Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām

Šīs Konvencijas dalībvalstis,

ŅEMOT VĒRĀ līgumu būtisko lomu starptautisko attiecību vēsturē,

ATZĪSTOT līgumu kā starptautisko tiesību avotu arvien pieaugošo lomu mierīgās sadarbības attīstības līdzekli starp valstīm, neskatoties uz to konstitucionālo vai sabiedrisko sistēmu atšķirībām,

ATZĪMĒJOT, ka brīvas piekrišanas, godprātības un pacta sund servanda principi ir vispārēji atzīti,

APSTIPRINOT, ka domstarpības līgumu sakarā, līdzīgi cita veida starptautiskām domstarpībām, jārisina tikai mierīgā ceļā un saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem,

ATGĀDINOT par Apvienoto Nāciju tautu apņēmību veidot apstākļus taisnīguma un līguma saistību ievērošanai,

PATUROT PRĀTĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos starptautisko tiesību principus, kā līdztiesība, nāciju pašnoteikšanās, suverēna vienlīdzība un valstu neatkarība, neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās, draudi par spēka pielietošanu vai to pielietošanas aizliegums, vispārējā cieņa, cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošana,

TICOT, ka līgumu tiesību kodifikācija un progresīva attīstība, kas ir sasniegta dotajā Konvencijā, veicinās tādus Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos izklāstītos mērķus kā starptautiskā miera un drošības ievērošana, draudzīgu attiecību attīstība starp valstīm un sadarbība starp tām,

APSTIPRINOT, ka starptautisko paražu tiesību normas arī turpmāk reglamentēs jautājumus, kas nav atrunāti dotajā Konvencijā,

vienojušās par sekojošo:

Pirmā sadaļa

Ievads

1.pants

Konvencijas piemērošanas joma

Konvencija tiek piemērota līgumiem starp valstīm.

2.pants

Lietotie termini

1. Konvencijas tekstā:

a) "līgums" - starptautiska rakstiska vienošanās starp valstīm, kuru reglamentē starptautiskās tiesības, neatkarīgi no tā, vai šī vienošanās ir ietverta vienā vai vairākos starptautiski saistītos dokumentos, kā arī neatkarīgi no tās konkrētā nolūka;

b) "ratifikācija", "pieņemšana", "apstiprināšana" un "pievienošanās" - katrā konkrētā gadījumā starptautiska rīcība, ar kuras palīdzību valsts starptautiskā līmenī izsaka savu piekrišanu līguma saistošajam raksturam;

c) "pilnvara" - valsts kompetentas iestādes izdots dokuments, ar ko tiek deleģēta viena vai vairākas personas pārstāvēt valsti sarunu vešanai, līguma teksta pieņemšanai vai tā autentiskuma noteikšanai, valsts piekrišanas līguma saistošajam raksturam izteikšanai vai jebkuras citas ar līgumu saistītas darbības veikšanai;

d) "atruna" - vienpusējs paziņojums jebkādā formulējumā, ko veic valsts, parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties līgumam, tādējādi izsakot nodomu izslēgt vai mainīt konkrētu līguma noteikumu tiesiskās sekas un to piemērošanu attiecīgā valstī;

e) "sarunas vedošā valsts" - valsts, kas piedalās līguma teksta sastādīšanā un pieņemšanā;

f) "līgumslēdzēja valsts" - valsts, kas izteikusi piekrišanu līguma saistošam raksturam neatkarīgi no tā, vai līgums ir stājies spēkā vai nav;

g) "dalībnieks" - valsts, kura izteikusi piekrišanu līguma saistošajam raksturam un līgums attiecībā uz to ir spēkā;

h) "trešā valsts" - valsts, kura nav līguma dalībniece;

i) "starptautiskā organizācija" - starpvalstu organizācija.

2. Pirmās daļas noteikumi attiecībā uz šajā Konvencijā lietotajiem terminiem neietekmē šo terminu pielietojumu vai nozīmi, kādus tie var iegūt katras atsevišķas valsts nacionālo tiesību normās.

3.pants

Starptautiskie līgumi ārpus Konvencijas piemērošanas jomas

Fakts, ka Konvencija netiek piemērota starptautiskiem līgumiem, kas tiek noslēgti starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem vai šādu citu starptautisko tiesību subjektu starpā, kā arī attiecībā uz tiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav izteikti rakstiski, neietekmē:

a) šādu līgumu juridisko spēku;

b) jebkuru Konvencijā izklāstīto noteikumu piemērošanu attiecībā uz tiem, kas neatkarīgi no Konvencijas būtu pakļauti starptautisko tiesību normām;

c) Konvencijas piemērošanu starpvalstu attiecībās, starptautisko vienošanos ietvaros, kuru dalībnieki ir arī citi starptautisko tiesību subjekti.

4.pants

Konvencijas neatgriezeniskais spēks

Neietekmējot jebkuru citu šajā Konvencijā minēto noteikumu piemērošanu, kas var izrietēt no citām starptautisko tiesību normām, Konvencija tiek piemērota tikai attiecībā uz tiem līgumiem, kuri ir noslēgti starp valstīm pēc tam, kad šī Konvencija stājas spēkā šajās valstīs.

5.pants

Līgumi, uz kuru pamata tiek dibinātas starptautiskās organizācijas, un starptautisko organizāciju pieņemtie līgumi

Konvencija tiek piemērota attiecībā uz jebkuru līgumu starptautiskas organizācijas dibināšanai, kā arī attiecībā uz jebkuru līgumu, kas noslēgts šo starptautisko organizāciju ietvaros, taču tā neietekmē attiecīgo organizāciju noteikumus.

 

Otrā sadaļa

Līgumu noslēgšana un to stāšanās spēkā

Pirmā nodaļa

Līgumu slēgšana

6.pants

Valsts tiesībspēja slēgt līgumus

Katrai valstij ir tiesības slēgt līgumus.

7.pants

Pilnvaras

1. Persona tiek uzskatīta par valsti pārstāvošu nolūkā pieņemt vai noteikt līguma teksta autentiskumu vai nolūkā izteikt valsts piekrišanu līguma saistošam raksturam, ja:

a) persona uzrāda attiecīgās pilnvaras, vai

b) no attiecīgo valstu prakses vai no citiem apstākļiem izriet, ka to nolūks bijis uzskatīt šo personu kā valsti pārstāvošu, nepieprasot pilnvaras.

2. Šādas personas, kas, ņemot vērā viņu ieņemamo amatu, tiek uzskatītas par savu valsti pārstāvošām bez pilnvaru uzrādīšanas:

a) valsts vadītāji, valdības vadītāji, ārlietu ministri - nolūkā veikt visas darbības, kas saistītas ar līguma slēgšanu;

b) diplomātisko misiju vadītāji - nolūkā pieņemt līguma tekstu starp akreditējošo valsti un valsti, kurā tie ir akreditēti;

c) valsts akreditētie pārstāvji starptautiskās konferencēs vai starptautiskās organizācijās, vai kādā no to institūcijām - nolūkā pieņemt līguma tekstu šādā konferencē, starptautiskā organizācijā vai tās orgānos.

8.pants

Bez pilnvarojuma izdarītas darbības vēlāka apstiprināšana

Darbībai saistībā ar līguma slēgšanu, ko veikusi persona, kura saskaņā ar 7.pantu nevar tikt uzskatīta par pilnvarotu pārstāvēt valsti šim nolūkam, nav juridisku seku, ja vien to vēlāk neapstiprina šī valsts.

9.pants

Teksta pieņemšana

1. Līguma teksta pieņemšana notiek ar visu valstu piekrišanu, kuras piedalījušās tā sastādīšanā, izņemot otrajā daļā paredzētos noteikumus.

2. Līguma teksta pieņemšana starptautiskā konferencē notiek ar divu trešdaļu valstu piekrišanu no klātesošajām un balsstiesīgām valstīm, izņemot gadījumus, kad ar šo pašu vairākumu tās nolemj piemērot citu kārtību.

10. pants

Teksta autentiskuma noteikšana

Līguma teksts kļūst par autentisku un galīgu:

a) saskaņā ar procedūru, kas ir noteikta dotajā tekstā vai par kuru ir vienojušās valstis, kas piedalās līguma sastādīšanā vai,

b) nepastāvot šādai procedūrai, ar parakstīšanu, parakstīšanu ad referendum vai ar līguma teksta parafēšanu no attiecīgo valstu pārstāvju puses, vai ar konferences noslēguma aktu, kur ietverts attiecīgais teksts.

11. pants

Piekrišanas līguma saistošam raksturam izteikšanas veidi

Valsts piekrišana līguma saistošam raksturam var būt izteikta ar parakstīšanu, līgumu sastādošu dokumentu apmaiņu, ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos, vai jebkādā citā veidā, par kuru ir vienošanās.

