Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 1. panta otrajā daļā, 23.2. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā, 92. panta 3. punktā vārdu «izmeklēšanas».

2. Aizstāt 1. panta trešajā daļā, 5. panta ceturtajā daļā, 34. panta pirmajā daļā, 36. pantā, 42. panta pirmajā un otrajā daļā, 48. pantā, 53. panta otrajā daļā, 61. panta otrajā daļā, 64. panta pirmajā daļā, 85.1 panta piektajā daļā, 95. panta trešajā daļā, 96. panta septītajā daļā, 98. panta otrajā daļā, 101. panta otrajā daļā, 111. panta 4. punktā, 136. panta trešajā daļā, 204. pantā, 225. panta 7. un 8. punktā, 235. panta pirmās daļas un 1. un 2. punktā, 255. panta otrajā daļā, 256. panta pirmajā daļā, 257. panta pirmajā daļā, 259. panta pirmajā daļā, 279. panta pirmajā daļā, 285. panta pirmajā daļā, 317. panta otrajā daļā, 337. panta 2. punktā, 347. panta pirmajā daļā, 382. panta 2. punktā, 392. panta otrās daļas 1. punktā un 393. panta pirmajā daļā vārdus «izziņu, iepriekšējo izmeklēšanu», «izziņu vai iepriekšējo izmeklēšanu», «izziņu un iepriekšējo izmeklēšanu», «iepriekšējo izmeklēšanu vai izziņu» ar vārdiem «pirmstiesas izmeklēšanu».

3. Izslēgt 3. pantā, 5. panta pirmās daļas 10. punktā, 16. panta otrajā un trešajā daļā, 18. panta otrajā daļā, 19. panta pirmajā daļā, 22. pantā, 48. pantā, 50. panta pirmajā daļā, 51. panta pirmajā un otrajā daļā, 53. panta pirmajā un otrajā daļā, 54. panta otrajā un ceturtajā daļā, 55. panta otrajā daļā, 58. panta trešajā un ceturtajā daļā, 59. panta 3. punktā, 60. panta otrajā daļā, 61. panta otrajā daļā, 62. panta pirmajā un otrajā daļā, 64. panta pirmajā un otrajā daļā, 78. panta pirmajā daļā, 79. pantā, 80. pantā, 81. panta pirmajā un otrajā daļā, 91. panta pirmajā daļā, 93. panta pirmajā daļā, 95. panta trešajā daļā, 98. panta trešajā daļā, 99. panta otrajā daļā, 100. panta otrajā un trešajā daļā, 102. panta otrajā un trešajā daļā, 103. panta otrajā un trešajā daļā, 104. panta otrajā daļā, 105. panta trešajā daļā, 106. panta pirmajā un otrajā daļā, 106.1. panta pirmajā daļā, 107. panta 5. punktā, 109. panta pirmajā un ceturtajā daļā, 112. panta pirmajā daļā, 113, pantā, 121. panta otrajā daļā, 123. panta piektajā daļā, 131. panta trešajā daļā, 134.1 panta piektajā daļā, 135. panta pirmajā un trešajā daļā, 136. panta trešajā daļā, 138. panta pirmajā daļā, 139. panta trešajā daļā, 144. panta nosaukumā un pirmajā daļā, 221 panta otrajā daļā vārdus «izmeklētājs», «izmeklētājam», «izmeklētāja».

4. Aizstāt 8. panta pirmajā daļā vārdus «izziņas iestādei vai izmeklētājam» ar vārdiem «prokuroram vai izziņas iestādei».

5. Izteikt 11. panta pirmo daļu šāda redakcija: «Nevienu nedrīkst apcietināt citādi kā tikai uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.»

6. Izslēgt 23. panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 93. panta trešajā daļā vārdus «iepriekšējās izmeklēšanas».

7. Aizstāt 23. un 23.2. pantā vārdus «uzdevumi», «uzdevumus», «uzdevumu» attiecīgi ar vārdiem «lūgumi», «lūgumus», «lūgumu».

8. Papildināt 23. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: «Nosūtot savstarpējās palīdzības lūgumu, tajā jānorāda iestāde, kura lūdz palīdzību, lūguma iemesls un saturs un lūgumam pievienotie dokumenti.»

9. 23.2. pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem «ievērojot šā kodeksa noteikumus»;

izslēgt trešajā daļā vārdus «vai Drošības dienesta».

10. Izteikt 23.3 un 23.6 pantu šādā redakcijā:

«23.3 pants. Lūgums ierosināt krimināllietu

Ārvalsts iestādes lūgumu ierosināt krimināllietu, uzsākt vai pārņemt (turpināt) kriminālvajāšanu attiecībā uz personu, kas izdarījusi noziegumu ārvalstī un ir atgriezusies Latvijas Republikā, izskata Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, pārbaudot krimināllietas ierosināšanas, kriminālvajāšanas uzsākšanas vai pārņemšanas (turpināšanas) lūguma pamatotību. Par pārbaudes rezultātiem tā paziņo iestādei, kas atsūtījusi lūgumu.

Ja pret personu Latvijas Republikā bijusi ierosināta krimināllieta, uzsākta vai pārņemta (turpināta) tās kriminālvajāšana un ir pieņemts galīgs nolēmums, vienlaikus ar paziņojumu šai ārvalsts iestādei nosūta likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātu nolēmuma tulkojumu attiecīgajā svešvalodā.

Ja ārvalsts pilsonis izdarījis noziegumu Latvijas Republikas teritorijā un pēc tam izbraucis uz savu valsti, prokuratūras un izziņas iestāžu savāktos materiālus attiecībā uz šo personu nodod Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, kas pieņem lēmumu par nepieciešamību nosūtīt attiecīgajai ārvalsts iestādei lūgumu par krimināllietas ierosināšanu, kriminālvajāšanas uzsākšanu vai pārņemšanu (turpināšanu).

23.6 pants. Personas izdošana

Ja Latvijas Republikas teritorijā slēpjas persona, kas izdarījusi noziegumu ^ārvalstī, kur pret to ierosināta krimināllieta, uzsākta kriminālvajāšana, tā nodota tiesai vai attiecībā uz to likumīgā spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums, starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos Latvijas Republikas ģenerālprokurors, saņēmis attiecīgās ārvalsts lūgumu izdot šo personu, pamatojoties uz saņemtajiem dokumentiem, izlemj jautājumu par personas izdošanu un pieņemto lēmumu nodod Iekšlietu ministrijai izpildīšanai.

Lēmumā par personas izdošanu jānorāda personas vārds, uzvārds, dzimšanas gads, izdošanas pamatojums, kad un kam lēmums nodots izpildīšanai, kā arī lēmumam pievienotie dokumenti. Jāpievieno apstiprināts lēmuma tulkojums attiecīgajā svešvalodā.

Personas izdošana no Latvijas Republikas nav pieļaujama, ja:

1) tā ir Latvijas pilsonis;

2) noziegums izdarīts Latvijas Republikas teritorijā;

3) attiecībā uz to jau ir taisīts un stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par noziegumu, par kura izdarīšanu tiek lūgts izdot personu, kā arī ja par šo apsūdzību lieta ir izbeigta;

4) saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem personu nevar saukt pie kriminālatbildības sakarā ar noilgumu vai citu likumīgu pamatu;

5) nodarījums, par kura izdarīšanu tiek lūgts izdot personu, saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu nav noziegums;

6) personai Latvijas Republikas teritorijā piešķirts politiskais patvērums.»

11. Aizstāt 23.4 pantā vārdus «pieprasījums», «pieprasījumu», «pieprasījumā», «pieprasījumam» attiecīgi ar vārdiem «lūgums», «lūgumu», «lūgumā», «lūgumam».

12. Izteikt 31. un 32. pantu šādā redakcijā:

«31. pants. Krimināllietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai

Rajona (pilsētas) tiesai ir piekritīgas visas krimināllietas, izņemot tās, kuras ir piekritīgas apgabaltiesai.

32. pants. Krimināllietu piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas Kriminālkodeksa 59.-66., 68.1-68.3 un 70.- 72.1 pantā, 73. panta otrajā daļā, 74., 82., 98., 99. un 105. pantā, 111.1 panta ceturtajā daļā, 121. panta ceturtajā daļā, 125.1 pantā, 141. panta otrajā un trešajā daļā, 143. un 143.1 pantā, 162.2 panta otrajā daļā, 162.3 panta otrajā daļā, 164., 168., 169., 169.2 un 170. pantā, 186. panta ceturtajā daļā, 186.1, 214.2, 216.1, 216.2, 216.3, 216.4 un 219. pantā, 222.2 panta otrajā daļā un trešajā daļā.»

13. Aizstāt 35. panta otrajā daļā vārdus «Latvijas Republikas Augstākā tiesa» ar vārdiem «attiecīgā apgabaltiesa».

14. Aizstāt 37. pantā vārdus «Latvijas Republikas Augstākajai tiesai, tad lietu izskata Augstākā tiesa» ar vārdiem «apgabaltiesai, tad lietu izskata apgabaltiesa».

15. Izteikt 38. panta trešo daļu šādā redakcijā: «Tiesa, noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai, nosūta to attiecīgajai apgabaltiesai.»

