Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija

 

Šo Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,

Ievērodamas Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju, ko ANO Ģenerālā Asambleja pieņēmusi 1948. gada 10. decembrī;

Ievērodamas, ka šī Deklarācija paredz nodrošināt vispārēju un efektīvu tajā deklarēto tiesību atzīšanu un ievērošanu;

Ievērodamas, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību tās Dalībvalstu starpā un ka viens no līdzekļiem, kā šo mērķi sasniegt, ir cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošana un turpmāka īstenošana;

No jauna apliecinādamas savu patiesu pārliecību, ka šīs pamatbrīvības ir taisnīguma un miera pamats visā pasaulē un ka tās vislabāk var nodrošināt ar efektīvas politiskas demokrātijas palīdzību no vienas puses un ar vispārējo cilvēka tiesību, uz ko tās balstās, sapratni un ievērošanu no otras puses;

Ņemot vērā līdzīgos uzskatus un līdzīgu politisko tradīciju, ideālu, brīvības un likumības mantojumu Eiropas valstīs, to Valdības, nolemjot spert pirmos soļus, lai kopīgi īstenotu zināmas Vispārējā deklarācijā minētās tiesības;

Vienojās par sekojošo:

1. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses nodrošinās ikvienam, kas atrodas to jurisdikcijā, šīs Konvencijas I sadaļā minētās tiesības un brīvības.

I SADAĻA

2. pants

1. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Nevienam nedrīkst ar nolūku atņemt dzīvību, izņemot ja tiek izpildīts tiesas spriedums pēc apsūdzības noziegumā, par kuru likums paredz šādu sodu.

2. Dzīvības atņemšana netiek uzskatīta par šī panta nosacījumu pārkāpumu, ja tā notiek spēka pielietošanas rezultātā, nepārsniedzot galējas nepieciešamības robežas:

a. aizstāvot jebkuru personu pret nelikumīgu vardarbību;

b. lai veiktu likumīgu arestu vai aizkavētu likumīgi arestētas personas izbēgšanu;

c. veicot likumīgas darbības ar nolūku savaldīt dumpi vai sacelšanos.

3. pants

Nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt.

4. pants

1. Nevienu cilvēku nedrīkst turēt verdzībā vai nebrīvē.

2. Nevienam cilvēkam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu.

3. Šajā pantā termins "piespiedu vai obligāts darbs" neietver:

a. jebkuru darbu, kas parasti tiek likts veikt ieslodzījuma laikā, kas piespriests saskaņā ar šīs Konvencijas 5. panta nosacījumiem, vai nosacīti atbrīvojot no šāda ieslodzījuma;

b. jebkuru militāra rakstura dienestu, vai ja notiek apzināta atteikšanās no dienesta tajās valstīs, kur tas tiek atzīts, dienestu, kas jāveic obligātā militārā dienesta vietā;

c. jebkuru dienestu ārkārtējā stāvokļa vai stihiskas nelaimes gadījumā, kas apdraud sabiedrības labklājību.

d. jebkuru darbu vai dienestu, kas ietilpst parastajos pilsoņa pienākumos.

5. pants

1. Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot sekojošos gadījumos un likumā noteiktā kārtībā:

a. ja kāda persona tiek likumīgi aizturēta uz kompetentas tiesas sprieduma pamata;

b. ja kāda persona tiek likumīgi arestēta vai aizturēta par nepakļaušanos likumīgam tiesas spriedumam vai lai nodrošinātu jebkuru likumā paredzētu saistību izpildi;

c. ja kāda persona tiek likumīgi arestēta vai aizturēta ar nolūku nodot viņu kompetentiem juridiskiem orgāniem, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šī persona ir pārkāpusi likumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu vai nepieļaut viņa bēgšanu pēc likumpārkāpuma izdarīšanas;

d. ja likumīgā kārtā tiek aizturēts nepilngadīgais vai nu pāraudzināšanas nolūkā, vai lai nodotu viņu kompetentiem juridiskiem orgāniem;

e. ja likumīgi tiek aizturētas personas ar nolūku aizkavēt infekcijas slimību izplatīšanos, vai garīgi slimas personas, alkoholiķi vai narkomāni, vai klaidoņi;

f. ja likumīgi tiek arestēta vai aizturēta kāda persona ar nolūku neļaut šai personai nelikumīgi iebraukt valstī, vai ja attiecībā pret kādu personu tiek veiktas darbības ar nolūku šo personu deportēt vai izraidīt no valsts.

2. Ikvienu arestētu personu nekavējoties jāinformē viņam saprotamā valodā par aresta iemesliem un par jebkuru viņam uzrādīto apsūdzību.

3. Jebkura persona, kas arestēta vai aizturēta saskaņā ar šī panta 1.c. apakšpunktu, ir nekavējoties nododama tiesnesim vai citai amatpersonai, kura saskaņā ar likumu ir pilnvarota realizēt tiesu varu, un ir pakļaujama tiesas procesam saprātīgās laika robežās vai līdz tiesas procesam atbrīvojama. Atbrīvošanas nosacījums var būt atkarīgs no garantijām par ierašanos tiesā.

4. Jebkura persona, kurai aresta vai aizturēšanas ceļā atņemta brīvība, var ierosināt procesu, kurā tiesa nekavējoties nosaka viņa aizturēšanas likumīgumu un nolemj viņu atbrīvot, ja aizturēšana nav bijusi likumīga.

5. Ikvienai personai, kas ir kļuvusi par aresta vai aizturēšanas upuri pretēji šī panta nosacījumiem, ir jābūt nodrošinātām tiesībām uz kompensāciju.

6. pants

1. Ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā. Tiesas spriedumu jādara publiski zināmu, taču preses un publikas klātbūtne procesā var tikt pilnībā vai daļēji aizliegta morālu apsvērumu, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības interesēs tādā demokrātiskā sabiedrībā, kur to prasa nepilngadīgo intereses vai procesa dalībnieku privātās dzīves drošība, vai arī tajā apmērā, kuru tiesa uzskata par absolūti nepieciešamu īpašos apstākļos, kad atklātība apdraudētu justīcijas intereses.

2. Ikviens, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina netiek pierādīta saskaņā ar likumu.

3. Ikvienam, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir sekojošas minimālās tiesības:

a. tikt nekavējoties informētam, viņam saprotamā valodā un detalizēti, par viņam izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu;

b. uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību;

c. aizstāvēt sevi pašam vai ar paša izvēlētu juridisku palīdzību, vai, ja trūkst līdzekļu, lai algotu šo juridisko palīdzību, saņemt to par velti, ja to prasa justīcijas intereses;

d. nopratināt vai būt nopratinājušam apsūdzības lieciniekus un pieprasīt aizstāvības liecinieku klātbūtni un nopratināšanu tajos pašos apstākļos kā apsūdzības lieciniekus;

e. uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņš nesaprot tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā.

7. pants

1. Nevienu nedrīkst apsūdzēt kriminālnoziegumā tāda nodarījuma vai nolaidības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā bijušo valsts iekšējo likumdošanu vai starptautiskajām tiesībām, nebija kriminālnoziegums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro kriminālnozieguma izdarīšanas brīdī.

2. Šis pants neaizliedz nodot tiesai un sodīt jebkuru personu par jebkuru nodarījumu vai nolaidību, kas izdarīšanas brīdī tika uzskatīta par kriminālnoziegumu saskaņā ar vispārējiem civilizētās valstīs atzītajiem tiesību principiem.

8. pants

1. Ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību.

2. Sabiedriskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai valsts labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai morāli, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

9. pants

1. Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību; šīs tiesības ietver arī brīvību mainīt savu reliģisko pārliecību vai ticību un nodoties savai reliģijai vai ticībai, kā vienatnē tā kopā ar citiem, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību.

2. Brīvība nodoties savai reliģijai vai ticībai var tikt ierobežota tikai likumā paredzētajā kārtībā tai apmērā, kas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, saglabātu sabiedrisko kārtību, aizsargātu veselību vai morāli, vai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības.

10. pants

1. Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neapstrīd Valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanu.

2. Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām formalitātēm, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli, aizsargātu citu cilvēku reputāciju vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesas autoritāti un objektivitāti.

11. pants

1. Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses.

2. Šīs tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tiem, kas noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts vai sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli, vai citu cilvēku tiesības un brīvības. Šis pants nekavē noteikt likumīgus ierobežojumus šo tiesību izmantošanā personām, kas ir bruņoto spēku, policijas vai valsts pārvaldes sastāvā.

12. pants

Pilngadību sasniegušiem vīriešiem un sievietēm ir tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni saskaņā ar valsts iekšējo likumdošanu, kas nosaka šo tiesību izmantošanas kārtību.

13. pants

Ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas šajā Konvencijā, tiek pārkāptas, ir efektīvas aizsardzības nodrošinājums valsts institūcijās, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot dienesta pienākumus.

14. pants

Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.

15. pants

1. Kara vai kāda cita ārkārtēja sabiedriska stāvokļa gadījumā, kas apdraud nācijas dzīvi, jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse var veikt pasākumus, kas atkāpjas no saistībām, ko tā uzņēmusies šīs Konvencijas ietvaros, tai apjomā, ko neizbēgami prasa situācijas ārkārtas raksturs, ar noteikumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar citām tās saistībām, ko nosaka starptautiskās tiesības.

2. Šī nosacījuma ietvaros nedrīkst būt atkāpju no Konvencijas 2. panta nosacījumiem, izņemot attiecībā uz nāves gadījumiem likumīgas kara darbības rezultātā, vai 3., 4. (1. apakšpunkta) un 7. panta nosacījumi.

3. Jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas piešķir sev šīs atkāpšanās tiesības, pilnībā informēs Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru par veiktajiem pasākumiem un iemesliem to veikšanai. Tās arī informēs Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru par šo pasākumu izbeigšanu un atgriešanos pie šīs Konvencijas nosacījumu pilnīgas ievērošanas.

16. pants

Nekas no 10., 11. un 14. pantā minētā nevar tikt uzskatīts par kavēkli Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, lai noteiktu ierobežojumus ārvalstnieku politiskajām aktivitātēm.

17. pants

Nekas no šajā Konvencijā minētā nevar tikt iztulkots kā jebkādas valsts, grupas vai personas jebkādas tiesības iesaistīties jebkurā darbībā vai veikt jebkuru darbību, kuras mērķis ir likvidēt jebkuras no šeit minētajām tiesībām un brīvībām vai ierobežot tās lielākā mērā nekā tas noteikts šajā Konvencijā.

18. pants

Ierobežojumi, kurus šī Konvencija pieļauj attiecībā uz minētajām tiesībām un brīvībām, netiks pielietoti citiem mērķiem kā vien tiem, kam tie ir paredzēti.

II SADAĻA

19. pants

Lai nodrošinātu saistību ievērošanu, kuras Augstās Līgumslēdzējas Puses uzņēmušās šīs Konvencijas ietvaros, tiks nodibināti:

a. Eiropas Cilvēka tiesību komisija, turpmāk saukta "Komisija";

b. Eiropas Cilvēka tiesību tiesa, turpmāk saukta "Tiesa".

III SADAĻA

20. pants

1. Komisijas locekļu skaits atbildīs Augsto Līgumslēdzēju Pušu skaitam. Divi Komisijas locekļi nevar būt vienas un tās pašas valsts pilsoņi.

2. Komisijas apspriedes notiks plenārsēžu veidā. Taču tā var nodibināt Palātas, katru ar vismaz septiņiem locekļiem. Palātas izskatīs petīcijas, kas iesniegtas saskaņā ar šīs Konvencijas 25. pantu, kuras var izskatīt uz precedenta tiesību pamata, vai kuras neizraisa nopietnas problēmas attiecībā uz šīs Konvencijas nosacījumu tulkojumu vai pielietojumu. Izņemot šo ierobežojumu un šī panta 5. apakšpunktā minētos nosacījumus, Palātām būs visas tās pašas pilnvaras, ko Komisijai piešķir šī Konvencija.

Komisijas loceklim, kurš ievēlēts no tās Augstās Līgumslēdzējas Puses, pret kuru ir iesniegta petīcija, ir tiesības piedalīties tās Palātas darbā, kurai uzticēts izskatīt šo petīciju.

3. Komisija var dibināt komitejas, ar vismaz trim locekļiem katrā, kuras ir pilnvarotas, nobalsojot vienbalsīgi, paziņot par nepieņemamu vai izslēgt no izskatāmo petīciju saraksta petīciju, kura iesniegta, balstoties uz 25. pantu, ja šādu lēmumu var pieņemt bez turpmākas lietas izskatīšanas.

4. Palāta vai komiteja var jebkurā laikā nodot lietas izskatīšanu Komisijas plenārsēdei, kura arī var nodot izskatīšanai jebkuru tai iesniegto petīciju kādai no Palātām vai komitejām.

5. Vienīgi Komisijas plenārsēde ir pilnvarota:

a. izskatīt iesniegumus, kas iesniegti saskaņā ar 24. pantu;

b. iesniegt lietu izskatīšanai Tiesā saskaņā ar 48. panta a. apakšpunktu;

c. sastādīt procedūras noteikumus saskaņā ar 36. pantu.

21. pants

1. Komisijas locekļus ievēl Ministru Komiteja ar absolūtu balsu vairākumu no kandidātu saraksta, ko sastādījis Konsultatīvās Asamblejas birojs; katra Augsto Līgumslēdzēju Pušu pārstāvju grupa Konsultatīvajā Asamblejā izvirza trīs kandidātus, no kuriem vismaz divi ir šo valstu pilsoņi.

2. Ciktāl tā ir piemērojama, šī pati procedūra tiek ievērota, lai papildinātu Komisijas sastāvu tajā gadījumā, ja šai Konvencijai pievienojas citas valstis vai lai aizpildītu radušās vakances.

3. Kandidātiem jābūt morāli izturētiem un jābūt vai nu attiecīgi kvalificētiem, lai ieņemtu augstu amatu tieslietu sfērā, vai arī atzītiem speciālistiem nacionālo vai starptautisko tiesību jomā.

22. pants

1. Komisijas locekļus ievēl uz sešiem gadiem. Viņi var tikt ievēlēti uz jaunu termiņu. Taču septiņiem pirmajās vēlēšanas ievēlētajiem locekļiem pilnvaru termiņš izbeidzas pēc trim gadiem.

2. Tos locekļus, kuru termiņš izbeidzas sākotnējā trīs gadu perioda beigās, nosaka Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs ar izlozes palīdzību tūlīt pēc pirmo vēlēšanu beigām.

3. Lai iespēju robežās nodrošinātu to, ka ik pēc trim gadiem uz pusi tiek atjaunots Komisijas locekļu sastāvs, Ministru Komiteja var nolemt, vēl pirms vēlēšanu sarīkošanas, ka viena vai vairāku ievēlamo locekļu termiņš būs cits nekā seši gadi, taču ne lielāks par deviņiem un ne mazāks par trim gadiem.

4. Gadījumos, kas attiecas uz vairāk nekā vienu pilnvaru termiņu un kur Ministru Komiteja piemēro iepriekšējo apakšpunktu, pilnvaru termiņu piešķir Ģenerālsekretārs ar izlozes palīdzību tūlīt pēc vēlēšanu beigām.

5. Komisijas loceklis, kurš ir ievēlēts, lai aizstātu locekli, kura pilnvaru termiņš nav beidzies, saglabā pilnvaras līdz sava priekšgājēja termiņa beigām.

6. Komisijas locekļi atrodas šajā postenī līdz tam laikam, kamēr tie tiek aizstāti ar citiem locekļiem. Pēc tam, kad tie tiek aizstāti, viņi turpina nodarboties ar tām lietām, kuras tiem jau bija iesniegtas izskatīšanai.

23. pants

Komisijas locekļi piedalās Komisijas sēdēs, pārstāvot paši sevi. Sava termiņa laikā tie nevar ieņemt nekādu amatu, kas nav savienojams ar viņu kā Komisijas locekļu neatkarību un objektivitāti vai prasībām, ko izvirza šis postenis.

24. pants

Jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse var caur Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru iesniegt Komisijai izskatīšanai apsūdzību jebkurā šīs Konvencijas nosacījumu pārkāpumā, ko izdarījusi cita Augstā Līgumslēdzēja Puse.

25. pants

1. Komisija var saņemt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētas petīcijas no jebkuras personas, sabiedriskas organizācijas vai indivīdu grupas, kas apgalvo, ka ir cietuši no šajā Konvencijā minēto tiesību pārkāpumiem, kurus izdarījusi kāda no Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, ar nosacījumu, ka Augstā Līgumslēdzēja Puse, pret kuru iesniegta šī sūdzība, ir deklarējusi, ka tā atzīst Komisijas pilnvaras saņemt šādas petīcijas. Tās Augstās Līgumslēdzējas Puses, kuras ir izdarījušas šādu paziņojumu, apņemas nekādā veidā nekavēt efektīvu šo tiesību īstenošanu.

2. Šādi paziņojumi var tikt izdarīti uz noteiktu laika periodu.

3. Šie paziņojumi tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš izsūta to kopijas Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm un publicē tos.

4. Komisija īstenos šajā pantā minētās pilnvaras tikai tad, ja vismaz sešas Augstās Līgumslēdzējas Puses būs saistījušas sevi ar paziņojumiem kārtībā, kas minēta iepriekšējos apakšpunktos.

26. pants

Komisija izskata lietu tikai tad, ja ir izsmeltas visas iekšējās tiesiskās aizsardzības iespējas, saskaņā ar vispāratzītām starptautisko tiesību normām un sešu mēnešu laikā, skaitot no datuma, kad ticis pieņemts pēdējais lēmums.

27. pants

1. Komisija neizskatīs nevienu petīciju, kas iesniegta saskaņā ar 25. pantu, kura:

a. ir anonīma vai

b. pēc savas būtības ir tā pati lieta, kas jau tikusi izskatīta Komisijā vai jau ir bijusi iesniegta citai starptautiskai izskatīšanas vai konflikta atrisināšanas procedūrai un ja tā nesatur būtiski jaunu informāciju.

2. Komisija uzskata par nepieņemamu jebkuru petīciju, kas iesniegta saskaņā ar 25. pantu, kuru tā uzskata par nesavienojamu ar šīs Konvencijas nosacījumiem, izteikti nepamatotu vai arī par ļaunprātīgu petīciju iesniegšanas tiesību izmantošanu.

3. Komisija noraida jebkuru petīciju, kas tai iesniegta, kuru tā uzskata par nepieņemamu saskaņā ar 26. panta nosacījumiem.

28. pants

1. Ja Komisija pieņem tai iesniegto petīciju:

a. faktu apstiprināšanas nolūkā tā kopīgi ar pušu pārstāvjiem uzsāk petīcijas izskatīšanu un, ja nepieciešams, izmeklēšanu, kuras efektivitātes labad, pēc viedokļu apmaiņas ar Komisiju, attiecīgās valstis nodrošina visus nepieciešamos līdzekļus;

b. tajā pašā laikā Komisija nodod sevi iesaistīto pušu rīcībā, ar nolūku nodrošināt miermīlīgu problēmas atrisinājumu, balstoties uz šajā Konvencijā minēto cilvēka tiesību ievērošanu.

2. Ja Komisijai izdodas rast miermīlīgu problēmas risinājumu, tā sastāda ziņojumu, kas tiek nosūtīts attiecīgajām Valstīm, Ministru Komitejai un Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram publicēšanai. Šis ziņojums aprobežojas ar īsu faktu un sasniegtā atrisinājuma izklāstu.

29. pants

Pēc tam, kad tā ir pieņēmusi petīciju, kas iesniegta saskaņā ar 25. pantu, Komisija var tomēr ar divu trešdaļu balsu vairākumu nolemt noraidīt minēto petīciju, ja tās izskatīšanas gaitā tā nosaka, ka pastāv kāds no 27. pantā minētajiem noraidīšanas iemesliem.

Šajā gadījumā lēmumu dara zināmu attiecīgajām pusēm.

30. pants

1. Jebkurā procesa stadijā Komisija var nolemt izsvītrot kādu petīciju no izskatāmo lietu saraksta, ja apstākļi ļauj konstatēt, ka:

a. petīcijas iesniedzējs negatavojas uzturēt apsūdzību vai

b. jautājums ir atrisināts, vai

c. jebkura cita Komisijas noteikta iemesla dēļ neattaisnojas turpināt izskatīt minēto petīciju.

Tomēr Komisija turpina izskatīt petīciju, ja to prasa šajā Konvencijā minēto cilvēka tiesību ievērošana.

2. Ja Komisija nolemj izslēgt kādu tās pieņemtu petīciju no izskatāmo lietu saraksta, tā sastāda ziņojumu, kurā ir izklāstīti fakti un lēmums izslēgt petīciju, kā arī šī lēmuma pieņemšanas iemesli. Ziņojumu nosūta iesaistītajām pusēm, ka arī Ministru Komitejai informācijai. Komisija var to publicēt.

3. Komisija var nolemt atjaunot kādu petīciju izskatāmo lietu sarakstā, ja tā uzskata, ka apstākļi attaisno šādu rīcību.

31. pants

1. Ja kādas petīcijas izskatīšana nav notikusi saskaņā ar 28. pantu (2. apakšpunktu), 29. vai 30. pantu, Komisija sastāda ziņojumu par faktiem un dod savu vērtējumu par to, vai konstatētie fakti satur attiecīgās valsts ar šo Konvenciju noteikto saistību pārkāpumu. Ziņojumā var tikt atspoguļoti Komisijas locekļu individuālie viedokļi par attiecīgo jautājumu.

2. Ziņojumu iesniedz Ministru Komitejai. Tas tiek nosūtīts arī attiecīgajām valstīm, kurām nav tiesību to publicēt.

3. Iesniedzot ziņojumu Ministru Komitejai, Komisija var izteikt priekšlikumus, kurus tā uzskata par pieņemamiem.

32. pants

1. Ja jautājums netiek iesniegts Tiesai saskaņā ar šīs Konvencijas 48. pantu trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad ziņojums tika iesniegts Ministru Komitejai, Ministru Komiteja ar pilntiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu nolemj, vai Konvencija ir tikusi pārkāpta.

2. Pozitīva lēmuma gadījumā Ministru Komiteja nosaka laika periodu, kurā attiecīgajai Augstajai Līgumslēdzējai Pusei jāveic Ministru Komitejas lēmumā noteiktie pasākumi.

3. Ja attiecīgā Augstā Līgumslēdzēja Puse paredzētajā laikā nav veikusi pienācīgus pasākumus, Ministru Komiteja ar 1. apakšpunktā minēto vairākumu nolemj, kā tiks īstenots tās sākotnējais lēmums, un publicē ziņojumu.

4. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas uzskatīt par tām saistošu jebkuru Ministru Komitejas lēmumu, kas var tikt pieņemts, piemērojot iepriekšējos apakšpunktos minētos nosacījumus.

33. pants

Komisijas sēdes ir slēgtas.

34. pants

Ievērojot 20. panta 3. apakšpunkta un 29. panta nosacījumus, Komisija pieņem lēmumus ar klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu.

35. pants

Komisija notur sēdes, vadoties pēc apstākļiem. Sēdes sasauc Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs.

36. pants

Komisija pati sastāda savu reglamentu.

37. pants

Komisijas sekretariātu nodrošina Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs.

IV SADAĻA

38. pants

Eiropas Cilvēka Tiesību tiesa sastāv no tiesnešiem, kuru skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam. Divi tiesneši nevar būt vienas un tās pašas valsts pilsoņi.

39. pants

1. Tiesas locekļus ievēl Konsultatīvā Asambleja ar balsu vairākumu no kandidātu saraksta, kurus izvirzījušas Eiropas Padomes dalībvalstis; katra dalībvalsts izvirza trīs kandidātus, no kuriem vismaz divi ir tās pilsoņi.

2. Iespēju robežās šo pašu procedūru ievēro papildinot Tiesas sastāvu jaunu Eiropas Padomes dalībvalstu uzņemšanas gadījumā, kā arī aizpildot radušās vakances.

3. Kandidātiem jābūt morāli izturētiem un jābūt vai nu attiecīgi kvalificētiem, lai ieņemtu augstu amatu tieslietu sfērā, vai arī autoritatīviem juriskonsultiem.

40. pants

1. Tiesas locekļus ievēl uz deviņiem gadiem. Viņi var tikt ievēlēti atkārtoti. Taču četru pirmajās vēlēšanās ievēlēto locekļu termiņš beidzas pēc trim gadiem un vēl citu četru - pēc sešiem gadiem.

2. Tos locekļus, kuru pilnvaru termiņš beidzas sākotnējā trīs un sešu gadu beigās, Ģenerālsekretārs izvēlas ar izlozes palīdzību tūlīt pēc pirmo vēlēšanu beigām.

3. Lai iespēju robežās ik pēc trim gadiem nodrošinātu Tiesas sastāva atjaunošanu par vienu trešdaļu, pirms nākošo vēlēšanu sarīkošanas Konsultatīvā Asambleja var nolemt, ka viena vai vairāku jaunievēlamo locekļu pilnvaru termiņš būs cits nekā deviņi gadi, taču ne lielāks par divpadsmit un ne mazāks par sešiem gadiem.

4. Gadījumos, kas attiecas uz vairāk nekā vienu pilnvaru termiņu un Konsultatīvā Asambleja piemēro iepriekšējā apakšpunkta nosacījumus, Ģenerālsekretārs piešķir pilnvaru termiņus ar izlozes palīdzību tūlīt pēc vēlēšanu beigām.

5. Tiesas loceklis, kas ievēlēts, lai aizvietotu kādu citu locekli, kura pilnvaru termiņš vēl nav beidzies, saglabā pilnvaras līdz sava priekšgājēja termiņa beigām.

6. Tiesas locekļi atrodas šai postenī līdz tam laikam, kamēr tie tiek aizstāti ar citiem locekļiem. Pēc tam, kad tie tiek aizstāti, viņi turpina nodarboties ar tām lietām, kuras tiem jau bija iesniegtas izskatīšanai.

7. Tiesas locekļi piedalās Tiesas sēdēs, pārstāvot paši sevi. Sava termiņa laikā tie nevar ieņemt nekādu amatu, kas nav savienojams ar viņu kā Tiesas locekļu neatkarību un objektivitāti vai prasībām, ko izvirza šis postenis.

41. pants

Tiesa ievēl savu prezidentu un vienu vai divus viceprezidentus uz trim gadiem. Viņi var tikt ievēlēti atkārtoti.

42. pants

Tiesas locekļi par katru dienu, ko tie pavada, pildot savus pienākumus, saņem atalgojumu, kuru nosaka Ministru Komiteja.

43. pants

Lai izskatītu ikvienu iesniegto lietu, Tiesa izveido Palātu, kas sastāv no deviņiem tiesnešiem. Tajā kā ex officio Palātas loceklis piedalās tiesnesis, kurš ir ar šo lietu saistītās dalībvalsts pilsonis, vai, ja tāda nav, attiecīgā valsts izvēlas personu, kura piedalās sēdēs ar tiesneša pilnvarām; pārējo tiesnešu vārdus pirms lietas izskatīšanas sākuma izvēlas prezidents ar izlozes palīdzību.

44. pants

Tikai Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm un Komisijai ir tiesības iesniegt lietu izskatīšanai Tiesā.

45. pants

Tiesas jurisdikcija attiecas uz visām lietām, kas saistītas ar šīs Konvencijas tulkojumu un pielietojumu, Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm vai Komisijai atsaucoties uz to saskaņā ar 48. pantu.

46. pants

1. Jebkura no Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm var jebkurā laikā deklarēt, ka tā atzīst Tiesas jurisdikciju visos jautājumos, kas attiecas uz šīs Konvencijas tulkojumu un pielietojumu, par obligātu ipso facto un bez īpašas vienošanās par to.

2. Minētās deklarācijas var būt bez nosacījumiem, vai arī vairākas vai noteiktas citas Austās Līgumslēdzējas Puses var tās izdarīt uz savstarpējības pamata, vai arī uz zināmu laika periodu.

3. Šīs deklarācijas tiek nodotas glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš to kopijas izsūta Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm.

47. pants

Tiesa var izskatīt kādu lietu vienīgi tad, kad Komisija ir atzinusi, ka visas pūles mierīgai noregulēšanai ir bijušas veltas, un Tiesai tas jāizdara 32. pantā minēto trīs mēnešu laikā.

48. pants

Ar nosacījumu, ka Augstā Līgumslēdzēja Puse, ja tāda ir tikai viena, vai Augstās Līgumslēdzējas Puses, ja tādas ir vairākas, kuras pakļaujas obligātajai Tiesas jurisdikcijai vai, šim nosacījumam nepastāvot, ar attiecīgās Augstās Līgumslēdzējas Puses, ja tāda ir tikai viena, vai Augsto Līgumslēdzēju Pušu, ja tādas ir vairākas, piekrišanu, lietas izskatīšanu tiesā var ierosināt:

a. Komisija;

b. Augstā Līgumslēdzēja Puse, kuras pilsonis pretendē uz cietušā statusu;

c. Augstā Līgumslēdzēja Puse, kura ir iesniegusi lietu Komisijai;

d. Augstā Līgumslēdzēja Puse, pret kuru ir iesniegta sūdzība.

49. pants

Strīdus gadījumā par to, vai lieta ir Tiesas jurisdikcijā, tas tiek atrisināts ar Tiesas lēmumu.

50. pants

Ja Tiesa konstatē, ka lēmums vai pasākumi, ko pieņēmusi vai veikusi kāda Augstās Līgumslēdzējas Puses juridiska vai kāda cita institūcija pilnībā vai daļēji ir pretrunā ar saistībām, kas izriet no šīs Konvencijas, un ja attiecīgās Puses iekšējā likumdošana pieļauj tikai daļēju šī lēmuma vai veikto pasākumu seku labošanu, ar Tiesas lēmumu cietušajai pusei, ja nepieciešams, tiks sniegta taisnīga kompensācija.

51. pants

1. Tiesas spriedumam tiek dots pamatojums.

2. Ja spriedums vai nu pilnībā, vai daļēji neatspoguļo vienbalsīgu tiesnešu viedokli, ikvienam tiesnesim ir tiesības izteikt atsevišķu viedokli.

52. pants

Tiesas spriedums ir galīgs.

53. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ievērot Tiesas lēmumu ikvienā lietā, kurā tās ir iesaistītas.

54. pants

Tiesas spriedums tiek nosūtīts Ministru Komitejai, kura pārrauga tā īstenošanu.

55. pants

Tiesa izstrādā savus noteikumus un nosaka savu reglamentu.

56. pants

1. Pirmās Tiesas locekļu vēlēšanas notiek pēc tam, kad 46. pantā minēto Augsto Līgumslēdzēju Pušu deklarāciju skaits ir sasniedzis astoņus.

2. Pirms šīm vēlēšanām Tiesai nevar iesniegt nevienu lietu.

V SADAĻA

57. pants

Saņemot pieprasījumu no Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra, jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse sniedz paskaidrojumus par veidu, kādā tās iekšējā likumdošana nodrošina efektīvu jebkura šīs Konvencijas nosacījuma īstenošanu.

58. pants

Komisijas un Tiesas izdevumus sedz Eiropas Padome.

59. pants

Savu funkciju pildīšanas laikā Komisijas un Tiesas locekļiem ir tiesības uz privilēģijām un imunitātēm, kas minētas Eiropas Padomes Statūtu 40. pantā un saskaņā ar Statūtiem noslēgtajos līgumos.

60. pants

Neko šajā Konvencijā nedrīkst iztulkot kā ierobežojumu vai atkāpšanos no jebkurām cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām, kas var tikt nodrošinātas saskaņā ar jebkuras Augstās Līgumslēdzējas Puses likumiem vai jebkuru citu līgumu, ko tā ir parakstījusi.

61. pants

Nekas šajā Konvencijā neapstrīd Ministru Komitejas pilnvaras, ko tai piešķir Eiropas Padomes Statūti.

62. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka, izņemot atsevišķi par to vienojoties, tās neizmantos līgumus, konvencijas vai deklarācijas, kuras ir spēkā to starpā, lai petīcijas veidā iesniegtu izskatīšanai strīdu, kas radies, tulkojot vai pielietojot šo Konvenciju, citām konfliktu risināšanas instancēm, nekā tām, kas ir paredzētas šajā Konvencijā.

63. pants

1. Ikviena valsts, vai nu šīs Konvencijas ratificēšanas laikā, vai pēc tās ratificēšanas, var paziņot, nosūtot rakstveida paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, ka šī Konvencija attieksies uz visām vai jebkuru no tās teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga.

2. Konvencija attieksies uz teritoriju vai teritorijām, kas minētas paziņojumā, sākot ar trīspadsmito dienu pēc tās dienas, kad Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs saņems šo paziņojumu.

3. Taču minētajās teritorijās šīs Konvencijas nosacījumi tiek pielietoti, ņemot vērā vietējās prasības.

4. Ikviena valsts, kas ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. apakšpunktu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt paziņojumu par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas paziņojums, ka tā atzīst Komisijas kompetenci saņemt petīcijas no indivīdiem, sabiedriskajām organizācijām vai indivīdu grupām saskaņā ar šīs Konvencijas 25. pantu.

64. pants

1. Parakstot šo Konvenciju vai nosūtot tās ratifikācijas instrumentu, ikvienai valstij ir tiesības uz atrunu attiecībā uz jebkuru atsevišķu Konvencijas nosacījumu tiktāl, cik kāds no tās teritorijā spēkā esošiem likumiem nav saskaņā ar šo nosacījumu. Šis pants nosaka, ka vispārēja rakstura atrunas nav pieļaujamas.

2. Jebkurai saskaņā ar šo pantu izdarītai atrunai ir jāsatur īss attiecīgā likuma izklāsts.

65. pants

1. Augstā Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju tikai pēc pieciem gadiem kopš dienas, kad tā pievienojās šai Konvencijai, paziņojot par to sešus mēnešus iepriekš ar rakstisku paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš par to informēs pārējās Augstās Līgumslēdzējas Puses.

2. Šāda denonsēšana neatbrīvo attiecīgo Augsto Līgumslēdzēju Pusi no tās saistībām šīs Konvencijas ietvaros attiecībā uz jebkuru rīcību, kas varētu tikt uzskatīta par šo saistību pārkāpumu, ko tā varētu būt izdarījusi pirms denonsēšanas spēkā stāšanās brīža.

3. Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas pārtrauc būt Eiropas Padomes locekle, zaudē savas dalībvalsts statusu attiecībā uz šo Konvenciju saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem.

4. Konvencija var tikt denonsēta saskaņā ar iepriekšējo apakšpunktu nosacījumiem attiecībā uz jebkuru teritoriju, par kuru saskaņā ar 63. panta nosacījumiem tika paziņots, ka šī Konvencija to aptver.

66. pants

1. Šī Konvencija ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm. Tā jāratificē. Ratifikācijas instrumenti tiks nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stāsies spēkā pēc tam, kad glabāšanā būs nodoti desmit ratifikācijas instrumenti.

3. Attiecībā uz ikvienu šai Konvencijai pievienojušos valsti, kas to ratificē vēlāk, Konvencija stājas spēkā ar to dienu, kad šīs valsts ratifikācijas instruments tiek nodots glabāšanā.

4. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo visām Eiropas Padomes dalībvalstīm par Konvencijas stāšanos spēkā, Augsto Līgumslēdzēju Pušu vārdus, kas ir to ratificējušas, un visiem ratifikācijas instrumentiem, kas tiek nodoti glabāšanā vēlāk.

Parakstīta 1950. gada 4. novembrī Romā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Konvenciju parakstījušajai valstij.

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmais protokols

Šo Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,

Apņemoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu kopīgu noteiktu to tiesību un brīvību īstenošanu, kas nav vēl iekļautas 1950. gada 4. decembrī Romā parakstītās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta "Konvencija") I sadaļā,

Vienojās par sekojošo:

1. pants

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu vai sodu samaksu.

2. pants

Nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības uz izglītību. Veicot jebkuras funkcijas, kuras tā uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt tādu izglītību un mācības, kas ir saskaņā ar viņu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.

3. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ik pēc attiecīga laika perioda organizēt brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu.

4. pants

Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse Konvencijas parakstīšanas vai ratifikācijas laikā, vai jebkurā laikā pēc tam nosūtīt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram deklarāciju, kurā norādīts, cik lielā mērā tā apņemas attiecināt šī Protokola nosacījumus uz tām deklarācijā nosauktajām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga.

Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas ir nosūtījusi iepriekšminēto deklarāciju, var ik pēc laika nosūtīt nākošās deklarācijas par izmaiņām iepriekšējo deklarāciju nosacījumos vai par to, ka tiek izbeigta šī Protokola nosacījumu attiecināšana uz kādu no tās teritorijām.

Saskaņā ar šo pantu izdarītā deklarācija tiks uzskatīta kā izdarīta saskaņā ar Konvencijas 63. panta 1. apakšpunktu.

5. pants

Augsto Līgumslēdzēju Pušu starpā šī Protokola 1., 2., 3. un 4. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

6. pants

Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju; tas tiks ratificēts reizē ar Konvenciju vai pēc tās ratificēšanas. Tas stāsies spēkā pēc tam, kad tiks iesniegti desmit ratifikācijas instrumenti. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti, kas ratifikāciju izdarīs pēc tam, Protokols stāsies spēkā tai dienā, kad tiks iesniegti šīs valsts ratifikācijas instrumenti.

Ratifikācijas instrumenti tiks nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš visām dalībvalstīm paziņos ratificējušo valstu vārdus.

Parakstīts Parīzē, 1952. gada 20. martā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir ar vienādu autentiskumu, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušajai valstij.

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokols Nr. 2, kas piešķir Eiropas cilvēka tiesību tiesai pilnvaras sniegt rekomendējoša rakstura viedokli

Šo Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis:

Ievērodamas 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk sauktas "Konvencija") nosacījumus, it īpaši tās 19. pantu, kas, citu institūciju starpā paredz dibināt Eiropas Cilvēka tiesību tiesu (turpmāk sauktu "Tiesa");

Uzskatot par nepieciešamu piešķirt Tiesai pilnvaras sniegt zināmiem noteikumiem pakļautu rekomendējoša rakstura viedokli,

Vienojās par sekojošo:

1.pants

1. Pēc Ministru Komitejas pieprasījuma Tiesa var sniegt rekomendējoša rakstura viedokli par juridiska rakstura jautājumiem, kas attiecas uz Konvencijas un tās Protokolu interpretāciju.

2. Šis rekomendējoša rakstura viedoklis neattieksies uz jautājumiem, kas skar Konvencijas I sadaļā un tās Protokolos definēto tiesību un brīvību saturu vai apjomu, vai uz jebkuru citu jautājumu, kuru varētu izskatīt Komisija, Tiesa vai Ministru Komiteja saskaņā ar jebkuru procedūru, kas varētu tikt noteikta, balstoties uz Konvencijas nosacījumiem.

3. Ministru Komitejas lēmumi par Tiesas ieteikumu pieprasīšanu jāpieņem ar divu trešdaļu Komitejas pilntiesīgo locekļu vairākumu.

2.pants

Tiesa nolemj, vai Ministru Komitejas pieprasītie ieteikumi ietilpst tās konsultatīvajā kompetencē saskaņā ar šī Protokola 1. pantu.

3.pants

1. Tiesa izskata rekomendējoša rakstura viedokļa pieprasījumus plenārsēdē.

2. Tiesas rekomendējoša rakstura viedokļiem tiek minēti iemesli.

3. Ja rekomendējoša rakstura viedoklis pilnībā vai daļēji neatbilst vienprātīgam tiesnešu viedoklim, ikvienam tiesnesim ir tiesības sniegt atsevišķu viedokli.

4. Tiesas rekomendējoša rakstura viedoklis tiek darīts zināms Ministru Komitejai.

4.pants

Saskaņā ar Konvencijas 55.pantu, Tiesas kompetencē ietilpst sastādīt tādus noteikumus un noteikt tādu reglamentu, kādus Tiesa uzskata par nepieciešamiem, lai īstenotu šī Protokola nosacījumus.

5.pants

1. Šo Protokolu paraksta Eiropas Padomes locekles, kuras ir parakstījušas Konvenciju un var kļūt par Protokola dalībvalstīm sekojoši:

a. parakstot bez atrunas par ratifikāciju vai pieņemšanu;

b. parakstot ar atrunu attiecībā uz ratifikāciju vai pieņemšanu, ar sekojošu ratifikāciju vai pieņemšanu.

Ratifikācijas vai pieņemšanas instrumenti tiek iesniegti glabāšanai Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šis Protokols stājas spēkā, tiklīdz visas Konvencijas dalībvalstis ir kļuvušas par Protokola dalībvalstīm saskaņā ar šī panta 1. apakšpunktu.

3. Sākot ar šī Protokola spēkā stāšanos dienu 1.-4. panti tiek uzskatīti par neatņemamu Konvencijas sastāvdaļu.

4. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņos Padomes dalībvalstīm par:

a. ikvienu parakstu bez atrunas par ratifikāciju vai pieņemšanu;

b. ikvienu parakstu ar atrunu par ratifikāciju vai pieņemšanu;

c. ikviena ratifikācijas vai pieņemšanas instrumenta nodošanu glabāšanā;

d. datumu, ar kuru šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar šī panta 2. apakšpunktu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1963.gada 6.maijā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušajai valstij.

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokols Nr. 4, kurš nodrošina zināmas tiesības un brīvības, kuras nav iekļautas konvencijā un tās Pirmajā protokolā

Šo Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,

Apņemoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu kopīgu zināmu to tiesību un brīvību īstenošanu, kas nav vēl iekļautas 1950. gada 4. decembrī Romā parakstītās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta "Konvencija") I sadaļā un šīs Konvencijas 1952. gada 20. martā Parīzē parakstītā Pirmā Protokola 1.-3. pantos,

Vienojās par sekojošo:

1. pants

Nevienam cilvēkam nedrīkst atņemt brīvību tikai par viņa nespēju pildīt līgumsaistības.

2. pants

1. Ikvienam cilvēkam, kurš likumīgi atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā.

2. Ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti.

3. Šo tiesību izmantošanai nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami valsts un sabiedriskās drošības interesēs, lai uzturētu sabiedrisko kārtību, nepieļautu noziegumus, aizsargātu veselību un morāli vai lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības.

4. Tiesības, kas noteiktas 1. apakšpunktā, zināmās jomās var tikt pakļautas ierobežojumiem, kurus nosaka likums un kuri ir attaisnoti ar sabiedrības interesēm demokrātiskā sabiedrībā.

3. pants

1. Nevienu cilvēku nedrīkst izraidīt nedz individuālā, nedz kolektīvā kārtā no tās valsts teritorijas, kuras pilsonis viņš ir.

2. Nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības ierasties tās valsts teritorijā, kuras pilsonis viņš ir.

4. pants

Kolektīva ārvalstnieku izraidīšana ir aizliegta.

5. pants

1. Parakstot vai ratificējot šo Protokolu, vai jebkurā laikā pēc tam ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse var nosūtīt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram deklarāciju, kurā norāda, cik lielā mērā šī Protokola nosacījumi attiecas uz tām deklarācijā nosauktajām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām Puse ir atbildīga.

2. Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas ir nosūtījusi iepriekšējā apakšpunktā minēto deklarāciju, var ik pēc laika nosūtīt nākošās deklarācijas par izmaiņām iepriekšējo deklarāciju nosacījumos vai par to, ka tiek izbeigta šī Protokola nosacījumu attiecināšana uz kādu no tās teritorijām.

3. Saskaņā ar šo pantu izdarītā deklarācija tiks uzskatīta kā izdarīta saskaņā ar Konvencijas 63. panta 1. apakšpunktu.

4. Jebkuras valsts teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar tā ratifikāciju vai pieņemšanu, un ikviena teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar attiecīgās valsts deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar šo pantu, var tikt uzskatītas par atsevišķām teritorijām 2. un 3. pantā pieminētā valsts teritorijas jēdziena sakarā.

6. pants

1. Augsto Līgumslēdzēju Pušu starpā šī Protokola 1.-5. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

2. Neskatoties uz to, individuālas petīcijas tiesības, kuras tiek atzītas ar deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar Konvencijas 25. pantu, vai arī Tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšana ar deklarācijas palīdzību, kas izdarīta saskaņā ar Konvencijas 46. pantu, šī Protokola nosacījumu kontekstā netiks atzītas, ja vien attiecīgā Augstā Līgumslēdzēja Puse nepaziņo, ka tā atzīst minētās tiesības vai minēto jurisdikciju saskaņā ar visiem vai jebkuru no šī Protokola 1.-4. pantiem.

7. pants

1. Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju; tas tiks ratificēts reizē ar Konvenciju vai pēc tās ratificēšanas. Tas stāsies spēkā pēc tam, kad tiks iesniegti desmit ratifikācijas instrumenti. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti, kas ratifikāciju izdarīs pēc tam, Protokols stāsies spēkā tai dienā, kad tiks iesniegti šīs valsts ratifikācijas instrumenti.

2. Ratifikācijas instrumenti tiks nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš visām dalībvalstīm paziņos ratificējušo valstu vārdus.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1963. gada 16. septembrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušajai valstij.

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokols Nr. 7

Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo Protokolu,

Apņemoties veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu noteiktu tiesību un brīvību kopīgu īstenošanu ar 1950. gada 4. decembrī Romā parakstītās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta "Konvencija") palīdzību,

Vienojās par sekojošo:

1. pants

1. Ārvalstnieku, kurš likumīgi uzturas kādas valsts teritorijā nedrīkst izraidīt no šīs valsts, izņemot gadījumus, kad tiek īstenots lēmums, kurš pieņemts saskaņā ar likumu, un viņam ir atļauts:

a. iesniegt iemeslus, uz kuru pamata viņu nedrīkst izraidīt;

b. pieprasīt savas lietas pārskatīšanu, un

c. šajā nolūkā tikties ar atbildīgu amatpersonu vai šīs amatpersonas nozīmētu personu vai personām.

2. Ārvalstnieku var izraidīt pirms viņš izmanto savas tiesības, kas noteiktas šī panta 1. apakšpunkta a., b. un c. punktos, ja izraidīšana ir nepieciešama sabiedriskās kārtības nodrošināšanai vai balstās uz valsts drošības interešu ievērošanu.

2. pants

1. Ikviens, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu kriminālnoziegumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai sprieduma pārskatīšanu augstākā instancē. Šo tiesību izmantošanu, ieskaitot pamatu, nosaka likums.

2. Šīs tiesības ir pakļautas izņēmumiem attiecībā uz vieglāka rakstura pārkāpumiem, kurus nosaka likums, vai gadījumos, kad attiecīgo personu pirmajā instancē ir tiesāta augstākās tiesas instancē vai šī persona ir tiesāta pēc lūguma par lietas izbeigšanu iesniegšanu.

3. pants

Ja kāda persona ar galīgu spriedumu notiesāta par kriminālnoziegumu un par viņu taisītais spriedums pēc tam tiek atcelts vai viņu apžēlo, pamatojoties uz to, ka jauni vai no jauna atklāti apstākļi neapstrīdami liecina par tiesas kļūdu, tad personai, kura šādas tiesāšanas rezultātā ir saņēmusi sodu, pienākas likumā vai attiecīgās valsts praksē paredzēta kompensācija, ja vien netiek pierādīts, ka minētais nezināmais apstāklis nebija agrāk atklāts vienīgi vai daļēji šīs personas vainas dēļ.

4. pants

1. Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt kriminālprocesā tās pašas valsts jurisdikcijā par noziegumu, par kuru viņš jau ir ticis galīgi attaisnots vai notiesāts saskaņā ar šīs valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem.

2. Iepriekšējā apakšpunkta nosacījumi neietekmē atkārtotu lietas ierosināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem, ja ir pierādījumi par jauniem vai no jauna atklātiem apstākļiem, vai ja iepriekšējā procesā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu.

3. Nevar būt atkāpes no šī panta saskaņā ar Konvencijas 15. pantu.

5. pants

Laulātajiem ir jābūt vienlīdzīgiem savās tiesībās un atbildībā, kurai gan laulāto starpā, gan viņu attiecībās ar bērniem ir privāta likuma raksturs, attiecībā uz laulību, tās laikā un pēc tās šķiršanas. Šis pants neattur valstis no tādu pasākumu veikšanas, kas nepieciešami, lai aizstāvētu bērnu intereses.

6. pants

1. Ikviena valsts šī Protokola parakstīšanas laikā vai iesniedzot glabāšanā tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus var norādīt, uz kuru tās teritoriju vai teritorijām šis Protokols attiecas, un noteikt, cilk lielā mērā tā atzīst šī Protokola piemērojamību šai teritorijai vai teritorijām.

2. Jebkad pēc tam ikviena valsts var ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētas deklarācijas palīdzību paplašināt šī Protokola darbības sfēru uz jebkuru citu teritoriju, kas norādīta šajā deklarācijā. Attiecībā uz šo teritoriju Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko divu mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēma šo deklarāciju.

3. Jebkura deklarācija, kas izdarīta saskaņā ar diviem iepriekšējiem apakšpunktiem var tikt atsaukta vai izmainīta attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas norādīta šajā deklarācijā, nosūtot Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums vai izmaiņas stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko divu mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēma šo paziņojumu.

4. Saskaņā ar šo pantu izdarītā deklarācija tiks uzskatīta kā izdarīta saskaņā ar Konvencijas 63. panta 1. apakšpunktu.

5. Jebkuras valsts teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar tā ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, un ikviena teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar šī panta sakarā izdarīto attiecīgās valsts deklarāciju, var tikt uzskatītas par atsevišķām teritorijām 1. pantā pantā pieminētā valsts teritorijas jēdziena sakarā.

7. pants

1. Dalībvalstu starpā šī Protokola 1.-6. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

2. Neskatoties uz to, individuālas petīcijas tiesības, kuras tiek atzītas ar deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar Konvencijas 25. pantu, vai arī Tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšana, kas izdarīta ar Konvencijas 46. pantā minētās deklarācijas palīdzību, šī Protokola nosacījumu kontekstā netiks atzītas, ja vien attiecīgā valsts nepaziņo, ka tā atzīst minētās tiesības vai minēto jurisdikciju saskaņā ar šī Protokola 1.-5. pantiem.

