LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
UN
TURKMENISTĀNAS VALDĪBAS
KONVENCIJA
PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS
UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU
ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKĻIEM
Latvijas Republikas valdība un Turkmenistānas valdība,
apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Konvenciju par nodokļu
dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā
uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un vēlēšanos veicināt
ekonomisko sadarbību starp abām valstīm,
vienojas par tālāk minēto:
1.pants
PERSONAS, UZ KURĀM ATTIECAS KONVENCIJA
Šī Konvencija attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu
Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2.pants
NODOKĻI, UZ KO ATTIECAS KONVENCIJA
1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem,
ko uzliek Līgumslēdzējas Valsts vai tās administratīvi
teritoriālo vienību vai pašvaldību labā neatkarīgi no šo nodokļu
iekasēšanas veida.
2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi,
ko uzliek kopējam ienākumam, kopējam kapitālam vai ienākuma vai
kapitāla daļai, tajā skaitā nodokļi, ko uzliek kapitāla
pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas,
nodokļi, ko uzliek uzņēmumu izmaksātajai kopējai darba algas vai
darba samaksas summai, kā arī nodokļi no kapitāla vērtības
pieauguma.
3. Esošie nodokļi, uz ko attiecas Konvencija, konkrēti ir:
a) Turkmenistānā:
(i) juridisko personu peļņas (ienākuma) nodoklis;
(ii) fizisko personu ienākuma nodoklis; un
(iii) īpašuma nodoklis;
(turpmāk minēti kā "Turkmenistānas nodokļi");
b) Latvijā:
(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis; un
(iii) nekustamā īpašuma nodoklis;
(turpmāk minēti kā "Latvijas nodokļi").
4. Konvencija attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc
būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos
nodokļus, tiek ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma.
Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē
viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti to
attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos.
3.pants
VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS
1. Ja no konteksta nav izsecināms citādi, tad šajā
Konvencijā:
a) termini "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra
Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju
vai Turkmenistānu;
b) termins "Turkmenistāna" nozīmē Turkmenistānas
teritoriju tās sauszemes robežās, kā arī jūras apgabalus
(iekļaujot ūdeņus un zem tiem esošās zemes dzīles), attiecībā uz
kuriem Turkmenistāna saskaņā ar starptautiskajām tiesībām īsteno
suverēnās tiesības vai jurisdikciju;
c) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un,
lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas
teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem
ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas
normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt
īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur
esošajiem dabas resursiem;
d) termins "persona" ietver fizisko personu,
sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;
e) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu
apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas nolūkā tiek
uzskatīta par korporatīvu apvienību;
f) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un
"otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē
uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu,
ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
g) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus
pārvadājumus ar kuģi vai gaisa kuģi, ko veic Līgumslēdzējas
Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis
pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;
h) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:
(i) Turkmenistānā, Finanšu ministriju un Galveno valsts
nodokļu dienestu vai to pilnvarotu pārstāvi;
(ii) Latvijā, Finanšu ministriju vai tās pilnvarotu
pārstāvi;
i) termins "valsts piederīgais" nozīmē:
(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts
piederība;
(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai
apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no spēkā esošajiem
Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.
2. Līgumslēdzējām Valstīm jebkurā laikā piemērojot šo
Konvenciju, jebkuriem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda
nozīme, kāda tiem tajā laikā ir attiecīgās valsts normatīvajos
aktos attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas Konvencija, ja vien
no konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs valsts
attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos paredzētā nozīme prevalē
pār citos šīs valsts normatīvajos aktos paredzēto nozīmi.
4.pants
REZIDENTS
1. Šajā Konvencijā termins "Līgumslēdzējas Valsts
rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs
valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās
pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu,
dibināšanas vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un ietver
arī attiecīgo valsti un jebkuru tās teritoriāli administratīvo
vienību vai pašvaldību. Tomēr šis termins neietver tās personas,
kurām šajā valstī nodokļi tiek uzlikti tikai attiecībā uz to
ienākumiem no šajā valstī esošajiem peļņas avotiem vai tajā esošo
kapitālu.
2. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu
Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss nosakāms šādi:
a) šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu,
kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā
dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiek uzskatīta tikai par
tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un
ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir
vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas
nevienā no abām valstīm, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās
valsts rezidentu, kura ir tās ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav
neviena no tām, tā tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu,
kuras valsts piederīgais ir šī persona;
d) ja šī persona ir abu valstu piederīgais vai nav nevienas
šīs valsts piederīgais, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes
izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā
persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tā tiek uzskatīta
tikai par tās valsts rezidentu, saskaņā ar kuras normatīvajiem
aktiem tā ir izveidota.
5.pants
PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA
1. Šajā Konvencijā termins "pastāvīgā
pārstāvniecība" nozīmē noteiktu darbības vietu, kur uzņēmums
pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" galvenokārt
ietver:
a) vadības atrašanās vietu;
b) filiāli;
c) biroju;
d) fabriku;
e) darbnīcu; un
f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves,
celtni vai jebkuru citu dabas resursu izpētes, apstrādes vai
ieguves vietu.
3. Būvlaukums vai celtniecības vai instalācijas projekts, vai
ar tiem saistīta uzraudzības darbība, ir uzskatāmi par pastāvīgo
pārstāvniecību tikai tad, ja tie notiek ilgāk par deviņiem
mēnešiem.
4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem termins
"pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:
a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam
piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai
piegādēm;
b) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumus, kas
paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai
piegādēm;
c) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumus, kas
paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;
d) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi
preču vai izstrādājumu iepirkšanai uzņēmuma vajadzībām vai
informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;
e) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi
tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkuru citu sagatavošanas vai
palīgdarbību;
f) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi,
lai nodarbotos ar a) līdz e) punktā minētajām darbībām jebkādā to
kombinācijā, ja darbību kombinācijai kopumā ir sagatavošanas vai
palīgdarbības raksturs.
5. Neatkarīgi no 1. un 2.daļas noteikumiem, ja persona, kura
nav 6.daļā minētais neatkarīga statusa aģents, darbojas uzņēmuma
labā un tai ir piešķirtas pilnvaras Līgumslēdzējā Valstī noslēgt
līgumus uzņēmuma vārdā, un tā pastāvīgi izmanto šīs pilnvaras,
tad attiecībā uz visām darbībām, ko šāda persona veic uzņēmuma
labā, tiek uzskatīts, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība
attiecīgajā valstī, izņemot, ja šāda persona veic tikai 4.daļā
paredzētās darbības, kuras veicot noteiktā darbības vietā, šāda
noteikta darbības vieta saskaņā ar minēto daļu netiek uzskatīta
par pastāvīgo pārstāvniecību.
6. Tiek uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgā pārstāvniecība
Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā
valstī, izmantojot vienīgi brokeri, tirdzniecības aģentu vai
jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu, ar nosacījumu, ka šīs
personas veic savu parasto uzņēmējdarbību.
7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents
kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts
rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī
(izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir
pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nenozīmē, ka
kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā
pārstāvniecība.
6.pants
IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA
1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no
nekustamā īpašuma (tajā skaitā ienākumam no lauksaimniecības un
mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme,
kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā
atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins ietver
īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, tajā skaitā
mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību
vispārīgie noteikumi, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz
mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo
izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu
vai tiesībām tos izmantot. Kuģi un gaisa kuģi netiek uzskatīti
par nekustamo īpašumu.
3. 1.daļas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz ienākumu no
nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai
izmantošanas jebkādā citā veidā.
4. 1. un 3.daļas noteikumi tiek piemēroti arī attiecībā uz
ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma un attiecībā uz ienākumu
no nekustamā īpašuma, ko izmanto neatkarīgu individuālo
pakalpojumu sniegšanai.
7.pants
UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi
tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā
Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo
pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā,
uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus otrā valstī, bet tikai tai
peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo
pārstāvniecību.
2. Saskaņā ar 3.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts
uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,
izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, katrā
Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms
tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un
atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību
tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu
darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.
