem noteiktās prasības;

22.2. rezervuāram ir pietiekama pretestības spēja:

22.2.1. aprēķina spiediens nav mazāks par maksimāli pieļaujamo spiedienu, ir ņemtas vērā iespējamās statiskās un dinamiskās slodzes. Ja rezervuārs sadalīts atsevišķās kamerās, atdalošo sieniņu stiprību aprēķina, ņemot par pamatu augstāko iespējamo kameras spiedienu attiecībā pret zemāko iespējamo blakus esošās kameras spiedienu;

22.2.2. aprēķina temperatūra nodrošina pietiekamas drošības robežvērtības;

22.2.3. projektējot ievēro visas iespējamās slodžu kombinācijas, kas iekārtā var rasties paredzamajos lietošanas apstākļos;

22.2.4. spriegumu maksimālās vērtības ir drošās robežās;

22.2.5. spiediena izturības aprēķinā izmanto vērtības, kas atbilst dokumentētos datos norādītajām materiālu īpašībām, ņemot vērā šo noteikumu 3.4.apakšnodaļā noteiktās prasības un atbilstošus drošības koeficientus;

22.2.6. lieto atbilstošus materiālu neizjaucamo savienojumu koeficientus (piemēram, atkarībā no nesagraujošās testēšanas metodes, savienotajiem materiāliem un paredzamajiem lietošanas apstākļiem);

22.2.7. projektā paredz visus iespējamos faktorus, kas var samazināt stiprību (piemēram, korozija, erozija, nogurums), atbilstoši paredzamajai rezervuāra lietošanai;

22.2.8. ja aprēķinātais biezums neno­drošina atbilstošo struktūras stiprību, veic papildu pasākumus, lai nodrošinātu rezervuāra stiprību un novērstu negadījuma draudus rezervuāra transportēšanas vai pārvietošanas laikā.

23. Rezervuāram paredz tādu apkalpošanu, kas novērš iespējamos negadījuma draudus rezervuāra lietošanas laikā. Īpaši ievēro:

23.1. prasības rezervuāra uzpildīšanai, iztukšošanai un attīrīšanai;

23.2. lūku atvēršanas un aizvēršanas nosacījumus;

23.3. ķīmisko vielu vai ķīmisko preparātu (produktu) izmešu apjomu;

23.4. virsmas temperatūru, ņemot vērā paredzamo lietošanu;

23.5. nestabilu ķīmisko vielu vai ķīmisko preparātu (produktu) sadalīšanos.

24. Rezervuāru projektē un konstruē tādu, lai varētu veikt visas nepieciešamās pārbaudes un pārliecināties par tā pareizu un atbilstošu ekspluatāciju un drošības līmeni.

25. Lai noteiktu rezervuāra iekšpuses stāvokli un pārliecinātos par rezervuāra drošību, konstrukcijā paredz atbilstošus līdzekļus (piemēram, lūkas), kas ļauj iekļūt rezervuāra iekšpusē un droši un ergonomiski veikt attiecīgās pārbaudes.

26. Ja rezervuārs ir par mazu, lai tajā varētu iekļūt, un lūku ierīkošana ietekmē rezervuāra stiprību vai vielas, kuras uzglabā rezervuārā, nav kaitīgas rezervuāra materiāliem un nav citu apstākļu, kas pasliktinātu rezervuāra iekšpuses stāvokli, izmanto citus atbilstošus līdzekļus, lai pārliecinātos, ka rezervuāra lietošana ir droša.

27. Ņemot vērā paredzētos lietošanas apstākļus un lietošanas laiku, rezervuāra elementus konstruē ar pietiekamām pielaidēm vai citādi aizsargā pret apstākļiem, kas samazina konstrukcijas stiprību.

28. Ja rezervuāra lietošanas laikā paredzama rezervuāra elementu erozija vai korozija:

28.1. veic atbilstošus pasākumus, lai to samazinātu (piemēram, palielinot biezumu vai lietojot ieliktņus vai piemērotus materiālus);

28.2. paredz visvairāk skarto daļu nomaiņas iespēju;

28.3. šo noteikumu 43.punktā minētajā lietošanas instrukcijā ietver prasības rezervuāra drošai lietošanai.

29. Rezervuāru konstrukcijā paredz īpašas ierīces vai to pievienošanas iespēju, lai rezervuāru varētu droši uzpildīt un iztukšot. Īpaši ņem vērā draudus, ko var radīt nedroši savienojumi, kā arī:

29.1. uzpildīšanas laikā - pārpildīšana, virsspiediens, temperatūras izmaiņas;

29.2. iztukšošanas laikā - plūstošu vielu izplūšana nekontrolēta spiediena ietekmē, vakuums.

30. Ja rezervuāra lietošanas laikā iespējama pieļaujamo parametru pārsniegšana, rezervuāra konstrukcijā paredz attiecīgas aizsardzības ierīces vai to pievienošanas iespēju.

31. Drošības ierīces vai to kombinācijas izvēlas, ņemot vērā rezervuāra raksturojumu. Rezervuāram nepieciešamas:

31.1. drošības ierīces, kas nodrošina rezervuāra darba parametru uzturēšanu pieļaujamās robežās;

31.2. piemērotas tehnoloģiskā procesa vadības, automatizācijas ierīces un signāl­ierīces, kas dod iespēju atbilstoši rīkoties, lai uzturētu rezervuāra parametrus pieļaujamās robežās;

31.3. stacionārās automātiskās vai manuālās ugunsgrēka atklāšanas, ugunsdzēsības un rezervuāra atdzesēšanas ierīces.