12. pants

Piekrišana līguma saistošam raksturam, kas izteikta ar parakstīšanu

1. Valsts piekrišana līguma saistošam raksturam ir izteikta ar tās pārstāvja parakstu, ja

a) dotais līgums paredz parakstam šādas sekas;

b) citādā veidā ir paredzēts, ka sarunas vedošās valstis ir vienojušās piešķirt parakstam šādas sekas, vai

c) valsts apņemšanās piešķirt parakstam tādu spēku izriet no tās pārstāvja pilnvarām vai tika izteikta sarunu laikā.

2. Pirmās daļas mērķiem:

a) teksta parafēšana nozīmē teksta parakstīšanu tādā gadījumā, ja sarunas vedošās valstis ir par to vienojušās;

b) līgumu parakstīšana ad referendum, ko veic dotās valsts apstiprināts pārstāvis, nozīmē līguma galīgu parakstīšanu.

13. pants

Piekrišana līguma saistošam raksturam, kas izteikta ar līgumu sastādošo dokumentu apmaiņu

Valstu piekrišana līguma saistošam raksturam ar līgumu sastādošo dokumentu apmaiņu tiek izteikta ar šādu apmaiņu, ja

a) šie dokumenti paredz, ka to apmaiņai starp valstīm šādas sekas;

b) citādā veidā ir paredzēts, ka valstis vienojušās piešķirt dokumentu apmaiņai šādas sekas.

14. pants

Piekrišana līguma saistošam raksturam, kas izteikta ar ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu

1. Valsts piekrišana līguma saistošam raksturam uz to tiek izteikta ar ratifikāciju, ja

a) līgums paredz, ka šāda piekrišana tiek izteikta ar ratifikāciju;

b) citādā veidā ir paredzēts, ka sarunas vedošās valstis vienojušās par ratifikācijas nepieciešamību;

c) valsts pārstāvis ir parakstījis līgumu ar noteikumu par tā ratifikāciju, vai

d) valsts apņemšanās parakstīt līgumu ar noteikumu par tā ratifikāciju izriet no tās pārstāvja pilnvarām vai tiek izteikta sarunu laikā.

2. Valsts piekrišana līguma saistošam raksturam ir izteikta ar pieņemšanu vai apstiprināšanu ar tādiem pašiem noteikumiem kā attiecībā uz ratifikāciju.

15. pants

Piekrišana līguma saistošam raksturam, kas izteikta ar pievienošanos

Valsts piekrišana līguma saistošam raksturam tiek izteikta ar pievienošanos, ja

a) līgums paredz, ka šādu piekrišanu dotā valsts var izteikt ar pievienošanos;

b) citādā veidā ir paredzēts, ka sarunas vedošās valstis ir vienojušās par to, ka šāda piekrišana var būt izteikta ar pievienošanos, vai

c) visi dalībnieki ir vēlāk vienojušies, ka šāda piekrišana var būt izteikta ar pievienošanos.

16. pants

Ratifikācijas rakstu un pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās dokumentu apmaiņa vai šādu dokumentu deponēšana

Ja līgums neparedz citādāk, ratifikācijas rakstu, pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās dokumenti rada valsts piekrišanu līguma saistošam raksturam no brīža:

a) kad ir notikusi šāda dokumentu apmaiņa starp līgumslēdzējām valstīm;

b) kad ir notikusi to deponēšana depozitārijam; vai

c) kad ir paziņots līgumslēdzējām valstīm vai depozitārijam, ja tā paredzēts.

17. pants

Piekrišana līguma atsevišķu daļu saistošam raksturam

un atšķirīgu noteikumu izvēle

1. Neietekmējot 19.-23. panta noteikumus, valsts piekrišana līgumu atsevišķu daļu saistošam raksturam ir spēkā tikai tad, ja to pieļauj līgums vai citas līgumslēdzējas valstis tam piekrīt.

2. Valsts piekrišana līguma saistošam raksturam, kas pieļauj atšķirīgu noteikumu izvēli, ir spēkā tikai tad, ja ir skaidri norādīti noteikumi, uz kuriem tā attiecas.

18. pants

Pienākums nevērsties pret līguma objektu un mērķi

pirms līguma stāšanās spēkā

Valstij ir pienākums atturēties no rīcības, kas ir vērstas pret līguma objektu un mērķi, ja

a) valsts ir parakstījusi līgumu vai apmainījusies ar līgumu sastādošiem dokumentiem ar noteikumu par tā ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu līdz brīdim, kad tā ir tieši paudusi savu apņemšanos nekļūt par līguma dalībnieku; vai

b) valsts ir izteikusi piekrišanu līguma saistošam raksturam līdz līguma spēkā stāšanās brīdim ar noteikumu, ka šāda stāšanās spēkā nav pārmērīgi aizkavēta.

 

Otrā nodaļa

Atrunas

19. pants

Atrunu veikšana

Valsts, parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties līgumam, var veikt atrunu, izņemot gadījumus, kad

a) līgums aizliedz veikt atrunas;

b) līgums paredz, ka var veikt tikai īpaši noteiktas atrunas, kuru skaitā neietilpst konkrētā atruna, vai

c) gadījumos, kas neietilpst a) un b) punkta noteikumos, atruna nav savienojama ar konkrētā līguma objektu un mērķi.

20. pants

Atrunu akceptēšana un iebildumi pret tām

1. Atrunai, kuru skaidri pieļauj līgums, nav nepieciešama vēlāka līgumslēdzēju valstu akceptēšana, izņemot gadījumus, kad to paredz līgums.

2. Gadījumā, kad no ierobežota sarunu vedošo valstu skaita un no līguma objekta un mērķa izriet, ka līguma piemērošana pilnā apmērā starp tā dalībniekiem ir būtisks noteikums katras valsts piekrišanai līguma saistošam raksturam, tad atrunu nepieciešams akceptēt visiem dalībniekiem.

3. Gadījumā, ja līgums ir starptautisku organizāciju dibinošs dokuments un ja līgumā nav paredzēts citādāk, atrunu nepieciešams akceptēt attiecīgās organizācijas kompetentai institūcijai.

4. Gadījumos, kas neietilpst iepriekšējo daļu noteikumos un ja līgumā nav paredzēts citādāk:

a) citas līgumslēdzējas valsts akceptēta atruna padara atrunu veikušo valsti par līguma dalībnieku attiecībā pret valsti, kas atrunu akceptējusi, ja līgums ir spēkā vai tas stāsies spēkā attiecībā uz šīm valstīm;

b) citas līgumslēdzējas valsts iebildums pret atrunu nekavē līguma stāšanos spēkā starp valsti, kas izteikusi iebildumu, un valsti, kas veikusi atrunu, izņemot gadījumu, kad valsts, kas izteikusi iebildumu, tieši paziņo par pretējo;

c) rīcība, ar kuru valsts izsaka piekrišanu līguma saistošam raksturam, vienlaikus izsakot atrunu, stājas spēkā, tiklīdz vismaz viena no līgumslēdzējām valstīm akceptējusi atrunu.

5. Otrās un ceturtās daļas mērķiem, izņemot gadījumus, kad līgums paredz citādāk, tiek uzskatīts, ka valsts ir akceptējusi atrunu, ja tā divpadsmit mēnešu laikā pēc paziņojuma par atrunas veikšanu vai arī līdz ar datumu, kad tā izteica savu piekrišanu līguma saistošam raksturam, nav izteikusi iebildumu pret atrunu, ņemot vērā, kurš no datumiem ir vēlāks.

21. pants

Juridiskās sekas atrunām un iebildumiem pret tām

1. Atrunas, kas veiktas attiecībā pret citu dalībnieku saskaņā ar 19., 20. un 23.pantu:

a) izmaina atrunu veikušai valstij tās attiecībās ar citu dalībnieku tos līguma, attiecībā uz kuru ir veikta atruna, noteikumus veiktās atrunas apmērā; un

b) izmaina šos noteikumus tādā pašā mērā arī citam dalībniekam tā attiecībās ar valsti, kas veikusi atrunu.

2. Atrunas neizmaina līguma noteikumus citiem līguma dalībniekiem inter se.

3. Ja valsts, izsakot iebildumu pret atrunu, neiebilst pret līguma spēkā stāšanos starp sevi un valsti, kas veikusi atrunu, tad noteikumi, attiecībā uz kuriem ir veikta atruna, netiek piemēroti attiecībā uz šīm valstīm veiktās atrunas apmērā.

22. pants

Atrunu un iebildumu pret atrunām atsaukšana

1. Izņemot gadījumus, kad līgums paredz citādāk, atruna var tikt atsaukta jebkurā laikā un tam nav nepieciešama atrunu akceptējušās valsts piekrišana.

