Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 85.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas drošības vai citu iemeslu dēļ nav lietderīgi izpaust šīs personas adresi un darbavietu, protokolā to aizstāj ar tās iestādes nosaukumu un telefona (faksa) numuru, ar kuras starpniecību procesa virzītājs var šo personu izsaukt."

2. Papildināt kodeksu ar devīto A nodaļu šādā redakcijā:

"Devītā A nodaļa
Krimināllietā liecinošo personu speciālā procesuālā aizsardzība

106.2 pants. Personas, kurām ir tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību

Tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam, apsūdzētajam, tiesājamam un notiesātajam, kas liecina krimināllietās par smagiem noziegumiem, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, kurus apdraudot var ietekmēt aizsargājamo.

106.3 pants. Speciālās procesuālās aizsardzības pamats un iemesls

Šā kodeksa 106.2 pantā minēto personu speciālā procesuālā aizsardzība nosakāma, ja sakarā ar šo personu sniegtajām liecībām ir noticis reāls to dzīvības, veselības, mantas vai likumīgo interešu apdraudējums, izteikti šādi draudi vai arī ir pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt.

Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir 106.2 pantā minētās personas rakstveida iesniegums.

106.4 pants. Personas atzīšana par speciāli procesuāli aizsargājamu

Ja tiek konstatēti šā kodeksa 106.3 pantā minētie apstākļi, pēc procesa virzītāja rakstveida ierosinājuma ģenerālprokurors, iepazinies ar materiāliem un uzklausījis apdraudēto personu, pieņem motivētu lēmumu atzīt šo personu par speciāli procesuāli aizsargājamu.

Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek pievienots krimināllietai, bet tai tiek pievienota uzziņa par šāda lēmuma pieņemšanu.

Ja procesa gaitā rodas nepieciešamība piemērot šā kodeksa 106.6 pantā paredzētos speciālās procesuālās aizsardzības pasākumus, lai slēptu personas identitātes datus, visi krimināllietā iepriekš sastādītie dokumenti, kuros ir fiksēti šīs personas identitātes dati, tiek pārrakstīti, mainot tikai personas identitātes datus, kā to paredz lēmums. Dokumentu oriģināli tiek izņemti no lietas un turpmāk glabājami kopā ar lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības piemērošanu šai personai, un ar tiem var iepazīties tikai procesa virzītāji šai lietā un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.

106.5 pants. Procesa virzītājam veicamie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi

Veicot speciālo procesuālo aizsardzību, procesa virzītājs:

1) nodrošina, lai nekādi aizsargājamās personas identitātes dati netiktu izpausti un fiksēti krimināllietas materiālos;

2) izdara pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas darbības šā kodeksa 106.7 pantā noteiktajā kārtībā;

3) šā kodeksa 131.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā ar ģenerālprokurora piekrišanu lietu par apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā;

4) var uzdot operatīvās darbības subjektiem veikt nepieciešamos Operatīvās darbības likumā paredzētos un citus aizsardzības pasākumus;

5) neizmanto aizsargājamās personas liecību kā pierādījumu krimināllietā, ja šajā pantā paredzētie pasākumi nevar garantēt tās drošību.

Tiesa, nodrošinot personai speciālo procesuālo aizsardzību, var pieņemt lēmumu izskatīt lietu pilnībā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē.

Šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus procesa virzītājs izvēlas un veic atkarībā no lietas konkrētajiem apstākļiem šā kodeksa 106.6 -106.9 pantā noteiktajā kārtībā.

106.6 pants. Aizsargājamās personas identitātes datu neizpaušana

Lai nodrošinātu aizsargājamās personas identitātes datu neizpaušanu, visos krimināllietas dokumentos (protokolos, lēmumos, ekspertu un speciālistu atzinumos, apsūdzības rakstā, tā pielikumos, spriedumā u.c.) šīs personas identitātes dati tiek aizstāti ar pseidonīmu un tās iestādes nosaukumu un telefona (faksa) numuru, ar kuras starpniecību aizsargājamo personu var uzaicināt uz pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesu.

106.7 pants. Īpaši noteikumi procesuālo darbību veikšanai ar aizsargājamo personu

Lai izslēgtu iespēju identificēt aizsargājamo personu un garantētu tās drošību, papildus šā kodeksa attiecīgajos pantos paredzētajiem vispārīgajiem noteikumiem var piemērot šādus īpašus noteikumus:

1) rodoties nepieciešamībai novērst pretrunas divu agrāk nopratinātu personu liecībās, ja viena no šīm personām ir procesuāli aizsargājama, tās var nopratināt vienlaicīgi, izmantojot tādus tehniskos līdzekļus, kas neļauj identificēt aizsargājamo;

2) pratināšanā tiesas sēdē procesa virzītājs vai aizsargājamās personas pārstāvis (ja tāds ir) noraida jautājumus, atbildes uz kuriem var radīt iespēju identificēt aizsargājamo personu, bet aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz šādiem jautājumiem;

3) uzrādīšanu uzzīmēšanai aizsargājamai personai izdara, ievērojot šā kodeksa 166.panta otrajā daļā paredzēto kārtību;

4) tiesa var pratināt aizsargājamo personu apspriežu istabā vai citā telpā, izmantojot tehniskos līdzekļus un nodrošinot, lai pārējie procesa dalībnieki dzirdētu uzdotos jautājumus un pratināmā atbildes, kā arī varētu uzdot viņam jautājumus;

5) tiesa var pratināt aizsargājamo personu, kura neatrodas tiesas ēkā, izmantojot tehniskos līdzekļus un nodrošinot, lai procesa dalībniekiem tā būtu redzama, būtu iespēja uzdot tai jautājumus un dzirdēt atbildes uz tiem;

6) ja attiecībā uz aizsargājamo personu ir jāievēro šā kodeksa 106.6 panta noteikumi (šīs personas identitāte netiek izpausta), pratinot to šā panta 5. un 6.punktā noteiktajā kārtībā, var radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus, lai neļautu pārējiem procesa dalībniekiem identificēt šo personu;

7) ja aizsargājamā persona, kura neatrodas tiesas ēkā, tiek pratināta, izmantojot tehniskos līdzekļus, kopā ar pratināmo jābūt speciālistam - par pasu izsniegšanu atbildīgās institūcijas amatpersonai, kura pārbauda un apliecina pratināmā identitāti.

106.8 pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana

Ja visi šā kodeksa 106.5 pantā paredzētie pasākumi konkrētajā situācijā nevar garantēt aizsargājamās personas drošību, pēc procesa virzītāja ierosinājuma ģenerālprokurors pieņem motivētu lēmumu neizmantot tās liecības kā pierādījumus krimināllietā.

Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā visi aizsargājamās personas pratināšanas protokoli un citu ar šo personu izdarīto izmeklēšanas darbību protokoli, kuros fiksētās informācijas dēļ tā var tikt apdraudēta, no krimināllietas izņemami un turpmāk glabājami kopā ar 106.4 pantā paredzēto lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības piemērošanu šai personai, un ar tiem var iepazīties tikai procesa virzītāji šai lietā un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.

106.9 pants. Speciāli procesuāli aizsargājamās personas tiesības

Aizsargājamai personai ir tiesības pieprasīt pastiprināt aizsardzības pasākumus, atlīdzināt sakarā ar aizsardzību vai tās nepietiekamību nodarītos materiālos zaudējumus, kā arī jebkurā laikā atteikties no šīs aizsardzības.

Aizsargājamai personai ir tiesības pieaicināt pārstāvi - advokātu, kuram ir tiesības pārstāvēt aizsargājamās personas intereses, kopā ar to piedalīties pirmstiesas izmeklēšanas darbībās, iztiesāšanā, apelācijas un kasācijas instances tiesās, pieteikt noraidījumus, iesniegt lūgumus un sūdzības.

106.10 pants. Personas speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanās

Personas speciālā procesuālā aizsardzība tiek izbeigta ar ģenerālprokurora lēmumu, ja ir zudusi apdraudējuma iespēja, tās pamats, pati aizsargājamā persona atteikusies no speciālās procesuālās aizsardzības vai ar savu rīcību padarījusi to neiespējamu."

3. Izteikt 131.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Viena nozieguma vai vairāku noziegumu kopīgā izdarīšanā apsūdzētu personu lietas, lietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem vairākiem noziegumiem, kā arī lietas, kad nepieciešams nodrošināt apsūdzētās personas speciālo procesuālo aizsardzību, pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar ģenerālprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai lietas izlemšanai."

4. Papildināt 166.panta otro daļu ar šādu tekstu:

"Uzzīmētāja drošības vai ētisku apsvērumu dēļ uzzīmēšanu šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā var izdarīt tā, lai uzzīmējamais neredz uzzīmētāju. Šajā gadījumā pieaicinātajiem jāatrodas gan vietā, kur atrodas uzzīmējamais, gan vietā, kur atrodas uzzīmētājs."

5. Papildināt kodeksu ar 208.1 pantu šādā redakcijā:

"208.1 pants. Kriminālvajāšanas izbeigšana pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu noziegumu

Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālvajāšanu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu.

Šā panta nosacījumi nav piemērojami personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par noziegumiem, par kuriem Latvijas Kriminālkodeksā ir paredzēts nāves sods vai brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par 10 gadiem."

6. Izteikt 210.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Uz tiesas sēdi uzaicināmām personām, kurām pirmstiesas izmeklēšanas laikā šā kodeksa 85.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā nav fiksēta dzīvesvietas adrese, sarakstā norāda tās iestādes nosaukumu un telefona (faksa) numuru, ar kuras starpniecību šo personu var izsaukt, kā arī personas vārdu un uzvārdu, bet, ja tā ir pratināta ar pseidonīmu, tad tikai pseidonīmu."

7. Aizstāt 268.panta trešajā daļā vārdus "nepieciešams nodrošināt personisko drošību" ar vārdiem "noteikta speciālā procesuālā aizsardzība".

8. 304.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Notiesājošu spriedumu nevar taisīt, ja tiesājamā vaina ir pierādīta tikai un vienīgi ar tādu personu liecībām, kuru identitātes dati netiek izpausti atbilstoši šā kodeksa 106.6 pantam, un citu pierādījumu lietā nav.";

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Attaisnojošu spriedumu taisa gadījumos, ja nav konstatēts nozieguma notikums, ja tiesājamā nodarījumā nav nozieguma sastāva, kā arī tad, ja tiesājamā piedalīšanās noziegumā nav pierādīta vai kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar šā kodeksa 106.4 pantu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un tām piemēroti šā kodeksa 106.5 pantā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi."

9. Papildināt kodeksu ar 367.1 pantu šādā redakcijā:

"367.1 pants. Soda samazināšana sakarā ar būtisku palīdzību organizētas grupas izdarīta smaga nozieguma atklāšanā

Ja persona, kas ir notiesāta, būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu, un ja ģenerālprokurors kriminālvajāšanu pret šo personu nav izbeidzis saskaņā ar šā kodeksa 208.1 pantu, ģenerālprokurors griežas ar iesniegumu tiesā, ar kuras spriedumu šī persona ir notiesāta, par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu ne mazāk kā uz pusi, bet nāves soda vai mūža ieslodzījuma aizstāšanu ar brīvības atņemšanu saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 53.1 pantu.

Iesniegumu izskata slēgtā tiesas sēdē.

Ja tiesa šo iesniegumu noraida, ģenerālprokurors to var pārsūdzēt augstākas instances tiesā, kur tiesa to izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

Tiesas lēmuma rezolutīvā daļa tiek pievienota lietai un tās kopija nosūtīta iestādei, kas nodrošina soda izpildi, bet viss lēmums un lietas izskatīšanas tiesas sēdes protokols netiek pievienoti lietai, un ar tiem var iepazīties tikai turpmākie procesa virzītāji un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors."

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 12.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 1.jūlijā

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 12.06.1997.Stājas spēkā: 15.07.1997.Zaudē spēku: 01.10.2005.Tēma: KriminālprocessPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 167/168, 01.07.1997.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
44106
15.07.1997
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)