Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgums par sadarbību tūrisma jomā

Latvijas Republikas valdība, Igaunijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk dēvētas par Pusēm,

atzīstot tūrisma attīstības nozīmi un tā ieguldījumu savu valstu ekonomiskajā, kultūras un sociālajā dzīvē;

ņemot vērā radniecīgo vēsturisko un kultūras mantojumu un līdzīgos tūrisma resursus visās trijās Baltijas valstīs;

vēloties radīt juridisku ietvaru vienlīdzības un savstarpēja izdevīguma principiem ciešai un ilgstošai sadarbībai tūrisma jomā un attīstīt attiecības šajā jomā ne tikai starp valstīm, bet arī starp to tūrisma organizācijām, nolūkā izveidot vienotu telpu tūrisma attīstībai, atzīstot tā nozīmi integrācijai Baltijas jūras reģionā;

ņemot vērā, ka tūrisma veicināšana starp trijām Baltijas valstīm balstās uz ilgtspējīgas attīstības principa;

izprotot sadarbības nozīmi un tās devumu Baltijas valstīm Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu reģiona integrāciju starptautiskajās, īpaši Eiropas tūrisma, aktivitātēs;

atzīstot, ka nepieciešama šo valstu sagatavošana tūrisma jomā, lai iestātos Eiropas Savienībā;

ir vienojušās par sekojošo:

 

1. pants

Puses veicina tūrisma plūsmu starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, ar nolūku uzlabot savstarpējās zināšanas par savu tautu dzīvi, vēsturi un kultūru.

 

Puses sadarbojas saskaņā ar šī Nolīguma noteikumiem un atbilstoši visās trijās valstīs spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

 

2. pants

Puses veicina ciešāku savstarpēju sadarbību starp to nacionālajām tūrisma administrācijām un nacionālajām tūrisma organizācijām, tūrisma biznesā iesaistītām fiziskām un juridiskām personām, kā arī starp starptautiskā un vietējā tūrisma attīstīšanā iesaistītām sabiedriskām organizācijām.

 

3. pants

Puses savstarpēji apmainās ar statistisko un citu informāciju tūrisma jomā, tai skaitā ar:

1) likumiem un noteikumiem tūrisma jomā attiecīgajā valstī;

2) likumiem un noteikumiem, kuri saistīti ar tūristiem nozīmīgu kultūras un dabas resursu aizsardzību;

3) informāciju par starptautisko sadarbību, kas skar pārējo Pušu intereses;

4) tūrisma informāciju iespieddarbu un filmu, pa elektroniskiem kanāliem pārraidāmas un attīstāmas elektroniskās datu sistēmas veidā, kā arī organizējot reklāmas kampaņas, konferences un seminārus, izstādes un gadatirgus.

 

Puses var dibināt tūrisma informācijas birojus vai iecelt oficiālus tūrisma pārstāvjus attiecīgajās valstīs.

 

4. pants

Puses apmainās ar informāciju attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā saistībā ar tūrismu.

 

5. pants

Puses veicina prasmju uzlabošanu tūrisma nozarē, sadarbojoties speciālistu, darbinieku un studentu izglītošanā, apmācībā un apmaiņā tūrisma jomā.

 

Puses atbalsta sabiedriskās un privātās organizācijas, kā arī fiziskās personas dažādu tūrisma attīstības pētījumu un projektu sagatavošanā.

Puses veicina sadarbību vietējos un starptautiskos fundamentālos un lietišķos pētījumos tūrisma jomā.

 

6. pants

Puses sadarbojas:

1) Baltijas telpas kā tūrisma galamērķa veicināšanā;

2) Tūrisma produkta attīstībā;

3) Tūrisma infrastruktūras un tūrisma pakalpojumu kvalitātes attīstībā;

4) Tūrisma formalitāšu liberalizācijā;

5) Statistiskās informācijas vākšanā;

6) Dalībā starptautiskajās tūrisma organizācijās.

 

7. pants

Lai nodrošinātu šī Nolīguma īstenošanu, Puses nodibina Apvienoto tūrisma komiteju (turpmāk dēvēta par Komiteju), kurā iekļauj par tūrismu atbildīgās amatpersonas no visām trijām valstīm. Komitejas uzdevums ir īstenot kopīgus priekšlikumus, programmas un rezolūcijas saistībā ar trīspusējās sadarbības attīstību tūrisma jomā.

Komiteja izstrādā darba programmu divu gadu periodam.

Katra Puse nosaka kvantitatīvo un kvalitatīvo Komitejas locekļu sastāvu, vadoties pēc vienlīdzības principa. Puses informē viena otru par to.

 

Puses informē viena otru sešu mēnešu laikā kopš šī Nolīguma stāšanās spēkā par trīs līdzpriekšsēdētāju izvirzīšanu, pa vienam no katras valsts. Lai īstenotu šo Nolīgumu, līdz pirmajai Komitejas sanāksmei līdzpriekšsēdētāji darbojas kā Pušu kontaktpersonas.

Komiteja tiekas reizi gadā, pārmaiņus Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā.

 

Puses var uzaicināt privātā sektora ekspertus un pārstāvjus no visām trim valstīm piedalīties Komitejas darbā.

 

8. pants

Puses ir vienojušās, ka šī Nolīguma īstenošanu koordinē šādas valsts institūcijas:

Latvijas Republikā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

Igaunijas Republikā - Ekonomikas lietu ministrija;

Lietuvas Republikā - Ekonomikas ministrija.

 

9. pants

Nevienai no Pusēm nav atbildības vai saistību par to, kā šī Nolīguma ietvaros veiktās sadarbības rezultātus pielieto vai izmanto partneri.

 

10. pants

Labojumus vai papildinājumus šim Nolīgumam var izdarīt, Pusēm savstarpēji vienojoties ar protokolu palīdzību, kas ir neatņemama šī Nolīguma sastāvdaļa un kuriem, lai stātos spēkā, jāiziet tāda pati procedūra kā Nolīgumam.

 

11. pants

Jebkuras domstarpības, kas Pusēm radušās par šī Nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, tiek risinātas sarunu gaitā vai ar jebkuru citu Pusēm pieņemamu domstarpību risinājuma līdzekli.

 

12. pants

Šis Nolīgums stājas spēkā parakstīšanas dienā.

Šis Nolīgums ir spēkā piecus gadus un automātiski tiek pagarināts uz nākamiem pieciem gadiem, ja vien kāda no Pusēm sešus mēnešus pirms šī Nolīguma termiņa beigām rakstveidā nepaziņo pārējām Pusēm par savu nodomu izbeigt šī Nolīguma darbību.

Šī Nolīguma darbības izbeigšana neietekmē programmu un projektu īstenošanu, kas uzsākti tā darbības laikā, ja vien Puses nevienojas citādi.

Parakstīts 2002. gada 26. jūnijā Visagīnā, trīs oriģinālos eksemplāros latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodā, visi teksti ir autentiski. Domstarpību gadījumā par Nolīguma interpretāciju noteicošais ir teksts angļu valodā.

 

 

Latvijas Republikas Igaunijas Republikas Lietuvas Republikas
valdības vārdā valdības vārdā valdības vārdā

Andris Bērziņš

Sīms Kallass Aļģirds Mīkols Brazausks

Ministru prezidents

Ministru prezidents Ministru prezidents
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Baltijas valstis
 Igaunija
 Lietuva
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 26.06.2002.
Parakstīts:
 26.06.2002.
Parakstīšanas vieta: 
Visagīna
Ratificēja:
 Ministru kabinets
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 117, 16.08.2002.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
915
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva