|
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.136
Rīgā 2013.gada 4.aprīlī (prot. Nr.16 22.§) 2. Noteikt Finanšu ministriju, kā arī citas ministrijas un institūcijas par atbildīgajām institūcijām euro ieviešanas plāna izpildē saskaņā ar tā 1.pielikumu "Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" (turpmāk – pasākumu plāns). 3. Vadības komitejai (izveidota ar Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308 "Par vadības komitejas izveidošanu") nodrošināt Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lēmumu izpildi un uzraudzīt euro ieviešanas plāna izpildi, ņemot vērā pasākumu plānā noteiktos izpildes termiņus. 4. Vadības komitejas padotībā esošajām darba grupām ziņot Vadības komitejai par pasākumu plāna izpildi: 4.1. laikposmā līdz euro ieviešanas mērķa datumam, sākot ar 5.jūniju, – reizi divos mēnešos līdz katra otrā mēneša piektajam datumam; 4.2. sākot ar euro ieviešanas dienu, – reizi pusgadā līdz 10.februārim un 10.augustam. (Grozīts ar MK 19.06.2013. rīkojumu Nr.267) 5. Finanšu ministram ziņot Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomei par euro ieviešanas plāna izpildi: 5.1. laikposmā līdz euro ieviešanas mērķa datumam, sākot ar 15.jūniju, – reizi divos mēnešos līdz katra otrā mēneša piecpadsmitajam datumam; 5.2. sākot ar euro ieviešanas dienu, – reizi pusgadā līdz 27.februārim un 30.augustam. (Grozīts ar MK 19.06.2013. rīkojumu Nr.267) 7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2012.gada 19.septembra rīkojumu Nr.441 "Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 150.nr.; 2013, 16.nr.). Ministru prezidents V.Dombrovskis
Finanšu ministrs A.Vilks SATURS SAĪSINĀJUMI KOPSAVILKUMS IEVADS 1. EURO IEVIEŠANAS PAMATPRINCIPI UN SCENĀRIJS 1.1. Euro ieviešanas pamatprincipi 1.2. Euro ieviešanas scenārijs 2. TIESĪBU AKTI 2.1. ES tiesību akti par euro ieviešanu 2.2. Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanu 2.3. Līgumu nepārtrauktība 3. FINANŠU TIRGUS 3.1. Finanšu tirgus instrumenti 3.2. Latvijas Banka un kredītiestādes 4. VALSTS SEKTORS 4.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana 4.2. Statistika 4.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas 4.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite euro 5. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA 5.1. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana 5.2. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms 5.3. Tirgus dalībnieku aizliegto vienošanos kontrole 6. PRIVĀTAIS NEFINANŠU SEKTORS 6.1. Grāmatvedība 6.2. Nodokļi 6.3. Viennolūka maksājuma instrumenti 6.4. Mazumtirdzniecība 7. KOMUNIKĀCIJA 7.1. Komunikācijas mērķi 7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas 7.3. Mērķa grupas 7.4. Sabiedrības aptaujas 7.5. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi 1. PIELIKUMS Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā 2. PIELIKUMS Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatnosacījumi 3. PIELIKUMS Māstrihtas kritēriji 4. PIELIKUMS Darba grupu sastāvs SAĪSINĀJUMI CSP – Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde ECB – Eiropas Centrālā banka ECBS – Eiropas Centrālo banku sistēma ECOFIN – Ekonomikas un finanšu padome EK – Eiropas Komisija EKS – Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēma EM – Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija EMS – Ekonomikas un monetārā savienība ES – Eiropas Savienība EUR – euro valūtas vienības saīsinājums Eurostat – Eiropas Savienības Statistikas birojs FDL – SIA "First Data Latvia" FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija FM – Latvijas Republikas Finanšu ministrija FSDG – Finanšu sistēmas darba grupa IAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija IKP – iekšzemes kopprodukts IUB – Iepirkumu uzraudzības birojs IZM – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija KP – Konkurences padome LB – Latvijas Banka LCD – Latvijas Centrālais depozitārijs LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIKTA – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija LKA – Latvijas Komercbanku asociācija LM – Latvijas Republikas Labklājības ministrija LP – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts" LPF – Latvijas Pensionāru federācija LR – Latvijas Republika LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LTA – Latvijas Tirgotāju asociācija LVL – lata valūtas vienības saīsinājums MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets MVKKP – Mazo un vidējo komersantu konsultatīvā padome NASDAQ OMX - NASDAQ OMX Riga – Rīgas Fondu birža NMSDG – Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa NUPDG – Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra NVO – nevalstiskās organizācijas PIAA – Patērētāju interešu aizstāvības asociācija PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs RIGIBID – Latvijas starpbanku noguldījumu procentu likmju indekss RIGIBOR – Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss SDR – speciālās aizņēmuma tiesības (special drawing rights) SEPA – vienotā eiro maksājumu telpa (single euro payments area) SIKDG – Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa SIP – Stabilitātes un izaugsmes pakts SM – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija SESIC – Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs SPRK – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija SVF – Starptautiskais Valūtas fonds TARGET 2 – starpbanku euro maksājumu sistēma (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer System) TM – Latvijas Republikas Tieslietu ministrija t.i. – tas ir t.s. – tā sauktā t.sk. – tai skaitā u.c. – un citi u.tml. – un tamlīdzīgi u.t.t. – un tā tālāk VADG – Valsts administrācijas darba grupa VARAM – Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VID – Valsts ieņēmumu dienests VK – Valsts kase VKM II – Valūtas kursa mehānisms II VSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra XDR – Starptautiskā Valūtas fonda valūtas vienības saīsinājums
KOPSAVILKUMS Plāna mērķis un uzturēšana Latvijas Nacionālais euro ieviešanas plāns (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts, lai savlaicīgi apzinātu pasākumus, kas īstenojami, lai nodrošinātu veiksmīgu euro ieviešanas procesu Latvijā. Plānā iekļautie pasākumi tiek attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru. Plānā ir atrunāti euro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs, projekta darba uzdevumi, to īstenošanas termiņi un atbildības sfēras. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības. Plānu iespējams papildināt, ja šādu nepieciešamību diktē būtiskas pārmaiņas valstī notiekošos makroekonomikas, politikas, administrācijas, u.c. procesos. Kopš Plāna apstiprināšanas MK 2006.gadā, tas tika papildināts, un tā atjaunotā versija tika apstiprināta ar MK 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165. Veicot Plāna atjaunošanu 2012.gadā (MK 2012.gada 19.septembra rīkojums Nr.441), tika noteikti konkrēti izpildes datumi katrai no 1.pielikumā "Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" (turpmāk – Pasākumu plāns) ietvertajām aktivitātēm. 2013.gada sākumā (MK 2013.gada 22.janvāra rīkojums Nr.24) Plāns tika papildināts, tajā nostiprinot Eiropas vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lomu. Latvijas soļi ceļā uz euro ieviešanu 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Pievienošanās līgums paredz Eiropas vienotās valūtas euro ieviešanu, sasniedzot augstu noturīgas konverģences līmeni. Valstij, gatavojoties kļūt par pilntiesīgu EMS dalībnieci, jānodrošina, ka tās valūtas kursa svārstības nepārsniedz VKM II noteiktos ierobežojumus. Pildot šo nosacījumu, 2005.gada 1.janvārī lats tika piesaistīts euro pēc kursa EUR 1 = LVL 0,702804, un 2005.gada 2.maijā Latvija pievienojās VKM II. Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2012.-2015.gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt arī pārējos Māstrihtas kritērijus, un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība ar 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165 noteica 2014.gada 1.janvāri par euro ieviešanas mērķa datumu. Māstrihtas kritēriju izpilde – ceļš uz euro zonu Vienu gadu pirms novērtējuma Māstrihtas kritēriju ietvaros attiecīgajā valstī tiek vērtētas šādas norises: 1. Cenu stabilitāte – vidējās gada inflācijas līmenis valstī nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju. 2. Valsts finanšu stabilitāte – vispārējās valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts IKP. 3. Valsts finanšu ilgtspēja – vispārējās valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP. 4. Stabilitāte, ko valsts panākusi tuvinot ekonomiku euro zonai – ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes –, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju. 5. Valūtas kursa stabilitāte – vismaz divus gadus ilga dalība VKM II. Valsts atbilstība konverģences kritērijiem ir būtiska ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, ES institūcijas – EK un ECB –īpašu uzmanību pievērš konverģences ilgtspējai. Papildus pieminētajai ekonomikas konverģencei tiek izvērtēta arī t.s. tiesiskā konverģence. Tā nozīmē, ka dalībvalsts nacionālo tiesību aktiem, t.sk. centrālās bankas darbību regulējošiem aktiem jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību, kā arī ECBS un ECB Statūtu nosacījumiem. ES tiesiskais regulējums euro ieviešanai un Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanu Juridisko pamatu euro ieviešanas procesam ES dalībvalstīs veido ES tiesību akti. Lai nodrošinātu euro ieviešanu Latvijā, jāveic grozījumi esošajos LR normatīvajos aktos, kā arī jāizstrādā un jāizdod jauni. Pusotru gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma tika apstiprināta Koncepcija par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar euro ieviešanu Latvijā (turpmāk – Koncepcija). 2013.gada 31.janvārī tika pieņemts Euro ieviešanas kārtības likums, kuru izstrādāja FM sadarbībā ar pārējām ministrijām un citām iesaistītajām pusēm, kas ir pārstāvētas Latvijas Euro projekta darba grupās. Likumā noteikti pārejas procesa pamatprincipi: skaidras un bezskaidras naudas nomaiņas kārtība, tostarp latu un euro vienlaicīgas apgrozības periods, cenu paralēlās atspoguļošanas kārtība, u.c. Likumprojekta izstrādes gaitā tika saņemts ECB atzinums. Euro ieviešanas procesa vadība Euro ieviešanas koordināciju nodrošina Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padome, kas ir koleģiāla un koordinējoša institūcija un kas izveidota, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai euro ieviešanai Latvijā. Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lēmumu turpmāku izpildi nodrošina vadības komiteja, kas izveidota, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308 "Par vadības komitejas izveidošanu". Vadības komiteju vada Finanšu ministrijas valsts sekretārs, un tās sastāvā ir Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākās amatpersonas. Vadības komitejas uzdevums ir euro ieviešanas stratēģijas īstenošana atbilstoši Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomē pieņemtajiem lēmumiem, plāna izstrādes kontrole, kā arī no tiem izrietošo nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība. Sagatavošanās darbus konkrētās jomās veic vadības komitejas ietvaros izveidotas piecas darba grupas, kurās iesaistīti daudzu valsts un nevalstisku organizāciju pārstāvji. Par vadības komitejas lēmumu īstenošanu un darba grupu darbības koordinēšanu atbild euro ieviešanas projekta vadītājs. Reizi pusgadā euro ieviešanas projekta vadītājs Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomei sniedz pārskata ziņojumus par paveikto euro ieviešanas projekta ietvaros. Vienu gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma pārskata ziņojumi tiek sniegti reizi divos mēnešos. Pasākumu plāns vienotas Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā ir Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna 1.pielikums. Tajā iekļauti konkrēti euro ieviešanas pasākumi, lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu euro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību. Pasākumu plānā ir norādīti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas. Euro ieviešanas pamatprincipi Pāreju no lata uz euro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena. Pamatprincipi: • efektivitāte – visu valsts veikto pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē; • orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpašu uzmanību pievērst sabiedrības daļai ar ierobežotu finanšu pakalpojumu pieejamību, piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem. Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek plānots vienlaikus ieviest skaidras un bezskaidras naudas euro. Pāreja no lata uz euro Latu un euro vienlaicīgas apgrozības periods Divas nedēļas pēc euro ieviešanas tiks nodrošināta skaidras naudas latu un euro vienlaicīga lietošana. Divas nedēļas ilgs vienlaicīgās apgrozības periods, noteikts balstoties uz citu jauno euro zonas dalībvalstu (Igaunijas, Slovākijas un Slovēnijas) pieredzi. Piemēram, Igaunijā jau divās nedēļās pēc euro ieviešanas vairāk kā 90% darījumu tika veikti euro. Divas nedēļas ilgs vienlaicīgās apgrozības periods samazinās pakalpojumu sniedzēju nozaru, piemēram, tirgotāju, transporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas, u.c. izmaksas un slogu, nodrošinot naudas darījumus vienlaikus divās valūtās. Līdz 2014.gada 14.janvārim (ieskaitot) iedzīvotāji varēs veikt skaidras naudas norēķinus gan latos, gan euro. Sākot no 2014.gada 1.janvāra, latu banknotes un monētas tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar euro. Bezskaidras naudas norēķini no pirmās euro ieviešanas dienas notiks vienīgi euro. Skaidras naudas apmaiņa Banknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama: • trīs mēnešus pēc euro ieviešanas dienas – atsevišķās LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās. Atbilstoši noteiktajam Euro ieviešanas kārtības likumā, izvērtējot nepieciešamību un valsts budžetā pieejamos līdzekļus, MK nomaiņas periodu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par trim mēnešiem; • sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas – kredītiestādēs; • neierobežotu laiku pēc euro ieviešanas dienas – Latvijas Bankā. Bezskaidras naudas norēķini euro Euro ieviešanas dienā visi lati kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontos (tas attiecas arī uz maksājumu kartēm) automātiski un bez maksas tiks pārvērsti euro pēc ES Padomes (turpmāk – Padome) noteiktā valūtas maiņas kursa. Arī finanšu instrumentos – akcijās, aizdevumu līgumos u.c. – latos izteiktas summas tiks konvertētas euro. Visi darījumi un maksājumi, kuri līdz šim tika veikti latos, tiks veikti euro. Līgumiem tiks piemērots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādejādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs aizstāt ar jauniem. Cenu paralēlās atspoguļošanas periods Lai savlaicīgi sagatavotu sabiedrību – jebkuru naudas lietotāju – pārejai no lata uz euro, palīdzētu apgūt jaunās valūtas vērtību un dotu iespēju sekot cenu līmenim abās valūtās, Plāns paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.jūnijam, un tas būs saistošs ikvienam preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam valstī. Atbilstoši EK 2008.gada 10.janvāra Ieteikumam (izziņots ar dokumenta numuru K(2007)6912) par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euro rekomendētais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ir pusotrs gads – sākot no brīža, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, t.i., aptuveni pusgadu pirms euro ieviešanas dienas, un beidzot gadu pēc euro ieviešanas (līdz 2014.gada 31.decembrim). Euro ieviešanas izmaksas Valsts institūcijas un tirgus dalībnieki – uzņēmumi, kredītiestādes, kā arī ikviens preču pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs – plāno un sedz euro ieviešanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai. Centrālo valsts iestāžu euro ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Finanšu pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšanai, LP skaidrās naudas nomaiņas izmaksas tiks kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem. Lai īstenotu Plāna pamatprincipus (orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju un skaidras naudas nomaiņas procesa efektīva īstenošana), tika precizēta LP loma skaidras naudas nomaiņas procesā. Skaidrās naudas nomaiņu nodrošinās 302 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, jo to apkalpošanas teritorijā neatrodas komercbanku filiāles. Informēšana par euro ieviešanu Ikvienam valsts iedzīvotājam jāsaņem daudzpusīga informācija par praktiskiem euro ieviešanas jautājumiem – vienlaicīgās apgrozības periodu, nomaiņas periodu, paralēlās atspoguļošanas periodu, valūtas maiņas kursu, bezskaidras, elektroniskās un skaidras naudas nomaiņas kārtību, banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, u.c. Intensīvākā sabiedrības informēšanas kampaņas daļa ir ieplānota, sākot jau ar 2013.gada maiju, kā arī ar brīdi, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, līdz lata un euro vienlaicīgas apgrozības perioda beigām. Atbilstoši plānā definētajam pamatprincipam – orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpaša uzmanība tiks pievērsta noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, iedzīvotājiem, kuri mīt finanšu pakalpojumu ziņā grūti sasniedzamos reģionos, pensionāriem un personām ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvjiem, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, kā arī citām komunikācijas kampaņas mērķa grupām. Šo grupu informēšanā tiks iesaistītas profesionālās asociācijas, atbildīgās valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, apvienības un sociālie dienesti. Vispārējā komunikācijas kampaņā par euro ieviešanas jautājumiem tiks iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, ka arī privātais sektors. Galvenie informēšanas partneri būs ministrijas, LB, EK, ECB, kredītiestādes, Saeima, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās un sabiedriskās asociācijas, komersanti u.c. Sabiedrības informēšanas kampaņu koordinēs FM.
IEVADS Plāna mērķis ir noteikt galvenos euro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, kā arī definēt euro ieviešanas pamatprincipus un scenāriju, lai nodrošinātu veiksmīgu euro ieviešanas procesu gan privātajā, gan valsts sektorā. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības. Plāna mērķauditorija ir tā īstenošanā iesaistīto institūciju darbinieki, projekta darba grupu dalībnieki un vadītāji, kā arī ikviens sabiedrības loceklis, kuru jebkādā mērā skars norēķinu valūtas maiņa Latvijā. Euro ieviešana Latvijā 2003.gada 20.septembra referendumā Latvijas tauta nobalsoja par Latvijas pievienošanos ES un līdz ar to arī par euro ieviešanu. Šādas saistības Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību. Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2012.-2015. gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt Māstrihtas kritērijus, un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība ar 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165 noteica 2014.gada 1.janvāri par euro ieviešanas mērķa datumu. Euro ieviešanas procesa organizatoriskā struktūra un kārtība Lai nodrošinātu efektīvu euro ieviešanas procesu Latvijā, saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija protokolu Nr.36 58.§ "Par pasākumiem, kas veicami, lai sagatavotos Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" tika izveidota vadības komiteja, kuras uzdevums ir euro ieviešanas stratēģijas izvēle, plāna izstrādes kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība. Šo komiteju vada Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Vadības komitejas sastāvā ir Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākās amatpersonas. Euro ieviešanas procesu uzrauga Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padome, kam vadības komiteja reizi pusgadā sniedz pārskatu par paveikto. Vienu gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma pārskata ziņojumi tiek sniegti reizi divos mēnešos, ja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomē nav lemts citādi. Savukārt par vadības komitejas lēmumu īstenošanu, darba grupu darbības koordinēšanu, kā arī par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar euro ieviešanu, atbildīgs ir euro ieviešanas projekta vadītājs. Vadības komiteja apzinājusi būtiskākos jautājumus, kas risināmi dažādos valsts un sabiedriskajos sektoros, lai Latvijā ieviestu vienoto Eiropas valūtu: • esošo normatīvo aktu izvērtēšana un jaunu normatīvo aktu izstrādāšana; • valsts statistikas jomas pielāgošana norēķinu valūtas maiņai; • euro monētu un banknošu sagāde, maksājumu sistēmu pārveide norēķiniem euro; • naudas un kapitāla tirgus pielāgošana norēķiniem euro un finanšu instrumentu konvertēšana; • privātpersonu un nefinanšu sektora sagatavošana euro ieviešanai; • sabiedrības informēšanas pasākumi; • citi jautājumi. Lai īstenotu minēto, Vadības komitejas pakļautībā izveidotas piecas darba grupas (skatīt 4.pielikumu), kurās iekļauti valsts iestāžu un komercsabiedrību, kā arī profesionālo asociāciju dažādu līmeņu pārstāvji. Darba grupas savas kompetences ietvaros izstrādā priekšlikumus Pasākumu plānam vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā.
Lai nodrošinātu atgriezenisko saikni ar sabiedrību, Vadības komitejas pārstāvji un euro ieviešanas projekta vadītājs rīko konsultācijas ar sociālajiem partneriem, profesionālajām asociācijām un NVO pārstāvjiem. Savukārt komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem par euro ieviešanas jautājumiem sadarbībā ar euro ieviešanas projekta vadītāju nodrošina Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa sadarbībā ar tajā pārstāvētajām institūcijām. Pasākumu plānā (skatīt 1.pielikumu) ir iekļauti praktiski darba uzdevumi (pasākumi), kuri darba grupām jāizpilda, gatavojoties vienotās valūtas ieviešanai Latvijā. Lai nodrošinātu savlaicīgu euro ieviešanas pasākumu īstenošanu, Pasākumu plānā iekļautajiem uzdevumiem ir norādīts sākuma un beigu datums, kā arī atbildīgās un līdzatbildīgās iesaistītās puses Pasākumu plāns tiek aktualizēts saskaņā ar noteikto euro ieviešanas mērķa datumu – 2014.gada 1.janvāri. Izmaiņu gadījumā Pasākumu plāns tiek sagatavots MK atkārtotai apstiprināšanai. Ziņas par pasākumu izpildei piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu 2012.gada 15.novembrī atbilstoši attiecīgajiem MK normatīvajiem aktiem1 Saeima apstiprināja euro ieviešanas izmaksas likuma "Par valsts budžetu 2013.gadam" ietvaros. Lai atslogotu pamatfunkciju daļu valsts budžetā, daļa no euro ieviešanas izdevumiem tiek segta no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem, kā arī EK granta par euro ieviešanas komunikācijas pasākumiem. Pārējiem pasākumiem 2013.gadā un 2014.gadā tiks veikta apropriācijas pārdale no 74.resora 03.00.00 programmas "Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna pasākumi" uz ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem. Satiksmes ministrija LP papildu nepieciešamos līdzekļus 2014.gadam, kas saistīti ar "Euro ieviešanas kārtības likuma" noteiktajām termiņa izmaiņām skaidrās naudas nomaiņai 302 LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās no iepriekš noteiktā viena mēneša līdz likuma 8.panta otrajā daļā nostiprinātajiem trim mēnešiem, iesniedz kā jaunās politikas iniciatīvu. Latvijas soļi ceļā uz euro ieviešanu Gatavojoties Latvijas pilntiesīgai dalībai VKM II, 2004.gada 30.decembrī tika noteikts lata piesaistes kurss euro: EUR 1 = LVL 0,702804, kas ir spēkā ar 2005.gada 1.janvāri. Lata un euro piesaistes kurss aprēķināts pēc ECB 2004.gada 30.decembrī fiksētajiem valūtu tirgus kursiem, izmantojot SDR valūtu groza valūtu kursu formulu – tāpat kā katru dienu kopš 1994.gada sākuma, kad lats tika piesaistīts SVF norēķinu vienībai (XDR 1 = LVL 0,7997). Latvijai pievienojoties VKM II, ar 2005.gada 2.maiju LB vienpusēji nodrošina, ka lata un euro kursa svārstības nepārsniedz ±1% no centrālā jeb piesaistes kursa. Tas nozīmē, ka saglabājas iepriekšējā perioda (kad lats bija piesaistīts SDR) lata kursa svārstību koridora platums attiecībā pret piesaistes valūtu, kas finanšu tirgum ir saprotams un ierasts. Saskaņā ar euro ieviešanas kritērijiem, jeb t.s. Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka ES valsts gatavību EMS trešajam posmam, dalībvalstij VKM II jāpiedalās bez būtiskām svārstībām vismaz divus gadus, un Latvija pilda šo kritēriju atbilstoši VKM II ietvaram. Valsts uzdevums ir nodrošināt arī pārējo konverģences kritēriju izpildi, jo lai ieviestu euro, ES valstīm jāsasniedz augsts noturīgas tautsaimniecības konverģences līmenis (skatīt 2.pielikumu). To novērtē, pamatojoties uz Māstrihtas kritēriju izpildi (skatīt 3.pielikumu). Lai lemtu par Latvijas gatavību euro ieviešanai, EK un ECB gatavo konverģences ziņojumus – vērtējumus par valsts gatavību dalībai EMS. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas Parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī euro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par euro zonas paplašināšanos un uzaicinājumu Latvijai pievienoties euro zonai ar konkrētu latu konvertācijas kursu pret euro un ieviest vienoto Eiropas valūtu kā likumīgu maksāšanas līdzekli valstī. 1 2012.gada 17.septembra rīkojums Nr.438 "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas izdevumu segšanai", 2012.gada 18.septembra rīkojums Nr.440 "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) specifisko informācijas sistēmu pielāgošanas izdevumu segšanai saistībā ar euro ieviešanu" un 2012.gada 16.oktobrī rīkojums Nr.487 "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) specifisko informācijas sistēmu pielāgošanas izdevumu segšanai saistībā ar euro ieviešanu". 2013.gadā tiks veikta apropriācijas pārdale no papildu rezervētajiem līdzekļiem neplānotiem izdevumiem 74.resora 03.00.00 programmā "Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna pasākumi" uz ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem.
1. Euro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs Pāreja no lata uz euro ir liela mēroga projekts, kam Latvijas jaunākajā vēsturē ir maz līdzinieku vēriena un nozīmības ziņā: tas ir gandrīz tikpat vēsturisks kā 2003.gada 20.septembra referendums un skars katru – tāpat kā lata atkalieviešana. Lai pārstāvētu visas Latvijas sabiedrības intereses, projekta īstenošanā piedalīsies: • valdība; • valsts pārvaldes institūcijas; • pašvaldības; • LB; • FKTK; • kredītiestādes; • LP; • plašsaziņas līdzekļi; • tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi; • sociālie partneri, profesionālās asociācijas, NVO, u.c. 1.1. Euro ieviešanas pamatprincipi Euro ieviešanas procesam jābūt izstrādātam tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta katra Latvijas sabiedrības locekļa ikdiena, tāpēc euro ieviešanas projekta ietvaros apzināti būtiskākie euro ieviešanas pamatprincipi un to īstenošanas scenārijs.
1.2. Euro ieviešanas scenārijs Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas un nodrošinātu efektīvu euro ieviešanas procesu, Latvijā skaidras un bezskaidras naudas euro norēķinus tiek plānots ieviest vienlaicīgi, t.i. ievērojot tā sauktā "lielā sprādziena" principu.
2. TIESĪBU akti 2.1. ES tiesību akti par euro ieviešanu Līgums par Eiropas Savienības darbību Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz izmaiņas kārtībā, kādā tiek pieņemts lēmums par euro zonas paplašināšanos. Papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī euro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par euro zonas paplašināšanos. Euro ieviešanas procesu ES valstīs regulē vairākas ES regulas I Padomes 1997.gada 17.jūnija Regula (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro ieviešanu Regula attiecas uz visām ES valstīm. Regulas būtiskākie aspekti ir: • euro ieviešana nemaina tiesisko instrumentu noteikumus, neatbrīvo no to izpildes un nedod kādai no pusēm tiesības vienpusēji grozīt šādu instrumentu vai beigt tā lietošanu; • maiņas kursu apstiprina kā vienu euro, kas izteikts ar katras iesaistītās dalībvalsts valūtu. Kursu apstiprina ar sešiem nozīmīgiem cipariem; • maiņas kursu nenoapaļo un nesaīsina, veicot konvertēšanu; • maiņas kursu izmanto abpusējai konvertēšanai euro vienības un valsts valūtas vienību starpā; • naudas summas, kas jākonvertē no vienas valsts valūtas citā, vispirms konvertē naudas vienībās, kas izteiktas euro vienībās, šo summu noapaļo, atstājot ne mazāk kā trīs ciparus aiz komata, bet pēc tam konvertē citas valsts valūtas vienībās; • naudas summas, kas jāmaksā vai par kurām jāsniedz pārskats, veicot noapaļošanu pēc konvertēšanas euro vienībās, noapaļo uz augšu vai leju līdz tuvākajam centam. Ja maiņas kursa piemērošanas rezultātā skaitlis dalās tieši uz pusēm, to noapaļo uz augšu. II Padomes 1998.gada 3.maija Regula (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu Regula nosaka vispārējo kārtību iesaistīto dalībvalstu valūtu aizstāšanai ar euro un definē pārejas perioda noteikumus euro ieviešanai pirmajās euro zonas valstīs. Regula sniedz skaidrojumu vairākiem terminiem, kas tiek lietoti saistībā ar Eirosistēmu (piemēram, maiņas kurss, tiesiskie instrumenti, euro vienība, pārejas periods, denominācijas maiņa). Svarīgi, ka Regulā noteikts, ka nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas valsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētu. III Padomes 2005.gada 21.decembra Regula Nr. 2169/2005, kas groza Padomes 1998.gada 3.maija Regulu (EK) Nr. 974/98 Lai jaunās ES valstis varētu ieviest euro, 2005.gada 21.decembrī tika pieņemti Padomes Regulas (EK) Nr. 974/98 grozījumi (Padomes Regula (EK) Nr. 2169/2005). Izstrādātie grozījumi atceļ atsauces uz konkrētiem datumiem, kuri aizstāti ar definīcijām, jo noteiktie datumi dažādām valstīm var atšķirties. Grozījumi paredz, ka valstis varēs izvēlēties euro ieviešanas scenāriju un pārejas perioda ilgumu. Būtisks Regulas grozījums nosaka, ka kredītiestādes saviem klientiem maina attiecīgās valsts valūtas banknotes un monētas pret euro banknotēm un monētām bez maksas un līdz maksimālajai robežai, ko valsts var noteikt nacionālajos normatīvajos aktos. IV Padomes 1998.gada 31.decembra Regula (EK) Nr. 2866/98 par maiņas kursu starp euro un to dalībvalstu, kuras pieņem euro, valūtām Regula nosaka kursu starp euro un to dalībvalstu valūtām, kuras pieņem euro. Regula tiek grozīta ikreiz, kad euro zonai pievienojas jauna dalībvalsts. Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-19/03 Šis dokuments sniedz skaidrojumu par Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulas (EK) Nr. 1103/97 interpretāciju saistībā ar summu, t.sk. vienas vienības (tarifu), noapaļošanas principiem. EK 2008.gada 10.janvāra Ieteikums (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6912) par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euro EK ieteikums papildus nosaka tos praktiskos pasākumus, kas jāveic valstīm, kas plāno pievienoties euro zonai, t.sk.: • profesionālās informācijas pieejamības nodrošināšana nefinanšu uzņēmumiem par grāmatvedības un nodokļu jautājumiem; • paralēlās cenu atspoguļošanas rekomendācija pusgadu pirms euro ieviešanas dienas un ne vēlāk kā gadu pēc euro ieviešanas dienas; • skaidrās naudas krājumu mazināšanas ieteikums; • godīgas cenu pārrēķināšanas pasākumu organizēšana. Minētie ES tiesību akti veido drošu un stabilu tiesisko pamatu, uz kura balstoties Latvijā tiks organizēts euro ieviešanas process. 2.2. Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanu Lai pilnībā nodrošinātu euro ieviešanu Latvijā, būs gan jāveic spēkā esošo normatīvo aktu grozījumi, gan jāapstiprina jauni normatīvie akti. Atbilstoši Pasākumu plāna J1.3.punktam tika izstrādāta Koncepcija. 2012.gada 29.maijā Koncepcija tika apstiprināta MK (protokols Nr.30 42.§). Koncepcijas viennozīmīgai īstenošanai FM sadarbībā ar TM izstrādās vadlīnijas. I Euro ieviešanas kārtības likums Euroieviešanas kārtības likums nosaka euro ieviešanas pamatnosacījumus. Euro ieviešanas kārtības likumu izstrādāja FM sadarbībā ar citām euro projekta darba grupās iesaistītajām institūcijām, pamatojoties uz Koncepciju un jautājumiem, kas skar euro ieviešanu un kuriem nepieciešams vispārīgs regulējums (skatīt 1. pielikumu). II Likums "Par Latvijas Banku" Likumam "Par Latvijas Banku" jāatbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību un ECBS un ECB Statūtiem. Lai to nodrošinātu, 2013. gada 10. janvārī Saeima ir pieņēmusi likumu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". 2.3. Līgumu nepārtrauktība Euro ieviešanas kārtības likums nosaka tiesisko instrumentu nepārtrauktības principu. Tādējādi, visiem līgumiem (tai skaitā kredītiestāžu kreditēšanas u.c.) arī tiks piemērots nepārtrauktības princips, kas nosaka, ka spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem.
3. finanšu tirgus 3.1. Finanšu tirgus instrumenti I Vispārējie jautājumi Pēc euro ieviešanas latos izteikto atvasināto finanšu instrumentu darījumu un citu iesākto, bet nepabeigto latos izteikto darījumu līgumu summu konvertēs euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa. Konvertēs visas nepabeigtā tiesiskā instrumenta summas, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus, ja līdzēji nevienosies par citu kārtību. Nepabeigtā tiesiskā instrumenta kopsumma veidosies no konvertētajām sastāvdaļām un tā nedrīkstēs pārsniegt sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kura konvertēta uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus. Ja tiesiskajos instrumentos, kuri līdz euro ieviešanas dienai nav pabeigti, saistības starp līdzējiem ir bijušas euro, tiesiskā instrumenta valūta paliks nemainīga. Minētā kārtība attieksies arī uz valsts aizņēmumu, aizdevumu un galvojuma līgumiem, kuri līdz euro ieviešanas dienai ir iesākti, bet nav pabeigti. Finanšu instrumentu uzskaites sistēmā plānots veikt vairākas ar informācijas sistēmām saistītas pārmaiņas. Finanšu instrumentu tirdzniecība pēc euro ieviešanas notiks euro, un, lai to nodrošinātu, tiks veiktas tirdzniecības sistēmu pārmaiņas. Lai mazinātu ar euro ieviešanu saistītās administratīvās izmaksas, grozījumus komercsabiedrības statūtos, kuri radušies saistībā ar norēķinu valūtas maiņu valstī, komercdarbības veicēji drīkstēs reģistrēt komercreģistrā 30 mēnešus pēc euro ieviešanas. Finanšu tirgus dalībnieki ar valūtas maiņu saistītās izmaiņas savos finanšu pakalpojumus regulējošos dokumentos, drīkstēs reģistrēt vienlaicīgi ar pirmajām citus jautājumus skarošajām izmaiņām, taču ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc euro ieviešanas dienas. Euro ieviešanas kārtības likums nosaka vispārējos noapaļošanas principus, kas paredz, ka summas un vērtības naudas izteiksmē pēc lata konvertācijas uz euro noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Papildus noteiktajiem vispārējiem noapaļošanas principiem likums nodrošina, ka, konvertējot ieguldījumu fondu līdzekļus, valsts fondētu pensiju shēmu līdzekļus ieguldījumu plānu līdzekļus un privāto pensiju fondu pensiju plānu līdzekļus, ievēros ieguldījumu fondu, valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu darbību regulējošanas normatīvajos aktos noteikto zīmju skaitu līdzekļu vai plāna daļu vērtības izteikšanai. II Kapitāla vērtspapīri Sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu nominālvērtība tiks izteikta veselos euro. Akciju sabiedrību akciju nominālvērtību izteiks euro un centos. Atšķirīga pieeja tiks piemērota, jo, ņemot vērā noteikto kapitālsabiedrības dalībnieku proporcionalitātes saglabāšanas principu, pamatkapitāla daļas (akcijas) denominācija no latiem uz veseliem euro var prasīt būtisku kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielinājumu vai samazinājumu akciju sabiedrības gadījumā. Izsakot pamatkapitāla daļu (akciju) nominālvērtību euro un centos ievēros Padomes noteikto maiņas kursu un attiecībā uz akcijām Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus. Lai nodrošinātu kapitālsabiedrības mazākumdalībnieku aizsardzību, ir paredzēts, ka noapaļošanas rezultātā iegūto atlikušo vērtību izmaksās kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) proporcionāli viņiem piederošajām daļām, tajā pašā laikā kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) dodot tiesības lemt par atlikušās vērtības pārskaitīšanu kapitālsabiedrības rezervēs. Tāpat ir noteiktas tiesības sākot ar dienu, kad Padome būs pieņēmusi lēmumu lata maiņas kursam pret euro dibināt tādas kapitālsabiedrības, kuru pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtība ir izteikta euro ekvivalentā. Šāda kārtība nodrošinās kapitālsabiedrībām veiksmīgāku pāreju no latiem uz euro, samazinot to kapitālsabiedrību skaitu, kurām nepieciešams veikt darbības latu aizstāšanai ar euro. III Parāda vērtspapīri Lai ievērotu ieguldītāju prasības un mazinātu emitenta saistību pārmaiņu iespējamību pēc parāda vērtspapīru denominācijas maiņas, parāda vērtspapīru nominālvērtība pēc konvertēšanas euro tiks noteikta viena centa apmērā. Katram ieguldītājam piederošo parāda vērtspapīru skaits būs vienāds ar iegūto vērtspapīru nominālo apmēru centos. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja noteikt parāda vērtspapīru skaitu veselos skaitļos. Ieguldītājam piederošo parāda vērtspapīru skaitu iegūs, dalot katram individuālajam ieguldītājam piederošo kopējo emisijas nominālo apjomu, izteiktu latos, ar Padomes noteikto maiņas kursu un iegūto nominālo apjomu reizinot ar 100. Ja iegūtais apjoms saturēs centu daļas, tad daļas no 0,5 un vairāk centiem tiks apaļotas līdz 1 centam, savukārt par 0,5 mazākas daļas tiks atmestas. Latvijas valdības vērtspapīru noapaļošanas un denominācijas maiņa tiks veikta, pamatojoties uz vispārējiem principiem, kas attiecināmi uz parāda vērtspapīriem. Lai mazinātu potenciālos emitentu un ieguldītāju zaudējumus saistībā ar latos denominēto parāda vērtspapīru ar mainīgo procentu likmi (kas piesaistīta RIGIBOR) denominācijas maiņu, Euro ieviešanas kārtības likumā ir noteikts procentu likmes pārrēķina princips, ja mainīgā procentu likme piesaistīta indeksam, kas beidz pastāvēt līdz ar euro ieviešanu. Tiesisko instrumentu (naudas aizņēmuma un aizdevuma līgumiem ar mainīgo procentu likmi, parāda vērtspapīriem un citiem finanšu instrumentiem ar mainīgo procentu likmi) mainīgās procentu likmes piesaisti RIGIBOR aizstās ar piesaisti EURIBOR. Līdzēji savstarpēji vienojoties, latu naudas tirgus indeksu varēs aizstāt arī ar citu līdzvērtīgu naudas tirgus indeksu. Latu naudas tirgus indeksa nomaiņas gadījumā aizdevējs nedrīkstēs aizņēmējam palielināt latu naudas tirgus indeksam pievienoto procentu likmi vai pasliktināt citus aizņēmuma nosacījumus, kas noteikti aizdevēja un aizņēmēja noslēgtajā līgumā. Piesaistes indeksa maiņu veiks nākamajā plānotajā mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizē pēc euro ieviešanas dienas. Līdzēji varēs vienoties par citu procentu likmes maiņas brīdi, kas nav vēlāks par nākamo plānoto mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizi pēc euro ieviešanas dienas. 3.2. Latvijas Banka un kredītiestādes LB kopš Latvijas pievienošanās ES ir ECBS dalībniece. Ieviešot euro, LB kļūs par Eirosistēmas dalībnieci. Gatavojoties euro ieviešanai, LB pārstāvji strādā Vadības komitejas izveidotajās euro ieviešanas darba grupās, kā arī sadarbojas ar kredītiestādēm, valsts institūcijām un euro ieviešanas projektā iesaistītajām organizācijām. I Latu skaidras naudas nomaiņa ar euro Viens no LB uzdevumiem ir nodrošināt savlaicīgu euro skaidras naudas sagādi, pieejamību kredītiestādēm un veicināt raitu skaidras naudas apmaiņu Latvijā. Lai nodrošinātu savlaicīgu euro skaidras naudas pieejamību, LB pirms euro ieviešanas organizē euro banknošu sagādi no ECBS. Tāpat LB arī organizē euro monētu dizaina izstrādi, kaltuves, kurā tiks kaltas Latvijas euro monētas, izvēli, izsludinot konkursu, kā arī šo monētu kalšanu un piegādi. Lai savlaicīgi nodrošinātu nepieciešamo euro skaidras naudas apjomu Latvijas kredītiestāžu un to klientu vajadzībām 2013.gada nogalē, LB izsludināja konkursu par euro monētu kalšanas iespējām 2012.gada otrajā pusē, kā arī noslēdza Saprašanās memorandu ar euro zonas dalībvalstīm un EK par euro monētu izgatavošanu un pirms tam veicamajiem sagatavošanās darbiem. Latu skaidrās naudas apmaiņa galvenokārt tiks veikta, izmantojot kredītiestādes, bankomātus, tirdzniecības tīklu, pakalpojumu sniedzējus u.c. Latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā tirgotājiem būs jāpieņem gan latu, gan euro banknotes un monētas. LB organizēs specifisku mācību kursu kredītiestāžu kasieriem, īpašu uzmanību pievēršot euro banknošu un monētu drošības pazīmēm. LB euro norēķinu ieviešanas darba plāns paredz detalizētus uzdevumus skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanai, t.sk., priekšlaicīgas euro izsniegšanas (priekšpiegāde) un pakārtotās priekšlaicīgās euro izsniegšanas (priekšpiegādes otrā fāze) pasākumus. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt tirgus dalībniekus ar euro skaidro naudu visā Latvijā. Saskaņā ar ECB nosacījumiem priekšpiegādes un priekšpiegādes otrās fāzes laikā kredītiestādēm un to klientiem izsniegtās euro monētas un banknotes nedrīkst nonākt publiskā apgrozībā pirms euro ieviešanas dienas. Priekšpiegādes ietvaros nauda tiks izsniegta kredītiestādēm un to klientiem noslēdzot savstarpējus līgumus. Tie cita starpā paredzēs sankcijas pret līguma nosacījumu pārkāpējiem, t.sk., par priekšpiegādes ietvaros izsniegtās euro naudas laišanu apgrozībā pirms euro ieviešanas dienas. LB arī veiks pārbaudes par to, kā priekšpiegādē izsniegtā nauda tiek glabāta. Uz priekšpiegādes komplekta (starter-kit) iesaiņojuma, kuri tiks pārdoti iedzīvotājiem pirms euro ieviešanas dienas, būs uzraksts, ka monētas derīgas tikai no euro ieviešanas dienas. Jāņem vērā arī tas, ka uz monētām būs Latvijas dizains, un oficiāli līdz euro ieviešanas dienai tās nebūs derīgas. Priekšpiegāde kredītiestādēm tiks uzsākta no 2013.gada 1.novembra, priekšpiegādes otrā fāze – no 2013.gada 10.decembra. Lai savlaicīgi iepazīstinātu ar Latvijas euro monētām un nodrošinātu ar maiņas naudu jau no 2014. gada 1.janvāra, LB iedzīvotāju vajadzībām izgatavos euro monētu sākumkomplektus, kuros tiks iekļauts noteikts daudzums dažāda nomināla monētu. No 2013. gada 10. decembra LB, kredītiestādes un LP izplatīs euro monētu sākumkomplektus, izpildot EK 2008.gada 10.janvāra ieteikuma (2008/78/EK) 3.panta 2.daļā minēto, ka iedzīvotājiem jābūt iespējai iegādāties euro monētu komplektus trīs nedēļu laikā pirms pārejas uz euro. Lai nodrošinātu euro banknošu savlaicīgu piegādi iedzīvotājiem, sākot ar euro ieviešanas dienu, visi valstī esošie bankomāti tiks pārslēgti no latu izsniegšanas režīma uz euro izsniegšanas režīmu. Šim nolūkam savlaicīgi tiks veiktas programmatūras pārmaiņas, kuras nodrošinās attālinātu bankomātu pārslēgšanu, bloķējot latu izsniegšanu un nodrošinot euro izsniegšanu. Vecākās paaudzes bankomāti, kuriem šādu iespēju nav, euro ieviešanas dienā tiks atslēgti, tad ielādēti ar euro. Šie bankomāti uzsāks savu funkciju veikšanu nedaudz vēlāk. Latu banknotes pēc euro ieviešanas dienas netiks izsniegtas. II Par latu banknošu un monētu izņemšanu no apgrozības Latu banknotes un monētas no apgrozības izņems un aizstās ar euro, sākot ar euro ieviešanas dienu. LB izvērtē iespējas īsi pirms euro ieviešanas brīža pakāpeniski samazināt lielo nominālu banknotes apgrozībā. No apgrozības izņemtās banknotes un monētas LB uzglabās pilnībā nošķirti no euro banknošu un monētu krājumiem. LB sagatavos stratēģiju pakāpeniskai latu monētu un banknošu iznīcināšanai un nodrošinās tās izpildi. III Bezskaidras naudas norēķini euro Sākoties euro ieviešanas dienai, latos denominētie bezskaidrās naudas atlikumi kontos un elektroniskās naudas atlikumi tiks konvertēti euro un (no šī brīža) visi iepriekš veiktie latu darījumi un maksājumi tiks veikti euro. LB maksājumu sistēmās, sākot ar euro ieviešanas dienu, norēķini tiks veikti tikai euro. 2007.gada 19.novembrī Latvija ir pievienojusies vienotajai euro maksājumu sistēmai TARGET22, veidojot LB TARGET2 komponentsistēmu TARGET2-Latvija. Euro ieviešanas dienā LB latu reālā laika maksājumu sistēmas dalībnieku kontu atlikumi tiks konvertēti euro un pārnesti TARGET2-Latvija atvērtajos dalībnieku kontos. Kredītiestāžu savstarpēji norēķini, kas izriet no monetārās politikas darījumiem, finanšu tirgu norēķini, citu maksājumu sistēmu gala norēķini, kā arī liela apjoma un steidzami klientu maksājumi tiks veikti TARGET2. Klientu bezskaidras naudas maksājumi, t.i. iekšzemes maksājumi, kurus valsts pārvaldes iestādes, lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, tirgotāji un patērētāji pašreiz veic latos, ar euro ieviešanas dienu tiks veikti euro. Šādi maksājumi tiks veikti saskaņā ar vienotās eiro maksājumu telpas3 (SEPA) prasībām, pakāpeniski ieviešot SEPA nosacījumu izpildi visos maksājuma posmos. SEPA prasības attiecināmas arī uz tiešā debeta un karšu maksājumiem. SEPA karšu ietvara prasību ieviešana Latvijā tiks pabeigta līdz 2012.gada 31.decembrim, savukārt SEPA tiešā debeta maksājumi tiks ieviesti līdz 2015.gada 1.janvārim. IV Pārmaiņas LB monetārajās operācijās un ārvalstu valūtas rezervju pārvaldīšanā Līdz euro ieviešanai tiks saskaņoti monetārās politikas instrumenti un monetāro operāciju veikšanas procedūras, kā arī ECB prasībām tiks pielāgota centrālās bankas ārvalstu rezervju pārvaldīšanas sistēma. V Statistikas sagatavošana Pirms euro ieviešanas LB apstiprinās jaunus statistikas pārskatu sagatavošanas noteikumus atbilstoši prasībām euro zonas valstīm un atbilstošas statistiskās informācijas vākšanu uzsāks pēc euro ieviešanas. LB pārrēķinās datu laikrindas, sagatavos jaunus metadatu aprakstus un veiks nepieciešamos grozījumus statistikas datubāzēs un publikācijās. VI Kredītu reģistrs Euro ieviešanas dienā LB nodrošinās Kredītu reģistrā iekļauto ziņu par klientu un klientu galvinieku aktuālajām saistībām latos konvertāciju euro. 2 TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, kuru izmanto EMS dalībvalstu centrālās bankas kopā ar ECB, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu euro maksājumu sistēmas raitu darbību. TARGET2 piedalās arī atsevišķas ārpus euro zonas dalībvalstu centrālās bankas. Galvenā TARGET2 priekšrocība – vienota tehniskā platforma, kas nodrošina vienādus nosacījumus visās TARGET2 pievienojušajās valstīs. Sistēma TARGET2-Latvija dalībniekiem nodrošina efektīvu, ātru un drošu infrastruktūru euro maksājumu veikšanai, norēķiniem izmantojot noguldījumus Latvijas Bankā. Kopā ar Latvijas dalībniekiem TARGET2 euro maksājumus reālajā laikā veiks vairāk nekā 1 000 finanšu iestāžu no Eiropas valstīm. Izmantojot sistēmu, sasniedzamas vairāk nekā 50 000 finanšu iestādes. 3 SEPA – projekts ar mērķi harmonizēt veidu, kā tiek veikti klientu maksājumi euro, padarot maksājumus euro starp Eiropas valstīm tik pat ātrus, drošus un efektīvus kā iekšzemes maksājumus. SEPA nodrošina iespēju patērētājiem uzņēmējiem un citiem tautsaimniecības dalībniekiem neatkarīgi no to atrašanās vietas veikt gan starpvalstu, gan iekšzemes maksājumus euro saskaņā ar vieniem un tiem pašiem galvenajiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem. SEPA aptver ES valstis, Islandi, Lihtenšteinu, Monako, Norvēģiju un Šveici.
4. Valsts sektors 4.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana Visi valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi, t.sk. visas valsts prasību un saistību summas, kas radušās līdz euro ieviešanai Latvijā, tiks konvertētas no latiem euro saskaņā ar budžeta pieprasījumu sagatavošanas normatīvajiem aktiem. Pēc tam, kad Padome būs apstiprinājusi valūtas maiņas kursu, t.i. aptuveni sešus mēnešus pirms euro ieviešanas dienas apstiprināšanai MK tiks iesniegti valsts pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāži. 4.2. Statistika I CSP Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms euro ieviešanas CSP iesniegs apstiprināšanai MK tās statistikas pārskatu un anketu veidlapas, kurās līdz ar euro ieviešanu mainīsies vērtības izteiksmes rādītāju uzrādīšanas kārtība. Statistiskā informācija par pārskata gadu pirms euro ieviešanas, kā arī par 2013.gada pēdējo ceturksni tiks pieprasīta tajā valūtā, kas ir likumīgais maksāšanas līdzeklis attiecīgajā pārskata periodā, t.i. latos. CSP statistiskās informācijas vākšanu euro (mēneša un ceturkšņa periodiskuma dati, pēc tam arī gada periodiskuma dati) uzsāks pēc euro ieviešanas. Atsevišķi statistiskie novērojumi, kuros lata un euro vienlaicīgās apgrozības periodā iespējama vai nepieciešama informācijas savākšana latos un euro, tiks noteikti atbilstoši Pasākumu plānam. Papildus tiks izstrādātas vadlīnijas statistisko datu apstrādei latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā un veikta datu vākšanā, apkopošanā un pārrēķinos iesaistīto CSP darbinieku apmācība. CSP atbilstoši Pasākumu plānam izstrādās vadlīnijas statistisko datu laikrindu pārrēķināšanai un veiks nepieciešamos pārrēķinus CSP datubāzēs. Konvertējot statistiskos datus, tiks piemēroti vispārīgie noapaļošanas principi, nepārejot uz veseliem euro. Statistikas datu publikācijās, kas iznāks pēc euro ieviešanas dienas, visi vērtības izteiksmē publicējamie dati tiks atspoguļoti euro. Statistisko datu (preses ziņojumi, statistikas publikācijas, interneta datubāzes un citi tiešsaistes avoti) izplatīšanas kārtība paralēlās atspoguļošanas periodā un pēc euro ieviešanas dienas tiks noteikta publicēšanas plānā un tas tiks publicēts CSP interneta mājaslapā, tādējādi nodrošinot statistikas ražotāju koordinētu darbību, kā arī dodot iespēju datu lietotājiem ar to iepazīties. II Citas iestādes, kas apkopo statistiku Citas iestādes, kas vāc, apkopo un publicē valsts statistiskās informācijas programmā paredzētos datus, savu darbību statistikas pārskatu veidlapu un to sastādīšanas norādījumu pārveidošanā, datu vākšanā un apkopošanā, datubāzu pārrēķināšanā, pārrēķinu novērtēšanā un datu publicēšanā, kā arī šajos procesos iesaistīto darbinieku apmācību veiks patstāvīgi, ievērojot iepriekš minētās CSP izstrādātās vadlīnijas. 4.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas Latvijā ieviešot norēķinus euro, valsts sektorā izmantotajās informācijas sistēmās (turpmāk – valsts IS) tiks veiktas vairākas pārmaiņas. Pēc euro ieviešanas valsts un pašvaldību IS būs jānodrošina iespēja ievadīt finanšu datus euro, jānodrošina finanšu dati par periodu pirms euro ieviešanas dienas, kā arī, apstrādājot finanšu datus, veikt latu un euro konvertēšanu. Atbilstoši Pasākumu plānam visām valsts IS jābūt pielāgotām euro valūtai līdz 2013.gada 1.septembrim, kad jāuzsāk pielāgoto sistēmu beigu posms – testēšana. Atbilstoši divu turpmāk minēto iestāžu pielāgošanas darbu plāniem Valsts ieņēmumu dienests pabeidz valsts IS izstrādi līdz 2013.gada 1.oktobrim un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabeidz valsts IS izstrādi līdz 2013.gada 1.novembrim. Ar valsts IS saistītie iepirkumi vai uzturēšanas līgumu turpinājumu procedūras jāuzsāk ne vēlāk kā 2012.gada 1.oktobrī ar mērķi noslēgt līgumu 2013.gada sākumā. Valsts IS pielāgošana tiks finansēta gan izmantojot valsts budžeta līdzekļus, gan piesaistot finansējumu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Valsts un pašvaldību IS tiks pielāgotas, lai īstenotu minēto. Valstij un pašvaldībām būs jānodrošina valsts IS darbības nepārtrauktība latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā. Tāpēc, lai nodrošinātu IS pielāgošanu euro, VARAM un FM pārraudzībā tiks veikti šādi pasākumi: • apzinātas valsts un pašvaldību institūcijās esošās IS, kuru datubāzēs uzkrāti finanšu dati; • nodrošināts organizatorisks atbalsts IS pielāgošanai; • novērtēts IS pielāgošanai nepieciešamais līdzekļu apjoms; • IS pielāgošana euro ieviešanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 4.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite euro Īpaša uzmanība tiks pievērsta tām valsts institūciju uzskaites sistēmām, kuras valsts vārdā sagatavo rēķinus (soda naudas, nodevas, nodokļi u.tml.). Tiks nodrošināta kontroles funkcija, lai uzraudzītu kā tiks uzskaitīti latos izrakstītie rēķini, kuru apmaksa (arī neapmaksāto rēķinu) tiks veikta euro. Lai īstenotu sekmīgu budžeta maksājumu veikšanu un valsts budžeta izpildes uzskaiti euro, VK sadarbībā ar LB saskaņā ar Pasākumu plānu ir veikusi visus nepieciešamos tehniskos pasākumus VK dalībai LB maksājumu sistēmās euro norēķiniem. Esošās VK informācijas sistēmas, jau sākot ar 2010.gada 9.novembri, nodrošina SEPA kredīta pārvedumu apstrādi, norēķinos izmantojot LB elektronisko klīringa sistēmu, tāpēc VK neprognozē grūtības sistēmas pielāgošanā pārejai no latu norēķiniem uz euro. Lai nodrošinātu valsts budžeta izpildes uzskaiti euro, VK saskaņā ar iekšējo pasākumu plānu euro ieviešanas nodrošināšanai identificēs nepieciešamās pārmaiņas informācijas sistēmās, pieprasīs un īstenos informācijas sistēmas tehniskās pārmaiņas, veiks informācijas sistēmu testēšanu. Valsts budžeta iestādes veiks nepieciešamās pārmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu maksājuma dokumentu sagatavošanu norēķiniem euro.
5. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA Lai euro ieviešanas process būtu sekmīgs, nepieciešama iesaistīto institūciju cieša sadarbība, kā arī pasākumu veikšana saskaņā ar Pasākumu plānu. 5.1. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana Lai nepieļautu iespējamos patērētāju tiesību pārkāpumus un mazinātu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu, Euro ieviešanas kārtības likumā tiks noteikts cenu paralēlās atspoguļošanas, kā arī lata un euro vienlaicīgās apgrozības periods atbilstoši Plānam. EM izstrādās grozījumus MK 1999.gada 18.maija noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas", ar mērķi tos papildināt ar informāciju par paralēlās atspoguļošanas periodu, kurā preču un pakalpojumu cenas norādāmas gan latos, gan euro, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Ņemot vērā, ka paralēlās atspoguļošanas periods tiks noteikts Euro ieviešanas kārtības likumā, noteikumos tiks noteiktas konkrētas prasības cenu norādei paralēlās atspoguļošanas periodā tirdzniecības vietās, precizējot esošo cenu norādīšanas kārtību un cenu zīmē obligāti norādāmo informāciju divās valūtās. PTAC, pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu un paredzamajiem grozījumiem MK 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178, izstrādās vadlīnijas nefinanšu sabiedrībām par pareizu cenu aprēķināšanu un atspoguļošanu. Cenu paralēlās atspoguļošanas principi un periods būs vienādi saistoši gan valsts, gan privātajam sektoram. Valsts institūcijām un publiskajām aģentūrām jāsagatavo grozījumi maksas pakalpojumu cenrāžos un informatīvie materiāli, kuros tiks atspoguļots valūtas maiņas kurss. Lai izvairītos no spekulatīvas cenu celšanas, vienu gadu pirms un pēc euro ieviešanas tiks veikts preču un pakalpojumu cenu monitorings. Cenu monitoringa nodrošināšanai EM ir veikusi iepirkumu un noslēgusi līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju. Paralēlās atspoguļošanas periodā – trīs mēnešus pirms un pusgadu pēc euro ieviešanas dienas, cenu atspoguļošanas un konvertēšanas prasību ievērošanas uzraudzību veiks PTAC sadarbībā ar sabiedriskajām patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām. 5.2. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms Lai veiksmīgi īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību un izvairītos no negodīgas cenu noapaļošanas, piemēram, cenu euro norādot augstāku, nekā tā ir latos, vai arī ieturot papildu naudas summu par norēķināšanos euro, Vadības komitejas pārraudzībā tiks izstrādāti kontroles mehānismi cenu pareizai norādīšanai, piemērojot pareizu valūtas maiņas kursu. EM sadarbībā ar PTAC un NVO pārstāvjiem īstenos kampaņu "Godīgs eiro ieviesējs", kuras ietvaros komersanti, kas būs precīzi aprēķinājuši un atbilstoši norādījuši cenu euro, saņems uzlīmi "Godīgs eiro ieviesējs". Saskaņā ar Pasākumu plānu EM un FM sadarbībā ar Euro Team lektoriem, kā arī piesaistot nozaru ekspertus organizēs mācību seminārus NVO pārstāvjiem par patērētāju tiesībām un mācību seminārus komersantiem. Euro Team ir EK izveidots lektoru tīkls, kas aptver visas ārpus euro zonas ES dalībvalstis un tajā ietilpst arī Latvijas pārstāvji. Latvijas euro lektoru loks ir gan valsts iestāžu ekonomikas eksperti, gan arī augstskolu pasniedzēji un NVO pārstāvji. 5.3. Tirgus dalībnieku aizliegto vienošanos kontrole Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvu uzraudzības aktivitāšu rezultātu izmantošanu, paredzēts stiprināt informācijas apriti starp euro ieviešanas uzraudzībā iesaistītajām iestādēm. Tādējādi citu iestāžu ieguldītais darbs vispārējā cenu monitoringa nodrošināšanai tiks izmantots arī KP darbā, sekojot un vērtējot cenu izmaiņu korelācijas un pārliecinoties, vai tirgos nepastāv aizdomas par aizliegtām vienošanām. Svarīgi būs nodrošināt operatīvu reakciju uz saņemto informāciju par tirgū konstatētajām cenu vai tirgus dalībnieku komercrīcības sakritībām. Lai stiprinātu KP spēju atklāt aizliegtas vienošanās, it īpaši karteļus, kas ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, ir nepieciešams izveidot īpašu aizliegtu vienošanos apkarošanas departaments, kas darbosies ne tikai saistībā ar euro ieviešanu. Tā uzdevums būs uzraudzīt tirgus un operatīvi reaģēt, lai nepieļautu aizliegtas vienošanās starp konkurējošiem uzņēmumiem par cenu paaugstināšanu, t.sk. euro ieviešanas aizsegā. Euro ieviešanas pasākumu efektīvai nodrošināšanai jaunā struktūrvienība tiks papildināta ar darbinieku – ekonomikas analītiķi, kas analizēs datus par cenu svārstībām, kas iegūti gan no iestādēm, kas veiks cenu monitoringu (EM, PTAC) cenu svārstības, gan no KP tirgus uzraudzības un lietu izpētes, kā arī paredzēts nodrošināt to ar īpašu aprīkojumu inspekciju veikšanai, izmeklējot iespējamos aizliegto vienošanos pārkāpumus. Būtisks rīks, lai veicinātu un aizsargātu godīgu konkurenci, būs prevencijas pasākumi. KP paredzējusi veikt papildu izglītojošas un informējošas aktivitātes, atgādinot un skaidrojot tirgus dalībniekiem un to asociācijām konkurences tiesībās noteiktos aizliegumus.
6. PRIVĀTAIS NEFINANŠU SEKTORS 6.1. Grāmatvedība I Kārtība grāmatvedības pārejai uz euro Lai noteiktu vienotu kārtību grāmatvedības pārejai uz euro, Euro ieviešanas likums un, ja nepieciešams, papildus ar grāmatvedību saistītie normatīvie akti regulēs: • grāmatvedībā veicamās darbības pēc euro ieviešanas ar attaisnojuma dokumentiem, kuru vērtības mērs ir lats, euro vai cita valūta, ar grāmatvedības reģistriem un finanšu pārskatiem; • pārrēķina kārtību euro no latiem un ārvalstu valūtām; • noapaļošanas kārtību attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības reģistros un finanšu pārskatos; • kases operāciju veikšanas un reģistrācijas kārtību pārejas posmā, kad paralēli euro un centiem tiek pieņemta un izmaksāta skaidrā nauda arī latos un santīmos. Šo normu labākai izpratnei Euro projekta Valsts administrācijas darba grupa un Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa izstrādāja vairākas papildu vadlīnijas. II Attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri Attaisnojuma dokumenti, kuru vērtības mērs ir lats, euro vai cita valūta un kuri līdz euro ieviešanas datumam vēl nebūs izmantoti ierakstiem grāmatvedības reģistros, ja tie attiecas uz periodu pēc euro ieviešanas, būs jāgrāmato grāmatvedības reģistros, par vērtības mēru izmantojot euro. Grāmatvedības reģistros pēc stāvokļa euro ieviešanas dienā būs jāpārrēķina katra grāmatvedības konta atlikums no latiem uz šā atlikuma ekvivalentu euro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa. III Individuālie un konsolidētie gada pārskati Gada pārskati jāsagatavo tās valūtas vienībās, kura valstī ir oficiālajā apgrozībā pārskata gada beigās. Gada pārskati par pārskata gadiem, kas beidzas euro ieviešanas dienā vai pēc tās, jāsagatavo euro. Pirmajā gada pārskatā, kas sagatavots euro, kā salīdzināmie rādītāji jāuzrāda iepriekšējā pārskata gada rādītāji, kas pārrēķināti euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa. IV Pārmaiņas valūtu kursu noteikšanas kārtībā pēc euro ieviešanas Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai LB katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai u.t.t.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās darba dienas valūtu kursi pieejami darba dienas sākumā (publicēti "Latvijas Vēstnesī", LB interneta lapā, laikrakstos, nosūtīti pa e-pastu). Vienlaikus ar euro ieviešanu Latvijā un LB pievienošanos Eirosistēmai notiks pāreja uz ECB valūtas kursu noteikšanas kārtību. Eirosistēmā tikai ECB nosaka euro atsauces kursu attiecībā pret galvenajām pasaules valūtām. Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz jauno kārtību, tiks veikti nepieciešamie grozījumi attiecīgajos LR normatīvajos aktos. Kā papildu skaidrojošais materiāls ir izstrādātas vadlīnijas valūtas kursu noteikšanai un piemērošanai pēc euro ieviešanas dienas. 6.2. Nodokļi Nodokļu jomas pielāgošana galvenokārt saistīta ar to tiesību aktu precizēšanu, kuros iekļauts regulējums attiecībā uz valūtu, kurā veicami nodokļa maksājumi. Tiks izvērtēts, vai nepieciešami īpaši noteikumi gadījumiem, kad pēc pārejas uz euro būs veicami nodokļu un nodevu parādu maksājumi par iepriekšējiem periodiem, kā arī pārrēķini par iepriekšējiem periodiem. I Nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu veikšana pēc euro ieviešanas Pēc euro ieviešanas dienas nodokļi, nodevas, kā arī citi nodokļu jomā noteiktie maksājumi aprēķināmi un maksājami euro un centos, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. Nodokļu maksātājs pēc pārejas uz euro, veicot maksājumus par taksācijas periodiem pirms euro ieviešanas dienas, nodokļu deklarācijā norādītās summas konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem. Gadījumos, kad pēc pārejas uz euro, nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu deklarācijas vai nodokļu deklarācijas labojumus par taksācijas periodu pirms euro ieviešanas dienas, un atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumā paredzētajām normām valsts budžetā iemaksājamo nodokļa (nodevas) vai citu valsts noteikto maksājumu summu norāda latos, tas, veicot maksājumu, to konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem. Gadījumos, kad pēc pārejas uz euro, nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu deklarācijas vai nodokļu deklarācijas labojumus par taksācijas periodu pirms euro ieviešanas dienas, un atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumā paredzētajām normām no budžeta atmaksājamā nodokļa summu norāda latos, nodokļu administrācija, veicot pārmaksas atmaksu, to konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem. Nodokļu administrācija kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā papildus noteiktos maksājumus par taksācijas periodu pirms euro ieviešanas dienai konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem un administratīvajā aktā, kas ir pieņemts pēc euro ieviešanas dienas, norāda euro. Turklāt atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumam tiesiskajos instrumentos (piemēram, lēmumā par nodokļu (audita) revīzijas rezultātiem, lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu), kas ir pieņemti, bet nav izpildīti līdz euro ieviešanas dienai, atsauces uz latiem ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro. Līdz ar to nav nepieciešams pieņemt tiesisko instrumentu no jauna. Minētajos tiesiskajos instrumentos norādītos maksājumus konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem noapaļošanas principiem. II Akcīzes nodokļa marķējumi uz cigarešu iepakojuma Uz cigarešu iepakojuma saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem norādāma cigarešu maksimālā mazumtirdzniecības cena. Pēc euro ieviešanas Latvijā, marķējot ar akcīzes nodokļa markām un izlaižot brīvā apgrozībā vai nododot patēriņam cigaretes, uz akcīzes nodokļa markas norādītā cena būs izsakāma euro. Savukārt attiecībā uz cigaretēm, kuras būs marķētas ar akcīzes nodokļa markām, uz kurām maksimālā mazumtirdzniecības cena būs norādīta latos, vēl pirms pārejas uz euro un uz preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas perioda sākumu, t.i. trīs mēnešus pirms euro ieviešanas dienas, atradīsies tirdzniecības vietās, nevajadzēs tās izņemt no apgrozības. Šajā gadījumā maksimālās mazumtirdzniecības cenas norādīšanas euro tehniskā puse tiks paredzēta pēc iespējas vienkāršāka, nepalielinot administratīvo slogu tirgotājiem, un tā tiks atrunāta likumā "Par akcīzes nodokli". 6.3. Viennolūka maksājuma instrumenti Klientu ērtībai vairāki uzņēmumi Latvijā izdod viennolūka maksājuma instrumentus, piemēram – tālruņa sarunu samaksas kartes, mobilo sakaru priekšapmaksas kartes, degvielas kartes, stāvvietu samaksas kartes, sabiedriskā transporta e-talonus, dāvanu kartes u.c. Attiecīgo pakalpojumu sniedzēji veiks pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamā aprīkojuma pielāgošanu norēķiniem euro. Uz daudziem viennolūka maksājuma instrumentiem tiek norādīta pakalpojuma cena latos. Euro ieviešanas projekta ietvaros sadarbībā ar viennolūka maksājuma instrumentu emitentiem un to darbību kontrolējošām valsts pārvaldes institūcijām tiks identificēti normatīvie akti, kas regulē attiecīgo komercsabiedrību darbību, lai noteiktu, kuros jāveic grozījumi saistībā ar norēķinu valūtas maiņu Latvijā. Viennolūka maksājuma instrumentu valūtas nomaiņas vispārīgie principi ir ietverti Euro ieviešanas kārtības likumā. Minētās institūcijas un uzņēmumu asociācijas izstrādās informatīvās vadlīnijas, lai nodrošinātu viennozīmīgu viennolūka maksājuma instrumentu darbību pēc euro ieviešanas. 6.4. Mazumtirdzniecība Lai veicinātu euro skaidras naudas ieviešanu, Euro ieviešanas kārtības likumā ir paredzēts, ka, sākot ar euro ieviešanas dienu, skaidras naudas atlikums jāizdod euro, izņemot ES tiesībās4 noteikto, ka nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas valsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētas. Euro ieviešanas kārtības likums paredz izņēmumu attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem pasažieru transporta līdzekļiem, kas saņemot maksājumu latos, atlikumu drīkst izdot latos, bet, saņemot maksājumu euro, atlikumu izdod euro. Vienlaicīgās apgrozības periodā spēļu automātos un azartspēļu automātos skaidras naudas norēķinos lieto latus vai euro. 4 11.pants. Padomes 1998.gada 3.maija Regula (EK) 974/98 par euro ieviešanu. OV L 139, 11.5.1998., 1.lpp. [skatīts: 2012.gada 29.jūnijā]. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:1998R0974:20110101:LV:PDF.
7. KOMUNIKĀCIJA Svarīgs uzdevums ir panākt sabiedrības informētību par euro ieviešanu, lai pāreja no latiem uz jauno valūtu notiktu patērētājiem saprotamā veidā. Tāpēc Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa izstrādājusi Komunikācijas stratēģiju sabiedrības informēšanai par skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanu Latvijā. Stratēģijā noteiktas komunikācijas pamattēzes, kā arī apzināti riski, kas var rasties vairāku praktisku iemeslu dēļ. Pamatojoties uz stratēģijā noteiktajiem pamatprincipiem, Pasākumu plāna ietvaros izstrādāts Komunikācijas pasākumu plāns (skatīt 1.pielikumu). Stratēģija paredz valsts organizētu sabiedrības informēšanas kampaņu, kuras izstrādes posmā un īstenošanas gaitā nepieciešams detalizēti noskaidrot iedzīvotāju izpratni par euro ieviešanu un attieksmi pret to, kā arī to noteicošos faktorus. Atbilstoši euro ieviešanas pamatprincipiem īpaša uzmanība pievērsta finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju informēšanai par skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanas jautājumiem. Komunikācijas kampaņas pamatprincipi un tēmas • Vienots dizains un sauklis; • Plānā minētie euro ieviešanas principi un scenārijs; • Euro banknošu un monētu drošības pazīmes; • Euro un lata maiņas kurss. 7.1. Komunikācijas mērķi Galvenais mērķis – veicināt euro ieviešanas procesa veiksmīgu norisi, informēt iedzīvotājus par euro ieviešanu un skaidrot sabiedrībai euro ieviešanas procesu. Komunikācijas stratēģijas virsmērķis ir euro ieviešanas procesa rezultātā nodrošināt iedzīvotāja atbalsta euro ieviešanai pieaugumu. Šī mērķa īstenošanai visa sabiedrība kopumā jāinformē par euro ieviešanas ieguvumiem, mazinot iracionālās bažas un kliedējot mītus. Komunikācijas stratēģijas mērķis ir arī informēt visus Latvijas iedzīvotājus par euro ieviešanas pasākumiem un norisi, orientējoties uz atsevišķu grupu informēšanu par euro ieviešanas praktisko norisi. Lai to sasniegtu, katram naudas lietotājam jāsaņem visaptveroša informācija par oficiālā maksāšanas līdzekļa – lata – nomaiņu ar euro, praktiskiem naudas maiņas jautājumiem, pārmaiņām iedzīvotāju ikdienā saistībā ar euro ieviešanu un pārmaiņām Latvijas monetārajā politikā un tautsaimniecībā kopumā. 7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas Komunikācijas stratēģiju ir izstrādājusi Euro projekta Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa. Galvenie kampaņas komunikācijas partneri ir EK, ECB, Saeima, ministrijas un to pakļautībā esošās iestādes, LB, un pašvaldības, u.c. Stratēģijas un darba plāna īstenošanā tieši vai netieši kā stratēģiskie komunikācijas partneri būs iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī privātais sektors, piemēram, tirdzniecības uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji. Līdztekus valdības īstenotajiem komunikācijas pasākumiem, arī LB īstenos komunikācijas kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par LB kompetencē esošiem euro ieviešanas aspektiem. Euro ieviešanas komunikācijas stratēģijas īstenošanā atbalstāmi ir visu indivīdu un grupu centieni gūt un arī izplatīt informāciju par euro ieviešanu. Komunikācijas stratēģijas pasākumu plāna ietvaros īpašu uzmanību plānots pievērst sekundāro informācijas avotu apzināšanai un informēšanai, lai panāktu megafona efektu jeb situāciju, kad vairākas balsis atskaņo vienu un to pašu ziņojumu, sasniedzot plašu auditoriju. Sabiedrības informētības līmeni par euro plānots paaugstināt, presē publicējot informāciju par euro ieviešanas gaitu un ar to saistītajām pārmaiņām. Tiks veidoti arī reklāmas klipi un debašu raidījumi televīzijā un radio. Īpaša vērība tiks pievērsta arī informācijas izplatīšanai sociālajos medijos, piemēram, twitter.com, facebook.com, draugiem.lv. Nozīmīgs uzdevums būs informatīvo bukletu izstrādāšana patērētājiem un nefinanšu sabiedrībām. Visi informatīvie raidījumi un publicētie materiāli par euro norēķinu ieviešanu Latvijā tiks sagatavoti gan latviešu, gan krievu valodā. Sabiedrības vajadzībām darbojas bezmaksas informatīvā tālruņa līnija par euro ieviešanas jautājumiem "Eiro info" (tālr. 80003000), kā arī izveidots informatīvais interneta portāls www.eiro.lv, Twitter.com konts (@eiro_lv) un draugiem.lv euro sekotāju lapa. Tālruņa numurs un interneta lapas adrese tiks norādīti ne vien televīzijas un radio klipu beigās, bet arī publicētajos reklāmas materiālos un informatīvajos bukletos. 7.3. Mērķa grupas Komunikācijas stratēģijas mērķauditorija ir ikviens skaidras un bezskaidras naudas lietotājs Latvijā. Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par Plānu un veicinātu sabiedrības izpratni par euro ieviešanas jautājumiem, informācijas sniegšana tiek plānota atbilstoši mērķa grupām. Komunikācijas pasākumus paredzēts orientēt uz šādām mērķa grupām – mājsaimniecības, pensionāri un mazāk aizsargātās iedzīvotāju sociālās grupas, skolēni un studenti, valsts pārvaldes sektora pārstāvji, žurnālisti, komersanti, kredītiestāžu sektora pārstāvji, viedokļa līderi, tūristi, ieguldītāji, numismāti, sabiedrība kopumā. Atbilstoši euro ieviešanas pamatprincipam (orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju) īpaša uzmanība tiks pievērsta iedzīvotājiem, kas ir plašsaziņas līdzekļiem grūtāk sasniedzami (piemēram, pensionāri, personas ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvji, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, u.tml.). Ņemot vērā to, ka ieslodzītie un no ieslodzījuma atbrīvotie ir sabiedrības daļa, kurai varētu būt grūtības iegūt informāciju par euro ieviešanu citā veidā, komunikācijas stratēģijas ietvaros paredzēts veikt īpašus šīm personām paredzētus informatīvus pasākumus ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienesta nodaļās, t.sk., šo iestāžu bibliotēkās un nodaļās tiks izvietoti informatīvi materiāli par euro ieviešanu latviešu un krievu valodā. Lai nepieļautu, ka konkurējoši uzņēmumi euro ieviešanas kontekstā savstarpēji vienojas par cenu paaugstināšanu, neapzinoties, ka šādas darbības ir uzskatāmas par īpaši smagu Konkurences likuma pārkāpumu un bargi sodāmas, paredzēts pastiprināti informēt un atgādināt par konkurences tiesībās noteiktajiem aizliegumiem. Tāpat paredzēts popularizēt iecietības programmu, kas palīdz atklāt jau notikušus pārkāpumus, jo uzņēmumam, kas pirmais vēršas uzraugošajā institūcijā, atzīstot savu dalību kartelī un sniedzot pierādījumus par karteļa darbību, tiek nodrošināts atbrīvojums no soda. Šādas informatīvas aktivitātes vērstas uz to, lai nepieļautu konkurences tiesību pārkāpumu izraisītu cenu kāpumu euro ieviešanas laikā. 7.4. Sabiedrības aptaujas Euro ieviešanas projekta ietvaros regulāri tiek veikta virkne aptauju, lai sekotu līdzi sabiedrības domai. Šīs aptaujas ļauj noskaidrot sabiedrības informētības līmeni par euro skaidru un bezskaidru naudu un attieksmi euro ieviešanas jautājumos. Aptaujas tiks veiktas pēc euro ieviešanas projektā iesaistīto institūciju (FM, LB, EM, PTAC u.c.) saturiskā pasūtījuma, organizējot vienotu aptauju iepirkumu. Paredzams, ka Latvijai noslēdzot Partnerības un granta līgumus ar EK un ECB par komunikācijas pasākumu līdzfinansējumu un sadarbību, arī aptaujām tiks nodrošināts attiecīgais ES institūciju līdzfinansējums. Aptauju rezultātā iegūtā informācija tiks izmantota, lai virzītu euro komunikācijas stratēģiju sabiedrībai visaktuālākās problemātikas virzienā, izstrādātu vadlīnijas aptaujās apzināto problēmu risināšanai un kontrolētu komunikācijas mērķu īstenošanu. Lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret euro ieviešanu un izpratni par atsevišķiem šī procesa aspektiem, 2011.gadā ir veiktas divas aptaujas: EK Eurobarometer aptauja "Eiro ieviešana jaunajās dalībvalstīs" (2011.gada augusts)5 un SIA "Factum" pēc LB pasūtījuma veiktā iedzīvotāju aptauja "Naudas un banku sistēma Latvijā" (2011.gada maijs). SIA "Factum" aptaujas rezultāti ir apkopoti Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas 1.pielikumā6. Sākot ar 2013.gada 14.februāri ir uzsāktas sabiedriskās domas aptaujas (kvalitatīvie un kvantitatīvie pētījumi), lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret euro, tās motivāciju, kā arī sekotu līdzi iedzīvotāju attieksmes maiņai un informētības pakāpei par euro ieviešanas jautājumiem. 7.5. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi Komunikācijas pasākumu plānā ir noteiktas trīs fāzes: • I fāze jeb sagatavošanās periods: 24 mēneši pirms euro ieviešanas datuma – seši mēneši pirms euro ieviešanas datuma. Periodā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.jūnijam Vadības komiteja īsteno komunikācijas pasākumus, kuru izpilde nav atkarīga no euro ieviešanas datuma, piemēram, iedzīvotāju iepazīstināšana ar ieguvumiem no euro ES un Latvijā, veikta aptauja par attieksmi pret euro ieviešanu un skaidroti aptauju rezultāti, sniegta informācija par citu valstu pieredzi euro ieviešanā, u.tml. Šajā periodā plānots veidot pamatus partnerībai intensīvās komunikācijas fāzē – potenciālo partneru uzrunāšana un ieinteresēšana, iepazīstināšana ar kampaņas norisi un vienošanās par sadarbības veidiem. Šajā periodā tiek organizētas multiplikatoru vides apmācības, kā arī visi publiskie iepirkumi, kas ir nepieciešami komunikācijas nodrošināšanai, t.sk. aptaujām, mācību līdzekļiem, mājas lapu atjaunošanai, informēšanai medijos, informatīvā tālruņa nodrošināšanai u.c. Lai nodrošinātu aktīvu komunikāciju ar sabiedrību par euro ieviešanas ieguvumiem, ņemot vērā sabiedrības lielo interesi, jau no 2013.gada sākuma ir uzsludināti trīs jauni publiskie iepirkumi – par sabiedrisko attiecību aģentūru, par video un audio materiālu izgatavošanu, kā arī piešķirts finansējums analītisku un dokumentālu filmu un raidījumu demonstrēšanai LTV1 , LTV7, LR1 un LR4. • II fāze jeb intensīvais periods: seši mēneši pirms euro ieviešanas datuma – viens mēnesis pēc euro ieviešanas datuma. Periodā no 2013.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 30.janvārim plānota aktīva informācijas sniegšana par jaunās valūtas atpazīstamību, naudas banknošu vērtību, cenu stabilitāti, valūtu apmaiņas kursu, iespējām apmainīt naudu, vienlaicīgas apgrozības periodu un cenu paralēlās atspoguļošanas principiem un norisi, par naudas drošības pasākumiem. Akcents tiks likts uz praktiskiem skaidras un bezskaidras naudas jautājumiem. Šajā periodā tiks organizēti profesionālās vides semināri un papildus informatīvie forumi Latvijas reģionos. • III fāze jeb noslēguma periods: viens mēnesis pēc euro ieviešanas datuma – astoņi mēneši pēc euro ieviešanas datuma. Šajā fāzē plānots veikt euro ieviešanas procesa izvērtējumu, informēt sabiedrību par naudas drošības pasākumiem, organizēt noslēguma aptauju u.c. Pēc III fāzes beigām katra institūcija informāciju par euro sniedz savas kompetences ietvaros. 5 Eiro barometra pētījumi par eiro ieviešanas jautājumiem. [skatīts: 2012.gada 22.jūlijā]. Pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion/topics/euro_en.htm. 6 Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija Latvijā. [skatīts: 2012.gada 29.jūnijā]. Pieejams: http://www.eiro.lv/faili/struktura/0E85A3399563001338794335.pdf. 1. PIELIKUMS Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā7 1.1. tabula
7 Izpildītie Plāna 1.pielikuma uzdevumi apkopoti dokumenta beigās, 1.2. tabulā. Pēc izpildīto punktu rediģēšanas 1.pielikuma numerācija netiek grozīta. 1.2. tabula Pārskats par izpildītajiem LNEIP 1.pielikuma darba uzdevumiem
2. PIELIKUMS Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatnosacījumi EMS fiskālās politikas īstenošana ir decentralizēta. Tomēr atsevišķu dalībvalstu neapdomīga fiskālā politika var radīt draudus stabilitātei un paaugstināt ekonomisko spriedzi tādā savienībā, kurā pastāv vienota procentu likmju sistēma. Lai novērstu neapdomīgas fiskālās politikas negatīvo ietekmi uz vienoto Eiropas valūtu un cenu stabilitāti ES, 1997.gada jūnijā Eiropadome pieņēma SIP, lai papildinātu un precizētu Līgumā par Eiropas Savienību ietvertos noteikumus par EMS, nosakot ierobežojumus ES valstu valdību īstenotajai budžeta politikai. 2005.gada martā ECOFIN publicēja 2005.gada 20.marta sanāksmes ziņojumu "Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana", kas atjaunināja un papildināja SIP, kurš ietver Eiropadomes Amsterdamas Rezolūciju un Padomes Regulas Nr. 1466/97 un Nr. 1467/97. SIP mērķis ir panākt fiskālās disciplīnas ievērošanu ES valstīs un koordinēt to īstenotās ekonomiskās un budžeta politikas, lai veicinātu vienotas monetārās politikas veiksmīgu darbību. Globālās finanšu krīzes ietekmē ES sāka darbu pie vienotas krīzes risināšanas politikas un ekonomikas atjaunošanas instrumentu izstrādes, t.sk., stiprinot SIP nosacījumus. Rezultātā ir būtiski stiprināts finanšu tirgus uzraudzības ietvars, izveidoti finanšu atbalsta instrumenti un izstrādāti priekšlikumi fiskālās un makroekonomiskās politikas stiprināšanai. I Fiskālās disciplīnas nodrošināšana ES valstīm saskaņā ar SIP jāievēro vidējā termiņa prasības attiecībā uz valdības budžeta stāvokli, kam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Budžeta stāvoklis tuvu līdzsvaram rada nepieciešamos priekšnoteikumus cenu stabilitātei un noturīgai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu visās ES valstīs un ļauj tām tikt galā ar parastajām tautsaimniecības cikliskajām svārstībām, vienlaikus nodrošinot, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP. Šīs saistības valstis uzņēmušās saskaņā ar Māstrihtas līgumu. Ja dalībvalsts pārkāpj valsts budžeta deficīta vai valsts parāda maksimāli pieļaujamo līmeni, pret šo valsti tiek uzsāktas darbības saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Turpmāk vienlīdz būtiska loma būs arī valdības parāda līmeņa pieaugumam, jo pārmērīga budžeta novēršanas procedūru Padome varēs uzsākt arī pret dalībvalstīm, kuru valdības parāda līmenis pārsniegs Māstrihtas līgumā noteikto valdības parāda robežvērtību 60% no IKP. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros Padome sagatavo rekomendācijas attiecīgajai dalībvalstij par pasākumiem, kas nepieciešami, lai izbeigtu fiskālo nelīdzsvarotību. Parasti rekomendāciju izpildes termiņš ir viens gads. Padome var ieteikt attiecīgajai valstij veikt pasākumus konkrētās jomās, kurās konstatētas problēmas, kā arī noteikt veicamo pasākumu kopējo apjomu kā minimālo īpatsvaru no valsts IKP, lai nodrošinātu, ka pārmērīga budžeta deficīts tiek samazināts pakāpeniski, bet pietiekami strauji. Ja attiecīgā valsts noteiktajā termiņā nav īstenojusi pasākumus fiskālās nelīdzsvarotības novēršanai, Padomei ir tiesības piemērot sankcijas – gan soda naudu euro zonas valstīm, gan arī citus koriģējošos instrumentus, kas attiecināmi uz visām ES dalībvalstīm, piemēram, ierobežot piekļuvi ES Kohēzijas fondam. Pamats lēmumu pieņemšanai par pārmērīgu valdības budžeta deficītu un par tā novēršanas procedūras ierosināšanu vai izbeigšanu ir valstu valdību ziņojumi EK par valsts budžeta deficīta un valdības parāda datiem. Ziņojumos sniegtie dati tiek pārbaudīti, pirms Eurostat atzīst tos par pareiziem. II Ekonomisko politiku koordinēšana Lai nodrošinātu ES valstu īstenoto ekonomisko politiku koordinēšanu ES, tām valstīm, kuras pieņēmušas vienoto Eiropas valūtu, katru gadu jāiesniedz Stabilitātes programma, kuras mērķis ir nodrošināt apdomīgas un atbildīgas budžeta politikas īstenošanu, lai sasniegtu un uzturētu valsts budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram. Valstīm, kuras vēl tiecas uz dalību EMS, jāiesniedz Konverģences programma, sniedzot pārskatu par valsts plānotajām politikām (budžeta un ekonomisko politiku). Konverģences programmā atspoguļotās ekonomiskās politikas mērķis ir nodrošināt nominālo Māstrihtas kritēriju izpildi, kas nepieciešama euro ieviešanai. Lai nodrošinātu, ka iesniegtajās programmās ietvertā informācija par valdību plānotajiem pasākumiem un plānoto budžeta stāvokli būtu iespējami ticama un precīza, valstīm programmas jāiesniedz EK un ES Padomei izvērtēšanai noteiktā laika posmā – ne agrāk kā katra gada 10.oktobrī un ne vēlāk kā 15.decembrī, proti, pēc valsts budžeta projekta iesniegšanas valsts parlamentam. III Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētā daudzpusējās uzraudzības sistēma kopš 2011.gada beigām ir papildināta ar īpašiem noteikumiem, kas palīdz atklāt, novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību ES. Ir ieviests brīdināšanas mehānisms, kas ietver indikatīvus un pārredzamus kopsavilkuma rādītājus jeb robežvērtības, kā arī objektīvu un padziļinātu dalībvalstu ekonomikas novērtējumu. Vienas vai vairāku robežvērtību pārsniegšana ne vienmēr norāda uz makroekonomisko nelīdzsvarotību, jo tā var būt saistīta ar atšķirīgiem ekonomikas apstākļiem un ekonomiskās politikas mērķiem. Ja makroekonomiskā nelīdzsvarotība dalībvalstī ir novērtēta kā nopietna un nevēlama, ar iespējamu negatīvu ekonomisko un finansiālo ietekmi uz ES ekonomikas stabilitāti un apdraud EMS darbību, pret dalībvalsti var tikt uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra. Tā ietver ieteikumu izdošanu, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības un – attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, – soda naudas, ja ilgstoši netiek veikti makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai nepieciešamie korektīvie pasākumi. IV Budžeta izstrādes uzraudzība Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, kā arī nodrošinātu stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku euro zonā un ES, ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinācijas cikla jeb Eiropas semestra ietvaros visas ES dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Euro zonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu. Eiropas semestris nosaka to, ka šīs programmas tiek izstrādātas, izvērtētas EK (Eiropadome sniedz katrai dalībvalstij rekomendācijas) kalendārā gada pirmajā pusgadā, tādējādi nodrošinot dalībvalstīm iespēju ņemt vērā izteiktās rekomendācijas nākamā gada budžeta izstrādes procesā.
3. PIELIKUMS Māstrihtas kritēriji Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, EK un ECB regulāri sagatavo Konverģences ziņojumu, lai pārbaudītu, vai potenciālās euro zonas valstis sasniegušas augstu ilgtspējīgas konverģences līmeni. Lai novērtētu ekonomisko konverģenci, šīs institūcijas izmanto analīzes sistēmu, kas balstās uz t.s. Māstrihtas kritēriju izpildi. Māstrihtas kritēriju galvenais mērķis ir nodrošināt, lai euro zonai pievienotos tikai tās ES valstis, kuru ekonomiskie nosacījumi nodrošina cenu stabilitātes saglabāšanu un euro zonas efektīvu funkcionēšanu. Konverģences kritēriji jāizpilda, pamatojoties uz pārskata perioda datiem, bet vienlaikus atbilstībai konverģences kritērijiem ir būtiska loma ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, īpaša uzmanība tiek pievērsta konverģences ilgtspējai. Konverģences kritēriji 1. Cenu stabilitāte Vienu gadu pirms novērtējuma vidējās gada inflācijas līmenis attiecīgajā valstī nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju. 2. Fiskālās norises • Vispārējās valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts IKP. • Vispārējās valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP. Latvijā budžeta deficītam sasniedzot 3.5% no IKP 2008. gadā, Padome pieņēma lēmumu pret Latviju uzsākt Pārmērīga deficīta novēršanas procedūru8. Ņemot vērā globālās finanšu krīzes un iekšējās nelīdzsvarotības sekas, Padome noteica, ka līdz 2012. gadam budžeta deficīts jāsamazina zem 3%, un fiskālās konsolidācijas budžeta deficīta mērķi ir ne vairāk kā 10% no IKP 2009. gadā, 8.5% 2010. gadā un 6% 2011. gadā (atbilstoši EKS 95 metodoloģijai). 3. Valūtas kursa stabilitāte Valsts vismaz divus gadus pirms novērtējuma bez būtiskām svārstībām ievērojusi paredzētās svārstību robežas VKM II. Valsts šajā laikā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi nacionālo valūtu attiecībā pret euro. 4. Ilgtermiņa procentu likmju attīstība Ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes –, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju. 8 Izklāstu skat. Plāna 2.pielikumā.
3.1. tabula Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā no 2008. līdz 2012. gadam
Avots: Valsts kases, CSP un Eurostat dati. 4. PIELIKUMS Darba grupu sastāvs 4.1. tabula Naudas un maksājumu sistēmu darba grupa
4.2. tabula Finanšu sistēmas darba grupa
4.3. tabula Valsts administrācijas darba grupa
4.4. tabula Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa
4.5. tabula Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa
Finanšu ministrs A.Vilks
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu
Izdevējs: Ministru kabinets
Veids:
rīkojums
Numurs: 136Pieņemts: 04.04.2013.Stājas spēkā: 04.04.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 68, 09.04.2013.
OP numurs:
2013/68.3
Politikas plānošanas dokuments Nosaukums: Latvijas Nacionālais euro ieviešanas plāns Veids: plānsPolitikas joma: Budžeta un finanšu politika Atbildīgā iestāde: Finanšu ministrija
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