2. Izņemot gadījumus, kad līgums paredz citādāk, iebildumi pret atrunu var tikt atsaukti jebkurā laikā.

3. Izņemot gadījumus, kad līgums paredz citādāk, vai ja pastāv citāda vienošanās:

a) atrunas atsaukšana stājas spēkā attiecībā uz citu līgumslēdzēju valsti tikai pēc tam, kad šī valsts par to ir saņēmusi paziņojumu:

b) iebildumu pret atrunām atsaukšana stājas spēkā tikai pēc tam, kad valsts, kas veikusi atrunu, par to saņem paziņojumu.

23. pants

Ar atrunām saistītā procedūra

1. Atruna, atrunas akceptēšana vai iebildums pret atrunu jāizsaka rakstveida formā un jāpaziņo līgumslēdzējām valstīm un citām valstīm, kuras ir tiesīgas kļūt par līguma dalībnieku.

2. Ja atruna ir veikta, parakstot līgumu ar noteikumu par tā ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu, tad valstij, kas veikusi atrunu, izsakot piekrišanu līguma saistošam raksturam, atrunu nepieciešams formāli apstiprināt. Tādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atruna ir veikta apstiprināšanas dienā.

3. Atrunas akceptēšanas vai iebilduma pret atrunu apstiprinājums, ja atruna veikta pirms tās apstiprināšanas, nav nepieciešams.

4. Atrunas vai iebilduma pret atrunām atsaukums veicams rakstveida formā.

 

Trešā nodaļa

Līgumu stāšanās spēkā un tā pagaidu piemērošana

24. pants

Stāšanās spēkā

1. Līgums stājas spēkā tādā datumā un kārtībā, kāda noteikta līgumā vai kā sarunas vedošās valstis vienojušās.

2. Gadījumā, ja nav šādu noteikumu vai vienošanās, līgums stājas spēkā, tiklīdz visas sarunas vedošās valstis ir izteikušas piekrišanu līguma saistošam raksturam.

3. Ja valsts piekrišana līguma saistošam raksturam tiek izteikta datumā pēc līguma stāšanās spēkā, līgums stājas spēkā attiecībā uz šo valsti šajā datumā, izņemot gadījumus, kad līgums paredz citādāk.

4. Līguma noteikumi, kas nosaka tā teksta autentiskumu, valstu piekrišanas izteikšanu tā saistošam raksturam, stāšanās spēkā kārtību vai datumu, atrunas, depozitārija funkcijas un citus jautājumus, kas rodas pirms līguma stāšanās spēkā, tiek piemēroti no teksta pieņemšanas brīža.

25. pants

Pagaidu piemērošana

1. Līgums vai līguma daļa tiek piemērota pagaidu kārtībā līdz līguma stāšanās spēkā, ja:

a) to paredz līgums; vai

b) sarunu vedošās valstis citādā veidā ir par to vienojušās.

2. Izņemot gadījumus, kad līgums paredz citādāk, vai ja sarunas vedošās valstis citādā veidā ir vienojušās, līguma vai tā daļu pagaidu piemērošana attiecībā uz valsti izbeidzas, ja valsts paziņo citām valstīm, kuru starpā līgums tiek piemērots pagaidu kārtībā, par savu nodomu nekļūt par līguma dalībnieku.

 

Trešā sadaļa

Līgumu ievērošana, piemērošana un iztulkošana

Pirmā nodaļa

Līgumu ievērošana

26. pants

"Pacta sunt servanda"

Katrs spēkā esošs līgums ir saistošs tā dalībniekiem un ir pildāms godprātīgi.

27. pants

Nacionālo tiesību normas un līguma ievērošana

Dalībnieks nevar atsaukties uz nacionālo tiesību normu prasībām, lai attaisnotu līguma neizpildi. Šis noteikums neietekmē 46.panta noteikumus.

 

Otrā nodaļa

Līgumu piemērošana

28. pants

Līguma atpakaļejošais spēks

Ja no līguma neizriet un nav noteikts citādi, tad dalībniekam līguma noteikumi nav saistoši attiecībā uz jebkuru darbību vai faktu, kurš noticis, vai situāciju, kura beigusies, pirms līguma spēkā stāšanās datuma attiecībā uz šo līguma dalībnieku.

29. pants

Līguma darbības aptvertā teritorija

Ja no līguma neizriet un nav noteikts citādi, tad līgums ir saistošs katram dalībniekam visā tā teritorijā.

30. pants

Secīgi noslēgtu līgumu piemērošana, kuri attiecas uz vienu to pašu jautājumu

1. Ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 103.pantu, secīgi noslēgtu līgumu, kas attiecas uz to pašu jautājumu, dalībvalstu tiesības un pienākumus nosaka saskaņā ar turpmākām panta daļām.

2. Ja līgumā paredzēts, ka tas ir saistīts vai nav uzskatāms par nesavienojamu ar citu, iepriekšēju vai sekojošu, līgumu, tad noteicošie ir šī cita līguma noteikumi.

3. Ja visi iepriekšējie līguma dalībnieki ir arī vēlāka līguma dalībnieki, bet iepriekšējā līguma darbība nav pārtraukta vai apturēta saskaņā ar 59.pantu, tad iepriekšējais līgums ir spēkā tikai tiktāl, ciktāl tā noteikumi ir savienojami ar vēlākā līguma noteikumiem.

4. Gadījumā, ja ne visi vēlākā līguma dalībnieki bijuši iepriekšējā līguma dalībnieki:

a) starp abu līgumu dalībvalstīm piemērojami trešās daļas noteikumi;

b) starp abu līgumu dalībvalsti un dalībvalsti tikai vienam līgumam līgums, kura dalībnieki ir abas valstis, regulē valstu savstarpējās tiesības un pienākumus.

5. Ceturtā daļa neietekmē 41.panta darbību vai jebkuru jautājumu par līguma darbības pārtraukšanu vai apturēšanu saskaņā ar 60.pantu vai jebkuru jautājumu par valsts atbildību, kas varētu rasties līguma noslēgšanas vai piemērošanas gadījumā, kura noteikumi nav savienojami ar konkrētās valsts saistībām pret citu valsti cita līguma sakarā.

 

Trešā nodaļa

Līgumu iztulkošana

31. pants

Iztulkošanas vispārējie noteikumi

1. Līgums tulkojams godprātīgi saskaņā ar parasto nozīmi, kāda piešķirama līguma noteikumiem kopumā un atbilstoši tā objektam un mērķim.

2. Līguma iztulkošanas nolūkos līdz ar tekstu, ieskaitot preambulu un pielikumu, izmantojama arī:

a) jebkura vienošanās, kas attiecas uz līgumu, kas veikta dalībnieku starpā sakarā ar līguma noslēgšanu;

b) jebkurš dokuments, kuru sastādījuši viens vai vairāki dalībnieki sakarā ar līguma slēgšanu un kuru citi dalībnieki akceptējuši kā ar līgumu saistītu dokumentu.

3. Kopā ar iepriekšminēto jāievēro arī:

a) jebkura vēlāka vienošanās starp dalībniekiem attiecībā uz līguma iztulkošanu vai tā noteikumu piemērošanu;

b) līguma piemērošanas prakse, kuru ieviesusi dalībnieku vienošanās attiecībā uz tā iztulkošanu;

c) jebkuras starptautisko tiesību normas, kas piemērojamas attiecībās starp dalībniekiem.

4. Noteikumam tiek piešķirta īpaša nozīme gadījumā, ja ir noteikts, ka dalībniekiem bijis tāds nodoms.

32. pants

Papildu iztulkošanas līdzekļi

Var izmantot papildu iztulkošanas paņēmienus, t. sk. līguma sagatavošanas materiālus un līguma noslēgšanas apstākļus, lai apstiprinātu nozīmi, kas izriet no 31.panta piemērošanas, vai lai noteiktu nozīmi, kad iztulkošana saskaņā ar 31.pantu:

a) piešķir nozīmei divdomīgumu vai neskaidrību, vai

b) noved pie rezultāta, kas ir klaji absurds vai nesaprātīgs.

33. pants

Līguma iztulkošana, kura teksta autentiskums ir noteikts divās vai vairākās valodās

1. Ja līguma teksta autentiskums ir noteikts divās vai vairākās valodās, tad katrā valodā tekstam ir vienāds spēks, izņemot gadījumus, kad līgums nosaka vai dalībnieki ir vienojušies, ka tekstu atšķirību gadījumā noteicošais ir viens noteikts teksts.

2. Līguma variants valodā, kas nav noteikts par autentisku, tiek uzskatīts par autentisku tekstu tikai gadījumā, ja to paredz līgums vai ja dalībnieki ir tā vienojušies.

3. Pieņemams, ka līguma noteikumiem ir vienāda nozīme katrā autentiskā tekstā.

4. Izņemot gadījumu, kad saskaņā ar pirmo daļu noteicošais ir kāds noteikts teksts, ja, salīdzinot autentiskus tekstus, atklājas atšķirības, kuras 31. un 32.panta piemērošana nenovērš, tad tiek izmantota tā nozīme, kas vislabāk saskan ar tekstiem, ievērojot līguma objektu un mērķi.

