Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.372

Rīgā 2001.gada 14.augustā (prot. Nr.38 10.§)

Noteikumi par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu, atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka būtiskās prasības tādu stacionāri uzstādītu rezervuāru projektēšanai, izgatavošanai un uzstādīšanai, kuri paredzēti šo noteikumu 3.punktā minēto uzliesmojošo, sprādzienbīstamo un kaitīgo vielu uzglabāšanai (turpmāk - rezervuāri), kā arī kārtību, kādā uzraugāma šo prasību ievērošana un veicama rezervuāru atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība, lai, pareizi lietojot rezervuārus, novērstu draudus cilvēku veselībai, dzīvībai, videi vai citām sabiedrības interesēm.

2. Noteikumi attiecas uz rezervuāriem, kuros ir iespējams uzglabāt šo noteikumu 3.punktā minētās vielas noteiktajos daudzumos, izņemot rezervuārus, kuri ir tehnoloģiskā sastāvdaļa:

2.1. iekārtām, kas īpaši projektētas lietošanai radioaktīvā vidē un kas avārijas rezultātā var izraisīt radioaktīvu vielu noplūdi;

2.2. aku kontroles iekārtām, kuras izmanto naftas, gāzes vai ģeotermālās ieguves rūpniecībā un izpētē, kā arī pazemes krātuvēs spiediena uzturēšanai un/vai kontrolei;

2.3. transportējamām spiedieniekārtām, kas reglamentētas normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, dzelzceļu un ūdeņiem;

2.4. transportējamām spiedieniekārtām, kas reglamentētas starptautiskajos nolīgumos par aviāciju.

3. Rezervuārs paredzēts, lai uzglabātu šādas vielas šādos daudzumos:

3.1. vielas, kuras atbilstoši ugunsdrošības normatīvajiem aktiem tiek noteiktas kā viegli uzliesmojoši, sprādzienbīstami un ļoti viegli uzliesmojoši šķidrumi, gāzes un to maisījumi, - vairāk nekā 1 m3;

3.2. dīzeļdegvielu, šķidro kurināmo un vielas, kuras atbilstoši ugunsdrošības normatīvajiem aktiem tiek noteiktas kā degoši šķidrumi, - vairāk nekā 5 m3;

3.3. vielas, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu klasifikāciju un augu aizsardzības līdzekļiem tiek noteiktas kā ļoti toksiskas, toksiskas un kaitīgas, - vairāk nekā 1 m3.

4. Rezervuāra robeža ir tuvākā noslēgierīce vielu iepildīšanai vai iztukšošanai, un rezervuāra sastāvā ir:

4.1. stacionāri uzstādīta tvertne;

4.2. tehnoloģiskais aprīkojums, kas nodrošina drošu un piemērotu šo noteikumu 3.punktā minēto vielu uzglabāšanu;

4.3. otrās pakāpes uzglabājamo vielu necaurlaidīgs norobežojums - aizsargsistēma, kas novērš uzglabājamās plūstošās vielas noplūdi augsnē vai gruntsūdeņos, ja tvertnei vai aprīkojumam ir notikusi noplūde vai sūce. Tā ietver sevī dubultsienas, sintētiskas membrānas joslas, sagatavotus zemes vaļņus, betona nožogojumus vai ekvivalentus materiālus, kas nodrošina noplūdušo vielu tālāku neizplatīšanos.

5. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

6. Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk - piemērojamie standarti).

7. Rezervuāri tiek uzskatīti par atbilstošiem šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām būtiskajām prasībām, ja tie ir izgatavoti saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un ja šo prasību izpilde ir apliecināta ar atbilstības apliecināšanas procedūrām.

8. Labklājības ministrija ir atbildīga par priekšlikumu iesniegšanu Ministru kabinetā par kompetentu sertifikācijas institūciju pilnvarošanu, kuras atbilstoši šo noteikumu prasībām novērtē rezervuāra atbilstību (turpmāk - pilnvarotā institūcija).

2. Rezervuāru tirgus uzraudzība

9. Piedāvāt iekšējā tirgū - pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās - atļauts tikai tādas rezervuārus, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

10. Iekšējā tirgū rezervuārus drīkst piedāvāt tikai Uzņēmumu reģistrā reģistrēta persona, kura ir rezervuāra ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis, importētājs vai izplatītājs (turpmāk - rezervuāra ražotājs).

11. Par rezervuāra piedāvāšanu tirgū netiek uzskatītas šādas darbības:

11.1. rezervuāra nosūtīšana ražotāja pilnvarotajam pārstāvim Latvijā, kuram uzticēts nodrošināt rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām pirms piedāvāšanas tirgū;

11.2. rezervuāra ievešana apstrādei vai pilnveidošanai, ja pēc tam rezervuārs tiek izvests no Latvijas;

11.3. rezervuāra izgatavošana Latvijā realizācijai ārējā tirgū.

12. Lai rezervuāra lietošana būtu atbilstoša un droša, persona, kas rezervuāru piedāvā tirgū, nodrošina, lai šo noteikumu 39., 40. un 43.punktā minētā informācija būtu norādīta valsts valodā.

13. Valsts darba inspekcija (turpmāk - tirgus uzraudzības iestāde) savas kompetences ietvaros veic visus normatīvajos aktos paredzētos pasākumus, lai iekšējā tirgū tiktu piedāvāti tikai tādi rezervuāri, kas, atbilstoši uzstādīti, uzturēti un lietoti, neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

14. Rezervuārus, kuri neatbilst šo noteikumu prasībām, atļauts demonstrēt gadatirgos, izstādēs un līdzīgos pasākumos, ja uz tiem ir skaidri saskatāma norāde par neatbilstību šo noteikumu prasībām un par tirdzniecības ierobežojumiem. Minēto pasākumu laikā rezervuāru darbināšana pieļaujama tikai ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi drošības pasākumi, lai nenodarītu nekādu kaitējumu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi. Ja minētie rezervuāri tiek piedāvāti iekšējā tirgū, tiem jāatbilst šo noteikumu prasībām.