16. Izteikt 39. panta otro daļu šāda redakcija:

«Rajona (pilsētas) tiesa, kas saņēmusi no citas tiesas apgabaltiesai piekritīgu lietu, nosūta šo lietu attiecīgajai apgabaltiesai piekritības jautājuma izšķiršanai.»

17. Izteikt 40. un 41. pantu šādā redakcijā:

«40. pants. Prokurors

Prokurors ir likumā noteiktajā kārtībā iecelta prokuratūras amatpersona.

Savas pilnvaras kriminālprocesā prokurors realizē neatkarīgi no citām amatpersonām un iestādēm, izpildot vienīgi likumā noteiktās prasības un vadoties pēc ģenerālprokurora norādījumiem.

41. pants. Prokurora pilnvaras

Prokurors kriminālprocesā uzrauga izziņas iestāžu darbību, organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu, kā arī uztur valsts apsūdzību tiesā.

Realizējot uzraudzību, prokurors ierosina vai atsaka ierosināt krimināllietas, uzdod izziņas iestādēm ierosināt krimināllietas, atceļ nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu lēmumus par krimināllietu ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietas, kā arī atceļ citus nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu lēmumus krimināllietās, piedalās izmeklēšanas darbību veikšanā, dod norādījumus par izmeklēšanas virzību un konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu, pārbauda sūdzības par izziņas iestāžu darbību un lēmumiem, kā arī pieteikumus par izziņas izdarītāja noraidījumu, nodod krimināllietas papildizmeklēšanai.

Prokurors ierosina kriminālvajāšanu, pieņem lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, uzrāda to apsūdzētajam, nopratina viņu un personiski veic izmeklēšanas darbības vai uzdod tās veikt policijai, sastāda apsūdzības rakstu un virza lietu izskatīšanai tiesā, kā arī izbeidz vai aptur izmeklēšanu lietā, uztur valsts apsūdzību pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā, iesniedz protestu par nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu un tiesnešu nolēmumiem, piedalās lietu izskatīšanā kasācijas instances tiesā, ierosina tiesvedību krimināllietā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī realizē citas šajā kodeksā viņam noteiktās pilnvaras.

Lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā prokurors piedalās pierādījumu pārbaudē, dod savu atzinumu par lietas izskatīšanas laikā konstatētiem apstākļiem, izsaka savu viedokli par krimināllikuma un soda veida piemērošanu, kā arī par nozieguma civiltiesiskajām sekām.

Ja, izskatot lietu tiesā, prokurors atzīst, ka celtā apsūdzība tiesas izmeklēšanā nav apstiprinājusies, viņa pienākums ir atteikties no apsūdzības, motivējot savu atteikšanos.»

18. Izslēgt 43., 44., 44.1 un 44.2 pantu.

19. Izteikt 46. pantu šādā redakcijā:

«46. pants. Izziņas izdarītāja noraidīšana

Izziņas izdarītājs ir noraidāms un nevar piedalīties pirmstiesas izmeklēšanā, ja viņš ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts šajā lietā. Izziņas izdarītāja agrākā piedalīšanās izmeklēšanā nevar būt par pamatu viņa noraidījumam. Izziņas izdarītājam noraidījumu var pieteikt aizdomās turētais, apsūdzētais, aizstāvis, kā arī cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji.

Noraidījums jāmotivē. Izziņas izdarītājs noraidījuma pieteikumu divdesmit četru stundu laikā nosūta prokuroram, neapturot izmeklēšanu.

Prokuroram jāpieņem lēmums attiecība uz noraidījuma pieteikumu divu dienu laikā no tā saņemšanas brīža.»

20. Aizstāt 47. un 69. pantā, 100. panta trešajā daļā, 102. panta otrajā daļā, 103. panta otrajā daļā, 12. nodaļas nosaukumā, 130. panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 131. panta otrajā un ceturtajā daļā, 142. panta pirmajā daļā, 150. panta -trešajā daļā, 151. panta otrajā daļā, 156. panta pirmajā un otrajā daļā, 164. panta ceturtajā daļā, 19. nodaļas nosaukumā, 198. panta nosaukumā, pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 199. panta otrajā daļā, 200. panta pirmajā daļā, 201. panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 202. panta pirmajā un otrajā daļā, 203. panta pirmajā un otrajā daļā, 205. panta otrajā daļā, 206. panta nosaukumā un pirmajā daļā, 207. panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 208. panta nosaukumā un pirmajā daļā, 214. panta nosaukumā un tekstā, 286. panta otrajā daļā, 395. panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 397. panta nosaukumā un pirmajā daļā, 404: panta pirmajā daļā un 409. panta piektajā daļā vārdus «iepriekšējā», «iepriekšējo» ar vārdu «pirmstiesas».

21. Aizstāt 49. panta pirmajā daļā vārdu «izmeklētājs» ar vārdiem «prokurors, tiesnesis».

22. Papildināt 50. panta pirmo daļu, 53. panta otro daļu, 55. panta otro daļu, 58. panta trešo un ceturto daļu, 59. panta 3. punktu, 60. panta otro daļu, 62. panta pirmo un otro daļu pēc vārdiem «prokurors», «prokuroram», «prokurora» attiecīgi ar vārdiem «tiesnesis», «tiesnesim», «tiesneša».

23. Papildināt 51. panta pirmo un otro daļu pēc vārdiem «Tiesa», «tiesu» attiecīgi ar vārdiem «tiesnesis», «tiesnesi».

24. 64. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

«Ja izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis) nosūta lietu citai izziņas iestādei, prokuroram vai tiesai (tiesnesim), lietiskie pierādījumi nododami kopā ar lietu.»;

papildināt pantu ar ceturto daļu šāda redakcija: «Par lietisko pierādījumu pārvietošanu, to iesaiņojuma atvēršanu vai citu rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem sastāda protokolu.»

25. Izteikt 68.-75. pantu šādā redakcijā:

«68. pants. Drošības līdzekļu piemērošana

Ja ir pietiekams pamats varbūtībai, ka apsūdzētais vai tiesājamais, būdams brīvībā, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu krimināllietā, vai izdarīs noziedzīgu darbību, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildīšanu, izziņas izdarītājam, prokuroram un tiesai (tiesnesim) ir tiesības piemērot apsūdzētajam vai tiesājamam vienu no šajā kodeksā paredzētajiem drošības līdzekļiem.

69. pants. Drošības līdzekļu veidi

Drošības līdzekļi ir:

1) paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu;

2) personisks galvojums; :

3) drošības nauda;

4) nodošana policijas uzraudzībā;

5) mājas arests;

6) apcietinājums;

7) karavīra nodošana karaspēka daļas pavēlniecības pārraudzībā;

8) nepilngadīgā nodošana vecāku, aizbildņu vai aizgādņu pārraudzībā.

70. pants. Drošības līdzekļu piemērošana aizdomās turētajam

Izņēmuma gadījumā drošības līdzekli personai, ko tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu, var piemērot arī pirms apsūdzības celšanas. Šādā gadījumā apsūdzība jāceļ ne vēlāk kā desmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža. Ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par tāda nozieguma izdarīšanu, kura izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 32. pantu piekrīt apgabaltiesai, apsūdzība pret šo personu jāceļ ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža. Ja šajā laikā apsūdzība netiek celta, drošības līdzeklis atceļams.

Personai, kas apcietināta pirms apsūdzības celšanas, ir tiesības pārsūdzēt izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša darbības, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

71. pants. Lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu

Par drošības līdzekļa piemērošanu izziņas izdarītājs, prokurors vai tiesa (tiesnesis) pieņem motivētu lēmumu, norādot tajā noziegumu, par kura izdarīšanu persona apsūdzēta, tiek turēta aizdomās vai ir tiesājama, un pamatojot drošības līdzekļa izraudzīšanu. Lēmums jāpaziņo personai, attiecībā uz kuru drošības līdzeklis izraudzīts.

72. pants. Apstākļi, kas ņemami vērā, izraugoties drošības līdzekli

Izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu un izraugoties vienu no drošības līdzekļiem, izziņas izdarītājs, prokurors un tiesa (tiesnesis) ņem vērā izdarītā nozieguma smagumu, apsūdzētā vai tiesājamā personību, varbūtību, ka apsūdzētais vai tiesājamais izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu, kā ari apsūdzētā vai tiesājamā nodarbošanos, vecumu, veselības stāvokli, ģimenes stāvokli un citus apstākļus.

73. pants. Paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu

Paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu uzliek aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam par pienākumu neatstāt savu dzīvesvietu vai pagaidu uzturēšanās vietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas.

Ja aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais pārkāpj ar parakstu apstiprināto solījumu, attiecībā uz viņu var izraudzīties stingrāku drošības līdzekli. Par to jāpaziņo aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam jau tad, kad no viņa tiek ņemts paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu.

74. pants. Personisks galvojums

Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziskā persona galvo, ka aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora un tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus.

Ja šis drošības līdzeklis tiek pārkāpts, izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis) izlemj jautājumu par galvinieka saukšanu pie likumā noteiktās administratīvās atbildības.

Personiskiem galviniekiem ir jābūt ne mazāk kā diviem.

Pieņemot galvojumu, galvinieki jāinformē par lietu, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, kā arī par sekām, kas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

75. pants. Drošības nauda

Drošības nauda ir nauda vai vērtības, kas tiek nodotas izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā ari to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus. Ja šis drošības līdzeklis netiek ievērots, ar izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmumu drošības naudu ieskaita valsts budžetā.

