Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.19

2001. gada 8. februārī

Rēzeknes kapsētu apsaimniekošanas noteikumi

Apstiprināti ar Rēzeknes pilsētas domes 2001. gada 8. februāra lēmumu Nr. 19

Izdoti, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 21. un 43.pantu

 

1.Vispārējie noteikumi

1.1.Noteikumos lietotie termini:

1) kapsēta - īpaša teritorija, kas ierādīta mirušo apbedīšanai;

2) atvērtā kapsēta - kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

3) slēgtā kapsēta - kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

4) daļēji slēgtā kapsēta - kapsēta, kurā mirušo apbedī ģimenes kapavietā;

5) kapavieta ( ģimenes kapavieta) - noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai: kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu stādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

6) kapsētas nomnieks - fiziska persona, ar kuru noslēgts beztermiņa nomas līgums par kapavietas izveidošanu un kopšanu;

7) kapliča - ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijai;

8) kapsētas apsaimniekotājs - juridiska persona, kurai uz līguma pamata ir nodotas tiesības un pienākumi veikt visas dotajos noteikumos paredzētās darbības;

1.2.Šie noteikumi ir obligāti un saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā.

1.3.Rēzeknē kapsētas var būt pašvaldības, reliģisko organizāciju, kā arī juridisku un fizisku personu īpašums.

1.4. Rēzeknes pašvaldības kapsētas, atsevišķa kapsēta vai tās daļa var tikt nodota apsaimniekošanā kādai no konfesijām pēc to pieprasījuma vai juridiskai personai, vienojoties ar Rēzeknes pašvaldību par kapsētas nodošanas un apsaimniekošanas kārtību. Pirms tam jāveic teritorijas inventarizācija un jāsastāda apbedījumu vietu shēma. Mirušo reģistrācijas grāmata un visi ar apbedīšanu saistītie dokumenti tiek nodoti saskaņā ar aktu. Pretendents samaksā visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas nodošanu. Kapsētas apsaimniekotājs ir iepriekšējā kapsētu apsaimniekotāja tiesību un pienākumu pārņēmējs.

1.5. Jaunu kapsētu ierīkošanai pašvaldība piešķir tās īpašumā esošu zemes teritoriju, kas tiek reģistrēta zemesgrāmatā, norādot tās izmantošanas veidu. Citu juridisku vai fizisku personu īpašumā esošā zeme var tikt izmantota kapsētas ierīkošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Rēzeknes pilsētas domes lēmums.

1.6. Rēzeknē ir atvērtās, daļēji slēgtās un slēgtās kapsētas. Rēzeknes pilsētas dome nosaka vai maina kapsētas statusu.

1.7. Kapsētas ir paredzētas Rēzeknes iedzīvotāju apbedīšanai. Citu personu (radinieku) apbedīšana Rēzeknes pašvaldības kapsētās vai Rēzeknes pašvaldības valdījumā esošajās kapsētās iespējama, ja kapavietas nomnieks ir saņēmis Rēzeknes pašvaldības pilnvarotās institūcijas piekrišanu.

1.8. Rēzeknes pilsētas domes pilsētas saimniecības pārvalde seko šo noteikumu ievērošanai visās Rēzeknes kapsētās.

 

2.Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi.

2.1. Kapsētu apmeklētājiem, kapavietu nomniekiem, strādniekiem, kopējiem un citām personām, kuras atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja norādījumi.

2.2. Bērni līdz 10 gadu vecumam drīkst apmeklēt kapsētas tikai pieaugušo pavadībā, kuri uzņemas par viņiem atbildību.

2.3. Kapsētās aizliegts:

2.3.1 ievest dzīvniekus;

2.3.2 pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, motocikliem u.tml.;

2.3.3 braukt ar automašīnām, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja;

2.3.4 tirgoties;

2.3.5 sniegt apbedīšanas un kapavietas kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas īpašnieka atļaujas;

2.3.6 piegružot kapsētas teritoriju un dedzināt atkritumus;

2.3.7 stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās bez atļaujas;

2.3.8 ņemt zemi un smiltis brīvās kapsētas teritorijās;

2.3.9 postīt kapsētu aprīkojumu (sētas, solus, pieminekļus u.tml.) un stādījumus.

2.4. Šīs nodaļas noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko iedzīvotājiem vai amatpersonām var piemērot naudas sodu saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

 

3. Kapsētu īpašnieku un apsaimniekotāju pienākumi.

3.1. Kapsētu īpašnieku un apsaimniekotāju pienākums ir nodrošināt:

3.1.1 kapsētu iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu;

3.1.2 kapsētu iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izveöanu;

3.1.3 Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru Brāļu kapu, 2.Pasaules karā kritušo sarkanās armijas karavīru kapu, Latgales kultūras un sabiedrisko darbinieku kapavietu uzturēšanu un kopšanu. Brāļu kapu teritorijā apbedījumus veikt aizliegts.

