2.pants. Likuma darbības sfēra

(1) Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk — nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrī­dē­šanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti.

(3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai vietējo pašvaldību saistošiem noteikumiem.

(4) Ja Ministru kabineta noteikumos vai vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis", "nodeva" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā.

(5) Šā likuma normas attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie Eiropas Savienības normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998., 14.12.2000., 09.10.2003., 31.03.2004., 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

3.pants. Nodokļu un nodevu sistēma

(1) Nodokļu un nodevu sistēmu veido:

1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;

2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un vietējo pašvaldību saistošiem noteikumiem;

4) tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.

(2) Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos, kā arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa objektu un likmi.

(3) Konkrētās valsts nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tām valsts nodevām, kuras ieskaitāmas pašvaldību budžetos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2003., 26.10.2006., 08.11.2007., 11.12.2008. un 26.01.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.02.2012.)

4.pants. Ienākuma nodokļu sistēma

(1) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.

(2) Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(3) Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(4) Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

7.¹ pants. Padziļinātās sadarbības programma

(1) Padziļinātās sadarbības programmas mērķis ir veicināt nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas ciešāku un efektīvāku sadarbību un mazināt administratīvo slogu. Tās ietvaros notiek Padziļinātās sadarbības programmā iekļautā nodokļu maksātāja (turpmāk — programmas dalībnieks) brīvprātīga sadarbība ar valsts pārvaldes iestādi.

(2) Programmas dalībniekam ir tiesības saņemt atvieglojumus un priekšrocības, kas normatīvajos aktos noteiktas Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem.

(3) Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrs ir publisks, un to savā mājaslapā internetā publicē Finanšu ministrija.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāju iekļauj Padziļinātās sadarbības programmā, pamatojoties uz Padziļinātās sadarbības programmas komisijas sniegto atzinumu, un kārtību, kādā publicē Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā.

(5) Padziļinātās sadarbības programmas komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija. Komisijas nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus programmas dalībnieka statusa iegūšanai;

2) kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms pieteikums dalībai Padziļinātās sadarbības programmā;

3) kritērijus programmas dalībnieka statusa atņemšanai;

4) kārtību, kādā tiek sniegts šā panta ceturtajā daļā minētais atzinums.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012. Pants stājas spēkā 01.07.2012. Sk. pārejas noteikumu 140.punktu)

8.pants. Valsts nodokļu veidi un tiem atbilstošie likumi

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis — "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis — "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3) nekustamā īpašuma nodoklis — "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) pievienotās vērtības nodoklis — Pievienotās vērtības nodokļa likums;

5) akcīzes nodoklis — "Par akcīzes nodokli";

6) muitas nodoklis — Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti;

7) dabas resursu nodoklis — Dabas resursu nodokļa likums;

8) izložu un azartspēļu nodoklis — "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis — "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli";

11) elektroenerģijas nodoklis — Elektroenerģijas nodokļa likums;

12) mikrouzņēmumu nodoklis — Mikrouzņēmumu nodokļa likums;

13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums;

14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums;

15) subsidētās elektroenerģijas nodoklis — Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 04.12.1997., 14.10.1998., 25.11.1999., 09.10.2003., 31.03.2004., 30.03.2006., 19.12.2006., 09.08.2010., 20.12.2010., 14.03.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

9.pants. Valsts nodokļu sadalījums pa budžetiem

(1) Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma — valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.

(2) Budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu papildu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

10.pants. Nodevu sistēma

(1) Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas — ar vietējo pašvaldību saistošiem noteikumiem.

(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes, atvieglojumi, atbrīvojumi, kā arī valsts nodevas atmaksas kārtība gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.

(3) Vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(4) Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās vērtības nodokli Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997., 11.12.2008. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

11.pants. Valsts nodevu objekti

(1) Šādas valsts nodevas tiek uzliktas tikai saskaņā ar likumiem:

1) (izslēgts ar 25.11.1999. likumu);

2) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu);

3) izložu un azartspēļu nodeva — likums "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

4) nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs — Civilprocesa likums un Administratīvā procesa likums;

5) nodeva par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu — Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums;

6) nodeva par zemes rezervēšanu lauku apvidos — likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos";

7) nodevas par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu bāriņtiesās - Bāriņtiesu likums;

8) (izslēgts ar 25.11.1999. likumu);

9) (izslēgts ar 13.04.2000. likumu);

10) preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodeva — Preču un pakalpojumu loteriju likums;

11) autoceļu lietošanas nodeva — Autoceļu lietošanas nodevas likums;

12) finanšu stabilitātes nodeva — Finanšu stabilitātes nodevas likums.

(2) Valsts nodevas ir maksājamas par valsts sniegto nodrošinājumu, šādiem juridiskajiem pakalpojumiem un likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem:

1) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

2) par notariālo darbību izpildi;

3) par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu;

4) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

5) par reģistrācijas darbībām Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;

6) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu) ;

7) par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra;

8) par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju;

9) par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem komercdarbības veidiem;

10) par operācijām ar vekseļiem;

11) par operācijām ar sertifikātiem;

12) par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā un par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

13) par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

14) par Latvijas Republikas pasu un citu personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu izsniegšanu;

15) (izslēgts ar 09.10.2003. likumu);

16) par selekcionāra tiesību piešķiršanu un pagarināšanu, par selekcionāra tiesību aizsardzību un par licences līguma reģistrāciju Valsts augu aizsardzības dienestā;

17) par rūpnieciskā īpašuma (izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un cita rūpnieciskā īpašuma) aizsardzību;

18) par naturalizācijas iesniegumu iesniegšanu;

19) par muitas iestāžu pakalpojumiem;

20) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

21) par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

22) (izslēgts ar 12.12.2002. likumu);

23) par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu reģistrāciju;

23¹) par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā;

24) par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;

25) par ogļūdeņražu ieguvi;

26) par jebkāda veida ieroča atļaujas, atkārtotas atļaujas, atļaujas dublikāta un Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu un Eiropas šaujamieroču apliecības derīguma termiņa pagarināšanu;

27) par iekšējās drošības dienesta reģistrāciju;

28) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

29) par gaisa kuģu, Jūras kodeksa 8.panta otrajā daļā noteikto reģistrējamo kuģu un kuģošanas līdzekļu, kā arī par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrējamu transportlīdzekļu reģistrāciju;

30) par dzelzceļa infrastruktūras reģistrāciju;

31) par pasažieru izlidošanu;

32) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu);

33) (izslēgts ar 31.03.2004. likumu);

34) (izslēgts ar 31.03.2004. likumu);

35) par filmu producētāju (ražotāju) reģistrāciju;

36) (zaudējis spēku 01.07.2006.; sk. Pārejas noteikumus);

36¹) par kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu;

37) (izslēgts ar 09.10.2002. likumu);

38) par dokumentu īstuma apliecināšanu (legalizāciju);

39) par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

40) par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai un par valsts valodas prasmes pārbaudi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai;

41) par atteikšanās no Latvijas pilsonības dokumentēšanu;

42) par Latvijas pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu;

43) par sertifikāta izsniegšanu un darbības laika pagarināšanu detektīvdarbības veikšanai;

44) par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju;

45) par informācijas sniegšanu no Sodu reģistra;

46) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

47) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

48) par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem un citiem likumā paredzētiem speciāliem mērķiem (uzņēmējdarbības riska valsts nodeva);

49) par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās;

50) par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu;

51) par mednieku, medību vadītāju kandidātu eksamināciju, par mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā, par postījumu apjoma noteikšanu un zaudējumu aprēķinu, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki;

52) par personas datu apstrādes reģistrēšanu vai Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu izdarīšanu;

53) par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu (šo akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu veic Datu valsts inspekcija);

54) (izslēgts ar 21.10.2010. likumu);

55) (izslēgts ar 17.06.2010. likumu);

56) par Elektronisko sakaru likumā noteiktajām radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām (ikgadējā nodeva);

57) par Elektronisko sakaru likumā noteiktajām numerācijas resursu lietošanas tiesībām (ikgadējā nodeva);

58) par Ģerboņu likumā noteikto ģerboņu reģistrāciju;

59) par ģeodēzisko, zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu sertifikāta izsniegšanu vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu;

60) par zemes dzīļu izmantošanas licences izsniegšanu;

61) par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniegšanu;

62) par derīgo izrakteņu atradnes pases izsniegšanu;

63) par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktās atļaujas (CITES atļauja) izsniegšanu;

64) par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktā sertifikāta (CITES sertifikāts) izsniegšanu;

64¹) par starptautiskās tirdzniecības apdraudēta savvaļas dzīvnieka reģistrēšanu;

65) par iesnieguma izvērtēšanu personas reģistrācijai vai izmaiņu veikšanu fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā, par iesnieguma izskatīšanu personas iekļaušanai koka iepakojuma marķētāju reģistrā, par augu aizsardzības līdzekļa reģistrāciju un uzturēšanu augu aizsardzības līdzekļu reģistrā;

66) par personas reģistrāciju un izmaiņu veikšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā;

66¹) par personas reģistrāciju un izmaiņu veikšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā;

67) par šķirnes iekļaušanu, šķirnes uzturēšanu un uzturēšanas termiņa pagarināšanu Latvijas augu šķirņu katalogā;

68) par atļaujas izsniegšanu tāda veģetatīvā pavairošanas materiāla un sēklu izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, kas nav iegūti ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi;

69) par atļaujas saņemšanu mēslošanas līdzekļa ievešanai vai tirdzniecībai;

70) par sertifikātu izsniegšanu fiziskajām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, kā arī ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un zirga pases izsniegšanu;

71) (izslēgts ar 17.12.2009. likumu);

72) par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam;

73) par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās;

74) par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu;

75) par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai;

76) par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju;

77) par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju;

78) (izslēgts ar 30.04.2009. likumu);

79) par Meža likumā noteiktajām mežsaimnieciskajām darbībām;

80) par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības un tās dublikāta izsniegšanu;

81) (izslēgts ar 11.06.2009. likumu);

82) (izslēgts ar 11.06.2009. likumu);

83) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu);

84) (izslēgts ar 11.12.2008. likumu);

85) par ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanu;

86) par stratēģiskas nozīmes preču ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu, importa sertifikātu, piegādes kontroles sertifikātu un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanu;

87) par atļaujas izsniegšanu un tās termiņa pagarināšanu tādu šķirņu sēklu izvietošanai tirgū, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem;

88) par atļaujas izsniegšanu uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām;

89) par dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrāciju;

90) par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu;

91) par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kremācijas veikšanai;

92) par atļaujas izsniegšanu tādu pārtikas sastāvdaļu izmantošanai bioloģisko pārtikas produktu pārstrādē, kas nav iegūtas ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi;

93) par bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas atbilstības apliecinājuma izsniegšanu;

94) par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju;

95) par atzinuma par aizsargjoslas saskaņošanu ap ūdens ņemšanas vietām sagatavošanu;

96) par atzinuma par veselīguma norādi uz pārtikas produktiem sagatavošanu;

97) par apstiprinājuma vai piekrišanas izsniegšanu atkritumu pārrobežu pārvadājumiem;

98) par apraides atļaujas izsniegšanu, retranslācijas atļaujas izsniegšanu un tāda pakalpojuma sniedzēja reģistrāciju, kurš sniedz elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma;

99) par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, par iebilduma paziņojuma lēmuma izsniegšanu un par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes grozījuma reģistrāciju;

100) par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecības izsniegšanu;

101) (izslēgts ar 20.05.2010. likumu);

102) (izslēgts ar 20.05.2010. likumu);

103) par uztura bagātinātāju reģistrāciju;

104) par diētiskās pārtikas un zīdaiņiem paredzēto mākslīgo maisījumu reģistrāciju;

105) par atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū;

106) (izslēgts ar 27.09.2012. likumu);

107) par speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai izsniegšanu un pārreģistrāciju;

108) par atzinuma par ūdens apgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem sagatavošanu;

109) par Enerģētikas likumā noteikto drošības rezervju uzturēšanu;

110) par pirotehniķa sertifikāta, tā dublikāta un atkārtota sertifikāta izsniegšanu;

111) par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tās pārreģistrāciju;

112) par Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētu, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu sertificēšanu;

113) par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem;

114) par licences izsniegšanu melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā un par licences izsniegšanu melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā;

115) par atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas izsniegšanu;

116) par tiesībām izmantot zemes dzīles publiskajos ūdeņos, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, kā arī ģeoloģisko izpēti, kas saistīta ar būvju būvniecību, ierīkošanu un ekspluatāciju jūrā un kas notiek saskaņā ar jūras vides aizsardzības un pārvaldības normatīvajiem aktiem;

117) par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu;

118) par piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanu un tās pārskatīšanu;

119) par komercķīlas nodibināšanas, pārjaunojuma un dzēšanas reģistrāciju, par komercķīlas ņēmēja maiņu reorganizācijas vai uzņēmuma pārejas gadījumā, kā arī par komercķīlas noteikumu grozīšanu un nodrošinātā prasījuma cesijas reģistrāciju;

120) par vietējās pierobežas satiksmes atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu;

121) par atļaujas izsniegšanu šķirnes pārbaudes veikšanai;

122) par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu parāda atgūšanai un minētās speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju;

123) par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu;

124) par spridzinātāja sertifikāta un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta, tā dublikāta un atkārtota sertifikāta izsniegšanu;

125) par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 18.06.1998., 14.10.1998., 22.10.1998., 25.11.1999., 13.04.2000., 14.12.2000., 08.03.2001., 20.12.2001., 09.10.2002., 12.12.2002., 13.02.2003., 19.06.2003., 09.10.2003., 31.03.2004., 16.12.2004., 21.04.2005., 01.12.2005., 30.03.2006., 25.05.2006., 14.09.2006., 26.10.2006., 19.12.2006., 17.05.2007., 08.11.2007., 31.01.2008., 11.12.2008., 30.04.2009., 12.06.2009., 11.06.2009., 01.12.2009., 17.12.2009., 20.05.2010., 17.06.2010., 09.08.2010., 09.09.2010., 23.09.2010., 21.10.2010., 28.10.2010., 20.12.2010., 14.04.2011., 05.05.2011., 26.01.2012., 27.09.2012., 08.11.2012., 29.11.2012., 13.12.2012., 25.04.2013., 12.09.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

12.pants. Pašvaldību nodevu objekti

(1) Vietējās pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par:

1) pašvaldības domes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

4) tirdzniecību publiskās vietās;

5) visu veidu dzīvnieku turēšanu;

6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

9) pašvaldību simbolikas izmantošanu;

10) būvatļaujas saņemšanu;

11) pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.