Drošības naudu var dot persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu dod cita persona, tā jāinformē par lietu, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, kā arī par sekām, kas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

Par drošības naudas pieņemšanu sastāda protokolu, kura norakstu iesniedz drošības naudas devējam.

Drošības naudas apmēru nosaka izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis), ievērojot nozieguma smagumu, draudošā soda bargumu un drošības naudas devēja mantisko stāvokli, bet tā nedrīkst būt mazāka par zaudējumu, kas nodarīts ar noziegumu.»

26. Papildināt kodeksu ar šāda satura 75.1, 75.2 un 81.1. pantu:

«75.1 pants. Nodošana policijas uzraudzībā

Nodošana policijas uzraudzībā nozīmē, ka tiek ierobežota personas brīvība pārvietoties, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas vai iestādes, ka tai ne retāk kā divas reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.

Lēmumu par šā drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildīšanai policijas iestādei pēc personas dzīvesvietas.

Policijas iestādei uzraugāmā persona nekavējoties jāreģistrē un par tās ņemšanu uzraudzībā jāinformē šīs personas darbavieta vai mācību iestāde, kā arī izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis), kas pieņēmusi lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu.

75.2 pants. Mājas arests

Mājas arests nozīmē, ka piespiedu kārtā tiek ierobežota personas brīvība pārvietoties, nosakot, ka tai pastāvīgi jāuzturas savā mājā (dzīvoklī), ka tai ir aizliegts sazināties ar lēmumā minētajām personām, izmantojot sakaru līdzekļus, saraksti vai starpniekus.

Ja nepieciešams, arestētā māju (dzīvokli) var apsargāt, bet viņa uzvedību var uzdot uzraudzīt policijai.

Mājas arestu (tāpat kā apcietinājumu) kā drošības līdzekli piemēro un tā termiņus nosaka šā kodeksa 76.-78. pantā noteiktajā kārtībā.

81. pants. Karavīra nodošana karaspēka daļas pavēlniecības pārraudzībā

Karavīra nodošana karaspēka daļas pavēlniecības pārraudzībā nozīmē, ka karaspēka daļas pavēlniecībai tiek uzlikts par pienākumu saskaņa ar izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmumu nodrošināt, lai aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais karavīrs ierastos pēc minēto personu aicinājuma, netraucētu patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinātu izdarīt noziegumus.

Karaspēka daļas pavēlniecībai nosūta izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmuma norakstu par drošības līdzekļa piemērošanu un informē to par lietu, sakarā ar kuru izraudzīts drošības līdzeklis.»

27. Izteikt 76., 77. un 77.1 pantu šādā redakcijā:

«76. pants. Apcietinājums

Apcietinājumu var piemērot, ja izdarīts noziegums, par kuru krimināllikums paredz brīvības atņemšanas sodu.

Nepilngadīgajiem apcietinājumu kā drošības līdzekli var piemērot tikai izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams sakarā ar izdarītā nozieguma smagumu, nepilngadīgā personību vai atkārtotu nozieguma izdarīšanu.

Apcietinājumu kā drošības līdzekli drīkst piemērot tikai ar tiesneša lēmumu, kas pieņemts uz prokurora vai izziņas izdarītāja uzrādīto materiālu pamata, ja nepieciešams, - apcietināmās personas klātbūtnē.

77. pants. Apcietinājuma termiņi

Apcietinājuma termiņu aprēķina no aizdomās turētā faktiskās aizturēšanas dienas, bet, ja persona nav bijusi aizturēta, - no apcietināšanas dienas.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā apcietinājums nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Ja nav iespējams pabeigt pirmstiesas izmeklēšanu un prokuroram nav pamata grozīt drošības līdzekli, tiesnesis šo termiņu drīkst pagarināt līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem. Termiņa turpmāka pagarināšana nav pieļaujama; pēc tā izbeigšanās acīmredzot persona nekavējoties jāatbrīvo.

Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo arī tad, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas' soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziegumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta.

Ja izmeklēšanas laikā apsūdzētais izdarījis jaunu noziegumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, viņam sakara ar to kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādā gadījuma apcietinājuma termiņu aprēķina saskaņā ar šo pantu neatkarīgi no tā, cik ilgi apsūdzētais atradies apcietinājumā sakarā ar iepriekš izdarīto noziegumu.

Pēc izmeklēšanas pabeigšanas krimināllietas materiāli^ ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā panta otrajā un trešajā daļā minēta pēdējā apcietinājuma termiņa izbeigšanas uzradāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties.

Laiku, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis.

Ja lieta tiek nosūtīta papildizmeklēšanai un nav pamata grozīt drošības līdzekli, apcietinājuma termiņu nosaka tiesa, bet tas nedrīkst būt ilgāks par vienu mēnesi. Šādā gadījumā apcietinājuma termiņu aprēķina no brīža, kad lietu saņēmusi prokuratūra.

77.1 pants. Nepilngadīgajam piemērojamā apcietinājuma termiņi

Pagarināt nepilngadīgajam apcietinājuma termiņu, ja tas pārsniedz divus mēnešus, drīkst tikai izņēmuma gadījumos un tikai attiecībā uz tiem nepilngadīgajiem, kas apsūdzēti smagu noziegumu izdarīšanā. Šo termiņu tiesnesis drīkst pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Termiņa turpmāka pagarināšana nav pieļaujama; pēc tā izbeigšanās apcietinātais nepilngadīgais nekavējoties jāatbrīvo.

Attiecībā uz nepilngadīgajam piemērojamā apcietinājuma termiņiem ir spēkā 77. panta trešās, ceturtās, piektās, sestās un septītās daļas noteikumi.»

28. Izslēgt 83. pantā vārdus «izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai».

29. Aizstāt 85. panta pirmajā un ceturtajā daļā, 85. panta pirmajā otrajā un sestajā daļā, 96. panta ceturtajā daļā, 97. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un sestajā daļā, 120. panta pirmajā daļā, 130. panta otrajā daļā, 130.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 132. panta nosaukumā un tekstā, 134. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 145. pantā, 147. panta pirmajā daļā, 148. panta pirmajā daļā, 149. panta pirmajā un ceturtajā daļā, 150. panta otrajā un trešajā daļā, 151. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 152. panta otrajā un trešajā daļā, 153. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 154. panta pirmajā un otrajā daļā, 155. panta pirmajā un otrajā daļā, 156. panta pirmajā un otrajā daļā, 176. panta otrajā daļā, 181. panta pirmajā un otrajā daļā, 191. panta pirmajā un trešajā daļā, 196. panta pirmajā daļā, 198. panta otrajā un ceturtajā daļā, 199. panta pirmajā un otrajā daļā, 200. panta pirmajā daļā, 201. panta pirmajā daļā, 202. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 203. panta pirmajā un ceturtajā daļā, 204. pantā, 205. panta pirmajā daļā, 206. panta otrajā daļā, 207. panta pirmajā un otrajā daļā, 209. panta pirmajā, trešajā un sestajā daļā, 210. panta pirmajā un trešajā daļā, 212. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 213. panta pirmajā daļā, 235. panta trešajā daļā un 397. panta pirmajā daļā vārdus «izmeklētājs», «izmeklētāja», «izmeklētājam» attiecīgi ar vārdiem «prokurors», «prokurora», «prokuroram».

30. Papildināt 84. panta pirmo daļu pēc vārdiem «instances tiesas» ar vārdiem «un apelācijas instances tiesas».

31. Aizstāt 85. panta sestajā daļa vārdus «var sastādīt atsevišķi, par ko ne vēlāk kā divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo prokuroram» ar vārdiem «var sastādīt atsevišķi. Šādos gadījumos izziņas izdarītājam par to ne vēlāk kā divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo prokuroram».

32. Aizstāt 86. panta pirmajā daļā, 137. panta trešajā daļā, 139. panta otrajā daļā, 140. panta pirmajā un otrajā daļā, 141. pantā, 142. panta pirmajā un otrajā daļā, 143. pantā, 157. panta pirmajā un otrajā daļā, 158. pantā, 159. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 160. panta pirmajā un trešajā daļā, 161. panta pirmajā un trešajā daļā, 162. panta otrajā daļā, 163. pantā, 164. panta otrajā un trešajā daļā, 165. panta pirmajā daļā, 168. panta pirmajā un otrajā daļā, 169. panta pirmajā daļā, 170. panta trešajā daļā, 171. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un sestajā daļā, 172. panta pirmajā daļā, 175. panta pirmajā, trešajā un sestajā daļā, 176. panta otrajā daļā, 177. panta pirmajā un trešajā daļā, 179. panta pirmajā daļā, 180. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 182. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 183. panta pirmajā un otrajā daļā, 184. panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā, 185. panta pirmajā daļā, 186. panta pirmajā un trešajā daļā, 187. panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā, 188. panta pirmajā un otrajā daļā, 189. pantā, 190. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 192. panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 193. panta pirmajā daļā, 195. panta pirmajā daļā vārdu «izmeklētājs» ar vārdiem «izziņas izdarītājs vai prokurors».

33. Papildināt 90. panta pirmo daļu pēc vārdiem «termiņa tecējums» ar vārdiem «izņemot aizturēšanas un apcietinājuma termiņa aprēķināšanu».

34. Aizstāt 95. panta otrajā daļā vārdus «taisīts notiesājošs spriedums, - par notiesāto» ar vārdiem «spriedums stājies likumīgā spēkā - par notiesāto vai attaisnoto».

35. Izslēgt 96. panta piektajā un sestajā daļā vārdus «izmeklēšanas iestāde».

36. Izslēgt 106. panta nosaukumā vārdus «iepriekšējās izmeklēšanas».

37. Izteikt trešās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā: «Krimināllietas ierosināšana un pirmstiesas izmeklēšana».

38. Izslēgt 110. panta pirmajā daļā vārdus «vai iepriekšējās izmeklēšanas».

39. Aizstāt 111. panta 4. punktā vārdus «nedz izziņa, nedz iepriekšējā izmeklēšana» ar vārdiem «pirmstiesas izmeklēšana».

40. Izteikt 112. panta otro daļu šādā redakcijā:

«Par atteikšanos ierosināt krimināllietu šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tiek pieņemts lēmums, bet pieteicējam nosūtīts šā lēmuma noraksts, izskaidrojot viņa tiesības izziņas izdarītāja lēmumu pārsūdzēt attiecīgajam prokuroram, prokurora lēmumu - vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram, bet tiesneša vai tiesas lēmumu - augstākas instances tiesai.»

41. Izteikt 114., 115., 116. un 117. pantu šādā redakcijā:

«114. pants. Krimināllietas virzīšana pēc tās ierosināšanas

Pēc krimināllietas ierosināšanas:

1) prokurors pieņem krimināllietu izmeklēšanai, ja tās materiālos ir pietiekams pamats kriminālvajāšanas uzsākšanai, kā ari gadījumos, kad uzskata to par nepieciešamu; pārējos gadījumos lietu nosūta izziņas iestādei;

2) izziņas iestāde uzsāk izmeklēšanu, par ko ne vēlāk kā divdesmit četru stundu laikā, bet smaga nozieguma izdarīšanas gadījumā - nekavējoties paziņo prokuroram, nosūtot viņam lēmuma norakstu par krimināllietas ierosināšanu un pieņemšanu izmeklēšanai;

3) tiesnesis un tiesa lietu nosūta prokuroram vai pieņem to savā izskatīšanā.

115. pants. Prokurora uzraudzība pār to, lai tiktu ievērota likumā noteiktā krimināllietu ierosināšanas kārtība

Prokurors uzrauga, lai tiktu ievērota likumā noteiktā krimināllietu ierosināšanas kārtība.

Ja izziņas iestāde krimināllietu ierosinājusi bez likumīga pamata, prokurors atceļ izziņas iestādes lēmumu, bet, ja lietā veiktas izmeklēšanas darbības, - krimināllietu izbeidz.

Ja atteikšanās ierosināt krimināllietu bijusi nepamatota, prokurors ar savu lēmumu atceļ izziņas iestādes lēmumu, ierosina krimināllietu un šā kodeksa 114. panta kārtībā pieņem to savā izmeklēšanā vai virza izmeklēšanas izdarīšanai.

Ja tiesa (tiesnesis) lietu ierosinājusi vai atteikusies ierosināt bez likumīga pamata, prokurors šajā1 kodeksā noteiktajā kārtībā iesniedz protestu par tiesas (tiesneša) lēmumu. Tiesas (tiesneša) lēmumu var pārsūdzēt arī citi lietas dalībnieki vai pieteikuma iesniedzējs.

Nepamatotu un nelikumīgu prokurora lēmumu par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietu atceļ vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokurors, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokurors.

116. pants. Izziņas iestādes

Izziņas iestādes ir:

1) policija;

2) tālbraucienos esošo jūras kuģu kapteini;

3) citas ar likumu pilnvarotas valsts institūcijas šajā kodeksā un īpašos likumos noteiktās kompetences ietvaros.

117. pants. Izziņas iestāžu pienākumi

Policijas pienākums pirmstiesas izmeklēšanā ir:

1) izskatīt pieteikumus par noziegumiem un ierosināt krimināllietas vai atteikties tās ierosināt;

2) veikt nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus un saglabātu nozieguma izdarīšanas pēdas;

3) šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, kā ari ievērojot citos likumos noteiktās normas, veikt nepieciešamās izmeklēšanas darbības un kriminālās meklēšanas pasākumus, lai noskaidrotu personas, kas izdarījušas noziegumu;

4) izpildīt prokurora, tiesas (tiesneša) dotos uzdevumus lietās, kas ir prokurora, tiesas (tiesneša) lietvedībā, arī izdarīt izmeklēšanas darbības, veikt apsūdzēto un tiesājamo meklēšanu. Šie uzdevumi izziņas iestādei ir obligāti.

Citu ar likumu pilnvarotu valsts institūciju amatpersonas izmeklēšanu veic šajā kodeksā noteiktajā kārtība tikai savas kompetences ietvaros.»

42. Izslēgt 118. un 119. pantu.

43. Izteikt 122. panta trešo daļu šādā redakcijā un papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

«Personu, ko tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu, nedrīkst aizturēt ilgāk par septiņdesmit divām stundām. Šo termiņu aprēķina no faktiskā aizturēšanas brīža.

Divdesmit četru stundu laikā no aizturēšanas brīža izziņas iestāde par aizturēšanu paziņo prokuroram, uzrādot viņam lietas materiālus. Līdz aizturēšanas termiņa beigām izziņas izdarītājam vai prokuroram jāsaņem tiesneša lēmums par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu aizdomās turētajam vai arī viņš jāatbrīvo.

Nepilngadīgā aizturēšanas gadījumā izziņas iestādei par aizturēšanu jāpaziņo arī viņa vecākiem vai personām, kas vecākus aizstāj, izņemot gadījumus, kad šīs personas ir nozieguma līdzdalībnieces.»

44. Izteikt 124. pantu šādā redakcijā:

«124. pants. Izmeklēšanas pabeigšana izziņas iestādē

Ierosinot krimināllietu, kā arī saņemot no prokurora, tiesas (tiesneša) krimināllietu izmeklēšanai, izziņas iestāde nekavējoties uzsāk izmeklēšanu un veic to līdz brīdim, kad tiek noskaidrota persona, kas saucama pie kriminālatbildības, un ir savākti pietiekami pierādījumi apsūdzības celšanai, vai līdz laikam, kad iestājas kriminālatbildības noilgums.

Izmeklēšana izziņas iestādē tiek pabeigta ar lēmuma pieņemšanu par krimināllietas nosūtīšanu prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai vai par krimināllietas izbeigšanu. Ja personas saukšanai pie kriminālatbildības iestājies noilgums, izziņas iestāde lietu izbeidz uz šā kodeksa 5. panta 3. punkta pamata, pieņemot par to lēmumu. Ja izmeklēšanas gaitā rodas tādi apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā, izziņas izdarītājs lietu izbeidz ar savu lēmumu un par to nekavējoties paziņo prokuroram un ieinteresētajām personām, nosūtot lēmuma norakstu un izskaidrojot tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.»

45. Izslēgt 125., 126., 128. un 134. pantu.

46. Papildināt kodeksu ar 125. pantu šādā redakcijā:

«125. pants. Prokurora pilnvaras, veicot uzraudzību pār izmeklēšanu izziņas iestādēs

Prokurors, veicot uzraudzību pār izmeklēšanu izziņas iestādēs, ir pilnvarots:

1) pārbaudīt, kā tiek ievēroti termiņi un likumība, izlemjot pieteikumus par izdarītu vai gatavotu noziegumu;

2) pārbaudīt jebkuras krimināllietas materiālus, dot norādījumus par lietas virzību, likuma ievērošanu, konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu nolūkā noskaidrot personu, kas saucama pie kriminālatbildības, un apsūdzēto meklēšanu;

3) atcelt nepamatotus un nelikumīgus izziņas iestādes lēmumus, nosūtīt krimināllietu papildizmeklēšanai, ja nav pietiekama pamata kriminālvajāšanas uzsākšanai;

4) piedalīties jebkuras izmeklēšanas darbības veikšanā, kā arī personiski veikt izmeklēšanas darbības;

5) iepazīties ar kriminālmeklēšanas pasākumu rezultātiem un uzraudzīt, lai šie pasākumi tiktu veikti atbilstoši likumam;

6) izņemt no izziņas iestādes jebkuru krimināllietu un uzsākt izmeklēšanu pašam, kā arī nodot izmeklēšanu citai izziņas iestādei vai izziņas izdarītājam;

7) pārbaudīt sūdzības un iesniegumus par izziņas iestādes amatpersonas rīcību attiecībā uz izmeklēšanu krimināllietā;

8) pieņemt lēmumu attiecībā uz pieteikumiem par izziņas izdarītāja noraidījumu.»

47. Izteikt 127. pantu šādā redakcijā:

«127. pants. Pirmstiesas izmeklēšanas obligātums

Pirmstiesas izmeklēšana ir obligāta visās krimināllietās, izņemot krimināllietas par noziegumiem, kas minēti šā kodeksa 111. panta 2. punktā.»

48. Papildināt kodeksu ar 128.1 un 128.2 pantu šādā redakcijā:

«128.1 pants. Kriminālvajāšanas sākums

Kriminālvajāšanu veic ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

Kriminālvajāšana sakas ar brīdi, kad prokurors pieņem lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības. Lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības prokuroram jāpieņem desmit dienu laikā no dienas, kad lieta saņemta no izziņas iestādes kriminālvajāšanas uzsākšanai, vai arī tā jāatdod izziņas iestādei papildizmeklēšanai.

128.2 pants. Kriminālvajāšanas termiņi pirmstiesas izmeklēšanā

Kriminālvajāšana pirmstiesas izmeklēšanā jāpabeidz divu mēnešu laikā. Sājā termiņā ietilpst laiks no kriminālvajāšanas uzsākšanas dienas līdz brīdim, kad prokurors paraksta apsūdzības rakstu vai pieņem lēmumu par lietas nosūtīšanu izskatīšanai tiesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, vai līdz dienai, kad viņš lietu izbeidz vai tajā aptur izmeklēšanu.

Kriminālvajāšanas termiņu var pagarināt attiecīgās prokuratūras iestādes vadītājs, par to īpaši norādot uz lēmuma par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.»

49. Izteikt 129. pantu šādā redakcijā:

«129. pants. Pirmstiesas izmeklēšanas vieta

Pirmstiesas izmeklēšanu izdara tajā rajonā (pilsētā), kur noticis noziegums. Ja noziegums izdarīts vairākos viena tiesas apgabala rajonos, izmeklēšanas piekritību nosaka tiesas apgabala virsprokurors. Ja noziegums izdarīts vairāku tiesas apgabalu rajonos, izmeklēšanas piekritību nosaka ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokurori.

Lietās, kas ir piekritīgas apgabaltiesai, pirmstiesas izmeklēšanu vada un veic tiesas apgabala prokuratūra.

Lai veicinātu ātrāku un pilnīgāku pirmstiesas izmeklēšanu, to var izdarīt arī nozieguma atklāšanas vietā, kā ari vietā, kur atrodas aizdomās turētais, apsūdzētais, cietušo vai liecinieku vairākums.

Ja prokurors vai izziņas iestāde saņēmusi ziņas par noziegumu, kura izmeklēšana ir piekritīga citai izmeklēšanas iestādei, prokuroram vai izziņas iestādei jāierosina krimināllieta, jāveic neatliekamās izmeklēšanas darbības un lieta jānosūta pēc piekritības. Strīdu par izmeklēšanas piekritību izšķir vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes prokurors.

Ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokurori var pieņemt savā izmeklēšanā jebkuru krimināllietu, pēc viņu norādījuma krimināllietu var izņemt no vienas prokuratūras iestādes vai prokurora lietvedības un nodot citai prokuratūras iestādei vai prokuroram neatkarīgi no nozieguma izdarīšanas vietas.»

50. Aizstāt 130. panta pirmajā daļā vārdu «izmeklētāja» ar vārdiem «izziņas iestādes priekšnieka».

51. Aizstāt 149. panta ceturtajā daļā un 229. panta pirmajā daļā vārdu «milicija» ar vārdu «policija». , .

52. Izteikt 155. panta pirmās daļas pēdējos divus teikumus šādā redakcijā:

«Ja apsūdzētais ir jāatstata no amata, prokurors par to pieņem lēmumu, kuru nosūta izpildīšanai apsūdzētā darbavietai.»

53. Izteikt 168. panta trešo daļu šādā redakcijā:

«Kratīšanu drīkst izdarīt tikai uz tiesneša lēmuma pamata. Neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanu drīkst izdarīt bez tiesneša lēmuma, taču tad par to jāpaziņo tiesnesim divdesmit četru stundu laikā.»

54. Aizstāt 169. panta otrajā daļā un 191. panta pirmajā daļā vārdus «ar prokurora vai viņa vietnieka sankciju» ar vārdiem «uz tiesneša lēmuma pamata».

55. Papildināt 172. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

«Izņemtās vai atņemtās narkotiskās vai psihotropās vielas jāiesaiņo, iesaiņojums jāapzīmogo un uz tā jānorāda izņemto vielu īpašās pazīmes, svars un daudzums.

Krimināllietā izņemtās vai atņemtās indīgās, radioaktīvās, stipri iedarbīgās, narkotiskās un psihotropās vielas, kā arī ieroči, munīcija un sprāgstvielas nekavējoties nododamas glabāšanā speciālām iestādēm saskaņā ar īpašiem normatīvajiem aktiem.»

56. Aizstāt 176. panta pirmajā daļā vārdus «ar prokurora sankciju vai uz» ar vārdiem «uz tiesneša vai».

57. Aizstāt 176. panta otrajā daļā un 191. panta pirmajā daļā vārdus «prokurora vai viņa vietnieka sankciju» ar vārdiem «tiesneša vai tiesas lēmumu».

58. 176.1 pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

«176.1 pants. Telefonsarunu noklausīšanās un informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem

Pamatojoties uz tiesas vai tiesneša lēmumu konkrētajā krimināllietā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka sarunu noklausīšanās vai informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem var sniegt ziņas, kam ir būtiska nozīme lietā, drīkst noklausīties nozieguma izdarīšanā aizdomās turētās personas vai apsūdzētā sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm, kā arī drīkst iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem, kurus izmanto aizdomās turētā persona vai apsūdzētais. Lēmumu par sarunu noklausīšanos vai informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem nosūta izpildīšanai policijai. Noklausīties sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm, kā ari iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem drīkst ne ilgāk par sešiem mēnešiem.»;

aizstāt otrajā daļā vārdus «prokurora sankcijas» ar vārdiem «tiesas vai tiesneša lēmuma»;

izteikt ceturto un piekto daļu šāda redakcija:

«Darbinieki, kuru uzdevums ir noklausīties sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm, izdarīt skaņu ierakstus un iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem, saskaņā ar šā kodeksa 130. panta noteikumiem tiek brīdināti, ka viņi ir atbildīgi par to, lai iegūtās ziņas netiktu izpaustas.

Par noklausīšanos, skaņu ieraksta izdarīšanu un informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem jāsastāda protokols, kurā jāizklāsta sarunas fonogrammas vai no tehniskajiem līdzekļiem iegūtās informācijas saturs, kas attiecas uz lietu. Šī fonogrammas daļa tiek pievienota lietai.»

59. Aizstāt 203. panta piektajā daļā vārdus «izmeklētājs ir tiesīgs ar savu motivētu lēmumu, kuru apstiprina prokurors» ar vārdiem «prokurors ir tiesīgs ar motivētu lēmumu».

60. Izslēgt 204. pantā vārdus «izziņas izdarītājs».

61. Izteikt 211. pantu šādā redakcijā:

«211. pants. Krimināllietas nosūtīšana tiesai

Krimināllietu, kurā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, kopā ar apsūdzības rakstu, apsūdzības raksta norakstiem, izmeklēšanas darbību protokolu ievaddaļām aizzīmogotā veidā līdz ar attiecīgi iesaiņotiem un aizzīmogotiem lietiskajiem pierādījumiem prokurors nekavējoties nosūta tiesai un paziņo apsūdzētajam, cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam vai viņu pārstāvjiem, kurai tiesai lieta nosūtīta.

Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lieta sūtāmi tieši tiesai.»

62. Izslēgt 212. panta ceturtajā daļa vārdus «un norakstu nosūta prokuroram».

63. Aizstāt 212. panta sestajā daļa vardu «prokuroram» ar vārdiem «vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram».

64. Izteikt 213. panta pirmo daļu šāda redakcija:

«Ja tam ir pamats, prokurora lēmumu par krimināllietas izbeigšanu var atcelt un šo lietu atjaunot vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes _virsprokurors, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokurors.»

65. Izslēgt 215., 215.', 216., 217., 218. un 219. pantu.

66. Izteikt divdesmit pirmās nodaļas nosaukumu šāda redakcija: «Izziņas izdarītāja, prokurora un tiesneša darbību pārsūdzēšana.»

67. Izteikt 220. panta nosaukumu šādā redakcijā:

«220. pants. Izziņas izdarītāja darbību pārsūdzēšanas kārtība.»

68. Izslēgt 220. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus «un izmeklētāja», «izmeklētājs», «un izmeklētājam».

69. Papildināt kodeksu ar 222. pantu šāda redakcija:

«222. pants. Tiesneša darbību pārsūdzēšana

Tiesneša lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, par ievietošanu ārstniecības iestādē vai citu piespiedu līdzekļu piemērošanu aizdomās turētais, apsūdzētais, viņu pārstāvis vai aizstāvis, kā arī prokurors ir tiesīgi pārsūdzēt tiesā.

Sūdzību tiesa izskata un lēmumu pieņem koleģiāli ne vēlāk kā triju dienu laikā no tās saņemšanas dienas, piedaloties iesniedzējam un prokuroram.»

70. Izslēgt 227. panta trešo daļu.

71. Izslēgt 234. panta pirmās daļas 2.punktā, 235. panta nosaukumā un tekstā, 256. panta otrajā daļā, 257. panta otrajā daļā, 259. panta nosaukumā un tekstā, 263. panta otrajā daļā, 303. panta nosaukumā un trešajā daļā, 384. panta ceturtajā daļā vārdus «vai papildizziņai».

72. Izteikt 243. panta ceturto daļu šādā redakcijā: «Apsūdzētāja atteikšanās no apsūdzības atbrīvo tiesu no pienākuma turpināt lietas iztiesāšanu. Tādā gadījumā tiesas sēdē tiek pasludināts pārtraukums. Par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības tiesa nekavējoties paziņo amatā augstākam prokuroram, kuram septiņdesmit divu stundu laikā ir tiesības ar savu lēmumu nomainīt valsts apsūdzētāju un atjaunot valsts apsūdzības uzturēšanu. Ja amatā augstāks prokurors iepriekš norādītajā termiņā neatjauno apsūdzības uzturēšanu, tiesājamais ir attaisnojams.»

73. Izteikt 252. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Ja neierodas prokurors, lietas izskatīšana jāatliek.»

74. Izslēgt 302. panta otro un trešo daļu.

75. Aizstāt 325. pantā vārdus «vai viņa vietnieks» ar vārdiem «vai departamenta virsprokurors».

76. Aizstāt 339. panta 1. punktā un 340. panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā vārdus «izziņas, iepriekšējās» ar vārdu «pirmstiesas».

77. Papildināt 357. pantu un 358. panta otro daļu pēc vārda «kasācijas» ar vārdiem «vai apelācijas».

78. Izslēgt 390. panta otrajā daļā vārdus «vai dod rīkojumu tos izmeklēt izmeklētājam».

79. Aizstāt 391. panta pirmajā daļā vārdu «reģionālais» ar vārdiem «tiesas apgabala».

80. Izteikt 392. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Jautājumu par krimināllietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata apelācijas instances tiesa, ievērojot tiesvedībai apelācijas instancē paredzētos noteikumus.»

81. 397. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

«Lēmumu kopā ar lietu prokurors nosūta tiesai. Ja nav pamata piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, prokurors lietu izbeidz.»;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus «izmeklētājs vai».

82. Izslēgt piekto sadaļu un trīsdesmit pirmo nodaļu.

83. Izteikt vienpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

«Vienpadsmitā sadaļa
LIKUMĪGA SPĒKĀ NESTĀJUŠOS SPRIEDUMU JAUNA IZSKATĪŠANA

TRĪSDESMIT SESTĀ NODAĻA
SPRIEDUMA IZSKATĪŠANA APELĀCIJAS KARTĪBA

433. pants. Pārsūdzēšana un protesta iesniegšana apelācijas kārtībā

Pārsūdzēšana un protesta iesniegšana apelācijas kārtībā ir likumīgā spēkā nestājušos spriedumu pārsūdzība augstākai tiesas instancei nolūkā no jauna izskatīt lietu pēc būtības kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ. Prokurors, kas piedalījies lietā, un amatā augstāks prokurors var iesniegt apelācijas protestu.

Apelācijas sūdzību var iesniegt tiesājamais, attaisnotais, viņu aizstāvji un likumiskie pārstāvji, cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji. Prokurors, kas piedalījies lietā, un amatā augstāks prokurors var pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, iesniedzot apelācijas protestu.

434. pants. Iemesli pārsūdzēšanai un protesta iesniegšanai apelācijas kārtībā

Tiesājamais, attaisnotais, viņu aizstāvji un likumiskie pārstāvji, kā arī cietušais un viņa pārstāvis ir tiesīgi iesniegt apelācijas sūdzību par spriedumu jebkura iemesla dēļ, kas saistīts ar likumā garantēto tiesību pārkāpumu kriminālprocesā. Cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.

Aizstāvim sūdzības iesniegšana jāsaskaņo ar tiesājamo vai attaisnoto, kura intereses viņš aizstāv.

Prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par katru nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu.

Civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji ir tiesīgi iesniegt apelācijas sūdzību par spriedumu tikai daļā, kas attiecas uz civilprasību.

435. pants. Pārsūdzēšanas un protesta iesniegšanas kartība

Apelācijas sūdzību un protestu iesniedz:

1) par rajona (pilsētas) tiesas spriedumu un spriedumu, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski, - attiecīgās apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijai;

2) par apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumu - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātai.

Apelācijas instances tiesai adresētās apelācijas sūdzības un protesti iesniedzami tiesai, kas taisījusi spriedumu.

436. pants. Pārsūdzēšanai un protesta iesniegšanai apelācijas kārtībā noteiktā forma un termiņi

Apelācijas sūdzību un protestu iesniedz rakstveidā ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas, bet tiesājamie, kas atrodas apcietinājumā, - tādā pašā termiņā no sprieduma noraksta saņemšanas dienas.

Apelācijas sūdzība vai protests, kas iesniegts pēc noteiktā termiņa, tiek atstāts bez izskatīšanas.

Ja noteiktais termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, personas, kas ir tiesīgas pārsūdzēt vai iesniegt protestu, var lūgt tiesai (tiesnesim), kas taisījusi spriedumu, atjaunot nokavēto termiņu. Šo jautājumu izlemj rīcības sēdē, piedaloties iesniedzējam.

Atteikšanos atjaunot nokavēto termiņu var pārsūdzēt vai iesniegt par to protestu apelācijas instances tiesai, kam ir tiesības atjaunot termiņu un pieņemt lietu izskatīšanai.

Termiņā, kas noteikts pārsūdzēšanai vai protesta iesniegšanai apelācijas kārtībā, lietu nedrīkst izprasīt no tiesas. Sājā laikā puses ir tiesīgas tiesas telpās iepazīties ar lietu un izdarīt no tās izrakstus. Personas, kas iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc pārsūdzēšanas termiņa izbeigšanās ir tiesīgas iesniegt apelācijas instances tiesai sūdzības vai protesta papildpamatojumu.

437. pants. Paziņojums par apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšanu

Par iesniegtu apelācijas sūdzību vai protestu tiesa (tiesnesis), kas taisījusi spriedumu, paziņo pusēm un vienlaikus nosūta tām sūdzības vai protesta norakstu. Pusēm ir tiesības līdz dienai, kad lieta tiks izskatīta apelācijas instances tiesā, iesniegt savus rakstveida iebildumus un paskaidrojumus par sūdzību vai protestu.

Iebildumus vai paskaidrojumus par sūdzību vai protestu pievieno lietai vai papildus nosūta tiesai ne vēlāk kā divdesmit četras stundas no to saņemšanas brīža.

Katram no tiesājamiem (attaisnotajiem), kas apsūdzēti par līdzdalību vienā un tajā pašā noziegumā, ir tiesības pievienoties sūdzībai,

ko iesniedzis viens no viņiem. Par to ir jāpaziņo tiesai (tiesnesim), kas taisījusi spriedumu, termiņā, kāds noteikts pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā.

438. pants. Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas sekas

Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma izpildi pilnībā attiecībā uz visiem tiesājamiem šajā lietā.

Apelācijas sūdzība vai protests par attaisnojošu spriedumu neaptur sprieduma izpildīšanu daļā par tiesājamā atbrīvošanu no apcietinājuma:

Apelācijas sūdzība vai protests, kas iesniegts tikai sakarā ar civilprasības izlemšanu lietā, neaptur sprieduma izpildi daļā par notiesātā kriminālatbildību.

Ja personai, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, agrāk nebija izsniegts sprieduma noraksts, to izsniedz šai personai nekavējoties pēc sūdzības vai protesta iesniegšanas.

Pēc apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņa izbeigšanās tiesa (tiesnesis), kas taisījusi spriedumu, nosūta lietu ar sūdzību un protestu, kā arī ar iebildumiem un paskaidrojumiem par tiem apelācijas instances tiesai.

439. pants. Apelācijas sūdzības vai protesta atsaukšana

Persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, ir tiesīga atsaukt savu sūdzību vai protestu. Tiesības atsaukt protestu ir arī amatā augstākam prokuroram. Tiesājamais ir tiesīgs atsaukt sava aizstāvja sūdzību. Tomēr gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās lietā ir obligāta, kāds aizstāvja sūdzības atsaukums nav obligāts apelācijas instances tiesai.

440. pants. Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā

Lieta apelācijas instances tiesā izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu izskatīšanai pirmās instances tiesās, izņemot šajā nodaļā noteikto.

441. pants. Tiesas sastāvs, izskatot lietu apelācijas kārtībā

Krimināllietu apelācijas kārtībā izskata tiesa attiecīgi vai nu triju apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnešu sastāvā, vai triju Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātas tiesnešu sastāvā.

442. pants. Personas, kas piedalās lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā

Uz apelācijas instances tiesas sēdi aicina prokuroru, tiesājamo, attaisnoto, viņa aizstāvi un likumisko pārstāvi, bet gadījumos, kad sūdzība vai protests skar cietušā intereses, - arī cietušo un viņa pārstāvi.

Civilprasītāju, civilatbildētāju un viņu pārstāvjus izsauc tad, ja lietu izskata pēc viņu sūdzības vai ja, izskatot lietu, var rasties jautājumi, kas attiecas uz civilprasību.

Lieciniekus un ekspertus, kas piedalījušies pirmās instances tiesā, izsauc, ja apelācijas instances tiesa atzīst to par nepieciešamu vai to lūdz kāda no pusēm.

Uz apelācijas instances tiesu izsauktajām personām tiek nosūtīts izsaukums, vienlaikus izskaidrojot, kādas sekas iestāsies, ja viņi neieradīsies bez attaisnojoša iemesla.

443. pants. Papildmateriālu iesniegšana

Pusēm ir tiesības iesniegt apelācijas instances tiesai papildmateriālus vai nu vienlaikus ar sūdzību vai protestu, vai lietas izskatīšanas gaitā, kā arī lūgt apelācijas instances tiesu izsaukt un nopratināt lieciniekus, kuri agrāk - lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā - nav nopratināti. Tādus lieciniekus var izsaukt ari pēc apelācijas instances tiesas iniciatīvas. Apelācijas instances tiesa pēc pušu lūguma vai savas iniciatīvas var noteikt ekspertīzi, izsaukt un nopratināt ekspertus un speciālistus.

444. pants. Lietas izskatīšanas dienas noteikšana

Apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs vai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātas priekšsēdētājs nosaka tiesas sastāvu un uzdod vienam no tiesnešiem referēt apelācijas instances tiesā par izskatāmo lietu. Tiesnesis referents nosaka lietas izskatīšanas dienu.

445. pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšana apelācijas instances tiesā sākas ar tiesneša referātu.

Referātā jāizklāsta lietas būtība un pirmās instances tiesas (tiesneša) spriedums, kā ari sūdzību vai protesta un tiesai iesniegto iebildumu vai paskaidrojumu būtība.

446. pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā

Tiesas izmeklēšana un tiesu debates apelācijas instances tiesā notiek sūdzībās vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros un nedrīkst pārsniegt šīs robežas, izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas par pirmās instances tiesas konstatēto tiesājamā vainu vai apstākļiem, kas pastiprina viņa atbildību. Ja apelācijas sūdzībā nav izteiktas konkrētas prasības attiecībā uz kādu sprieduma daļu, par pārsūdzētu uzskatāms spriedums kopumā.

Apelācijas instances tiesa nedrīkst piemērot likumu par smagāku noziegumu nekā tas, par kuru celta apsūdzība tiesājamam.

Bargāka soda noteikšana tiesājamam, ka arī attaisnota atzīšana par vainīgu un soda piemērošana viņam pieļaujama tikai gadījumos, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība.

447. pants. Apelācijas instances tiesas nolēmumi

Lietas izskatīšanas rezultātā apelācijas /instances tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj pirmās instances tiesas spriedumu bez grozījumiem;

2) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un taisa jaunu spriedumu.

TRĪSDESMIT SEPTĪTĀ NODAĻA
SPRIEDUMU IZSKATĪŠANA KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ

448. pants. Pārsūdzēšana un protesta iesniegšana kasācijas kārtībā

Pārsūdzēšana un protesta iesniegšana kasācijas kārtībā ir likumīgā spēkā nestājušos apelācijas instances tiesas nolēmumu pārsūdzība Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā nolūkā atcelt pārsūdzēto spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izmeklēšanai.

Pieļaujama ari jebkuru citu tiesu (tiesnešu) spriedumu pārsūdzēšana kasācijas kārtībā. Turklāt tad, ja viens no procesa dalībniekiem iesniedzis kasācijas sūdzību, bet cits - apelācijas sūdzību un neviena no tām nav atsaukta, spriedumu izskata apelācijas kārtībā.

Kasācijas sūdzību var iesniegt tiesājamais, attaisnotais, viņu aizstāvji un likumiskie pārstāvji, cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji. Prokurors iesniedz kasācijas protestu.

449. pants. Iemesli sprieduma izskatīšanai kasācijas kārtībā

Sprieduma izskatīšana kasācijas kārtībā pieļaujama tikai tajā gadījumā, ja spriedums pamatots uz krimināllikuma pārkāpumu vai kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.

450. pants. Krimināllikuma pārkāpums

Krimināllikuma pārkāpums ir:

1) Latvijas Kriminālkodeksa Vispārīgās daļas pantu nepareiza

piemērošana;

2) tāda Latvijas Kriminālkodeksa panta vai panta daļas piemērošana, kuru nevajadzēja piemērot, kvalificējot noziegumu;

3) tāda soda veida vai mēra noteikšana tiesājamam, kāds nav paredzēts attiecīgajā Latvijas Kriminālkodeksa pantā.

451. pants. Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums

Būtiski kriminālprocesa likuma pārkāpumi ir tādu šā kodeksa prasību pārkāpumi, kas ierobežojuši likumā noteiktās procesa dalībnieku

tiesības vai citāda veida ietekmējuši vai varēja ietekmēt likumīga, pamatota un taisnīga sprieduma taisīšanu.

Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, ir šādi:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) spriedumu taisījusi tiesa, kurai šī lieta nav piekritīga;

3) pārkāpts tiesnešu apspriedes noslēpums, taisot spriedumu;

4) spriedumu nav parakstījis kāds no tiesnešiem;

5) lieta izskatīta tiesājamā vai citu procesa dalībnieku prombūtnē, ja viņu piedalīšanās procesā saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem ir obligāta;

6) apsūdzētajam nav dota iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas;

7) tiesājamam nav dots vārds aizstāvības runai vai nav dots pēdējais vārds;

8) pārkāptas apsūdzētā (tiesājamā) tiesības lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka pakalpojumus;

9) lietā nav tiesas sēdes protokola.

452. pants. Pārsūdzēšanai un protesta iesniegšanai kasācijas kārtībā noteiktā forma un termiņi

Kasācijas sūdzību un protestu iesniedz rakstveidā ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas, bet tiesājamie, kas atrodas apcietinājumā, - tādā pašā termiņā no sprieduma noraksta saņemšanas dienas.

Kasācijas sūdzībā un protestā izteiktā prasība par sprieduma atcelšanu jāpamato ar norādi uz krimināllikuma vai kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu.

Kasācijas sūdzību un protestu iesniedz tiesai, kas taisījusi spriedumu.

Kasācijas sūdzības vai protestus, kas iesniegti pēc noteiktā termiņa vai bez izteikto prasību pamatojuma, atstāj bez izskatīšanas.

Ja tiesa (tiesnesis), kas taisījusi spriedumu, atstāj kasācijas sūdzību vai protestu bez izskatīšanas, to var pārsūdzēt septiņu dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā, kura lēmums ir galīgs.

Spriedumu taisījušās tiesas (tiesneša) nolēmums par kasācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas nav šķērslis tam, lai spriedums stātos likumīgā spēkā.

453. pants. Paziņojums par kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanu

Par iesniegtu kasācijas sūdzību vai protestu, rakstveida iebildumiem vai paskaidrojumiem par tiem, kā ari tiesājamā pievienošanos

kasācijas sūdzībai, ko iesniedzis cits tiesājamais, paziņo tādā paša kārtībā, kāda paredzēta šajā kodeksā sūdzību un protestu iesniegšanai apelācijas kārtībā.

454. pants. Kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas sekas

Kasācijas sūdzība vai protests, kas iesniegts šā kodeksa 448. panta kārtībā, aptur sprieduma stāšanos likumīgā spēkā attiecībā uz visiem tiesājamiem šajā lietā.

Kasācijas sūdzība vai protests par attaisnojošu spriedumu neaptur sprieduma izpildi daļā par tiesājamā atbrīvošanu no apcietinājuma.

Ja personai, kas iesniegusi kasācijas sūdzību vai protestu, agrāk nebija izsniegts sprieduma noraksts, to izsniedz šai personai nekavējoties pēc sūdzības vai protesta iesniegšanas.

Pēc kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņa izbeigšanās tiesa (tiesnesis), kas taisījusi spriedumu, nosūta lietu ar sūdzību un protestu, kā arī ar iebildumiem un paskaidrojumiem par tiem Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

455. pants. Kasācijas sūdzības vai protesta grozīšana, papildināšana vai atsaukšana

Persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību vai protestu, ir tiesīga līdz lietas izskatīšanai kasācijas instances tiesā atsaukt savu sūdzību vai protestu, kā arī grozīt to vai papildināt ar jauniem pamatojumiem. Tiesības atsaukt, grozīt vai papildināt protestu ir arī amatā .augstākam prokuroram. Tiesājamais ir tiesīgs atsaukt sava aizstāvja .sūdzību. Tomēr gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās lietā ir obligāta, šāds aizstāvja sūdzības atsaukums nav obligāts kasācijas instances tiesai.

Protesta grozījumos vai papildinājumos, kā arī cietušā sūdzības grozījumos vai papildinājumos, kas iesniegti pēc pārsūdzības termiņa izbeigšanās kasācijas kārtībā, prokuroram un cietušajam nav tiesību izvirzīt jautājumu par tiesājamā stāvokļa pasliktināšanu, ja šādas prasības nav sākotnējā protestā vai sūdzībā.

456. pants. Tiesas sastāvs, izskatot lietu kasācijas kārtībā

Lietu kasācijas kārtībā izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments triju tiesnešu (senatoru) sastāvā.

457. pants. Kasācijas sūdzības vai protesta noraidīšana bez lietas izskatīšanas

Visas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā saņemtās kasācijas sūdzības un protesti tiek izskatīti kasācijas instances tiesas rīcības sēdē triju tiesnešu (senatoru) sastāvā, lai nepieļautu sūdzību un protestu izskatīšanu tiesā šādos gadījumos:

1) ja sūdzība vai protesta izteikta prasība - atcelt spriedumu - netiek pamatota vai sūdzība vai protests iesniegts pēc noteiktā termiņa un termiņa pagarināšanai nav likumīga pamata;

2) ja atzīts par pamatotu prokurora motivēts iesniegums par kasācijas sūdzības noraidīšanu sakarā ar to, ka nav pamata sprieduma jaunai izskatīšanai. Sūdzību šādos gadījumos drīkst noraidīt vienīgi tad, ja personai, kas iesniegusi sūdzību, nosūtīts prokurora motivēta iesnieguma noraksts, vienlaikus izskaidrojot, ka tai ir tiesības desmit dienu laikā no noraksta saņemšanas brīža rakstveidā paziņot Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam savu viedokli.

Kasācijas instances tiesas rīcības sēdē var pieņemt lēmumu par pārsūdzētā sprieduma atcelšanu vienīgi tad, ja sūdzību vai protestu, kas iesniegts notiesātā labā, tiesa atzīst par pamatotu.

Par sūdzības vai protesta noraidīšanu, kā arī par sprieduma atcelšanu bez lietas izskatīšanas tiesā paziņo personai, kas iesniegusi sūdzību vai protestu.

458. pants. Lietas izskatīšanas dienas noteikšana

Saņēmis kasācijas sūdzību vai protestu, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs nosaka tiesas sastāvu un uzdod vienam no tiesnešiem (senatoriem) referēt par izskatāmo lietu.

Ja nav pamata sūdzības vai protesta noraidīšanai bez lietas izskatīšanas tiesā, tiesnesis (senators), kam uzdots referēt, nosaka lietas izskatīšanas dienu.

Pusēm paziņo par lietas izskatīšanas dienu un viņu tiesībām piedalīties kasācijas instances tiesas sēdē.

Prokurora piedalīšanās lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā ir obligāta. Lietas izskatīšanā piedalās prokurors, kas uzturējis šajā lietā apsūdzību, vai amata augstāks prokurors.

Pušu neierašanās bez attaisnojoša iemesla, ja tām savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai. Ja nepieciešams, tiesa var izsaukt puses paskaidrojumu sniegšanai.

Tiesājamam, kas atrodas apcietinājumā, jānodrošina piedalīšanās lietas izskatīšanā, ja viņš to lūdz.

459. pants. Kasācijas instances tiesas rīcības sēde

Ja ir pamats sūdzības vai protesta noraidīšanai bez lietas izskatīšanas tiesā, tiesnesis (senators), kam uzdots referēt par lietu, sasauc rīcības sēdi tādā tiesnešu sastāvā, kādu šīs lietas izskatīšanai noteicis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs. Par kasācijas instances tiesas rīcības sēdi pusēm neziņo.

460. pants. Lietas izskatīšana kasācijas instances tiesā

Priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, noskaidro, kas ieradies uz tiesas sēdi, un izlemj jautājumu par iespēju izskatīt lietu. Pēc tam priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, prokurora, aizstāvja, cietušā, civilprasītāja, civilatbildētāja un viņu pārstāvju, tulka uzvārdu un jautā personām, kas ieradušās uz tiesas sēdi, vai tām ir noraidījuma iesniegumi.

Ja tādi iesniegumi ir, tiesa par tiem pieņem lēmumu.

Lietas izskatīšana sākas ar tiesneša (senatora) referātu, kurā viņš izklāsta lietas apstākļus, kas attiecas uz sūdzības vai protesta priekšmetu, sprieduma būtību, par kuru iesniegta sūdzība vai protests, iemeslus, kuru dēļ iesniegta prasība atcelt spriedumu.

Pēc referāta priekšsēdētājs uzaicina personas, kas piedalās lietas izskatīšanā un to vēlas, sniegt paskaidrojumus savu tiesību un likumisko interešu aizstāvībai, turklāt pirmajam dod vārdu sūdzības iesniedzējam. Ja lietu izskata sakarā ar protestu, pirmajam tiek dots vārds prokuroram protesta pamatošanai.

Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas prokurors izsaka savu viedokli par tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, ar kuriem pamatota prasība atcelt spriedumu.

Uzklausījusi pušu paskaidrojumus, prokurora viedokli un kā pēdējo - tiesājamo, attaisnoto vai viņu aizstāvjus, tiesa aiziet apspriesties apspriežu istabā lēmuma pieņemšanai.

461. pants. Kasācijas instances tiesas lēmumi

Lietas izskatīšanas rezultātā kasācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāj spriedumu bez grozījumiem, bet sūdzību vai protestu - bez apmierinājuma;

2) atceļ spriedumu un nosūta lietu papildizmeklēšanai vai jaunai iztiesāšanai;

3) atceļ spriedumu un izbeidz lietu.

462. pants. Kasācijas instances tiesas lēmuma saturs

Kasācijas instances tiesas lēmumā jānorāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;

2) lēmumu pieņēmušās tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un citas personas, kas piedalās lietas izskatīšanā;

3) persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību vai protestu;

4) tā sprieduma rezolutīvās daļas saturs, kas pārsūdzēts vai par kuru iesniegts protests;

5) kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktās prasības un to pamatojums, kā ari pret tiem celto iebildumu būtība un prokurora viedoklis;

6) kasācijas instances tiesas lēmums par sūdzību vai protestu.

Ja kasācijas sūdzība vai protests atstats bez apmierinājuma, lēmumā jānorāda, kādēļ sūdzībā vai protestā izteiktās prasības atzītas par nepamatotām.

Sprieduma atcelšanas gadījumā kasācijas instances tiesai jānorāda, kāda likuma un tā pantu prasības pārkāptas un kā tas izpaužas.

Lēmumu paraksta viss tiesas sastāvs. Priekšsēdētājs vai kāds no tiesas sastāva nekavējoties to paziņo tiesas sēžu zālē.

463. pants. Kasācijas instances tiesas lēmuma nodošana izpildīšanai

Kasācijas instances tiesas lēmumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas kopā ar lietu nosūta tiesai, kas taisījusi spriedumu, vai citai tādai pašai tiesai, bet gadījumā, ja lietu nosūta papildizmeklēšanai, - prokuroram, kas nosūtījis lietu pirmās instances tiesai.

Lēmums, uz kura pamata tiesājamais ir jāatbrīvo no apcietinājuma, izpildāms nekavējoties, ja tiesājamais piedalās tiesas sēdē. Pārējos gadījumos šā lēmuma norakstu ne vēlāk kā divdesmit četru .stundu laikā pēc tā pieņemšanas kasācijas instances tiesa nosūta apcietinājuma vietas administrācijai izpildīšanai.

Vienlaikus tiesa, izmantojot sakaru līdzekļus, dod rīkojumu par tiesājamā atbrīvošanu no apcietinājuma.

464. pants. Lietas izskatīšana pēc sprieduma atcelšanas

Ja lietu, kurā atcelts spriedums, nosūta jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai, kas taisījusi spriedumu, to izskata vispārējā kārtībā, bet citā tiesas sastāvā.

Izskatot lietu no jauna, piemērot likumu par smagāku noziegumu vai noteikt bargāku sodu drīkst tikai tad, ja sākotnējais spriedums atcelts pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības sakarā ar nepieciešamību piemērot likumu par smagāku noziegumu vai noteikt bargāku sodu, kā arī tad, ja, izskatot lietu no jauna pēc sprieduma atcelšanas, konstatēti apstākļi, kas liecina par to, ka tiesājamais (apsūdzētais) izdarījis smagāku noziegumu.

Spriedumu, kas taisīts, no jauna izskatot lietu, var pārsūdzēt, un par to var iesniegt protestu vispārējā kārtībā.»

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinetam līdz 1994. gada 1. oktobrim atbilstoši šim likumam jānodrošina apgabaltiesu izveidošana un to darbības uzsākšana.

2. Prokuroru sankcijas, kas dotas procesuālo darbību izpildei līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz sankcijās norādīto termiņu beigām.

3. Krimināllietas, kas nosūtītas tiesām līdz šā likuma speķa stāšanās dienai, izskata tā līmeņa tiesas, kurām attiecīgās lietas bija piekritīgas saskaņā ar lietas nosūtīšanas dienā spēkā esošajām kriminālprocesuālā likuma normām.

4. Līdz 1995. gada 1. oktobrim kriminālvajāšanas organizēšanas un veikšanas funkcijas un pilnvaras, kas piekritīgas prokuroriem līdz apsūdzības raksta sastādīšanai, realizē arī Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta izmeklētāji un struktūrvienību vadītāji, bet izmeklēšanu vada un uzrauga attiecīgā līmeņa prokurori.

5. Šā likuma 80. pants, kā arī 82. un 83. pants (par Kriminālprocesa kodeksa piektās sadaļas un trīsdesmit pirmās nodaļas izslēgšanu, par vienpadsmitās sadaļas un trīsdesmit sestās nodaļas «Sprieduma izskatīšana apelācijas kārtībā» un trīsdesmit septītās nodaļas «Sprieduma izskatīšana kasācijas kārtībā» izteikšanu jaunā redakcijā) stājas spēkā ar 1995. gada 1. oktobri.

Likums stājas spēkā ar 1994. gada 1. oktobri.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 22. jūnijā.

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 12. jūlijā

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 22.06.1994.Stājas spēkā: 01.10.1994.Zaudē spēku: 01.10.2005.Tēma: KriminālprocessPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 80, 12.07.1994.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
  • Citi saistītie dokumenti
57436
01.10.1994
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)