3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts
atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības
vajadzībām tās atrašanās valstī vai citur, tajā skaitā operatīvos
un vispārējos administratīvos izdevumus. Tomēr, šādi atskaitījumi
nav atļauti attiecībā uz maksājumiem (citādiem kā faktisko
izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā galvenajam
uzņēmumam vai kādam citam šī uzņēmuma birojam kā autoratlīdzību,
atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus par patentu vai
citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu par vadības vai
īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku pakalpojumu
uzņēmuma gadījumus, kā procentu maksājumus par naudas summām,
kuras ir aizdotas pastāvīgajai pārstāvniecībai. Tāpat, nosakot
pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, netiek ņemtas vērā summas
(citādas kā faktisko izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā
pārstāvniecība saņem no galvenā uzņēmuma vai kāda cita tā biroja
kā autoratlīdzību, atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus
par patentu vai citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu
par vadības vai īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku
pakalpojumu uzņēmuma gadījumus, kā procentu maksājumus par naudas
summām, kuras ir aizdotas galvenajam uzņēmumam vai kādam citam no
tā birojiem.
4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo
pārstāvniecību, nosaka, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu
proporcionāli starp tā struktūrvienībām, 2.daļa neaizliedz
Līgumslēdzējai Valstij kā parasti pēc šī principa noteikt peļņas
daļu, kurai uzliek nodokļus; izmantotajai sadales metodei tomēr
jābūt tādai, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem
principiem.
5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai
tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai izstrādājumus
uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, vajadzībām.
6. Lai piemērotu iepriekšējo daļu noteikumus, peļņu, ko
attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu
un to pašu metodi, izņemot, ja ir pietiekams iemesls rīkoties
citādi.
7. Ja peļņā ir ietverti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi
aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmē šo citu
pantu noteikumus.
8.pants
KUĢNIECĪBA UN GAISA TRANSPORTS
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no kuģu vai gaisa
kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai
šajā valstī.
2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no kuģu vai gaisa
kuģu iznomāšanas vai peļņai no konteineru (tajā skaitā treileru
un ar tiem saistītā aprīkojuma konteineru pārvadāšanai)
izmantošanas, uzturēšanas vai iznomāšanas, ja šāda iznomāšana vai
izmantošana, uzturēšana vai iznomāšana, atkarībā no apstākļiem
notiek papildus kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai starptautiskajā
satiksmē, uzliek nodokļus tikai šajā valstī.
3. 1.daļas noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no
piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās
satiksmes transporta aģentūrā.
9.pants
SAISTĪTIE UZŅĒMUMI
1. Ja:
a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās
otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam
pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai
b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās
Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts
uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu
kapitāla,
un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai
finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem,
kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem
neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no
uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav guvis, var
tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstoši uzlikt
nodokļus.
2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā
un attiecīgi uzliek nodokļus tai peļņai, attiecībā uz kuru otrā
valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis,
un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās
minētās valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem
uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem
neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra valsts veic atbilstošas
korekcijas attiecībā uz nodokļa lielumu, kāds tiek uzlikts šai
peļņai otrā valstī. Nosakot šīs korekcijas, ņem vērā citus šīs
Konvencijas noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju
Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.
10.pants
DIVIDENDES
1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents
izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šīm dividendēm var uzlikt nodokļus arī atbilstoši
attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo
dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts
rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu patiesais
labuma guvējs ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kura
tieši pārvalda vismaz 25 procentus tās sabiedrības kapitāla, kura
izmaksā dividendes;
b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos
gadījumos.
Šī daļa neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no
kuras izmaksā dividendes.
3. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu
no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām
piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, kā arī tādu ienākumu no
citām tiesībām, uz ko saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem,
kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas
tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no
akcijām.
4. 1. un 2.daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu patiesais
labuma guvējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic
uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir
dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo
pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos
pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto
pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas
dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību
vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro
7. vai 14.panta noteikumus.
5. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu
vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts nedrīkst
nedz uzlikt jebkādus nodokļus šīs sabiedrības izmaksātajām
dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas otras valsts
rezidentam vai ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas
dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai
pastāvīgo bāzi šajā otrā valstī; nedz arī uzlikt nodokli
sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās
dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā
valstī gūtās peļņas vai ienākuma.
11.pants
PROCENTI
1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek
izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šiem procentiem var uzlikt nodokļus arī atbilstoši
attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kurā tie rodas, bet, ja šo procentu patiesais labuma guvējs ir
otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst
pārsniegt 10 procentus no šo procentu kopapjoma.
3. Neatkarīgi no 2.daļas noteikumiem, procenti, kas
rodas Līgumslēdzējā Valstī un kas tiek izmaksāti otras
Līgumslēdzējas Valsts valdībai, tajā skaitā tās teritoriāli
administratīvai vienībai vai pašvaldībai, Centrālai bankai vai
jebkurai finanšu iestādei, kas pilnībā pieder šai valdībai, vai
par to garantētiem vai apdrošinātiem aizdevumiem, tiek atbrīvoti
no nodokļu uzlikšanas pirmajā minētajā valstī.
4. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no
jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai
nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības
piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no
valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm,
tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem
vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas
saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, netiek uzskatītas
par procentiem šī panta noteikumu piemērošanai.
5. 1., 2. un 3.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja procentu
patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti
rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī
sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī,
izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja parāda prasības,
uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo
pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā
atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
tiek uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona,
kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir
Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā
Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo
bāzi, sakarā ar ko radušās parādu saistības, par kurām tiek
maksāti procenti, un ja šos procentus izmaksā (sedz) pastāvīgā
pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts, ka šie
procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība
vai pastāvīgā bāze.
7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu
maksātāju un procentu patieso labuma guvēju vai starp viņiem
abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz
parāda prasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu,
par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu
patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo
attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā
uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas
pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek atbilstoši katras
Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šīs
Konvencijas pārējos noteikumus.
12.pants
AUTORATLĪDZĪBA
1. Autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko
izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šādai autoratlīdzībai var arī uzlikt nodokļus
atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā
Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības
patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no autoratlīdzības
kopapjoma.
3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē
jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru
autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot jebkuras
autortiesības uz literāru, mākslas vai zinātnisku darbu, tajā
skaitā kinofilmām un filmām vai ierakstiem radio vai televīzijas
pārraidēm, uz jebkuru patentu, preču zīmi, dizainu vai paraugu,
plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par informāciju attiecībā
uz ražošanas, komerciālu vai zinātnisku pieredzi.
4. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja
autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas
Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,
kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo
pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos
pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto
pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta
autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo
pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no
apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts
rezidents, tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī.
Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā,
vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav,
izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai
tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar ko radies pienākums
izmaksāt autoratlīdzību, un ja šo autoratlīdzību izmaksā (sedz)
šī pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts,
ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā
pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp autoratlīdzības
maksātāju un autoratlīdzības patieso labuma guvēju vai starp
viņiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības summa, kas
attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par kuru tā
tiek maksāta, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu
varējuši vienoties maksātājs un patiesais labuma guvējs, ja starp
viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek
piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā
maksājuma daļai, kas pārsniedz šo summu, tiek uzlikti nodokļi
atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem,
ņemot vērā šīs Konvencijas pārējos noteikumus.
13.pants
KAPITĀLA PIEAUGUMS
1. Ienākumam vai kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts
rezidents gūst, atsavinot 6.pantā minēto otrā Līgumslēdzējā
Valstī esošo nekustamo īpašumu, var uzlikt nodokļus šajā otrā
valstī.
2. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu,
kas ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās
pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā
Valstī, vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir piederīgs
Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā
Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgu individuālo
pakalpojumu sniegšanai, tajā skaitā kapitāla pieaugumam no šādas
pastāvīgās pārstāvniecības atsavināšanas (atsevišķi vai kopā ar
visu uzņēmumu) vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var
uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
3. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas
izmanto starptautiskajā satiksmē kuģus vai gaisa kuģus, gūst
atsavinot starptautiskajā satiksmē izmantotus kuģus vai gaisa
kuģus vai kustamo īpašumu, kas ir piederīgs šādu kuģu vai gaisa
kuģu izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents
gūst atsavinot akcijas vai jebkāda veida pielīdzināmu līdzdalību,
kas vairāk nekā 50 procentus no to vērtības tieši vai netieši
gūst no otrā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma, var
uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
5. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot jebkuru tādu
īpašumu, kas nav šī panta 1., 2., 3. un 4.daļā minētais īpašums,
tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras
rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.
14.pants
NEATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskās personas
ienākumam, kas gūts, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai
veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiek uzlikti nodokļi tikai
šajā valstī, izņemot tālāk minētos apstākļus, kad šādam ienākumam
var uzlikt nodokļus arī otrā Līgumslēdzējā Valstī:
a) ja šai personai savas darbības veikšanai ir regulāri
pieejama pastāvīgā bāze otrā Līgumslēdzējā Valstī; šādā gadījumā
otrā Līgumslēdzējā Valstī nodokļus var uzlikt tikai tai ienākumu
daļai, kas attiecināma uz šo pastāvīgo bāzi; vai
b) ja šī persona uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu
vai laika posmus, kas kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā
divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā
taksācijas gadā; šādā gadījumā otrā Līgumslēdzējā Valstī nodokļus
var uzlikt tikai tai ienākumu daļai, kas gūta par šīs personas
šajā valstī veiktajām darbībām.
2. Termins "profesionālie pakalpojumi" īpaši ietver
neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai
pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta,
zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.
15.pants
ATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI
1. Saskaņā ar 16., 18. un 19.panta noteikumiem darba algai,
samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas
Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi
tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā
Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā
Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Neatkarīgi no 1.daļas noteikumiem atlīdzībai, ko
Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek
veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai
pirmajā minētajā valstī, ja:
a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai
laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā
divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā
taksācijas gadā, un
b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts
rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un
c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai
pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.
3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem,
atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz
Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota
kuģa vai gaisa kuģa, var uzlikt nodokļus šajā valstī.
16.pants
DIREKTORU ATALGOJUMS
Direktoru atalgojumam un citiem līdzīgiem maksājumiem, ko
saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai
jebkuras citas līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir
otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā
otrā valstī.
17.pants
MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI
1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumam, ko
gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks,
piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks vai
mūziķis, vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā
Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa
individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāts nevis pašam
izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šādam
ienākumam neatkarīgi no 7., 14. un 15.panta noteikumiem var
uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta
izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.
3. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, ko
izpildītājmākslinieks vai sportists guvis par Līgumslēdzējā
Valstī veiktu darbību, ja šīs valsts apmeklējums pilnībā vai
galvenokārt tiek finansēts no vienas vai abu Līgumslēdzēju
Valstu, to administratīvi teritoriālo vienību vai pašvaldību
publiskā finansējuma līdzekļiem. Šajā gadījumā ienākumam tiek
uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents
ir izpildītājmākslinieks vai sportists.
18.pants
PENSIJAS
Saskaņā ar 19.panta 2.daļas noteikumiem pensijai un citai
līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par
iepriekš veikto algoto darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā
valstī.
19.pants
VALSTS DIENESTS
1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas
nav pensija un ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja
Valsts vai tās administratīvi teritoriālā vienība vai pašvaldība
par šai valstij vai vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem
pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
b) Tomēr šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai
atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī,
ja pakalpojumi ir sniegti šajā valstī un šī fiziskā persona ir
tāds šīs valsts rezidents, kas:
(i) ir šīs valsts piederīgais; vai
(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi, lai
sniegtu šos pakalpojumus.
2. a) Jebkurai pensijai, ko fiziskajai personai izmaksā
Līgumslēdzēja Valsts vai tās administratīvi teritoriālā vienība
vai pašvaldība, vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem
fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij vai
pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
b) Tomēr šādai pensijai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā
Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs valsts
rezidents un valsts piederīgais.
3. 15., 16., 17. un 18.panta noteikumus piemēro darba algai,
samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā
par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts
vai tās administratīvi teritoriālās vienības vai pašvaldības
veikto uzņēmējdarbību.
20.pants
STUDENTI
Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām
saņem students vai māceklis, kurš ir vai tieši pirms ierašanās
Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents
un kurš pirmajā minētajā valstī ir ieradies vienīgi studiju vai
stažēšanās nolūkā, šajā valstī netiek uzlikti nodokļi, ja šādi
maksājumi ir no avotiem, kas neatrodas šajā valstī.
21.pants
CITI IENĀKUMI
1. Citiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumiem, kas nav
atrunāti šīs Konvencijas iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to
rašanās vietas tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
2. 1.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, kas nav
ienākums no 6.panta 2.daļā definētā nekustamā īpašuma, ja šī
ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic
uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo
pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz neatkarīgus individuālos
pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo
bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis
ienākums, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai
pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7.
vai 14.panta noteikumus.
22.pants
KAPITĀLS
1. Kapitālam, ko veido 6.pantā minētais Līgumslēdzējas Valsts
rezidenta nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā
Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Kapitālam, ko veido kustamais īpašums, kas ir daļa no
Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības
uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai kapitālam,
ko veido kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas
Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei neatkarīgu individuālo
pakalpojumu sniegšanai otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
3. Kapitālam, ko veido kuģi vai gaisa kuģi, ko Līgumslēdzējas
Valsts uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē, kā arī
kustamais īpašums, kas piederīgs šo kuģu vai gaisa kuģu
izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
4. Visiem pārējiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla
elementiem tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
23.pants
NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA
1. Turkmenistānā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta
šādi:
Ja Turkmenistānas rezidents gūst ienākumu vai tam pieder
kapitāls, kam saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var uzlikt
nodokļus Latvijā, Turkmenistāna atļauj:
a) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas ir
vienāda ar Latvijā samaksāto ienākuma nodokli;
b) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par summu, kas ir
vienāda ar Latvijā samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi
tomēr nevienā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa
vai kapitāla nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta pirms šī
samazinājuma piemērošanas un kura atkarībā no apstākļiem ir
attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kam var uzlikt nodokļus
Latvijā.
2. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:
a) Ja Latvijas rezidents gūst ienākumu vai tam pieder
kapitāls, kam saskaņā ar šo Konvenciju var uzlikt nodokļus
Turkmenistānā, tad, ja vien Latvijas nacionālajos normatīvajos
aktos netiek paredzēti labvēlīgāki noteikumi, Latvija atļauj:
(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas ir
vienāda ar Turkmenistānā samaksāto ienākuma nodokli;
(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par summu, kas ir
vienāda ar Turkmenistānā samaksāto kapitāla nodokli.
Šie samazinājumi tomēr nevienā gadījumā nedrīkst pārsniegt
tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kāda ir
aprēķināta Latvijā pirms šī samazinājuma piemērošanas un kura
atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu,
kam var uzlikt nodokļus Turkmenistānā.
b) Lai piemērotu a) punktu, ja sabiedrība - Latvijas rezidents
saņem dividendes no sabiedrības - Turkmenistānas rezidenta, kurā
tai pieder vismaz 25 procenti akciju ar pilnām balsstiesībām, tad
Turkmenistānā samaksātajā nodoklī tiek ietverts ne tikai par
dividendēm samaksātais nodoklis, bet arī atbilstoša daļa no
nodokļa, kas samaksāts par sabiedrības peļņu, no kuras tika
maksātas dividendes.
3. Ja saskaņā ar jebkuru no Konvencijas noteikumiem
Līgumslēdzējas Valsts rezidenta gūtais ienākums vai tam
piederošais kapitāls ir atbrīvots no nodokļiem šajā valstī, tad,
aprēķinot nodokļa summu par šī rezidenta pārējo ienākumu vai
kapitālu, šī valsts var ņemt vērā atbrīvoto ienākumu vai
kapitālu.
24.pants
DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA
1. Uz Līgumslēdzējas Valsts piederīgajiem otrā Līgumslēdzējā
Valstī nav attiecināma nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas
prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu
uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kuras tādos pašos
apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt
attiecinātas uz šīs otras valsts piederīgajiem. Šis noteikums
neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kuras
nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2. Uz bezvalstniekiem - Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem
nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm neattiecas nodokļu uzlikšana
vai ar to saistītas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas
nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kuras tādos
pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var
tikt attiecinātas uz attiecīgās valsts piederīgajiem.
3. Nodokļu uzlikšana Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma
pastāvīgajai pārstāvniecībai otrā Līgumslēdzējā Valstī nevar būt
nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras valsts uzņēmumiem,
kas veic tādu pašu darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tā, ka
tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādu personisku
atvieglojumu, atlaidi un samazinājumu attiecībā uz nodokļu
uzlikšanu, kādus šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā
viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.
4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.daļas,
11.panta 7.daļas vai 12.panta 6.daļas noteikumi, procenti,
autoratlīdzība un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts
uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot
šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir jāatskaita pēc tādiem
pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās
valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma
parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda
uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem
pašiem noteikumiem kā tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās
valsts rezidentu.
5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai
daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai to pilnīgi vai daļēji,
tieši vai netieši kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā
valstī nevar pakļaut jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar
to saistītām prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar
to saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi
pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kuras ir apgrūtinošākas par
tām.
6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem
attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.
25.pants
SAVSTARPĒJAS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA
1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu
rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai izraisīs nodokļu
uzlikšanu, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona
var neatkarīgi no šo valstu nacionālajos normatīvajos aktos
paredzētajiem tiesiskajiem līdzekļiem iesniegt sūdzību
izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei,
kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja sūdzība attiecas uz
24.panta 1.daļu, - tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai
iestādei, kuras valsts piederīgais ir šī persona. Sūdzība
iesniedzama izskatīšanai triju gadu laikā pēc pirmā paziņojuma
par rīcību, kas izraisījusi Konvencijas noteikumiem neatbilstošu
nodokļu uzlikšanu.
2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu un pati
nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas savstarpēji
vienoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai
novērstu šai Konvencijai neatbilstošu nodokļu uzlikšanu. Jebkura
šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas
Valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajiem laika
ierobežojumiem.
3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas
savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai
novērst šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo
Konvenciju. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu
nodokļu dubulto uzlikšanu šajā Konvencijā neparedzētos
gadījumos.
4. Lai panāktu vienošanos iepriekšējās daļās minētajos
jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši
sazināties viena ar otru, kā arī šāda viedokļu apmaiņa var notikt
ar Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu vai to pārstāvju
komisijas starpniecību.
26.pants
INFORMĀCIJAS APMAIŅA
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāveic
informācijas apmaiņa, kas ir nepieciešama šīs Konvencijas
noteikumu izpildīšanai vai Līgumslēdzēju Valstu nacionālo
normatīvo aktu prasību izpildei attiecībā uz nodokļiem, uz ko
attiecas Konvencija, tiktāl, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav
pretrunā ar Konvenciju. 1.pants neierobežo informācijas apmaiņu.
Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata
par tikpat slepenu kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs
valsts normatīvajiem aktiem un var tikt izpausta tikai tām
personām vai institūcijām (tajā skaitā tiesām un
administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas Konvencijā
ietverto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu
lietošanā vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā
attiecībā uz šiem nodokļiem. Šīm personām vai institūcijām
informācija jāizmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās
drīkst izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas
nolēmumos.
2. Nekādā gadījumā 1.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot
tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:
a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst tās vai
otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un
administratīvajai praksei;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar tās vai
otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti
piemērojamo administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,
uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo
noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras
izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre
public).
27.pants
DIPLOMĀTISKO MISIJU UN KONSULĀRO PĀRSTĀVNIECĪBU PERSONĀLS
Nekas šajā Konvencijā neietekmē diplomātisko misiju vai
konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras
tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem
noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.
28.pants
STĀŠANĀS SPĒKĀ
1. Līgumslēdzējas Valstis pa diplomātiskajiem kanāliem paziņo
viena otrai par to, ka ir izpildītas to procedūras, lai šī
Konvencija stātos spēkā.
2. Šī Konvencija stājas spēkā ar 1.daļā minētā pēdējā
paziņojuma datumu un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs
tiek piemēroti:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī -
ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās,
kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Konvencija stājas
spēkā;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem un kapitāla
nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu,
kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā,
kas seko gadam, kurā Konvencija stājas spēkā.
29.pants
DARBĪBAS IZBEIGŠANA
Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja
Valsts tās darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var
izbeigt Konvencijas darbību, paejot piecu gadu periodam pēc šīs
Konvencijas piemērošanas uzsākšanas datuma, pa diplomātiskajiem
kanāliem iesniedzot paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus
mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā
Konvencijas darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek
izbeigta:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī -
ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās,
kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts
paziņojums;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem un kapitāla
nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu,
kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā,
kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir
parakstījuši.
Konvencija sastādīta Rīgā divos eksemplāros 2012.gada
11.septembrī latviešu, turkmēņu, krievu un angļu valodā, visiem
četriem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Atšķirīgas
interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
Latvijas
Republikas valdības vārdā |
Turkmenistānas
valdības vārdā |
Andris Vilks |
Bjašimirats Hodžamamedovs |
Finanšu
ministrs |
Ekonomikas un
attīstības ministrs |