Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

1948.gada Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (C87)

Starptautiskās Darba organizācijas ģenerālkonference,

ko Ženēvā sasaukusi Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome un kas 1948.gada 17.jūnijā sanākusi uz savu trīsdesmit pirmo sesiju;

nolēmusi pieņemt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties organizācijās aizsardzību, kas ir sesijas darba kārtības septītais jautājums;

ņemot vērā to, ka Starptautiskās Darba organizācijas konstitūcijas ievadā deklarēts, ka tiek atzīts biedrošanās brīvības princips - līdzeklis darba apstākļu uzlabošanai un miera nostiprināšanai;

ņemot vērā to, ka Filadelfijas deklarācijā atkārtoti apstiprināts, ka "vārda brīvība un biedrošanās brīvība ir ilgstoša progresa pamats";

ņemot vērā to, ka Starptautiskā Darba konference savā trīsdesmitajā sesijā vienbalsīgi pieņēmusi principus, kam jābūt starptautiskā tiesiskā regulējuma pamatā;

ņemot vērā to, ka Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja savā otrajā sesijā apstiprinājusi šos principus un lūgusi Starptautiskajai Darba organizācijai turpināt veikt pasākumus, lai varētu pieņemt vienu vai vairākas starptautiskas konvencijas,

tūkstoš deviņi simti četrdesmit astotā gada devītajā jūlijā pieņem šo konvenciju, kas pazīstama kā 1948.gada Konvencija par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties organizācijās aizsardzību.

I DAĻA

BIEDROŠANĀS BRĪVĪBA

1. pants

Ikviena Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalsts, kurā ir spēkā šī Konvencija, apņemas ievērot turpmāk minētos noteikumus.

2. pants

Darba ņēmējiem un darba devējiem bez jebkādiem izņēmumiem ir tiesības nodibināt organizācijas un, pamatojoties tikai uz attiecīgās organizācijas noteikumiem, iestāties tajās pēc pašu izvēles bez iepriekšējas atļaujas.

3. pants

1. Darba ņēmēju un darba devēju organizācijām ir tiesības izstrādāt savu konstitūciju un noteikumus, brīvi ievēlēt savus pārstāvjus, izveidot pārvaldi, noteikt savu darbību un izstrādāt programmu.

2. Valsts institūcijas apņemas atturēties no jebkādas iejaukšanās, kas ierobežotu iepriekšminētās tiesības vai kavētu šo tiesību likumīgu izmantošanu.

4. pants

Valsts institūcijām nav tiesību izbeigt vai pārtraukt darba ņēmēju un darba devēju organizāciju darbību.

5. pants

Darba ņēmēju un darba devēju organizācijām ir tiesības dibināt savienības un apvienības un pievienoties tām, un ikvienai šādai organizācijai, savienībai un apvienībai ir tiesības pievienoties starptautiskām darba ņēmēju un darba devēju organizācijām.

6. pants

Šīs konvencijas 2., 3. un 4.panta noteikumi attiecas uz darba ņēmēju un darba devēju organizāciju savienībām un apvienībām.

7. pants

Juridiskas personas statusa iegūšanai darba ņēmēju un darba devēju organizācijām, savienībām un apvienībām nedrīkst izvirzīt tādus nosacījumus, kas varētu liegt šīs konvencijas 2., 3. un 4.panta noteikumu piemērošanu.

8. pants

1. Izmantojot šajā konvencijā paredzētās tiesības, darba ņēmēji, darba devēji un viņu attiecīgās organizācijas tāpat kā citas personas un organizētas grupas respektē savas valsts tiesību aktus.

2. Valsts tiesību akti nedrīkst vājināt šajā konvencijā paredzētās garantijas, kā arī nedrīkst tikt piemēroti tā, lai tās vājinātu.

9. pants

1. Apjomu, kādā šajā konvencijā paredzētās garantijas attiecas uz bruņotajiem spēkiem un policijas spēkiem, nosaka valsts tiesību aktos.

2. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konstitūcijas 19.panta 8.punktā izklāstīto principu, ja dalībvalsts ratificējusi šo konvenciju, netiek uzskatīts, ka šī ratifikācija skar tos spēkā esošos tiesību aktus, nolēmumus, paražas vai nolīgumus, atbilstoši kuriem militārpersonas un policijas darbinieki bauda šajā konvencijā garantētās tiesības.

10. pants

Šajā konvencijā termins organizācija nozīmē visas darba ņēmēju vai darba devēju organizācijas, kas veicina un aizstāv darba ņēmēju vai darba devēju intereses.

II DAĻA

TIESĪBU APVIENOTIES ORGANIZĀCIJĀS AIZSARDZĪBA

11. pants

Visas Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstis, kurās ir spēkā šī konvencija, apņemas veikt visus pasākumus, kas ir vajadzīgi un piemēroti, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji un darba devēji var brīvi izmantot tiesības apvienoties organizācijās.

III DAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

12. pants

1. Attiecībā uz teritorijām, kas minētas Starptautiskās Darba organizācijas konstitūcijas 35.pantā, kurš grozīts saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konstitūcijas 1946.gada Grozījumu dokumentu, izņemot teritorijām, kas minētas šā pantu 4. un 5.punktā, kuri attiecīgi grozīti, visām šīs organizācijas dalībvalstīm, kas ratificējušas šo konvenciju, cik drīz vien iespējams pēc ratifikācijas jānosūta Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram deklarācija, kurā norāda šādu informāciju:

a) teritorijas, attiecībā uz kurām attiecīgā dalībvalsts apņemas nodrošināt, ka Konvencijas noteikumus piemēros bez grozījumiem;

b) teritorijas, attiecībā uz kurām tā apņemas nodrošināt, ka Konvencijas noteikumus piemēros ar grozījumiem, un šo grozījumu aprakstu;

c) teritorijas, attiecībā uz kurām Konvencija nav piemērojama, un iemeslus, kāpēc tā nav piemērojama;

d) teritorijas, attiecībā uz kurām dalībvalsts saglabā savas lemšanas tiesības.

2. Šā panta pirmā punkta a) un b) apakšpunktā minētās saistības uzskatāmas par ratifikācijas sastāvdaļu, un tām ir ratifikācijas spēks.

3. Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā ar vēlāku deklarāciju pilnīgi vai daļēji atcelt jebkuru atrunu, kas izteikta tās sākotnējā deklarācijā saskaņā ar šā panta pirmā punkta b), c) vai d) apakšpunktu.

4. Jebkurā laikā, kad Konvenciju var denonsēt saskaņā ar 16.panta noteikumiem, ikviena dalībvalsts var iesniegt ģenerāldirektoram deklarāciju, ar kuru tā groza kādu no iepriekšējām deklarācijām un nosaka pašreizējo stāvokli attiecībā uz konkrētām teritorijām.

13. pants

1. Ja šīs konvencijas priekšmets ietilpst tās teritorijas pašpārvaldes pilnvarās, kura nav valsts pamatteritorija, dalībvalsts, kas ir atbildīga par šīs teritorijas starptautiskajām attiecībām, vienojusies ar minētās teritorijas pārvaldi, nosūta Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram deklarāciju, kurā norāda, ka tā uzņemas šajā konvencijā paredzētās saistības minētās teritorijas vārdā.

2. Deklarāciju, kurā norādīts, ka dalībvalsts uzņemas šajā konvencijā paredzētās saistības, Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram nosūta:

a) divas vai vairākas organizācijas dalībvalstis attiecībā uz visām teritorijām, kas atrodas šo dalībvalstu kopīgā pārvaldē, vai

b) visas starptautiskās institūcijas, kas ir atbildīga par kādas teritorijas pārvaldi, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem vai citādi attiecībā uz ikvienu šādu teritoriju.

3. Deklarācijā, kas nosūtīta Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram saskaņā ar šā panta iepriekšējiem punktiem, norāda, vai Konvencijas noteikumus attiecīgajā teritorijā piemēros ar grozījumiem vai bez tiem; ja deklarācijā norādīts, ka Konvencijas noteikumus piemēros ar grozījumiem, tajā norāda informāciju par minētajiem grozījumiem.