3.1.4 kapsētu paplašināšanu saskaņā ar apstiprinātajiem projektiem;

3.1.5 kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;

3.1.6 kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

3.1.7 apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti. Tās pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījuma vietu kartotēka un shēma, kur jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušo apbedīšanu;

3.1.8 sanitāro normu un noteikumu ievērošanu;

3.1.9 kapsētā esošo vērtību un īpašumu saglabāšanu;

3.2. Kapsētas uzturētājs ir atbildīgs:

3.2.1 par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu;

3.2.2 par kapsētā esošo vērtību un īpašumu saglabāšanu

 

4. Kapsētu nomas un kopšanas noteikumi

4.1. Kapavietas nomnieks iegūst kapavietas nomas tiesības, noslēdzot kapavietas nomas līgumu ar kapsētas īpašnieku vai apsaimniekotāju;

4.2. Kapavietas nomas līgumu var noslēgt, pamatojoties uz:

4.2.1 miršanas apliecību un miršanas izziņu,

4.2.2 pilnvarojumu par ģimenes kapavietas nomas tiesību pārņemšanu;

4.2.3 kapavietas piešķiršanas apliecinošu ierakstu mirušo reģistrācijas grāmatā vai citu šī fakta dokumentāru apstiprināšanu;

4.3. Kapsētas īpašnieks vai apsaimniekotājs noslēdz ar mirušā radiniekiem beztermiņa kapavietas nomas līgumu par vienvietīgas, divvietīgas vai trīsvietīgas ģimenes kapavietas nomu. Kapavietas nomnieks līgumā apņemas kopt iznomāto kapavietu, veicot šo darbu pats vai algojot kapavietas kopēju.

4.4. Kapavietas nomniekam ir tiesības tikt apglabātam viņa nomātajā ģimenes kapavietā, kā arī apbedīt savus piederīgos.

4.5. Noslēdzot kapavietas nomas līgumu, kapavietas nomniekam jāizvēlas un jānorāda viens no radiniekiem, kas būs kapavietas nomnieka pienākumu pārņēmējs.

4.6. Kapavietas nomas līgums beidzas, ja:

4.6.1 kapavietas nomnieks atsakās no kapavietas nomas un pārtrauc nomas līgumu;

4.6.2 kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

4.6.3 nepiesakās neviens kapavietas nomnieka pienākumu pārņēmējs;

4.6.4 kapavieta uzskatāma par neuzraudzītu saskaņā ar šo noteikumu p.5.7;

4.7. Izbeidzoties kapavietas nomas līgumam, kapsētas īpašnieks vai apsaimniekotājs izlemj jautājumu par kapavietas nomas tiesību piešķiršanu citai personai.

 

5. Kapavietas kopšana un administratīvā atbildība

5.1. Kapavietas nomnieks var kopt kapavietu pats vai arī noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar juridisku vai fizisku personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas apsaimniekotāju.

5.2. Krūmi, kas norobežo kapavietu, nedrīkst būt augstāki par 70 cm. Tos nedrīkst stādīt aiz kapavietas robežām.

5.3. Aizliegts bez kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja atļaujas izcirst kapsētā kokus.

5.4. Kapavietas nožogošanai un noformēšanai aizliegts izmantot neatbilstošus materiālus: šīferi, skārdu, ķieģeļus, plastmasas izstrādājumus un citus nepiemērotus materiālus.

5.5. Atkritumi pēc kapu kopšanas pabeigšanas jānogādā atkritumu savākšanas vietās uzstādītajos konteineros. Aizliegts veidot atkritumu kaudzes kapsētā citās vietās.

5.6. Kapavietu labiekārtošana jāsaskaņo ar kapsētas īpašnieku vai apsaimniekotāju.

5.7. Kapavieta, kas netiek kopta piecus gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu. Katru gadu tiek sastādīts kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja izveidotās komisijas akts par neapkoptām kapavietām un kapavietas nomnieks tiek rakstiski brīdināts par iespējamo kapavietas nomas līguma vienpusēju pārtraukšanu. Kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja pilnvarota persona pēc pieciem gadiem pārtrauc nomas līgumu un kapu kopiņu nolīdzina, 30 dienas iepriekš par to rakstiski informējot kapavietas nomnieku.

5.8. Piecu gadu laikā neapkoptas kapavietas nomnieks var atjaunot kapavietas nomas tiesības, atkārtoti noslēdzot nomas līgumu.

5.9. Virsapbedījumus kapa vietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar sanitārajiem dienestiem, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. Neidentificēta miruša kapavieta tiek saglabāta 5 gadus.

 

6. Apbedīšanas kārtība

6.1. Personai tiek piešķirtas kapavietas nomas tiesības, pamatojoties uz dzimtsarakstu iestādes izdotu miršanas apliecību vai izziņu.

6.2. Kapsētas īpašnieks vai apsaimniekotājs ierāda kapavietu un saskaņo apbedīšanas laiku.

6.3. Apbedīšanas pakalpojumus sniedz bēru rīkotāju izvēlēta apbedīšanas firma.

6.4. Kapsētu īpašnieks vai apsaimniekotājs veido kapsētās speciālu sektoru bezpiederīgo apbedīšanai.

6.5. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2m, platumam - 1m, dziļumam - 1,5m līdz zārka vākam. Apbedījot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

6.6 Ierādāmo kapavietu izmēri:

Kapavieta Platums, Garums, Laukums,
m m m2
Vienvietīga 1,75 3,00 5,25
Divvietīga 2,50 3,00 7,50
Trīsvietīga 3,00 3,00 9,00

6.7. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas, saņemot kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja un sanitārā dienesta atļauju.

6.8. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas īpašnieku vai apsaimniekotāju.

 

7. Atbildība un administratīvā soda piemērošana

7.1. Šo noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko iedzīvotājiem vai amatpersonām var piemērot naudas sodu līdz Ls50, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi.

7.2. Ja personas, kuras kapsētās sniedz pakalpojumus, nepilda šo noteikumu prasības, kapsētu īpašniekam vai apsaimniekotājam ir tiesības pārtraukt līgumattiecības ar šīm personām.

7.3. Šo noteikumu izpildi kontrolē Rēzeknes pilsētas pašvaldības policija.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Rēzeknes kapsētu apsaimniekošanas noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Rēzeknes pilsētas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 19Pieņemts: 08.02.2001.Stājas spēkā: 03.03.2001.Zaudē spēku: 24.02.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 35, 02.03.2001.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
4368
03.03.2001
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)