8. pants

Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Protokols ir pakļauts ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. Eiropas Padomes dalībvalsts nevar ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo Protokolu, ja tā nav vienlaicīgi vai agrāk ratificējusi Konvenciju. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

9. pants

1. Šis Protokols stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko divu mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā septiņas Eiropas Padomes dalībvalstis ir piekritušas atzīt šo Protokolu par saistošu saskaņā ar 8. panta nosacījumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kura vēlāk atzīst šo Protokolu par saistošu, tas stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko divu mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā tika nodots glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

10. pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņos visām Eiropas Padomes dalībvalstīm par:

a. ikvienu parakstu;

b. ikviena ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta nodošanu glabāšanā;

c. ikvienu datumu, ar kuru šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 6. un 9. pantu;

d. jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai informāciju, kas attiecas uz šo Protokolu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1984. gada 22. novembrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Vienpadsmitais protokols, kas pārstrukturē ar šo konvenciju iedibināto kontroles mehānismu

Eiropas Padomes dalībvalstis, kas ir parakstījušas šo 1950. gada 4. novembrī Romā parakstīto Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk sauktu "Konvencija"),

Uzskatot, ka ir nepieciešams neatliekami pārstrukturēt ar Konvenciju iedibināto kontroles mehānismu, lai uzturētu un uzlabotu tās īstenoto cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību, galvenokārt ņemot vērā iesniegumu skaita pieaugumu un Eiropas Padomes dalībvalstu skaita palielināšanos;

Uzskatot, ka tādējādi ir vēlams labot zināmus Konvencijas nosacījumus, it īpaši ar nolūku aizvietot pastāvošo Eiropas Komisiju un Cilvēka tiesību tiesu ar jaunu pastāvīgu Tiesu;

Ņemot vērā Rezolūciju Nr. 1, kas pieņemta 1985. gada 19. un 20. martā Vīnē notikušajā Eiropas Ministru Konferencē par cilvēka tiesību jautājumiem;

Ņemot vērā Rekomendāciju 1194 (1992), kuru Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja pieņēma 1992. gada 6. oktobrī;

Ņemot vērā lēmumu par Konvencijas kontroles mehānismu reformu, ko Vīnes Deklarācijā 1993. gada 9. oktobrī pieņēma Eiropas Padomes dalībvalstu un to valdību vadītāji;

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Pastāvošais Konvencijas II līdz IV Sadaļas teksts (19. - 56.panti) un Protokols Nr. 2, kurš uztic Eiropas Cilvēka tiesību tiesai pilnvaras sniegt padomdevēja viedokli tiek aizvietots ar sekojošu Konvencijas II Sadaļu (19. - 51. panti):

"II SADAĻA - EIROPAS CILVĒKA TIESĪBU TIESA

19. pants - Tiesas nodibināšana

Lai nodrošinātu saistību, ko ar Konvenciju un tās protokoliem uzņēmušās Augstās Līgumslēdzējas puses, ievērošanu, tiek izveidota Eiropas Cilvēka tiesību tiesa, turpmāk saukta par "Tiesu". Tā darbojas uz pastāvīga pamata.

20. pants - Tiesnešu skaits

Tiesa sastāv no tiesnešiem, kuru skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.

21. pants - Amata kritēriji

1. Tiesnešiem jābūt morāli izturētiem un jābūt vai nu attiecīgi kvalificētiem, lai ieņemtu augstu amatu tieslietu sfērā, vai arī autoritatīviem juriskonsultiem.

2. Tiesas locekļi piedalās Tiesas sēdēs, pārstāvot paši sevi.

3. Sava termiņa laikā tie nevar ieņemt nekādu amatu, kas nav savienojams ar viņu neatkarību un objektivitāti vai prasībām, ko izvirza šis pilnas darba slodzes postenis; visus jautājumus, kas izriet no šī punkta piemērošanas, lemj Tiesa.

22. pants - Tiesnešu ievēlēšana

1. Tiesnešus ievēl Parlamentārā Asambleja attiecībā uz katru Augsto Līgumslēdzēju pusi, ar balsu vairākumu no trīs kandidātu saraksta, kurus izvirzījusi katra Augstā Līgumslēdzēja puse.

2. Šo pašu procedūru ievēro, papildinot Tiesas sastāvu jaunu Augsto Līgumslēdzēju pušu pievienošanās gadījumā, kā arī aizpildot radušās vakances.

23. pants - Pilnvaru termiņš

1. Tiesas locekļus ievēl uz sešiem gadiem. Viņi var tikt ievēlēti atkārtoti. Taču pusei no pirmajās vēlēšanās ievēlētajiem tiesnešiem termiņš beidzas pēc trim gadiem.

2. Tos tiesnešus, kuru pilnvaru termiņš beidzas sākotnējā trīs gadu perioda beigās, Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izvēlas ar izlozes palīdzību tūlīt pēc to ievēlēšanas.

3. Lai iespēju robežās nodrošinātu to, ka pusei no tiesnešiem pilnvaru termiņš tiek atjaunots ik pēc trim gadiem, pirms nākošo vēlēšanu sarīkošanas Parlamentārā Asambleja var nolemt, ka viena vai vairāku jaunievēlamo tiesnešu pilnvaru termiņš būs cits nekā seši gadi, taču ne lielāks par deviņiem un ne mazāks par trim gadiem.

4. Gadījumos, kas attiecas uz vairāk nekā vienu pilnvaru termiņu un kur Parlamentārā Asambleja piemēro iepriekšējā punkta nosacījumus, Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs piešķir pilnvaru termiņus ar izlozes palīdzību tūlīt pēc vēlēšanu beigām.

5. Tiesnesis, kas ievēlēts, lai aizvietotu kādu citu tiesnesi, kura pilnvaru termiņš vēl nav beidzies, saglabā pilnvaras līdz sava priekšgājēja termiņa beigām.

6. Tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas tiem sasniedzot 70 gadu vecumu.

7. Tiesneši atrodas savā postenī līdz tam laikam, kamēr tie tiek aizstāti ar citiem tiesnešiem. Taču tie turpina nodarboties ar tām lietām, kuras tiem jau bija iesniegtas izskatīšanai.

24. pants - Atlaišana

Nevienu tiesnesi nevar atlaist no amata, ja vien citi tiesneši ar divu trešdaļu balsu vairākumu nenolemj, ka attiecīgais tiesnesis ir pārstājis atbilst nepieciešamajiem priekšnoteikumiem.

25. pants - Reģistrs un Tiesas sekretāri

Tiesai ir savs reģistrs, kura funkcijas un organizācija tiek noteikta Tiesas noteikumos. Tiesas darbā palīdz Tiesas sekretāri.

26. pants - Plenārā Tiesa

Plenārā Tiesa:

a. ievēl savu prezidentu un vienu vai divus viceprezidentus uz trīs gadu periodu; viņi var tikt ievēlēti atkārtoti;

b. izveido palātas, kas pastāv noteiktu laika periodu;

c. ievēl Tiesas palātu prezidentus, viņi var tikt ievēlēti atkārtoti;

d. pieņem Tiesas noteikumus; un

e. ievēl reģistratoru un vienu vai vairākus reģistratora vietniekus.

27. pants - Komitejas, palātas un lielā palāta

1. Lai izskatītu tai iesniegtās lietas, Tiesas sēdes notiek trīs komitejās, kas sastāv no trim tiesnešiem, palātās, kas sastāv no septiņiem tiesnešiem un Lielajā palātā, kas sastāv no septiņpadsmit tiesnešiem. Tiesas palātas izveido komitejas uz noteiktu laika periodu.

2. Tajā kā ex officio palātas un Lielās palātas loceklis piedalās tiesnesis, kurš ir ievēlēts no ar šo lietu saistītās dalībvalsts, vai, ja tāda nav vai viņš nevar piedalīties Tiesas sēdēs, attiecīgā valsts izvēlas personu, kura piedalās sēdēs ar tiesneša pilnvarām.

3. Lielās palātas sastāvā ietilpst arī Tiesas prezidents, viceprezidenti, palātu priekšsēdētāji un citi tiesneši, kas tiek izvēlēti saskaņā ar Tiesas noteikumiem. Ja lieta tiek nodota izskatīšanai Lielajā palātā saskaņā ar 43. panta nosacījumiem, neviens no palātas tiesnešiem, kas ir taisījis spriedumu, nevar piedalīties Lielās palātas sēdē, izņemot Tiesas prezidentu un tiesnesi, kurš pārstāvēja attiecīgo dalībvalsti.

28. pants - Noraidījuma deklarācijas komitejās

Komitejas ar vienbalsīgu balsojumu var pasludināt par noraidāmām vai izsvītrot no saviem lietu sarakstiem saskaņā ar 34. pantu iesniegtu individuālu iesniegumu, ja šāds lēmums var tikt pieņemts bez tālākas lietas izskatīšanas. Šis lēmums ir galīgs.

29. pants - Palātu lēmumi par lietu pieņemšanu un izskatīšanu pēc būtības

1. Ja saskaņā ar 28. pantu lēmums netiek pieņemts, palāta var lemt par to, vai saskaņā ar 34. pantu iesniegtie iesniegumi ir pieņemami un izskatāmi pēc būtības.

2. Palātas lemj par starpvalstu iesniegumiem, kas iesniegti saskaņā ar 33. pantu, un izskata tos pēc būtības.

3. Lēmums par iesnieguma pieņemšanu tiek pieņemts atsevišķi, ja vien Tiesa izņēmuma gadījumos nenolemj citādi.

30. pants - Jurisdikcijas nodošana Lielajai palātai

Ja kādai no palātām izskatāma lieta izraisa nopietnus jautājumus, kas skar Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju, vai ja kāda tai iesniegta jautājuma izskatīšana var novest pie rezultāta, kas nesaskan ar ar Tiesas iepriekš taisīto spriedumu, palāta jebkurā laikā pirms sava sprieduma iznešanas var nodot jurisdikciju Lielajai palātai, ja vien kāda no šajā lietā iesaistītajām pusēm tam neiebilst.

31. pants - Lielās palātas pilnvaras

Lielā palāta:

a. risina iesniegumus, kas iesniegti vai nu saskaņā ar 33. vai 34. pantu, ja palāta ir nodevusi jurisdikciju saskaņā ar 30. panta nosacījumiem vai ja lieta tai ir nodota saskaņā ar 43. panta nosacījumiem; un

b. izskata lūgumus sniegt konsultatīvu viedokli, kas iesniegti saskaņā ar 47. panta nosacījumiem.

32. pants - Tiesas jurisdikcija

1. Tiesas jurisdikcija attiecas uz visām lietām, kas saistītas ar Konvencijas un tās protokolu interpretāciju un piemērošanu un iesniegtas tai saskaņā ar 33., 34. un 47. panta nosacījumiem.

2. Strīdus gadījumā par to, vai lieta ir Tiesas jurisdikcijā, tas tiek atrisināts ar Tiesas lēmumu.

33. pants - Starpvalstu lietas

Ikviena Augstā Līgumslēdzēja puse var iesniegt Tiesai jebkuru sūdzību par iespējamiem Konvencijas un tās protokolu nosacījumu pārkāpumiem, ko izdarījusi kāda cita Augstā Līgumslēdzēja puse.