32. Aizsardzības ierīces projektē un konstruē tādas, lai tās nodrošinātu rezervuāra aizsardzību, darbotos atbilstoši funkcijām, kā arī tiktu ievēroti to apkopes un pārbaudes nosacījumi.

33. Spiedienu ierobežojošās ierīces projektē tādas, lai spiediens nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo darba spiedienu (bāros), kādam ir projektēts rezervuārs un kuru norāda ražotājs (turpmāk - darba spiediens).

34. Rezervuārus, kuros tiek uzglabāti sprādzienbīstami, īpaši viegli uzliesmojoši, viegli uzliesmojoši un uzliesmojoši šķidrumi, gāzes un to maisījumi, projektē tādus, lai atklāta uguns (liesmas) neradītu avārijas draudus.

3.3. Rezervuāru izgatavošana un uzstādīšana

35. Ražotājs vai būvuzņēmējs, lietojot atbilstošu tehniku un procedūras, nodrošina pilnīgu rezervuāra projekta izpildi, īpaši ievērojot šādus nosacījumus:

35.1. sastāvdaļu elementu sagatavošana (piemēram, pagaidu pievienojumu noņemšana) nedrīkst radīt defektus, plaisas vai materiālu mehānisko īpašību izmaiņas, kas varētu mazināt rezervuāra drošību;

35.2. savienojošie materiāli un savienojuma zonas ir bez ārējiem (virsmas) un iekšējiem defektiem, kas varētu mazināt rezervuāra drošību;

35.3. neizjaucamie savienojumi, kurus nevar atvienot bez materiālu graujošām metodēm (turpmāk - pastāvīgie savienojumi), nodrošina savienojamiem materiāliem noteikto minimālo prasību izpildi (ja projekta aprēķinos nav noteiktas īpašas prasības);

35.4. rezervuāra sastāvdaļas, kas tiek tieši slogotas, un sastāvdaļas, kas tām tieši piestiprinātas, savieno (piemēram, metina, lodē) metinātāji, kas sertificēti normatīvajos aktos par metālmateriālu metinātāju profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju reglamentētajā sfērā noteiktajā kārtībā. Šīs procedūras apstiprina paziņotā institūcija saskaņā ar piemērojamajos standartos noteiktajām prasībām;

35.5. rezervuāra sastāvdaļu pastāvīgo savienojumu nesagraujošos testus veic defektoskopisti, kas sertificēti normatīvajos aktos par defektoskopistu profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju reglamentētajā sfērā noteiktajā kārtībā;

35.6. attiecīgajā rezervuāra izgatavošanas posmā nepieciešama piemērota termiskā apstrāde, ja izgatavošanas procesā materiālu īpašības var mainīties tādā apjomā, ka var mazināties rezervuāra drošība;

35.7. materiālus, kuri ietekmē rezervuāra konstrukcijas drošību, apzīmē (identificē) tā, lai apzīmējums, kas ļauj noteikt materiāla izcelsmi, tiktu saglabāts visos izgatavošanas posmos līdz gatavā rezervuāra galīgajai novērtēšanai.

36. Rezervuāra galīgā novērtēšana sastāv no gala pārbaudes, stiprības testa un aizsardzības ierīču izvērtēšanas:

36.1. gala pārbaudē novērtē rezervuāra konstrukcijas atbilstību projektam, pārbauda tehnisko dokumentāciju un novērtē rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām, ņemot vērā izgatavošanas laikā veiktos testus. Ja nepieciešams, gala pārbaudi atsevišķām rezervuāra sastāvdaļām veic rezervuāra izgatavošanas laikā (piemēram, ja gala pārbaudē nav iespējams novērtēt attiecīgās sastāvdaļas stāvokli);

36.2. rezervuāra stiprību pārbauda atbilstoši piemērojamajiem standartiem;

36.3. drošības ierīces izvērtē, pārbaudot to atbilstību šo noteikumu 31. un 32.punktā minētajām prasībām.

37. Lai novērtētu rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām, rezervuāra ražotājs vai būvuzņēmējs tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju par projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu:

37.1. rezervuāra vispārīgs apraksts;

37.2. konstrukcijas kopsalikuma rasējums, sastāvdaļu rasējumi, salikuma vienību rasējums un citi nepieciešamie darba rasējumi un shēmas;

37.3. šo noteikumu 37.2.apakšpunktā minēto rasējumu un shēmu darbības apraksti un skaidrojumi;

37.4. pilnībā vai daļēji izmantoto piemērojamo standartu saraksts, bet, ja šie standarti nav izmantoti, - to risinājumu apraksts, kas lietoti, lai izpildītu šo noteikumu prasības;

37.5. projektēšanas aprēķini, veikto pārbaužu un izmēģinājumu rezultāti. Ja galvenajās rezervuāra konstrukcijās lietoti sintētiski materiāli, iekļauj informāciju par šo materiālu raksturojošām robežvērtībām paredzētajos lietošanas apstākļos;

37.6. ziņas par rezervuāra izgatavošanas laikā veiktajiem testiem;

37.7. ziņas par to darbinieku kvalifikācijas apliecinājumiem, kuri veikuši šo noteikumu 35.4. un 35.5.apakšpunktā minētos darbus;

37.8. šo noteikumu 35.4.apakšpunktā minēto savienošanas procedūru apraksti un to apstiprinājumi;

37.9. rezervuāra lietošanas instrukcija atbilstoši šo noteikumu 43. un 44.punktam;

37.10. vielas, kuras ir kaitīgas rezervuāra materiāliem.

38. Ražotājs vai būvuzņēmējs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas vai izbūves procesā nodrošinātu izgatavoto rezervuāru atbilstību šo noteikumu prasībām un šo noteikumu 37.punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai, izņemot šo noteikumu 11.punktā minētos gadījumus.

39. Uz katra rezervuāra norāda šādu informāciju:

39.1. ražotāja vai būvuzņēmēja adrese, vārds un uzvārds vai firma;

39.2. rezervuāra izbūves vai izgatavošanas un uzstādīšanas gads;

39.3. rezervuāra identifikācijas dati atbilstoši tā raksturam (piemēram, rezervuāra tips, sērija, numurs);

39.4. galvenās maksimālās un minimālās robežvērtības, darba temperatūra un uzglabāšanas tilpums;

39.5. tās paziņotās institūcijas identifikācijas numurs, kura veikusi attiecīgā rezervuāra atbilstības novērtēšanu;

39.6. cita informācija, kuru ražotājs uzskata par nepieciešamu.

40. Atbilstoši rezervuāra tipam norāda šādu papildinformāciju, kas nepieciešama attiecīgā tipa rezervuāra drošai uzstādīšanai, lietošanai, apkopei un periodiskām pārbaudēm lietošanas laikā:

40.1. rezervuāra tilpums (kubikmetros);

40.2. pārbaudes spiediens P (bāros) un pārbaudes datums;

40.3. noregulētais drošības ierīču spiediens (bāros);

40.4. maksimālā uzpildījuma pakāpe (procentos no tilpuma) vai augstums (metros);

40.5. uzglabājamo bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko preparātu (produktu) marķējums atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību.

41. Uz rezervuāra izvieto skaidri saskatāmas piktogrammas un brīdinājuma zīmes, lai nodrošinātu tā pareizu lietošanu.

42. Šo noteikumu 39. un 40.punktā minēto informāciju raksta valsts valodā tieši uz rezervuāra vai uz rezervuāram stingri piestiprinātas plāksnītes (burtu augstums ne mazāks par 10 mm).

43. Rezervuāra ražotājs vai būvuzņēmējs sastāda rezervuāra lietošanas instrukciju. Instrukcijā norāda nepieciešamo drošības informāciju par:

43.1. rezervuāra uzstādīšanu un lietošanu, kā arī drošības pasākumiem, kas jāveic, uzsākot rezervuāra lietošanu;

43.2. tehnisko apkopi un uzraudzību (arī par lietotāja veicamajām pārbaudēm);

43.3. iespējamiem negadījuma draudiem un norādes, kādi aizsardzības pasākumi nepieciešami, lai samazinātu negadījuma draudus rezervuāra uzstādīšanas un lietošanas laikā.

44. Rezervuāra lietošanas instrukcijā ietver informāciju, kas norādīta uz rezervuāra saskaņā ar šo noteikumu 39. un 40.punktu, kā arī pievieno tehnisko dokumentāciju, rasējumus, diagrammas un aprēķinus, ja tas palīdz izprast rezervuāra lietošanas instrukciju.

3.4. Prasības materiāliem, kurus izmanto rezervuāru izgatavošanā, un to savienojumiem

45. Materiāli, kurus izmanto rezervuāru izgatavošanā vai izbūvē, atbilst rezervuāra projektā noteiktajām prasībām un nodrošina rezervuāra funkciju izpildi visu paredzēto lietošanas laiku vai līdz to nomaiņai.

46. Materiāli, kurus paredzēts izmantot galvenajās rezervuāra konstrukcijās (piemēram, apvalks, grīda, sienas), atbilst šādām prasībām:

46.1. saglabā attiecīgās īpašības visos paredzamajos lietošanas un pārbaudes apstākļos;

46.2. ir elastīgi un izturīgi. Ja īpašu apsvērumu dēļ tiek lietoti trausli materiāli, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu to plīšanu vai lūšanu;

46.3. ir ķīmiski noturīgi pret rezervuārā esošajām vielām. To ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas nepieciešamas drošai rezervuāra lietošanai, paredzamajā rezervuāra lietošanas laikā nedrīkst būtiski mainīties;

46.4. ir pietiekami noturīgi pret novecošanos un uguns (liesmu) iedarbību;

46.5. ir piemēroti paredzētajām apstrādes procedūrām;

46.6. nerada nevēlamus efektus, savienojot dažādus materiālus;

46.7. normālos lietošanas apstākļos neuzlādējas elektrostatiski (attiecībā uz degošu un sprādzienbīstamu vielu uzglabāšanu);

46.8. tiem ir atbilstības apliecinājumi, ja tos izmanto būvlaukumos izbūvējamiem rezervuāriem.

47. Materiāliem, kurus paredzēts izmantot galvenajās rezervuāra konstrukcijās, ķīmisko un fizikālo īpašību rādītāji nedrīkst būt zemāki, kā noteikts piemērojamajos standartos.

48. Rezervuāra ražotājs vai būvuzņēmējs:

48.1. nosaka rezervuāra projekta aprēķiniem nepieciešamās vērtības saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu, kā arī ievērojot šo noteikumu 46.punktā minētās materiālu īpašības;

48.2. tehniskajā dokumentācijā norāda ziņas par materiālu atbilstību šo noteikumu prasībām.

49. Būvuzņēmējs vai ražotājs veic pasākumus, lai nodrošinātu rezervuāra izgatavošanā izmantoto materiālu atbilstību projektā noteiktajām prasībām. Visiem materiāliem nepieciešami materiāla ražotāja sagatavoti dokumenti, kuros norādīta materiālu atbilstība projekta prasībām, bet būvlaukumos izbūvējamo rezervuāru materiāliem - dokumentācija, kas noteikta normatīvajos aktos par būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtību.

50. Ja rezervuāra galvenajās konstrukcijās lietoti sintētiski materiāli, to atbilstību apliecina paziņotā institūcija, kas saskaņā ar šo noteikumu 4.nodaļu novērtē rezervuāra projektu.

51. Materiāliem, kurus izmanto metināšanā vai cita veida elementu savienošanā, piemērojamas tikai šo noteikumu 46.1.apakš­punktā minētās prasības.

52. Metinātiem savienojumiem savienojuma koeficients nedrīkst pārsniegt šādas vērtības (ievērojot arī sprieguma veidu un savienojuma mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības):

52.1. 1,0 - savienojumiem, kuriem izlases veidā tiek veikta graujošā testēšana un nesagraujošā testēšana 100 % apjomā (kas apliecina, ka visai savienojumu sērijai nav nepieļaujamu defektu);

52.2. 0,85 - savienojumiem, kuriem izlases veidā tiek veikta nesagrau­jošā testēšana;

52.3. 0,7 - savienojumiem, kuriem netiek veikta nesagraujošā testēšana, bet tiek veikta tikai vizuālā pārbaude.

4. Rezervuāru atbilstības novērtēšanas procedūras
4.1. Vispārīgās prasības

53. Pirms rezervuāra piedāvāšanas tirgū ražotājs vai būvuzņēmējs deklarē rezervuāra atbilstību saskaņā ar šo noteikumu 5.nodaļu.

54. Pirms atbilstības deklarēšanas rezervuāru pakļauj šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām:

54.1. rūpnieciski izgatavotu rezervuāru pakļauj vienai no šādām procedūrām:

54.1.1. rezervuāra tipa pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļu;

54.1.2. rezervuāra projekta pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 4.3.apakšnodaļu un rezervuāra verifikācijai saskaņā ar šo noteikumu 4.4.apakšnodaļu;

54.1.3. rezervuāra eksemplāra pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 4.5.apakšnodaļu;

54.2. būvlaukumā izbūvējamam rezervuāram, kas projektēts un izgatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību, veic būvprojekta ekspertīzi saskaņā ar šo noteikumu 4.6.apakšnodaļu un būvdarbu tehnisko uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu 4.7.apakšnodaļu.

4.2. Rezervuāra tipa pārbaude

55. Paziņotā institūcija rezervuāra tipa pārbaudē pārliecinās un apliecina (sertificē), ka rezervuāra paraugs atbilst šo noteikumu prasībām un saskaņā ar ražošanā veiktajām pārbaudēm rezervuārs atbilst apstiprinātajam paraugam.

56. Lai veiktu rezervuāra tipa pārbaudi, ražotājs izvēlas paziņoto institūciju un iesniedz tajā:

56.1. iesniegumu par tipa pārbaudes veikšanu. Iesniegumā norāda ražotāja adresi, vārdu un uzvārdu vai firmu;

56.2. rakstisku paziņojumu par to, ka šāds iesniegums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā;

56.3. šo noteikumu 37.punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

57. Iesnieguma iesniedzējs nodod paziņotās institūcijas rīcībā attiecīgā tipa rezervuāra paraugu. Paziņotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, ja tādi nepieciešami saskaņā ar paziņotās institūcijas paredzēto pārbaudes metodi. Paraugs var aptvert vairākus rezervuāra variantus, ja atšķirības starp tiem neietekmē rezervuāra drošības līmeni.

58. Paziņotā institūcija:

58.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārbauda (verificē), vai paraugs ir izgatavots saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un identificē elementus, kas projektēti atbilstoši piemērojamo standartu prasībām, kā arī elementus, kuru projektēšanā minētie standarti nav izmantoti. Īpaši pārbauda:

58.1.1. tehnisko dokumentāciju attiecībā uz projektu un rezervuāra izgatavošanas procedūrām;

58.1.2. izmantoto materiālu atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī pārbauda materiālu ražotāja izsniegtos materiālu sertifikātus;

58.1.3. rezervuāra daļu savienošanas procedūras;

58.1.4. to darbinieku kvalifikācijas apliecinājumus, kuri veikuši šo noteikumu 35.4. un 35.5.apakšpunktā minētos darbus;

58.2. ja ražotājs nav izmantojis piemērojamos standartus, veic atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus vai nodrošina to veikšanu, lai konstatētu, vai ražotāja izvēlētais risinājums atbilst šo noteikumu prasībām;

58.3. veic atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus vai nodrošina to veikšanu, lai konstatētu, vai ražotājs lietojis tos standartus, par kuru izmantošanu tas ir paziņojis;

58.4. saskaņo ar ražotāju vietu, kur veikt pārbaudes un nepieciešamos testus.

59. Ja rezervuāra tips atbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija izsniedz rezervuāra ražotājam rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātu.

60. Paziņotā institūcija rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātā norāda ražotāja adresi, vārdu un uzvārdu vai firmu, pārbaudes atzinumu un sertificētā rezervuāra tipa identifikācijai nepieciešamos datus. Sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Sertifikāta derīguma termiņu var pagarināt.

