(Rīkojuma nosaukums MK 22.06.2023. rīkojuma Nr. 378 redakcijā)

1. Pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 9. panta pirmo daļu,  aizsardzības ministram vadīt un koordinēt visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā.

(MK 22.06.2023. rīkojuma Nr. 378 redakcijā)

2. Lai veicinātu nozaru ministriju vienotu izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību stratēģiskā līmenī un sadarbību, izveidot visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupu (turpmāk – darba grupa) šādā sastāvā:

2.1. aizsardzības ministrs (darba grupas vadītājs);

2.2. ārlietu ministrs;

2.3. ekonomikas ministrs;

2.4. finanšu ministrs;

2.5.  iekšlietu ministrs;

2.6.  izglītības un zinātnes ministrs;

2.7.  klimata un enerģētikas ministrs;

2.8.  kultūras ministrs;

2.9.  labklājības ministrs;

2.10. satiksmes ministrs;

2.11.  tieslietu ministrs;

2.12.  veselības ministrs;

2.13. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

2.14. zemkopības ministrs;

2.15.  Valsts kancelejas direktors.

(MK 15.11.2023. rīkojuma Nr. 743 redakcijā)

3. Darba grupai:

3.1. sniegt stratēģiska līmeņa ieteikumus un nodrošināt starpnozaru koordināciju visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai šādos pamatdarbības virzienos – aizsardzības stratēģiju pilnveidošana, sadarbības sekmēšana starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolās un sabiedrības izglītošana civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos, psiholoģiskā aizsardzība, stratēģiskā komunikācija, tautsaimniecības noturība pret krīzēm;

3.2. uzklausīt visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai izveidotās darba grupas ekspertu ziņojumus;

3.3. ne retāk kā reizi gadā iesniegt Ministru prezidentam informāciju par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas gaitu.

(Grozīts ar MK 22.06.2023. rīkojumu Nr.378)

4. Darba grupas vadītājam ir tiesības:

4.1. dot uzdevumus darba grupas locekļiem;

4.2. pieaicināt dalībai darba grupas sēdēs citus speciālistus, kā arī pieprasīt un saņemt no citām institūcijām darbam nepieciešamo informāciju.

5. Darba grupas vadītājs ne retāk kā reizi ceturksnī sasauc darba grupas sēdes un organizē darba grupas darbu.

6. Darba grupas sekretariāta funkcijas veic Aizsardzības ministrija.