Saeimas paziņojums

Par 2024. gada 15.-17. martā plānotajām Krievijas prezidenta vēlēšanām

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 14. marta sēdē,

ņemot vērā, ka ir pagājuši gandrīz desmit gadi, kopš Krievija nelikumīgi anektēja Krimu un Sevastopoli, kā arī okupēja daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, un divi gadi, kopš sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kas neskaitāmiem cilvēkiem laupījis dzīvību, radījis milzīgas ciešanas un zaudējumus;

norādot, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija ir īpaši pastiprinājusi politisko disidentu, plašsaziņas līdzekļu un pilsonisko brīvību apspiešanu, nežēlīgi apslāpējot jebkādu opozīciju un kriminalizējot jebkādu pret karu vērstu izpausmi;

uzsverot, ka šodienas Krievijā valda autoritārs režīms, ko raksturo fiktīvas vēlēšanas, ar tām saistīta demokrātijas imitācija, pakļāvīga tiesu vara un likumdevējvara, milzīga korupcija, plašsaziņas līdzekļu cenzūra, visas varas koncentrācija Vladimira Putina rokās;

atgādinot, ka Krievijas valdība ir atbildīga par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un politiskajām represijām, tostarp par opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi;

ņemot vērā to, ka šīs nedēļas nogalē notiks tā sauktās Krievijas prezidenta vēlēšanas;

vēršot uzmanību uz to, ka šīs vēlēšanas plānots rīkot arī Krievijas pretlikumīgi okupētajās un anektētajās Ukrainas teritorijās, bet tas ir klajš starptautisko tiesību, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, kā arī Ukrainas tiesību uz neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti pārkāpums;

atsaucoties uz 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā, īpaši uz tās 49. un 50. pantu;

norādot uz Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas 1998. gada 5. novembra lēmuma Nr. 134-O par Krievijas Federācijas Konstitūcijas 3. daļas otrās nodaļas 3. punktā "Noslēdzošie un pārejas noteikumi" noteikto: "Divi pilnvaru termiņi pēc kārtas, kas minēti Krievijas Federācijas Konstitūcijas 3. daļā, ir konstitucionālā robeža, kuras pārkāpšanu Krievijas Federācijas Konstitūcija, ieskaitot tās otrās nodaļas 3. punktu "Noslēdzošie un pārejas noteikumi", uzskata par nepieļaujamu";

ievērojot Eiropas Padomes komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija) 2021. gada 23. marta pagaidu atzinumu, kurā konstatēts, ka ar 2020. gadā izdarītajos Krievijas Federācijas Konstitūcijas grozījumos iekļauto ad hominem Krievijas prezidenta iepriekšējo amata pilnvaru termiņu atcelšanu ir pārkāptas gan Krievijas konstitucionālās tiesības, gan arī starptautisko tiesību principi;

atgādinot Krievijas starptautiskās saistības, kas izriet no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ANO īpašā ziņotāja par cilvēktiesībām Krievijā 2024. gada 22. februāra ziņojumā ietvertos apsvērumus,

stingri nosoda Krievijas imperiālistiskās darbības un pašreizējo agresiju pret Ukrainu;

atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un sabiedrotajiem visā pasaulē ir jāturpina sniegt Ukrainai visaptverošu atbalstu, ieskaitot politisko, ekonomisko, finansiālo un militāro palīdzību, kā arī atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un valsts atjaunošanai;

pieprasa, lai Krievijas valdība izbeidz politieslodzīto pakļaušanu jebkāda veida spīdzināšanai, ievēro necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu, atceļ visas nepamatotās apsūdzības un nekavējoties, bez nosacījumiem atbrīvo visas politisku motīvu dēļ ieslodzītās personas;

kategoriski nosoda Krievijas prezidenta vēlēšanu rīkošanu pagaidām okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās. Šādas Krievijas darbības Ukrainas starptautiski atzītajās robežās ir nelikumīgas, un attiecīgo vēlēšanu rezultāti netiks atzīti;

solidarizējas ar Ukrainu tās centienos aizstāvēt savu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību starptautiski atzītajās robežās;

uzskata, ka prezidenta vēlēšanas arī pašā Krievijā nebūs nedz brīvas, nedz godīgas, jo opozīcija un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi tiek apspiesti, nav ticamas politiskās konkurences, kā arī neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtnes, līdz ar to šīm vēlēšanām trūkst jebkādas demokrātiskas leģitimitātes.

Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Rīgā 2024. gada 14. martā