 

Ceturtā nodaļa

Līgumi un trešās valstis

34. pants

Vispārējie noteikumi attiecībā uz trešajām valstīm

Līgums nerada saistības un tiesības attiecībā uz trešo valsti bez tās piekrišanas.

35. pants

Līgumi, kas paredz saistības trešajām valstīm

Saistības trešajām valstīm rodas saskaņā ar līguma noteikumiem, ja dotā līguma dalībnieki ir paredzējuši šo noteikumu kā līdzekli saistību radīšanai un ja trešā valsts rakstveidā tieši piekritusi šai saistībai.

36. pants

Līgumi, kas nosaka tiesības trešajām valstīm

1. Trešajai valstij piešķirtās tiesības rodas saskaņā ar līguma noteikumiem, ja tā dalībnieki ir paredzējuši ar šiem noteikumiem piešķirt tādas tiesības trešajai valstij vai valstu grupai, kurā tā ietilpst, vai visām valstīm un trešā valsts tam piekrīt. Tās piekrišana tiek pieņemta līdz brīdim, kamēr nav norādījumu par pretējo, izņemot gadījumus, kad līgums paredz citādāk.

2. Valstij, kas izmanto tiesības saskaņā ar pirmo daļu, jāievēro šo tiesību izmantošanas noteikumi, kas paredzēti līgumā vai noteikti saskaņā ar līgumu.

37. pants

Trešo valstu saistību vai tiesību atcelšana vai grozīšana

1. Ja trešajai valstij ir radušās saistības saskaņā ar 35.pantu, tad šīs saistības var tikt atceltas vai grozītas tikai ar līguma dalībnieku un trešās valsts piekrišanu, ja vien nav noteikts, ka tās ir vienojušās citādi.

2. Ja trešajai valstij ir piešķirtas tiesības saskaņā ar 36.pantu, tad šādas tiesības nevar atcelt vai grozīt dalībnieki, ja ir noteikts, ka šīs tiesības nav paredzētas kā atceļamas vai grozāmas bez trešās valsts piekrišanas.

38. pants

Līguma noteikumi, kas kļūst saistoši trešajām valstīm saskaņā ar starptautiskām paražām

34.-37.panta noteikumi neizslēdz jebkādiem līgumā ietvertajiem noteikumiem kļūt saistošiem trešajai valstij kā atzītai starptautisko tiesību paražai.

 

Ceturtā sadaļa

Līgumu labojumi un grozījumi

39. pants

Vispārējie noteikumi attiecībā uz līgumu grozījumiem

Līgumā var tikt izdarīti grozījumi saskaņā ar dalībnieku vienošanos. Otrajā sadaļā izklāstītie noteikumi piemērojami šādām vienošanām, ja vien līgums neparedz citādāk.

40. pants

Grozījumi daudzpusējos līgumos

1. Izņemot gadījumus, kad līgums paredz citādāk, grozījumu veikšanā daudzpusējos līgumos jāievēro sekojošo daļu noteikumi.

2. Visām līgumslēdzējām valstīm jāpaziņo par jebkuru priekšlikumu izdarīt grozījumus daudzpusējā līgumā starp tā dalībniekiem, turklāt katra no līgumslēdzējām valstīm ir tiesīga piedalīties:

a) lēmuma pieņemšanā par turpmāko rīcību attiecībā uz šādu priekšlikumu;

b) sarunu vešanā un jebkādas vienošanās noslēgšanā par grozījumu veikšanu līgumā.

3. Katra valsts, kura ir tiesīga kļūt par dalībnieku līgumā, ir tiesīga kļūt par dalībnieku arī līgumā, kurā veikti grozījumi.

4. Vienošanās par grozījumiem nav saistoša valstij, kura jau ir līguma dalībnieks, bet kura nav dalībnieks līguma grozījumiem; attiecībā uz šādu valsti tiek piemērota 30.panta 4(b)daļa.

5. Valsts, kas kļūst par dalībnieku līgumā pēc vienošanās par labojumiem stāšanās spēkā, ja valsts nav paziņojusi par citu nodomu:

a) tiek uzskatīta par līguma dalībnieku, kurā ir izdarīti grozījumi;

b) tiek uzskatīta par negrozītā līguma dalībnieku attiecībā uz jebkuru līguma dalībnieku, kas nav saistīts ar vienošanos par grozījumu veikšanu līgumā.

41. pants

Vienošanās par labojumiem daudzpusējos līgumos, kas attiecas uz atsevišķu dalībnieku savstarpējām attiecībām

1. Divi vai vairāki daudzpusēja līguma dalībnieki var noslēgt vienošanos par labojumiem līgumā, kas attieksies tikai uz šo dalībnieku savstarpējām attiecībām, ja:

a) šādu labojumu iespējamību paredz konkrētais līgums, vai

b) līgums neaizliedz šādu labojumu veikšanu un:

(i) neietekmē citu līguma dalībnieku līgumā noteikto tiesību izmantošanu un saistību izpildi;

(ii) neattiecas uz noteikumiem, no kuriem atkāpšanās nav savienojama ar efektīvu līguma objekta un mērķa īstenošanu.

2. Ja attiecībā uz gadījumiem, kas paredzēti 1(a)punktā, līgums neparedz citādāk, attiecīgie dalībnieki paziņo pārējiem dalībniekiem par nodomu noslēgt vienošanos un par labojumiem, kādus šāda vienošanās paredz.

 

Piektā sadaļa

Līguma spēkā neesamība, darbības pārtraukšana vai apturēšana

Pirmā nodaļa

Vispārējie noteikumi

42. pants

Līguma spēkā esamība un tās uzturēšana

1. Līguma vai valsts piekrišanas līguma saistošajam raksturam spēkā esamība var tikt apstrīdēta, pamatojoties tikai uz šo Konvenciju.

2. Līguma darbības pārtraukšana, tā denonsēšana vai dalībnieka izstāšanās var notikt tikai konkrētā līguma vai dotās Konvencijas noteikumu piemērošanas rezultātā. Šie paši noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz līguma darbības apturēšanu.

43. pants

Saistības, kas ir spēkā saskaņā ar starptautiskām tiesībām neatkarīgi no līguma

Līguma spēkā neesamība, līguma darbības pārtraukšana vai tā denonsēšana, kāda dalībnieka izstāšanās no līguma vai tā darbības apturēšana šīs Konvencijas vai konkrētā līguma noteikumu piemērošanas rezultātā nekādā veidā neietekmē valsts pienākumu pildīt jebkuras līgumā noteiktās saistības, kuras attiecībā pret šo valsti neatkarīgi no līguma ir spēkā saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

44. pants

Līguma noteikumu dalāmība

1. No līguma vai no 56.panta izrietošās dalībnieka tiesības denonsēt līgumu, izstāties no tā vai apturēt tā darbību var tikt izmantotas tikai attiecībā uz līgumu kopumā, izņemot gadījumus, kad līgums paredz citādāk vai arī tā dalībnieki ir vienojušies citādi.

2. Līguma spēkā neesamības, tā pārtraukšanas, izstāšanās no tā vai tā darbības apturēšanas pamatojums, kas atzīts šajā Konvencijā, var tikt attiecināts vienīgi uz visu līgumu kopumā, izņemot gadījumus, kas paredzēti sekojošās daļās vai 60.pantā.

3. Ja tāds pamatojums attiecas tikai uz atsevišķiem noteikumiem, tad uz to var atsaukties tikai attiecībā uz šiem noteikumiem, ja:

a) minētais noteikums ir atdalāms no pārējās līguma daļas attiecībā uz tā piemērošanu;

b) no līguma izriet vai ir citādi paredzēts, ka šo punktu pieņemšana nav būtiska cita dalībnieka vai dalībnieku piekrišanai līguma saistošajam raksturam kopumā; un

c) pārējās līguma daļas turpināšana nebūtu netaisnīga.

4. Gadījumos, kas radušies atbilstoši 49. un 50.pantam, valsts, kas ir tiesīga atsaukties uz viltu vai korupciju, var to darīt vai nu attiecībā uz līgumu kopumā vai saskaņā ar trešo daļu - attiecībā uz atsevišķiem līguma noteikumiem.

5. Gadījumos, kas radušies atbilstoši 51., 52. vai 53.pantam, līguma noteikumu dalāmība nav pieļaujama.

45. pants

Tiesību zaudēšana atsaukties uz līguma spēkā neesamību, darbības pārtraukšanu, izstāšanos no tā vai darbības apturēšanu

Valsts nav tiesīga turpmāk izmantot pamatojumu līguma spēkā neesamībai, līguma darbības izbeigšanai, izstāšanai no tā vai tā darbības apturēšanai saskaņā ar 46.-50. vai 60. un 62.pantu pēc tam, kad tai ir kļuvuši zināmi fakti, ka:

a) valsts ir skaidri izteikusi piekrišanu, ka līgums atkarībā no gadījuma ir spēkā, saglabā spēku vai turpina darboties; vai

b) tiek uzskatīts, ka valsts saskaņā ar savu izturēšanos ir klusējot piekritusi tam, ka līgums atkarībā no gadījuma ir spēkā, saglabā spēku vai turpina darboties.