3. Būtiskās prasības rezervuāru

projektēšanai,

izgatavošanai un uzstādīšanai

3.1. Vispārīgās prasības

15. Rezervuārus projektē, izgatavo, uzstāda un pārbauda saskaņā ar šajā nodaļā noteiktajām prasībām, lai, ievērojot ražotāja instrukcijas un paredzamos lietošanas apstākļus, to darbība visā lietošanas laikā būtu droša un neapdraudētu cilvēku veselību, dzīvību, vidi un citas sabiedrības intereses.

16. Rezervuāru projektēšanā un izgatavošanā ražotājs izvēlas atbilstošu risinājumu šādā secībā:

16.1. novērš vai iespējami samazina negadījuma draudus;

16.2. veic piemērotus aizsardzības pasākumus, ja negadījuma draudi nav pilnībā novēršami;

16.3. informē lietotājus par iespējamiem negadījuma draudiem un norāda, kādi aizsardzības pasākumi ir nepieciešami, lai samazinātu negadījuma draudus rezervuāru uzstādīšanas un/vai lietošanas laikā.

17. Ražotājs prognozē rezervuāra nepareizas lietošanas iespējas un konstruē rezervuāru tā, lai novērstu briesmas, ko var radīt tā nepareiza lietošana. Ja tas nav iespējams, ražotājs pievieno norādes, kas aizliedz rezervuāru lietot šādā veidā.

3.2. Rezervuāru projektēšana

18. Rezervuāra ražotājs, projektējot rezervuāru, analizē un novērtē ar uzglabājamo vielu saistītos riska faktorus, lai rezervuāra lietošana būtu droša visā paredzamajā lietošanas laikā.

19. Rezervuāru projektē ar pienācīgu stiprību, un tā projektēšanā ievēro slodzes, kas atbilst paredzamajai lietošanai un citiem apstākļiem, kādos rezervuārs tiks lietots, īpaši ņemot vērā:

19.1. uzglabājamās vielas raksturojumu un īpašības;

19.2. rezervuāra konstrukcijas svaru;

19.3. hidrostatiskās slodzes, ko rada uzglabājamā viela;

19.4. iekārtu un aprīkojuma svaru;

19.5. ārējās slodzes (piemēram, transports, vējš, nokrišņi u.tml.);

19.6. reakciju spēkus un momentus, ko rada atbalsti, palīgierīces, cauruļvadi u.tml.;

19.7. koroziju, eroziju, nogurumu u.tml.;

19.8. apkārtējās vides un uzglabājamās vielas temperatūru.

20. Projektēšanas laikā lieto atbilstošus drošības koeficientus un metodes, kurās ir norādītas attiecīgās robežvērtības, lai ņemtu vērā šo noteikumu 19.punktā minēto slodžu vienlaicīgas iedarbības iespēju un neparedzētu kļūdu ietekmi.

21. Lai nodrošinātu rezervuāra konstrukcijas pienācīgu stiprību, projektēšanā izmanto šo noteikumu 22.punktā minēto aprēķina metodi.

22. Aprēķina metodē ņem vērā šādas prasības:

22.1. rezervuāram jāiztur spiediens un citas slodzes, kas iedarbojas uz rezervuāru tā darbības laikā. Pieļaujamos spriegumus ierobežo, ņemot vērā lietošanas apstākļos iespējamās kļūmes. Lieto drošības koeficentus, kuros ievēroti dažādi izgatavošanas un reālie darba apstākļi, aprēķinu formulas un materiālu īpašību atšķirības. Aprēķinot izturību, lieto metodes, kuras nodrošina pietiekamas drošības robežvērtības, ievērojot šo noteikumu 3.4.apakšnodaļā materiāliem noteiktās prasības;

22.2. rezervuāram jābūt ar pietiekamu pretestības spēju:

22.2.1. aprēķina spiediens nav mazāks par maksimāli pieļaujamo spiedienu, ir ņemtas vērā iespējamās statiskās un dinamiskās slodzes. Ja rezervuārs ir sadalīts atsevišķās kamerās, atdalošo sieniņu stiprību aprēķina, ņemot par pamatu augstāko iespējamo kameras spiedienu attiecībā pret zemāko iespējamo blakus esošās kameras spiedienu;

22.2.2. aprēķina temperatūras nodrošina pietiekamas drošības robežvērtības;

22.2.3. projektējot ievēro visas iespējamās slodžu kombinācijas, kas var rasties iekārtā paredzamajos lietošanas apstākļos;

22.2.4. spriegumu maksimālās vērtības ir drošās robežās;

22.2.5. spiediena izturības aprēķinā izmanto vērtības, kas atbilst materiālu īpašībām, kuras norādītas dokumentētos datos, ņemot vērā šo noteikumu 3.4.apakšnodaļā noteiktās prasības un atbilstošus drošības koeficientus;

22.2.6. lieto attiecīgos materiālu savienojumu koeficientus (piemēram, atkarībā no nesagraujošās testēšanas metodes, savienotajiem materiāliem un paredzamajiem lietošanas apstākļiem);

22.2.7. projektā paredz visus potenciālos stiprību samazinošos faktorus (piemēram, korozija, erozija, nogurums), kas samērojami ar paredzamo rezervuāra lietošanu;

22.2.8. veic papildu pasākumus rezervuāra stiprības nodrošināšanai, ja aprēķinātais biezums nenodrošina atbilstošo struktūras stiprību, lai novērstu negadījuma draudus rezervuāra transportēšanas vai pārvietošanas laikā.