4. Attiecīgā dalībvalsts, dalībvalstis vai starptautiskā institūcija var jebkurā brīdī ar turpmāku deklarāciju pilnīgi vai daļēji atteikties no tiesībām atsaukties uz jebkādiem grozījumus, kas norādīti kādā no iepriekšējām deklarācijām.

5. Jebkurā laikā, kad Konvenciju var denonsēt saskaņā ar 16.panta noteikumiem, attiecīgā dalībvalsts, dalībvalstis vai starptautiskā institūcija var nosūtīt ģenerāldirektoram deklarāciju, ar kuru tā groza kādu no iepriekšējām deklarācijām un nosaka pašreizējo stāvokli attiecībā uz konkrētām teritorijām.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Šīs konvencijas oficiālie ratifikācijas raksti tiek nosūtīti Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram, kas tos reģistrē.

15. pants

1. Šī konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstīm, kuru ratifikācijas rakstus ir reģistrējis ģenerāldirektors.

2. Tā stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad ģenerāldirektors ir reģistrējis divu dalībvalstu ratifikācijas rakstus.

3. Vēlāk attiecībā uz jebkuru dalībvalsti šī konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad ir reģistrēts attiecīgās valsts ratifikācijas raksts.

16. pants

1. Dalībvalsts, kas ratificējusi šo konvenciju, var to denonsēt desmit gadus pēc tam, kad šī konvencija pirmoreiz stājusies spēkā, denonsēšanas aktu nosūtot Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram reģistrēšanai. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tās reģistrēšanas datuma.

2. Ikvienai dalībvalstij, kas ratificējusi šo konvenciju un gada laikā pēc iepriekšējā punktā minētā desmit gadu posma beigām nav izmantojusi šajā pantā paredzētās denonsēšanas tiesības, tā paliek saistoša nākamos desmit gadus, un turpmāk dalībvalstij ir tiesības denonsēt šo konvenciju pēc katra desmit gadu posma beigām, ievērojot šajā pantā paredzētos noteikumus.

17. pants

1. Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektors informē visas Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstis par visu viņam iesniegto organizācijas dalībvalstu ratifikācijas rakstu, deklarāciju un denonsēšanas aktu reģistrāciju.

2. Paziņojot organizācijas dalībvalstīm par otrā saņemtā ratifikācijas raksta reģistrāciju, ģenerāldirektors informē dalībvalstis par datumu, kurā šī konvencija stāsies spēkā.

18. pants

Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102.pantu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram precīzu informāciju par visiem ratifikācijas rakstiem un denonsēšanas aktiem, kas reģistrēti saskaņā ar iepriekšējiem pantiem.

19. pants

Pēc katra desmit gadu posma beigām pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome iesniedz ģenerālkonferencei ziņojumu par šīs konvencijas īstenošanu un apsver, vai konferences darba kārtībā būtu jāie­kļauj jautājums par tās pilnīgu vai daļēju pārskatīšanu.

20. pants

1. Ja konferencē tiek pieņemta jauna konvencija, kurā pilnīgi vai daļēji pārskatīti pašreizējās konvencijas noteikumi, tad, ja vien jaunajā konvencijā nav noteikts citādi:

a) jaunās konvencijas ratifikācija neatkarīgi no 16.panta noteikumiem attiecībā uz konkrēto dalībvalsti ipso jure nozīmē tūlītēju pašreizējās konvencijas denonsēšanu, tiklīdz jaunā konvencija ir stājusies spēkā;

b) no dienas, kad stājas spēkā jaunā konvencija, pašreizējā konvencija vairs nav pieejama ratifikācijai.

2. Šī konvencija paliek spēkā pašreizējā formā un ar pašreizējo saturu attiecībā uz dalībvalstīm, kas to ir ratificējušas, bet nav ratificējušas jauno konvenciju.

21. pants

Šīs konvencijas teksts angļu un franču valodā ir vienlīdz autentisks.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 09.07.1948.
Stājas spēkā:
 27.01.1993.
Pievienošanās:
 27.01.1992.
Pieņemšanas vieta: 
Sanfrancisko
Ratificēja:
 Augstākā Padome
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 27, 19.02.2008.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
646
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva