Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 527 Rīgā 2015. gada 15. septembrī (prot. Nr. 47 9. §) Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumos Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"Izdoti saskaņā ar
likuma "Par piesārņojumu" Izdarīt Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumos Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 50., 143. nr.; 2005, 160. nr.; 2008, 106. nr.; 2009, 129., 157., 205. nr.) šādus grozījumus: 1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdus "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā). 2. Izteikt 5.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "5.4. ka vides kvalitātes normatīvi metāliem attiecas uz koncentrāciju šķīdumā - ūdens fāzi, kuru iegūst, paraugu filtrējot caur 0,45 μm filtru vai veicot līdzīgu priekšapstrādi. Novērtējot ūdens atbilstību metālu un to savienojumu vides kvalitātes normatīviem, var ņemt vērā metālu dabisko fona koncentrāciju, ja tā neļauj ievērot atbilstību vides kvalitātes normatīviem, kā arī ūdens cietību, izšķīdušo organisko oglekli, ūdeņraža jonu koncentrāciju (pH vērtību, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms) vai citus ūdens kvalitātes rādītājus, kas ietekmē metālu biopieejamību. Gadījumi, kuros vides kvalitātes normatīvs attiecas uz metāla biopieejamības koncentrāciju, ir noteikti šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā;". 3. Papildināt noteikumus ar 5.5., 5.6. un 5.7. apakšpunktu šādā redakcijā: "5.5. ka attiecībā uz tām prioritārām vielām, kurām vides kvalitātes normatīvi norādīti šo noteikumu 1. pielikuma 3. tabulā, virszemes ūdeņu kvalitāti vērtē, piemērojot attiecīgus vides kvalitātes normatīvus biotai. Pārējām šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām vielām virszemes ūdeņu kvalitātes vērtēšanai piemēro attiecīgus ūdens kvalitātes normatīvus; 5.6. ka virszemes ūdeņu kvalitāti var vērtēt, piemērojot prioritārām un bīstamām vielām vides kvalitātes normatīvus citā ūdens vides segmentā jeb matricā - ūdenī, sedimentos vai biotas organismos - vai citā biotas taksonā, kas ir konkrēts ūdens vides taksons, kuram taksonomiskajā rangā atbilst apakštips, klase vai līdzvērtīgs rangs, nekā norādīts šo noteikumu 5.5. apakšpunktā un 1. pielikuma 3. tabulā, ja tiek ievērotas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteiktās prasības attiecībā uz alternatīvā monitoringa izpildi un testēšanas metožu veiktspēju; 5.7. ka gadījumos, ja konkrētām prioritārām vai bīstamām vielām tiek pārsniegti vides kvalitātes normatīvi biotā vai sedimentos, līdztekus šo vielu monitoringam minētajās matricās veic monitoringu arī ūdenī, ja tām izmērītās vai aprēķinātās koncentrācijas vidē vai minēto vielu emisijas liecina par iespējamu akūtas iedarbības risku virszemes ūdeņiem vai risku, ko šādi ūdeņi varētu radīt. Virszemes ūdeņu kvalitātes vērtēšanai piemēro vides kvalitātes normatīvus - attiecīgas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, ja tādas ir noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā." 4. Papildināt noteikumus ar 5.2 punktu šādā redakcijā: "5.2 Šo noteikumu 5.11. apakšpunktā minēto koncentrāciju vidējo aritmētisko vērtību virszemes ūdeņu kvalitātes novērtējumā neņem vērā, ja konkrētas prioritāras vai bīstamas vielas monitoringā koncentrācijas ir noteiktas ar labāko pieejamo analītisko metodi, kas nerada pārmērīgas izmaksas, bet aprēķinātā vidējā aritmētiskā vērtība ir mazāka par izmantotās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu un pielietotās analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robeža ir lielāka par šo noteikumu 1. pielikumā attiecīgajai prioritārai vai bīstamai vielai norādīto vides kvalitātes normatīvu." 5. Svītrot 8. punkta trešo teikumu. 6. Izteikt 11. un 12. punktu šādā redakcijā: "11. Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei noteikto paraugu ņemšanas biežumu virszemes ūdeņu monitoringam. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja prasībām, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem parametriem, atbilst visi paraugi un nav apstākļu, kas rada kaitējumu zivju populācijai. 12. Novērtējot prioritāro zivju ūdeņu kvalitāti, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas." 7. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā: "19. Dzeramā ūdens ieguvei un centralizētai piegādei izmanto Daugavas upes ūdeņus no Rīgas HES ūdenskrātuves, kuriem piemēro intensīvu fizikālu un ķīmisku attīrīšanu, pastiprinātu attīrīšanu un dezinfekciju." 8. Svītrot 20. punktu. 9. Svītrot 21. punkta otrajā teikumā vārdus "atbilstoši noteiktajai kategorijai". 10. Aizstāt 22. punktā skaitli un vārdu "6. pielikumā" ar skaitli un vārdu "7. pielikumā". 11. Izteikt 28. punktu šādā redakcijā: "28. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Veicot šo noteikumu 1., 3., 6., 9. un 10. pielikumā norādīto parametru analīzi, ievēro normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteiktās prasības attiecībā uz fizikāli ķīmisko un ķīmisko parametru testēšanas metožu veiktspēju un kvalitātes kontroles un nodrošinājuma procedūrām." 12. Aizstāt 35. punktā skaitļus un vārdus "6., 7. un 8. pielikumā" ar skaitļiem un vārdiem "6. un 7. pielikumā". 13. Svītrot 40. un 43. punktu. 14. Izteikt 44. un 45. punktu šādā redakcijā: "44. Lai sabiedrību un valsts un pašvaldību iestādes informētu par ūdens vides aizsardzību, centrs: 44.1. katru gadu sagatavo pārskatu par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultātiem un to izvērtējumu, ietverot informāciju par šo noteikumu 35. punktā noteikto prasību izpildi; 44.2. nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas tiek sniegta Eiropas Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu. 45. Lai informētu Eiropas Komisiju, centrs atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sniedz informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli, pasākumiem to aizsardzībai un progresu." 15. Svītrot 46., 49. un 50. punktu. 16. Papildināt noteikumus ar 52. un 53. punktu šādā redakcijā: "52. Šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2., 5., 15., 22., 23. un 28. punktā minētajām vielām vides kvalitātes normatīvus piemēro ar 2015. gada 22. decembri, lai attiecībā uz minētajām vielām līdz 2021. gada 22. decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti. 53. Šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punktā minētajām vielām vides kvalitātes normatīvus piemēro ar 2018. gada 22. decembri, lai attiecībā uz minētajām vielām novērstu virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes pasliktināšanos un līdz 2027. gada 22. decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti." 17. Svītrot informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām 5., 6., 8., 9. un 10. punktu. 18. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 14. punktu šādā redakcijā: "14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā." 19. Izteikt 1. pielikuma 1. tabulu šādā redakcijā: "I. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos 1. tabula
Piezīmes. 1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service. 2. (2) GVK ir gada vidējā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs (turpmāk - VKN). Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju. 3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus. 4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti - arī teritoriālos ūdeņus. 5. (5) MPK ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs. Ja norādīts, ka MPK nepiemēro, uzskata, ka pastāvīgās izplūdēs GVK nodrošina pietiekamu aizsardzību pret īslaicīgu un strauju piesārņojuma koncentrācijas pieaugumu, jo GVK vērtības ir ievērojami mazākas par tām, kas noteiktas, pamatojoties uz akūtu toksiskumu. 6. (6) Bromdifenilēteru grupā (Nr. 5) vides kvalitātes normatīvs attiecas tikai uz radniecīgām vielām Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154 atbilstošo koncentrāciju summu. 7. (7) Kadmijam un tā savienojumiem (Nr. 6) vides kvalitātes normatīvu vērtības ir atkarīgas no ūdens cietības pakāpes (1. pakāpe: < 40 mg CaCO3/l, 2. pakāpe: 40 līdz < 50 mg CaCO3/l, 3. pakāpe: 50 līdz < 100 mg CaCO3/l, 4. pakāpe: 100 līdz < 200 mg CaCO3/l, 5. pakāpe: ≥ 200 mg CaCO3/l). 8. (8) Šai vielu grupai parametri jānosaka ar analītisku metodi. 9. (9) Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr. 28) GVK-VKN ūdenī attiecas uz benz(a)pirēna koncentrāciju, jo šis normatīvs noteikts, pamatojoties uz minētās vielas toksiskumu. Benz(a)pirēnu var uzskatīt par norādi uz citu PAO klātbūtni, tāpēc monitoringa paraugos nosaka tikai benz(a)pirēna koncentrāciju un to salīdzina ar attiecīgajiem GVK-VKN ūdenī. 10. (10) Pieejamā informācija nav pietiekama, lai noteiktu MPK. 11. (11) Attiecas uz šādiem savienojumiem: 7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9); 10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0); 12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3',4,4'-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3',4',5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3',4,4'-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4',5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3',4,4',5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3',4,4',5'-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3',4,4',5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28- 8), 2,3,3',4,4',5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3',4,4',5'-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3',4,4',5,5'-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3',4,4',5,5'-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3',4,4',5,5'-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9). 12. (12) VKN attiecas uz bioloģiski pieejamām vielu koncentrācijām. Šīs koncentrācijas nosaka ar piemērotām modelēšanas metodēm atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par vides kvalitātes normatīvu ieviešanu metāliem, pamatojoties uz to bioloģisko pieejamību (Technical Guidance to Implement Bioavailability-based Environmental Quality Standards for Metals). 13. (13) CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71697-59-1) un zeta-cipermetrīnu (52315-07-8). 14. (14)Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8). 15. (X) - ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020. gada 22. decembrim. Vielām Nr. 2, 5 un 28 emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2021. gada 22. decembrim, bet vielām Nr. 34, 35, 36, 37, 43 un 44 - līdz 2027. gada 22. decembrim." 20. Izteikt 1. pielikuma 2. tabulas 14. punktu šādā redakcijā:
21. Izteikt 1. pielikuma 3. tabulu šādā redakcijā: "III. Prioritāro vielu
vides kvalitātes normatīvi 3. tabula
Piezīmes. 1. (1) Ja nav norādīts citādi, vides kvalitātes normatīvs attiecas uz zivīm. Tā vietā var veikt monitoringu alternatīvam biotas taksonam vai citai matricai, ja vien ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai lietotie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni. 2. (2) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service. 3. (3) Vides kvalitātes normatīvs - pieļaujamā koncentrācija biotas indikatororganismu mīksto audu mitrā masā. 4. (4) Bromdifenilēteru grupā (Nr. 1) vides kvalitātes normatīvs attiecas tikai uz radniecīgām vielām Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154 atbilstošo koncentrāciju summu. 5. (5) Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz vēžveidīgajiem un gliemjiem, jo norādītajām vielām monitorings zivīs nav piemērots ūdeņu ķīmiskās kvalitātes vērtēšanai. 6. (6) Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr. 6) vides kvalitātes normatīvs attiecas uz benz(a)pirēna koncentrāciju, jo šis normatīvs noteikts, pamatojoties uz tā toksiskumu. Benz(a)pirēnu var uzskatīt par norādi uz citu PAO klātbūtni, tāpēc biotas paraugos nosaka tikai benz(a)pirēna koncentrāciju, un to salīdzina ar attiecīgo kvalitātes normatīvu biotā. 7. (7) Attiecas uz šādiem savienojumiem: 7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8- H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9); 10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0); 12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3',4,4'-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3',4',5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3',4,4'-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4',5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3',4,4',5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3',4,4',5'-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3',4,4',5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28- 8), 2,3,3',4,4',5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3',4,4',5'-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3',4,4',5,5'-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3',4,4',5,5'-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3',4,4',5,5'-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9). 8. (8) Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem saskaņā ar 2011. gada 2. decembra Regulas (ES) Nr. 1259/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 320, 3.12.2011., 18. lpp.), pielikuma 5.3. sadaļu. 9. (9) Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz 7. piezīmē minēto savienojumu: polihlordibenzo-p-dioksīnu (PCDD), polihlordibenzofurānu (PCDF) un dioksīnam līdzīgo polihlorbifenilu (PCB-DL) summāro koncentrāciju, kuru izsaka kā šo vielu toksiskuma ekvivalentus TEQ saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2005. gadā noteiktajiem toksiskuma ekvivalences faktoriem TEF. 10. (10) Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8)." 22. Izteikt 3. pielikuma tabulu šādā redakcijā: "Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem
Piezīmes. 1. (1) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgu hidroloģisku vai meteoroloģisku apstākļu dēļ. 2. (2) Koncentrācija, kas pārsniedz šo robežlielumu, nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja to izraisa neraksturīgi hidroloģiski vai meteoroloģiski apstākļi, zema ūdens temperatūra vai palēnināta nitrifikācija vai ja Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde ir saņēmusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR atzinumu, ka šāda koncentrācija nav kaitīga zivju populācijai. 3. (3) Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī. 4. (4) Naftas produktu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 21. punktā noteiktos robežlielumus. 5. (5) Paraugu ņemšanas laikā vizuāli nosaka, vai uz ūdens virsmas novērojama naftas produktu plēvīte, un paņem ūdens paraugus, lai konstatētu naftas produktu esību. 6. (6) Šis normatīvs nav pārkāpts, ja dienas laikā novēroti atsevišķi īslaicīgi nejonizētā amonjaka koncentrācijas paaugstinājumi. 7. (7) Emisiju ietekmē ir pieļaujamas prioritāro zivju ūdeņu dabīgās pH vērtības izmaiņas par ± 0,5 pH vienībām, ja šādas izmaiņas ir no pH 6 līdz pH 9 un ja tās nepastiprina citu ūdenī esošo vielu kaitīgo ietekmi. 8. (8) Šī suspendēto vielu vidējā koncentrācija nav piemērojama, ja suspendēto vielu sastāvā ietilpst bīstamas ķīmiskās vielas. Ir pieļaujama suspendēto vielu koncentrācijas ievērojama palielināšanās plūdu laikā. 9. (9) Prasības prioritāro zivju ūdeņu temperatūrai nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus: 1) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt izplūdes neietekmētu ūdeņu temperatūru par: 1,5 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos; 3 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos. Termālās izplūdes, kas rada lielāku temperatūras paaugstinājumu, ir pieļaujamas, ja saņemts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR atzinums, ka šāda paaugstināta ūdeņu temperatūra kaitīgi neietekmē zivju populāciju; 2) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt: 21,5 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos(1); 28 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos(1); 3) ja prioritāros zivju ūdeņus apdzīvo zivju sugas, kuru nārstam nepieciešams auksts ūdens, nārsta periodos šādu ūdeņu temperatūra termālās izplūdes dēļ nedrīkst pārsniegt: 10 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos(1); 10 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos(1); 4) noteiktos temperatūras ierobežojumus drīkst pārsniegt ne vairāk kā 2 % apmērā no kopējā mērījumu skaita. 10. (10) Cinka jonu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 7. punktā noteiktos robežlielumus. 11. (11) Fenolu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 14. punktā noteiktos robežlielumus. 12. (12) Vara jonu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 9. punktā noteiktos robežlielumus." 23. Svītrot 5. pielikumu. 24. Izteikt 6. un 7. pielikumu šādā redakcijā: "6. pielikums Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem
Piezīmes. 1. (1) Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī. 2. (2) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgos meteoroloģiskos un hidroloģiskos apstākļos. 3. (3) Augstākā pieļaujamā fluorīdjonu koncentrācija augstā un zemā gada vidējā temperatūrā. 4. (4) Parametrs "kopējie pesticīdi" apzīmē visu kontrolēto pesticīdu summu. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne ir iespējama attiecīgajā ūdenstilpē. 5. (5) Šis robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Robežlielums aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,030 µg/l. 6. (6) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa. 7. (7) Robežlielumi attiecas uz abu minēto savienojumu summēto koncentrāciju. 7. pielikums Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kontroles parametru grupas un paraugu ņemšanas biežums
25. Svītrot 8. pielikumu. 26. Izteikt 9. pielikumu šādā redakcijā: "9. pielikums Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei
Piezīmes. 1. (1) Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī. 2. (2) Ūdens nedrīkst būt ar korodējošu iedarbību. 3. (3) Hlororganiskie šķīdinātāji ir tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns). Robežlielums attiecas uz abu minēto vielu summēto koncentrāciju. 4. (4) Jāizpilda šāds nosacījums - (nitrātjonu (NO3-) koncentrācija mg/l)/50 + (nitrītjonu (NO2-) koncentrācija mg/l)/3 < 1. Nitrītjonu koncentrācija pēc ūdens attīrīšanas nedrīkst pārsniegt 0,1 mg/l. 5. (5) Robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam robežlielums ir 0,030 µg/l. 6. (6) Pesticīdi apzīmē organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos acaricīdus, organiskos algicīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, tiem līdzīgas vielas (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī ar tiem saistītos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. 7. (7) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrācijas summa." Ministru prezidente Laimdota Straujuma Vides aizsardzības un |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumos Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ..
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|