 

Otrā nodaļa

Līgumu spēkā neesamība

46. pants

Iekšējo tiesību normu noteikumi attiecībā uz kompetenci slēgt līgumus

1. Valsts nav tiesīga atsaukties uz apstākli, ka tās piekrišana līguma saistošajam raksturam tikusi izteikta, pārkāpjot to vai citu valsts iekšējo tiesību normu attiecībā uz spēju slēgt līgumus, kā pamatu līguma atzīšanai par spēkā neesošu, izņemot gadījumu, ja šāds pārkāpums ir ievērojams un attiecīgai iekšējo tiesību normai ir īpaši būtiska nozīme.

2. Pārkāpums tiek uzskatīts par ievērojamu, ja tas ir objektīvi redzams jebkurai valstij, kas darbojas šajā jautājumā godprātīgi un saskaņā ar ierasto praksi.

47.pants

Īpaši ierobežojumi attiecībā uz valsts piekrišanas izteikšanu

Ja pārstāvja pilnvaras valsts piekrišanas izteikšanai konkrētā līguma saistošajam raksturam ir pakļautas kādam īpašam ierobežojumam, šāda ierobežojuma neievērošana no pārstāvja puses nevar būt par pamatu viņa izteiktās piekrišanas atzīšanai par spēkā neesošu, izņemot gadījumus, kad pārējās sarunas vedošās valstis bijušas informētas par ierobežojumu pirms šādas piekrišanas izteikšanas.

48.pants

Kļūda

1. Valsts var atsaukties uz kļūdu līgumā kā pamatu atzīt tās piekrišanu līguma saistošajam raksturam par spēkā neesošu, ja šī kļūda attiecas uz faktu vai situāciju, kura, pēc šīs valsts ieskatiem, pastāvējusi līguma slēgšanas brīdī un veidojusi būtisku pamatu piekrišanai līguma saistošajam raksturam.

2. Pirmā daļa nav piemērojama, ja minētā valsts ar savu uzvedību veicinājusi šādas kļūdas ieviešanos vai apstākļi bijuši tādi, ka valstij vajadzējis pievērst uzmanību iespējamai kļūdai.

3. Kļūda, kas attiecas tikai uz līguma teksta formulējumu, neietekmē tā spēkā esamību; šajā gadījumā tiek piemērots 79.pants.

49.pants

Viltus

Ja valsti pamudinājusi noslēgt līgumu cita sarunas vedošā valsts, izmantojot viltu, tad valsts var atsaukties uz viltu, lai piekrišanu līguma saistošajam raksturam atzītu par spēkā neesošu.

50.pants

Valsts pārstāvja korupcija

Ja valsts piekrišana līguma saistošajam raksturam tikusi izteikta tiešas vai netiešas tās pārstāvja korupcijas rezultātā no otras sarunu vedošās valsts puses, tad pirmā valsts var atsaukties uz šādu korupciju, lai piekrišanu līguma saistošajam raksturam atzītu par spēkā neesošu.

51.pants

Valsts pārstāvja piespiešana

Valsts piekrišanai līguma saistošajam raksturam, kas ticis izteikts piespiedu vai draudu rezultātā attiecībā pret tās pārstāvi, nav nekāda juridiska spēka.

52.pants

Valsts piespiešana ar spēku vai tā lietojuma draudiem

Līgums uzskatāms par spēkā neesošu, ja tā noslēgšana ir bijusi spēka vai tā lietojuma draudu rezultāts, pārkāpjot starptautisko tiesību principus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos.

53.pants

Līgumu neatbilstība vispārējai starptautisko tiesību imperatīvai normai (jus cogens)

Līgums nav spēkā, ja tā noslēgšanas brīdī tas neatbilst vispārējai starptautisko tiesību imperatīvai normai. Šinī Konvencijā vispārēja starptautisko tiesību imperatīvā norma ir norma, kas ir pieņemta un atzīta starptautiskā valstu sabiedrībā kā norma, no kuras nav pieļaujama atkāpšanās un kura var tikt izmainīta tikai ar pēctecīgu vispārējo starptautisko tiesību normu, kurai ir tāds pats raksturs.

 

Trešā nodaļa

Līgumu darbības pārtraukšana un apturēšana

54.pants

Līguma darbības pārtraukšana vai izstāšanās no tā saskaņā ar līguma noteikumiem vai ar tā dalībnieku piekrišanu

Līguma darbības pārtraukšana vai dalībnieka izstāšanās no tā var notikt:

a) saskaņā ar dotā līguma noteikumiem; vai

b) jebkurā laikā ar visu dalībnieku piekrišanu pēc konsultēšanās ar citām līgumslēdzējām valstīm.

55. pants

Daudzpusēja līguma dalībnieku skaita samazināšanās, kuras rezultātā līguma dalībnieku skaits ir mazāks nekā nepieciešams, lai līgums stātos spēkā

Ja līgums neparedz citādāk, daudzpusējā līguma darbība netiek pārtraukta tikai tāpēc, ka tā dalībnieku skaits ir kļuvis mazāks nekā nepieciešams, lai līgums stātos spēkā.

56. pants

Līguma denonsēšana vai izstāšanās no līguma, kurš neparedz noteikumu par tā darbības pārtraukšanu, denonsēšanu vai izstāšanos no tā

1. Līgums, kas neparedz noteikumus par tā darbības pārtraukšanu un kas neparedz denonsēšanu vai izstāšanos no tā, nevar tikt denonsēts vai no tā nevar izstāties, izņemot gadījumus, kad:

a) ir noteikts, ka dalībnieki vēlējās pieļaut denonsēšanas vai izstāšanās iespēju; vai

b) denonsēšanas vai izstāšanās tiesības var tikt izsecinātas no līguma rakstura.

2. Dalībnieks par savu nodomu denonsēt līgumu vai izstāties no tā saskaņā ar pirmo daļu paziņo ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus iepriekš.

57. pants

Līguma darbības apturēšana saskaņā ar līguma noteikumiem vai ar dalībnieku piekrišanu

Līguma darbība attiecībā uz visiem dalībniekiem vai uz kādu atsevišķu dalībnieku var tikt apturēta:

a) saskaņā ar līguma noteikumiem, vai

b) jebkurā laikā ar visu dalībnieku piekrišanu pēc konsultēšanās ar citām līgumslēdzējām valstīm.

58. pants

Daudzpusēja līguma darbības apturēšana, pamatojoties tikai uz dažu dalībnieku vienošanos

1. Divi vai vairāki daudzpusējā līguma dalībnieki var noslēgt vienošanos par pagaidu līguma darbības noteikumu apturēšanu tikai savstarpējās attiecībās, ja:

a) šādas apturēšanas iespējamību paredz līgums; vai

b) līgums neaizliedz šādu apturēšanu un:

(i) neietekmē citu dalībnieku tiesību, kas izriet no dotā līguma, izmantošanu vai viņu saistību izpildi,

(ii) tas nav nesavienojami ar līguma objektu un mērķi.

2. Ja gadījumos, kas atbilst 1.(a)daļai, līgums neparedz citādi, tad attiecīgie dalībnieki paziņo citiem dalībniekiem par savu nodomu slēgt vienošanos un tos līguma noteikumus, kuru darbību tie paredzējuši apturēt.

59.pants

Līguma darbības pārtraukšana vai apturēšana, kas izriet no vēlāka līguma noslēgšanas

1. Līgums tiek uzskatīts par pārtrauktu, ja visi tā dalībnieki noslēdz vēlāku līgumu tajā pašā jautājumā, un:

a) no vēlāk noslēgtā līguma izriet vai ir citādi izteikts dalībnieku nodoms, ka šim līgumam ir jāregulē attiecīgais jautājums; vai

b) vēlāk noslēgtā līguma noteikumi ir tādā mērā nesavienojami ar iepriekšējā līguma noteikumiem, ka šādus divus līgumus nav iespējams piemērot vienlaikus.

2. Iepriekšējā līguma darbība tiek uzskatīta tikai par apturētu, ja tas izriet no vēlāk noslēgtā līguma vai ir citādi noteikts, ka tāds bijis dalībnieku nodoms.

60.pants

Līguma darbības pārtraukšana vai apturēšana līguma pārkāpuma rezultātā

1. Divpusēja līguma dalībnieka būtisks līguma pārkāpums piešķir otram dalībniekam tiesības atsaukties uz šo pārkāpumu kā pamatu, lai pārtrauktu vai apturētu līguma darbību kopumā vai daļēji.

