1. Vēsturnieku komisija (turpmāk — komisija) ir starptautiska koleģiāla institūcija bez juridiskas personas tiesībām. Komisija koordinē, atbalsta un rosina padziļinātu to Latvijas 20.gadsimta vēstures jautājumu izpēti un izskaidrošanu, kuri saistīti ar totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci un šo noziegumu sekām Latvijā.

2. Komisijas darbības mērķi ir šādi:

2.1. sekmēt Latvijas 20.gadsimta vēstures izpēti, īpašu uzmanību pievēršot divu totalitāro valstu — komunistiskās PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas — okupācijas analīzei, vērtējumam un šo valstu izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci;

2.2. veicināt pētījumu rezultātu izskaidrošanu Latvijas iedzīvotājiem un starptautiskajai sabiedrībai;

2.3. veicināt jaunu vēsturnieku iesaistīšanu 20.gadsimta vēstures problēmu pētniecībā.

3. Komisija ir izveidota uz nenoteiktu laiku. Personālsastāva pilnvaru laiks ir trīs gadi.

4. Visiem komisijas locekļiem ir vienādas tiesības un atbildība.

5. Komisijas priekšsēdētājs:

5.1. organizē un vada komisijas darbu;

5.2. nosaka komisijas sēžu laiku un apstiprina darba kārtību;

5.3. sasauc un vada komisijas sēdes;

5.4. nosaka komisijas locekļu pienākumus.

6. Komisijas līdzpriekšsēdētājs pārstāv komisiju starptautiskā līmenī.

7. Komisijas priekšsēdētāja un līdzpriekšsēdētāja prombūtnes laikā viņu pienākumus pilda komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kuru ievēlē komisijas locekļi.

8. Komisijas organizatorisko un tehnisko darbu veic komisijas sekretārs, kuru pēc komisijas priekšsēdētāja ierosinājuma ievēlē komisijas locekļi. Komisijas sekretārs var nebūt komisijas loceklis.

9. Komisijai ir šādi uzdevumi:

9.1. izstrādāt aktuālu Latvijas 20.gadsimta vēstures pētniecības tēmu sarakstu;

9.2. organizēt attiecīgo tēmu izpētes projektu īstenošanu, izvērtēt atsevišķu pētījumu rezultātus un izdarīt secinājumus;

9.3. ne retāk kā reizi gadā sniegt Valsts prezidentam pārskatu par stāvokli Latvijas 20.gadsimta vēstures izpētē;

9.4. publicēt visus komisijas darbības laikā izdarītos secinājumus atsevišķu ziņojumu veidā.

10. Komisijai ir šādas tiesības:

10.1. izveidot apakškomisijas vai ekspertu darba grupas atsevišķu aktuālu vai sarežģītu problēmu izpētei;

10.2. komisijas darbības nodrošināšanai likumā noteiktajā kārtībā izmantot visus Latvijā pieejamos arhīvu dokumentus attiecībā uz pētāmo laikposmu, kā arī ārvalstu arhīvos pieejamos materiālus;

10.3. organizēt un rīkot konferences, simpozijus un sēdes par atsevišķām vēstures pētniecības problēmām;

10.4. pilnvarot komisijas pārstāvjus piedalīties līdzīgu citu valstu institūciju rīkotajās sēdēs, konferencēs un simpozijos.

11. Komisijas Latvijas dalībnieku daļas sēdes notiek saskaņā ar iepriekš izstrādātu darba plānu.

12. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz puse no komisijas locekļiem. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

13. Apakškomisiju un darba grupu sēdes, kad tas ir nepieciešams, sasauc komisijas noteiktais apakškomisijas vai darba grupas vadītājs.

14. Komisija pilnā sastāvā (piedaloties tās ārvalstu locekļiem) pulcējas ne retāk kā divas reizes gadā, lai kopīgi apspriestu veikto darbu un vienotos par secinājumiem un darba plānu.

15. Komisijas locekļi un komisijas pieaicinātie eksperti saņem samaksu par ekspertīžu veikšanu un pārskatu sagatavošanu, kā arī par pasākumu organizēšanu un vadību.

16. Izdevumus, kas saistīti ar komisijas organizētajiem pētniecības projektiem, pētījumu rezultātu publikācijām, ekspertīžu veikšanu, pārskatu sagatavošanu, atsevišķu pasākumu (piemēram, konferenču, simpoziju) norisi, sedz atbilstoši iepriekš sastādītām tāmēm.

17. Komisijas darbību nodrošina Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam Valsts prezidenta Kancelejai iedalītajiem līdzekļiem vēsturnieku komisijas darbības nodrošināšanai.

18. Komisijas sekretāra darbs tiek atalgots no valsts budžeta līdzekļiem, un viņa darba samaksas apmēru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka komisija.