(2) (Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.)

(3) Ja pašvaldības dome vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem.

(4) Vietējo pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām tiek nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un publicēti likuma “Par pašvaldībām” 45.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) (Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.)

(6) Nelikumīgi saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām tiek apturēti likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 14.10.1998., 16.12.2004., 08.05.2008., 20.12.2010. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

13.pants. Nodevu sadalījums pa budžetiem

(1) Valsts nodevas iemaksājamas valsts budžetā, ja konkrētās nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Valsts nodevas, kuras iekasē vietējās pašvaldības vai to izveidotas iestādes, iemaksājamas pašvaldību budžetos.

(2) Pašvaldību nodevas iemaksājamas attiecīgo pašvaldību budžetos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija

(1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:

1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);

2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:

1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;

2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

(4) Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(5) Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(6) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Ja šā panta septītās un astotās daļas izpratnē nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tā reģistrējama kā nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 15.¹ panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

1) nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;

2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;

3) darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.

(8) Neatkarīgi no šā panta septītajā daļā minētā tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

1) izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību;

2) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu;

4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnie­cis­­kās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ne­re­zidenta (ārvalsts komersanta) vārdā.

(8¹) Piemērojot šā panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiek uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās fiziskās, juridiskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no:

1) normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām;

2) valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgts un nav stājies spēkā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis.

(9) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004., 26.10.2006., 09.08.2010., 21.06.2012. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

15.¹ pants. Nodokļu maksātāju reģistrācija

(1) Uzņēmumu reģistrs likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un citos likumos noteiktajā kārtībā reģistrē komersantus un to filiāles, kooperatīvās sabiedrības, ārvalstu komersanta filiāles, ārvalstu komersanta pārstāvniecības, ārvalstu komersanta pārstāvjus, organizāciju pārstāvniecības un pārstāvjus, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, politiskās partijas, biedrības un nodibinājumus, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes arī kā nodokļu maksātājus, piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu un izsniedz reģistrācijas apliecību, kura vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecība.

(2) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(4) Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot:

1) komersanta filiāli, piešķir filiālei vienoto vienpadsmitzīmju reģis­trācijas kodu un filiāles reģistrācijas apliecībā norāda arī vienoto attiecīgā ko­mersanta reģistrācijas kodu;

2) ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību vai pārstāvi, piešķir filiālei vai pārstāvniecībai vienoto vienpadsmitzīmju reģis­trācijas kodu un izsniedz filiāles vai pārstāvniecības reģistrācijas apliecību.

(5) Tās juridiskās personas, kuras saskaņā ar likumiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, kā nodokļu maksātājus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests.

(6) Personu, kura reģistrējama Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, Valsts ieņēmumu dienests reģistrē pievienotās vērtības nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus.

(8) Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par katru no jauna reģistrēto komersantu un tā filiāli, kooperatīvo sabiedrību, ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību, ārvalstu komersanta pārstāvi, organizācijas pārstāvniecību vai pārstāvi, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, reliģisko organizāciju un tās iestādi, kā arī ziņas par grozījumiem Uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā, sabiedrisko organizāciju reģistrā, politisko partiju reģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā un saskaņā ar starpresoru vienošanos, kas noslēgta starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru, informāciju par sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībniekiem, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas nodokļu administrācijas funkciju nodrošināšanai.

(9) Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajai informācijai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Uzņēmumu reģistrs sniedz tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētajiem komersantiem un to filiālēm, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersanta filiālēm, ārvalstu komersanta pārstāvniecībām, ārvalstu komersanta pārstāvjiem, organizāciju pārstāvniecībām un pārstāvjiem, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, politiskajām partijām, biedrībām un nodibinājumiem, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm.

(14.12.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.12.2008. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

15.² pants. Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām

(1) Šajā pantā paredzētā prasība pamatot darījuma (cenas) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) attiecas uz likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” minētajiem nodokļu maksātājiem — rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuri veic darījumus ar:

1) saistīto personu, kas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē ir uzskatāma par saistītu ārvalstu uzņēmumu;

2) saistīto personu, kas ar nodokļu maksātāju veido likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikto uzņēmumu grupu;

3) komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras var piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides;

4) šā likuma 1.panta 18.punktā minētajām fiziskajām personām;

5) citām komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

(2) Nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 1 430 000 euro un darījuma summa pārsniedz 14 300 euro, darījumu cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) pamato, norādot šādu informāciju:

1) nodokļu maksātāja darbības nozares vispārēju aprakstu — īsu nodokļu maksātāja pēdējo gadu darbības izklāstu, kas ietver:

a) informāciju par nozari (attīstības tendences, raksturīgākās īpatnības), kurā nodokļu maksātājs darbojas,

b) to ekonomisko un juridisko faktoru analīzi, kuri ietekmē nodokļu maksātāja preču un pakalpojumu cenu noteikšanu,

c) attiecīgās komercdarbības vides raksturojumu (konkurence, realizācijas iespējas un citi tirgus faktori),

d) nemateriālā ieguldījuma aprakstu, kam varētu būt potenciāla ietekme uz darījuma starp nodokļu maksātāju un šā panta pirmajā daļā minēto darījuma dalībnieku cenas (vērtības) noteikšanu,

e) informāciju par darījumos veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmantotajiem (iesaistītajiem) aktīviem;

2) nodokļu maksātāja un ar to saistītu personu grupas organizatorisko un juridisko struktūru un to savstarpējo saistību;

3) informāciju par nodokļu maksātāja darbības stratēģiju — tirgus stratēģiju, produkcijas (pakalpojumu) izplatīšanas, pārdošanas stratēģiju un vadības stratēģiju, kas var ietekmēt cenu noteikšanu darījumam ar saistītu personu;

4) saistītu personu savstarpējos saimnieciskās darbības procesus paskaidrojošu informāciju — saistītu personu grupas locekļu funkcijas, ar tām saistītos riskus un izmantotos aktīvus, kā arī darījumos iesaistīto dalībnieku lomu un atbildību, informāciju par nodokļu maksātāja darbības reorganizāciju, kuras rezultātā saistītām personām tiek nodotas vai no tiem tiek pārņemtas saimnieciskās darbības funkcijas, aktīvi vai riski par tirgus cenai atbilstošo atlīdzību;

5) darījuma priekšmeta aprakstu, kas attiecas uz konkrēto darījumu ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām;

6) līguma nosacījumus darījumos ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām;

7) nodokļu maksātāja turpmākās darbības prognozi atbilstoši noslēgtajam darījumam ar saistītu personu;

8) izvēlētās metodes aprakstu, lai noteiktu darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai);

9) atkarībā no izvēlētās metodes — salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīzi vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas (vērtības) un piemērota atbilstoša darījuma cenas (vērtības) analīzi;

10) citus dokumentus, kas pamato piemēroto cenu (vērtību) darījumos ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām, — savstarpējos līgumus, izmaksas pamatojošos dokumentus, uzņēmuma valdes, padomes, akcionāru, dalībnieku sapulču lēmumus.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nodokļu maksātājs glabā piecus gadus un iesniedz nodokļu administrācijai mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā minēto informāciju neiesniedz noteiktajā termiņā, nodokļu administrācija nosaka darījumu tirgus cenu (vērtību) pēc tās rīcībā esošās informācijas.

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

16.¹ pants. Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu

(1) Šā likuma 15.² pantā minētais nodokļu maksātājs, veicot vai uzsākot darījumus ar personu, kas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē ir saistīts ārvalstu uzņēmums, ir tiesīgs ierosināt noslēgt iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz 1 430 000 euro gadā.

(2) Ja nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši noslēgtās iepriekšējās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, kas ir pretrunā ar šo iepriekšējo vienošanos, nodokļu administrācijai nav tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus cenu (vērtību).

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu administrācija noslēdz iepriekšēju vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, kā arī maksu par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta. Maksa par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu nedrīkst pārsniegt ar tās noslēgšanu saistītās vidējās izmaksas.

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

17.pants. Nodokļu administrācijas tiesības

Nodokļu administrācijas tiesības nosaka šis likums, likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citi likumi.

18.¹ pants. Nodokļu administrācijas pienākumi attiecībā uz nodokļiem, nodevām un citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, kas tiek uzlikti saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem

(1) Nodokļu administrācijai ir šādi pienākumi:

1) saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem koordinēt un veikt informācijas apmaiņu, sniedzot un saņemot savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Nodokļu administrācija nodrošina arī tādas informācijas iegūšanu un sniegšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai, kas nav nodokļu administrācijas rīcībā, ja attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai izpildītu pieprasījumu sniegt informāciju, kas ir paredzami svarīga konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī;

2) veikt nodokļu prasījumu izpildi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts labā pēc šīs valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma savas valsts vārdā;

3) iekasēt un piedzīt nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas Eiropas Savienības budžetam;

4) koordinēt un veikt vienlaikus nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi;

5) sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piedaloties citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu pārbaudēs vai pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma iesaistot nodokļu pārbaužu veikšanā Latvijā attiecīgās dalībvalsts nodokļu administrācijas pārstāvi;

6) koordinēt un veikt informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju un katru gadu līdz 31.martam informēt to par nosūtīto un saņemto informācijas pieprasījumu, dokumentu paziņošanas pieprasījumu un piedziņas vai izpildes nodrošināšanas pasākumu pieprasījumu skaitu, kā arī par to nodokļu prasījumu summu, par kuriem lūgta palīdzība piedziņā, un piedzītajām summām.

(2) Attiecībā uz tādu nodokļu prasījumu izpildi, kuri piedzenami citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā, piemērojami šā likuma noteikumi.

(3) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju tiešo nodokļu jomā, nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta izpratnē tiešie nodokļi ir nodokļi, kas uzlikti personas kopējiem ienākumiem, kopējam kapitālam vai atsevišķiem ienākumu vai kapitāla elementiem, ieskaitot nodokļus no ienākumiem par kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanu, nodokļus no ienākuma, kas gūts uz darba attiecību pamata, kā arī kapitāla vērtības pieauguma nodokļus.

(31.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2006., 26.10.2006., 15.03.2012. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

19.pants. Nodokļu administrācijas atbildība

(Izslēgts ar 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

20.pants. Konkrētu nodokļu administrēšana

Nodokļus administrē šādas institūcijas:

1) iedzīvotāju ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

3) nekustamā īpašuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) akcīzes nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

5) pievienotās vērtības nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

6) dabas resursu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam;

7) izložu un azartspēļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

8) muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus — Valsts ieņēmumu dienests;

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — Valsts ieņēmumu dienests;

10) vieglo automobiļu un motociklu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši likumam "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli" un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem;

11) elektroenerģijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

12) mikrouzņēmumu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem;

14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem;

15) subsidētās elektroenerģijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ekonomikas ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 30.03.2006., 26.10.2006., 19.12.2006., 09.08.2010., 20.12.2010. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

23.¹ pants. Nodokļu iemaksāšana budžetā

(1) Nodokļu maksātājs iemaksā nodokļus budžetā saskaņā ar nodokļu administrācijas norādītajiem budžeta kontiem.

(2) Nodokļa samaksas diena ir diena, kad valsts budžets vai pašvaldības budžets ir saņēmis attiecīgi tam piekritīgo nodokļa maksājumu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņā ar nodokļu likumiem tiek ieskaitīti budžetā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi.

(4) Persona, kas sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, par kuru maksājama valsts nodeva, iepriekšējā mēnesī skaidrā naudā iekasētās valsts nodevu summas, neieskaitot tās savā norēķinu kontā, ieskaita valsts budžetā vai pašvaldības budžetā līdz nākamā mēneša 15.datumam, ja normatīvajos aktos nav noteikts īsāks termiņš.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 31.01.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

23.² pants. Principi preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanai nodokļu aprēķināšanas vajadzībām

(1) Ja konkrēto nodokļu likumos un šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanā par preces, darba vai pakalpojuma cenu uzskata attiecīgās lietas (darbības) cenu (vērtību) darījumā.

