Latvijas Republikas valdības un
Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgums

Latvijas Republikas valdība

un

Eiropas Kosmosa aģentūra, turpmāk tekstā saukta "Aģentūra", kas dibināta saskaņā ar Konvenciju par Eiropas Kosmosa aģentūras dibināšanu, kura tika parakstīta Parīzē 1975. gada 30. maijā, turpmāk tekstā saukta "Konvencija",

turpmāk tekstā sauktas "Puses",

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par ieguvumiem, ko iespējams gūt, uzturot un aktivizējot starptautisko sadarbību kosmosa izpētē tikai un vienīgi miermīlīgiem mērķiem.

ATSAUCOTIES UZ sadarbības rezultātiem, kas sasniegti 2009. gada 23. jūlijā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras līguma par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem, kas stājās spēkā dienā, kad to parakstīja abas Puses, ietvaros,

ATSAUCOTIES UZ Aģentūras Padomes 2001. gada 21. martā pieņemto Rezolūciju par pasākumu īstenošanu ar Eiropas Sadarbības valstīm (ESV) (ESA/C/CL/Res.2 (Galīgā red.)), ar ko Aģentūra ieviesa jaunu sadarbības pieeju, kas izstrādāta Eiropas valstīm, kas nav dalībvalstis, ņemot vērā to iespējamo pievienošanos Konvencijai,

IEVĒROJOT Latvijas Republikas valdības vēlmi īstenot Eiropas kosmosa politiku un stiprināt sadarbību ar Aģentūru iepriekšminētās jaunās ESV sadarbības pieejas ietvaros,

ATSAUCOTIES UZ Konvencijas II un XIV 1. pantu,

VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

1. PANTS

1.1. Noslēdzot šo līgumu, Latvijas Republikas valdība un Aģentūra vienojas sadarboties kosmosa pasākumu jomā saskaņā ar šā līguma noteikumiem. Šim līgumam stājoties spēkā, Latvijas Republikas valdība kļūst par Eiropas Sadarbības valsti (turpmāk tekstā sauktu "ESV"). Latvijas Republikas valdība ar šo atzīst un piekrīt, ka Aģentūra slēdz šim līgumam līdzīgus sadarbības līgumus ar valstīm, kas nav dalībvalstis, tādējādi kvalificējot šīs valstis par Eiropas Sadarbības valstīm.

1.2. Latvijas Republikas valdība piekrīt, ka tā, būdama ESV, visos sadarbības līmeņos ar Aģentūru rīkosies saskaņā ar mērķiem, kuru dēļ Aģentūra tika izveidota, kas definēti Konvencijā, it īpaši kosmosa izpētē un apgūšanā tikai un vienīgi miermīlīgiem mērķiem.

2. PANTS

2.1. Latvijas Republikas valdība iesaistās kopīgi ar Aģentūru izvēlētajā programmā, izņemot Aģentūras pamata tehnoloģiju izpētes programmu, un pasākumu īstenošanā, veicot savas finansiālās iemaksas atbilstoši Eiropas Sadarbības valstu plānam (turpmāk tekstā saukts "ESVP"), par kura saturu notiek savstarpēja vienošanās ar Aģentūru, pamatojoties uz pārējiem šā līguma noteikumiem.

2.2. Latvijas Republikas valdība tiek informēta par iespēju piedalīties Aģentūras zinātniskajās misijās, kas ļauj tai piedāvāt iepirkumu iekārtām, kuras iespējams integrēt minētajās Aģentūras misijās Galvenā pētnieka (GP) (Principal Investigator) vai Pētnieka-līdzstrādnieka (PL) (Co-Investigator) līmenī.

3. PANTS

3.1. Pamatojoties uz 7. panta noteikumiem, kā arī iepriekš noteiktajām Aģentūras prasībām un pienākumiem, Latvijas Republikas valdībai pret izmaksu atlīdzību tiek nodrošināta pieeja Aģentūras aprīkojumam un pakalpojumiem, kas paredzēti šajā Līgumā noteiktajiem nacionālajiem kosmosa projektiem. Izmaksu aprēķināšanai par Aģentūras aprīkojuma un pakalpojumu izmantošanu nacionālajiem kosmosa projektiem tiek piemērota tā metodika, kas Aģentūras dalībvalstīm. Pretī Latvijas Republikas valdība nodrošina sava aprīkojuma un pakalpojumu pieejamību Aģentūrai un tās dalībvalstīm uz vienlīdzīgiem noteikumiem.

3.2. Attīstot savu nacionālo kosmosa potenciālu un plānojot nacionālās kosmosa misijas, Latvijas Republikas valdība kā primāro izvēli izskata Eiropas kosmosa transportēšanas sistēmu izmantošanu, kā arī aprīkojumu, produktiem un pakalpojumiem, kas pieder vai kas ir izstrādāti, vai darbojas Aģentūras vai tās dalībvalstu pārziņā. Turklāt Latvijas Republikas valdība atbalsta Aģentūras centienus veicināt Eiropas kosmosa transportēšanas sistēmu, aprīkojuma, produktu un pakalpojumu izmantošanu tajās starptautiskajās institūcijās, kam tā pieder, kas izmanto sistēmas vai pakalpojumus ar kosmosa izpētes elementiem.

4. PANTS

4.1. Šī Līguma vajadzībām "intelektuālajam īpašumam" tiek attiecināta nozīme, kas minēta Stokholmā, 1967. gada 14. jūlijā parakstītās Konvencijas par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu 2. pantā.

4.2. Puses nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību, kas varētu rasties sakarā ar līguma ietvaros veiktajiem darbiem, kā arī jebkādām iepriekš pastāvējušām tiesībām, kas būtu jāņem vērā sadarbības gaitā, piemērotu un efektīvu aizsardzību.

4.3. Attiecībā uz īpašiem noteikumiem, kas saistīti ar piekļuves tiesībām, tehniskās informācijas un datu izplatīšanu un izmantošanu, kā arī intelektuālo īpašumu, kas izstrādāti šī līguma ietvaros, jāievēro Aģentūras noteikumi un kārtība.

4.4. Puses saskaņā ar tiem saistošiem normatīvajiem aktiem cenšas veicināt zinātniskās un tehniskās informācijas, datu un preču, kā arī abpusēji noderīgas un saistītas ar kosmosa zinātni, tehnoloģiju un pielietojumu apmaiņu, kas nepieciešamas šī līguma īstenošanai.

5. PANTS

5.1. Latvijas Republikas valdība un Aģentūra apmainās ar informāciju par:

a) esošo un nākotnes kosmosa programmu saturu un plānošanu;

b) zinātniskiem un tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar valstu kosmosa pasākumiem. Latvijas Republikas valdība saņem Aģentūras publicētos un publiskotos ziņojumus, kā arī informāciju, kas saistīta ar Aģentūras programmu attīstības gaitu.

5.2. Latvijas Republikas valdība visos gadījumos ievēro jebkurai Aģentūras nodrošinātai informācijai noteiktas īpašumtiesības, kā arī Latvijas Republikas valdība papildus apņemas neizplatīt informāciju, kas klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Aģentūru noslēgtajiem informācijas neizpaušanas līgumiem vai kas nav citādā veidā plaši pieejama ārpus Latvijas Republikas valdības un Aģentūras dalībvalstu teritorijām, nedz tiešā veidā, nedz ar šajās teritorijās vai ārpus tām darbojošos starpnieku palīdzību.

5.3. Latvijas Republikas valdībai nav pienākuma paziņot par jebkādu ārpus Aģentūras iegūtu informāciju, ja tā uzskata, ka šāda paziņošana neatbilst valdības līgumos ar trešajām personām noteiktajām interesēm vai apstākļiem, kādos šī informācija tika iegūta.

5.4. Latvijas Republikas valdība un Aģentūra pēc nepieciešamības veic ekspertu apmaiņu darbiem, kas ir Aģentūras kompetencē, atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē iebraukšanu un uzturēšanos Latvijas Republikā un izbraukšanu no tās.

5.5. Latvijas Republikas valdībai ir pieeja Aģentūras jauno absolventu un stipendiju programmām, abpusēji vienojoties.

5.6. Viedokļu apmaiņas savstarpēji svarīgos jautājumos nodrošināšanas nolūkā Latvijas Republikas valdība un Aģentūra kopīgi konsultējas gadījumos, kad tās tiek pārstāvētas ar kosmosa pasākumiem saistītās starptautiskās organizācijās, konferencēs un sanāksmēs, un cenšas saskaņot savas pozīcijas jautājumos, kas varētu atstāt iespaidu uz kopīgu kosmosa programmu un pasākumu īstenošanu.

6. PANTS

6.1. Jautājumos, kas ir saistīti ar šī līguma īstenošanu un koordinēšanu ar pārējām ESV, izveido šim nolūkam paredzētu komiteju, turpmāk saukta "ESVP komiteja", kas darbojas saskaņā ar šim līgumam pievienoto pielikumu noteikumiem.

6.2. Jautājumos, kas saistīti ar ESVP, Latvijas Republikas valdībai viena pārstāvja personā, kuram var būt pavadošie padomnieki, ir tiesības piedalīties Aģentūras Padomes un/vai tai pakārtoto institūciju sēdēs novērotāja statusā. Latvijas Republikas valdība saņem darba kārtības projektus un dalībvalstīm pieejamos atbilstošos dokumentus, kas dod tai iespēju kā novērotājam piedalīties Padomes un/vai tai pakārtoto institūciju sēdēs.

6.3. Latvijas Republikas valdība viena pārstāvja personā, kuram var būt pavadošie padomnieki, tiek uzaicināta piedalīties Aģentūras Padomes ministru līmeņa sanāksmēs novērotāja statusā. Latvija saņem darba kārtības projektus un dalībvalstīm pieejamos atbilstošos dokumentus, kas dod tai iespēju piedalīties minētajās sēdēs.

7. PANTS

Latvijas Republikas valdība piedalās Eiropas Sadarbības valstu plānā, un saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumiem un norādījumiem tā iemaksā finanšu līdzekļus ESVP vajadzībām, it īpaši parakstot "ESVP hartu" saskaņā ar šā līguma pielikumu noteikumiem.

8. PANTS

8.1. Aģentūra piemēro šī līguma I Pielikumā minētos nozares politikas noteikumus attiecībā uz ģeogrāfisko sadalījumu līgumiem, kas ir saistīti ar ESVP, kurā piedalās Latvijas Republikas valdība.

8.2. Lai apspriestu Latvijas nozaru un Aģentūras dalībvalstu kosmosa nozaru konverģenci un savstarpēju papildināmību, Latvijas Republikas valdība un Aģentūra organizē īpašus ikgadējus pārskatīšanas pasākumus.

9. PANTS

Aģentūras oficiālo pasākumu izpildei saskaņā ar šo līgumu Latvijas Republikas valdība piešķir šādas privilēģijas un imunitāti:

9.1. Latvijas Republikas valdības teritorijā Aģentūrai ir juridiskas personas status. Tai ir tiesības slēgt līgumus, iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt pusei tiesvedības procesos.

9.2. Aģentūrai tiek piešķirta jurisdikcijas un izpildu imunitāte, izņemot:

a) ja Aģentūra ir skaidri atteikusies no šādas imunitātes konkrētajā lietā;

b) trešās personas iesniegtā civilprasībā par tādu zaudējumu, ko radījis negadījums, kuru izraisījis Aģentūrai piederošs vai tās vārdā vadīts transporta līdzeklis, vai zaudējumu, kas ir saistīti ar šāda transporta līdzekļa izraisītu ceļu satiksmes pārkāpumu, piedziņu;

c) saistībā ar turpmāk 12. pantā minētā šķīrējtiesas lēmuma izpildi.

9.3. Savu oficiālo pasākumu ietvaros Aģentūra, tās īpašums un ienākumi tiek atbrīvoti no tiešajiem nodokļiem Latvijas Republikā. Tāpat arī Aģentūra tiek atbrīvota no netiešajiem nodokļiem par Aģentūras oficiālajām vajadzībām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, ievērojot normatīvo aktu prasības netiešo nodokļu jomā, kas ir būtiski nepieciešami Aģentūras oficiālo pasākumu veikšanai šā līguma ietvaros.

9.4. Aģentūras ievestās vai izvestās preces, kas ir būtiski nepieciešamas tās oficiālo darbību veikšanai, tiek atbrīvotas no visiem ievedmuitas un izvedmuitas nodokļiem un līdzvērtīgiem maksājumiem, kurus maksā preces ievedot vai izvedot, kā arī no visiem eksporta vai importa aizliegumiem un ierobežojumiem saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Jebkādas šādā veidā ievestas vai izvestas preces Latvijas Republikas valdības teritorijā nav atļauts pārdot, aizdot vai nodot pret atlīdzību vai bez tās, izņemot saskaņā ar Latvijas Republikas valdības noteiktajiem nosacījumiem. Latvijas Republikas valdība un Aģentūra nosaka kārtību, kāda tiek piemērota saistībā ar Pušu sadarbību izmantoto aktīvu eksportam vai importam. Aģentūra sadarbojas ar Latvijas iestādēm, lai nodrošinātu, ka Aģentūras ievestās vai izvestās preces saskaņā ar šo līgumu tiek izmantotas tās oficiālajā darbībā.

9.5. Aģentūrai ir tiesības Latvijas Republikā iegūt un turēt īpašumā jebkāda veida līdzekļus, valūtas, skaidru naudu vai vērtspapīrus; tai Latvijas Republikā ir visas tiesības atsavināt minētos līdzekļus jebkādām oficiālām Aģentūras vajadzībām, kā arī Aģentūrai var būt bankas konti jebkurā valūtā.

9.6. Aģentūras personāls ir atbrīvots no nodokļiem, ko piemēro algām, atalgojumam, pabalstiem un pensijām, kas tiek saņemtas par pašreizējo vai iepriekšējo darba stāžu Aģentūrā; šāds atbrīvojums attiecas arī uz personāla ģimenes locekļiem izmaksātajiem pabalstiem.

9.7. Aģentūras nosūtīto vai saņemto publikāciju un citu informatīvo materiālu apritei netiek piemēroti nekādi ierobežojumi.

10. PANTS

Latvijas Republikas valdība paziņo Aģentūras ģenerāldirektoram iestādes nosaukumu, kas izvirzīta pārstāvēt Latvijas Republiku šā līguma īstenošanai, kā arī tās pārstāvja un padomnieku, kuri apmeklēs Līguma 6. pantā minētās sanāksmes, vārdus.

11. PANTS

Katra no Pusēm ir atbildīga tikai par savu, ar šā līguma izpildi saistīto pasākumu veikšanu. Katrai Pusei ir tiesības vērsties pret otru Pusi par šīs Puses personām vai īpašumam nodarītiem jebkāda veida zaudējumiem, kā arī katra Puse nodrošina otru Pusi pret jebkādām trešo pušu celtām prasībām par zaudējumiem, ko tā radījusi ar savu rīcību.

12. PANTS

12.1. Jebkādus strīdus, kas rodas saistībā ar šā līguma piemērošanu vai interpretāciju un kurus Pusēm nav iespējams atrisināt mierīgā ceļā, pēc jebkuras Puses pieprasījuma iesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā.

12.2. Šķīrējtiesu veido trīs šķīrējtiesneši, no kuriem vienu šķīrējtiesnesi ieceļ Aģentūra, vienu izvēlas Latvijas Republikas valdība, bet trešo šķīrējtiesnesi izvēl pirmie divi tiesneši, un šis trešais šķīrējtiesnesis ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja kāda no Pusēm sešu mēnešu laikā no šķīrējtiesas pieprasījuma datuma nav nosaukusi savu izvēlēto šķīrējtiesnesi, šo šķīrējtiesnesi pēc jebkuras Puses pieprasījuma ieceļ Starptautiskās tiesas prezidents. Tāda pati kārtība tiek piemērota gadījumā, kad sešu mēnešu laikā no pirmo divu šķīrējtiesnešu iecelšanas vai izvirzīšanas nav ticis izvēlēts trešais šķīrējtiesnesis.

12.3. Šķīrējtiesa pati nosaka savu procesuālo kārtību; tās lēmums ir galīgs un Pusēm saistošs.

13. PANTS

Šim līgumam pievienotie pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

14. PANTS

14.1. Kad šo līgumu parakstījušas abas Puses un tas tiek apstiprināts saskaņā ar Latvijas Republikā piemērojamo likumisko kārtību, tas stājas spēkā ar brīdi, kad Latvijas Republikas valdība veic 7. pantā minēto un I Pielikumā aprakstīto ESVP hartas parakstīšanu, izņemot noteikumus, kas minēti II Pielikuma A un B punktos, kas stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi. Minētā ESVP hartas parakstīšana jāveic ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šā līguma parakstīšanas, ja vien Puses nav vienojušās par citu termiņu. Ja minētā parakstīšana nav veikta attiecīgajā termiņā, šis līgums uzskatāms par spēku zaudējušu.

14.2. Ar šā līguma stāšanos spēkā zaudē spēku 2009.gada 23.jūlijā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras līgums par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem, ar to saprotot, ka, neskatoties uz minēto, tā noteikumi paliek spēkā tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu jebkādu vienošanos, kas tikušas noslēgtas minētā līguma ietvaros un ir spēkā datumā, kurā minētais līgums zaudē spēku, īstenošanu.

15. PANTS

15.1. Ja vien šis līgums netiek priekšlaicīgi izbeigts saskaņā ar šī panta 3. punkta noteikumiem, tas izbeidzas piecus gadus pēc tā spēkā stāšanās datuma. Vienu gadu pirms šā līguma izbeigšanās Puses pārskata tā īstenošanas rezultātus, pamatojoties uz 8. pantā minēto ikgadējo pārskatīšanas pasākumu rādītājiem, un izskata šīs sadarbības turpināšanas vai tālākas attīstības veidus un līdzekļus. Īpaši Puses izskata iespēju piešķirt Latvijas Republikas valdībai Aģentūras asociētā biedra vai dalībvalsts statusu.

15.2. Ja tiek nolemts sadarbību turpināt, šā līguma darbības termiņu var pagarināt ar Pušu savstarpēju rakstveida vienošanos.

15.3. Katrai Pusei ir tiesības vienpusēji izbeigt šo līgumu, paziņojot par to rakstveidā ne vēlāk kā vienu gadu pirms paredzētā izbeigšanās datuma, kas atbilst kalendārā gada beigu datumam.

15.4. Šā līguma izbeigšana neietekmē tās Pušu tiesības un pienākumus, kuriem paredzēta palikšana spēkā arī pēc Līguma izbeigšanas vai tā interpretēšanas, un ne tikai attiecībā uz šķīrējtiesas, konfidencialitātes, atbildības vai intelektuālā īpašuma tiesību klauzulām, bet arī vienošanām, kas noslēgtas šā līguma izpildes vajadzībām. Pēc šā līguma izbeigšanas Latvijas Republikas valdībai paliek spēkā saistības finansēt savu daļu no maksājumu asignējumiem, kas atbilst līgumam, ko tā budžeta ietvaros ir apstiprinājusi pašreizējam vai iepriekšējiem finanšu gadiem attiecībā uz ESVP.

15.5. Latvijas Republikas valdībai un Aģentūrai ir tiesības grozīt šā līguma noteikumus, savstarpēji vienojoties. Visi grozījumi, izņemot tos, kas veikti tikai pielikumos, stājas spēkā ar paziņojuma, ka abas Puses ir izpildījušas nepieciešamos iekšējos noteikumus, lai grozījumi stātos spēkā, datumu. Grozījumi, kas izdarīti tikai pielikumos, tiek izdarīti saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem.

Parakstīts ......................................., .....................

divos oriģināleksemplāros latviešu un angļu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski. Aģentūra nodrošina tulkojumus franču un vācu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā	Eiropas Kosmosa aģentūras vārdā
..........................................................................................	..........................................................................................
izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis	Eiropas Kosmosa aģentūras Ģenerāldirektora kabineta vadītājs Karlheinzs Kreuzbergs

 

I Pielikums

Eiropas Sadarbības valstu plāns (ESVP):

Mērķi, noteikumi un kārtība

I. Mērķi

I.1. Vispārīgie ESVP mērķi

Vispārīgais ESVP mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas valdību Aģentūras programmās un pasākumos un visefektīvākajā veidā sagatavoties iespējai nākotnē pievienoties ESA Konvencijai.

I.2. Specifiskie ESVP mērķi

a) Attīstīt sadarbību starp zinātnisko kopienu un pielietojumu izmantotājiem Latvijas Republikā un Aģentūras dalībvalstīs.

b) Izveidot un stiprināt atbilstošo Latvijas Republikas valdības nozares kompetenci un kapacitāti ar mērķi nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu nozares piedalīšanos Aģentūras nākotnes programmās pēc pievienošanās tai.

c) Nodrošināt netiešu pieeju ESA programmām un pasākumiem, kā arī iespēju pievienoties Aģentūras/ES programmām atbilstoši spēkā esošo juridisko dokumentu noteikumiem un nosacījumiem.

d) Veicināt Latvijas Republikas valdības izpratni par Aģentūras organizāciju un Eiropas kosmosa produktu, standartu un procedūru funkcionēšanu.

e) Nodrošināt saskaņotību starp dalībvalstu un Latvijas Republikas valdības programmām, piemēram, izvairoties no to nevajadzīgas dublēšanās.

I.3. ESVP aptverto pasākumu jomas un kategorijas

I.3.1. ESVP atver četras galvenās pasākumu kategorijas, kas definētas I.3.2. punktā, šādās piecās jomās:

a) kosmosa zinātne, it īpaši kosmosa astronomija un astrofizika, Saules sistēmas pētniecība un Saules-Zemes fizika;

b) zemes novērošana un šo pētījumu pielietojums, it īpaši vides monitorings, meteoroloģija, atmosfēras fizika un ģeodēzija;

c) telekomunikācijas, it īpaši pakalpojumu demonstrācijas un satelītnavigācija;

d) mikrogravitācijas pētījumi, it īpaši kosmosa bioloģijā un medicīnā, kā arī materiālzinātnē;

e) Zemes segmenta inženierzinātne un pielietojums.

I.3.2. ESVP aptver šādas pasākumu kategorijas:

a) ar ESA izvēles programmām saistītās tehnoloģijas un iekārtas, kuru pastāvēšana nav kritisks nosacījums Aģentūras programmu īstenošanai.

b) zinātniski projekti un/vai eksperimenti;

c) datu izmantošana;

d) atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

I.3.3. Detalizēts ESVP aptverto pasākumu apraksts tiek sniegts nepārtrauktas darbības piecgades plānā, ko pagarina katra piecu gadu perioda ceturtā gada beigās, ievērojot sarunas par Latvijas Republikas valdības un Aģentūras līguma atjaunošanu uz jaunu piecgades periodu, kas sākas piektā gada beigās. Piecgades plāna projektu apstiprina ESVP komiteja, un to var precizēt katru gadu, ievērojot turpmāk norādīto kārtību.

II. Noteikumi un kārtība

II.1. ESVP īstenošana

II.1.1. Aģentūra izpilda ESVP atbilstoši tam paredzētajiem noteikumiem un kārtībai, ja vien šajos Mērķos, noteikumos un kārtībā nav noteikts citādi.

II.1.2. ESVP īstenošanas pārraudzībai un kontrolei tiek izveidota šim nolūkam paredzēta komiteja, turpmāk tekstā saukta "ESVP komiteja". Komitejas darba uzdevums un darbības kārtība ir aprakstīti II Pielikumā.

II.1.3. Latvijas Republikas valdības jurisdikcijā esošas valsts iestādes ir tiesīgas saskaņā ar Aģentūras pieprasījumu un ar Latvijas Republikas valdības piekrišanu nodrošināt vienas vai vairāku pasākumu tehnisko atbalstu, kas veicams ESVP ietvaros; kur nepieciešams, šādu atbalstu apstiprina ar vēstuļu apmaiņu starp attiecīgo iestādi un Aģentūru, tā pārsūtāma zināšanai visām pārējām ESV un Aģentūras Padomei.

II.1.4. Aģentūra nodrošina sava aprīkojuma un pakalpojumu pieejamību atbilstoši šā līguma 3.1. panta noteikumiem. Sevišķi jānodrošina Aģentūras elektroniskā pasta konkursu uzaicinājumu sistēmas (EMITS) pieejamība Latvijas Republikā reģistrētajiem uzņēmumiem ar šādiem nosacījumiem:

a) tikai lasīšanas (read-only) pieeja Aģentūras programmām;

b) pilnīga pieeja ESVP iekļautajiem pasākumiem, kā arī pieeja Aģentūras/ES programmām saskaņā ar spēkā esošo normatīvo dokumentu noteikumiem un nosacījumiem.

II.2. ESVP saturs

Pirms piecgades perioda pasākumu uzsākšanas Aģentūra izstrādā piecgades ESVP, balstoties uz ievades datiem, kas saskaņā ar turpmāk aprakstīto kārtību saņemti no Latvijas Republikas valdības un dalībvalstīm.

II.2.1. Aģentūra konsultējas ar Latvijas Republikas valdību par tās vēlmēm attiecībā uz "nekritiskā ceļa tehnoloģiju" (non-critical path technology)

II.2.2. Ievērojot Līguma 6. panta noteikumus, Aģentūra pēc tam izstrādā sākotnējo piecgades ESVP projektu, kas paredzēts apspriešanai katrā Programmas valdē un komitejā, un iesniedz to apstiprināšanai ar dalībvalstu vai iesaistīto dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu šādām Aģentūras komitejām un Programmu valdēm, ar mērķi apstiprināt to ESVP komitejā:

a) atbilstošajām Aģentūras programmu valdēm: attiecībā uz Latvijas Republikas valdības iemaksām sistēmu un kosmosa kravas izstrādāšanas un/vai ekspluatācijas fāzēs vai "alternatīvas izstrādes tehnoloģijas" attīstībā, ko paredzēts veikt Aģentūras izvēles programmu ietvaros;

b) Zinātnes programmas komitejai (ZPK): attiecībā uz Latvijas Republikas valdības iemaksām izstrādāšanas un/vai ekspluatācijas fāzē vai "alternatīvas izstrādes tehnoloģijas" attīstībā, ko paredzēts veikt Aģentūras zinātnisko projektu ietvaros;

c) Nozares politikas komitejai (NPK): attiecībā uz atsevišķu Aģentūras tehnoloģiju ietvara plānā uzskaitīto tehnoloģiju izstrādāšanas iekļaušanu tās ESVP, ko uzņemas veikt Latvijas Republikas valdība, vai pēdējās veiktu "alternatīvas izstrādes tehnoloģijas" attīstību šajā jomā un MVU atbalstam paredzēto pasākumu veikšanu.

Ja konkrētais ESVP pasākums ir ietverts to pasākumu lokā, kas definēti spēkā esošās vai topošās programmas Deklarācijas A. Pielikumā, tad attiecīgā Deklarācija vai Deklarācijas projekts tiek atbilstoši grozīts vai ar to tiek atzīta attiecīgā iemaksa ESVP.

Nozares politikas komiteja arī izskata un ar visu dalībvalstu vienkāršu balsu vairākumu apstiprina ESVP nozares politikas aspektus pirms tās iesniegšanas apstiprināšanai ESVP komitejā.

II.2.3. Pamatojoties uz attiecīgo komiteju un Programmu valžu apstiprinātajiem elementiem, Aģentūra sagatavo konsolidētu ESVP, ko iesniegt pārbaudei un apstiprināšanai ESVP komitejā. Šajā fāzē Latvijas Republikas valdība informē Aģentūru un ESVP komiteju par pasākumiem, ko tā vēlas atbalstīt, ņemot vērā Latvijas nozaru sasaisti ar ESA dalībvalstīm, kā arī iesniedz Aģentūrai apliecinājumu par plānotajām iemaksām konkrēto pasākumu finansēšanā.

II.2.4. Pirms piecgades ESVP apstiprināšanas ESVP komitejā, visas izmaiņas piedāvāto pasākumu saturā, kuru veikšanu pieprasa ESVP komiteja, izņemot izslēgtos pasākumus, tiek nosūtītas izskatīšanai atbilstošajām komitejām un Programmu valdēm. Pēc izskatīšanas atbilstošās komitejas un Programmu valdes nosūta piedāvātās izmaiņas apstiprināšanai ESVP komitejā.

II.2.5. Pēc tam, kad ESVP komiteja piecgades ESVP ir apstiprinājusi, Aģentūra uz šā ESVP bāzes sagatavo specifisku dokumentu, kurš turpmāk tekstā tiks saukts par ESVP hartu (atsauce 14.1 pantā), kas ļauj Latvijas Republikas valdībai sniegt finansiālu atbalstu ESVP. ESVP hartā ir ietvertas norādes uz Latvijas Republikas valdības finansējamajiem pasākumiem, kas definēti apstiprinātajā ESVP un norādīts atbilstošais Latvijas Republikas valdības finanšu ieguldījums, tostarp II.4 punktā minētā Aģentūras iekšējo izmaksu finanšu daļa, kopā ar atbilstošu indikatīvo sadalījumu un maksājumu grafiku. Aģentūra iesniedz ESVP hartu Latvijas Republikas valdībai parakstīšanai, bet pēc tam tā tiek nodota ESVP komitejai zināšanai.

II.2.6. Šo piecu gadu periodā piecgades ESVP var pārskatīt un precizēt reizi gadā, lai iekļautu tajā Aģentūras piedāvātos jaunos pasākumus, par kuriem Latvijas Republikas valdība vai cita ESV ir izrādījusi interesi. ESVP ikgadējo pārskatu apstiprina attiecīgās Aģentūras komitejas un Programmu valdes. Ja iepriekšminētās procedūras rezultātā ESVP tiek pievienoti jauni pasākumi, Aģentūra izdara atbilstošus grozījumu ESVP hartā. Latvijas Republikas valdībai pienākums ir piekrist grozījumu rezultātā paaugstinātajai iemaksai, ja tāda paredzēta saskaņā ar atjauninātajā ESVP noteikto.

II.3. Nozares politikas principi

II.3.1. ESVP tiek balstīts uz garantēto ģeogrāfiskās atdeves koeficientu 1. Ģeogrāfisko atdevi aprēķina saskaņā ar Aģentūras Padomes pieņemto Rezolūciju par noteikumiem, kas nosaka ģeogrāfisko atdeves koeficientu aprēķināšanu (ESA/CXXXVIII/Res. 6 (Galīgā red.)).

II.3.2. Definējot ESVP piecgades darba plāna saturu, kā arī jebkurus tā pārskatu rezultātus, tiek piemēroti šādi nozares politikas principi:

a) konkurences neizjaukšana;

b) papildināmība ar dalībvalstīs jau pastāvošajām kompetencēm;

c) papildināmība ar apstiprinātajās ESA programmās notiekošajiem pasākumiem;

d) ietekme uz pakalpojumu, kas izriet no Eiropas kosmosa aktīviem, attīstību;

e) tehnoloģiskā vērtība pret Aģentūru, uzsverot:

• inovāciju potenciālu

• atbilstību Eiropas tehnoloģiskajam ietvara plānam un/vai Aģentūras nākotnes programmu veidošanas vajadzībām;

f) impulss Eiropas rūpniecisko tīklu veidošanai;

g) jaunu tirgu atvēršana konkurētspējīgiem piegādātājiem;

h) MVU iesaistīšana.

II.3.3. Šos kritērijus pielieto arī NPK, pārbaudot un pārskatot ESVP.

II.4. Finanšu jautājumi

II.4.1. ESVP tiek finansēts no ESV iemaksām, kas tiek veiktas saskaņā ar Aģentūras noteikumiem un kārtību un tiek formāli atzītas, Latvijas Republikas valdībai parakstot ESVP hartu atbilstoši II.2. punktā noteiktajai kārtībai. Latvijas Republikas valdība programmas vadības vajadzībām sedz Aģentūras iekšējās izmaksas pēc Hartā ietvertas ikgadējo iemaksu fiksētas likmes 7% apmērā, kas katru gadu tiek progresīvi palielināta ar mērķi sasniegt pilno izmaksu apmēru pēc piecgades ESVP perioda beigām.

II.4.2. Minimālais finanšu iemaksas apmērs, kas nepieciešams jebkuras ESV dalībai ESVP uz pieciem gadiem, ir EUR 5 miljoni (pieci miljoni eiro) 2001. gada ekonomiskajos apstākļos.

II.4.3. Darbus var uzsākt, tiklīdz viena ESV ir parakstījusi ESVP hartu.

II.4.4. Latvijas Republikas valdībai ir tiesības laika gaitā palielināt savu iemaksu apmēru ESVP reizi gadā ar nosacījumu, ka šāds palielinājums nerada papildus izmaksas pārējām ESV.

II.4.5. Gadījumos, kad ir noslēgti līgumi par līdzfinansējumu ar izvēlētu uzņēmumu vai citiem avotiem, Aģentūras iekšējo izmaksu sedzamo daļu aprēķina, pamatojoties uz kopējo līguma cenu, ja nepastāv cita vienošanās.

II.4.6. Neskatoties uz Aģentūras Finanšu noteikumu 18. pantā minēto, jebkura finanšu gada beigās neizlietotā summa tiek automātiski pārcelta uz nākošo gadu.

II.4.7. Katra ESVP piecgades perioda beigās Latvijas Republikas valdība veikto iemaksu daļa, kas nav tikusi iezīmēta attiecīgo darbu izpildei, tiek izlietota, lai finansētu pasākumus, kuru izpilde paredzēta nākošajā ESVP piecgades periodā, ja vien Latvijas Republikas valdība nav izteikusi citādu pieprasījumu.

II.4.8. Šā līguma izbeigšanas gadījumā Latvijas Republikas valdības valdībai ir tiesības piešķirt jebkuru Latvijas Republikas valdības veikto iemaksu, kas nav izmantota ESVP ietvaros, citai Aģentūras programmai, kurā tā piedalās, ja kļūst par dalībvalsti vai asociēto biedru, vai arī to var izlietot citādi - pēc Latvijas Republikas valdības ieskatiem.

II.5. Ar līgumiem saistītie jautājumi

II.5.1. Aģentūra slēdz ESVP izpildei nepieciešamos līgumus saskaņā ar saviem noteikumiem un kārtību, piemērojot ESA līgumu vispārīgās klauzulas un nosacījumus, it sevišķi ievērojot, ka visiem līgumiem jābūt noslēgtiem EUR (eiro) valūtā.

II.5.2. Aģentūras līgumu ietvaros uzņemtās saistības ierobežo pieejamais finansējums. Aģentūra neizsludina uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, ja attiecīgajiem pasākumiem pieejamais finansējums ir nepietiekams, salīdzinot ar darba plānā norādītajām izmaksu tāmēm.

II.5.3 Parastajā kārtībā pasākumi tiek īstenoti, veicot atklāta iepirkuma procedūru tajā ESV, kura ir izteikusi interesi par attiecīgajiem pasākumiem.

II.5.4. Līdzfinansēto pasākumu gadījumā Aģentūra saglabā pilnu uzraudzību pār izpildītāja plānotajiem un faktiskajiem izdevumiem, kā arī visa līguma izpildei paredzētā finansējuma izcelsmes avotiem. Nepieciešamības gadījumā tā var ietvert Aģentūras tiesības veikt auditu savā vārdā.

II.5.5. Jebkurām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas izriet no aktivitātēm ar kosmiskajām kravām orbitālos lidojumos, kas ietverti ESVP pasākumos, piemēro Aģentūras noteikumus.

II.6. Nobeiguma noteikumi

II.6.1. Atkarībā no sadarbības projekta mērķiem Latvijas Republikas valdība ir īpašnieks aktīviem, kurus tā rada un finansē ESVP ietvaros, kā arī projekta izpildei iegādātajam aprīkojumam, programmatūrai un iekārtām, tomēr ievērojot Aģentūras līgumiem piemērojamos principus.

II.6.2. Šajā I Pielikumā izdarītie grozījumi stājas spēkā tikai ar Pušu rakstveida piekrišanu.

 

II Pielikums

Eiropas Sadarbības valstu plāna komiteja
(ESVP komiteja)

Darba uzdevums un darbības kārtība

A. Darba uzdevums

ESVP komiteja, kas darbojas kopā ar Aģentūru, pārrauga un kontrolē ESVP izpildi atbilstoši Līguma I Pielikumā noteiktajiem Mērķiem, noteikumiem un kārtībai. Šajā nolūkā komiteja:

1. saņemot no Aģentūras Padomei pakārtotajām attiecīgajām iestādēm piekrišanas paziņojumu, ar vienkāršu ESV balsu vairākumu izvērtē un apstiprina ESVP Mērķu, noteikumu un kārtības II.2 punktā minēto piecgades ESVP projektu, kā arī jebkurus tā grozījumus;

Tiesības balsot par piecgades ESVP tiek piešķirtas arī jebkurai potenciālai ESV, ar kuru ir parakstīts atbilstošs ESV līgums, taču tas vēl nav stājies spēkā.

2. atbilstoši ESVP komitejas darbības kārtības V. Nodaļai lemj par valodu, kurā tiek noturētas ESVP komitejas sēdes, šādu lēmumu pieņemot ar vienkāršu ESV balsu vairākumu;

3. reģistrē jebkuru parakstīšanos vai ESVP dalībnieku iemaksu paaugstināšanu, kas atspoguļota ESVP hartā;

4. saņem informāciju par ESVP Mērķos, noteikumos un kārtībā minētās Eiropas Sadarbības valsts jurisdikcijā esošās nacionālās iestādes nodrošināto tehnisko atbalstu;

5. apstiprina savus darba uzdevumus un darbības kārtību, kā arī jebkādus to grozījumus.

B. Darbības kārtība

I. nodaļa
Sastāvs

1.1. ESVP komiteja sastāv tikai no ESV pārstāvjiem.

1.2. Viens pārstāvis no katras Aģentūras dalībvalsts var apmeklēt Komitejas sēdes novērotāja statusā. Aģentūras Administratīvās un finanšu komitejas (AFK), Nozares politikas komitejas (NPK), Starptautisko attiecību komitejas (SAK) un Zinātnes programmas komitejas (ZPK) priekšsēdētājus uzaicina piedalīties ex officio (pienākuma dēļ), un viņiem tiek piešķirts novērotāja statuss.

1.3. Katru ESV var pārstāvēt ne vairāk kā divi delegāti. Piedalīšanās delegāta statusā tiek atļauta, pamatojoties uz Priekšsēdētājam iesniedzamu kompetentas valsts iestādes izdotu pilnvaru.

1.4. Delegātiem ir tiesības ierasties kopā ar padomniekiem. Padomnieku vārdus un ieņemamos amatus paziņo Aģentūras ģenerāldirektoram, pirms šie padomnieki piedalās jebkurā Komitejas sēdē.

II. nodaļa
Priekšsēdētāja postenis

2.1. Komiteja no ESV pārstāvju vidus ievēl uz vienu gadu Priekšsēdētāju un Priekšsēdētāja vietnieku.

2.2. Ja Priekšsēdētājs nespēj pildīt savus pienākumus, par Priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju kļūst Priekšsēdētāja vietnieks. Priekšsēdētāja vietas izpildītājam ir tādās pašas pilnvaras un pienākumi kā Priekšsēdētājam.

2.3. Priekšsēdētājs vada Komitejas apspriedes. Priekšsēdētājam nav delegāta statusa. Savu funkciju izpildē Priekšsēdētājs ir tieši pakļauts Komitejai.

2.4. ESV, kuras delegāts pilda Priekšsēdētāja pienākumus, viņa vietā uz Priekšsēdētāja pilnvaru termiņu ieceļ citu delegātu.

III. nodaļa
Sanāksmes

3.1. Komitejas sēdes tiek organizētas Aģentūras telpās parastajā kārtībā, ne biežāk kā divas reizes gadā, tūlīt pēc NPK vai AFK sanāksmes.

3.2. Katras sanāksmes sākumā Priekšsēdētājs nodrošina dalībnieku parakstīšanos dalībnieku sarakstā.

3.3. Aģentūras dalībvalstu pārstāvju un AFK, NPK, SAK un ZPK priekšsēdētāju piedalīšanās Komitejas sēdēs nekādā veidā neparedz viņu tiesības balsot.

3.4. Katrā sanāksmē Komiteja nosaka nākošās sanāksmes datumu. Ja nepieciešams, Priekšsēdētājam ir tiesības mainīt noteikto sanāksmes datumu.

3.5. Priekšsēdētājam ir tiesības sasaukt Komitejas ārkārtas sanāksmes pašam pēc savas iniciatīvas vai pēc ESV vairākuma pieprasījuma. Viņam jācenšas noorganizēt šīs sanāksmes sasaistē ar NPK vai AFK sanāksmēm.

3.6. Aģentūras ģenerāldirektors vienu Aģentūras darbinieku ieceļ par Komitejas sekretāru.

3.7. Komitejas sekretārs, konsultējoties ar Priekšsēdētāju, sagatavo darba kārtības projektu, kas tiek izsūtīts ESV ne vēlāk kā divas nedēļas pirms katras sanāksmes.

3.8. Katras sanāksmes sākumā Komiteja apspriež darba kārtības projektu un apstiprina to pēc visu nepieciešamo izmaiņu izdarīšanas. Darba kārtības projektā var iekļaut arī citus jautājumus, taču lēmumu par tiem var pieņemt tikai ar visu klātesošo ESV piekrišanu.

3.9. Ģenerāldirektora iecelto Aģentūras darbinieku pienākums ir apmeklēt Komitejas sēdes.

3.10. Katrai ESV ir viena balss.

3.11. Ja vien nav noteikts citādi, lēmumus pieņem ar vienkāršu klātesošo ESV balsu vairākumu.

3.12. Šāda kārtība tiek īstenota nolūkā veicināt ESVP mērķu sasniegšanu, un tā stājas spēkā pēc tam, kad ESVP komitejā ir iestājušās vismaz trīs ESV.

IV. nodaļa
Priekšsēdētāja funkcijas un darbības veikšana

4.1. Saskaņā ar šo Noteikumu nosacījumiem, Priekšsēdētājs kontrolē Komitejas darbību un nodrošina kārtību sanāksmju laikā. Viņš vai viņa paziņo par katras sanāksmes atklāšanu un slēgšanu, vada diskusijas, un pēc nepieciešamības nodrošina to kopsavilkumu, kā arī nodrošina šo Noteikumu ievērošanu, piešķir vai atsauc tiesības izteikties, lemj par darba kārtības punktiem, izvirza priekšlikumus balsošanai un paziņo lēmumus. Viņam vai viņai ir tiesības piedāvāt atlikt vai izbeigt debates, kā arī atlikt vai pārtraukt sēdi. Pirms katras balsošanas Priekšsēdētājs nosaka, vai ir nodrošināts 4.10 punktā noteiktais kvorums.

4.2. Nevienam nav tiesību izteikties bez Priekšsēdētāja iepriekšējas atļaujas. Pamatojoties uz 4.3 punkta noteikumiem, Priekšsēdētājs izsauc runātājus kārtībā, kādā viņi ir lūguši vārdu. Priekšsēdētājam ir tiesības saukt pie kārtības runātāju, kura piezīmēm nav saistības ar izskatāmo jautājumu.

4.3. Sanāksmes laikā ikvienai ESV ir tiesības ierosināt jautājumus izskatīšanai. Priekšsēdētājs nodrošina tūlītēju nolēmuma pieņemšanu par šādu ierosinājumu. Jebkurai ESV ir tiesības protestēt pret Priekšsēdētāja nolēmumu, un šādā gadījumā minētais protests tiek apspriests un par to tiek balsots. Ja vairākums no klātesošajām un balsstiesīgajām ESV protestu neuztur, spēkā paliek Priekšsēdētāja nolēmums. ESV, kura izsakās par kādu darba kārtības jautājumu, nav tiesību apskatīt minētā jautājuma būtību.

4.4. Prioritāte tiek piešķirta ierosinājumiem, kas skar turpmāk minēto, šādā kārtībā:

a) sanāksmes pārtraukšana,

b) sanāksmes slēgšana,

c) apspriežamā jautājuma atlikšana,

d) debašu par apspriežamo jautājumu izbeigšana.

4.5. Balsojums notiek par ikvienu priekšlikumu tā galīgajā formā. Pēc ESV pieprasījuma priekšlikumu sanāksmei iesniedz rakstveidā. Šādā gadījumā Priekšsēdētājs nenodod priekšlikumu sapulces izskatīšanai, pirms ESV, kas to ir vēlējusies, rīcībā ir piedāvājuma teksts rakstveidā.

4.6. Priekšlikuma grozījumu ierosināšanas gadījumā, vispirms tiek balstos par grozījumiem. Ja tiek ierosināti divi vai vairāk grozījumi, Komiteja vispirms balso par grozījumiem, kurus Priekšsēdētājs nosaka par tālākiem pēc būtības no sākotnējā priekšlikuma. Ja vienu grozījumu pieņemšana nozīmē citu grozījumu noraidījumu, tad balsošana par pēdējiem nav nepieciešama.

4.7. Jebkurai ESV ir tiesības pieprasīt par atsevišķām grozījumu daļām atsevišķus balsojumus. Ja ir iebildumi pret šādu pieprasījumu, tad vispirms tiek balsots par ierosinājumu sadalīt grozījumus.

4.8. Ja to pieprasa ESV, Komiteja visbeidzot balso par grozīto priekšlikumu galīgo redakciju.

4.9. Ja par vienu un to pašu jautājumu tiek piedāvāti divi vai vairāki priekšlikumi, ja vien Komiteja nelemj citādi, par šiem priekšlikumiem tiek balsots tādā kārtībā, kādā tie tika ierosināti. Pēc katra balsojuma Komiteja lemj par balsošanu vai nebalsošanu par nākošo priekšlikumu.

4.10. Tiklīdz šie Noteikumi atbilstoši 3.12 punkta nosacījumiem stājas spēkā, kvoruma nodrošināšanai jebkurā ESVP komitejas sanāksmē ir nepieciešama lielākās ESV pārstāvju daļas klātbūtne.

V. nodaļa
Valodas

Komitejas sanāksmes notiek vienā no Aģentūras darba valodām, kuru izvēlas ESVP komiteja. Visi ar sanāksmēm saistītie dokumenti tiek sagatavoti attiecīgajā valodā.

VI. nodaļa
Sanāksmes protokols

6.1. Pēc katras sanāksmes Komitejas sekretārs sagatavo Komitejas protokola projektu, kurā atainota apspriežu būtība un reģistrēti slēdzieni.

6.2. Protokola projekts tiek nodots izskatīšanai, tiklīdz tas iespējams, pēc sanāksmes beigām.

6.3. Priekšlikumus protokola projekta grozījumiem ESV rakstveidā nosūta Komitejas sekretāram trīs nedēļu laikā pēc protokola projekta nodošanas izskatīšanai.

6.4. Katras sanāksmes sākumā Komiteja pēc jebkādu iesniegto grozījumu apspriešanas apstiprina iepriekšējās sanāksmes protokolu.

VII. nodaļa
Grozījumi

ESVP komitejai ir tiesības grozīt ESVP komitejas darba uzdevumus un darba kārtību, bet šādiem grozījumiem nepieciešama Aģentūras rakstveida piekrišana.