1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā zemes īpašuma tiesības tiek saglabātas vai izbeigtas, atsavinot zemi:

1.1. fiziskajām personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi un kas ieguvušas zemi īpašumā mantošanas ceļā;

1.2. juridiskajām personām (statūtsabiedrībām), ja to pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs neatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta pirmās daļas 3.punktā vai likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

2. Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, mantošanas ceļā ieguvusi tiesības uz zemes īpašumu Latvijas Republikas lauku apvidos vai pilsētās, bet nav saņēmusi pagasta padomes vai pilsētas domes priekšsēdētāja piekrišanu mantotā zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai, zemes īpašuma tiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā uz diviem gadiem līdz īpašuma atsavināšanai. Šajā laikā fiziskā persona var brīvi rīkoties ar mantoto zemi. Ja divu gadu laikā zemes īpašums nav labprātīgi atsavināts, tas uzskatāms par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 32.panta otrajā daļā vai likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 24.panta otrajā daļā minēto neatsavināto zemes īpašumu.

3. Pagasta padome vai pilsētas dome mēneša laikā no neatsavinātā zemes īpašuma izveidošanas brīža paziņo par to Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai.

4. Neatsavināto zemes īpašumu ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Valsts nekustamā īpašuma aģentūras personā saskaņā ar nostiprinājuma lūgumu un pagasta padomes vai pilsētas domes paziņojumu par neatsavināto zemes īpašumu.

5. Fiziskajai personai ir priekšrocības tiesības slēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumu ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru.

6. Ja fiziskā persona vēlas slēgt zemes nomas līgumu, līgumā jāparedz, ka zemes nomas maksas maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 1995.gada 3.oktobra noteikumu nr.292 “Noteikumi par valsts zemes nomu” 11.punktā noteiktās zemes nomas maksas likmes. Zemes nomas tiesības ir mantojamas saskaņā ar Civillikumu, ja tās nostiprinātas zemesgrāmatā.

7. Ja fiziskā persona zemes nomas līguma darbības laikā iegūst Latvijas Republikas pilsonību, viņai ir priekšrocība iegūt īpašuma tiesības uz nomāto zemi.

8. Ja fiziskā persona nevēlas zemi nomāt, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra rīko šī zemes gabala izsoli. Izsole tiek organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par valsts īpašuma izsoli. Fiziskajai personai izmaksā izsolē iegūtos naudas līdzekļus pēc izsoles izdevumu atskaitīšanas.

9. Ja statūtsabiedrības pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs neatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta pirmās daļas 3.punktā vai likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, statūtsabiedrībai mēneša laikā no izmaiņu reģistrēšanas dienas Uzņēmumu reģistrā ir jāsaņem pagasta padomes vai pilsētas domes priekšsēdētāja piekrišana zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 20.pantā vai likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 10.pantā noteiktajā kārtībā.

10. Ja pagasta padomes vai pilsētas domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, statūtsabiedrībai divu gadu laikā no izmaiņu reģistrēšanas dienas Uzņēmumu reģistrā īpašums ir jāatsavina. Ja divu gadu laikā zemes īpašums nav labprātīgi atsavināts, tas uzskatāms par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 33.panta trešajā daļā vai likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 25.panta otrajā daļā minēto neatsavināto zemes īpašumu.

11. Pagasta padome vai pilsētas dome mēneša laikā no neatsavinātā zemes īpašuma izveidošanas brīža paziņo par to Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai.

12. Neatsavināto zemes īpašumu ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā saskaņā ar nostiprinājuma lūgumu un pagasta padomes vai pilsētas domes paziņojumu par neatsavināto zemes īpašumu.

13. Statūtsabiedrībai ir priekšrocības tiesības slēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku.

14. Ja statūtsabiedrība nevēlas zemi nomāt, Latvijas Hipotēku un zemes banka rīko šī zemes gabala izsoli. Izsole tiek organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par valsts īpašuma izsoli. Statūtsabiedrībai izmaksā izsolē iegūtos naudas līdzekļus pēc izsoles izdevumu atskaitīšanas.

15. Statūtsabiedrība var daļu zemes nomāt, daļu - atsavināt.

16. Ja statūtsabiedrība vairs neatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta pirmās daļas 3.punkta “b” apakšpunkta vai likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.panta pirmās daļas 3.punkta “b” apakšpunkta nosacījumiem, zemes atsavināšana notiek saskaņā ar likuma “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” 8.pantu un noslēgtajiem līgumiem par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.