Latvijas
Republikas valdības,
Igaunijas Republikas valdības
un
Lietuvas Republikas valdības
nolīgums par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un
reaģēšanas jomā
Latvijas Republikas valdība, Igaunijas Republikas valdība un
Lietuvas Republikas valdība (turpmāk tekstā - Puses):
būdamas pārliecinātas par nepieciešamību Baltijas
valstīm sadarboties dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu
gadījumā, lai aizsargātu cilvēkus, vidi un īpašumu, tostarp
kultūras mantojumu;
vēloties ar šo nolīgumu, kas uzskatāms par
pamatnolīgumu un būs atbilstoši jāpapildina ar citiem
trīspusējiem nolīgumiem un pasākumiem, vēl vairāk uzlabot savu
sadarbību;
paturot prātā Eiropas Savienības dalībvalstu saistības
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
17. decembra Lēmumu par Savienības civilās aizsardzības
mehānismu (1313/2013/ES);
neierobežojot esošus vai nākotnes divpusējos vai
trīspusējos nolīgumus vai cita veida sadarbību katastrofu
novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā,
ir vienojušās par turpmāko:
1. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:
a) katastrofa - situācija, kam ir vai var būt nopietna
ietekme uz cilvēkiem, vidi vai īpašumu, tostarp uz kultūras
mantojumu;
b) reaģēšana - jebkura rīcība, kas tiek veikta pēc
palīdzības pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar šo nolīgumu
tuvojoties katastrofai, katastrofas laikā vai pēc katastrofas,
lai novērstu tās radītās nelabvēlīgās sekas;
c) gatavība - gatavības stāvoklis un cilvēku un
materiālo resursu, struktūru, kopienu un organizāciju iespējas,
pateicoties kurām iepriekš veiktu darbību rezultātā ir iespējams
nodrošināt efektīvu un operatīvu reaģēšanu katastrofas
gadījumā;
d) novēršana - jebkura darbība, kuras mērķis ir
samazināt katastrofas riskus vai mazināt tās radīto nelabvēlīgo
ietekmi uz cilvēkiem, vidi, īpašumu, tostarp uz kultūras
mantojumu;
e) agrīnā brīdināšana - savlaicīga un efektīva
informācijas sniegšana, lai varētu veikt pasākumus ar mērķi
novērst vai samazināt katastrofas riskus un nelabvēlīgās sekas un
veicināt gatavību efektīvai reaģēšanai;
f) uzņēmējvalsts atbalsts - pasākumi, ko valsts, kas
saņem vai sniedz palīdzību, veic gatavības un reaģēšanas fāzē,
lai novērstu paredzamus šķēršļus starptautiskai palīdzībai, kas
tiks sniegta saskaņā ar šo nolīgumu. Tas ietver tranzītvalsts
nodrošināto atbalstu, lai veicinātu šīs palīdzības sniegšanu caur
tās teritoriju;
g) reaģēšanas spēja - palīdzība, kas pēc attiecīga
pieprasījuma saņemšanas var tikt sniegta saskaņā ar šo
nolīgumu;
h) kompetentā iestāde - Puses norīkota valsts iestāde
vai iestādes sadarbības pasākumu praktiskai izstrādei un
īstenošanai saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp jautājumos, kas
saistīti ar palīdzības pieprasījumiem un lēmumiem sniegt
palīdzību;
i) pieprasījuma iesniedzēja Puse - Puse, kuras
kompetentā iestāde lūdz palīdzību citai Pusei;
j) palīdzības sniedzēja Puse - Puse, kuras kompetentā
iestāde sniedz palīdzību pēc citas Puses pieprasījuma;
k) reaģēšanas vienība - organizēta speciālistu
(ekspertu) grupa no palīdzības sniedzēja Puses, kas izveidota
palīdzības sniegšanai un apgādāta ar nepieciešamo aprīkojumu;
l) tranzītvalsts - Puse, kuras valsts teritorija ir
jāšķērso reaģēšanas vienībām un/vai atsevišķiem ekspertiem, kā
arī tam aprīkojumam un palīdzības piegādēm, ko šīs vienības vai
eksperti ved, lai sniegtu pieprasījuma iesniedzējas Pusi.
2. pants
Nolīguma piemērošanas joma
1. Šis nolīgums attiecas uz sadarbību katastrofu novēršanas,
gatavības un reaģēšanas jomā un savstarpējo palīdzību, tuvojoties
katastrofai vai tās apstākļos, kad tā var pārsniegt Puses valsts
resursu iespējas un tās spēju novērst katastrofu un atbilstoši
reaģēt. Nolīguma galvenais mērķis ir aizsargāt cilvēkus, vidi un
īpašumu.
2. Šis nolīgums nav piemērojams attiecībā uz dabas katastrofām
un plaša mēroga nelaimes gadījumiem, kuri radušies Pušu valstu
jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos.
3. pants
Kompetentās iestādes un kontaktpunkti
1. Puses norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes šā
nolīguma īstenošanai. Kompetentās iestādes ir:
1) Lietuvas Republikā:
Iekšlietu ministrijas,
Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas
departaments;
2) Latvijas Republikā:
Iekšlietu ministrija,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
3) Igaunijas Republikā:
Iekšlietu ministrija,
Igaunijas Glābšanas pārvalde.
2. Kompetentajām iestādēm jānorīko arī diennakts
kontaktpunkts(-i) agrīnās brīdināšanas ziņojumu un palīdzības
pieprasījumu saņemšanai un nosūtīšanai. Kompetentās iestādes
viena otru informē par šo (-iem) kontaktpunktu (-iem).
3. Kompetentās iestādes nekavējoties informē viena otru par
jebkurām kompetento iestāžu un kontaktpunkta(-u) izmaiņām.
4. pants
Brīdināšana par katastrofām
1. Katastrofas vai nenovēršamu tās draudu gadījumā, kad varētu
būt nepieciešama citas Puses palīdzība, Puse var nosūtīt
palīdzības pieprasījumu, pēc iespējas precīzāk norādot
nepieciešamās palīdzības apmēru un veidu. Palīdzības sniedzēja
Puse, kam adresēts palīdzības pieprasījums, nekavējoties pieņem
lēmumu un informē otru Pusi un atbilstošā gadījumā tranzītvalsti
par to, vai tā var sniegt pieprasīto palīdzību, un norāda
palīdzības apmēru un noteikumus, tostarp atbilstošā gadījumā
palīdzības izmaksas. Kompetentās iestādes var vienoties par
kopīgām palīdzības pieprasīšanas procedūrām.
2. Ja pastāv iespējamība, ka katastrofa vai tās nenovēršami
draudi var ietekmēt citas Puses, tad Puse, kurā ir notikusi šī
katastrofa vai kurā tā var notikt, nosūta pārējām Pusēm agrīnās
brīdināšanas ziņojumu, aprakstot situāciju un tās iespējamo
attīstības gaitu.
5. pants
Savstarpēja palīdzība
1. Puses sadarbojas, lai veicinātu tūlītēju palīdzības
sniegšanu.
2. Pieprasījuma iesniedzēja Puse ir atbildīga par palīdzības
sniegšanas vadīšanu, kontroli, koordinēšanu un pārraudzību savas
valsts teritorijā. Palīdzības sniedzējas Puses personāls pilda
dienestu savu vadītāju pakļautībā un saskaņā ar dienesta
noteikumiem un citiem tiesību aktiem, kas ir spēkā šā personāla
valstī, ja tie neierobežo pieprasījuma iesniedzējas Puses tiesību
aktus un noteikumus.
3. Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse piekrīt palīdzības
saņemšanai, to uzskata par formālu uzaicinājumu, kas palīdzības
sniedzējai Pusei dod atļauju ienākt pieprasījuma iesniedzējas
Puses teritorijā un šķērsot tās robežu bez formalitāšu
ievērošanas, ja vien reaģēšanas spējās nepiedalās militārie
spēki, transportlīdzekļi, jūras vai gaisa kuģi, aprīkojums vai
mantas, kuriem ir nepieciešama īpaša atļauja, lai tie varētu
ienākt šīs valsts teritorijā. Šādā gadījumā pieprasījuma
iesniedzējas Puses, palīdzības sniedzējas Puses un tranzītvalsts
kompetentās iestādes sadarbojas, lai iegūtu šādu atļauju pēc
iespējas ātrāk, un nevienas valsts robežu nedrīkst šķērsot, līdz
pieprasījuma iesniedzēja Puse un, atbilstošā gadījumā,
tranzītvalsts nav sniegusi vajadzīgo atļauju.
4. Tūlītējās un efektīvās palīdzības sniegšanas nolūkā,
pieprasījuma iesniedzējas Puses kompetentās iestādes nodrošina,
ka personāls, kas piedalās palīdzības sniegšanā, drīkst šķērsot
robežu un reaģēšanas spējām netiktu piemēroti nodokļi, nodevas
vai citi maksājumi.
5. Reaģēšanas spējas jāizmanto saskaņā ar palīdzības
sniedzējas valsts noteikumiem, un nav nepieciešams pieteikties
īpašas atļaujas saņemšanai. Pēc operāciju pabeigšanas visas
reaģēšanas spējas, izņēmot nederīgu un bojāto aprīkojumu, pēc
iespējas drīz izved no pieprasījuma iesniedzējas Puses valsts
teritorijas. Izvesto reaģēšanas spēju aprīkojumu atbrīvo no
jebkādiem nodokļiem, nodevām vai citiem maksājumiem. Augstāk
minētais attiecas arī uz pārrobežu palīdzības sniegšanas
mācībām.
6. pants
Procedūras un plāni
Puses kopīgi veic pasākumus, piemēram, izstrādā savstarpējas
pārrobežu glābšanas operāciju procedūras un plānus, lai
atvieglotu palīdzības sniegšanu un palīdzībā iesaistītā personāla
un aprīkojuma tranzītu, sadarbību operācijas laikā un
uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanu.
7. pants
Citi sadarbības pasākumi
1. Cita sadarbība ietver informācijas apmaiņu par pētniecības
un attīstības programmu rezultātiem un par pieredzi saistībā ar
katastrofām. Sadarbība var aptvert arī kopīgas apmācības,
mācības, ekspertu apmaiņu, seminārus vai darbseminārus un
projektus, kuru mērķis ir katastrofu novēršana un gatavība.
2. Ja kāda no Pusēm vai visas Puses vēlas izveidot kopīgas
reaģēšanas spējas, tas jāreglamentē, slēdzot atsevišķu nolīgumu,
kas jāparaksta kompetentajām iestādēm vai citām atbildīgajām
institūcijām atbilstoši kompetencei.
8. pants
Nolīguma īstenošana un turpmākā izpilde
1. Kompetentās iestādes sasauc sapulci vismaz vienu reizi
divos gados, lai uzraudzītu šā nolīguma īstenošanu, analizētu
turpmāko rīcību un izstrādātu plānus turpmākajai sadarbības
attīstībai saskaņā ar 6. un 7. pantu.
2. Kompetentās iestādes sniedz detalizētus norādījumus par
brīdināšanu katastrofu gadījumā (4. pants) un savstarpējo
palīdzību (5. pants) un pieņem atbilstošas procedūras.
9. pants
Izmaksu atlīdzināšana
1. Pieprasījuma iesniedzēja Puse neatlīdzina izmaksas, kas
palīdzības sniedzējai Pusei radušās glābšanas darbu laikā,
tostarp izmaksas saistībā ar ievestā aprīkojuma daļēju vai
pilnīgu nolietojumu vai zaudējumu. Noteiktos gadījumos, ņemot
vērā katastrofas veidu un apmēru, kompetentās iestādes var
noteikt, kuras izmaksas sedz pieprasījuma iesniedzēja Puse, un
var lemt par to, saskaņā ar kādiem nosacījumiem un kādā veidā šīs
izmaksas ir jāatlīdzina. Uzskata, ka ar palīdzības pieprasījumu
ir saistītas šādas izmaksas:
a) personu un aprīkojuma apdrošināšanas izmaksas;
b) izmaksas saistībā ar ievestā aprīkojuma ekspluatāciju,
sabojāšanu vai zaudēšanu;
c) palīdzības piegāžu izmantošana;
d) reaģēšanas vienību locekļiem sniegtās medicīniskās
palīdzības izmaksas, kā arī radušos zaudējumu atlīdzināšanas
izmaksas.
Ja vien Puses nevienojas citādi, izmaksas atlīdzina tūlīt pēc
atbilstoša pieprasījuma iesniegšanas.
2. Palīdzības sniedzējai Pusei ir tiesības pieprasīt, lai
pieprasījuma iesniedzēja Puse sedz pusi no izmaksām, kas radušās
saistībā ar lidaparātu izmantošanu. Šajā gadījumā izmaksu apmēru
nosaka atbilstoši tarifiem, kas ir spēkā palīdzības sniegšanas
laikā tās Puses valsts teritorijā, kas sniedz šo palīdzību.
3. Ja beidzas krājumi, palīdzības sniedzējas Puses reaģēšanas
vienības un/vai atsevišķi eksperti visā viņu uzturēšanās laikā
pieprasījuma iesniedzējas Puses teritorijā tiek nodrošināti ar
pārtiku, naktsmītni un ierīcēm personiskajām vajadzībām, un šajā
saistībā radušās izmaksas sedz pieprasījuma iesniedzēja Puse.
Vajadzības gadījumā viņiem sniedz nepieciešamo medicīnisko
palīdzību, kā arī nodrošina transportlīdzekļus un citus viņu
darbam nepieciešamos resursus.
10. pants
Saistības un apdrošināšanas atlīdzības izmaksa
1. Puses ievēro pieprasījuma iesniedzējas Puses valsts likumus
un noteikumus, kas reglamentē jautājumus par saistībām un
apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ciktāl tas atbilst
attiecīgajiem starptautisko tiesību noteikumiem. Šis noteikums
neietekmē Pušu tiesības un pienākumus, kas noteikti citos
starptautiskajos tiesību aktos.
2. Pieprasījuma iesniedzēja Puse ir atbildīga par zaudējumiem,
ko trešajai Pusei radījusi pieprasījuma iesniedzējas Puses valsts
teritorijā sniegtā palīdzība. Pieprasījuma iesniedzēja Puse ir
tiesīga iesniegt regresa prasību pret palīdzības sniedzēju Pusi
attiecībā uz izmaksām, ko tā segusi saskaņā ar šo pantu, ja tiek
pierādīts, ka zaudējumi radās tīša nodarījuma vai rupjas
nolaidības dēļ.
3. Puses nepieprasa kompensāciju no otras Puses, ja kāds no
palīdzības sniedzējas Puses iet bojā vai gūst veselības
kaitējumus tādā gadījumā, ja tas noticis saistībā ar pienākumiem,
kas veikti šā nolīguma īstenošanas nolūkā. Palīdzības sniedzēja
Puse apdrošina savu personālu saskaņā ar spēkā esošajiem savas
valsts noteikmiem.
11. pants
Strīdu izšķiršana
Visus strīdus saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai
īstenošanu izšķir, Pusēm savstarpēji vienojoties.
12. pants
Depozitārijs
Igaunijas Republikas valdība pilda šā nolīguma oficiālā
depozitārija funkciju.
13. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Šis nolīgums stājas spēkā pēc 30 (trīsdesmit) dienām,
kad depozitārijs pa diplomātiskajiem kanāliem būs saņēmis pēdējo
rakstisko paziņojumu par to, ka ir izpildītas nepieciešamās
nacionālās juridiskās prasības, lai šis nolīgums stātos spēkā.
Depozitārijs informē Puses par katru saņemto paziņojumu un šā
nolīguma spēkā stāšanās datumu.
2. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā spēku zaudē
2001. gada 4. jūnijā parakstītā Latvijas Republikas
valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanās par
savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos.
3. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā spēku zaudē
2001. gada 31. maijā parakstītais Latvijas Republikas
valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par savstarpēju
palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes
gadījumos.
4. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Jebkura Puse
var denonsēt šo nolīgumu, nosūtot rakstisku paziņojumu
depozitārijam, kas pa diplomātiskajiem kanāliem informē pārējās
Puses par katru šādu paziņojumu un par tā saņemšanas datumu.
Denonsēšana stājas spēkā dienā, kad ir pagājuši 6 (seši)
mēneši pēc dienas, kurā depozitārijs saņem attiecīgo paziņojumu.
Gadījumā, ja kāda no Pusēm denonsē šo nolīgumu, tas zaudē spēku
attiecībā uz šo konkrēto Pusi.
5. Jebkura Puse jebkurā laikā var ierosināt grozījumus šajā
nolīgumā. Pieprasījumu adresē depozitārijam, kas pa
diplomātiskajiem kanāliem informē pārējās Puses par katru šādu
paziņojumu un tā saņemšanas datumu. Šādi grozījumi stājas spēkā
atbilstoši šā nolīguma 13. panta pirmajai daļai.
Sagatavots 2017. gada 23. novembrī Viļņā trīs eksemplāros,
katrs no tiem ir latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodā.
Eksemplāru redakcijas ir vienlīdz autentiskas. Šā nolīguma
noteikumu atšķirīgas interpretācijas gadījumā augstāks spēks ir
redakcijai angļu valodā.
Latvijas Republikas valdības
vārdā
Rihards Kozlovskis
iekšlietu ministrs
|
Igaunijas Republikas valdības
vārdā
Andres Anvelt
iekšlietu ministrs
|
Lietuvas Republikas valdības
vārdā
Eimutis Misiūnas
iekšlietu ministrs
|