61. Paziņotā institūcija rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu sarakstu. Vienu tehniskās dokumentācijas eksemplāru glabā paziņotajā institūcijā.

62. Par visām izmaiņām, kas tiek veiktas rezervuāriem, uz kuriem attiecas rezervuāra tipa pārbaudes sertifikāts, ražotājs rakstiski informē paziņoto institūciju, kurā tiek glabāta ar sertifikātu saistītā tehniskā dokumentācija.

63. Ja attiecīgās izmaiņas var ietekmēt rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām vai mainīt lietošanas nosacījumus, ražotājam par tām jāsaņem papildu apliecinājums. To pievieno sākotnējam rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātam kā papildinājumu.

64. Ražotājs rezervuāru izgatavošanas laikā veic nepieciešamos testus un pārbaudes, lai nodrošinātu visu izgatavoto rezervuāru atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam paraugam un šo noteikumu prasībām.

65. Paziņotā institūcija ne retāk kā reizi gadā apmeklē ražotāja uzņēmumu un:

65.1. pārliecinās, vai ražotājs pēc rezervuāru izgatavošanas veic to galīgo novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu;

65.2. izvēlas rezervuāra paraugu tā izgatavošanas vietā vai noliktavā un veic nepieciešamos testus, lai pārliecinātos par tā atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam paraugam un šo noteikumu prasībām.

66. Uz katra rezervuāra eksemplāra norāda paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

67. Ja paziņotā institūcija pieņem lēmumu neizsniegt rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu, tā ražotājam izsniedz pamatotu atteikumu likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktajā kārtībā.

68. Paziņotā institūcija rakstiski informē citas paziņotās institūcijas par rezervuāra paraugiem, par kuriem ir pieņemts lēmums neizsniegt vai anulēt atbilstības sertifikātu. Paziņotās institūcijas var pieprasīt rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātu vai papildinājumu kopijas.

69. Ražotājs nodrošina tirgus uzraudzības iestādei pieeju tehniskajai dokumentācijai, rezervuāra tipa pārbaudes dokumentiem un to papildinājumiem 10 gadus pēc pēdējā šāda rezervuāra izgatavošanas.

4.3. Rezervuāra projekta pārbaude

70. Paziņotā institūcija rezervuāra projekta pārbaudē pārliecinās un apliecina (sertificē), ka rezervuāra projekts atbilst šo noteikumu prasībām.

71. Lai veiktu rezervuāra projekta pārbaudi, ražotājs izvēlas paziņoto institūciju un iesniedz tajā:

71.1. iesniegumu par rezervuāra projekta pārbaudi. Iesniegumā norāda ražotāja adresi, vārdu un uzvārdu vai firmu, bet, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, - arī tā adresi, vārdu, uzvārdu vai firmu;

71.2. rakstisku paziņojumu par to, ka šāds iesniegums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā;

71.3. šo noteikumu 37.1., 37.2., 37.3., 37.4., 37.5., 37.8. un 37.9.apakš­punktā minēto dokumentāciju.

72. Paziņotā institūcija pārbauda:

72.1. tehnisko dokumentāciju un identificē elementus, kas projektēti atbilstoši piemērojamajiem standartiem, kā arī elementus, kuru projektēšanā minētie standarti nav izmantoti. Īpaši pārbauda:

72.1.1. izmantojamo materiālu atbilstību šo noteikumu prasībām;

72.1.2. rezervuāra daļu savienošanas procedūras;

72.2. vai ražotājs ir veicis atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus, lai konstatētu, ka izvēlētais risinājums atbilst šo noteikumu prasībām, īpaši, ja nav izmantoti piemērojamajos standartos noteiktie risinājumi;

72.3. piemērojamo standartu lietošanu, ja par to ir norādes ražotāja tehniskajā dokumentācijā.

73. Ja rezervuāra projekts atbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija izsniedz ražotājam rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu.

74. Paziņotā institūcija rezervuāra projekta atbilstības sertifikātā norāda ražotāja adresi, vārdu un uzvārdu vai firmu, pārbaudes atzinumu un apstiprinātā projekta identifikācijai nepieciešamos datus. Sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Sertifikāta derīguma termiņu var pagarināt.

75. Paziņotā institūcija rezervuāra projekta atbilstības sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu sarakstu. Vienu tehniskās dokumentācijas eksemplāru glabā paziņotajā institūcijā.

76. Ja paziņotā institūcija pieņem lēmumu neizsniegt rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu, tā ražotājam izsniedz pamatotu atteikumu. Paziņotās institūcijas lēmumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

77. Par visām izmaiņām, kas ir veiktas rezervuāra projektā, uz kuru attiecas rezervuāra projekta atbilstības sertifikāts, ražotājs informē paziņoto institūciju, kurā tiek glabāta ar rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu saistītā tehniskā dokumentācija.

78. Ja attiecīgās izmaiņas projektā var ietekmēt rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām vai mainīt sertifikāta lietošanas nosacījumus, ražotājam par tām jāsaņem papildu apliecinājums. To pievieno projekta pārbaudes sertifikātam kā papildinājumu.

79. Paziņotā institūcija rakstiski informē citas paziņotās institūcijas par rezervuāra projektiem vai papildinājumiem, par kuriem tā pieņēmusi lēmumu neizsniegt vai anulēt rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu. Paziņotās institūcijas var pieprasīt sertifikātu un papildinājumu kopijas.

