1. Šie noteikumi nosaka Slīteres nacionālā parka (turpmāk — parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, tad parka teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3. Parka administrācija nodrošina parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus ar informāciju par parka aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

4. Parka ārējā robeža un funkcionālo zonu robežas tiek apzīmētas ar informatīvām zīmēm.

5. Parka teritorijā atļauts:

5.1. pārvietoties pa vispārējās lietošanas ceļiem un saskaņā ar parka dabas aizsardzības plānu speciāli ierīkotiem tūrisma maršrutiem;

5.2. ierīkot nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus nemeža zemēs speciāli ierīkotās vietās pēc saskaņošanas ar zemes valdītāju;

5.3. saskaņā ar parka dabas aizsardzības plānu iekārtot publiskās pludmales, autostāvvietas, atpūtas vietas, skatu laukumus un citus ar tūrisma infrastruktūru saistītus objektus;

5.4. lietot tehniskos ūdenssporta līdzekļus (piemēram, vējdēļus, ūdens motociklus, motorlaivas) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos parka dabas aizsardzības plānā norādītajās vietās;

5.5. ierīkot un uzturēt lietošanas kārtībā meža ugunsdrošības ceļus, meža ugunsgrēku dzēšanai paredzētās ūdens ņemšanas vietas un meža kvartālu stigas.

6. Parka teritorijā aizliegts:

6.1. ar transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas un servitūta ceļiem, pārvietoties pa meža un lauksaimniecības zemēm, kā arī pa jūras liedagu, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu;

6.2. no 1.aprīļa līdz 1.oktobrim veikt mežsaimnieciskās darbības un izvest kokmateriālus;

6.3. cirst šādus vecus, augošus vai nokaltušus kokus, ja tie netraucē teritorijas apsaimniekošanu:

6.3.1. ozolus, kas vecāki par 200 gadiem;

6.3.2. priedes, kas vecākas par 180 gadiem;

6.3.3. egles, ošus un liepas, kas vecāki par 160 gadiem;

6.3.4. bērzus un melnalkšņus, kas vecāki par 140 gadiem;

6.4. cirst nokaltušus un izvākt kritušus kokus (vai to daļas), kuru diametrs lielāks par 50 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;

6.5. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;

6.6. medīt savvaļas putnus, zaķus, āpšus;

6.7. medībās izmantot medību suņus, izņemot ievainotu dzīvnieku izsekošanu;

6.8. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot šo noteikumu 6.7.apakšpunktā minēto gadījumu;

6.9. bez zemes īpašnieka atļaujas filmēt un fotografēt komerciāliem nolūkiem īpaši aizsargājamos dabas objektus, vēstures un kultūras pieminekļus;

6.10. trokšņot, traucējot dabas ekosistēmas, parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus.

7. Bez saskaņošanas ar parka administrāciju aizliegts:

7.1. ierīkot nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus parka teritorijas meža zemēs;

7.2. izsniegt attiecīgas zvejas atļaujas, kā arī zvejot un makšķerēt Ķikāna upē, Pitraga upē, Pēterezerā un Vaides dīķī;

7.3. veikt ar ceļu joslas apsaimniekošanu saistītus darbus (piemēram, ceļu būve, rekonstrukcija), kuri maina parka ainavu;

7.4. meliorēt zemes, veidot mākslīgas ūdenskrātuves un veikt citus ar hidroloģiskā režīma maiņu saistītus darbus;

7.5. izmantot parka simboliku un tās elementus;

7.6. uzstādīt reklāmas un informācijas stendus pie koplietošanas ceļiem, izņemot neitrālo zonu Kolkas ciema teritorijā;

7.7. izdot kartes, ceļvežus, tūrisma maršruta shēmas un citus informatīvus materiālus par parka teritorijā esošajām īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem;

7.8. iegūt derīgos izrakteņus;

7.9. ierīkot sadzīves atkritumu savākšanas punktus un atkritumu poligonus.

8. Parka administrācija papildus esošajam parka funkcionālajam zonējumam var noteikt teritorijas, kurās pastāvīgi vai uz laiku ir aizliegta dzīvnieku un augu valsts resursu izmantošana.

9. Parka administrācija izsniedz apliecinājumu koku ciršanai tikai pēc izcērtamo koku iezīmēšanas dabā.

10. Parka administrācija nosaka, cik limitēto medījamo dzīvnieku maksimāli drīkst nomedīt parka teritorijā.

11. Dabas rezervāta zonā atļauts:

11.1. regulēt medījamo dzīvnieku skaitu, ja tā palielināšanās var izraisīt dabisko ekosistēmu radikālas izmaiņas, tai skaitā:

11.1.1. ģeomorfoloģisko veidojumu eroziju un degradāciju;

11.1.2. hidroloģiskā režīma izmaiņas;

11.1.3. savvaļas augu un dzīvnieku populāciju skaitlisku samazināšanos, kas rada draudus minēto populāciju turpmākajai eksistencei;

11.1.4. cilvēkiem un dzīvniekiem bīstamu slimību izplatīšanos;

11.2. parka teritorijas iedzīvotājiem ievākt savvaļas ogas un sēnes Bažu purva rezervātā no 10.septembra līdz 10.oktobrim.

12. Dabas lieguma zonā atļauts:

12.1. veikt parka dabas aizsardzības plānā paredzētos dabas apsaimniekošanas pasākumus retu un aizsargājamu biotopu, dzīvnieku dzīves un barošanās vietu, kā arī augu atradņu saglabāšanai;

12.2. ievākt savvaļas ogas un sēnes;

12.3. rīkot aļņu, staltbriežu, meža cūku, stirnu un bebru individuālās medības un medības ar dzinējiem;

12.4. medīt vilkus, lūšus, lapsas, jenotsuņus, seskus, meža caunas, Amerikas ūdeles, kā arī klejojošus suņus un kaķus, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem, kā arī lai novērstu slimību un epidēmiju izplatīšanos.

13. Dabas lieguma zonā aizliegts:

13.1. veikt galveno cirti un rekonstruktīvo cirti, izņemot ceļmalas joslu atbrīvošanu no ugunsgrēkā cietušiem kokiem, kuri zaudējuši augtspēju (joslu platums no ceļa ass — meža ceļiem līdz 30 m, pašvaldību ceļiem līdz 50 m, valsts nozīmes ceļiem līdz 200 m);

13.2. cirst kokus nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30°;

13.3. mākslīgi atjaunot mežu.

14. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

14.1. veikt kailcirti un rekonstruktīvo cirti, izņemot gadījumus, ja ugunsgrēkā cietusī mežaudze zaudējusi augtspēju;

14.2. veikt būvniecību, kas maina dabas un kultūrvēsturisko ainavu.

15. Plānojot mežsaimniecisko darbību parka dabas lieguma, ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, zemes valdītājam nepieciešams nodrošināt bioloģiskajai daudzveidībai svarīgāko meža struktūru saglabāšanu.