Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem
1.pants Likumā ir lietoti šādi termini: 1) reģions - valsts teritorijas daļa (pagasts, pagastu kopums, pilsēta, pagastu un pilsētu kopums, rajons, rajonu kopums, rajonu un pilsētu kopums), kuru vieno kādas noteiktas pazīmes vai problēmas; 2) īpaši atbalstāmais reģions - reģions, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences vai viena no šīm tendencēm un kuram saskaņā ar šo likumu piešķirts īpašs statuss; 3) reģionālās attīstības līdzekļi - ekonomisku, tiesisku un administratīvu pasākumu kopums, ko izmanto īpaši atbalstāmā reģiona attīstības veicināšanai; 4) ieguldījumu dotācija - daļēja ieguldījumu kompensācija ieguldījumu stimulēšanai īpaši atbalstāmajos reģionos. 2.pants Šis likums nosaka īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanas un attiecīgā reģiona ekonomiskās attīstības veicināšanas vispārējo kārtību. 3.pants Šā likuma mērķis ir radīt iespējas īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai ekonomiskajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā. 4.pants Kārtību, kādā piešķirams un atceļams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz statistikas datiem, ekspertu vērtējumu par attiecīgā reģiona attīstības iespējām un citiem rādītājiem. 5.pants Maksimālais iedzīvotāju skaits, kuru ņem vērā, uz apdzīvotajām teritorijām attiecinot īpaši atbalstāmā reģiona statusu, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no valsts iedzīvotāju skaita. 7. pants Īpaši atbalstāmo reģionu attīstība tiek veicināta ar reģionālās attīstības līdzekļiem - valsts ieguldījumiem infrastruktūrā, īpašu kredītpolitiku, ieguldījumu dotācijām, vienreizējiem maksājumiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un pašvaldībām, ekonomiskās izglītības pasākumiem, brīvo (speciālo) ekonomisko zonu izveidošanu, administratīviem un citiem pasākumiem, kuri pamatojas uz īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmām un kuros tiek lietots kopīgās finansēšanas princips. 9.pants (1) Valsts mēroga reģionālās attīstības jautājumu koordinācijai Saeima apstiprina Reģionālās attīstības padomi desmit cilvēku sastāvā. Padomes sastāvā iekļauj pa vienam deputātam no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, vienu pārstāvi no Latvijas Pašvaldību savienības un sešus Ministru kabineta ieteiktus ministrus (valsts ministrus). (2) Reģionālās attīstības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1999.) 10.pants Reģionālās attīstības padome nosaka reģionālās attīstības stratēģiju, dod ieteikumus valdībai valsts ieguldījumu politikas veidošanā, izvērtē īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas un to finansējumu, pārrauga Reģionālā fonda darbību un tā līdzekļu izlietojumu. 11.pants Ministru kabinets īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai izveido Reģionālo fondu un apstiprina tā nolikumu. 12. pants Reģionālajā fondā tiek ieskaitīti: 1) valsts budžetā minētajam nolūkam iedalītie līdzekļi; 2) ārvalstu un starptautisko palīdzības institūciju kredīti un dāvinājumi; 3) juridisko un fizisko personu (arī ārvalstu) mērķiemaksas un ziedojumi; 4) citi ienākumi. 13. pants No Reģionālā fonda līdzekļiem var finansēt: 1) ieguldījumus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtkapitālā; 2) procentu maksājumus par mērķkredītiem, kas tiek sekmīgi izmantoti saskaņā ar iesniegto biznesa plānu; 3) vienreizējos maksājumus (maksājumus par ekonomiskās izglītības pasākumiem, piemaksu par jaunu darba vietu radīšanu u.c.) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām); 4) ieguldījumu dotācijas; 5) daļēji - īpaši atbalstāmo reģionu vietējos attīstības fondus un īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmu izstrādi; 6) izdevumus Reģionālā fonda darbības nodrošināšanai. 14. pants Atsevišķos gadījumos pēc Reģionālās attīstības padomes lēmuma no Reģionālā fonda līdzekļiem var: 1) (izslēgts ar 15.04.1999. likumu); 2) kopīgi ar pašvaldību finansēt infrastruktūras attīstību; 3) finansēt pašvaldību organizētus uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus (arī minēto pasākumu īstenošanai pieaicinātos speciālistus). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1999.) 15. pants Reģionālā fonda līdzekļus var izmantot tie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri ir reģistrēti un darbojas tikai īpaši atbalstāmajā reģionā, kā arī īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldības. 16.pants Īpaši atbalstāmā reģiona attīstības jautājumu koordinēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izveidot īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padomi un apstiprināt tās nolikumu. 17.pants Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izveidot arī īpaši atbalstāmo reģionu vietējos attīstības fondus. 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.11 "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4.nr.). 2. Ministru kabinets līdz šā gada 1.augustam iesniedz Saeimai priekšlikumus grozījumu izdarīšanai nodokļu likumos attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem īpaši atbalstāmajos reģionos. Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 22.maijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 10.jūnijā
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|