23. Rezervuāram paredz tādu apkalpošanu, kas novērš paredzamos negadījuma draudus rezervuāra lietošanas laikā, īpaši ievērojot:

23.1. prasības uzpildīšanai, iztukšošanai un attīrīšanai;

23.2. lūku atvēršanas un aizvēršanas nosacījumus;

23.3. plūstošo vielu izmešu apjomu;

23.4. virsmas temperatūru, ņemot vērā paredzamo lietošanu;

23.5. nestabilu plūstošu vielu sadalīšanos.

24. Rezervuāru projektē un konstruē tā, lai varētu veikt visas nepieciešamās pārbaudes un pārliecināties par tā pareizu un atbilstošu ekspluatāciju un drošības līmeni.

25. Ja jānosaka rezervuāra iekšējais stāvoklis, lai pārliecinātos par tā drošību, konstrukcijā paredz atbilstošus līdzekļus (piemēram, lūkas), kas ļauj iekļūt rezervuāra iekšpusē un droši un ergonomiski veikt attiecīgas pārbaudes.

26. Ja rezervuārs ir par mazu, lai tajā varētu iekļūt, vai lūkas kaitīgi ietekmē rezervuāra stiprību, vai vielas, kuras tiek uzglabātas rezervuārā, nav kaitīgas rezervuāra materiāliem un nav citu apstākļu, kas pasliktinātu rezervuāra iekšpuses stāvokli, izraugās citus atbilstošus līdzekļus, lai pārliecinātos, ka rezervuāra lietošana ir droša.

27. Rezervuāra konstrukcijā ir piemēroti drenāžas un vēdināšanas līdzekļi, lai:

27.1. izvairītos no bīstamiem efektiem visās rezervuāra darbināšanas stadijās (piemēram, hidrauliskie triecieni, korozija, spiediena izmaiņas u.tml.);

27.2. rezervuāra tīrīšanu, pārbaudi un apkopi varētu veikt drošos apstākļos.

28. Ņemot vērā paredzētos lietošanas apstākļus un lietošanas laiku, rezervuāra elementus konstruē ar pietiekamām pielaidēm vai citādi aizsargā pret reakcijām, kas samazina konstrukcijas stiprību.

29. Ja rezervuāra lietošanas laikā ir paredzama tā elementu erozija un/vai korozija:

29.1. veic atbilstošus pasākumus, lai to samazinātu (piemēram, palielinot materiāla biezumu vai lietojot ieliktņus vai piemērotus materiālus);

29.2. paredz visvairāk skarto daļu nomaiņas iespēju;

29.3. šo noteikumu 43.punktā minētajā lietošanas instrukcijā ietver prasības rezervuāru drošai lietošanai.

30. Rezervuāru konstrukcijā paredz īpašas ierīces vai šo ierīču pievienošanas iespēju, lai rezervuāru varētu droši uzpildīt un iztukšot, īpaši ievērojot draudus, ko var radīt nedroši savienojumi un:

30.1. uzpildīšanas laikā - pārpildīšana, virsspiediens, temperatūras izmaiņas;

30.2. iztukšošanas laikā - nekontrolēta spiediena ietekmē esošu plūstošu vielu izplūšana, vakuums.

31. Ja lietošanas laikā iespējama pieļaujamo parametru pārsniegšana, rezervuāra konstrukcijā paredz attiecīgas aizsardzības ierīces vai šo ierīču pievienošanas iespēju.

32. Aizsardzības ierīces vai šādu ierīču kombinācijas izvēlas, ņemot vērā rezervuāra raksturojumu. Rezervuāram nepieciešamas:

32.1. drošības ierīces;

32.2. piemērotas signālierīces, kas dod iespēju atbilstoši rīkoties, lai uzturētu rezervuāra parametrus pieļaujamās robežās.

33. Drošības ierīces projektē un konstruē tā, lai tās nodrošinātu piemērotu aizsardzību ar piemērotu funkciju palīdzību un būtu ievēroti to apkopes un pārbaudes nosacījumi.

34. Spiedienu ierobežojošās ierīces projektē tā, lai spiediens nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo spiedienu PS.

35. Ja nepieciešams, rezervuāru projektē tā, lai atklāta uguns (liesmas) neradītu avārijas draudus.

3.3. Rezervuāru izgatavošana

un uzstādīšana

36. Ražotājs, lietojot atbilstošu tehniku un procedūras, nodrošina pilnīgu rezervuāra projekta izpildi, īpaši ievērojot, ka:

36.1. sastāvdaļu elementu sagatavošana (piemēram, pagaidu pievienojumu noņemšana) nedrīkst radīt defektus, plaisas vai materiālu mehānisko īpašību izmaiņas, kas var mazināt rezervuāra drošību;

36.2. savienojošie materiāli un savienojuma zonas ir bez ārējiem (virsmas) un iekšējiem defektiem, kas var mazināt rezervuāra drošību;

36.3. savienojumi, kurus nevar atvienot bez materiālu graujošām metodēm (turpmāk - pastāvīgie savienojumi), nodrošina to minimālo prasību izpildi, kas noteiktas savienojamiem materiāliem, ja projekta aprēķinos nav noteiktas īpašas prasības;

36.4. rezervuāra sastāvdaļas, kuras tiek tieši slogotas, un sastāvdaļas, kuras tām tieši piestiprinātas, savieno (metina, lodē u.tml.) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sertificēti metinātāji saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām procedūrām;

36.5. rezervuāra sastāvdaļu pastāvīgo savienojumu nesagraujošos testus veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sertificēti defektoskopisti;

36.6. attiecīgajā izgatavošanas posmā nepieciešama piemērota termiskā apstrāde, ja izgatavošanas procesā materiālu īpašības var mainīties tādā apjomā, ka var mazināties rezervuāra drošība;

36.7. materiālus, kuri ietekmē rezervuāra konstrukcijas drošību, apzīmē (identificē) un saglabā visos izgatavošanas posmos līdz izgatavotā rezervuāra galīgajai novērtēšanai.

