1. Saistošie noteikumi nosaka koku ciršanas ārpus meža izvērtēšanas kārtību, sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu Valmieras novada administratīvajā teritorijā, un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības aprēķināšanas kārtību par dabas daudzveidības samazināšanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā.  

2. Persona, kura ierosina veikt koku ciršanu ārpus meža Valmieras novada administratīvajā teritorijā, iesniedz Valmieras novada pašvaldībai (turpmāk – Pašvaldība) rakstveida iesniegumu, kuram pievienota zemesgabala robežu plāna kopija ar norādītu koku atrašanās vietu. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieka iesniegumam papildus pievienojams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par koku ciršanu vai mājas padomes priekšsēdētāja iesniegums.  

3. Iesniegumu par koku ciršanu ārpus meža Valmieras novada administratīvajā teritorijā izskata un lēmumu pieņem Pašvaldības domes izveidota Koku novērtēšanas komisija (turpmāk – Komisija). 

4. Pirms lēmuma par koka ciršanu pieņemšanas Komisija izvērtē īpašuma piederību apliecinošus dokumentus, veic koka apsekošanu dabā, uzmērīšanu un izvērtē iesnieguma pamatotību un koka ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem. Nepieciešamības gadījumā Komisijai ir tiesības pieprasīt iesniedzējam iesniegt būveksperta slēdzienu, ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību, kā arī citus koku ciršanas nepieciešamību pamatojošus dokumentus.

5. Ja jaunas būvniecības būvprojekta izstrāde paredz koku ciršanu, kam, atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža", nepieciešama pašvaldības izsniegta koku ciršanas atļauja, būvprojekta saskaņošana ir iespējama, ja par koku ciršanas ieceri ir saņemts pozitīvs Komisijas lēmums.

6. Komisijas lēmums, ar kuru saskaņota koka ciršana, vienlaikus ir koku ciršanas atļauja, kas ir derīga vienu gadu no paziņošanas brīža. Ja koka ciršana ir saistīta ar būvniecību un Komisijas lēmuma derīguma termiņa laikā ir izsniegta būvatļauja vai akceptēts paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte, tad Komisijas lēmums par atļauju koka nociršanai ir derīgs, kamēr ir spēkā esošā būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte.

7. Publiskās apspriešanas procedūru rīko šādos sabiedrībai nozīmīgos gadījumos:

7.1. pilsētu teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;

7.2. parkā un alejā (arī tad, ja tā atrodas ielu zemes nodalījuma joslā); 

7.3. atbilstoši Pašvaldības teritorijas plānojumam teritorijā, kur ir jāizstrādā detālplānojums; 

7.4. teritorijā, kurā paredzēta ēkas (būves) vai tās ieceres publiskā apspriešana. 

8. Publisko apspriešanu organizē Komisija. 

9. Komisijas paziņojumu par publisko apspriešanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (vietnē www.vestnesis.lv), Pašvaldības mājaslapā www.valmierasnovads.lv, kā arī izvieto informāciju Pašvaldības administrācijas ēkā un Pašvaldības apvienību pārvalžu ēkās. Iesniegumi un ierosinājumi jāiesniedz Komisijas publikācijā norādītajā termiņā un vietā. 

10. Publiskās apspriešanas sākuma un beigu datumu norāda publikācijas paziņojumā. 

11. Publiskās apspriešanas ilgums nedrīkst būt mazāks par 10 darba dienām. 

12. Publiskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja pēc publiskās apspriešanas beigām nav saņemts neviens sabiedrības ierosinājums. 

13. Lēmumu par atļauju koku ciršanai ārpus meža zemes šo noteikumu 7. punktā minētajos gadījumos pieņem Komisija pēc publiskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas. 

14. Personai Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" III daļā noteiktajā kārtībā pirms koka ciršanas pilsētas vai ciema teritorijā uzsākšanas ir jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazinājumu saistībā ar koka ciršanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzība), ko aprēķina pēc formulas: 

Z – zaudējumu atlīdzības vērtība (summa, kas netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli). 

K_D – koka diametra koeficients. 

K_S – koka sugas koeficients, ko nosaka atkarībā no koka sugas. 

K_I – koka ciršanas iemesla koeficients. 

K_A – apdzīvotas vietas koeficients. 

K_V – koka atrašanās vietas koeficients. 

P_K – pašvaldības koeficients: 

0,1 – sēklaudzis (meženis) vai atvases neapbūvētā zemes vienībā, kas traucē šīs zemes vienības turpmāko plānoto izmantošanu;

0,2 – kalstošs koks ar izteiktām kalšanas pazīmēm (nokaltuši zari, samazināts lapojums vairāk nekā par 50 %), ja kokam nav konstatēta mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida bojāšanas pazīmes, kas varētu būt iemesls koka kalšanai; 

1,0 – citi gadījumi. 

15. Noteikumu 14. punktā lietotie koeficienti K_D, K_S , K_I, K_A un K_V  ir nosakāmi saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 3. pielikumu. 

16. Zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina Komisija un tās apmērs un nomaksas kārtība tiek noteikti Komisijas lēmumā par atļauju koka ciršanai. 

17. Komisijai ir tiesības zaudējumus par dabas daudzveidības samazinājumu saistībā ar koka ciršanu aizstāt ar pienākumu zemes vienībā, kurā atrodas ciršanai pieteiktais koks, veikt koku stādījumu, iestādot koku stādus atbilstoši zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķinātajai summai, par stādāmo koku sugu vienojoties ar Komisiju, un nodrošināt šo koku turpmāku augšanu. 

18. Par patvaļīgu koku ciršanu Komisija nosaka zaudējumu atlīdzību, saskaņā ar Noteikumu 16. punktu, un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, viena mēneša laikā no Komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. 

19. Ja ārējas (ķīmiskas vai mehāniskas, saimnieciskās darbības, būvniecības, neprofesionālas kopšanas u.tml.) iedarbības rezultātā koks daļēji vai pilnībā zaudējis augtspēju, Komisija nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Noteikumu 16. punktu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi koka bojāšanu, viena mēneša laikā no Komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kas veikusi koka bojāšanu, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. 

20. Komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Pašvaldības domē. Pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 

21. Atzīt par spēku zaudējušu:

21.1. Valmieras pilsētas pašvaldības 2013. gada 31. oktobra saistošos noteikumus Nr. 182 "Par koku ciršanu ārpus meža Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā";

21.2. Beverīnas novada pašvaldības 2020. gada 24. septembra saistošos noteikumus Nr. 10/2020 "Par koku ciršanu ārpus meža Beverīnas novadā";

21.3. Burtnieku novada pašvaldības 2016. gada 20. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 8/2016 "Par koku ciršanu ārpus meža Burtnieku novadā";

21.4. Kocēnu novada domes 2013. gada 6. februāra saistošos noteikumus Nr. 6/2013 "Par koku ciršanu ārpus meža Kocēnu novadā";

21.5. Mazsalacas novada pašvaldības 2012. gada 19. decembra saistošos noteikumus Nr. 22 "Par koku ciršanu ārpus meža zemes Mazsalacas novadā";

21.6. Strenču novada domes 2013. gada 20. marta saistošos noteikumus Nr. 6/2013 "Par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijas".