Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 21

Par terminiem esamība un esība

Pieņemts 13.05.2003.; prot. Nr. 5/1037

Lēmuma pamats: pretrunīgums publikācijās:

"LV" 5.09.2001. un "Delfi" 5.05.2003.

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija (TK) jau 1990. gadā vārdus esamība un esībair apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā:

 

esamība - 'matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas' (šāda nozīme kā vienīgā šim vārdam dota viensējuma "Latviešu valodas vārdnīcā" un atbilst tā pamatnozīmei, kas kā pirmā skaidrota arī daudzsējumu "Latviešu literārās valodas vārdnīcā");

 

esība - 'pastāvēšana, eksistence', t. i., ja runa ir par to, 'kas ir vai nav' (šāds skaidrojums daudzsējumu vārdnīcā dots vārda esamība otrajai nozīmei, kurā par sinonīmu tur atzīts arī vārds esība).

Pēc 5.05.2003. publikācijas "Delfos" atkārtoti izskatot terminu esamība un esība lietošanu latviešu valodas terminoloģijā, LZA TK atzīst par pamatotu abu vārdu nozīmes šķīrumu terminoloģijā, no kā savukārt izriet, ka arī attiecinājumā uz normatīvajiem aktiem, ja runa ir par to, vai tie 'ir spēkā vai nav', lietojams termins spēkā esība, atsakoties no iepriekš lietotās "spēkā esamības" (kā tas jau ieviests sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavotajā un publicētajā "Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā"), jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

 

Pamatojums

1. Atbilstoši starptautiski atzītiem terminu sistēmas veidošanas pamatprincipiem, kas gadu desmitiem īstenoti arī LZA TK praksē latviešu valodas nozaru terminu sistēmu veidošanā un iestrādāti LZA TK pašreizējā darba vadlīnijās, izvēloties jaunus vai pārskatot jau lietotos terminus, ir svarīgi ievērot terminu viennozīmīguma un sinonīmijas nevēlamības prasību. Apstiprinot terminus esamība un esība katru savā, atšķirīgā nozīmē, tiek novērsts termina esamība divnozīmīgums, kā arī tā otrās nozīmes sinonīmija ar vārdu esība. Proti: vārds esamība paturēts tā vispārinātajā nozīmē, kas skar cilvēka apziņas un objektīvās realitātes sakarības (tās aktuālas filozofijā), savukārt esība nostiprināts konkrēti uztveramā eksistenciālajā nozīmē, kad runa ir par to, 'kas ir (vai nav)' noteiktā vietā, vidē, laikā, piem., zīmoga vai paraksta esība (vai neesība) dokumentos, kur tiem paredzēts būt; tiesā, izskatot kādu lietu, konstatē pierādījumu esību (vai neesību) u. tml.

2. LZA TK ir starpnozaru institūcija. Ieteikums aizstāt vārdu esamība (kas savā pamatnozīmē ietver filozofijas jēdzienu) ar esība (kas lietojams dažādās nozarēs konkrētā, eksistenciālā nozīmē) juridiskos terminos likuma spēkā esība, noteikumu spēkā esība, normatīva akta spēkā esība u. tml. radās, ņemot vērā gan juridiskos (juridisko jēdzienu), gan valodiskos (vārdu nozīmes) un terminoloģiskos (terminam izvirzīto prasību) aspektus. Precizētās izteiksmes ieviešana "Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā" (R., 2002) notika, saskaņojot juristu un valodnieku viedokļus, bet LZA TK ietvaros - saskaņojot visdažādāko nozaru speciālistu viedokļus.

3. Lai precizētu jēdzienisko izteiksmi vai radītu terminu jaunam objektam vai parādībai, kam latviešu valodā vēl nav bijis sava apzīmējuma, LZA TK vajadzības gadījumā mēdz apstiprināt jaunvārdus. Šoreiz jēdzienu nošķiršanai izmantots valodas lietojumā jau vismaz kopš 50. gadiem konstatētais un vārdnīcās sastopamais vārds esība. Par pilntiesīgu latviešu valodas vārdu tas atzīts akadēmiskajā gramatikā, kas publicēta 1959. gadā, savukārt šī vārda lietojuma ilustrēšanai šajā gramatikā dotais piemērs ņemts no V. Lāča romāna "Uz jauno krastu", kas publicēts 1952. gadā. Kopš 90. gadiem vārds esība iekļauts dažādās LZA TK apstiprinātajās terminu vārdnīcās, kā arī pareizrakstības vārdnīcās u. c. un ieteikts terminoloģijas konsultācijās. Nav iemesla tam, lai šo vārdu atzītu par nedabiski veidotu un tādēļ noraidītu (sal.: esošs - esība, zinošs - zinība, izdarošs - izdarība).

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte

 

 

Piebilde sakarā ar publikāciju

"Būs jauns normatīvo aktu veids - ministra noteikumi"

"Delfi", 5.05.2003.

No publikācijas "Būs jauns normatīvo aktu veids - ministra noteikumi" kļuvis zināms, ka top likumprojekts, kur likuma nosaukumā paredzēts izmantot vārdu "esamība" ("Normatīvo aktu spēkā esamības likums"), kas atbilst iepriekšējai likumpublikāciju praksei, bet ir solis atpakaļ salīdzinājumā ar LZA Terminoloģijas komisijā 1990. gadā precizētajām terminu esamība un esība jēdzieniskajām nozīmēm. Saskaņā ar šo vārdu precizētajām nozīmēm vārds esība pēdējo 10 gadu laikā ieviests dažādās publikācijās, tostarp arī sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādātajā "Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā" (R., 2002), kas ir juristu un valodnieku kopdarbs.

Lai plašāku sabiedrību informētu par problēmas būtību, pievienojam LZA Terminoloģijas komisijas atzinumu, kas tapis pēc terminu esamība un esība atkārtotas apspriešanas komisijas kārtējā sēdē š. g. 13. maijā.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par terminiem esamība un esība Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: LZA Terminoloģijas komisija Veids: lēmums Numurs: 21Pieņemts: 21.05.2003.Stājas spēkā: 21.05.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 76, 22.05.2003.
75121
21.05.2003
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)