34. pants - Individuālie iesniegumi

Tiesa var saņemt iesniegumus no jebkuras fiziskas personas, sabiedriskas organizācijas vai indivīdu grupas, kas sūdzas par to, ka kāda no Augstajām Līgumslēdzējām pusēm ir pārkāpusi to tiesības, kas noteiktas Konvencijā vai tās protokolos. Augstās Līgumslēdzējas puses apņemas nekādā veidā netraucēt efektīvu šo tiesību izmantošanu.

35. pants - Lietu pieņemšanas izskatīšanai kritēriji

1. Tiesa var izskatīt kādu lietu vienīgi tad, ja ir tikuši izmantotas visas jautājuma atrisināšanas iespējas uz vietām, saskaņā ar vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un sešu mēnešu laikā skaitot no dienas, kad ir ticis pieņemts pēdējais lēmums minētajā lietā.

2. Tiesa neizskata nevienu individuālu iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar 34. panta nosacījumiem, ja tas ir

a. anonīms; vai

b. pamatā tas pats, kā lieta, kas jau ir Tiesā izskatīta vai jau ir iesniegta kādai citai starptautiskai izskatīšanas vai risināšanas procedūrai un nesatur nekādu būtisku jaunu informāciju.

3. Tiesa pasludina par nepieņemamu izskatīšanai jebkuru individuālu iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar 34. panta nosacījumiem, kuru tās uzskata par nesavienojamu ar Konvencijas vai tās protokolu nosacījumiem, par izteikti slikti pamatotu vai par tiesību iesniegt iesniegumus ļaunprātīgu izmantošanu.

4. Tiesa noraida jebkuru iesniegumu, kuru tā uzskata par nepieņemamu saskaņā ar šī panta nosacījumiem. Tā var šādi rīkoties jebkurā tiesas procesa stadijā.

36. pants - Trešās puses iesaistīšanās

1. Visās lietās, kas iesniegtas kādai no palātām vai Lielajai palātai, tai Augstajai Līgumslēdzējai pusei, kuras pilsonis ir iesnieguma autors, ir tiesības iesniegt rakstiskus komentārus un piedalīties tiesas sēdēs.

2. Taisnīgas tiesas spriešanas interesēs Tiesas prezidents var uzaicināt jebkuru Augsto Līgumslēdzēju pusi, kas nav kāda no pusēm attiecīgajā procesā, vai jebkuru ar lietu saistītu personu, kas nav iesnieguma autors, iesniegt rakstiskus komentārus vai piedalīties tiesas sēdēs.

37. pants - Iesniegumu izslēgšana no izskatāmo lietu saraksta

1. Jebkurā tiesas procesa stadijā Tiesa var nolemt izslēgt kādu no iesniegumiem no tās izskatāmo lietu saraksta, ja apstākļi vedina secināt, ka

a. iesnieguma autoram nav nolūka uzturēt spēkā savu prasību; vai

b. lieta ir atrisināta; vai

c. jebkura Tiesas konstatēta iemesla dēļ vairs nav attaisnojama iesnieguma turpmāka izskatīšana.

Taču Tiesa turpina iesnieguma izskatīšanu, ja to prasa Konvencijā un tās protokolos definēto cilvēka tiesību ievērošana.

2. Tiesa var nolemt atjaunot kādu iesniegumu savā izskatāmo lietu sarakstā, ja tā uzskata, ka apstākļi attaisno šādu rīcību.

38. pants - Lietas izskatīšana un mierīga noregulējuma procedūra

1. Ja Tiesa paziņo, ka iesniegums ir pieņemams izskatīšanai, tā

a. uzsāk šīs lietas izskatīšanu, kopā ar pušu pārstāvjiem un, ja tas ir nepieciešams, uzsāk izmeklēšanu, kuras sekmīgai norisei attiecīgās Dalībvalstis nodrošina visus nepieciešamos apstākļus;

b. nodod sevi lietā iesaistīto pušu rīcībā, lai nodrošinātu mierīgu attiecīgās lietas noregulējumu, balstoties uz Konvencijā un tās protokolos definēto cilvēka tiesību ievērošanu.

2. Procesi, kas norit saskaņā ar 1.b apakšpunkta nosacījumiem, ir konfidenciāli.

39. pants - Mierīga lietas noregulējuma atrašana

Ja tiek atrasts un stājas spēkā mierīgs lietas noregulējums, Tiesa izsvītro attiecīgo lietu no saviem sarakstiem, pieņemot lēmumu, kas aprobežojas ar īsu ziņojumu par faktiem attiecīgajā lietā un sasniegto risinājumu.

40. pants - Atklātās tiesas sēdes un dokumentu pieejamība

1. Tiesas sēdes ir atklātas, ja vien Tiesa izņēmuma gadījumos nenolemj citādi.

2. Dokumenti, kas tiek deponēti pie reģistratora, ir publiski pieejami, ja vien Tiesas prezidents nenolemj citādi.

41. pants - Taisnīga kompensācija

Ja Tiesa konstatē, ka ir noticis Konvencijas un tās protokolu pārkāpums, un ja attiecīgās Augstās Līgumslēdzējas puses iekšējā likumdošana pieļauj, ka tiek veikta tikai daļēja šī pārkāpuma seku labošana, Tiesa, ja nepieciešams, cietušajai pusei piedāvā taisnīgu kompensāciju.

42. pants - Palātu spriedumi

Palātu spriedumi kļūst galīgi saskaņā ar 44. panta 2. punkta nosacījumiem.

43. pants - Lietu nodošana Lielajai palātai

1. Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad palāta ir taisījusi spriedumu attiecīgajā lietā, jebkura no šajā lietā iesaistītajām pusēm var izņēmuma gadījumos lūgt iesniegt šo lietu izskatīšanai Lielajā palātā.

2. Tiesnešu grupa, kas sastāv no pieciem Lielās palātas tiesnešiem, šo lūgumu pieņem, ja attiecīgajā lietā ir radušies nopietni jautājumi, kas saistīti ar Konvencijas vai tās protokolu iztulkojumu vai pielietošanu, vai tā skar nopietnu vispārsvarīgu jautājumu.

3. Ja minētā tiesnešu grupa lūgumu pieņem, Lielā palāta izlemj šo lietu, taisot spriedumu.

44. pants - Galīgie spriedumi

1. Lielās palātas spriedums ir galīgs.

2. Palātas spriedums kļūst galīgs

a. kad puses paziņo, ka tās nelūgs, lai attiecīgā lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā; vai

b. trīs mēnešus pēc tam, kad ir ticis taisīts spriedums, ja nav tikusi lūgta lietas nodošana izskatīšanai Lielajā palātā; vai

c. kad tiek noraidīts lūgums nodot lietu izskatīšanai Lielajā palātā, kas tiek izdarīts saskaņā ar 43. panta nosacījumiem.

3. Galīgais spriedums tiek publicēts.

45. pants - Spriedumu un lēmumu pamatojumi

1. Kā spriedumiem, tā lēmumiem, ar kuriem tiek paziņots, ka iesniegumi ir pieņemami vai nepieņemami, tiek sniegts pamatojums.

2. Ja spriedums vai nu daļēji, vai pilnībā neatspoguļo vienbalsīgu tiesnešu viedokli, jebkurš tiesnesis ir tiesīgs sniegt savu atsevišķo viedokli.

46. pants - Spriedumu saistošais spēks un to izpildīšana

1. Augstās Līgumslēdzējas puses apņemas ievērot galīgo Tiesas spriedumam ikvienā lietā, kurā tās ir iesaistītās puses.

2. Galīgais Tiesas spriedums tiek nodots Ministru Komitejai, kura uzrauga tā izpildīšanu.

47. pants - Padomdevēja viedoklis

1. Pēc Ministru Komitejas lūguma Tiesa var sniegt padomdevēja viedokli par juridiska rakstura jautājumiem, kas attiecas uz Konvencijas un tās protokolu iztulkojumu.

2. Šiem viedokļiem nav jāattiecas ne uz vienu jautājumu, kas saistīts ar Konvencijas I sadaļā un tās protokolos definēto tiesību un brīvību saturu vai apjomu, vai uz jebkuru citu jautājumu, kuru Tiesai vai Ministru Komitejai varētu nākties izskatīt saskaņā ar jebkuru tādu procedūru, kas varētu tikt iedibināta saskaņā ar Konvenciju.

3. Ministru Komitejas lēmumiem par padomdevēja viedokļa lūgšanu Tiesai nepieciešams vairākuma balsojums no to pārstāvju vidus, kam ir tiesības piedalīties Komitejas sēdēs.

48. pants - Tiesas kā padomdevēja jurisdikcija

Tiesa nolemj, vai Ministru Komitejas iesniegtais lūgums sniegt padomdevēja viedokli ir tās kompetencē, kas definēta 47. pantā.

49. pants - Padomdevēja viedokļa pamatojums

1. Tiesas padomdevēja viedoklim tiek sniegts pamatojums.

2. Ja padomdevēja viedoklis vai nu daļēji, vai pilnībā nepārstāv vienbalsīgu tiesnešu viedokli, ikvienam tiesnesim ir tiesības sniegt savu atsevišķu viedokli.

50. pants - Izdevumi Tiesas uzturēšanai

Izdevumus, kas nepieciešami Tiesas uzturēšanai, sedz Eiropas Padome.

51. pants - Tiesnešu privilēģijas un imunitātes

Savu funkciju pildīšanas laikā tiesneši bauda privilēģijas un imunitātes, kas ir noteiktas Eiropas Padomes statūtu 40. pantā un līgumos, kas slēgti saskaņā ar to."

2. pants

1. Konvencijas V sadaļa kļūst par Konvencijas III sadaļu; Konvencijas 57. pants kļūst par Konvencijas 52. pantu; Konvencijas 58. un 59. panti tiek svītroti un Konvencijas 60. līdz 66. pants kļūst attiecīgi par Konvencijas 53. līdz 59. pantu.

2. Konvencijas I sadaļai tiek dots virsraksts "Tiesības un brīvības" un Konvencijas jaunajai III sadaļai tiek dots virsraksts "Dažādi nosacījumi". Konvencijas 1. līdz 18. pantam un jaunajiem pantiem no 52. līdz 59. pantam tiek doti virsraksti, kas uzskaitīti šī Protokola pielikumā.

