LĪGUMS
Par Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas starpvalstu attiecību pamatiem

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika

^__ balstoties uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 4. maijā pieņemto lēmumu par pušu valstisko statusu un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas 1990. gada 12. jūnijā pieņemto Tautas deputātu kongresa lēmumu,

- atzīstot katras Puses neatņemamās tiesības uz valstisko neatkarību,

- tiecoties nodibināt līdztiesīgas, savstarpēji izdevīgas un draudzīgas starpvalstu attiecības,

- uzturot spēkā savu uzticību Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem,

- apliecinot savu apņēmību ievērot ANO cilvēka tiesību dokumentos fiksētās starptautiskās normas,

vienojās par sekojošo:

1. pants

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika atzīst viena otru par suverēnām valstīm un starptautisko tiesību subjektiem, kā arī atzīst, ka katrai no tām ir tiesības īstenot savu valstisko suverenitāti jebkurās to izraudzītajās formās.

Ievērojot savu savstarpējo attiecību vēsturisko pieredzi un tiecoties tās veidot uz labu kaimiņattiecību principu pamata, Puses uzņemas savstarpējas saistības savās starpvalstu attiecībās pašas nepārkāpt vispāratzītās starptautiskās tiesiskās normas un neveicināt, lai tās pārkāptu trešās valstis attiecībā pret vienu no Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm.

Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas atturēties no darbībām, kas varētu kaitēt otras Puses valstiskajai suverenitātei. .

2. pants

Latvijas Republikai un Krievijas Padomju Federatīvajai Sociālistiskajai Republikai pilnībā pieder visa likumdošanas, izpildu un tiesas vara savā teritorijā.

3. pants

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika uzņemas savstarpējas saistības garantēt personām, kas šā līguma parakstīšanas brīdī dzīvo Latvijas Republikas teritorijā un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas teritorijā un tagad ir PSRS pilsoņi, tiesības saglabāt vai iegūt Latvijas Republikas vai Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pilsonību atbilstoši viņu brīvai gribai.

Augstās Līgumslēdzējas Puses garantē saviem pilsoņiem neatkarīgi no viņu nacionalitātes vai citām atšķirībām vienādas tiesības un brīvības.

Konkrētie pilsonības jautājumi, kas interesē abas Puses, tiks saskaņoti īpašā divu pušu nolīgumā, balstoties uz starptautisko tiesisko normu pamatiem.

4. pants

Katra no Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm atzīst, ka tās teritorijā dzīvojošie otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, kā arī personas bez pilsonības neatkarīgi no viņu nacionālās piederības bauda:

1) pilsoņtiesības un politiskās tiesības un brīvības, kā arī sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības saskaņā ar vispāratzītajām cilvēktiesību starptautiskajām tiesiskajām normām;

2) tiesības brīvi attīstīt nacionālo kultūru;

3) tiesības izvēlēties pilsonību saskaņā ar mītnes zemes likumdošanu un līgumu, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku pilsonības jautājumos.

Lai aizsargātu otras Puses teritorijā dzīvojošo savu pilsoņu tiesības, Puses noslēdz atsevišķu divpusēju nolīgumu.

5. pants

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika ar īpašu nolīgumu nosaka kārtību, kādā atrisināmi jautājumi, kas rodas, Līgumslēdzējām Pusēm īstenojot patstāvīgu migrācijas politiku (svārstmigrācijas regulēšanu ieskaitot), kuras mērķis ir aizsargāt Pušu politiskās, ekonomiskās, sociālās, demogrāfiskās un kultūras intereses.

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika ar speciālu nolīgumu noteiks savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā un citas palīdzības sniegšanā pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni Pušu teritorijā saskaņā ar viņu brīvu izvēli, kā arī vienosies par divpusēju sadarbību pārceļotāju integrācijā.

6. pants

Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse respektē otras Puses tiesības uz teritoriālo veselumu saskaņā ar Eiropas drošības un sadarbības apspriedes principiem. Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas valsts robežas režīms tiks noteikts ar Speciālu līgumu.

7. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses atzīst, ka jāizveido Pušu vienota visaptveroša ekoloģiskās drošības sistēma, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, kā arī speciālām normām, kas nepieciešamības gadījumā saskaņojamas.

8. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas likumdošanas kārtībā aizliegt tādu organizāciju un grupu izveidošanu un darbību savā teritorijā, kuru mērķis ir otras Līgumslēdzējas Puses neatkarības un suverēnā valstiskuma vardarbīga iznīcināšana un vardarbīga varas sagrābšana. Puses apņemas sadarboties cīņā ar organizēto un starptautisko noziedzību. Noziedznieku savstarpēju izdošanu regulē Pušu īpašs nolīgums.

9. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses realizē savas suverēnās tiesības savu valstu aizsardzības un drošības jomā un nosaka sadarbību šajā jomā ar atsevišķu līgumu, ievērojot starptautiskās drošības intereses un abu Pušu centienus nostiprināt mieru Eiropas ziemeļos un sadarbību Eiropas kopējā procesa ietvaros.

10. pants

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika uzskata par lietderīgu apmainīties ar pilnvarotajiem pārstāvjiem starp Līgumslēdzējām Pusēm.

Augstās Līgumslēdzējas Puses uzskata par lietderīgu savstarpēji koordinēt Pušu daudzpusējo sadarbību starptautisko attiecību jomā. Puses atzīst, ka ir svarīgi īstenot saskaņotas iniciatīvas dažādās starptautiskajās organizācijās.

11. pants

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika atzīst par nepieciešamu aktīvu sadarbību un apmaiņu kultūras, mākslas, veselības aizsardzības, izglītības, zinātnes, tehnikas un citās jomās.

12. pants

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika atzīst katras Līgumslēdzējas Puses tiesības patstāvīgi regulēt īpašuma attiecības savā teritorijā.

Tiesisko režīmu vienas Līgumslēdzējas Puses īpašumam, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, regulē ar īpašu nolīgumu.

Augstās Līgumslēdzējas Puses vienojas par to, ka visi jautājumi par objektiem, kas tiek kvalificēti kā PSRS īpašums un atrodas Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tiks noregulēti ar īpašiem nolīgumiem, ko Puses noslēgs gan savā starpā, gan ar PSRS pilnvarotajiem pārstāvjiem.

13. pants

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika uzskata par lietderīgu, nekaitējot Pušu nolīgumiem ar trešajām valstīm, sekmēt Eirāzijas koptirgus un Eiropas koptirgus izveidošanu.

14. pants

Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas ekonomiskos sakarus reglamentē līgumi, kas balstās uz vislielākās labvēlības principa pamata. Līgumslēdzējas Puses nodrošina savstarpējo ekonomisko, tirdzniecības, sociālo un kultūras sakaru attīstību^:

- valsts varas un pārvaldes institūciju līmenī;

- banku un finansu sistēmas līmenī;

- teritoriālās (municipālās) pārvaldes institūciju līmenī;

- uzņēmumu, apvienību, organizāciju un iestāžu līmenī;

- Latvijas un Krievijas, kā arī Krievijas un Latvijas kopuzņēmumu un koporganizāciju līmenī;

- individuālo uzņēmēju līmenī.

Augstās Līgumslēdzējas Puses vienojās par to, ka konkrētie saimniecisko attiecību, tirdzniecības apmaiņas, visu veidu sakaru un pārvadājumu mehānismi, kā arī ekonomiskās un informacionālās sadarbības jautājumi tiks noregulēti ar speciāliem līgumiem. Puses vienpusējā kārtībā neveiks otru Pusi destabilizējošus vai otrai Pusei kaitējošus pasākumus.

15. pants

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika apņemas izlemt jautājumu par starpvaldību nolīgumu noslēgšanu par savstarpējām piegādēm un pakalpojumiem, maksājumiem, cenām, muitas tarifiem un vērtspapīru kustību, kā arī par termiņiem, kādos realizējama pāreja savstarpējos norēķinos uz pasaules cenām. Šis nolīgumu uzskaitījums nav galīgs.

Augstās Līgumslēdzējas Puses uzņemas saistības veikt pasākumus cenu politikas koordinācijai.

16. pants

Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika, nodrošinot kravu tranzītoperācijas caur savām jūras, upju un gaisa ostām, pa autoceļu tīklu un cauruļvadiem, apņemas noslēgt starpvaldību nolīgumu, kas noregulētu jautājumus par kravu tranzītu caur savu teritoriju.

17. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses patur sev tiesības noslēgt papildu līgumus par sadarbību visās starpvalstu attiecību sfērās.

18. pants

Strīdi par šā līguma normu iztulkošanu un piemērošanu izšķirami divpusējā kārtībā.

Lai nodrošinātu to, ka Augstās Līgumslēdzējas Puses ievēro līgumā ietvertās saistības un pirmām kārtām līguma 3., 4. un 5. pantu, tiek izveidota Līguma izpildes kontroles komisija.

19. pants

Šīs līgums ir divpusēja vienošanas, un tas neskar Augsto Līgumslēdzēju Pušu attiecības ar trešajām valstīm.

20. pants

Augstās Līgumslēdzējas Puses rīko regulāras divpusējas konsultācijas šā līguma izpildes jautājumos. Šādas konsultācijas rīko atbilstoši nepieciešamībai, taču ne retāk kā reizi gadā.

Katra no Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm patur sev tiesības konsultāciju ietvaros ierosināt sarunas par šā līguma vai atsevišķu tā pantu darbības turpināšanas lietderīgumu.

Pēc Augsto Līgumslēdzēju Pušu savstarpējas vienošanās šā līguma noteikumus var papildināt vai grozīt Pušu noteiktajā kārtībā.

21. pants

Šis līgums ir ratificējams.

Ratifikācijas rakstu apmaiņa notiks Maskavā.

Šis līgums stājas spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā.

Šis līgums tiek noslēgts uz desmit gadiem. Tā darbība pēc tam tiks automātiski pagarināta uz nākamo termiņu, ja viena no Pusēm rakstveida paziņojumā ne mazāk par sešiem mēnešiem pirms līguma termiņa izbeigšanās nepaziņos par savu vēlēšanos to denonsēt.

Sastādīts Tallinā 1991. gada 13. janvārī divos eksemplāros, katrs - krievu un latviešu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas vārdā	Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas vārdā
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS	Krievijas Padomju Federatīvās priekšsēdētājs B. JEĻCINS