(2) Ja tas nav pretrunā ar konkrētā nodokļa likumu, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:

1) darījumos starp saistītām personām;

2) maiņas (bārtera), ieskaita darījumos;

3) ja cenu novirze pārsniedz 20 procentus no cenām, kuras nodokļu maksātājs īsā laika posmā piemēro identiskām (līdzīgām) precēm;

4) eksporta un importa darījumos.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta nosacījumiem darījumu vērtību nosaka, pamatojoties uz darījumu tirgus cenu (vērtību), ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus darījumos starp nesaistītām personām, to skaitā arī cenu izmaiņas, kas saistītas ar:

1) izmaiņām pieprasījumā atkarībā no sezonas vai citiem apstākļiem;

2) kvalitātes vai citas preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašības zudumu;

3) preču realizācijas termiņa beigām;

4) preču mārketinga politiku attiecībā uz jaunu preču (preču, kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;

5) preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju, lai piesaistītu patērētājus.

(4) Ja nodokļu maksātāja norādītā darījuma cena (vērtība) neatbilst tirgus cenai (vērtībai), nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz darījuma tirgus cenu (vērtību) attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka, ņemot vērā jebkuru no šādiem faktoriem:

1) cenu vai vērtību, kādu līdzīgos darījumos piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;

2) cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam līdzīgos darījumos piemērojušas nesaistītas personas;

3) aprēķināto darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot tai Centrālās statistikas pārvaldes izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju, bet, ja šādas informācijas nav, — nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju;

4) Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;

5) pieaicināto neatkarīgo ekspertu darījuma novērtējumu.

(5) Aprēķinot nodokļu maksājumus, par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā identisku (vienādu) vai — ja identisku nav — līdzīgu preču tirgū salīdzināmos ekonomiskajos apstākļos.

(6) Par identiskām (vienādām) precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm ir:

1) vienādas no visiem aspektiem, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju tirgū;

2) ražotas tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības (to skaitā preces iesaiņojumā vai ārējā izskatā).

(7) Par līdzīgām precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm:

1) ir līdzīgas pēc uzbūves un īpašībām;

2) spēj pildīt tos pašus uzdevumus un tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.

(8) Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, reputāciju tirgū, preces izcelsmes valsti un līdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces ņem vērā tikai tad, ja nav līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

(9) Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:

1) cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par saistītām personām. Darījumus starp saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti;

2) informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas laikā noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (vienādām) vai līdzīgām precēm salīdzināmos apstākļos [ņemot vērā arī preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus];

3) citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

24.pants. Nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija

(1) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:

1) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nodokļu maksājumu samaksu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku;

2) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu);

3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu, nokavējuma naudu un soda naudas samaksu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz trīs dienas pirms maksājumu samaksas termiņa iestāšanās. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ja atliekamās vai sadalāmās summas apmērs vienā nodokļu veidā pārsniedz 14 300 euro, nodokļu administrācijai attiecībā uz šo nodokli ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu ar nodokļu maksātājam piederošo mantu vai kredītiestādes izsniegto galvojumu;

4) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā;

5) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu);

6) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu par ienākumu, kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz kopā ar gada ienākumu deklarāciju;

7) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu [piedzenama saskaņā ar Komisijas 2011.gada 18.novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes direktīvā 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (turpmāk — Īstenošanas regula (ES) Nr. 1189/2011), II pielikumā noteikto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī (turpmāk — vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī)], skaitot no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēmis Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu par piedziņu;

8) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam ar Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu piedzenamās ārvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu. Šajā gadījumā termiņš skaitāms no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(1¹) Nodokļu administrācija, izskatot šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā, kā arī 1.⁴ daļā minēto iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli, kā arī ņem vērā šādus faktorus:

1) vai nodokļu maksātājs ievēro konkrēto nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu kārtējo maksājumu samaksas termiņus;

2) vai nodokļu maksātājam ar nodokļu administrācijas lēmumu agrāk ir piešķirti nodokļu maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi un vai nodokļu maksātājs ir ievērojis tajos noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību;

3) vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;

4) vai nodokļu maksātājs sadarbojas ar nodokļu administrāciju;

5) vai pēdējās nodokļu revīzijas (audita) laikā nodokļu maksātājam nav konstatēti pārkāpumi.

(1²) Ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos termiņus, nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu.

(1³) Nodokļu maksātājs attiecībā uz valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu un kuri iepriekšējā pagarinājuma laikā ir samaksāti ne mazāk kā 80 procentu apmērā, var lūgt nodokļu administrācijai atkārtoti šo maksājumu samaksu sadalīt termiņos līdz sešiem mēnešiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) nodokļu maksātājs sniedz pierādījumus par to, ka atkārtota nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos līdz sešiem mēnešiem stabilizēs viņa finansiālo stāvokli un nokavētie nodokļi tiks samaksāti termiņā, kāds tiks noteikts nokavēto nodokļu maksājumu atkārtotai sadalīšanai termiņos līdz sešiem mēnešiem;

2) saistību izpilde attiecībā uz nokavēto nodokļu samaksu var izraisīt nodokļu maksātāja maksātnespēju;

3) nodokļu maksātājs, izņemot personu, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nav izsniedzis privātpersonām, arī savas komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai aizdevumus, kas nav atmaksāti;

4) nodokļu parāds ir saistīts ar vienu no šādiem apstākļiem:

a) nodokļu maksātāja debitoru (pircēju un pasūtītāju) parādu summa ir vienāda ar to nokavēto nodokļu maksājumu summu, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums, vai arī pārsniedz šo nokavēto nodokļu maksājumu summu,

b) nodokļu maksātāja krājumu vērtība ir vienāda ar to nokavēto nodokļu maksājumu summu, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums, vai arī pārsniedz šo nokavēto nodokļu maksājumu summu un attiecīgie krājumi ir izveidojušies nodokļu maksātāja realizācijas apjoma samazināšanās dēļ,

c) nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav saņēmis vai saņēmis daļēju samaksu par valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildi,

d) budžeta finansētām institūcijām, kā arī valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos pakalpojumus, piešķirtā finansējuma vai no valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu apjoma samazinājums pārskata gadā, kurā izveidojies nodokļu parāds, pārsniedz 30 procentus salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

(1⁴) Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu par nokavēto nodokļu maksājumu atkārtotu sadalīšanu termiņos līdz sešiem mēnešiem un citus dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja atbilstību šā panta 1.³ daļas nosacījumiem, iesniedz nodokļu administrācijai, pirms beidzies nokavētā maksājuma samaksas termiņš. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Attiecībā uz nodokļiem, kuri pilnā apmērā tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā, lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu pieņem attiecīgā pašvaldība.

(3) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu.)

(6) Nokavēto nodokļu maksājumi veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu un nokavējuma naudu.

(7) Šā panta pirmās daļas 1. un 3., 7. un 8.punktā (izņemot gadījumu, kad palīdzības pieprasījums par piedziņu ir pamatots ar noslēgtu un Saeimā apstiprinātu starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu), kā arī 1.³ daļā minētajos termiņa pagarināšanas (atlikšanas, sadalīšanas) gadījumos tiek aprēķināta nokavējuma nauda vienas ceturtās daļas apmērā no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā, izņemot šā likuma 29.pantā paredzētos gadījumus. Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.

(8) Nokavēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājums (atlikšana, sadalīšana) neatbrīvo maksātāju no pienākuma veikt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.

(9) Šā panta 1.³ daļā paredzētos atvieglojumus nedrīkst piemērot nodokļu maksātājiem, kuri neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.

(9¹) Nodokļu administrācija šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto termiņa pagarinājumu vienā nodokļu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu veidā vienam un tam pašam nodokļu maksātājam kalendārā gada laikā ir tiesīga piešķirt ne vairāk kā četras reizes.

(10) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:

1) privatizējamām kapitālsabiedrībām vai to daļām;

2) privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(11) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot kapitalizētos valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, iemaksājami valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā tā, kā to nosaka konkrēto nodokļu likumi par šo nodokļu kārtējo maksājumu ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā.

(12) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(13) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi valsts pamatbudžetā speciāli šim mērķim norādītā kontā. Minētie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek sadalīti pašvaldībām un valsts budžetam.

(14) Pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparādu privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām nekustamā īpašuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(15) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparāda kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā.

(16) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu.)

(17) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu.)

(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.11.1999., 10.05.2001., 20.12.2001., 09.10.2002., 09.10.2003., 31.03.2004., 26.10.2006., 08.11.2007., 31.01.2008., 08.05.2008.,11.12.2008., 01.12.2009., 13.10.2011., 15.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

24.¹ pants. Kārtība, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesā sniedz rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai

(1) Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu, nodokļu administrācija lemj par nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazināšanu vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšanu termiņos, termiņu pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku.

(2) Lēmumu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā nodokļu administrācija pieņem 21 dienas laikā no nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas dienas. Nodokļu maksātājs attiecīgo iesniegumu iesniedz nodokļu administrācijai šā likuma 24.² pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Lemjot par rakstveida piekrišanas izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, nodokļu administrācija ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslu un apmēru, kā arī vērtē nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazinājuma vai nodokļu prasījuma, vai kārtējo nodokļu maksājumu summas samaksas sadalīšanas termiņos, termiņa pagarināšanas vai termiņa atlikšanas uz laiku lietderību, samērīgumu, nodokļu maksātāja tiesiskās intereses, kā arī sabiedrības intereses kopumā.

(4) Lēmumu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādiem pieņem Valsts ieņēmumu dienests. Ja tādas pašvaldības budžetā, kura ar Finanšu ministriju noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību, ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas prasījuma apmērs ir 7200 vai vairāk euro, Valsts ieņēmumu dienests pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa attiecīgās pašvaldības viedokli. Attiecīgā pašvaldība viedokli sniedz septiņu dienu laikā.

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

24.² pants. Nodokļu maksātāja iesniedzamā informācija nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai

(1) Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu, nodokļu maksātājs 10 dienu laikā no dienas, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, iesniedz nodokļu administrācijai iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

1) komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

2) apstākļi, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;

3) visu komercsabiedrības aktīvu kopējā summa.

(2) Iesniegumam nodokļu maksātājs pievieno:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši Maksātnespējas likumam;

2) bilanci un pelņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā.

(3) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns pēc nodokļu administrācijas lēmuma paziņošanas līdz tā apstiprināšanai tiesā tika precizēts vai izteikts jaunā redakcijā, nodokļu administrācija to izskata šā likuma 24.¹ pantā norādītajā kārtībā.

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

25.² pants. Nodokļu prasījuma summas dzēšana nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja

(1) Nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja, valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienests šādos gadījumos:

1) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

2) tiesiskās aizsardzības procesā, ja ar tiesas lēmumu apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir paredzēta nodokļu parāda, nokavējuma naudas vai soda naudas samazināšana un ir stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, ja ar tiesas lēmumu apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir paredzēta nokavējuma naudas vai soda naudas samazināšana un ir stājies spēkā tiesas lēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(2) Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības.

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 13.10.2011. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 146.punktu)

25.³ pants. Nokavējuma naudas dzēšana, iestājoties zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajam pamatam

(1) Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, dzēš nodokļu maksātājam noteikto nokavējuma naudu, kas aprēķināta par periodu, kad personai bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem.

(2) Pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavējuma naudu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā un kārtībā dzēš attiecīgās pašvaldības.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

26.¹ pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(1) Vienlaikus ar nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma paziņošanu, kā arī lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus minēto lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus:

1) parādniekam piederošās kustamās mantas apķīlāšana;

2) prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašuma reģistros;

3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

4) pie citas personas esošās parādniekam piederošās mantas apķīlāšana.

(2) Nodokļu administrācijas pilnvarotas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darba dienas laikā pēc tā izpildes.

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī nodokļu maksātājs veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms lēmuma pieņemšanas par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātiem.

(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai nodokļu maksātājam nodarītu iespējami mazākus zaudējumus un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.12.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

26.² pants. Nodrošinājums par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa parāda samaksu darījumos ar naftas produktiem

(1) Nodokļu maksātājam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem un ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodrošinājums, uzņemoties atbildību par iespējamā pievienotās vērtības nodokļa parāda samaksu attiecībā uz naftas produktiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ir izmantojami šādi nodrošinājuma veidi:

1) drošības nauda;

2) saistību izpildes apdrošināšanas polise;

3) kredītiestādes galvojums.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums 12 mēnešu laika posmam ir 1 000 000 euro.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) gadījumus, kādos šā panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums nav jāiesniedz vai ir samazināms tā apmērs;

2) nodrošinājuma iesniegšanas, apstiprināšanas, pieprasīšanas, dzēšanas un atdošanas kārtību.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 153. un 154.punktu)

27.pants. Nodokļu iekasēšana ienākumu avota likvidēšanas vai slēpšanas gadījumos

Ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, komerc­sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas vai citus ienākumu avotus vai noslēpj savu mantu vai nodokļu administrācijai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga aprēķināt nodokļus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms taksācijas perioda beigām. Šādos gadījumos aplikšanai ar nodokļiem vajadzīgās ziņas un deklarācijas, kā arī uzlikto nodokļu nomaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no konkrētā nodokļa likumā paredzētajiem termiņiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

28.¹ pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu)

(2) (Izslēgta ar 01.12.2005. likumu)

(3) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(4) Ministru kabinets nosaka tehniskās prasības elektroniskajām ierīcēm un iekārtām.

(5) Ministru kabinets nosaka elektronisko ierīču un iekārtu lietotājus un lietošanas kārtību, darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami vienotajā datu bāzē (reģistrā), un to uzraudzības un kontroles kārtību.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005., 26.10.2006. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

28.² pants. Valsts nodevu atmaksāšana

Pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam. Iesniegumam pievieno tās personas rakstveida atzinumu, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, vai tiesas lēmumu, ja konkrētajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

(Nodaļas nosaukums 26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

29.pants. Nokavējuma naudas aprēķināšana

(1) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(2) Par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

(3) Nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot). Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

(4) Nokavējuma naudas aprēķināšana:

1) tiek pārtraukta, ja šā likuma 24.pantā nav noteikts citādi:

a) privatizējamām kapitālsabiedrībām — no dienas, kad tās nodotas privatizācijai, kapitālsabiedrībām — no dienas, kad tās nodotas atsavināšanai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,

b) nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu, — no dienas, kad tiesa pasludinājusi spriedumu attiecīgajā maksātnespējas procesa lietā,

c) komersantiem, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi,

d) komercsabiedrībām, kurām tiesa ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesu, — no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par attiecīgās tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu,

e) komercsabiedrībām ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā — no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu;

2) tiek atjaunota, ja:

a) šīs daļas 1.punkta "a" vai "c" apakšpunktā noteiktajam termiņam beidzoties, nokavētie nodokļu maksājumi nav samaksāti vai nav kapitalizēti un ar kapitalizāciju saistītie grozījumi nav reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta vispārējā kārtībā no dienas, kad tās aprēķināšana tika pārtraukta,

b) šīs daļas 1.punkta “b”, “d” un “e” apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, izpildot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu,

c) šīs daļas 1.punkta “d” apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums ir noraidīts. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad nokavējuma naudas aprēķināšana tika apturēta.

(5) Nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktā nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;

2) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.

(7) Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja nokavējuma naudas summa sasniedz nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēru.

(8) Par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa vai nodevas samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda tiek aprēķināta šajā pantā noteiktajā kārtībā un apmērā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēmis palīdzības pieprasījumu par nodokļu prasījuma piedziņu.

(9) Par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa vai nodevas samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda tiek aprēķināta šajā pantā noteiktajā kārtībā un apmērā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja Eiropas Savienības dalībvalsts prasījuma izpildei bijusi nepieciešama aizstāšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998., 25.11.1999., 13.04.2000., 10.05.2001., 09.10.2002., 26.10.2006. un 11.12.2008., 11.06.2009. un 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

31.pants. Ierobežojumi nodokļu atvieglojumu saņemšanā

Nodokļu maksātājiem, kuriem ir neattaisnoti nokavētie maksājumi par pārskata gadu, nav tiesību saņemt nodokļu atvieglojumus, izdarot ziedojumus vai dāvinājumus.

32.¹ pants. Atbildība par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu

(Izslēgts ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

32.³ pants. Atbildība par nodokļa, kas atmaksājams no budžeta, apmēra nepamatotu palielināšanu

(Izslēgts ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

32.⁴ pants. Atkārtotais nodokļu pārkāpums

(1) Par atkārtoto nodokļu pārkāpumu šā likuma 32.panta ceturtajā un piektajā daļā minēto soda naudas apmēru divkāršo.

(2) Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm:

1) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža;

2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32.pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams vai tas ir pārsūdzēts tiesā;

3) atkārtoto nodokļu pārkāpumu nodokļu administrācija administratīvajā aktā ir pamatojusi ar to pašu likuma normu vai ar šo normu saistītu normatīvo aktu, vai, ja likumā un normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, ar normām, kas ir analoģiskas iepriekšējā nodokļu pārkāpuma pamatošanai administratīvajā aktā minētajām normām.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

33.pants. Atbildība par atkārtotu nodokļa bāzes samazināšanu

(Izslēgts ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

34.² pants. Nodokļu maksātāja apturētās saimnieciskās darbības atjaunošana

(1) Ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par saimnieciskās darbības apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, Valsts ieņēmumu dienests pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

(2) Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu pieņemšanas veic šādas darbības:

1) nosūta ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu Uzņēmumu reģistram, ja atjauno Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajā reģistrā ierakstītā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;

2) pieņem lēmumu par aizlieguma atzīmes atcelšanu attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) atjauno Valsts ieņēmumu dienesta apturēto speciālo atļauju (licenču) darbību;

4) atsauc saskaņā ar šā likuma 34.¹ panta sestās daļas 4. un 5.punktu iesniegtos pieprasījumus un dotos rīkojumus;

5) atplombē un noņem aizzīmogojumus nodokļu maksātāja struktūrvienībās un citās saimnieciskās darbības veikšanas vietās, kā arī atceļ citus nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojumus.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

35.pants. Atbildība par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem

(Izslēgts ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

(Nodaļas nosaukums ar 28.02.2003. likuma grozījumiem, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

36.pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 28.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

37.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas ir tiesības apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

(2) Nodokļu maksātājs, apstrīdot lēmumu, ir tiesīgs:

1) prasīt atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;

2) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas.

(5) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.

(6) Nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir veikti šajā likumā noteiktie izpildes nodrošināšanas pasākumi vai izdots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, var iesniegt sūdzību, ja izpildu darbības neatbilst likuma noteikumiem. Sūdzību var iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram septiņu dienu laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs ir uzzinājis par izpildu darbību. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors sūdzību izskata šā panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšanai piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Sūdzības iesniegšana izpildes nodrošināšanas pasākumu piemērošanu un nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neaptur.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

37.¹ pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Citu valsts institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi apstrīdami un pārsūdzami vispārējā kārtībā, kāda noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus, izņemot lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas var apstrīdēt (pārsūdzēt) šādā kārtībā:

1) pašvaldības domes amatpersonas pieņemto lēmumu — pašvaldības domes priekšsēdētājam. Pašvaldības domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu un 30 dienu laikā sniedz atbildi;

2) pašvaldības domes priekšsēdētāja pieņemto lēmumu — tiesā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, pašvaldības amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu

(1) Ja ir saņemts iesniegums par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta arī šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu, pirms nodokļu maksātāja iesnieguma izskatīšana ir pabeigta. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas posma un termiņiem.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

(Nodaļa 21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

42.pants. Uzkrājumu ienākuma izmaksātāja pienākumi

(1) Latvijas Republikā izveidots izmaksātājs, kurš taksācijas periodā izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas rezidents, vai kurš nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu šāda faktiskā īpašnieka vajadzībām, triju mēnešu laikā pēc tā taksācijas perioda beigām, kurā veikta uzkrājumu ienākuma izmaksa vai izmaksas nodrošināšana, elektroniskā veidā vai rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu:

1) par katra faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu;

2) par izmaksātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, ja izmaksātājs ir juridiskā persona (arī personālsabiedrība vai nodibinājums), vai par izmaksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, ja izmaksātājs ir fiziskā persona;

3) par katra faktiskā īpašnieka konta numuru kredītiestādē vai, ja tāda nav, par tās parādu saistības identifikāciju, uz kuru pamatojoties uzkrājumu ienākums rodas;

4) par uzkrājumu ienākuma maksājumu summu atkarībā no tā, kāda veida uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts vai nodrošināts:

a) par šā likuma 46.panta pirmās daļas 1.punktā minēto uzkrājumu ienākumu — izmaksāto vai ieskaitīto procentu summu,

b) par šā likuma 46.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktā minēto uzkrājumu ienākumu — šajos punktos norādīto procentu vai ienākuma summu vai no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas gūtā ienākuma kopējo summu,

c) par šā likuma 46.panta pirmās daļas 3.punktā minēto uzkrājumu ienākumu — šajā punktā norādīto no procentu maksājumiem gūtā ienākuma summu vai kopējo ienākuma summu,

d) par šā likuma 46.panta ceturtajā daļā minēto uzkrājumu ienākumu — uzkrājumu ienākuma summu, kas attiecināma uz katru šā likuma 46.panta ceturtajā daļā minētās vienības dalībnieku — fizisko personu, kas ir uzkrājumu ienākuma faktiskais īpašnieks un ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

(2) Izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka identitāti šādā veidā:

1) attiecībā uz līgumattiecībām, kas nodibinātas pirms 2004.gada 1.maija, — noskaidro faktiskā īpašnieka vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi, izmantojot savā rīcībā esošo informāciju, kas iegūstama saskaņā ar likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu";

2) attiecībā uz līgumattiecībām, kas nodibinātas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nenodibinot līgumattiecības, veiktas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, — noskaidro faktiskā īpašnieka vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un nodokļu maksātāja kodu (ja tāds ir), kāds tam piešķirts tajā dalībvalstī, tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā, kuras rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām ir šī persona. Minēto informāciju iegūst no faktiskā īpašnieka uzrādītās pases vai cita personu apliecinoša dokumenta. Ja nepieciešamā informācija nav norādīta pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā, dzīvesvietas adresi noskaidro, pamatojoties uz jebkuru citu dokumentāru identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu maksātāja kods nav norādīts pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā, vai citā dokumentārā identitātes apstiprinājumā (arī rezidences apliecībā nodokļu uzlikšanas vajadzībām), identitātes datus papildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas datumu un vietu, pamatojoties uz viņa pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu.

(3) Izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka rezidenci šīs daļas 1. un 2.punktā noteiktajā veidā. Ievērojot 1. un 2.punkta noteikumus, uzskata, ka faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa dzīvesvietas adrese:

1) attiecībā uz līgumattiecībām, kas nodibinātas pirms 2004.gada 1.maija, izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka rezidenci, izmantojot savā rīcībā esošo informāciju, kas iegūstama saskaņā ar likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu";

2) attiecībā uz līgumattiecībām, kas nodibinātas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nenodibinot līgumattiecības, veiktas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka rezidenci, pamatojoties uz viņa dzīvesvietas adresi, kāda norādīta pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā, vai, ja nepieciešams, pamatojoties uz citu dokumentāru identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, un ievērojot šādu kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda dalībvalstī vai tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā izdotu pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu un kuras sevi deklarē par trešās valsts rezidentu, rezidenci noskaidro, izmantojot attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes apstiprinātu rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kura atbilst Ministru kabineta noteiktajai formai. Ja šāda apliecība netiek uzrādīta, par attiecīgās personas rezidences valsti tiek uzskatīta dalībvalsts, kura personai izsniegusi pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu, vai dalībvalsts atkarīgā vai sais­tītā teritorija.

(4) Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kura saņem uzkrājumu ienākumu vai kuras labā uzkrājumu ienākums tiek nodrošināts, nav tā faktiskais īpašnieks, un ja nav piemērojams šā likuma 44.panta 1. vai 2. punkts, izmaksātājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktisko īpašnieku, persona, kura saņem uzkrājumu ienākumu vai kuras labā uzkrājumu ienākums nodrošināts, uzskatāma par faktisko īpašnieku.

(5) Izmaksātājs, kas noskaidro faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci, saglabā visu to dokumentu kopijas, kuri izmantoti, lai noskaidrotu faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci, vismaz piecus gadus pēc līgumattiecību izbeigšanas ar faktisko īpašnieku vai — attiecībā uz darbībām, kas veiktas, nenodibinot līgumattiecības, — vismaz piecus gadus pēc uzkrājumu ienākuma izmaksas vai tā izmaksas nodrošināšanas. Minētā prasība attiecas arī uz to dokumentu oriģinālu vai kopiju glabāšanu, uz kuru pamata ir maksāts vai nodrošināts uzkrājumu ienākums vai kuri apstiprina uzkrājumu ienākuma izmaksu vai nodrošināšanu.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktie izmaksātāja pienākumi noskaidrot un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam attiecas arī uz tiem uzkrājumu ienākumiem, kuri tiek izmaksāti vai kuru izmaksa tiek nodrošināta faktiskajiem īpašniekiem, kas ir tādu trešo valstu rezidenti, ar kurām Eiropas Kopiena ir noslēgusi Latvijai saistošus starptautiskos līgumus par uzkrājumu ienākumiem.

(7) Izmaksātāji un šā likuma 45.panta trešajā daļā minētās saimnieciskās vienības sniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā panta pirmajā daļā un 45.panta trešajā daļā minēto informāciju, izmantojot vienota parauga veidlapas — izziņas par uzkrājumu ienākumu, kuru formu nosaka Ministru kabinets.

43.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi attiecībā uz apmaiņu ar informāciju par uzkrājumu ienākumiem

(1) Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā taksācijas gada beigām automātiski (bez pieprasījuma sniegt informāciju) nodod šā likuma 42.panta pirmajā daļā un 45.panta trešajā daļā minēto informāciju par uzkrājumu ienākumiem attiecīgi to Eiropas Savienības dalībvalstu, to atkarīgo un saistīto teritoriju un šā likuma 42.panta sestajā daļā minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm, kuru rezidenti nodokļu uzlikšanas vajadzībām ir uzkrājumu ienākumu faktiskie īpašnieki.

(2) Valsts ieņēmumu dienests pēc faktiskā īpašnieka — Latvijas rezidenta pieprasījuma divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas izsniedz viņam apliecību nodokļa neieturēšanai, kurā ir norādīta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētā informācija. Apliecības derīguma termiņš nevar pārsniegt trīs gadus. Apliecības formu nosaka Ministru kabinets.

44.pants. Faktiskais īpašnieks

Šīs nodaļas izpratnē faktiskais īpašnieks ir jebkura fiziskā persona — Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas rezidents —, kura saņem uzkrājumu ienākuma maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākuma maksājums tiek nodrošināts, izņemot gadījumu, kad šāda persona iesniedz pierādījumus, ka uzkrājumu ienākuma maksājums nav saņemts vai nodrošināts tās labā, proti, ja persona atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā darbojas kā izmaksātājs šā likuma 45.panta izpratnē;

2) tā darbojas juridiskās personas labā, tādas personas labā, kuras ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem saskaņā ar vispārpiemērojamiem nodokļu normatīvajiem aktiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonda labā vai šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētās vienības labā, atklājot šīs vienības nosaukumu un adresi šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētajai saimnieciskajai vienībai, kura izmaksā uzkrājumu ienākumu un šo informāciju nodod tās Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas kompetentajai iestādei, kurā saim­nieciskā vienība ir izveidota;

3) tā darbojas citas fiziskās personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks, un atklāj izmaksātājam šā faktiskā īpašnieka identitāti saskaņā ar šā likuma 42.panta otro daļu.

45.pants. Izmaksātājs

(1) Šīs nodaļas izpratnē izmaksātājs ir:

1) saimnieciskā vienība (Latvijas rezidenti — fiziskās personas, kas veic saim­niecisko darbību, juridiskās personas, nodibinājumi un personālsabiedrības, kā arī ārvalsts komersantu Latvijas filiāles un nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā), kas izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu faktiskā īpašnieka vajadzībām. Izmaksātājs ir gan saimnieciskā vienība, kas ir parādnieks attiecībā uz parāda saistību, kura rada šo uzkrājumu ienākumu, gan saimnieciskā vienība, kurai parādnieks vai faktiskais īpašnieks ir uzdevis izmaksāt uzkrājumu ienākumu vai nodrošināt tā izmaksu;

2) arī vienība (fiziskās vai juridiskās personas, nodibinājumi un ieguldījumu fondi, pamatojoties uz līgumu vai norunu izveidotas fizisko un juridisko personu grupas vai to pārstāvji), kas izveidota Eiropas Savienības dalībvalstī, tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā un kam uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts vai kam tā izmaksa tiek nodrošināta faktiskā īpašnieka vajadzībām, — attiecībā uz tai veiktajiem vai nodrošinātajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem. Šis nosacījums nav jāpiemēro, ja saimnieciskā vienība, pamatojoties uz dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas kompetentās iestādes (attiecībā uz šā punkta "c" apakšpunktu — uzraudzības institūcijas) izdotu apliecību, kuru iesniedz šī vienība, piekrīt vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) šī vienība ir juridiskā persona, izņemot vienības, kuru veidam atbilstošā oriģinālforma tiesību aktos ir: Somijā — "avoin yhtio (Ay)", "kommadiittiyhtio (Ky)"/"Oppet bolag" un "Kommanditbolag"; Zviedrijā — "handelsbolag (HB)" un "kommanditbolag (KB)",

b) šīs vienības ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem saskaņā ar vispārpiemērojamiem nodokļu normatīvajiem aktiem,

c) šī vienība ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds vai arī tam līdzīgs fonds, kas nodibināts dalībvalsts atkarīgajā vai saistītajā teritorijā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā vienība var izvēlēties, vai to uzskata par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondu vai tam līdzīgu fondu, kāds minēts šā panta pirmās daļas 2.punkta "c" apakšpunktā. Lai izmantotu minēto izvēles iespēju, nepieciešama Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas, kurā vienība izveidota, uzraudzības institūcijas izsniegta apliecība, kuru vienība iesniedz saimnieciskajai vienībai.

(3) Saimnieciskā vienība, kas taksācijas periodā izmaksā uzkrājumu ienākumu vai nodrošina tā izmaksu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā izveidotai vienībai, kura saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu tiek uzskatīta par izmaksātāju, triju mēnešu laikā pēc tā taksācijas perioda beigām, kurā veikta uzkrājumu ienākuma izmaksa vai izmaksas nodrošināšana, rakstveidā informē Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas, kurā šī saimnieciskā vienība izveidota, kompetento iestādi par vienības nosaukumu, adresi un kopējo izmaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākuma summu. Kompetentā iestāde savukārt nodod šo informāciju Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir izveidota vienība, kas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu tiek uzskatīta par izmaksātāju.

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās kompetentās iestādes apliecības Latvijā izveidotajām vienībām tiek izsniegtas Ministru kabineta noteiktajā formā.

46.pants. Uzkrājumu ienākums

(1) Šīs nodaļas izpratnē uzkrājumu ienākums ir:

1) procenti, kas izmaksāti vai ieskaitīti kontā kredītiestādē par jebkāda veida parāda saistībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tās dod tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, kā arī ienākums no valsts vai pašvaldības emitētiem vērtspapīriem un ienākums no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, neuzskata par procentiem;

2) procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti šā panta 1.punktā minēto parāda saistību pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā;

3) ienākums, kas rodas no procentu maksājumiem, ko tieši vai ar šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētās vienības starpniecību izmaksā:

a) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds vai arī tam līdzīgs fonds, kas izveidots dalībvalsts atkarīgajā vai saistītajā teritorijā,

b) Eiropas Savienības dalībvalstīs izveidotas vienības, kas izmanto šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto izvēles iespēju un ir par to informējušas izmaksātāju,

c) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar tā 299.pantu, vai ārpus dalībvalstu atkarīgajām vai saistītajām teritorijām;

4) ienākums, kas gūts no šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minēto fondu, vienību vai uzņēmumu akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas, ja taksācijas periodā vai kalendārajā gadā pirms tā gada, kurā tiek gūts ienākums, darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, vairāk nekā 25 procentus no aktīviem tieši vai netieši (ar citu Eiropas Savienības dalībvalstīs, to atkarīgajās vai saistītajās teritorijās izveidotu kopējo ieguldījumu uzņēmumu vai turpmāk minēto vienību starpniecību) iegulda:

a) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds vai arī tam līdzīgs fonds, kas izveidots dalībvalsts atkarīgajā vai saistītajā teritorijā,

b) vienības, kuras atzītas par tādām, kas var izmantot šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto izvēles iespēju,

c) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar tā 299.pantu, vai ārpus dalībvalstu atkarīgajām vai saistītajām teritorijām.

(2) Ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda ienākuma daļa ir gūta no procentu maksājumiem, šā panta pirmās daļas 3. un 4.punkta piemērošanai ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par ienākumu no procentu maksājumiem.

(3) Ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda aktīvu daļa ir ieguldīta šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajos darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, akcijās vai daļās, tiek uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz 25 procentus. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā ienākuma summu, tiek uzskatīts, ka šis ienākums atbilst peļņai no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētais uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētajai vienībai vai tiek ieskaitīts kontā kredītiestādē, kura turētāja ir šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētā vienība, kas nav atzīta par tādu, kas var izmantot šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto izvēles iespēju, šis uzkrājumu ienākums tiek uzskatīts par attiecīgās vienības veikto uzkrājumu ienākuma maksājumu. Šīs daļas nosacījumus nepiemēro, ja šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētā vienība ir izveidota Latvijā un tās ieguldījumi darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda sais­tības, nepārsniedz 15 procentus no šīs vienības aktīviem.

(5) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētais ienākums netiek uzskatīts par uzkrājumu ienākumu, ja šajos punktos minēto Latvijā izveidoto fondu vai vienību ieguldījumi darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, nepārsniedz 15 procentus no šo fondu vai vienību aktīviem.

(6) Līdz 2010.gada 31.decembrim obligācijas un citi tirgojamie parāda vērtspapīri, kuri pirmo reizi emitēti līdz 2001.gada 1.martam vai kuru sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam reģistrējušas dalībvalstu uzraudzības institūcijas Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē vai uzraudzības institūcijas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm, netiek uzskatīti par tādiem, kas rada parāda saistības šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē, ja turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas nenotiek 2002.gada 1.martā vai vēlāk.

(7) Ja valsts vai šā likuma pielikumā minētā saistītā vienība, kura darbojas kā publiska institūcija vai kuras īpašais statuss atzīts ar starptautisku līgumu, 2002.gada 1.martā vai vēlāk veic šā panta sestajā daļā minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju, visu šādu vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura turpmāka emisija, uzskata par parāda saistību šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē. Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju 2002.gada 1.martā vai vēlāk veic cits emitents, šādu turpmāku emisiju uzskata par parāda saistību šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē.

47.pants. Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds

Šīs nodaļas izpratnē pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds ir saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu izveidots atvērtais ieguldījumu fonds vai līdzīgs ieguldījumu fonds, vai kopējo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots citā Eiropas Savienības dalībvalstī un atbilst prasībām, kādas noteiktas Padomes 1985.gada 20.decembra direktīvā 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem.

48.pants. Kompetentā iestāde

Šīs nodaļas izpratnē kompetentā iestāde ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalstīs — iestāde, par kuru dalībvalsts paziņojusi Eiropas Komisijai. Latvijas kompetentā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests;

2) dalībvalstu atkarīgajās vai saistītajās teritorijās un šā likuma 42.panta sestajā daļā minētajās trešajās valstīs — kompetentā iestāde divpusēju vai daudzpusēju nodokļu konvenciju piemērošanas vajadzībām vai, ja tādas nav, cita iestāde, kura ir kompetenta izsniegt rezidences apliecības nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

49.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas

Šīs nodaļas izpratnē Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas ir Angilja, Aruba, Britu Virdžīnu salas, Džērsi, Gērnsi, Kaimanu salas, Menas sala, Montserrata, Nīderlandes Antiļas un Tērksu un Kaikosu salas.

(Nodaļa 15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

50.pants. Ar nodokļu prasījumu un tā izpildi saistīto dokumentu paziņošana

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu dokumentu, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, Valsts ieņēmumu dienests paziņo, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu.

(2) Valsts ieņēmumu dienests dokumentu, kura paziņošanā tiek lūgta palīdzība, tā adresātam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā kopā ar informāciju par paziņojamo dokumentu latviešu valodā, kuru sniegusi Eiropas Savienības pieprasījuma iesniedzēja iestāde, aizpildot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 I pielikumā noteikto vienoto paziņošanas veidlapu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests informē Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par pasākumiem, kas veikti tās palīdzības pieprasījuma izpildei, un datumu, kurā dokuments paziņots adresātam, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 12.pantu.

(4) Lai dokumentu, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, paziņotu Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, Valsts ieņēmumu dienests vēršas pieprasījuma saņēmējā iestādē ar palīdzības pieprasījumu par dokumenta paziņošanu.

(5) Palīdzību dokumenta, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, paziņošanā Eiropas Savienības dalībvalsts iestādei lūdz, ja dokumentu tā adresātam nav bijis iespējams paziņot, nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā vai izmantojot elektroniskos sakarus atbilstoši Paziņošanas likumā dokumentu paziņošanai uz ārvalstīm noteiktajai kārtībai.

(6) Palīdzības pieprasījumam par dokumenta, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, paziņošanu pievieno:

1) dokumentu, kura paziņošanā palīdzība tiek lūgta;

2) attiecīgās dalībvalsts valodā aizpildītu Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 I pielikumā noteikto vienoto paziņošanas veidlapu, kurā sniedz informāciju par paziņojamo dokumentu un norāda informāciju par parādnieka identifikācijas datiem un adresi, paziņošanas mērķi un laikposmu, kurā paziņošana veicama, paziņojamo dokumentu (tā apraksts), prasījuma būtību un summu, iestādi, kas ir atbildīga par paziņojamo dokumentu, norādi, kur un kādā termiņā šo maksāšanas pienākumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, kā arī iestādi, kurā var iegūt papildu informāciju par paziņojamo dokumentu.

(7) Ja dokuments, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, ārvalstī ir paziņots, izpildot Valsts ieņēmumu dienesta palīdzības pieprasījumu, uzskatāms, ka dokuments tā adresātam ir paziņots datumā un veidā, kas norādīts Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējas iestādes apliecinājumā.

51.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņa

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summu piedzen, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un kurš saņemts kopā ar Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu par piedziņu.

(2) Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summu piedzen vienotajā instrumentā, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, euro norādītās summas apmērā, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 18.pantu.

(3) Uzsākot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu, par ko izdots vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, minēto instrumentu paziņo parādniekam un papildus sniedz informāciju par:

1) datumu, kurā Valsts ieņēmumu dienests saņēmis Eiropas Savienības dalībvalsts palīdzības pieprasījumu par piedziņu;

2) to, ka no dienas, kad saņemts palīdzības pieprasījums par piedziņu, piedzenamajam nodokļa vai nodevas maksājumam tiek aprēķināta nokavējuma nauda saskaņā ar šā likuma 29.pantu.

(4) Uzsākot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir tiesīgs vienlaikus veikt pasākumus piedzenamā nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai, piemērojot šā likuma 26.¹ panta pirmajā daļā noteiktos nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus.

(5) Šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto nokavējuma naudas summu aprēķina Valsts ieņēmumu dienests, un to piedzen, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(6) Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 19. un 20.pantu informē Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par darbībām, kas veiktas saistībā ar tās palīdzības pieprasījumu par piedziņu.

(7) Pēc tam, kad segti ar palīdzības pieprasījuma izpildi saistītie izdevumi, Valsts ieņēmumu dienests Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 23.pantā noteiktajā kārtībā pārskaita Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei piedzīto Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summu un nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 24.panta septīto daļu un 29.panta astoto un devīto daļu.

(8) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts palīdzības pieprasījumā par piedziņu ir izdarīti grozījumi, Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu veic, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 22.panta nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

52.pants. Palīdzības pieprasījums par piedziņu Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Valsts ieņēmumu dienests izdod vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un vēršas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējā iestādē ar palīdzības pieprasījumu par piedziņu, ja nodokļu prasījuma summa nav samaksāta nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, nodokļu prasījums ir izpildāms un Latvijas Republikā ir veiktas darbības tā piedziņai. Piedziņas neiespējamība nav jākonstatē, ja nodokļu prasījuma izpilde pilnībā vai daļēji nav iespējama un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par parādniekam piederošiem naudas līdzekļiem vai mantu pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī vai ja nodokļu prasījuma izpilde Latvijas Republikā nebūtu samērīga ar iespējām to izpildīt pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī.

(2) Vienotajā instrumentā, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir norādāma vismaz šāda informācija:

1) informācija par izpildu dokumentu, kas izdots nodokļu prasījuma summas piedziņai, prasījuma apraksts un laikposms, uz ko attiecas prasījums. Ja nodokļu prasījuma summa izveidojusies atbilstoši nodokļu deklarācijai, vienotajā instrumentā, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, kā datumu, no kura piedziņa ir iespējama, norāda nodokļu likumā noteikto nodokļa maksāšanas termiņu;

2) parādnieka nosaukums (fiziskajai personai — vārds un uzvārds) un adrese;

3) nodokļu prasījuma summa;

4) norāde, kur un kādā termiņā maksāšanas pienākumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt;

5) iestāde, kurā parādnieks var iegūt papildu informāciju par prasījumu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests informāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei iesniegtā palīdzības pieprasījuma par piedziņu izpildi, nosūta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 21.panta 1.punktu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests izdara grozījumus palīdzības pieprasījumā par piedziņu vai atsauc to saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 22.pantu.

53.pants. Nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšana

(1) Tāda Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildi, kura izpilde nodrošināma tā rašanās valstī, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un kurš saņemts kopā ar Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus.

(2) Tāda Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšana, uz kuru vēl neattiecas vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, pieļaujama šā likuma 26.¹ panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, kas pieņemts atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumam veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus.

(3) Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai piemēro šā likuma 26.¹ panta pirmajā daļā paredzētos nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus.

(4) Valsts ieņēmumu dienests vēršas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējā iestādē ar palīdzības pieprasījumu par nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanu, ja Latvijas Republikā nodokļu prasījuma izpilde pilnībā vai daļēji nav iespējama.

(5) Palīdzības pieprasījumam veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus pievieno:

1) ja nodokļu prasījuma izpildei Latvijas Republikā ir bijis izdots izpildu dokuments, — vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

2) ja nodokļu prasījuma izpildei Latvijas Republikā vēl nav izdots izpildu dokuments, — lēmumu nodrošināt tāda administratīvā akta izpildi, kas uzliek par pienākumu veikt maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā, vai šā likuma 26.¹ panta trešajā daļā minētajā gadījumā pieņemtu nodokļu administrācijas lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu.

54.pants. Informācijas apmaiņa Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu prasījumu piedziņā

(1) Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs atteikties sniegt Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma piedziņai, ja pastāv vismaz viens no šajā panta daļā turpmāk minētajiem nosacījumiem:

1) pieprasīto informāciju nav iespējams iegūt, veicot nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu atbilstoši šajā likumā un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajai kompetencei nodokļu administrēšanā;

2) tā ir ierobežotas pieejamības informācija, kas saistīta ar komercnoslēpumu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu;

3) informācijas izpaušana varētu kaitēt Latvijas Republikas drošībai vai ir pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem.

(2) Valsts ieņēmumu dienests informāciju par personai, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm veic komercdarbību vai ir tās rezidents, Latvijas Republikā atmaksājamām pārmaksāto nodokļu (izņemot pievienotās vērtības nodokli) vai citām no budžeta atmaksājamām summām Eiropas Savienības dalībvalsts iestādei var sniegt bez tās iepriekšēja pieprasījuma.

55.pants. Sūdzības iesniegšana lietās par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā un tās sekas

(1) Persona, attiecībā uz kuru dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījuma izpildei Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pasākumus tāda dokumenta paziņošanai, kas attiecas uz prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, var iesniegt sūdzību, ja paziņošana neatbilst šā likuma noteikumiem.

(2) Persona, attiecībā uz kuru dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījuma izpildei tiek veikta nodokļu prasījuma izpilde vai piemēroti izpildes nodrošinājuma līdzekļi, var iesniegt sūdzību, ja izpildu darbības neatbilst šā likuma noteikumiem. Persona, kuras nodokļu prasījuma piedziņai vai izpildes nodrošināšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī Valsts ieņēmumu dienests ir vērsies ar palīdzības pieprasījumu, var iesniegt sūdzību, ja attiecībā uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, vai palīdzības pieprasīšanu nav ievēroti šā likuma 52. vai 53.panta nosacījumi.

(3) Sūdzību lietā par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā iesniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, kas attiecas uz sūdzības iesniegšanu par piespiedu izpildi.

(4) Sūdzības iesniegšana par izpildu darbības atbilstību šā likuma noteikumiem neaptur nodokļu prasījumu piedziņu un izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu. Ja persona citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir apstrīdējusi vai pārsūdzējusi prasījumu vai iesniegusi sūdzību par piespiedu izpildi un Eiropas Savienības dalībvalsts iestādē ir uzsākta sūdzības izskatīšanas procedūra, nodokļu prasījuma piedziņa tiek apturēta attiecībā uz apstrīdēto vai pārsūdzēto prasījuma daļu saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījumu. Nodokļu prasījuma piedziņas apturēšana sakarā ar prasījuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu vai sūdzības iesniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī neaptur izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai un neatceļ jau piemērotos izpildes nodrošinājuma līdzekļus.

(5) Ja nodokļu prasījuma izpilde Eiropas Savienības dalībvalstī tiek veikta, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un persona Latvijas Republikā ir apstrīdējusi vai pārsūdzējusi prasījumu vai iesniegusi sūdzību par piespiedu izpildi, Valsts ieņēmumu dienests informē palīdzības pieprasījuma saņēmēju iestādi par saņemto sūdzību, vienlaikus lūdzot apturēt nodokļu prasījuma izpildi pilnībā vai daļā, ja uz to attiecas kāds no šā likuma 26.panta sestās daļas nosacījumiem.

(6) Ja persona, pret kuru vērsti pasākumi savstarpējās palīdzības prasījumu piedziņā, Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegusi sūdzību, kuras izskatīšana ir palīdzības pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iestāžu kompetencē, Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, informē šo personu par sūdzības lietas izskatīšanas piekritību saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem.

56.pants. Palīdzības pieprasījumu par dokumentu paziņošanu, piedziņu vai izpildes nodrošināšanas līdzekļu piemērošanu izpildes izmaksas

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu par dokumentu paziņošanu, piedziņu vai izpildes nodrošināšanas līdzekļu piemērošanu izpilde notiek uz adresāta (parādnieka) rēķina. Ar palīdzības pieprasījumu izpildi saistītās izmaksas sedz vispārējā kārtībā, kāda noteikta nolēmumu izpildei.

(2) Ar palīdzības pieprasījumu izpildi saistītās izmaksas ir arī samaksa par paziņojamo dokumentu publicēšanu, un tās piedzen šajā likumā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņai noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par izpildes izmaksu ieturēšanu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests var vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību, ja nodokļu prasījuma izpilde ir saistīta ar ļoti lielām izmaksām vai piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kas konfiscēta ar spriedumu krimināllietā.

(4) Ja izpildu lietvedība ir izbeigta saskaņā ar Civilprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 11.punktu un palīdzības pieprasījuma atsaukšanas iemesls ir piedzenamā prasījuma vai tā izpildei izdotā dokumenta atcelšana, Valsts ieņēmumu dienests informē Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par atlīdzināmo izpildes izdevumu summu.

57.pants. Ierobežojumi savstarpējās palīdzības sniegšanai

Valsts ieņēmumu dienests atsaka palīdzību nodokļu prasījuma piedziņā, ja pastāv vismaz viens no turpmāk šajā pantā minētajiem nosacījumiem:

1) sākotnējais palīdzības pieprasījums par nodokļu prasījuma piedziņu, izpildes nodrošināšanas pasākumu veikšanu vai informācijas sniegšanu attiecas uz nodokļu prasījumu, kas vecāks par pieciem gadiem, skaitot no maksāšanas termiņa iestāšanās dienas. Ja nodokļu prasījums vai dokuments, kas atļauj tā izpildi, ir apstrīdēts vai pārsūdzēts, piecu gadu termiņu skaita no dienas, kad prasījumu vai dokumentu, kas atļauj tā izpildi, saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts tiesību aktiem vairs nevar apstrīdēt vai pārsūdzēt. Ja nodokļu prasījuma maksāšanas termiņš ir pagarināts pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalstī, piecu gadu termiņu skaita no dienas, kad beidzies piešķirtais termiņa pagarinājums;

2) nodokļu prasījums ir vecāks par 10 gadiem, skaitot no sākotnējā palīdzības pieprasījuma dienas;

3) nodokļu prasījuma summa, attiecībā uz kuru iesniegts palīdzības pieprasījums par piedziņu, ir mazāka par 1500 euro.

58.pants. Palīdzības pieprasījumu nosūtīšanas kārtība

Valsts ieņēmumu dienests pieprasījumus par informācijas sniegšanu vai dokumentu paziņošanu, pieprasījumus veikt izpildes nodrošināšanas vai piedziņas pasākumus un tiem pievienojamos dokumentus nosūta un informācijas apmaiņu veic Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 2.pantā noteiktajā kārtībā.

59.pants. Pieprasījuma iesniedzēja un saņēmēja iestāde

Savstarpējā palīdzībā prasījumu piedziņā pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde ir:

1) Latvijas Republikā — Valsts ieņēmumu dienests;

2) citās Eiropas Savienības dalībvalstīs — iestāde, par kuru dalībvalsts paziņojusi Eiropas Komisijai.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 21./22.nr.; 1992, 2./3., 27./28.nr.; 1993, 7., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 28.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 17.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 9.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 3.panta otrās daļas piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26.nr.).

2. (Izslēgts ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

3. Ar 1998.gada 1.janvāri zaudē spēku likums "Par zemes nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12., 21./22.nr.; 1992, 13./14.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1997, 3., 14.nr.).

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

4. Līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par peļņas nodokli".

5. Līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par apgrozījuma nodokli".

6. (Izslēgts ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

7. (Izslēgts ar 28.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

8. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim izstrādāt un pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības var noteikt pašvaldību nodevas.

9. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par Darījumu novērtējuma komisijas izveidošanu un darbības kārtību šā likuma 39.panta piemērošanai.

10. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot, iekams nav stājušies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

11. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektu, kas precizē nodokļu administrācijas ierēdņu (darbinieku) administratīvo atbildību un kriminālatbildību par šā likuma 22.panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanu.

12. Metodiku nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

14. (Izslēgts ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

15. Nokavētie un nenomaksātie nodokļu maksājumi, kas izveidojušies līdz 1999.gada 1.oktobrim, veicami šādā secībā: vispirms nomaksājams pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda un pēdējā — nokavējuma nauda.

(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

17. Valsts ieņēmumu dienests ar 1998.gada 1.janvāri administrē sociālā nodokļa maksājumu parādus. Veicot pārbaudes par laiku, kad bija spēkā likums "Par sociālo nodokli", piemēro likuma "Par sociālo nodokli" normas, izņemot atbildību par nodokļu bāzes samazināšanu, kuru nosaka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantu, ievērojot, ka par sociālā nodokļa maksājumu nokavējumu tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,1 procents no laikā nesamaksātā pamatparāda (arī soda naudas) par katru nokavēto dienu.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

18. Ar šo likumu noteiktie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 1. un 5.punktā, 8.panta 9.punktā, 19.panta pirmajā un otrajā daļā, 20.panta 9.punktā un 25.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

19. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta otrās daļas 20.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību".

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

20. Sociālā nodokļa maksātāji (darba devēji), kuriem sociālā nodokļa parāds izveidojies līdz 1998.gada 1.janvārim un kuri šā nodokļa apmērus saskaņojuši ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, līdz 1998.gada 1.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par sociālā nodokļa parāda samaksas sadalīšanu termiņos un atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam, neaprēķinot nokavējuma naudu.

(18.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1998.)

22. Uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatkapitāls neatbilst likuma "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" prasībām un pret kurām savus kreditoru prasījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir pieteikušas tikai nodokļu administrācijas un šo prasījumu kopsumma nepārsniedz 5000 latus, nodokļu parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra iesniegumu un tam pievienoto nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu parādiem, norādot katra nodokļu veida pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu. Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs, bet pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus — attiecīgās pašvaldības.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000., 08.03.2001., 31.01.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

23. Ar šo likumu izdarītie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 8.panta 5.punktā attiecībā uz likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", bet grozījumi attiecībā uz likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" — vienlaikus ar likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem".

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

26. Piemērojot pārejas noteikumu 25.punktu, vispirms maksājams valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) pamatparāds un ar to saistītā pamatparāda palielinājuma nauda.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

27. Finanšu ministrija uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) samazina iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu 100 procentu apmērā, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu par valsts atbalsta sniegšanu konkrētajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem", ir saņēmis valsts atbalstu uzņēmējdarbībai,

b) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir izmantojis šā valsts atbalsta līdzekļus to nodokļu pamatparādu samaksai, kuri izveidojušies līdz 1999.gada 1.oktobrim, un ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma naudas samaksai.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

29. Šā likuma 11.panta otrās daļas 40.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2000.)

30. Līdz 2001.gada 1.janvārim Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles, kā arī sabiedriskās organizācijas un to apvienības nav jāpārreģistrē saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.¹ pantu un nodokļu maksātāju identifikācijai ir izmantojami Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtie reģistrācijas numuri.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

31. Līdz 2003.gada 1.janvārim Uzņēmumu reģistrs piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu un Uzņēmumu reģistra deviņzīmju kodu. Izsniegtajās reģistrācijas apliecībās norāda abus kodus. Attiecīgo juridisko personu identifikācijai minētajā laikposmā var izmantot abus piešķirtos kodus.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

32. Visas valsts institūcijas, kuras juridisko personu identifikācijai lieto deviņzīmju kodu, līdz pārejas noteikumu 31.punktā minētajam termiņam veic nepieciešamos pārkārtojumus, lai no 2003.gada 1.janvāra varētu lietot vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

33. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.martam izdod likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.¹ panta septītajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par nodokļu maksātāju reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

34. (Izslēgts ar 31.01.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

35. Privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) finanšu ministrs dzēš ar valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādiem, kas izveidojušies līdz 1997.gada 1.janvārim, saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas, ja:

1) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus un tam nav nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies pēc 2000.gada 1.janvāra;

2) ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

3) pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām;

4) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas summas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa un ar to saistītajiem obligātiem maksājumiem.

(14.12.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002., 28.02.2003. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

36. 11.panta otrās daļas 43.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma par detektīvdarbību spēkā stāšanos.

(08.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2001.)

37. Šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā un pārejas noteikumu 39.punktā paredzētās valsts īpašuma atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda Privatizācijas aģentūra.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

38. (Izslēgts ar 30.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

40. Pārejas noteikumu 39.punkts ir piemērojams šā likuma 8.pantā minētajiem nodokļiem un tiem nodokļu pamatparādiem, kuri izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, un ar tiem saistītām nokavējuma un soda naudām, kuras izveidojušās līdz kapitalizācijas brīdim.

(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)

41. Kapitalizāciju veicošā institūcija pārejas noteikumu 39.punktā paredzētajos gadījumos kapitalizē valsts un pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu pamatparādus, kā arī vienlaikus noraksta nokavējuma un soda naudas, piemērojot šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta kārtību.

(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)

42. Saskaņā ar pārejas noteikumu 39.punktu kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma un soda naudas pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas paziņojuma dzēš finanšu ministrs.

(10.05.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

43. 11.panta otrās daļas 44.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

44. 11.panta otrās daļas 46. un 47.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.martā.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

45. Ministru kabinetam līdz 2003.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt samaksas termiņus līdz septiņiem gadiem tiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumiem, kuri privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2002.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

46. Pārejas noteikumu 45.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finanšu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.

(09.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

47. Pārejas noteikumu 46.punktā minēto ieteikumu finanšu ministrs sniedz, pamatojoties uz:

a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 45.punktā minētajiem nosacījumiem;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem priekšlikumiem par to nodokļu maksājumu saistību izpildi, kurām varētu piešķirt termiņa pagarinājumu;

c) nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.

(09.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

48. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta pārejas noteikumu 47.punkta "c" apakšpunktā minētā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc aprēķināt ar attiecīgo nodokļu pamatparādu saistīto nokavējuma naudu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota vispārējā kārtībā no dienas, kad tika pārtraukta tās aprēķināšana.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

49. (Izslēgts ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

50. Likuma 11.panta otrās daļas:

a) 48.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";

b) 52.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā;

c) 53.punkts stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko dokumentu likuma spēkā stāšanos.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

51. Pamatojoties uz finanšu ministra no 2006.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim pieņemto lēmumu, Finanšu ministrija ir tiesīga:

1) dzēst nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu tiem nodokļu maksātājiem, kuri 90 dienu laikā no finanšu ministra lēmuma pieņemšanas dienas samaksā visu nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu, kas izveidojies līdz 2004.gada 31.decembrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu;

2) dzēst nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu atbilstoši saistību izpildes procentam, ja šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajā termiņā nodokļu maksātājs samaksā vairāk par 50 procentiem no nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda, kas izveidojies līdz 2004.gada 31.decembrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu;

3) dzēst ar pamatparādu saistīto pamatparāda palielinājuma naudu, ja nokavētā valsts budžetā ieskaitāmā nodokļa maksājuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma pamatparāda samaksa veikta pilnā apmērā 30 dienu laikā no finanšu ministra lēmuma pieņemšanas dienas;

4) piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādam šā punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētos nosacījumus, ja ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no nodokļa maksājumiem.

(12.12.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

52. Nodokļu maksātājam, kuram finanšu ministrs atļāvis kārtot nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu atbilstoši pārejas noteikumu 51.punkta nosacījumiem, Valsts ieņēmumu dienests pārtrauc aprēķināt ar attiecīgo nodokļa maksājuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu no tā mēneša pirmās dienas, kad pieņemts finanšu ministra lēmums.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

53. Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota vispārējā kārtībā no dienas, kad tika pārtraukta tās aprēķināšana attiecībā uz to nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda daļu, kura nav samaksāta šo pārejas noteikumu 51.punkta 1.apakšpunktā noteiktajā termiņā.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

54. Nodokļu maksājumi, kas tiek veikti saskaņā ar šo pārejas noteikumu 51.punktā minēto finanšu ministra lēmumu, ieskaitāmi šādā secībā: vispirms pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

55. Finanšu ministrs pārejas noteikumu 51.punktā minēto lēmumu pieņem, ja līdz 2006.gada 15.decembrim Finanšu ministrijai ir iesniegti šādi dokumenti:

1) nodokļu maksātāja iesniegums, kurā dots nodokļu maksātāja raksturojums un norādīti parāda rašanās iemesli un pasākumi, kas veikti nodokļu parāda nomaksai;

2) nodokļu administrācijas izsniegtā izziņa par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kas nodokļu maksātājam izveidojušies līdz 2004.gada 31.decembrim, norādot atsevišķi šo maksājumu pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā;

3) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums, kas apstiprina, ka attiecīgā pašvaldība piekrīt piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādam pārejas noteikumu 51.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētos nosacījumus.

(12.12.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

56. Desmit dienu laikā pēc finanšu ministra lēmumā noteiktā termiņa beigām Valsts ieņēmumu dienests iesniedz Finanšu ministrijai izziņu, kurā norādīts, kā nodokļu maksātājs ir izpildījis lēmumā noteiktās saistības.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

57. Grozījumi likuma 11.panta otrajā daļā attiecībā uz 22.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

58. Piemērojot likuma 15.panta pirmās daļas 10.punktu, līdz dienai, kad stājas spēkā normatīvais akts par elektroniskā paraksta izmantošanas kārtību, nodokļu maksātāji, kuri attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistra datus iesniedz elektroniskā veidā, tos iesniedz arī rakstveidā.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

59. Likuma 18.panta 13., 14. un 15.punkts stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

60. Grozījumi likuma 28.panta otrajā daļā attiecībā uz nokavējuma naudas piemērošanu noteiktajā termiņā neatmaksātajām nodokļu pārmaksas summām stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

61. Pēc nodokļu maksātāja pamatota iesnieguma likuma 25.panta pirmās daļas 4.punkts līdz 2004.gada 1.aprīlim piemērojams arī tiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumu parādiem, kā arī ar tiem saistītajām soda naudām, pamatparāda palielinājuma naudām un nokavējuma naudām, kuru iekasēšanas termiņš beidzies saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.panta pirmās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

62. Likuma 11.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

63. Grozījumi likuma 11.panta otrās daļas 51.punktā stājas spēkā vienlaikus ar Medību likuma jaunās redakcijas spēkā stāšanos.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

64. Likuma 22.panta otrās daļas 9.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(31.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

65. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi Nr.322 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas".

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

66. Norvēģijas darba devējam, kas nodarbina Latvijas jūrniekus uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrēta kuģa saskaņā ar Pagaidu līgumu starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalistes Darba un sociālo lietu ministriju, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumam pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets šo maksājumu saņēmis 183 dienu laikā pēc minētā līguma spēkā stāšanās dienas. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar 184.dienu pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

67. Šā likuma 11.panta otrās daļas 56. un 57.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

68. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam nosaka:

1) šā likuma 42.panta trešās daļas 2.punktā noteiktās rezidences apliecības nodokļu uzlikšanas vajadzībām formu (veidlapu);

2) šā likuma 42.panta septītajā daļā noteiktās vienota parauga veidlapas — izziņas par uzkrājumu ienākumu — formu (veidlapu);

3) šā likuma 43.panta otrajā daļā noteiktās apliecības nodokļa neieturēšanai formu (veidlapu);

4) šā likuma 45.panta ceturtajā daļā noteiktās kompetentās iestādes izsniedzamās apliecības formu (veidlapu).

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

69. Šā likuma 42.panta pirmajā daļā un 45.panta trešajā daļā minēto informāciju izmaksātāji un 45.panta trešajā daļā minētās saimnieciskās vienības pirmo reizi iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par laika posmu no 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā minētā informācija iesniedzama ne vēlāk kā 2006.gada 31.martā.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

70. Līdz 2010.gada 31.decembrim šā likuma 46.panta pirmās daļas 4.punktā un trešajā daļā noteiktā procentuālā attiecība ir 40 procenti.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

71. Šā likuma 43.panta pirmajā daļā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests pirmo reizi nodod par laika posmu no 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā minētā informācija iesniedzama ne vēlāk kā 2006.gada 30.jūnijā.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

72. Piemērojot šā likuma 42.panta pirmo daļu, līdz dienai, kad elektroniskajam dokumentam tiek nodrošināts drošs elektroniskais paraksts, izmaksātāji informē Valsts ieņēmumu dienestu rakstveidā.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

73. Grozījumi šā likuma 15.panta pirmās daļas 8.punktā, 18.panta 13.punktā un 28.¹pantā stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

74. Nodokļu maksātāji, kuri neveic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, līdz 2006.gada 31.decembrim var darījumu noformēšanai izmantot stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķina veidlapas pēc izvēles. Stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.339 "Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem". Darījumos ar kokmateriāliem nodokļu maksātāji izmanto kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus līdz 2006.gada 31.decembrim. Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumus Nr.181 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība"

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

75. Šā likuma 28.¹ panta trešajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2005.gada 31.decembrim.

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

76. Šā likuma 28.¹ panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.jūlijam, bet 28.¹ panta piektajā daļā paredzētos noteikumus — līdz 2006.gada 31.decembrim.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

77. Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.361 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām", ciktāl tie nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības un ciktāl tie nav pretrunā ar noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem, piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

78. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.punkts zaudē spēku 2006.gada 30.jūnijā.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

79. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.¹ punkts stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

80. Šā likuma 11.panta otrās daļas 59.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

81. Grozījumi šā likuma 11.panta otrās daļas 5.punktā, kas paredz valsts nodevu par parakstu apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā, stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

82. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 12.punktā attiecībā uz valsts nodevas noteikšanu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un grozījums 40.punktā attiecībā uz valsts nodevas noteikšanu par valsts valodas prasmes pārbaudi Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai stājas spēkā vienlaikus ar likumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.

(25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

83. Šā likuma 11.panta otrās daļas 60., 61., 62., 63. un 64.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(14.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

84. Grozījums likuma 18.panta 13.punktā attiecībā uz vārdu "stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un" izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

85. Konkrētajam nodokļa pamatparādam līdz 2006.gada 31.decembrim aprēķinātā pamatparāda palielinājuma nauda tiek summēta ar nokavējuma naudu.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

86. Līdz jaunu šā likuma 30.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr.329 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

87. Nodokļu maksātāji līdz 2006.gada 31.decembrim Valsts ieņēmumu dienestā iegādātās stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus darījumu noformēšanai pēc izvēles var izmantot līdz 2008.gada 1.janvārim. Stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.339 "Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem".

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

88. Ja pret uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību, kura atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma II nodaļas noteikumiem attiecīgajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai komercreģistrā un par kuras likvidāciju nav pieņemts lēmums, savus prasījumus komercreģistra iestādei — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram — ir pieteikušas tikai nodokļu administrācijas un šo prasījumu kopsumma nepārsniedz 5000 latu, nodokļu parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz komercreģistra iestādes — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra — iesniegumu un tam pievienoto nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu parādiem, norādot katra nodokļu veida pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu. Valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmos nodokļu parādus dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs, bet pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus — attiecīgās pašvaldības.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.01.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

89. Šā likuma 23.panta trešajā daļā minētie nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) ir uzsākta pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai nodokļu administrācija ir saņēmusi kriminālprocesa virzītāja pieprasījumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu līdz 2007.gada 1.janvārim.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

90. Grozījums šā likuma 29.panta otrajā daļā neattiecas uz soda naudas summām, kuru maksāšanas termiņš iestājies līdz 2006.gada 31.decembrim.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

91. Ja lēmums par revīzijas (audita) rezultātiem ir pieņemts līdz 2006.gada 31.decembrim, nodokļu administrācijas amatpersonām ir tiesības, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, to, kuru reizi pārkāpums izdarīts, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, samazināt kontroles [nodokļu revīzijas (audita) un pārbaudes] rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70 procentiem.

(01.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

92. Tiesības samazināt uzlikto soda naudu saskaņā ar 91.punktu ir šādām nodokļu administrācijas amatpersonām:

1) nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam;

2) nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājam, ja soda naudas samazinājuma summa nepārsniedz 1000 latu, informējot par pieņemto lēmumu nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītāju piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(01.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

93. Nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam ir tiesības atcelt nodokļu administrācijas nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītāju saskaņā ar 91.punktu nepamatoti pieņemtos lēmumus par soda naudas samazināšanu 30 dienu laikā no nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītāja paziņojuma vai nodokļu maksātāja sūdzības saņemšanas dienas.

(01.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

94. Šā likuma 11.panta otrās daļas 85.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

95. Grozījums šā likuma 1.panta 22.punktā neattiecas uz soda naudas summām, kuru maksāšanas termiņš iestājies līdz 2006.gada 31.decembrim.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

96. Grozījums šā likuma 3.panta otrajā daļā attiecībā uz pašvaldību tiesībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa papild­likmi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

97. Piemērojot šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu līdz 2011.gada 1.janvārim, elektroniskā veidā iesniegta nodokļu un informatīvā deklarācija tiek uzskatīta par iesniegtu termiņā, ja Valsts ieņēmumu dienests to saņēmis piecu dienu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

98. Grozījums šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā par pienākumu iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz budžeta iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai pašvaldībai vai valstij un pašvaldībai, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet attiecībā uz pārējiem nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, - 2011.gada 1.janvārī.

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

99. Nodokļu maksātājiem, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma, ir tiesības iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā veidā līdz 2012.gada 1.janvārim.

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

99.¹ Šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz nodokļu maksātājiem — fiziskajām personām — piemērojams, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Līdz 2013.gada 31.decembrim nodokļu maksātāji — fiziskās personas — ir tiesīgi iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas pēc savas izvēles elektroniski vai papīra formā.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

100. Šā likuma 22.panta 2.¹ daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15.pantā, kas paredz informācijas izpaušanas aizlieguma noteikšanu valsts finanšu interešu nodrošināšanai nodokļu jomā.

(31.01.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

101. Šā likuma 24. un 25.panta normas, kas piemērojamas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, attiecināmas arī uz zemes nodokli.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

102. (Izslēgts ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

103. Grozījumi, kas paredz izslēgt visā likumā vārdus “individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība)” (attiecīgā locījumā un skaitlī), “individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība” (attiecīgā locījumā un skaitlī) un “individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības)” (attiecīgā locījumā), kā arī grozījumi likuma 25.panta pirmajā daļā attiecībā uz 2.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

104. Grozījumi 1.panta 3. un 5.punktā, 2.panta trešajā un ceturtajā daļā, 3.panta pirmās daļas 3.punktā, 10.panta pirmajā un trešajā daļā, 12.panta pirmās daļas ievaddaļā un 1.punktā un otrās daļas izslēgums, grozījumi 12.panta trešajā un ceturtajā daļā un piektās daļas izslēgums, grozījumi 23.panta otrajā daļā, 25.panta piektās daļas 2.punktā, 37.¹ panta otrajā daļā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

105. Pašvaldības domes (padomes) amatpersonu līdz 2009.gada 1.jūlijam pieņemtie lēmumi nodokļu jautājumos, izņemot lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, pēc 2009.gada 1.jūlija 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas apstrīdami pašvaldības domes priekšsēdētājam.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

106. Attiecībā uz nokavētiem nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš iestājās 2008.gadā, šā likuma 24.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētais iesnieguma iesniegšanas termiņš ir nosakāms, skaitot no 2009.gada 1.janvāra.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

107. Grozījums 41.panta pirmajā daļā attiecībā uz šīs daļas papildināšanu ar vārdiem “un puse nokavējuma naudas, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai” attiecas uz nodokļu maksātājiem, kuri ir iesnieguši iesniegumu par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu pēc 2009.gada 1.janvāra.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

108. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 11.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

109. Šā likuma 11.panta otrās daļas 91.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

110. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 78.punktā par tā izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 68.punktā par tā izteikšanu jaunā redakcijā un 11.panta otrās daļas 92. un 93.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.decembrī. Šā likuma 11.panta otrās daļas 64.¹ punkts stājas spēkā 2010.gada 1.aprīlī.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.05.2009.)

111. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

112. Šā likuma 30.panta 1.¹, 1.², 1.³ daļa, grozījumi ceturtajā daļā un sestā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)

113. Grozījumi šā likuma 29.pantā par nokavējuma naudas aprēķināšanas pārtraukšanu un atjaunošanu komercsabiedrībām tiesiskās aizsardzības procesā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

114. Šā likuma 11.panta otrās daļas 94.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

115. Grozījums šā likuma 37.pantā, ar kuru nosaka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu lēmumu vienpakāpes apstrīdēšanas kārtību, piemērojams ar brīdi, kad Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ir pabeigušas tām noteikto uzdevumu un lietu nodošanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora noteiktajām struktūrvienībām, bet ne vēlāk kā ar 2009.gada 1.novembri.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

116. Šā likuma 11.panta otrās daļas 97.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

117. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmajā daļā attiecībā uz 13.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

118. Nodokļu maksātājiem veic uz 2009.gada 31.decembri atlikumā esošo pavadzīmju numuru inventarizācija un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 15.janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu, ievērojot Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumus Nr.1038 “Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem”. Neizlietotos pavadzīmju numurus anulē.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

119. Šā likuma 18.panta pirmās daļas 19.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

120. Šā likuma 11.panta otrās daļas 99., 100., 103., 104. un 105.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

(17.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

121. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 35.punktā attiecībā uz vārdu “un izplatītāju, filmu izplatīšanas vietu un filmu” izslēgšanu stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

122. Šā likuma 18.panta pirmās daļas 20.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.augustā.

(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

123. Šā likuma 11.panta otrās daļas 108.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī, bet 109.punkts — 2010.gada 1.augustā.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

124. Šā likuma 11.panta otrās daļas 110.punkts stājas spēkā vienlaikus ar pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.09.2010.)

125. Šā likuma 8.panta 12.punkts un 20.panta 12.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.09.2010.)

126. Šā likuma 11.panta otrās daļas 111.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

(09.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2010.)

127. Šā likuma 30.panta 1.⁴ un 1.⁵ daļa stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

128. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 16.punktā attiecībā uz valsts nodevu par selekcionāra tiesību pagarināšanu stājas spēkā 2011.gada 1.decembrī, grozījums 11.panta otrās daļas 73.punktā attiecībā uz valsts nodevu par atļauju izmantot dzīvniekus izmēģinājumā un grozījums 11.panta otrās daļas 76.punktā attiecībā uz valsts nodevu par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

129. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 12.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Finanšu stabilitātes nodevas likumu.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

130. Šā likuma 11.panta otrās daļas 117.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Ūdens apsaimniekošanas likumā.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

131. Šā likuma 11.panta otrās daļas 118.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par piesārņojumu".

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

132. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 70.punktā stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

133. Nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija atbilstoši šā likuma 28.panta trešajai daļai sakarā ar uzsākto kriminālprocesu ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksātās nodokļu summas neatmaksāšanu vai nenovirzīšanu nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai, ir tiesības triju gadu laikā pēc konkrētajā nodokļa likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa (neieskaitot laiku no nodokļu administrācijas atteikuma atmaksāt pārmaksātās nodokļu summas līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai) iesniegt nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai. Nodokļu administrācija pārmaksāto nodokļu summu pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātāja norādītajā bankas kontā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai 15 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas. Nodokļu maksātājam, kuram nodokļu administrācija ir veikusi nodokļu revīziju (auditu) attiecībā uz pārmaksāto nodokļu summu līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija pārmaksātās nodokļu summas 15 dienu laikā pēc pamatota iesnieguma iesniegšanas atmaksā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

134. Nodokļu maksātājiem, kuri līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nav iesnieguši nodokļu administrācijai iesniegumu par pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu sakarā ar uzsākto kriminālprocesu, ir tiesības triju gadu laikā pēc konkrētajā nodokļa likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa (neieskaitot laiku no kriminālprocesa uzsākšanas līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai) iesniegt nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai. Nodokļu administrācija pārmaksāto nodokļu summu pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātāja norādītajā bankas kontā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai 15 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas. Nodokļu maksātājam, kuram nodokļu administrācija ir veikusi nodokļu revīziju (auditu) attiecībā uz pārmaksāto nodokļu summu līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija pārmaksātās nodokļu summas 15 dienu laikā pēc pamatota iesnieguma iesniegšanas atmaksā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

135. Uz šo pārejas noteikumu 133. un 134.punktā minētajām nodokļu administrācijas pārbaudēm neattiecas šā likuma 23.panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums termiņam, kurā revīzijas (audita) rezultātā var precizēt nodokļu un informatīvās deklarācijas un piemērot normatīvajos aktos noteikto atbildību, kā arī 23.panta 5.¹ daļā noteiktais ierobežojums termiņam, kurā veicama datu atbilstības pārbaude.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

136. Ja līdz šo pārejas noteikumu 133. un 134.punktā noteiktajam iesnieguma iesniegšanas termiņam ir atlikušas mazāk nekā 15 kalendārās dienas, nodokļu maksātājs šo iesniegumu var iesniegt mēneša laikā, skaitot no dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

137. Šā likuma 11.panta otrās daļas 120.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Imigrācijas likumā.

(05.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

138. Grozījumi šā likuma 24.pantā attiecībā uz pirmās daļas 1.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 2.punkta izslēgšanu, 3.punkta papildināšanu ar vārdiem "un sešiem mēnešiem", 5.punkta izslēgšanu un pirmās daļas papildināšanu ar 6.punktu, kā arī grozījumi šā panta 1.¹ daļas ievaddaļā, grozījumi attiecībā uz 1.¹ daļas 2.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi attiecībā uz 1.³ daļas ievaddaļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 1.³ daļas 1.punktā un grozījumi 1.⁴ daļā, septītajā un devītajā daļā, kā arī 9.¹ daļa stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

139. Grozījumi šā likuma 33.³ pantā attiecībā uz panta izslēgšanu un 41.pantā attiecībā uz panta izteikšanu jaunā redakcijā ir piemērojami attiecībā uz lēmumiem par revīzijas (audita) rezultātiem, kas pieņemti pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

140. Šā likuma 7.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

141. Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7.¹ panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

142. Šā likuma 1.panta 29.punkts, grozījums 15.panta trešās daļas 5.punktā un 15.panta trešās daļas 5.¹ punkts, 15.², 16.¹ pants, grozījums attiecībā uz šā likuma 18.panta pirmās daļas 10.punkta papildināšanu, 23.panta 1.¹ daļa, grozījums attiecībā uz šā likuma 23.panta 3.¹ daļas ievaddaļas pirmā teikuma papildināšanu, 23.panta 3.¹ daļas 4.punkts, grozījums 30.panta pirmajā, otrajā, ceturtajā daļā un 30.panta septītā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

143. Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.decembrim izdod šā likuma 16.¹ panta trešajā daļā, kā arī 30.panta septītajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

144. Šā likuma 15.panta trešās daļas 5.¹ punktā un 30.panta septītajā daļā noteiktais skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums pildāms, sākot ar 2014.gadu un katru gadu deklarējot iepriekšējā gadā skaidrā naudā veiktos darījumus.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

145. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 73.punktā attiecībā uz valsts nodevu par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(27.09.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2012.)

146. Nodokļu maksātājiem, kuriem maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process uzsākts līdz 2010.gada 31.oktobrim, nokavēto nodokļu maksājumu dzēšanu vai piedziņu bezstrīda kārtībā veic, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25., 25.² un 26.pantu redakcijā, kāda bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

147. Grozījumi šā likuma 15.¹ panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Komerclikumā.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013. Minētie grozījumi tiks iekļauti likuma redakcijā uz attiecīgu grozījumu Komerclikumā spēkā stāšanās dienu)

148. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmās daļas 8.punktā, pirmās daļas 22.punkts un šā panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

149. Šā likuma 7.² pants stājas spēkā 2013.gada 1.maijā.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

150. Grozījums šā likuma 7.panta ceturtajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

(14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

151. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.

(14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

152. Grozījumi šā likuma 11.panta otrās daļas 51.punktā stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(12.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2013.)

153. Šā likuma 26.² panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums nodokļu maksātājiem, kuriem šā panta spēkā stāšanās brīdī jau ir izsniegta speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem, iesniedzams 90 kalendāro dienu laikā pēc šā panta spēkā stāšanās.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

154. Ja šā likuma 26.² panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums nav iesniegts šā likuma pārejas noteikumu 153.punktā minētajā termiņā, tiek apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība saskaņā ar šā likuma 34.¹ pantu.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

155. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.² panta ceturtajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

156. Šā likuma 1.panta 31.punkta "d" un "e" apakšpunkts stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

(21.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2006., 08.11.2007., 11.12.2008., 15.03.2012. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem;

2) Padomes 2004.gada 26.aprīļa direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

3) Padomes 1976.gada 15.marta direktīvas 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;

4) Padomes 2001.gada 15.jūnija direktīvas 2001/44/EK, ar ko groza direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kas pieder pie Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības maksājumu un muitas nodokļu piedziņā un attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa un dažu akcīzes nodokļu piedzīšanu;

5) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu);

6) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu);

7) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu);

8) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu);

9) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu);

10) Padomes 2006.gada 20.novembra direktīvas 2006/98/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas nodokļu jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos;

11) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai;

12) (izslēgts ar 15.03.2012. likumu);

13) Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem;

14) Padomes 2011.gada 15.februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ direktīvu 77/799/EEK.