3. Jaunajā 56. pantā, 1. punktā pēc vārda "paziņot" tiek ievietoti vārdi "saskaņā ar šī panta 4. punktu"; 4. punktā vārdi "Komisijas kompetenci saņemt petīcijas" un "saskaņā ar šīs Konvencijas 25. pantu" tiek attiecīgi aizvietoti ar vārdiem "Tiesas kompetenci saņemt iesniegumus" un "kā noteikts Konvencijas 34. pantā". Jaunajā 58. pantā, 4. punktā vārdi "63. panta" tiek aizvietoti ar vārdiem "56. panta".

4. Konvencijas Protokols tiek labots sekojoši:

a. pantiem tiek doti virsraksti, kas uzskaitīti šī Protokola pielikumā; un

b. 4. panta pēdējā teikumā vārdi "63. panta" tiek aizvietoti ar vārdiem "56. panta".

5. 4. Protokols tiek labots sekojoši:

a. pantiem tiek doti virsraksti, kas uzskaitīti šī Protokola pielikumā;

b. 5. panta 3. punktā vārdi "63. panta" tiek aizvietoti ar vārdiem "56. panta"; tiek pievienots jauns - 5. punkts sekojošā redakcijā:

"Ikviena Valsts, kas ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. vai 2. punktu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt paziņojumu par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas paziņojums, ka tā atzīst Tiesas kompetenci saņemt iesniegumus no indivīdiem, sabiedriskajām organizācijām vai indivīdu grupām saskaņā ar Konvencijas 34. panta nosacījumiem attiecībā uz visiem vai jebkuru no šī Protokola 1. līdz 4. pantam."; un

c. 6. panta 2. punkts tiek svītrots.

6. 6. Protokols tiek labots sekojoši:

a. pantiem tiek doti virsraksti, kas uzskaitīti šī Protokola pielikumā;

b. 4. pantā vārdi "saskaņā ar Konvencijas 64. pantu" tiek aizvietoti ar vārdiem "saskaņā ar Konvencijas 57. pantu".

7. 7. Protokols tiek labots sekojoši:

a. pantiem tiek doti virsraksti, kas uzskaitīti šī Protokola pielikumā;

b. 6. panta 4. punktā vārdi "63. panta" tiek aizvietoti ar vārdiem "56. panta"; tiek pievienots jauns - 6. punkts sekojošā redakcijā:

"Ikviena Valsts, kas ir izdarījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. vai 2. punktu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt paziņojumu par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas paziņojums, ka tā atzīst Tiesas kompetenci saņemt iesniegumus no indivīdiem, sabiedriskajām organizācijām vai indivīdu grupām saskaņā ar Konvencijas 34. panta nosacījumiem attiecībā uz šī Protokola 1. līdz 5. pantiem."; un

c. 7. panta 2. punkts tiek svītrots.

8. 9. Protokols tiek anulēts.

3. pants

1. Šis Protokols tiek atklāts parakstīšanai tām Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas ir parakstījušas Konvenciju, kas izsaka savu piekrišanu sekojošām saistībām:

a. parakstīšana bez atrunas par ratifikāciju, akceptu vai apstiprināšanu; vai

b. parakstīšana, kas ir pakļauta ratifikācijai, akceptam vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, akcepts vai apstiprināšana.

2. Ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenti tiek deponēti pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.

4. pants

Šis Protokols stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kas seko viena gada periodam pēc dienas, kurā visas Konvencijas dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo Protokolu par sev saistošu saskaņā ar 3. panta nosacījumiem. Jaunu tiesnešu ievēlēšana var notikt un var tikt sperti jebkuri turpmākie nepieciešamie soļi, lai nodibinātu jaunu Tiesu, saskaņā ar šī Protokola nosacījumiem sākot ar to dienu, kurā visas Konvencijas dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo Protokolu par sev saistošu.

5. pants

1. Nepārkāpjot turpmāk minēto 3. un 4. punktu nosacījumus, tiesnešu, komisijas locekļu, reģistratora un reģistratora vietnieka pilnvaru termiņi izbeidzas šī Protokola spēkā stāšanās dienā.

2. Komisijai iesniegtos iesniegumus, par kuru pieņemšanu izskatīšanai nav paziņots līdz šī Protokola spēkā stāšanās dienai, Tiesa izskata ar šo Protokolu noteiktajā kārtībā.

3. Iesniegumus, kuri līdz šī Protokola spēkā stāšanās dienai ir tikuši atzīti par pieņemamiem izskatīšanai, Komisijas locekļi turpina izskatīt gada laikā pēc šīs dienas. Visi iesniegumi, kuru izskatīšana netiek pabeigta minētajā laika periodā, tiek nodoti Tiesai, kura tos izskata kā lietas, kas ir tikušas atzītas par pieņemtām izskatīšanai, saskaņā ar šī Protokola nosacījumiem.

4. Attiecībā uz iesniegumiem, par kuriem Komisija pēc šī Protokola spēkā stāšanās ir pieņēmusi ziņojumu saskaņā ar bijušo Konvencijas 31. pantu, šis ziņojums tiek nodots attiecīgajām pusēm, kurām nav tiesību to publicēt. Saskaņā ar nosacījumiem, kas tiek piemēroti pirms šī Protokola stāšanās spēkā, lietas var tikt nodotas Tiesai. Lielās palātas komisija nosaka to, vai šo lietu izskata viena no palātām, vai Lielā palāta. Ja šo lietu izskata viena no palātām, šīs palātas lēmums ir galīgs. Tiesai nenodotās lietas izskata Ministru Komiteja, kas darbojas saskaņā ar bijušā Konvencijas 32. panta nosacījumiem.

5. Tiesai iesniegtajās lietās, kurās līdz šī Protokola spēkā stāšanās dienai nav ticis pieņemts lēmums, tiek nodotas Tiesas Lielajai palātai, kura tās izskata saskaņā ar šī Protokola nosacījumiem.

6. Ministru Komitejai iesniegtās lietas, kurās līdz šī Protokola spēkā stāšanās dienai nav ticis pieņemts lēmums saskaņā ar bijušo Konvencijas 32. pantu, pabeidz Ministru Komiteja, kas darbojas saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

6. pants

Ja kāda no Augstajām Līgumslēdzējām pusēm ir izdarījusi paziņojumu, ar kuru tā atzīst Komisijas kompetenci vai Tiesas jurisdikciju saskaņā ar Konvencijas bijušo 25. vai 46. pantu, attiecībā uz jautājumiem, kas radušies vai kas balstīti uz faktiem, kas notikuši pēc jebkuras šāda paziņojuma izdarīšanas, šī atruna paliek spēkā attiecībā uz Tiesas jurisdikciju saskaņā ar šī Protokola nosacījumiem.

7. pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm par

a. ikvienu parakstīšanu;

b. ikviena ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

c. šī Protokola vai jebkura no tā nosacījumu stāšanos spēkā saskaņā ar 4. panta nosacījumiem; un

d. jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai ziņojumu, kas saistīts ar šo Protokolu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts 1994. gada 11. maijā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.

PIELIKUMS
Pantu virsraksti, kas ievietojami Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un tās protokolu tekstā

1. pants - Pienākums ievērot cilvēka tiesības

2. pants - Tiesības uz dzīvību

3. pants - Spīdzināšanas aizliegums

4. pants - Verdzības un piespiedu darba aizliegums

5. pants - Tiesības uz brīvību un drošību

6. pants - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu

7. pants - Sodīšanas bez tiesas nepieļaujamība

8. pants - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību

9. pants - Domu, apziņas un reliģijas brīvība

10. pants - Izteikšanās brīvība

11. pants - Pulcēšanās un biedrošanās brīvība

12. pants - Tiesības stāties laulībā

13. pants - Tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu

14. pants - Diskriminācijas aizliegums

15. pants - Atkāpes ārkārtējā stāvokļa laikā

16. pants - Ārvalstnieku politiskās aktivitātes ierobežojumi

17. pants - Tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

18. pants - Tiesību ierobežošanas pielietojuma ierobežojumi

...

52. pants - Ģenerālsekretāra pieprasījumi

53. pants - Pastāvošo cilvēka tiesību nodrošinājums

54. pants - Ministru Komitejas pilnvaras

55. pants - Citu strīdus noregulēšanas līdzekļu izslēgšana

56. pants - Teritoriālā piemērošana

57. pants - Atrunas

58. pants - Denonsēšana

59. pants - Parakstīšana un ratifikācija

1. Protokols

1. pants - Aizliegums ieslodzīt parādu dēļ

2. pants - Tiesības uz izglītību

3. pants - Tiesības uz brīvām vēlēšanām

4. pants - Teritoriālā piemērošana

5. pants - Saistība ar Konvenciju

6. pants - Parakstīšana un ratifikācija

4. Protokols

1. pants - Aizliegums ieslodzīt parādu dēļ

2. pants - Pārvietošanās brīvība

3. pants - Pilsoņu izraidīšanas aizliegums

4. pants - Ārvalstnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums

5. pants - Teritoriālā piemērošana

6. pants - Saistība ar Konvenciju

7. pants - Parakstīšana un ratifikācija

6. Protokols

1. pants - Nāvessoda atcelšana

2. pants - Nāvessods kara laikā

3. pants - Aizliegums izdarīt atkāpes

4. pants - Aizliegums izdarīt atrunas

5. pants - Teritoriālā piemērošana

6. pants - Saistība ar Konvenciju

7. pants - Parakstīšana un ratifikācija

8. pants - Stāšanās spēkā

9. pants - Depozitārija funkcijas

7. Protokols

1. pants - Procedūras nodrošinājums attiecībā uz ārvalstnieku izraidīšanu

2. pants - Apelācijas tiesības krimināllietās

3. pants - Kompensācija par tiesas kļūdu

4. pants - Tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam

5. pants - Laulāto vienlīdzība

6. pants - Teritoriālā piemērošana

7. pants - Saistība ar Konvenciju

8. pants - Parakstīšana un ratifikācija

9. pants - Spēkā stāšanās

10. pants - Depozitārija funkcijas

 
Tiesību akta pase
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 04.11.1950.
Stājas spēkā:
 27.06.1997.
Parakstīts:
 10.02.1995.
Pievienošanās:
 27.06.1997.
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Ir
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 143/144 (858/859), 13.06.1997.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • deklarācija
  • Citi saistītie dokumenti
649
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)