80. Ražotājs nodrošina tirgus uzraudzības iestādei pieeju tehniskajai dokumentācijai, rezervuāra tipa pārbaudes dokumentiem un tā papildinājumiem 10 gadus pēc pēdējā šāda projekta izstrādes. Ja ražotājs neatrodas Latvijā, pienākums glabāt rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu un tā papildinājumus ir personai, kura piedāvā rezervuāra projektu tirgū.

4.4. Rezervuāra verifikācija

81. Paziņotā institūcija, verificējot rezervuāru, pārliecinās un apliecina (sertificē), ka rezervuārs atbilst sertificētajam projektam un šo noteikumu prasībām.

82. Lai veiktu rezervuāra verifikāciju, ražotājs izvēlas paziņoto institūciju un iesniedz tajā:

82.1. iesniegumu par rezervuāra verifikāciju. Iesniegumā norāda ražotāja adresi, vārdu un uzvārdu vai firmu;

82.2. rakstisku paziņojumu par to, ka šāds iesniegums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā;

82.3. šo noteikumu 37.punktā minēto tehnisko dokumentāciju attiecībā uz rezervuāra izgatavošanas procedūrām un rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu, kurš izsniegts šo noteikumu 4.3.apakšnodaļā minētajā kārtībā.

83. Paziņotā institūcija, verificējot rezervuāru:

83.1. apseko rezervuāru un veic piemērojamajos standartos noteiktos testus vai ekvivalentus testus, lai pārbaudītu (verificētu), vai rezervuārs atbilst sertificētajam projektam un šo noteikumu prasībām;

83.2. pārbauda rezervuāra daļu savienošanas procedūras;

83.3. pārbauda to darbinieku kvalifikācijas apliecinājumus, kuri veikuši šo noteikumu 35.4. un 35.5.apakšpunktā minētos darbus;

83.4. pārbauda, vai netiek izmantoti materiāli, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, kā arī materiālu ražotāja izsniegtos materiālu sertifikātus;

83.5. veic galīgo novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 36.punktam;

83.6. marķē rezervuāru vai nodrošina rezervuāra marķēšanu, norādot paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

84. Ja rezervuārs atbilst projektam un šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija izsniedz rezervuāra ražotājam rezervuāra atbilstības sertifikātu.

85. Paziņotā institūcija rezervuāra atbilstības sertifikātā norāda ražotāja adresi, vārdu un uzvārdu vai firmu, pārbaudes atzinumu un apstiprinātā rezervuāra identifikācijai nepieciešamos datus.

86. Rezervuāra atbilstības sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu sarakstu. Vienu tehniskās dokumentācijas eksemplāru glabā paziņotajā institūcijā.

87. Ja paziņotā institūcija pieņem lēmumu neizsniegt rezervuāra atbilstības sertifikātu, tā rezervuāra ražotājam izsniedz pamatotu atteikumu. Paziņotās institūcijas lēmumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

88. Paziņotā institūcija rakstiski informē citas paziņotās institūcijas par rezervuāriem, par kuriem tā ir pieņēmusi lēmumu neizsniegt rezervuāra atbilstības sertifikātu.

89. Ražotājs nodrošina tirgus uzraudzības iestādei pieeju tehniskajai dokumentācijai, rezervuāra tipa pārbaudes dokumentiem un to papildinājumiem 10 gadus pēc rezervuāra izgatavošanas.

4.5. Rezervuāra eksemplāra pārbaude

90. Paziņotā institūcija rezervuāra eksemplāra pārbaudē pārliecinās un apliecina (sertificē), ka rezervuārs atbilst šo noteikumu prasībām.

91. Lai veiktu rezervuāra eksemplāra pārbaudi, ražotājs izvēlas paziņoto institūciju un iesniedz tajā:

91.1. iesniegumu par rezervuāra eksemplāra pārbaudi. Iesniegumā norāda ražotāja adresi, vārdu un uzvārdu vai firmu;

91.2. informāciju par rezervuāra uzstādīšanas vietu (adresi), kur var veikt šajā apakšnodaļā minētās pārbaudes;

91.3. rakstisku paziņojumu par to, ka šāds iesniegums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā;

91.4. šo noteikumu 37.punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

92. Lai izvērtētu rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija pārbauda rezervuāra projektu un konstrukciju, kā arī izgatavošanas laikā veic piemērojamajos standartos noteiktos testus vai ekvivalentus testus un:

92.1. izvērtē tehnisko dokumentāciju attiecībā uz projektu un izgatavošanas procedūrām. Īpaši pārbauda:

92.1.1. vai netiek izmantoti materiāli, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, kā arī materiālu ražotāja izsniegtos materiālu sertifikātus;

92.1.2. rezervuāra daļu savienošanas procedūras;

92.1.3. to darbinieku kvalifikācijas apliecinājumus, kuri veikuši šo noteikumu 35.4. un 35.5.apakšpunktā minētos darbus;

92.2. veic galīgo novērtēšanu saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu;

92.3. marķē rezervuāru vai nodrošina rezervuāra marķēšanu, norādot paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

93. Ja rezervuārs atbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija izsniedz rezervuāra ražotājam rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātu.

94. Paziņotā institūcija rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātā norāda ražotāja adresi, vārdu un uzvārdu vai firmu, pārbaudes atzinumu un sertificētā rezervuāra identifikācijai nepieciešamos datus.

95. Paziņotā institūcija rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu sarakstu. Vienu tehniskās dokumentācijas eksemplāru glabā paziņotajā institūcijā.

96. Ja paziņotā institūcija pieņem lēmumu neizsniegt rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātu, tā rezervuāra ražotājam izsniedz pamatotu atteikumu. Paziņotās institūcijas lēmumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

97. Paziņotā institūcija rakstiski informē citas paziņotās institūcijas par rezervuāriem, par kuriem tā pieņēmusi lēmumu neizsniegt rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātus.

98. Ražotājs nodrošina, lai tirgus uzraudzības iestādei būtu pieejama tehniskā dokumentācija, rezervuāra eksemplāra pārbaudes dokumenti un to papildinājumi 10 gadus pēc rezervuāra izgatavošanas.

4.6. Prasības būvprojekta ekspertīzei

99. Būvlaukumos izbūvējamiem rezervuāriem būvprojekta ekspertīze ir obligāta. Būvprojekta ekspertīzi veic paziņotā institūcija vai sertificēts būveksperts. Šajā nodaļā noteiktas prasības būvprojekta ekspertīzei, kuras noteiktas papildus Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) un citos būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

100. Pirms būvlaukumā izbūvējama rezervuāra būvprojekta iesniegšanas akceptēšanai saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem projektētājs paziņotajā institūcijā vai sertificētam būvekspertam iesniedz:

100.1. iesniegumu par būvprojekta ekspertīzi. Iesniegumā norāda projektētāja vārdu, uzvārdu vai firmu un adresi (ja iesniegumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, - arī tā vārdu, uzvārdu vai firmu un adresi);

100.2. rakstisku apliecinājumu par to, ka šāds iesniegums nav iesniegts nevienā citā paziņotā institūcijā (ja būvprojekta ekspertīzi veiks paziņotā institūcija);

100.3. rezervuāra būvprojektu.

101. Paziņotā institūcija vai sertificēts būveksperts pārbauda:

101.1. būvprojekta dokumentāciju, identificē elementus, kas projektēti atbilstoši piemērojamajiem standartiem un būvnormatīviem, un elementus, kas neatbilst minētajiem standartiem, un novērtē:

101.1.1. vai būvprojektā norādītie materiāli un būvizstrādājumi atbilst normatīvajos aktos par būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtību reglamentētajā sfērā un piemērojamajos standartos noteiktajām prasībām;

101.1.2. atsevišķo rezervuāra sastāvdaļu fizikālo un ķīmisko īpašību piemērotību uzglabājamai vielai un paredzamajiem lietošanas apstākļiem;

101.1.3. atsevišķo rezervuāra sastāvdaļu savienošanas metodes un procedūras;

101.2. vai projektētājs ir lietojis piemērotus aprēķinus un testus un vai izvēlētais risinājums atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, īpaši, ja nav izmantoti piemērojamajos standartos noteiktie risinājumi;

101.3. vai projektētājs ir lietojis piemērojamos standartus, ja par to izmantošanu ir norādes būvprojekta dokumentācijā.

102. Ja rezervuāra būvprojekts atbilst Vispārīgajos būvnoteikumos, būvnormatīvos un šajos noteikumos noteiktajām prasībām, paziņotā institūcija vai sertificēts būveksperts apliecina būvprojekta atbilstību, marķējot katru būvprojekta lapu ar institūcijas vai sertificēta būveksperta identifikācijas simbolu, kā arī izsniedz pozitīvu atzinumu par rezervuāra būvprojektu.

103. Ja paziņotās institūcijas vai sertificētā būveksperta atzinums par būvprojektu ir negatīvs, projektētājam sniedz rakstisku negatīvā atzinuma pamatojumu. Paziņotās institūcijas lēmumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

104. Par visām izmaiņām, kas veiktas rezervuāra projektā, par kuru ir izsniegts pozitīvs atzinums, projektētājs rakstiski informē paziņoto institūciju vai sertificētu būvekspertu. Ja attiecīgās izmaiņas ietekmē rezervuāra atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, projektētājam nepieciešams papildu apliecinājums.

4.7. Būvlaukumos izbūvējamo rezervuāru būvniecības uzraudzība un atbilstības novērtēšana

105. Būvlaukumos izbūvējama rezervuāra būvdarbu uzraudzība ir obligāta un veicama atbilstoši normatīvajos aktos par būvuzraudzību noteiktajām prasībām un saskaņā ar šajā apakšnodaļā noteiktajām papildprasībām. Paziņotās institūcijas vai sertificēta būvuzrauga pieaicināšana ir rezervuāra pasūtītāja vai tā pilnvarotās personas pienākums.

106. Pirms rezervuāra būvniecības uzsākšanas būvuzņēmējs izstrādā darbu veikšanas projektu atbilstoši būvnormatīviem. Projektā iekļauj:

106.1. rezervuāra būvdarbu veikšanas aprakstu. Aprakstā norāda darba procedūras, prasības personālam un rezervuāra būvdarbos izmantojamām iekārtām;

106.2. vides un darba aizsardzības instrukcijas;

106.3. darbu izpildes plānu visiem rezervuāra būvdarbu posmiem.

107. Sertificēts būvuzraugs pārbauda, vai:

107.1. darbu veikšanas projekts atbilst būvnormatīvos un šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

107.2. rezervuāra būvdarbu gaitā tiek ievērotas būvnormatīvos, šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī piemērojamos standartos ietvertās norādes. Īpaši pārbauda:

107.2.1. lietoto materiālu un būvizstrādājumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī materiālu ražotāja izsniegtos materiālu atbilstības apliecinājumus;

107.2.2. rezervuāra atsevišķo elementu savienošanas procedūras;

107.2.3. kvalifikācijas apliecinājumus darbiniekiem, kuri veic šo noteikumu 35.4. un 35.5.apakšpunktā minētos darbus;

107.3. rezervuāra hidrostatiskā pārbaude tiek veikta atbilstoši būvprojektā noteiktajām prasībām;

107.4. rezervuāra aprīkojums un drošības ierīces atbilst šajos noteikumos un būvprojektā noteiktajām prasībām.

