Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Ģerboņu likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atribūtika ar valsts ģerboni — apbalvojumi, godazīmes, emblēmas, nozīmes, vimpeļi un cita atribūtika ar valsts ģerboņa vai tā pamatelementu attēlu;

2) heraldika — ģerboņu izstrādāšanai izvirzāmu specifisku nosacījumu kopums;

3) ģerbonis—saskaņā ar heraldikas nosacījumiem izstrādāts atsevišķs apzīmējums vai apzīmējumu kopums, kas ietverts noteiktā formā un reprezentē valsti, valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību vai kādu citu juridisko vai fizisko personu.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt ģerboņu (izņemot valsts ģerboni) reģistrācijas kārtību, to tiesisko aizsardzību un vispārīgos lietošanas principus, kā arī kārtību, kādā apstiprināma atribūtika ar valsts ģerboni.

3.pants. Iesniegums par ģerboņa reģistrāciju vai atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu

(1) Ģerboni reģistrē un atribūtiku ar valsts ģerboni apstiprina Kultūras ministrija pēc tam, kad tai iesniegts attiecīgs iesniegums.

(2) Iesniegumam par ģerboņa reģistrāciju pievieno ģerboņa apraksta projektu un ziņas par ģerboņa īpašnieku (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta; juridiskajai personai — pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese). Iesniegumam var pievienot arī ģerboņa attēla projektu.

(3) Iesniegumam par atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu pievieno atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projektu un ziņas par iesniedzēju (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta; juridiskajai personai — pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese).

(4) Iesniegumam par ģerboņa reģistrāciju vai atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu pievieno dokumentu, uz kura pamata darbojas iesniedzēja pārstāvis, ja viņš iesniedzēja vietā kārto ģerboņa reģistrāciju vai atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu.

4.pants. Lēmuma pieņemšanas kārtība

(1) Kultūras ministrija nosūta iesniegto ģerboņa apraksta projektu un attēla projektu, ja tāds pievienots, vai atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projektu Valsts Heraldikas komisijai (turpmāk arī — komisija) izvērtēšanai triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un norāda tai termiņu, kādā attiecīgais projekts izvērtējams.

(2) Lēmumu par ģerboņa reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt ģerboni Kultūras ministrijas amatpersona pieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja attiecīgā ģerboņa apraksta projekts un attēla projekts izvērtēts komisijā. Ja ir pieņemts lēmums par pašvaldības ģerboņa reģistrāciju, tā aprakstu nosūta parakstīšanai Valsts prezidentam.

(3) Lēmumu par atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu vai atteikumu apstiprināt atribūtiku ar valsts ģerboni Kultūras ministrijas amatpersona pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja attiecīgās atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projekts izvērtēts komisijā.

(4) Lēmumam par atteikumu reģistrēt ģerboni vai apstiprināt atribūtiku ar valsts ģerboni jābūt motivētam.

(5) Kultūras ministrijas amatpersona pieņemto lēmumu nosūta iesniedzējam triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Kultūras ministrijas amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Ģerboņa un atribūtikas ar valsts ģerboni apraksta projekta un attēla projekta izvērtēšana

(1) Valsts Heraldikas komisija izvērtē iesniegto ģerboņa vai atribūtikas ar valsts ģerboni apraksta un attēla projektu atbilstību heraldikas prasībām, kā arī to māksliniecisko risinājumu un, ja nepieciešams, dod iesniedzējam ieteikumus par apraksta un attēla projekta pilnveidošanu.

(2) Iesniedzējam ir tiesības piedalīties komisijas sēdēs, iesniegt papildu dokumentus un informāciju, ja tāda nepieciešama ģerboņa vai atribūtikas ar valsts ģerboni apraksta un attēla projektu izvērtēšanai un pilnveidošanai.

(3) Pēc tam, kad ģerboņa apraksta projekts un attēla projekts vai atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projekts ir izvērtēts, komisija sagatavo atzinumu par attiecīgā projekta atbilstību heraldikas prasībām, pievienojot tam ģerboņa aprakstu (komisijas priekšsēdētāja parakstītu, ja komisija atzinusi ģerboni par heraldikas prasībām atbilstošu) un attēlu vai atribūtikas ar valsts ģerboni attēlu. Atzinumu paraksta komisijas priekšsēdētājs.

6.pants. Ģerboņu reģistrācija

(1) Kultūras ministrija veido, uztur un papildina Ģerboņu reģistru (turpmāk — reģistrs). Reģistrā iekļauj ģerboņa aprakstu, attēlu, ziņas par tā īpašnieku (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta; juridiskajai personai — pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese) un ģerboņa reģistrācijas datumu. Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ģerboņa reģistrāciju.

(2) Kārtību, kādā reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas, kā arī tās izsniedz, nosaka Ministru kabinets.

(3) Paziņojumu par ģerboņa reģistrāciju un attiecīgā ģerboņa aprakstu un attēlu Kultūras ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" septiņu dienu laikā no reģistrācijas dienas.

(4) Ģerboņa reģistrācijas apliecību Kultūras ministrija izsniedz pēc ieraksta izdarīšanas reģistrā. Ģerboņa reģistrācijas apliecību paraksta un apzīmogo Kultūras ministrijas amatpersona.

(5) Reģistrēto ģerboņu apraksti un attēli ir publiski pieejami. Reizi divos gados Kultūras ministrija izdod reģistrēto ģerboņu katalogu.

(6) Iesniedzējs pirms reģistrācijas apliecības saņemšanas maksā valsts nodevu par ģerboņa reģistrāciju.

(7) Par ģerboņa reģistrāciju maksājamās valsts nodevas likmi un nodevas maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Reģistrēta ģerboņa īpašnieka izņēmuma tiesības

(1) Izņēmuma tiesības uz ģerboni var nodrošināt ar tā reģistrāciju. Persona, uz kuras vārda ģerbonis reģistrēts, uzskatāma par ģerboņa īpašnieku.

(2) Ģerboņa īpašniekam ir izņēmuma tiesības izmantot ģerboni un aizliegt to izmantot jebkurai citai personai.

(3) Trešo personu tiesības attiecībā uz ģerboni stājas spēkā ar dienu, kad reģistrētā ģerboņa apraksts un attēls publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja kāds aizskar ģerboņa īpašnieka izņēmuma tiesības, ģerboņa īpašnieks var vērsties tiesā, pamatojoties uz Civillikumu un citu normatīvo aktu noteikumiem.

8.pants. Ģerboņa un atribūtikas ar valsts ģerboni lietošana

(1) Ģerboņa īpašniekam, uz kura vārda reģistrēts ģerbonis, ir tiesības to lietot un nodot lietošanas tiesības citām personām.

(2) Valsts institūcijām un pašvaldībām ir tiesības lietot ģerboņus, kas reģistrēti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ģerboņus kā ilustratīvu vai izziņas materiālu bez ģerboņa īpašnieka atļaujas drīkst izmantot enciklopēdijās un mācību līdzekļos, kā arī citos zinātniska un uzziņu rakstura izdevumos.

9.pants. Ģerboņa tiesiskā aizsardzība

(1) Ģerbonim piešķir tiesisko aizsardzību, ja tam ir individuāls raksturs un tas ir jauns.

(2) Ģerbonim ir individuāls raksturs, ja kopiespaids, ko tas atstāj, atšķiras no kopiespaida, kādu atstāj jebkurš cits reģistrēts ģerbonis.

(3) Tiesisko aizsardzību nepiešķir ģerbonim, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem vai nav reģistrēts.

(4) Ģerbonis uzskatāms par jaunu, ja tas nav izpausts sabiedrībai, publicējot tā aprakstu un attēlu sakarā ar reģistrāciju.

10.pants. Valsts Heraldikas komisija

(1) Valsts Heraldikas komisija ir Valsts prezidenta izveidota koleģiāla institūcija, kurai nav juridiskās personas statusa. Valsts Heraldikas komisija veido un uztur informatīvu materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem un nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai, izvērtē jaunu ģerboņu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, apzina un veido ģerboņu sistēmu un veic izpēti, kā arī pilda citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

(2) Valsts Heraldikas komisijas darbību finansē no līdzekļiem, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirti Valsts prezidenta kancelejai Valsts Heraldikas komisijas darbības nodrošināšanai.

(3) Valsts Heraldikas komisijas darbību nosaka šis likums un Valsts prezidenta apstiprināts Valsts Heraldikas komisijas nolikums.

Pārejas noteikumi

1.Ģerboņi, kurus apstiprinājusi heraldikas komisija līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, viena gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas reģistrējami Ģerboņu reģistrā. Līdz reģistrācijas brīdim uz šiem ģerboņiem un to īpašniekiem attiecināms šā likuma 7., 8. un 9.pants.

2. Uz šo pārejas noteikumu 1.punktā minētajiem ģerboņiem neattiecas šā likuma 4. un 5.pants.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 1.decembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 16.decembrī

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 01.12.2005.Stājas spēkā: 30.12.2005. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Valsts simbolika, valsts valodaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 201 (3359), 16.12.2005., "Ziņotājs", 12, 12.01.2006.
Saistītie dokumenti
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
123815
30.12.2005
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)