2. Daudzpusēja līguma dalībnieka būtisks līguma pārkāpums piešķir tiesības:

a) citiem dalībniekiem, vienprātīgi vienojoties, apturēt līguma darbību kopumā vai daļēji vai izbeigt līguma darbību:

(i) attiecībās starp tām un līguma pārkāpēju valsti,

(ii) vai arī starp visiem dalībniekiem;

b) dalībniekam, kas ir īpaši cietis pārkāpuma rezultātā, atsaukties uz to kā pamatu, lai apturētu līguma darbību kopumā vai daļēji starp to un līguma pārkāpēju valsti;

c) jebkuram citam dalībniekam, izņemot līguma pārkāpēju valsti, atsaukties uz pārkāpumu kā pamatu, lai apturētu līguma darbību kopumā vai daļēji attiecībā uz sevi, ja līgumam ir tāds raksturs, ka viena dalībnieka būtisks līguma noteikumu pārkāpums būtiski ietekmē katra dalībnieka stāvokli attiecībā uz tālāko tā saistību izpildi saskaņā ar līgumu.

3. Būtisks līgumu pārkāpums šī panta kontekstā sastāv no:

a) atteikšanās no līguma, ko nepieļauj dotā Konvencija; vai

b) tāda noteikuma pārkāpums, kas ir būtisks līguma objekta un mērķa īstenošanā.

4. Iepriekšējās daļas neietekmē līgumā paredzētos noteikumus, kas piemērojami tā pārkāpuma gadījumā.

5. 1.-3.daļa neattiecas uz noteikumiem par fizisko personu aizsardzību, kas paredzēta humanitāra rakstura līgumos, it īpaši uz noteikumiem, kas aizliedz jebkāda veida represijas attiecībā uz personām, ko aizsargā šādi līgumi.

61. pants

Turpmākās izpildes neiespējamība

1. Dalībnieks ir tiesīgs atsaukties uz līguma izpildes neiespējamību kā pamatu līguma darbības pārtraukšanai vai izstāšanai no tā, ja šāda neiespējamība ir neatgriezeniska objekta izzušana vai likvidēšana, kas ir nepieciešams, lai pildītu līgumu. Ja šādai neiespējamībai ir pagaidu raksturs, uz to var atsaukties vienīgi līguma darbības apturēšanai.

2. Dalībnieks nevar atsaukties uz izpildes neiespējamību kā pamatu līguma darbības pārtraukšanai, izstāšanai no tā vai tā darbības apturēšanai, ja šāda neiespējamība ir attiecīgā dalībnieka līguma saistību pārkāpuma vai jebkuru citu starptautisko saistību, kuru tas uzņēmies attiecībā pret jebkuru citu līguma dalībnieku, rezultāts.

62. pants

Būtiska apstākļu maiņa

1. Būtiska maiņa apstākļos atšķirībā no tiem, kas pastāvējuši līguma noslēgšanas brīdī un ko dalībnieki nebija paredzējuši, nevar tikt izmantota par pamatu, lai pārtrauktu līguma darbību vai izstātos no tā, izņemot gadījumus, kad:

a) attiecīgo apstākļu pastāvēšana veidojusi būtisku pamatu dalībnieku piekrišanai līguma saistošajam raksturam;

b) apstākļu maiņa būtiski maina saistību apjomu, kas būtu pildāms saskaņā ar līgumu.

2. Būtiska apstākļu maiņa nevar tikt izmantota kā pamats līguma darbības pārtraukšanai vai izstāšanai no tā:

a) ja līgums nosaka robežu; vai

b) ja būtiska maiņa, uz kuru atsaucas līguma dalībnieks, ir šī dalībnieka līgumā paredzēto saistību vai jebkuru citu starptautisku saistību, kuras tas uzņēmies attiecībā pret citu līguma dalībnieku, pārkāpuma rezultāts.

3. Ja saskaņā ar iepriekšējām daļām dalībnieks var atsaukties uz būtisku apstākļu maiņu kā pamatu līguma darbības pārtraukšanai vai izstāšanai no tā, tad tas var arī atsaukties uz šo maiņu kā pamatu līguma darbības apturēšanai.

63. pants

Diplomātisko un konsulāro attiecību pārtraukšana

Diplomātisko un konsulāro attiecību pārtraukšana starp līguma dalībniekiem neietekmē to līgumā noteiktās tiesiskās attiecības, izņemot gadījumus, kad diplomātisko un konsulāro attiecību pastāvēšana ir nepieciešama līguma izpildei.

64. pants

Jaunas vispārējo starptautisko tiesību imperatīvās normas (jus cogens) rašanās

Ja rodas jauna vispārējo starptautisko tiesību imperatīvā norma, tad jebkurš pastāvošs līgums, kas neatbilst šai normai, zaudē spēku un tā darbība tiek izbeigta.

 

Ceturtā nodaļa

Procedūra

65.pants

Procedūra attiecībā uz līguma spēkā neesamību, tā darbības pārtraukšanu, izstāšanos no tā vai tā darbības apturēšanu

1. Dalībniekam, kurš saskaņā ar doto Konvenciju atsaucas uz tā piekrišanas trūkumu līguma saistošajam raksturam vai uz pamatu, lai apstrīdētu līguma spēkā esamību, pārtraucot tā darbību, izstājoties no tā vai apturot tā darbību, jāpaziņo par to citiem dalībniekiem. Paziņojumā jānorāda pasākumi, kurus paredzēts veikt attiecībā uz līgumu, kā arī to pamatojums.

2. Ja pēc noteikta perioda izbeigšanās, kas, izņemot īpaši steidzamus gadījumus, ir ne mazāks par trim mēnešiem no paziņojuma saņemšanas brīža, neviens no dalībniekiem nav izteicis iebildumus, tad dalībnieks, kas nosūtījis paziņojumu, ir tiesīgs saskaņā ar 67.pantā noteikto kārtību veikt paredzētos pasākumus.

3. Ja tomēr ir izteikts kāds iebildums no jebkura cita dalībnieka puses, tad dalībnieki cenšas sasniegt noregulējumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 33. pantu.

4. Nekas iepriekšējās daļās neietekmē dalībnieku tiesības vai saistības jebkuru spēkā esošu noteikumu ietvaros, kuri ir saistoši dalībniekiem, attiecībā uz domstarpību noregulējumu.

5. Neietekmējot 45.pantu, apstāklis, ka valsts iepriekš nav nosūtījusi paziņojumu, kas paredzēts pirmajā daļā, nekavē tai nosūtīt tādu paziņojumu atbildē citam dalībniekam, kurš pieprasa līguma izpildi vai paziņo par tā pārkāpšanu.

66.pants

Procedūra izskatīšanai tiesā, šķīrējtiesā vai samierināšanās ceļā

Ja divpadsmit mēnešu laikā pēc iebildumu izteikšanas dienas nav panākta vienošanās saskaņā ar 65.panta trešo daļu, tiek piemērota šāda procedūra:

a) jebkurš no dalībniekiem strīdā par 53. vai 64.pantu piemērošanu vai iztulkošanu to rakstveidā var nodot izskatīšanai Starptautiskajā tiesā, izņemot gadījumu, kad dalībnieki ir savstarpēji vienojušies nodot strīdu šķīrējtiesai;

b) jebkurš no dalībniekiem strīdā par dotās Konvencijas piektās sadaļas citu pantu piemērošanu un iztulkošanu var uzsākt procedūru, kas noteikta dotās Konvencijas pielikumā, griežoties ar attiecīgu lūgumu pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra.

67. pants

Instrumenti par līguma spēkā neesamības pasludināšanu, tā darbības pārtraukšanu, izstāšanos no tā vai tā darbības apturēšanu

1. Paziņojums atbilstoši 65.panta pirmajai daļai veicams rakstveidā.

2. Jebkurš lēmums, kura mērķis ir pasludināt līgumu par spēkā neesošu, pārtraukt tā darbību, izstāties no tā vai apturēt tā darbību saskaņā ar līguma noteikumiem vai 65.panta otro vai trešo daļu tiek izstrādāts kā instruments, kas nododams dalībniekiem. Ja attiecīgo instrumentu nav parakstījis valsts vadītājs, valdības vadītājs vai ārlietu ministrs, tad valsts pārstāvis, kas nodod instrumentu, var tikt aicināts uzrādīt pilnvaru.

68. pants

65. un 67.pantā paredzēto paziņojumu un instrumentu atsaukšana

Paziņojums vai instruments, kas paredzēts 65. un 67.pantā, var tikt atsaukts jebkurā brīdī pirms tā stāšanās spēkā.

 

Piektā nodaļa

Līguma spēkā neesamības, tā darbības pārtraukšanas vai apturēšanas sekas

69. pants

Līguma spēkā neesamības sekas

1. Līgums, kura spēkā neesamība ir noteikta saskaņā ar doto Konvenciju, nav spēkā. Spēkā neesoša līguma noteikumiem nav nekāda juridiska spēka.

2. Ja tomēr ir veiktas kādas darbības saistībā ar šādu līgumu:

a) katrs dalībnieks ir tiesīgs pieprasīt no jebkura cita dalībnieka radīt tik lielā mērā, cik iespējams, viņu savstarpējās attiecībās tādu stāvokli, kas būtu pastāvējis, ja attiecīgās darbības nebūtu bijušas veiktas;

b) godprātīgi veiktas darbības pirms līguma spēkā neesamības netiek uzskatītas par nelikumīgām, pamatojoties vienīgi uz līguma spēkā neesamību.

3. Gadījumos, kas paredzēti 49., 50., 51. un 52.pantā, nav piemērojama šī panta otrā daļa attiecībā uz dalībnieku, uz kuru attiecināma viltus, korupcijas vai piespiešanas izmantošana.

4. Gadījumā, ja kādas valsts piekrišana daudzpusēja līguma saistošajam raksturam ir spēkā neesoša, tiek piemēroti iepriekš minētie noteikumi attiecībās starp šo valsti un līguma dalībniekiem.

70. pants

Līguma darbības pārtraukšanas sekas

1. Ja līgumā neparedz citādi vai līguma dalībnieki nav citādi vienojušies, līguma darbības pārtraukšana saskaņā ar tā noteikumiem vai saskaņā ar doto Konvenciju:

a) atbrīvo līguma dalībniekus no jebkādām tālākām saistībām pildīt līgumu;

b) neietekmē tiesības, saistības vai dalībnieku tiesisko situāciju, kas radīta līguma izpildes rezultātā līdz tā pārtraukšanai.

2. Ja valsts denonsē daudzpusēju līgumu vai izstājas no tā, tiek piemērota pirmā daļa attiecībās starp šo valsti un katru no pārējiem līguma dalībniekiem no denonsēšanas vai izstāšanās no līguma spēkā stāšanās dienas.

71. pants

Līguma spēkā neesamības sekas neatbilstības gadījumā vispārējai starptautisko tiesību imperatīvai normai

1. Kad līgums nav spēkā saskaņā ar 53.pantu, tad dalībnieki:

a) iespēju robežās novērš jebkuras darbības sekas, kas veiktas saskaņā ar kādu līguma noteikumu, kas neatbilst vispārējo starptautisko tiesību imperatīvai normai; un

b) saskaņo savas savstarpējās attiecības atbilstoši vispārējo starptautisko tiesību imperatīvai normai.

2. Kad līgums kļūst spēkā neesošs un tā darbība tiek izbeigta saskaņā ar 64.pantu, līguma darbības izbeigšana:

a) atbrīvo līguma dalībniekus no jebkādām tālākām saistībām pildīt līgumu;

b) neietekmē tiesības, saistības vai dalībnieka tiesisko situāciju, kas radīta līguma izpildes rezultātā līdz tā pārtraukšanai, nodrošinot, ka šādas tiesības, saistības vai situācijas var tikt saglabātas tikai tādā mērā, kādā to saglabāšana pati par sevi nav neatbilstoša jaunai vispārējo starptautisko tiesību imperatīvai normai.

72. pants

Līguma darbības apturēšanas sekas

1. Ja līgums neparedz citādi vai dalībnieki nav vienojušies citādi, līguma darbības apturēšana saskaņā ar līguma noteikumiem vai saskaņā ar doto Konvenciju:

a) atbrīvo dalībniekus, kuru savstarpējās attiecībās līguma darbība tikusi apturēta, no pienākuma to savstarpējās attiecībās pildīt līgumu līguma darbības apturēšanas laikā;

b) neietekmē citādi līgumā noteiktās tiesiskās attiecības starp dalībniekiem.

2. Līguma darbības apturēšanas laikā dalībniekiem jāatturas no darbībām, kas varētu aizkavēt līguma darbības atjaunošanu.

 

Sestā sadaļa

Citi noteikumi

73. pants

Valsts tiesību pēctecība, valsts atbildība un kara darbības uzsākšana

Šīs Konvencijas noteikumi neietekmē nevienu no jautājumiem, kuri var rasties attiecībā uz līgumu saistībā ar valsts tiesību pēctecību, valsts starptautisko atbildību vai kara darbības uzsākšanu starp valstīm.

74. pants

Diplomātiskās un konsulārās attiecības un līgumu slēgšana

Diplomātisko vai konsulāro attiecību pārtraukšana vai to nepastāvēšana starp divām vai vairākām valstīm nekavē līgumu slēgšanu starp šīm valstīm. Līguma noslēgšana pati par sevi neietekmē situāciju diplomātisko vai konsulāro attiecību jomā.

75. pants

Gadījumi attiecībā uz valsti agresoru

Šīs Konvencijas noteikumi neietekmē nekādas līguma saistības, kas var rasties valstij - agresoram to pasākumu rezultātā, kas veikti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem šīs valsts agresijas sakarā.

 

Septītā sadaļa

Depozitāriji, paziņojumi, labojumi un reģistrācija

76. pants

Līgumu depozitāriji

1. Depozitāriju var noteikt sarunas vedošās valstis līguma tekstā vai kādā citā ceļā. Par depozitāriju var būt viena vai vairākas valstis, starptautiska organizācija vai šīs organizācijas augstākā administratīvā amatpersona.

2. Līguma depozitārija funkcijas pēc sava rakstura ir starptautiskas, un, pildot savas funkcijas, depozitārijam ir pienākums rīkoties objektīvi. It īpaši apstāklis, ka līgums nav stājies spēkā starp atsevišķiem dalībniekiem vai radušās viedokļu atšķirības starp valsti un depozitāriju attiecībā uz pēdējā funkciju izpildi, neietekmē šo pienākumu.

77. pants

Depozitārija funkcijas

1. Ja līgums neparedz citādi vai līgumslēdzējas valstis nav vienojušās citādi, depozitārijam ir šādas funkcijas:

a) līguma oriģinālteksta un depozitārijam nodoto pilnvaru glabāšana;

b) apstiprinātu oriģinālteksta kopiju sagatavošana un jebkuru turpmāku līguma tekstu sagatavošana valodās, kuras paredzētas līgumā, un to nodošana dalībniekiem un valstīm, kuras ir tiesīgas kļūt par līguma dalībniekiem;

c) līguma parakstu saņemšana, kā arī ar līgumu saistītu instrumentu un paziņojumu saņemšana un glabāšana;

d) pārbaudes veikšana, vai ar līgumu saistītie paraksti, instrumenti, paziņojumi atbilst vajadzīgajai formai un prasībām, un nepieciešamības gadījumā iesaistot šī jautājumā risināšanā attiecīgo valsti;

e) dalībnieku un valstu, kuras ir tiesīgas kļūt par līguma dalībniekiem, informēšana par dokumentiem un paziņojumiem, kuri attiecas uz līgumu;

f) valstu, kurām ir tiesības kļūt par līguma dalībniekiem, informēšana par to, ka ir saņemts vai deponēts tāds parakstu vai ratifikācijas, pieņemšanas apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu skaits, kāds nepieciešams, lai līgums stātos spēkā;

g) līguma reģistrācija Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā;

h) funkciju pildīšana, kuras paredz citi šīs Konvencijas noteikumi.

2. Gadījumā, kad rodas kādas nesaskaņas starp valsti un depozitāriju attiecībā uz pēdējā funkciju veikšanu, depozitārijs par to paziņo līgumu parakstījušām valstīm un līgumslēdzējām valstīm vai atbilstošos gadījumos iesaistītās starptautiskās organizācijas kompetentai struktūrai.

78. pants

Paziņojumi

Izņemot gadījumus, kad līgums vai šī Konvencija neparedz citādi, paziņojums, kuru sniegusi jebkura valsts saskaņā ar šo Konvenciju:

a) gadījumā, kad nav depozitārija, tiek nodots tieši valstīm, kurām tas adresēts, bet, ja depozitārijs ir, nodod tam;

b) tiek uzskatīts par attiecīgās valsts izdarītu tikai pēc tam, kad to saņēmusi valsts, kurai tas bijis adresēts, vai arī kad to saņēmis depozitārijs;

c) gadījumā, kad to nodod depozitārijam, tiek uzskatīts par saņemtu no tās valsts puses, kurai tas bijis adresēts, tikai pēc tam, kad šī valsts saņēmusi informāciju no depozitārija saskaņā ar 77.panta 1(e)daļu.

79. pants

Kļūdu labojums tekstā vai apstiprinātās līgumu kopijās

1. Ja, pēc līguma teksta autentiskuma noteikšanas, līgumu parakstījušās valstis vai līgumslēdzējas valstis vienojušās, ka tas ir kļūdains, tad, ja tās nevienojas par citu labošanas veidu, kļūda ir labojama:

a) veicot atbilstošus labojumus tekstā un šo labojumu pienācīgi pilnvarotiem pārstāvjiem parafējot;

b) sastādot vai apmainoties ar instrumentu vai instrumentiem, kur izklāstīts labojums, par kura veikšanu panākta vienošanās; vai

c) sastādot līguma pilnu labotu tekstu tādā pašā kārtībā kā oriģināltekstu.

2. Ja līgumā paredzēts depozitārijs, tas informē līgumu parakstījušās valstis un līgumslēdzējas valstis par kļūdu un par priekšlikumu to labot un nosaka atbilstošu laika periodu, kurā var tikt izteikti iebildumi pret šo priekšlikumu. Ja, šim periodam beidzoties:

a) nav izteikti iebildumi, depozitārijs izdara labojumu tekstā un attiecībā uz labojumu sastāda proc¸s-verbal, un nosūta tā kopiju līguma dalībniekiem un valstīm, kuras ir tiesīgas kļūt par līguma dalībniekiem;

b) ir izteikts iebildums, depozitārijs par to paziņo līgumu parakstījušām valstīm un līgumslēdzējām valstīm.

3. 1. un 2.daļā ietvertie noteikumi tiek piemēroti arī tajos gadījumos, kad teksta autentiskums ir noteikts divās vai vairākās valodās un atklājusies neatbilstība starp dažādiem tekstiem, kas pēc līguma parakstījušo valstu un līgumslēdzēju valstu vienošanās ir jāizlabo.

4. Labotais teksts aizvieto tekstu, kurā bijusi kļūda ab initio, ja vien līgumslēdzējas valstis un līgumu parakstījušās valstis nenolemj citādi.

5. Reģistrēta līguma teksta labojums tiek darīts zināms Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam.

6. Ja kļūda tiek atklāta apstiprinātā līguma kopijā, depozitārijs sastāda proc¸s-verbal, kurā norādīts labojums, un nosūta kopiju līgumu parakstījušām valstīm un līgumslēdzējām valstīm.

80.pants

Līgumu reģistrācija un publicēšana

1. Pēc spēkā stāšanās līgumi jānosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrācijai vai iegrāmatošanai, atkarībā no gadījuma, un publicēšanai.

2. Depozitārija noteikšana pilnvaro viņu veikt iepriekšējā daļā norādītās darbības.

 

Astotā sadaļa

Noslēguma panti

81.pants

Parakstīšana

Dotā Konvencija ir atklāta parakstīšanai visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, specializēto iestāžu, Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, Starptautiskās tiesas statūtu dalībniekiem vai jebkurai citai valstij, kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ir uzaicinājusi kļūt par šīs Konvencijas dalībnieku: līdz 1969.gada 30.novembrim Austrijas Republikas Federālajā Ārlietu ministrijā, bet pēc šī datuma līdz 1970.gada 30.aprīlim - Apvienoto Nāciju Organizācijas centrālajā mītnē Ņujorkā.

82. pants

Ratifikācija

Konvencija ir pakļauta ratifikācijai. Ratifikācijas rakstus nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

83. pants

Pievienošanās

Jebkura valsts var pievienoties šai Konvencijai, ja tā pieder pie kādas no kategorijām, kas minētas 81.pantā. Pievienošanās dokumentus nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

84. pants

Stāšanās spēkā

1. Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc trīsdesmit piektā ratifikācijas raksta vai dokumenta par pievienošanos nodošanas glabāšanā.

2. Katrai valstij, kas ir ratificējusi Konvenciju vai pievienojusies tai pēc trīsdesmit piektā ratifikācijas raksta vai trīsdesmit piektā dokumenta par pievienošanos nodošanas glabāšanā, Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad tā ir deponējusi ratifikācijas rakstu vai dokumentu par pievienošanos glabāšanā.

85. pants

Tekstu autentiskums

Konvencijas oriģināls, kura teksti angļu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, tiek nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāram.

To apliecinot, zemāk parakstījušies, savu attiecīgo valdību pienācīgā kārtā pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.

Veikts Vīnē tūkstoš deviņi simti sešdesmit devītā gada divdesmit trešajā maijā.

 

 

Pielikums

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs sastāda un uztur sarakstu par starpniekiem strīdu izšķiršanai no kvalificētu juristu vidus. Līdz ar to katra valsts, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle vai dotās Konvencijas dalībniece, ir aicināta deleģēt divus starpniekus strīdu izšķiršanai, un nozīmēto starpnieku vārdi veido minēto sarakstu. Starpnieku strīdu izšķiršanai, ieskaitot starpniekus, kas deleģēti, lai aizpildītu negaidīti izveidojušās vakances, darbības termiņš ir pieci gadi, un šis termiņš var tikt atjaunots. Starpnieks strīdu izšķiršanai pēc darbības termiņa notecējuma turpina veikt jebkādas funkcijas, kuru veikšana viņam bijusi uzticēta saskaņā ar sekojošā punkta noteikumiem.

2. Ja Ģenerālsekretāram tiek nosūtīts lūgums saskaņā ar 66.panta noteikumiem, Ģenerālsekretārs nodod strīda izskatīšanu Samierināšanās komisijai, kuru izveido:

valsts vai valstis, kuras veido strīda vienu pusi, ieceļ:

a) vienu starpnieku, kurš ir attiecīgās vai attiecīgo valstu pilsonis, kurš var tikt izvirzīts no 1.punktā minētā saraksta;

b) vienu starpnieku strīdu izšķiršanai, kurš nav attiecīgās valsts vai attiecīgo valstu pilsonis, no sarakstā iekļauto personu skaita.

Valsts vai valstis, kas veido strīda otru pusi, ieceļ divus strīdu starpniekus strīdu izšķiršanai tādā pašā kārtībā. Četri pušu izvēlētie starpnieki strīdu izšķiršanai jāieceļ sešdesmit dienu laikā no datuma, kad Ģenerālsekretārs saņēmis attiecīgo lūgumu.

Četri ieceltie starpnieki strīdu izšķiršanai sešdesmit dienu laikā pēc tam, kad tiek nozīmēts pēdējais no tiem, ieceļ no sarakstā iekļauto personu skaita piekto starpnieku strīdu izšķiršanai kā priekšsēdētāju.

Ja priekšsēdētājs vai kāds cits no starpniekiem strīdu izšķiršanai netiek iecelts paredzētajā termiņā, tad tos ieceļ Ģenerālsekretārs sešdesmit dienu laikā kopš attiecīgā termiņa notecējuma. Priekšsēdētāju var iecelt Ģenerālsekretārs vai nu no sarakstā iekļauto personu skaita, vai no Starptautisko tiesību komisijas locekļu vidus. Jebkurš laika periods, kurā jāizdara iecelšana, var tikt pagarināts ar strīdā iesaistīto pušu vienošanos.

Jebkura vakance var tikt aizpildīta tādā pašā veidā, kāds bijis noteikts sākotnējai nozīmēšanai.

3. Samierināšanās komisija pati nosaka savu procedūru, Komisija ar strīdā iesaistīto pušu piekrišanu var aicināt jebkuru no līguma dalībniekiem iesniegt tai savu viedokli mutiski vai rakstveidā. Komisija pieņem lēmumus un sniedz rekomendācijas ar tās locekļu balsu vairākumu.

4. Komisija var vērst strīda pušu uzmanību uz jebkuriem pasākumiem, kas var veicināt strīda labvēlīgu atrisinājumu.

5. Komisija noklausās puses, izvērtē prasības un iebildumus un izsaka pusēm priekšlikumus, kas varētu sekmēt strīda labvēlīgu atrisinājumu.

6. Komisijai divpadsmit mēnešu laikā pēc tās izveidošanas datuma jāiesniedz ziņojums. Šis ziņojums tiek deponēts Ģenerālsekretāram un nosūtīts strīdā iesaistītajām pusēm. Komisijas ziņojums, ieskaitot tajā iekļautos secinājumus par faktiskiem vai tiesību jautājumiem, nav pusēm saistošs un nav nekas vairāk kā rekomendācija, kas iesniegta pušu izvērtēšanai ar mērķi sekmēt labvēlīgu strīda risinājumu.

7. Ģenerālsekretārs sniedz Komisijai palīdzību un palīglīdzekļus, kādi tai var būt nepieciešami. Komisijas izdevumus sedz Apvieno Nāciju Organizācija.

 

 
Tiesību akta pase
Dokumenta valoda:
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 23.05.1969.
Stājas spēkā:
 03.06.1993.
Pievienošanās:
 04.05.1993.
Pieņemšanas vieta: 
Vīne
Ratificēja:
 Augstākā Padome
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 52 (2817), 03.04.2003.
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
1
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)