37. Šo noteikumu 36.4. un 36.5.apakšpunktā minētos darbus rezervuāriem ar iekšējo tilpumu virs 100 m3 veic personāls, kura kvalifikācija ir apliecināta kompetentā pilnvarotā personāla sertifikācijas institūcijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

38. Rezervuāra galīgo novērtēšanu veic, izdarot gala pārbaudi, stiprības testu un drošības ierīču izvērtēšanu:

38.1. gala pārbaudē rezervuāru vizuāli novērtē, pārbauda tehnisko dokumentāciju un novērtē tā atbilstību šo noteikumu prasībām, ņemot vērā izgatavošanas laikā veiktos testus. Ja nepieciešams, gala pārbaudi atsevišķām rezervuāra sastāvdaļām veic rezervuāra izgatavošanas laikā (piemēram, ja novērtēt attiecīgās sastāvdaļas stāvokli gala pārbaudē nav iespējams);

38.2. rezervuāra stiprību pārbauda ar hidrostatisko spiedienu, kas nav zemāks par spiedienu, kas reizināts ar koeficientu 1,25 un atbilst maksimālajai slodzei, un kuram rezervuārs var tikt pakļauts, ievērojot maksimāli pieļaujamo spiedienu un maksimāli pieļaujamo temperatūru;

38.3. drošības ierīces izvērtē, pārbaudot to atbilstību šo noteikumu 33. un 34.punktā minētajām prasībām.

39. Uz katra rezervuāra norāda šādu informāciju:

39.1. ražotāja nosaukums un adrese;

39.2. izgatavošanas un uzstādīšanas gads;

39.3. rezervuāra identifikācijas dati atbilstoši tā raksturam (piemēram, rezervuāra tips, sērija, numurs);

39.4. galvenās maksimāli un/vai minimāli pieļaujamās robežvērtības.

40. Atkarībā no rezervuāra tipa norāda šādu papildinformāciju, kas nepieciešama attiecīgā tipa rezervuāra drošai uzstādīšanai, lietošanai, apkopei un periodiskām pārbaudēm lietošanas laikā:

40.1. rezervuāra tilpums V (litros);

40.2. pārbaudes spiediens PT (bāros) un datums;

40.3. ieregulētais drošības ierīču spiediens (bāros);

40.4. paredzētais lietošanas mērķis;

40.5. maksimālā uzpildījuma pakāpe (% no tilpuma);

40.6. uzglabājamo vielu raksturojums:

40.6.1. to klasifikācija saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu;

40.6.2. galvenās ķīmiskās un fizikālās īpašības (blīvums, viskozitāte u.tml.).

41. Ja nepieciešams, uz rezervuāra izvieto arī skaidri salasāmas piktogrammas un brīdinājuma zīmes, lai nodrošinātu rezervuāra pareizu lietošanu.

42. Šo noteikumu 39. un 40.punktā minēto informāciju raksta tieši uz rezervuāra vai uz rezervuāram stingri piestiprinātas plāksnītes.

43. Katram rezervuāram ražotājs sastāda rezervuāra pasi un lietošanas instrukciju valsts valodā, kurā norādīta nepieciešamā drošības informācija par:

43.1. uzstādīšanu, lietošanu un drošības pasākumiem, kas jāveic, uzsākot lietošanu;

43.2. tehnisko apkopi un uzraudzību (arī par lietotāja veicamām pārbaudēm).

44. Rezervuāra pasē ietver informāciju, kas norādīta uz rezervuāra saskaņā ar šo noteikumu 39. un 40.punktu, kā arī pievieno tehnisko dokumentāciju, rasējumus, diagrammas un aprēķinus, kas palīdz izprast lietošanas instrukciju.

45. Lietošanas instrukcijā brīdina arī par negadījuma draudiem, kas var rasties, ja rezervuāru lieto nepareizi, un norāda īpašās konstrukcijas iezīmes, no kurām atkarīga rezervuāra lietošana (piemēram, projektētais lietošanas laiks noteiktā temperatūrā, projektētā korozijas vai erozijas pielaide).

3.4. Prasības materiāliem, kurus izmanto

rezervuāru izgatavošanā,

un to savienojumiem

46. Rezervuāru izgatavo no materiāliem, kas nodrošina rezervuāra funkciju izpildi visu paredzēto lietošanas laiku vai līdz to nomaiņai.

47. Materiāli, kurus paredzēts izmantot galvenajās rezervuāra konstrukcijās (apvalks, grīda, sienas u.tml.), ir:

47.1. ar atbilstošām īpašībām visos paredzamajos lietošanas un pārbaudes apstākļos;

47.2. elastīgi un izturīgi. Ja īpašu apsvērumu dēļ tiek lietoti trausli materiāli, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šo materiālu plīšanu vai lūšanu;

47.3. ķīmiski noturīgi pret rezervuārā esošajām vielām. To ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas nepieciešamas drošai rezervuāra lietošanai, paredzamajā rezervuāra lietošanas laikā nedrīkst būtiski mainīties;

47.4. pietiekami noturīgi pret novecošanu un uguns (liesmu) iedarbību;

47.5. piemēroti paredzētajām apstrādes procedūrām;

47.6. izraudzīti tā, lai izvairītos no nevēlamiem efektiem, kas var rasties, savienojot dažādus materiālus;

47.7. tādi, lai normālos lietošanas apstākļos tie neuzlādētos elektrostatiski (attiecībā uz degošu un sprādzienbīstamu vielu uzglabāšanu).

48. Rezervuāra pamatapvalka (cilindra) pieļaujamais spriegums, kas nodrošina pretestību slodzēm, nedrīkst pārsniegt (atkarībā no lietotā materiāla) mazāko no šādām vērtībām:

48.1. leģētam tēraudam, alumīnijam un alumīnija sakausējumiem - 2/3 no Re/t un 5/12 no Rm/20;

48.2. neleģētam vai mazleģētam tēraudam un krāsaino metālu sakausējumiem - 10/19 no Re/t un 1/3 no Rm/20,

kur pieļaujamo spriegumu apzīmējumi ir:

Re/t - augšējās tecēšanas robežas vērtība aprēķina temperatūrā;

Rm/20 - stiprības robežas minimālā vērtība 20 °C.

49. Ja galvenajās rezervuāra konstrukcijās tiek lietoti sintētiski materiāli, rezervuāra ražotājs pieļaujamās robežvērtības apliecina pilnvarotajā institūcijā, kura veic rezervuāra projekta atbilstības novērtēšanu saskaņā ar šo noteikumu 4.nodaļā noteiktajām prasībām.

50. Rezervuāra ražotājs:

50.1. nosaka vērtības, kas nepieciešamas rezervuāra projekta aprēķiniem, izmantojot šo noteikumu 22.punktā minēto aprēķina metodi, kā arī materiālu īpašības saskaņā ar šo noteikumu 47.punktu;

50.2. tehniskajā dokumentācijā norāda ziņas par materiālu atbilstību šo noteikumu prasībām.

51. Rezervuāra ražotājs veic pasākumus, lai nodrošinātu izgatavošanā izmantoto materiālu atbilstību projektā noteiktajām prasībām. Visiem materiāliem nepieciešami materiāla ražotāja sagatavoti dokumenti, kuros norādīta materiālu atbilstība projekta prasībām.

52. Materiāliem, kuri tiek izmantoti metināšanā vai cita veida elementu savienošanā, piemērojamas tikai šo noteikumu 50.1.apakšpunktā minētās prasības.

53. Metinātiem savienojumiem savienojumu koeficients nedrīkst pārsniegt šādas vērtības (ievērojot arī sprieguma veidu un savienojuma mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības):

53.1. savienojumiem, kuriem izlases veidā tiek veikta graujošā testēšana un nesagraujošā testēšana 100 % apjomā, kas apliecina, ka visu savienojumu sērija ir bez nepieļaujamiem defektiem, - 1,0;

53.2. savienojumiem, kuriem izlases veidā tiek veikta nesagraujošā testēšana, - 0,85;

53.3. savienojumiem, kuriem netiek veikta nesagraujošā testēšana, bet tikai vizuālā pārbaude, - 0,7.

4. Rezervuāru atbilstības

novērtēšanas procedūras

4.1. Vispārīgās prasības

54. Pirms rezervuāra piedāvāšanas tirgū ražotājs pakļauj rezervuāru pašnovērtējumam saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļā noteiktajām prasībām un vienai no šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām:

54.1. šo noteikumu 4.3.apakšnodaļā minētajai rezervuāra tipa pārbaudei;

54.2. šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā minētajai rezervuāra projekta pārbaudei un 4.5.apakšnodaļā minētajai rezervuāra verifikācijai;

54.3. šo noteikumu 4.6.apakšnodaļā minētajai rezervuāra eksemplāra pārbaudei.

55. Šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā minēto rezervuāra projekta pārbaudi pilnvarotā institūcijā var pieteikt arī projektētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis (turpmāk - projektētājs).

4.2. Rezervuāra pašnovērtējums

56. Rezervuāra pašnovērtējuma procedūras ietvaros rezervuāra ražotājs nodrošina un apliecina rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām, un sastāda atbilstības deklarāciju, norādot tajā vismaz šādu informāciju:

56.1. rezervuāra ražotāja nosaukums un adrese;

56.2. vispārīgs rezervuāra apraksts;

56.3. norāde uz veiktajām atbilstības novērtēšanas procedūrām;

56.4. norāde uz rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātu, rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu, rezervuāra atbilstības sertifikātu vai rezervuāra eksemplāra pārbaudes sertifikātu (atkarībā no veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras) un tās pilnvarotās institūcijas nosaukums un adrese, kas izsniegusi šo sertifikātu;

56.5. norāde uz piemērojamiem standartiem, ja tādi lietoti;

56.6. norāde uz citiem standartiem un specifikācijām, ja tādas lietotas;

56.7. tās personas amats, paraksts un tā atšifrējums, kura ir tiesīga parakstīt ražotāja vārdā izsniegto deklarāciju, kā arī deklarācijas izsniegšanas datums un vieta.

57. Ražotājs noformē šo noteikumu 58.punktā minēto tehnisko dokumentāciju, kā arī nodrošina tirgus uzraudzības iestādei pieeju tehniskajai dokumentācijai un atbilstības deklarācijai 10 gadus pēc pēdējā šāda rezervuāra izgatavošanas. Ja rezervuāra ražotājs neatrodas Latvijā, pienākums uzglabāt tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju ir personai, kura piedāvā rezervuāru tirgū.

58. Tehniskajā dokumentācijā rezervuāra ražotājs iekļauj šādu informāciju par projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu, kas nepieciešama rezervuāra atbilstības novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām:

58.1. rezervuāra vispārīgs apraksts;

58.2. konstrukcijas kopsalikuma rasējums, sastāvdaļu rasējumi, salikuma vienību rasējums un citi nepieciešamie darba rasējumi un shēmas;

58.3. šo noteikumu 58.2.apakšpunktā minēto rasējumu un shēmu darbības apraksti un skaidrojumi;

58.4. pilnībā vai daļēji izmantoto piemērojamo standartu saraksts, bet, ja šie standarti nav izmantoti, to piemēroto risinājumu apraksts, kas lietoti, lai izpildītu šo noteikumu būtiskās drošības prasības;

58.5. projektēšanas aprēķini, veikto pārbaužu un izmēģinājumu rezultāti. Ja galvenajās rezervuāra konstrukcijās tiek lietoti sintētiski materiāli, informācija par šo materiālu raksturojošām robežvērtībām paredzētajos lietošanas apstākļos;

58.6. ziņas par izgatavošanas laikā veiktajiem testiem;

58.7. ziņas par to darbinieku kvalifikācijas apliecinājumiem, kuri veikuši šo noteikumu 36.4. un 36.5.apakšpunktā minētos darbus.

59. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas procesā nodrošinātu izgatavoto rezervuāru atbilstību šo noteikumu prasībām un šo noteikumu 58.punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai.

4.3. Rezervuāra tipa pārbaude

60. Rezervuāra tipa pārbaudē pilnvarotā institūcija pārliecinās un apliecina (sertificē), ka rezervuāra paraugs atbilst šo noteikumu prasībām un ražošanā veiktās pārbaudes nodrošina rezervuāru atbilstību apstiprinātajam paraugam.

61. Lai veiktu rezervuāra tipa pārbaudi, ražotājs izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām un iesniedz tajā:

61.1. pieteikumu, kurā minēts ražotāja nosaukums un adrese;

61.2. rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai institūcijai;

61.3. šo noteikumu 58.punktā minēto tehnisko dokumentāciju attiecībā uz projektu un izgatavošanas procedūrām.

62. Pieteikuma iesniedzējs nodod pilnvarotās institūcijas rīcībā attiecīgā tipa rezervuāra paraugu. Pilnvarotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, ja to paredz sertifikācijas institūcijas pārbaudes metode. Paraugs var aptvert vairākus rezervuāra variantus, ja atšķirības starp tiem neietekmē rezervuāra drošības līmeni.

63. Pilnvarotā institūcija:

63.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārbauda (verificē), vai paraugs ir izgatavots saskaņā ar šo dokumentāciju, un identificē elementus, kas projektēti atbilstoši piemērojamo standartu prasībām, kā arī tos elementus, kas projektēti, nelietojot šos standartus. Īpaši pārbauda:

63.1.1. tehnisko dokumentāciju attiecībā uz projektu un izgatavošanas procedūrām;

63.1.2. vai netiek lietoti materiāli, kuri neatbilst šo noteikumu prasībām, kā arī pārbauda materiālu ražotāja izsniegtos materiālu sertifikātus;

63.1.3. rezervuāra daļu savienošanas procedūras;

63.1.4. to darbinieku kvalifikācijas apliecinājumus, kuri veikuši šo noteikumu 36.4. un 36.5.apakšpunktā minētos darbus;

63.2. veic atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus vai nodrošina to veikšanu, lai konstatētu, vai ražotāja izvēlētais risinājums atbilst šo noteikumu būtiskajām drošības prasībām, ja ražotājs nav izmantojis piemērojamos standartus;

63.3. veic atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus vai nodrošina to veikšanu, lai konstatētu, vai ražotājs lietojis tos standartus, par kuru izmantošanu tas ir paziņojis;

63.4. saskaņo ar ražotāju vietu, kur veikt pārbaudes un nepieciešamos testus.

64. Ja rezervuāra tips atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz rezervuāra ražotājam rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātu.

65. Pilnvarotā institūcija rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātā norāda ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes atzinumu un sertificētā rezervuāra tipa identifikācijai nepieciešamos datus. Sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi, un tas ir atjaunojams.

66. Pilnvarotā institūcija rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu sarakstu. Vienu tehniskās dokumentācijas eksemplāru uzglabā pilnvarotā institūcija.

67. Ja pilnvarotā institūcija nolemj neizsniegt rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātu, tā izsniedz ražotājam motivētu atteikumu. Pilnvarotā institūcija atteikumā norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

68. Par visām izmaiņām, kas tiek veiktas rezervuāriem, uz kuriem attiecas rezervuāra tipa pārbaudes sertifikāts, ražotājs informē pilnvaroto institūciju, kas uzglabā ar sertifikātu saistīto tehnisko dokumentāciju.

69. Ja attiecīgās izmaiņas var ietekmēt rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām vai mainīt lietošanas nosacījumus, ražotājam par tām jāsaņem papildu apliecinājums. To izsniedz kā papildinājumu sākotnējam rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātam.

70. Ražotājs rezervuāru izgatavošanas laikā veic visus piemērotos testus un pārbaudes, lai nodrošinātu visu izgatavoto rezervuāru atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam paraugam un šo noteikumu prasībām.

71. Pilnvarotā institūcija, izmantojot iepriekš nepieteiktus apmeklējumus ražotāja uzņēmumā:

71.1. pārliecinās, vai ražotājs pēc rezervuāru izgatavošanas veic to galīgo novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 38.punktā minētajām prasībām;

71.2. izvēlas rezervuāra paraugu tā izgatavošanas vietā vai noliktavā un veic nepieciešamos testus, lai pārliecinātos par tā atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam paraugam un šo noteikumu prasībām.

72. Ja rezervuāra paraugs neatbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija veic atbilstošus pasākumus, lai ražotājs novērstu šo neatbilstību.

73. Pilnvarotā institūcija ir atbildīga, lai ražotājs uz katra rezervuāra eksemplāra norādītu pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru.

74. Pilnvarotā institūcija informē tirgus uzraudzības iestādi par rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem, kurus tā ir anulējusi, kā arī (pēc pamatota pieprasījuma) par rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātiem, kurus tā ir izsniegusi.

75. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par rezervuāra paraugu, kuram tā ir atteikusies izsniegt vai anulējusi atbilstības sertifikātu. Pilnvarotās institūcijas var arī pieprasīt rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātu kopijas un/vai to papildinājumus.

76. Ražotājs nodrošina tirgus uzraudzības iestādei pieeju rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātam un tā papildinājumiem 10 gadus pēc pēdējā šāda rezervuāra izgatavošanas. Ja rezervuāra ražotājs neatrodas Latvijā, pienākums uzglabāt rezervuāra tipa pārbaudes sertifikātu un tā papildinājumus ir personai, kura piedāvā rezervuāru tirgū.

4.4. Rezervuāra projekta pārbaude

77. Rezervuāra projekta pārbaudē pilnvarotā institūcija pārliecinās un apliecina (sertificē), ka rezervuāra projekts atbilst šo noteikumu prasībām.

78. Lai veiktu projekta pārbaudi, ražotājs izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām un iesniedz tajā:

78.1. pieteikumu, kurā minēts ražotāja nosaukums un adrese, bet, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī tā nosaukums un adrese;

78.2. rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai institūcijai;

78.3. šo noteikumu 58.1., 58.2., 58.3., 58.4. un 58.5.apakšpunktā minēto dokumentāciju.

79. Pilnvarotā institūcija pārbauda:

79.1. tehnisko dokumentāciju un identificē elementus, kas projektēti atbilstoši piemērojamo standartu prasībām, kā arī tos elementus, kas projektēti, nelietojot šos standartus. Īpaši pārbauda:

79.1.1. vai nav paredzēts izmantot materiālus, kuri neatbilst šo noteikumu prasībām;

79.1.2. rezervuāru daļu savienošanas procedūras;

79.2. vai ražotājs ir veicis atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus, lai konstatētu, ka izvēlētais risinājums atbilst šo noteikumu būtiskajām drošības prasībām, īpaši tad, ja nav izmantoti piemērojamos standartos noteiktie risinājumi;

79.3. vai ražotājs tiešām ir lietojis piemērojamos standartus, ja par to izmantošanu ir norādes tehniskajā dokumentācijā.

80. Ja rezervuāra projekts atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz ražotājam rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu.

81. Pilnvarotā institūcija rezervuāra projekta atbilstības sertifikātā norāda ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes atzinumu un apstiprinātā projekta identifikācijai nepieciešamos datus. Sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi, un tas ir atjaunojams.

82. Pilnvarotā institūcija rezervuāra projekta atbilstības sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu sarakstu. Vienu tehniskās dokumentācijas eksemplāru uzglabā pilnvarotā institūcija.

83. Ja pilnvarotā institūcija nolemj neizsniegt rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu, tā ražotājam izsniedz motivētu atteikumu. Pilnvarotā institūcija atteikumā norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

84. Par visām izmaiņām, kas ir veiktas rezervuāra projektā, uz kuru attiecas rezervuāra projekta atbilstības sertifikāts, ražotājs informē pilnvaroto institūciju, kas uzglabā ar rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu saistīto tehnisko dokumentāciju.

85. Ja attiecīgās izmaiņas projektā var ietekmēt rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām vai mainīt sertifikāta lietošanas nosacījumus, ražotājam par tām jāsaņem papildu apliecinājums. To izsniedz kā papildinājumu sākotnējam projekta pārbaudes sertifikātam.

86. Pilnvarotā institūcija informē tirgus uzraudzības iestādi par rezervuāra projektu vai tā papildinājumu, kuram tā ir atteikusies izsniegt vai anulējusi rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu, kā arī (pēc pamatota pieprasījuma) par atbilstības sertifikātiem vai to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

87. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par rezervuāra projektu vai tā papildinājumu, kuram tā ir atteikusies izsniegt vai anulējusi rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu. Pilnvarotās institūcijas var arī pieprasīt šo sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas.

88. Ražotājs nodrošina tirgus uzraudzības iestādei pieeju rezervuāra projekta atbilstības sertifikātam un tā papildinājumiem 10 gadus pēc pēdējā šāda projekta izstrādes. Ja ražotājs neatrodas Latvijā, pienākums uzglabāt rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu un tā papildinājumus ir personai, kura piedāvā rezervuāra projektu tirgū.

4.5. Rezervuāra verifikācija

89. Rezervuāra verifikācijā pilnvarotā institūcija pārliecinās un apliecina (sertificē), ka rezervuārs atbilst sertificētajam projektam un šo noteikumu prasībām.

90. Lai veiktu rezervuāra verifikāciju, ražotājs izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām un iesniedz tajā:

90.1. pieteikumu, kurā minēts ražotāja nosaukums un adrese;

90.2. rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai institūcijai;

90.3. šo noteikumu 58.punktā minēto tehnisko dokumentāciju attiecībā uz rezervuāra izgatavošanas procedūrām un rezervuāra projekta atbilstības sertifikātu, kurš izsniegts šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

91. Pilnvarotā institūcija, veicot rezervuāra verifikāciju, ievēro šādus nosacījumus:

91.1. apseko rezervuāru un veic testus, kas noteikti piemērojamos standartos, vai ekvivalentus testus, lai pārbaudītu (verificētu), vai rezervuārs atbilst sertificētajam projektam un šo noteikumu prasībām;

91.2. pārbauda rezervuāra daļu savienošanas procedūras;

91.3. pārbauda to darbinieku kvalifikācijas apliecinājumus, kuri veikuši šo noteikumu 36.4. un 36.5.apakšpunktā minētos darbus;

91.4. pārbauda, vai netiek lietoti materiāli, kuri neatbilst šo noteikumu prasībām, kā arī pārbauda materiālu ražotāja izsniegtos materiālu sertifikātus;

91.5. veic šo noteikumu 38.punktā noteikto galīgo novērtēšanu;

91.6. marķē rezervuāru vai nodrošina rezervuāra marķēšanu, norādot pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru.

92. Ja rezervuārs atbilst projektam un šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz rezervuāra ražotājam rezervuāra atbilstības sertifikātu.

93. Pilnvarotā institūcija rezervuāra atbilstības sertifikātā norāda ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes atzinumu un apstiprinātā rezervuāra identifikācijai nepieciešamos datus.

94. Rezervuāra atbilstības sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu sarakstu. Vienu tehniskās dokumentācijas eksemplāru uzglabā pilnvarotā institūcija.

95. Ja pilnvarotā institūcija nolemj neizsniegt rezervuāra atbilstības sertifikātu, tā rezervuāra ražotājam izsniedz motivētu atteikumu. Pilnvarotā institūcija atteikumā norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

96. Pilnvarotā institūcija pēc pamatota pieprasījuma informē tirgus uzraudzības iestādi par rezervuāra atbilstības sertifikātiem, kurus tā ir izsniegusi.

97. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par rezervuāriem, kuriem tā ir atteikusies izsniegt rezervuāru atbilstības sertifikātus.

98. Ražotājs nodrošina tirgus uzraudzības iestādei pieeju rezervuāra atbilstības sertifikātam 10 gadus pēc rezervuāra izgatavošanas. Ja ražotājs neatrodas Latvijā, pienākums uzglabāt rezervuāra atbilstības sertifikātu ir personai, kura piedāvā rezervuāru tirgū.

4.6. Rezervuāra eksemplāra pārbaude

99. Rezervuāra eksemplāra pārbaudē pilnvarotā institūcija pārliecinās un apliecina (sertificē), ka rezervuārs atbilst šo noteikumu prasībām.

100. Lai veiktu rezervuāra eksemplāra pārbaudi, ražotājs izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām un iesniedz tajā:

100.1. pieteikumu, kurā minēts ražotāja nosaukums un adrese;

100.2. informāciju par rezervuāra uzstādīšanas vietu (adresi), kur var veikt šajā apakšnodaļā minētās pārbaudes;

100.3. rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai institūcijai;

100.4. šo noteikumu 58.punktā minēto tehnisko dokumentāciju attiecībā uz rezervuāra projektu un izgatavošanas procedūrām.

101. Lai izvērtētu rezervuāra atbilstību šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija pārbauda rezervuāra projektu un konstrukciju, kā arī izgatavošanas laikā veic testus, kas noteikti piemērojamos standartos, vai ekvivalentus testus un:

101.1. izvērtē tehnisko dokumentāciju attiecībā uz projektu un izgatavošanas procedūrām, īpaši pārbaudot:

101.1.1. vai netiek lietoti materiāli, kuri neatbilst šo noteikumu prasībām, kā arī pārbaudot materiālu ražotāja izsniegtos materiālu sertifikātus;

101.1.2. rezervuāra daļu savienošanas procedūras;

101.1.3. to darbinieku kvalifikācijas apliecinājumus, kuri veikuši šo noteikumu 36.4. un 36.5.apakšpunktā minētos darbus;

101.2. veic šo noteikumu 38.punktā minēto galīgo novērtēšanu;

101.3. marķē rezervuāru vai nodrošina rezervuāra marķēšanu, norādot pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru.

102. Ja rezervuārs atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz rezervuāra ražotājam rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātu.

103. Pilnvarotā institūcija rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātā norāda ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes atzinumu un sertificētā rezervuāra identifikācijai nepieciešamos datus.

104. Pilnvarotā institūcija rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu sarakstu. Vienu tehniskās dokumentācijas eksemplāru uzglabā pilnvarotā institūcija.

105. Ja pilnvarotā institūcija nolemj neizsniegt rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātu, tā rezervuāra ražotājam izsniedz motivētu atteikumu. Pilnvarotā institūcija atteikumā norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

106. Pilnvarotā institūcija pēc pamatota pieprasījuma informē tirgus uzraudzības iestādi par rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātiem, kurus tā ir izsniegusi.

107. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par rezervuāriem, kuriem tā ir atteikusies izsniegt rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātus.

108. Ražotājs nodrošina tirgus uzraudzības iestādei pieeju rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātam 10 gadus pēc rezervuāra izgatavošanas. Ja ražotājs neatrodas Latvijā, pienākums uzglabāt rezervuāra eksemplāra atbilstības sertifikātu ir personai, kura piedāvā rezervuāru tirgū.

5. Noslēguma jautājums

109. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministra vietā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1. septembri.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 372Pieņemts: 14.08.2001.Stājas spēkā: 01.09.2001.Zaudē spēku: 11.05.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 119, 17.08.2001.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
53242
01.09.2001
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)