108. Ja rezervuāra novērtēšanā tiek iesaistīta paziņotā institūcija, tā pārliecinās, vai rezervuārs atbilst šajos noteikumos un būvprojektā noteiktajām prasībām, un izsniedz rezervuāra atbilstības sertifikātu. Sertifikātā norāda:

108.1. rezervuāra pasūtītāja nosaukumu un adresi;

108.2. rezervuāra būvprojekta vadītāju un tā adresi;

108.3 būvuzņēmēja adresi, vārdu un uzvārdu vai firmu;

108.4. būvprojekta identifikācijas datus;

108.5. rezervuāra vispārīgu aprakstu un būvniecības datus;

108.6. piemērojamos standartus, kuri izmantoti rezervuāra būvniecībā;

108.7. būvprojekta ekspertīzes institūcijas nosaukumu un adresi;

108.8. sertifikāta izsniegšanas datumu, izsniedzēja nosaukumu un adresi.

109. Paziņotā institūcija pievieno atbilstības sertifikātam visas ziņas par būvniecības laikā veiktajām pārbaudēm un testiem.

110. Ja rezervuārs neatbilst šajos noteikumos vai būvprojektā noteiktajām prasībām, paziņotā institūcija izsniedz pamatotu atteikumu un norāda veicamos pasākumus, lai nodrošinātu rezervuāra atbilstību noteiktajām prasībām. Paziņotās institūcijas lēmumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Rezervuāra atbilstības deklarēšana

111. Rezervuāra ražotājs vai būvuzņēmējs nodrošina un apliecina rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām un sastāda atbilstības deklarāciju. Deklarācijā norāda šādu informāciju:

111.1. rezervuāra ražotāja vai būvuzņēmēja adrese, vārds un uzvārds vai firma;

111.2. vispārīgs rezervuāra apraksts;

111.3. veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras;

111.4. norāde uz rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātu, rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu, rezervuāra atbilstības sertifikātu vai rezervuāra eksemplāra pārbaudes sertifikātu (atbilstoši veiktajai atbilstības novērtēšanas procedūrai), kā arī tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura izsniegusi attiecīgo sertifikātu;

111.5. norāde uz piemērojamajiem standartiem, ja tādi ir lietoti;

111.6. norāde uz citiem standartiem un specifikācijām, ja tādas ir lietotas;

111.7. ražotāja vai būvuzņēmēja, vai tās personas, kura ir tiesīga parakstīt ražotāja vai būvuzņēmēja vārdā sastādīto deklarāciju, paraksts, tā atšifrējums un deklarācijas izsniegšanas datums un vieta.

112. Ražotājs vai būvuzņēmējs noformē šo noteikumu 37.punktā minēto tehnisko dokumentāciju, kā arī nodrošina, lai tirgus uzraudzības iestādei būtu pieejama tehniskā dokumentācija un atbilstības deklarācija 10 gadus pēc pēdējā šāda rezervuāra izgatavošanas. Ja rezervuāra ražotājs neatrodas Latvijā, pienākums uzglabāt tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju ir personai, kura piedāvā rezervuāru tirgū.

6. Būvlaukumos uzbūvēto rezervuāru pieņemšana ekspluatācijā

113. Būvlaukumā uzbūvēto rezervuāru pieņem ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju pieņemšanu ekspluatācijā. Pasūtītājs pieņemšanas komisijai iesniedz atzinumus, ko sniegušas šādas institūcijas:

113.1. Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

113.2. Veselības inspekcija;

113.3. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvalde, ja tā rezervuāra būvniecībai izsniegusi tehniskos noteikumus;

113.4. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ja būve atrodas kultūras pieminekļa aizsargjoslā.

(Grozīts ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1133)

114. Ja rezervuārs neatbilst šajos noteikumos vai būvprojektā noteiktajām prasībām, pieņemšanas komisija izsniedz pasūtītājam atteikumu ar detalizētu lēmuma pamatojumu un norāda veicamos pasākumus, lai panāktu rezervuāra atbilstību noteiktajām prasībām. Pieņemšanas komisijas lēmumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

115. (Svītrots ar MK 25.08.2008. noteikumiem Nr.675.)

7. Noslēguma jautājumi

116. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumus Nr.372 "Noteikumi par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu, atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 119.nr.).

117. Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja izsniegtie paziņoto institūciju kompetences pierādījumi, kas izsniegti atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumiem Nr.372 "Noteikumi par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu, atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību", ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 339Pieņemts: 25.04.2006.Stājas spēkā: 11.05.2006.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 72 (3440), 10.05.2006.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
134571
{"selected":{"value":"10.10.2009","content":"<font class='s-1'>10.10.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"10.10.2009","iso_value":"2009\/10\/10","content":"<font class='s-1'>10.10.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"30.08.2008","iso_value":"2008\/08\/30","content":"<font class='s-1'>30.08.2008.-09.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.05.2006","iso_value":"2006\/05\/11","content":"<font class='s-1'>11.05.2006.-29.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
10.10.2009
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva