1. Noteikumi nosaka kapelānu dienesta darbību Latvijas Republikā.

2. Kapelāni nodrošina Latvijas Republikas Satversmē, Reliģisko organizāciju likumā un starptautiskajos līgumos par cilvēktiesībām reliģijas jomā noteiktās indivīda tiesības uz reliģijas brīvību.

3. Nevienai institūcijai nav atļauts vervēt kapelānus un pieprasīt atklāt konfidenciālu informāciju, kas skar viņu tiešos amata pienākumus.

4. Kapelāns ir Latvijas Republikas pilsonis vai Iedzīvotāju reģistrā reģistrēta persona, kura ieguvusi teoloģisko izglītību attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) garīgā personāla izglītības iestādē.

5. Kapelānu amatam izvirza Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas, Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas centrālās padomes, Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas, Latvijas Baptistu draudžu savienības, Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes un Starptautiskās Dieva draudzes Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (turpmāk — reliģiskā savienība (baznīca)) vadība.

6. Kapelānu amatā apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai Ieslodzījuma vietu pārvalde, vai lidostas, ostas vai sauszemes transporta stacijas administrācija, vai arī ārstniecības, medicīniskās aprūpes vai sociālās aprūpes iestādes (turpmāk — attiecīgā iestāde) administrācija pēc saskaņošanas ar Reliģisko lietu pārvaldi.

7. Lēmumu par kapelānu dienesta ieviešanu pieņem attiecīgās iestādes administrācija.

8. Attiecīgās iestādes administrācija noslēdz ar reliģisko savienību (baznīcu) līgumu par garīgo aprūpi un par to rakstiski informē Reliģisko lietu pārvaldi.

9. Kapelāni darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Kapelāniem ir saistoši attiecīgo iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

10. Nacionālo bruņoto spēku kapelāni nodrošina Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva garīgo aprūpi.

11. Nacionālo bruņoto spēku kapelāni, kuri ir militārpersonas, profesionālo militāro dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos uzsāk un veic pēc brīvprātības principa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kapelāni nenēsā ieročus.

12. Nacionālo bruņoto spēku kapelāniem tiek piešķirta dienesta pakāpe.

13. Kapelānu darbību Nacionālajos bruņotajos spēkos vada Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, kurš administratīvi ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

14. Nacionālo bruņoto spēku kapelāni administratīvajos jautājumos pakļauti militārās struktūrvienības priekšniekam (daļas komandierim), jautājumos, kas saistīti ar kapelānu darbību, — Nacionālo bruņoto spēku virskapelānam, bet reliģiskajos jautājumos — attiecīgās reliģiskās organizācijas augstākajai garīdzniecībai.

15. Ieslodzījuma vietu kapelāni veic apcietināto, notiesāto un ieslodzījuma vietu personāla garīgo aprūpi, sniedz morālu atbalstu un nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos un ētikas jautājumos, ka arī veic tikumiskās audzināšanas pasākumus.

16. Ieslodzījuma vietu kapelānu dienesta struktūru nosaka Ieslodzījuma vietu pārvalde pēc saskaņošanas ar Reliģisko lietu pārvaldi.

17. Lidostu, ostu un sauszemes transporta staciju kapelāni veic lidostu, ostu un sauszemes transporta staciju darbinieku un pasažieru garīgo aprūpi, atbilstoši savai kompetencei sniedzot morālu atbalstu un nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos jautājumos.

18. Ārstniecības vai medicīniskās aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu kapelāni veic ārstniecības vai medicīniskās aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu personāla un tajās esošo personu garīgo aprūpi, atbilstoši savai kompetencei sniedzot morālu atbalstu un nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos jautājumos.

19. Kapelānu darbību finansiāli un materiāltehniski nodrošina attiecīgā valsts vai pašvaldības iestāde piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros vai reliģiskās organizācijas.